(1)

Padome 1999. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1728/1999 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Taivānas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru (“PŠŠ”) importam.

(2)

Padome 2000. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000 (3) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu, cita starpā, Korejas Republikas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam.

(3)

To galīgo antidempinga maksājumu līmenis, kuri tika noteikti ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā un Taivānā saskaņā ar iepriekš minēto izmeklēšanu, izteikts kā CIF robežpiegādes vērtības procentuālā daļa, bija šāds:

(4)

Komisija 2003. gada 19. decembrī ar paziņojumu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) (“uzsākšanas paziņojumu”), pasludināja antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Saūda Arābijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importu Kopienā.

(5)

Tajā pašā datumā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (“Pamatregulas”) 11. panta 3. punktu Komisija ar paziņojumu, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (5), pasludināja starpposma pārskata uzsākšanu attiecībā uz galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulām (EK) Nr. 1728/1999 un (EK) Nr. 2852/2000 ir piemērots Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes PŠŠ importam.

(6)

Antidempinga izmeklēšana tika uzsākta pēc sūdzības un pieprasījuma, ko 2003. gada 10. novembrī iesniedza Comité International de la Rayonne et des Fibres Synthétiques (“CIRFS” vai “sūdzības iesniedzējs”), rīkojoties ražotāju vārdā, kuri pārstāv būtisku daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 40 % – no Kopienā saražotās PŠŠ. Šajā sūdzībā bija ietverti pierādījumi par minētā produkta dempingu un tā rezultātā izraisītajiem materiālajiem zaudējumiem, kuri tika uzskatīti par pietiekamiem, lai attaisnotu procedūras uzsākšanu.

(7)

Pašlaik spēkā ir galīgie antidempinga pasākumi, kas ar a) Regulu (EK) Nr. 1522/2000 (6) ir piemēroti Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes PŠŠ importam; b) Regulu (EK) Nr. 2852/2000 ir piemēroti Indijas izcelsmes PŠŠ importam; un c) ar Regulu (EK) Nr. 1799/2002 (7) ir piemēroti Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ importam.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja zināmajiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, Saūda Arābijā, Korejā un Taivānā, importētājiem/tirgotājiem un to asociācijām, piegādātājiem un lietotājiem, kuri ir zināmi kā ieinteresētās puses, iesaistīto eksportētājvalstu pārstāvjiem, sūdzības iesniedzējam un citiem zināmiem Kopienas ražotājiem par procedūras uzsākšanu. Ieinteresētājām pusēm tika dota iespēja paust savus viedokļus rakstveidā un pieprasīt lietas izskatīšanu uzsākšanas paziņojumos norādītajos termiņos.

(9)

Ņemot vērā lielo sūdzībā un pieprasījumā uzskaitīto Ķīnas, Taivānas un Korejas ražotāju eksportētāju skaitu un lielo attiecīgā produkta importētāju skaitu Kopienā, saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu dempinga un zaudējumu noteikšanai abos uzsākšanas paziņojumos tika paredzēta pārbaude izlases veidā.

(10)

Lai ļautu Komisijai izlemt, vai ir nepieciešama izlases veida pārbaude, un, ja lēmums būs pozitīvs, noteikt atlasi, visi 9. apsvērumā minēto valstu ražotāji eksportētāji un Kopienas importētāji tika lūgti paziņot par sevi Komisijai un sniegt saskaņā ar pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumu nosacījumiem pamatinformāciju par savām darbībām attiecībā uz konkrēto produktu laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 30. novembrim (“atlases laikposmā”).

(11)

Pēc Ķīnas ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas izskatīšanas un sakarā ar nelielo atbilžu skaitu uz atlases anketas jautājumiem tika nolemts, ka attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem atlase nav nepieciešama.

(12)

Korejas gadījumā uz atlases jautājumiem atbildēja deviņi ražotāji eksportētāji. Atlases ceļā tika izvēlēti trīs pēc eksporta apjomiem lielākie ražotāji eksportētāji. Taču viens no uzņēmumiem pēc tam izstājās no sadarbības, un tāpēc tas tika aizstāts ar ceturto pēc eksporta apjomiem lielāko uzņēmumu. Galīgā atlase pārstāvēja vairāk nekā 80 % no paziņotajiem attiecīgā produkta eksporta apjomiem uz Kopienu atlases laikposmā un to veidoja šādi uzņēmumi:

(13)

Taivānas gadījumā pieci uzņēmumi atbildēja uz atlases anketas jautājumiem un sniedza ziņas par attiecīgā produkta eksportēšanu uz Kopienu atlases laikposmā. Atlasē tika iekļauti trīs pēc eksporta apjomiem lielākie uzņēmumi. Tomēr pēc tam izrādījās, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem atlases laikposmā nebija eksportējis attiecīgo produktu patēriņam Kopienā. Tāpēc tas tika izslēgts no atlases. Taču, kā izrādījās, arī ceturtā lielākā uzņēmuma, kurš pēc tam tika uzaicināts aizpildīt anketu, situācija bija analoga. Vēl kāda cita uzņēmuma iekļaušana atlasē, kas būtu nozīmējis anketas aizpildīšanas termiņa pagarinājumu, būtu pakļāvusi riskam savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu dotajā izmeklēšanas posmā. Jebkurā gadījumā, divi atlikušie uzņēmumi, kuri atlases laikposmā nodrošināja vairāk nekā 95 % no attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu, tika uzskatīti par reprezentatīviem. Tāpēc atlase sastāvēja no šādiem uzņēmumiem:

(14)

Kas attiecas uz Eiropas Kopienas importētājiem, sākotnēji atlasei tika izvēlēti četri ar ražotājiem eksportētājiem nesaistīti uzņēmumi, pamatojoties uz to importa apjomu no attiecīgajām valstīm. Viens no šiem izvēlētajiem uzņēmumiem pēc tam tika atzīts par nesadarbojošos un izslēgts no atlases. Atlikušie četri atlasē iekļautie uzņēmumi veido 14,6 % no kopējā attiecīgā importa. Galīgā atlase sastāvēja no šādiem uzņēmumiem:

(15)

Komisija nosūtīja tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķā režīma (“AR”) pieteikumu veidlapas zināmajiem ieinteresētajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. TER pieteikumi vai arī AR pieteikumi gadījumā, ja izmeklēšanā konstatē, ka ražotājs eksportētājs neatbilst TER noteikumiem, tika saņemti no pieciem ražotājiem eksportētājiem un diviem saistītiem uzņēmumiem.

(16)

Komisija izsūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri bija snieguši ziņojumus par sevi pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumos norādītajos termiņos. Atbildes tika saņemtas no pieciem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, diviem Saūda Arābijas ražotājiem eksportētājiem, trijiem atlasē iekļautiem Korejas ražotājiem eksportētājiem, diviem atlasē iekļautiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, pieciem ar kādu Saūda Arābijas eksportētāju saistītiem Kopienas importētājiem, viena Kopienas importētāja, kurš ieved attiecīgo produktu no Korejas, diviem atlasē iekļautiem nesaistītiem importētājiem, sešiem Kopienas ražošanas nozares ražotājiem, diviem ražotājiem, kuri neietilpa sūdzības iesniedzēju skaitā, diviem izejmateriālu piegādātājiem, desmit lietotājiem un viena analogas valsts – Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) – ražotāja.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visa veida informāciju, kādu tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga, tā izraisīto zaudējumu un Kopienas interešu noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(18)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem TER varētu netikt piešķirts, tika veikts šā uzņēmuma telpu pārbaudes apmeklējums ar nolūku noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz datiem, kas iegūti analogā valstī – ASV:

(19)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana ietvēra laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču izskatīšana zaudējumu analīzes kontekstā ietvēra laikposmu no 2000. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“izskatāmais laikposms”).

(20)

Visas puses tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt

Saskaņā ar Pamatregulas noteikumiem, pusēm tika piešķirts laikposms, kurā tās varēja paust savu viedokli saskaņā ar izpausto informāciju.

(21)

Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes ir ņemtas vērā un, kur tas bija nepieciešams, galīgie atzinumi ir attiecīgi grozīti.

(22)

Attiecīgā produkta definīcija atbilst tai, kura tika izmantota izmeklēšanā, kas minēta 1. un 2. apsvērumā.

(23)

Attiecīgais produkts ir sintētiskas poliestera štāpeļšķiedras, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un uz ko attiecas KN kods 5503 20 00 . Tās kopā tiek sauktas par poliestera štāpeļšķiedrām.

(24)

Šis produkts ir pamatmateriāls, ko izmanto tekstilizstrādājumu ražošanas procesa dažādos posmos. PŠŠ Kopienā tiek patērētas vai nu vērpšanai, t.i. diegu ražošanai tekstilpreču izgatavošanai maisījumā ar citām šķiedrām, tādām kā kokvilna un vilna, vai arī izmantošanai neaustā veidā, kā, piemēram, pildījumam, t.i. noteiktu tekstilpreču, tādu kā spilveni, automašīnu sēdekļi un apšuvums, pildīšanai un polsterēšanai.

(25)

Pārdošanā ir dažādi šā produkta veidi, kurus var identificēt pēc to dažādajām specifikācijām, tādām kā svars, izturība, spīdums un apstrāde ar silikonu, vai pēc to klasifikācijas produktu grupās, piemēram, apaļšķiedras, dobās šķiedras un divkomponentu šķiedras, kā arī pēc īpatnībām, piemēram, krāsotās un trīsdaļīgās šķiedras. No ražošanas viedokļa var izšķirt oriģinālās PŠŠ, kuras ir ražotas no oriģināliem izejmateriāliem, un atjaunotās PŠŠ, kuras ir ražotas no otrreizējas pārstrādes poliestera. Visbeidzot, kvalitāte var būt standartam neatbilstīga vai pirmās šķiras kvalitāte.

(26)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka visiem attiecīgā produkta veidiem, kā tas definēts 23. apsvērumā, neraugoties uz dažādu faktoru atšķirībām, kuras ir norādītas iepriekšējā apsvērumā, piemīt vienas un tās pašas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un tie tiek izmantoti vieniem un tiem pašiem nolūkiem. Šī iemesla dēļ un šīs antidempinga procedūras nolūkos visi attiecīgā produkta veidi tiek uzskatīti par vienu produktu.

(27)

Tika konstatēts, ka PŠŠ, kuras ir importētas no iesaistītajām eksportētājvalstīm un kuras tiek pārdotas šo valstu iekšējā tirgū, PŠŠ, kuras tiek ražotas un pārdotas analogās valsts (ASV) iekšējā tirgū, kā arī PŠŠ, kuras Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, pēc savām fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām ir vienādas un arī to lietošana ir vienāda. Tāpēc šie produkti tiek uzskatīti par līdzīgiem Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(28)

Turpmāk tekstā norādītā metodoloģija tika piemērota visiem Korejas Republikas, Taivānas, Saūda Arābijas ražotājiem eksportētājiem un iespēju robežās arī ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc tālākajā attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu izklāstā tiek aprakstīti tikai katrai eksportētājvalstij raksturīgie jautājumi.

(29)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai katra sadarbībai piekritušā ražotāja eksportētāja PŠŠ pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t.i. vai šis pārdošanas apjoms veido vismaz 5 % no šī ražotāja kopējā eksporta pārdošanas apjoma Kopienā.

(30)

Pēc tam Komisija noteica tos vietējā tirgū pārdotos PŠŠ veidus, kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, kuri tika eksportēti uz Kopienu. Tā kā pārbaude tika veikta pēc produktu veidiem un saskaņā ar 27. apsvēruma noteikumiem, Komisija izskatīja vietējā tirgū pārdoto un eksportēto produktu veidus, kuriem bija vienāda izcelsme, denjē, sastāvs, šķērsgriezums, spīdums, krāsa, silikona apstrāde, kvalitāte un lietojums, kā tieši salīdzināmus produktu veidus.

(31)

Katram veidam, kuru ražotāji eksportētāji pārdeva savos vietējos tirgos un kurš tika atzīts par tieši salīdzināmu ar to PŠŠ veidu, kurš tika eksportēts uz Kopienu, noteica, vai tā pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs Pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkos. Konkrētā PŠŠ veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, ja šī veida kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū IP laikā veidoja 5 % vai vairāk no salīdzināmā PŠŠ kopējā eksporta apjomu uz Kopienu.

(32)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai katra vietējā tirgū reprezentatīvā apjomā pārdotā PŠŠ veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū varētu tikt uzskatīts par parastu tirdzniecības operāciju atbilstīgatbilstīgi Pamatregulas 2. panta 4. punktam, nosakot attiecīgā PŠŠ veida proporciju rentablai pārdošanai neatkarīgiem pircējiem. Gadījumos, kad tā PŠŠ veida, kura pārdošanas neto cena bija vienāda vai augstāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, pārdošanas apjoms veidoja vairāk nekā 80 % no šī konkrētā veida kopējā pārdošanas apjoma, un ja šī veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai augstāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz konkrēto vietējā tirgus cenu, kura tika aprēķināta kā vidējais svērtais lielums no visām konkrētā veida pārdošanas cenām pašmāju tirgū IP laikā, neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana ir bijusi rentabla vai nē. Gadījumos, kad konkrētā PŠŠ veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja 80 % vai mazāk no šā veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz konkrēto vietējā tirgus cenu, kuru aprēķināja kā vidējo svērto lielumu tikai no šī veida rentablās pārdošanas, ar noteikumu, ka šāda pārdošana veidoja 10 % vai vairāk no šā veida kopējā pārdošanas apjoma.

(33)

Gadījumos, kad kāda produkta veida rentablās pārdošanas apjoms veidoja mazāk par 10 % no šā veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šis konkrētais veids ir ticis pārdots par pašmāju cenu nepietiekamos daudzumos, lai nodrošinātu pienācīgu pamatojumu normālās vērtības noteikšanai. Gadījumos, kad kāda ražotāja eksportētāja pārdotā konkrētā produkta veida vietējā tirgus cenas nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai, tika izmantota cita metode.

(34)

Tika pārbaudīts, vai normālo vērtību var noteikt, pamatojoties uz citu ražotāju vietējā tirgus cenām saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punktu. Tā kā nebija pieejamas drošas citu ražotāju vietējā tirgus cenas, tika izmantota saliktā normālā vērtība saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(35)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pamatojoties uz katra ražotāja eksportētāja ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas saprātīgā apmērā (“TV un A izmaksas”), kā arī peļņa.

(36)

Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai visiem ieinteresētajiem ražotājiem eksportētājiem radušās TV un A izmaksas un to iegūtā peļņa vietējā tirgū veidoja ticamus datus.

(37)

Faktiskās vietējās TV un A izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū varēja tikt uzskatīts par reprezentatīvu saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 2. punkta nosacījumiem. Iekšzemes peļņas norma tika noteikta, pamatojoties uz parasto tirdzniecības operāciju radīto pārdošanas apjomu.

(38)

Visos gadījumos, kad šie noteikumi nebija izpildīti, Komisija pārbaudīja, vai nav iespējams izmantot datus par pārējiem izcelsmes valsts iekšējā tirgus eksportētājiem vai ražotājiem atbilstīgatbilstīgi Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktam. Ja ticami dati bija pieejami tikai par vienu ražotāju eksportētāju, nevarēja noteikt vidējo lielumu, kā tas noteikts Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā, un šādā gadījumā tika pārbaudīts, vai ir izpildīti 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta noteikumi, t.i. vai ir iespējams piemērot attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam tās pašas vispārējās preču kategorijas ražošanas un pārdošanas datus. Ja šie dati nebija pieejami vai ja tos nebija iesniedzis ražotājs eksportētājs, TV un A izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, t.i. ar jebkurām citām saprātīgām metodēm.

(39)

Visos gadījumos, kad attiecīgais produkts tika eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienas robežās, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai samaksājamajām eksporta cenām.

(40)

Ja eksports bija veikts caur kādu saistītu importētāju un tas netika uzskatīts par ticamu, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu, balstoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam, attiecīgi koriģējot to par visām izmaksām, kuras radušās laikā starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kā arī ņemot vērā saprātīgu TV un A izmaksu un peļņas normu. Šajā sakarā tika izmantotas saistītā importētāja paša TV un A izmaksas. Komisijas dienesti parasti mēdz noteikt peļņas normu, pamatojoties uz informāciju, kura iegūta no nesaistītiem importētājiem, kas piekrituši sadarboties.

(41)

Jāatzīmē, ka izmeklēšanas gaitā tika atklāts, ka viens nesaistīts importētājs izmantoja attiecīgo produktu kā palīgproduktu. Tāpēc šā importētāja peļņas norma netika ņemta vērā.

(42)

Normālā vērtība un eksporta cenas salīdzināmiem veidiem tika salīdzinātas, pamatojoties uz cenu, kas ietver samaksātu piegādi no rūpnīcas. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, pienācīga uzmanība korekciju veidā tika pievērsta atšķirībām, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu. AtbilstīgAtbilstīgas korekcijas tika piemērotas visos gadījumos, kad tās atzina par saprātīgām un pareizām un kad tās pamatojās uz apstiprinātiem pierādījumiem.

(43)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu un izņemot gadījumus, kuri minēti 45. apsvērumā turpmāk, dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam tika noteikta, pamatojoties uz salīdzinājumu starp katra produkta veida vidējo svērto normālo vērtību un vidējo svērto eksporta cenu.

(44)

Vienā no gadījumiem bija jāpārbauda, vai darījumu metode būtu iespējama, jo vidējā lieluma metode pilnībā neatspoguļoja realizēto dempingu (skatīt 133. un 135. apsvērumu). Tomēr nebija iespējams veikt salīdzinājumu uz atsevišķo darījumu bāzes sakarā ar to, ka vietējā tirgus un eksporta darījumu skaits bija būtiski atšķirīgs. Nebija iespējams arī konstatēt iekšzemes darījumus, kuri pēc laika atbilstu eksporta darījumiem.

(45)

Gadījumos, kad eksporta cenu raksturs būtiski atšķīrās dažādos laikposmos un kad 43. apsvērumā minētā metode pilnā mērā neļāva noteikt dempinga esamību, vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar visu atsevišķo eksporta darījumu cenām atbilstīgatbilstīgi Pamatregulas 2. panta 11. punktam.

(46)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri, kā tika konstatēts, bija saistīti uzņēmumi, vidējā dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar Komisijas standarta praksi, kas tiek piemērota saistītiem ražotājiem eksportētājiem.

(47)

Uzņēmumiem, kuri nebija piekrituši sadarboties, “atlikusī” dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(48)

Lai noteiktu atlikušo dempinga starpību, vispirms tika noteikts sadarbības līmenis. Sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu, ja sadarbībai piekritušo ražotāju eksportētāju eksporta apjoms bija tuvs Eurostat norādītajam attiecīgās valsts apjomam un ja nebija iemeslu uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs ir atturējies no sadarbības. Šajā gadījumā, lai nodrošinātu visu pasākumu efektivitāti, tika nolemts noteikt atlikušo dempinga starpību vienādā līmenī ar tā sadarbībai piekritušā uzņēmuma līmeni, kuram ir visaugstākā dempinga starpība.

(49)

Ja sadarbības līmenis bija zems, atlikušo dempinga starpību noteica, pamatojoties uz kāda cita sadarbībai piekrituša ražotāja visaugstākā dempinga reprezentatīvo modeli. Šāda pieeja tika uzskatīta par nepieciešamu, lai izvairītos no sadarbības atteikumu veicināšanas un ņemot vērā to, ka nebija norādes, ka kāds sadarbībai nepiekritis uzņēmums būtu tirgojies par dempinga cenām zemākā līmenī.

(50)

Antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, ražotājiem, kuri ir atzīti par izpildījušiem 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā norādītos kritērijus, normālo vērtību nosaka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1.–6. punktiem.

(51)

Īsumā un vienīgi atsauces ērtību labad, kopsavilkuma formā turpmāk ir uzskaitīti Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritēriji, kuru izpildīšana jāuzrāda uzņēmumiem, kas iesniedz pieteikumu:

(52)

Pieci ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un aizpildīja ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieteikuma veidlapu. Komisija veica pārbaudi šo uzņēmumu telpās un pārbaudīja visu TER pieteikumos minēto un par nepieciešamu uzskatīto informāciju.

(53)

Izmeklēšana parādīja, ka tikai viens no iepriekš minētajiem uzņēmumiem atbilda visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Tāpēc šim uzņēmumam tika piešķirts TER. Šis ĶTR ražotājs eksportētājs, kuram tika piešķirts TER, ir:

(54)

Četrus pārējos pieteikumus bija jānoraida. Šajā tabulā kopsavilkuma veidā ir parādīts, kādā veidā tika noteikta visu četru uzņēmumu, kuriem TER netika piešķirts, atbilstība pieciem Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(55)

Ieinteresētajiem uzņēmumiem tika dota iespēja iesniegt piezīmes par iepriekšminētajiem atzinumiem. Neviens no četriem uzņēmumiem, kuriem TER netika piešķirts, nepiekrita izdarītajam novērtējumam un pieprasīja, lai tiem tiktu piešķirts TER.

(56)

Attiecībā uz pirmo kritēriju, t.i., ka uzņēmējdarbības lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem, bez būtiskas iejaukšanās no valsts puses, un ka izmaksas atspoguļo tirgus vērtības, viens uzņēmums nepiekrita Komisijas secinājumam par to, ka tas ir saņēmis valsts subsīdiju un tāpēc izmaksas pilnībā neatspoguļo tirgus vērtības. Šajā gadījumā kolektīvam piederošais akcionārs bija ieguldījis līdzekļus uzņēmuma dibināšanā un nebija saņēmis kompensāciju par uzņēmuma pieaugušo vērtību pēc turpmākās uzņēmuma akciju pārdošanas. Veicot pārbaudi uz vietas, tika savākti pierādījumi, kuri apliecināja, ka valstij piederošais akcionārs nebija saņēmis kompensāciju par šādu vērtības pieaugumu. Pateicoties šim finanšu ieguvumam, uzņēmumam nebija jāmaksā tirgus cena par līdzekļiem, kuri ir nepieciešami attiecīgā produkta ražošanai. Attiecīgi, netika uzskatīts, ka lēmumi attiecībā par izmaksām un ieguldījumiem ir pieņemti atbilstīgatbilstīgi tirgus apstākļiem.

(57)

Bez tam šis uzņēmums mēģināja slēpt iespējamo valsts iejaukšanos. Patiesi, izskatot ķīniešu valodā izdotās uzņēmuma uzņēmējdarbības licences tulkojumu, tika konstatēts, ka informācija par tā akcionāra uzņēmējdarbības sfēru, proti, norāde uz pilsētai piederošo aktīvu pārvaldību un apsaimniekošanu, bija acīmredzami izlaista. Tādējādi, bija jāsecina, ka šis ražotājs eksportētājs nebija sniedzis pietiekamu informāciju par to, ka tas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas noteikumiem. Neviens no argumentiem, kuru iesniedza šis uzņēmums jau pēc minētā apstākļa atklāšanas, nespēja atspēkot šo secinājumu, un šo pieteikumu bija jānoraida.

(58)

Attiecībā uz otro kritēriju, t.i., ka uzņēmumam ir viens skaidri noteikts galveno grāmatvedības dokumentu komplekts, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, četri uzņēmumi iesniedza ziņas par to, ka tās ir izpildījušas šo kritēriju, jo to grāmatvedības dokumenti ir pakļauti neatkarīgai revīzijai. Taču tika konstatēts, ka triju šo uzņēmumu revidentu ziņojumos nebija minētas vairākas nopietnas problēmas (ietverot galveno starptautisko grāmatvedības noteikumu neievērošanu), kuras tika atklātas, veicot pārbaudi uz vietas, kā arī nebija paskaidrotas attiecīgo uzņēmumu grāmatvedības politikas izmaiņas. Attiecībā uz vēl vienu uzņēmumu tika konstatēts, ka tas savos dokumentos nav atspoguļojis revidenta sniegtos noteikumus. Tāpēc bija jāizdara secinājumu, ka visu četru ieinteresēto uzņēmumu grāmatvedības dokumentu revīzija nav veikta atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā to nosaka Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā rindkopā, un pieteikums tika noraidīts.

(59)

Attiecībā uz trešo kritēriju trīs uzņēmumi iesniedza ziņas, ka, pretēji Komisijas konstatētajiem faktiem, nav nekādu būtisku traucējumu, kas būtu pārnesti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas. Vienā gadījumā pieteikumu bija jānoraida, jo tika konstatēts, ka ieinteresētais uzņēmums bija saņēmis bezprocentu aizdevumu no valdības un vairākas citas subsīdijas. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā bija vērojami būtiski traucējumi, kas bija pārnesti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas un ietekmēja ražošanas izmaksas. Attiecībā uz otro uzņēmumu nebija iespējams noteikt atbilstību starp summām, kuras uzņēmumam bija jāmaksā, un summām, kuras tas faktiski bija samaksājis par zemes lietošanas tiesībām. Turklāt (un tas attiecas arī uz otro kritēriju) šajā uzņēmumā nemateriālo līdzekļu amortizācija nebija veikta saskaņā ar grāmatvedības standartiem. Trešais uzņēmums izvirzīja argumentu, ka fakts, ka šis uzņēmums nespēj iesniegt nekādus pierādījumus par tajā ieguldītā kapitāla apmaksas izdarīšanu saskaņā ar statūtu noteikumiem, nav saistīts ar būtiskiem traucējumiem, kas pārnesti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, jo ir skartas privātās intereses. Neraugoties uz to, izmeklēšanas gaitā atklājās, ka noteikumi par uzņēmumā ieguldīto kapitālu nav izpildīti. Šajā sakarā tika izdarīts slēdziens, ka šajā uzņēmumā ir būtiski traucējumi, kas ir pārnesti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, un ka uzņēmuma izmaksas, jo īpaši saistībā ar līdzekļu amortizāciju, ir būtiski traucētas. Attiecīgi tika izdarīts secinājums, ka šie ieinteresētie uzņēmumi nav izpildījuši Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu un ka to pieteikumi tāpēc ir jānoraida.

(60)

Viens uzņēmums iebilda, ka Komisija ir izdarījusi slēdzienu attiecībā uz šī uzņēmuma iesniegto TER pieteikumu pēc Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā norādītā trīs mēnešu termiņa un ka tāpēc šis secinājums nav spēkā.

(61)

Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka Komisija piešķīra vairākus termiņa pagarinājumus ieinteresētajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, tostarp iepriekš minētajam uzņēmumam, kuriem bija ievērojamas grūtības ar TER pieteikuma veidlapu aizpildīšanu pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā.

(62)

Tāpat ir jāatzīmē, ka vairākums saņemto TER pieteikumi bija nepilnīgi un ka bija nepieciešams saņemt vairākus būtiskus paskaidrojumus un papildu informāciju, kas aizkavēja izmeklēšanu. Visbeidzot, vairāku jautājumu sarežģītība, piemēram, uzņēmumu uzbūve un pārdošanas kanāli, kā arī nopietnās problēmas, kuras tika atklātas pārbaudes gaitā uz vietas attiecībā uz uzņēmumu grāmatvedību, aizkavēja analīzi, tā ka triju mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas nebija iespējams izdarīt secinājumu par saņemtajiem TER pieteikumiem.

(63)

Šajā sakarā tiek atzīmēts, ka šāda termiņa neievērošana neizraisa nekādas acīmredzamas juridiskas sekas, jo uzņēmumiem ir bijušas piešķirtas vienādas iespējas sniegt savus komentārus. Tiek arī atzīmēts, ka iepriekš minētais uzņēmums nesniedz iebildumus par negatīvu ietekmi, kuru būtu izraisījis termiņa pagarinājums, kas bija nepieciešams TER nolēmuma izdarīšanai. Arī neviena no pārējām ieinteresētajām pusēm netika sūdzējusies par šādu negatīvu ietekmi.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka spēkā esošu nolēmumu attiecībā par TER var sniegt arī pēc minētā trīs mēnešu termiņa un ka ieinteresētā uzņēmuma pieteikums tāpēc tiek noraidīts.

(65)

Notika apspriedes ar Padomdevēju komiteju, un tieši ieinteresētās puses tika attiecīgi informētas. Kopienas ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt savus komentārus, taču attiecībā uz TER piešķiršanas nolēmumu komentāri netika saņemti.

(66)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu visām valstīm, uz kurām attiecas Pamatregulas 2. panta 7. punkts, nosaka visai valsti vienotu maksājumu, ja vien tāds tiek pieņemts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 5. punktu spēj pierādīt, ka a) tie var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu; b) to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi un apstākļi tiek brīvi noteikti; c) akciju kontrolpakete pieder privātpersonām; d) valūtas maiņa notiek pēc tirgus kursa, un e) jebkura iejaukšanās no valsts puses nav tāda, kas atļautu apiet pasākumus, ja eksportētājiem tiek piešķirti dažādi maksājuma lielumi.

(67)

Pieci ražotāji eksportētāji, līdztekus TER pieprasījumam, pieprasīja atsevišķa režīma piešķiršanu gadījumā, ja tiem netiek piešķirts TER. Kā norādīts iepriekš, uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie atbilst Pamatregulas 9. panta 5. punkta kritērijiem. Kā norādīts 57. apsvērumā, viens uzņēmums bija iesniedzis maldinošu informāciju par viena uzņēmuma akcionāra uzņēmējdarbības sfēru ar nolūku slēpt iespējamo iejaukšanos no valsts puses. Tāpēc šis uzņēmums nespēja pierādīt, ka tas pilnīgi brīvi var noteikt eksporta cenas un daudzumus, un pārdošanas noteikumus. Turklāt tas nevarēja pierādīt, ka valsts ietekme nav tāda, kas atļautu apiet pasākumus, ja šim eksportētājam būtu piešķirta atsevišķa maksājuma likme. Tā kā šis uzņēmums neatbilda visiem Pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, tika nolemts nepiešķirt AR šim uzņēmumam.

(68)

Viens no trim uzņēmumiem, kuriem netika piešķirts TER, daļēji pieder ārzemniekiem, un tas var brīvi repatriēt savu peļņu. Pārējie divi uzņēmumi pieder ĶTR dzīvojošām Ķīnas fiziskām personām, un tāpēc tām nav piemērojams šis kritērijs. Pamatojoties uz šo trīs uzņēmumu iesniegto un pārbaudīto informāciju, konstatēja, ka valsts neietekmē šo uzņēmumu spēju brīvi noteikt eksporta cenas un daudzumus, kā arī pārdošanas noteikumus. Valsts iejaukšanās pakāpe šo uzņēmumu darbībā arī netika uzskatīta par tādu, kas ļautu apiet pasākumus, jo lielākā daļa no šo uzņēmumu akcijām pieder patiesi privātiem uzņēmumiem. Tā kā šie uzņēmumi konkurē viens ar otru gan iekšzemes, gan arī eksporta tirgū, katrs no šiem uzņēmumiem izmantos savu individuālo normu un nevis pieļaus jebkādu tās apiešanu. Kā jau minēts 54. apsvērumā, visi uzņēmumi atbilda Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā norādītajam piektajam kritērijam, ka valūtas apmaiņa notiek pēc tirgus kursa. Tāpēc tika izdarīts secinājums, ka trīs no uzņēmumiem, kuriem TER netika piešķirts, atbilst AR prasībām, kas noteiktas Pamatregulas 9. panta 5. punktā.

(69)

Tādēļ secināja, ka AR jāpiešķir šiem trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(70)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram tika piešķirts TER, tika lūgts iesniegt pilnībā aizpildītu anketu, tostarp informāciju par attiecīgā produkta iekšzemes pārdošanas apjomu un informāciju par šā produkta ražošanas izmaksām. Šī atbilde tika pārbaudīta šā ieinteresētā uzņēmuma telpās.

(71)

Kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, Komisija izmantoja to pašu metodoloģiju, kura ir raksturota 29.-38. apsvērumā.

(72)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms, ir jānosaka, balstoties uz cenām vai aprēķināto vērtību kādā trešajā tirgus ekonomikas valstī (“analogajā valstī”).

(73)

Pārskatīšanas uzsākšanas paziņojumā ASV bija norādītas kā atbilstīga tirgus ekonomikas trešā valsts normālās vērtības noteikšanai ĶTR, un ieinteresētās puses saistībā ar šo tika lūgtas sniegt komentārus. Trīs ražotāji eksportētāji noteiktajos termiņos apstrīdēja šo izvēli, un viens ražotājs eksportētājs ierosināja izvēlēties par analogo valsti kādu no šajā procedūrā iesaistītajām eksportējošām valstīm, kurā tiks konstatēta viszemākā normālā vērtība. Tika izvirzīts arguments, ka ASV ekonomiskās attīstības līmenis ir atšķirīgs no ĶTR līmeņa un ka cenas, tostarp izejmateriālu cenas, ASV ir augstākas.

(74)

Lai noteiktu, vai paredzētā ASV kā analogās valsts izvēle ir pareiza, Komisija vispirms pieprasīja informāciju par pārdošanas un tirgus apstākļiem no zināmiem PŠŠ ražotājiem citās tirgus ekonomikas valstīs, proti, ASV, Indijā, Indonēzijā un Taizemē. Atbildes attiecībā par pieprasīto informāciju tika saņemtas no viena ASV ražotāja, viena Indijas ražotāja un diviem Indonēzijas ražotājiem. Tika arī izskatīts jautājums, vai Taivāna vai Korejas Republika, kurās veic 5. apsvērumā minēto paralēlo starpposma pārskatu attiecībā uz to pašu produktu, varētu būt atbilstīgas analogās valstis.

(75)

Attiecībā uz Taivānu paralēlā starpposma pārskata izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecināja, ka iekšzemes tirgū tiek pārdotas tikai oriģinālās PŠŠ, bet Ķīnas eksportētāji, kuriem netika piešķirts TER, pārdod vienīgi atjaunotās PŠŠ, kas rada būtisku korekciju ieviešanas nepieciešamību, salīdzinot normālo vērtību ar eksporta cenu. Kas attiecas uz Koreju, tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji veic eksportu uz Kopienu par dempinga cenām (skatīt 112.–137. apsvērumus), kas norāda uz ļoti iespējamiem šīs valsts iekšzemes tirgus traucējumiem. Turklāt Korejas tirgū tiek pārdotas lielākoties tikai oriģinālās PŠŠ, un tikai viens uzņēmums (no trim) ražo otrreizējā pārstrādē iegūtas PŠŠ. Pretēji tam, ASV ievērojamos daudzumos tiek pārdotas gan oriģinālās, gan arī otrreizējā pārstrādē iegūtas PŠŠ. Šī iemesla dēļ tika izdarīts secinājums, ka nav nekādu acīmredzamu iemeslu, kas liktu domāt, ka Koreja vai Taivāna kā analogā valsts būtu vairāk piemērota nekā ASV. Pārējās potenciālās analogās valstis ir pakļautas antidempinga maksājumiem un/vai kompensācijas maksājumiem, kas varētu norādīt uz šā produkta iekšzemes tirgus traucējumiem šajās valstīs.

(76)

Visas Komisijai pieejamās informācijas analīze parādīja, ka ASV pastāv plašs, augstas konkurētspējas attiecīgā produkta tirgus, kurā darbojas vairāk nekā desmit ražotāji un kuram ir raksturīgs ievērojams imports no trešām valstīm. Lai gan attiecīgā produkta importam no Korejas Republikas un Taivānas ir piemērots antidempinga maksājums, PŠŠ imports no pārējām valstīm joprojām ir ievērojams.

(77)

Kā jau minēts 27. apsvērumā, ASV iekšzemes tirgū ražotais un pārdotais produkts ir līdzīgs tam, kurš tiek eksportēts no Ķīnas uz Kopienu. Šajā sakarā salīdzinājumam tika ņemti tikai tie produkta veidi, kuri ASV tiek ražoti tādā pašā ražošanas procesā, t.i., PŠŠ no otrreizējas pārstrādes atkritumiem.

(78)

Ķīnā galvenais izmantotais izejmateriāls, t.i., otrreizēji pārstrādājamie atkritumi, lielākoties tiek iegūts iekšzemes tirgū, lai gan zināms daudzums tiek ievests arī no ASV un Eiropas. Analogās valsts ražotājs iepirka izejmateriālus tikai un vienīgi no vietējiem piegādātājiem. Tāpēc tika izdarīts secinājums, ka piekļūšana izejmateriāliem ASV ir vieglāka vai vismaz tāda pati kā ĶTR.

(79)

Analogās valsts izvēle, pamatojoties uz viszemāko konstatēto normālo vērtību, tika uzskatīta par nepamatotu, jo tā nebalstās uz skaidriem kritērijiem, bet gan uz galīgo rezultātu. Tāpat arī tas fakts, ka izmaksas, kā tiek apgalvots, ir augstākas kādā tirgus ekonomikas trešajā valstī, nevar būt iemesls, kas neļautu uzskatīt šādu valsti par atbilstīgu analogo valsti. Viens no iespējamiem valsts iejaukšanās iemesliem var būt zema izmaksu līmeņa uzturēšana ar nolūku sniegt atbalstu noteiktām iekšzemes ražošanas nozarēm un uzturēt to konkurētspēju. Šādos gadījumos zemākas izmaksas vienkārši būtu šīs valsts iejaukšanās sekas un nevis tirgus spēku rezultāts. Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta tiešais mērķis ir izvēlēties tādu analogo valsti, kurā normālā vērtība balstītos uz cenām un izmaksām, ko neietekmē nekādi ārpustirgus ekonomikas apstākļi.

(80)

Kas attiecas uz ASV un ĶTR ekonomiskās attīstības atšķirīgajiem līmeņiem, tad šis fakts nav būtisks faktors, izvēloties analogo valsti. Patiešām, izvēloties modernu un rentablu tirgu, kam raksturīga intensīva konkurence, tiktu iegūta zemāka normālā vērtība nekā tādas analogās valsts gadījumā, kuras ekonomiskā attīstība ir salīdzināma ar ārpustirgus ekonomikas valsts ekonomisko attīstību.

(81)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka ASV ir piemērotākā analogā valsts un ka šādos apstākļos ASV izvēle šķiet pamatota un attaisnota saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punkta noteikumiem.

(82)

Komisija pēc tam ASV ražotājam nosūtīja sīkāku anketu, lūdzot sniegt informāciju par līdzīgā produkta iekšzemes pārdošanas cenām un ražošanas izmaksām. Ražotāja atbildes tika pārbaudītas uz vietas.

(83)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš apsvērumu iesniegšanai par attiecīgo informāciju, divi Ķīnas ražotāji eksportētāji iebilda, ka ASV nav atbilstīga analogā valsts, jo no 2001. gada janvāra turpinās izmeklēšana par rīcību, ka vērsta pret konkurenci, un cenu noteikšanu Amerikas PŠŠ tirgū, kurā iesaistīti uzņēmumi, kas sadarbojas, kā arī vēl astoņi ASV uzņēmumi. Saskaņā ar šo izmeklēšanu divi no līdzvainīgajiem tika atzīti par vainīgiem, un vienu no tiem sodīja. Tika apgalvots, ka tā vietā jāizvēlas Dienvidkoreja vai Taivāna.

(84)

Jānorāda, ka iepriekš minētā izmeklēšana attiecas uz darbībām, kas tika veiktas vairāk nekā gadu pirms izmeklēšanas perioda sākšanas, un nebija pieejama informācija, kas norādītu, ka šādas darbības, ko veica divi iesaistītie vainīgie tirgus dalībnieki, IP laikā ietekmētu cenas, kuras izmantoja, aprēķinot normālo vērtību. Turpretī salīdzinot analogās valsts ražotāja un Korejas un Taivānas ražotāju peļņas normu attiecībā uz līdzīgā produkta pārdošanas apjomiem vietējā tirgū, konstatēja, ka peļņas norma ir līdzīga vai zemāka. Turklāt izmeklēšanas rezultātā nenoteica maksājumus ASV ražotājam, kas sadarbojas (Wellman Inc), un kuru ASV iestādes 2004. gada septembrī informēja, ka apsūdzības pret uzņēmumu un tā darbiniekiem nav izvirzītas. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka ASV ražotāja, kas sadarbojas, sniegto informāciju, kuru izmantoja normālās vērtības noteikšanai, neietekmēja pret konkurenci vērtas darbības, kas iepriekš ir veiktas ASV. Šādā gadījumā ASV ir apstiprināta kā atbilstīga analogā valsts. Tomēr jānorāda, ka gadījumā, ja izmeklēšanas laikā konstatēs, ka šādas pret konkurenci vērstas darbības ir veiktas izmeklēšanas periodā un ir traucējušas pieņemt šīs izmeklēšanas atzinumus, pašreizējos atzinumus var pārskatīt.

(85)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 75. punktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem netika piešķirts TER, tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kura bija saņemta no analogās valsts ražotāja, t.i., pamatojoties uz visām samaksātajām vai samaksājamajām cenām ASV iekšzemes tirgū par salīdzināmajiem produkta veidiem, ja bija konstatēts, ka tas ir veikts normālo tirdzniecības operāciju gaitā un reprezentatīvos daudzumos.

(86)

Kas attiecas uz normālās vērtības noteikšanu, Komisija izmantoja to pašu metodoloģiju, kura aprakstīta 29.–38. apsvērumā.

(87)

Viss ražotāju eksportētāju, kuriem tika piešķirts TER vai AR, eksporta apjoms uz Kopienu tika pārdots tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, un tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām.

(88)

Tika veiktas pieprasītās korekcijas attiecībā uz maksājuma atmaksāšanu, transportēšanas, apdrošināšanas un apstrādes, iepakošanas un kredītu izmaksām, bankas nodevām un komisijas naudām, kur tās bija piemērojamas un attaisnotas.

(89)

Dažu produkta veidu, kurus eksportēja Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuriem bija piešķirts AR, noteikti fiziskie raksturlielumi, piemēram, spīdums, krāsa, šķērsgriezums vai silikona apstrāde, bija atšķirīgi, salīdzinot tos ar analogajā valstī pārdotajiem salīdzināmajiem veidiem. Tāpēc saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu tika veikta korekcija. Ja nebija vairāk nekādas citas ticamas informācijas, korekciju veica, pamatojoties uz cenu atšķirību, kura saistījās ar šiem analogajā valstī konstatētajiem konkrētajiem raksturlielumiem.

(90)

Izmeklēšanā atklāja, ka pārdošana analogajā valstī tiek veikta vienīgi tiešajiem lietotājiem, bet Ķīnā ražotāji eksportētāji pārdod savus produktus arī caur citiem tirdzniecības kanāliem. Tā kā analogajā valstī nebija tādu pašu tirdzniecības kanālu, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu ii) daļu tika veikta īpaša korekcija, atņemot no tiešo lietotāju normālās vērtības summu, kas vienāda ar 10 % no bruto peļņas normas.

(91)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, normālā vērtība tika noteikta no aptuveni 70 % līdz aptuveni 90 % tā attiecīgā produkta daudzuma, kuru uzņēmumi, kam ir piešķirts AR, eksportē uz Kopienu. Šo daudzumu uzskatīja par reprezentatīvu praksē pielietotajai dempinga pakāpei.

(92)

Veica arī korekciju attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju saistībā ar PVN atmaksāšanas atšķirībām.

(93)

Uzņēmumam, kuram bija piešķirts TER, dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot uzņēmuma vidējo svērto normālo vērtību un tā vidējās svērtās eksporta cenas katram produkta veidam saskaņā ar iepriekš minēto.

(94)

Uzņēmumiem, kuriem bija piešķirts AR, tika salīdzināta analogajai valstij noteiktā, uz Kopienu eksportēto produkta veidu vidējā svērtā normālā vērtība un attiecīgā uz Kopienu eksportētā produkta veida vidējā svērtā eksporta cena, kā tas noteikts Pamatregulas 2. panta 11. punktā.

(95)

Sadarbībai piekritušajam uzņēmumam, kuram nebija piešķirts nedz TER, nedz AR, un visiem sadarbībai nepiekritušajiem eksportētājiem valsts dempinga starpība tika noteikta kā vidējais svērtais lielums starp dempinga starpību, kura tika konstatēta ārpustirgus ekonomikas ražotājam, kam nebija piešķirts AR, un visaugstāko dempinga reprezentatīvo modeli vienam no sadarbībai piekritušajiem ārpustirgus ekonomikas ražotājiem eksportētājiem, kā tas paskaidrots iepriekš 49. apsvērumā.

(96)

Dempinga starpības, izteiktas kā procentuālā daļa no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa, ir šādas:

(97)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem un pieciem importētājiem, kuri bija saistīti ar vienu no eksportētājiem.

(98)

Šim ražotājam eksportētājam bija reprezentatīvs līdzīgā produkta pārdošanas apjoms vietējā tirgū. Neraugoties uz to, šāda pārdošana nevarēja tikt uzskatīta par veiktu parasto tirdzniecības operāciju gaitā savas cenas dēļ. Šī iemesla dēļ, kā arī tādēļ, ka trūka ticamu datu no citiem eksportētājvalsts ražotājiem, normālo vērtību bija jāveido saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(99)

Lai saliktu normālo vērtību, faktiskie TV un A izdevumi, kas bija radušies attiecīgajam sadarbībai piekritušajam ražotājam eksportētājam līdzīgā produkta pārdošanā iekšzemes tirgū parasto tirdzniecības operāciju gaitā izmeklēšanas perioda laikā, tika pieskaitīti pie šā ražotāja vidējām ražošanas izmaksām attiecībā uz katru eksportēto produkta veidu izmeklēšanas perioda laikā.

(100)

Tā kā par pārējiem Saūda Arābijas ražotājiem eksportētājiem nebija pieejami ticami dati (skatīt 104.–106. apsvērumu) un tā kā attiecīgais ražotājs eksportētājs nebija iesniedzis informāciju par tās pašas vispārīgās produktu kategorijas ražošanu un pārdošanu, peļņas normu bija jānosaka, pamatojoties uz jebkuru citu saprātīgu metodi, kā tas ir noteikts Pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā. Šajā gadījumā tika atzīts, ka 5 % liela peļņas norma būtu saprātīga. Nebija pieejama informācija, kurā norādītu, ka šāda peļņas norma pārsniegtu to peļņu, kuru parasti iegūst pārējie eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas produktus Saūda Arābijas iekšzemes tirgū, kā to nosaka Pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(101)

Tirdzniecība ar Kopienu tika veikta caur saistīto importētāju, kurš pārdeva šo produktu tālāk gan saistītiem, gan nesaistītiem pircējiem. Šie saistītie pircēji savukārt pārdeva attiecīgo produktu tālāk citiem neatkarīgiem pircējiem. Tādējādi eksporta cena tika veidota saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(102)

Tika izdarītas korekcijas atšķirībām transportēšanas, apdrošināšanas, iepakošanas un kredīta izmaksās.

(103)

Šis ražotājs eksportētājs bija pieprasījis normālās vērtības korekciju arī par pēcpārdošanas izmaksām vietējā tirgū. Līdztekus tam, ka nebija pieejami pierādījumi, kas pamatotu pieprasīto summu, uz pieejamās informācijas pamata nebija iespējams konstatēt, ka šis faktors būtu ietekmējis cenu salīdzināmību. Proti, nevarēja pierādīt, ka šā faktora dēļ vietējā tirgus pircēji konsekventi maksātu atšķirīgas cenas. Bez tam tika konstatēts, ka šie izdevumi attiecās ne tikai uz līdzīga produkta pārdošanu vietējā tirgū, bet arī uz pārējiem tirgiem, to skaitā attiecīgā produkta pārdošanu Kopienai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pieprasīto korekciju bija jānoraida, jo tā neatbilda 2. panta 10. punkta prasībām.

(104)

Šā ražotāja eksportētāja iesniegtā aizpildītā anketa bija būtiski nepilnīga un saturēja pretrunīgu informāciju. Lai gan uzņēmums tika lūgts koriģēt, papildināt un paskaidrot savu atbildi, tas neiesniedza trūkstošo informāciju un neizdarīja atbilstīgas korekcijas. Vēl jo vairāk – uz vietas veiktās pārbaudes laikā konstatēja, ka vairāk nekā puse no NPF iekšzemes tirdzniecības ar PŠŠ IP laikā nebija parādīts uzņēmuma ziņojumā. Turklāt nebija iespējams saskaņot uzņēmuma paziņoto kopējo pārdošanas daudzumu, ietverot tā eksportu uz Kopienu, ar uzņēmuma grāmatvedības dokumentiem. Tāpēc secināja, ka aizpildītajā anketā sniegtos pārdošanas datus nevar uzskatīt par ticamu pamatojumu dempinga starpības noteikšanai.

(105)

Arī datus, kuri attiecās uz ražošanas izmaksām, nebija iespējams saskaņot ar uzņēmuma iekšējās grāmatvedības dokumentiem; nebija arī pieejami pārliecinoši pierādījumi tam, ka iesniegtie dati patiešām ir pilnīgi un pareizi. Tāpēc secināja, ka par līdzīgā produkta ražošanas izmaksām iesniegtā informācija nav ticama un nevar būt par pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(106)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka šā ražotāja eksportētāja dempinga starpību nav iespējams noteikt, balstoties uz tā sniegtajiem datiem. Tāpēc dempinga starpība tika noteikta, balstoties uz pieejamajiem faktiem, kā tas ir paredzēts Pamatregulas 18. pantā. Šajā sakarā un, ņemot vērā NPF iesniegto nepietiekamo informāciju, nebija pamata secināt, ka NPF dempinga līmenis varētu būt atšķirīgs no otra Saūda Arābijas ražotāja eksportētāja dempinga līmeņa. Tāpēc uzskatīja par pamatotu noteikt NPF dempinga starpību tādā pašā līmenī kā otram Saūda Arābijas ražotājam eksportētājam.

(107)

Uzņēmums iebilda pret šādu pieeju, apgalvojot, ka tas rīkojies pilnīgi pārskatāmi un ka kļūdas sniegtajā informācijā bija netīšas un radušās pārrakstīšanās dēļ. Tomēr netika iesniegta pārbaudāma informācija, pamatojoties uz kuru Komisija varētu pārskatīt atzinumus.

(108)

Otrs Saūda Arābijas ražotājs eksportētājs nepiekrita iepriekš minētajai pieejai, apgalvojot, ka tā dos priekšrocības, lai nesadarbotos. Tālāk apgalvoja, ka NPF eksportēja cita veida produktus, ko nevar salīdzināt ar Sabic eksportētajiem produktiem. Tādēļ jānorāda, ka dempinga starpību NPF noteica, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju. Tā kā Sabic veica lielāko daļu (81 %) attiecīgā produkta eksporta no Saūda Arābijas uz Kopienu un nebija pieejama neviena cita saprātīga metode, tādēļ to uzskatīja par atbilstīgu pamatu HPF dempinga starpības noteikšanai. Turklāt, kā minēts iepriekš, nebija iemesla uzskatīt, ka NPF dempinga cenu līmenis bija atšķirīgs no otra Saūda Arābijas ražotāja eksportētāja līmeņa. Attiecībā uz šo divu uzņēmumu eksportēto produktu dažādajiem veidiem jānorāda, ka tie visi atbilst attiecīgā produkta definīcijai. Šādos apstākļos Komisijas izmantotā pieeja ir pieņemama.

(109)

Dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz uzņēmuma vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar tā vidējām svērtajām eksporta cenām katram produkta veidam, kā tas norādīts iepriekš. Kā paskaidrots 106. apsvērumā, dempinga starpība otram Saūda Arābijas ražotājam eksportētājam – NPF tika noteikta tādā pašā līmenī, kādā tā tika noteikta sadarbībai piekritušajam Saūda Arābijas ražotājam (Sabic).

(110)

Salīdzinājums starp normālo vērtību un eksporta cenu parādīja dempinga esamību. Dempinga starpības, izteiktas kā procentuālā daļa no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(111)

Tā kā divi iepriekš minētie uzņēmumi pārstāvēja visu eksporta tirdzniecību no Saūda Arābijas uz Kopienu, kā tas ir paskaidrots 48. apsvērumā, atlikuma maksājums arī tika noteikts sadarbībai piekritušā uzņēmuma ar augstāko dempinga starpību līmenī. Tādējādi, atlikuma maksājums, izteikts kā procentuālā daļa no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir 31,7 %.

(112)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim atlasītiem ražotājiem eksportētājiem.

(113)

Viens ražotājs eksportētājs sākotnēji iesniedza datus par visiem produktiem, kuri saturēja poliesteru. Taču tā kā šis pārskats attiecas tikai uz sintētiskajām poliestera štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un uz ko attiecas KN kods 5503 20 00 (t.i., kuras satur 50 % vai vairāk poliestera), neviens no produktiem, par kuriem ražotājs eksportētājs bija paziņojis, ka tie satur mazāk par 50 % poliestera, netika ņemts vērā.

(114)

Triju atlasīto ražotāju eksportētāju līdzīgā produkta pārdošana bija reprezentatīva, kā tas norādīts 29.–31. apsvērumā. Normālā vērtība lielā mērā balstījās uz neatkarīgu pircēju samaksātajām vai maksājamām cenām parasto tirdzniecības operāciju gaitā Korejas Republikā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu. Taču tiem produkta veidiem, kuru pārdošana iekšzemes tirgū bija nepietiekama, lai tiktu uzskatīta par reprezentatīvu, vai kura nebija veikta parasto tirdzniecības operāciju gaitā, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu, kā tas paskaidrots 34. apsvērumā.

(115)

Viens no Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem ziņojumā bija norādījis Korejas ražotājiem veiktās pārdošanas kā pārdošanas iekšzemes tirgū, lai gan galīgais nolūks bija produktu eksportēt. Šis ražotājs eksportētājs iesniedza iebildumu, paziņojot, ka šīs pārdošanas ir bijušas paredzētas iekšzemes patēriņam. Taču šīs pārdošanas bija pakļautas specifiskām, eksporta tirdzniecībai paredzētām administratīvām procedūrām, jo tās nebija pakļautas iekšzemes tirdzniecības nodoklim, par tām rēķini tika izsniegti ASV dolāros, un tās tika apmaksātas ar akreditīviem; tās bija pakļautas maksājuma atmaksāšanas procedūrai, un uzņēmuma grāmatvedības dokumentos bija atspoguļotas kā vietējā eksporta tirdzniecības operācijas. Šādos apstākļos un atbilstīgi pieejai, kura izmantota 2. apsvērumā minētajā izmeklēšanā (“sākotnējā izmeklēšana”), šīs pārdošanas operācijas netika iekļautas normālās vērtības aprēķinos minētajam uzņēmumam.

(116)

Šis Korejas Republikas ražotājs eksportētājs guva labumu no kādas valsts programmas – tā saucamās “izstrādāšanas programmas”, kuras mērķis ir palīdzēt finanšu grūtības nonākušiem Korejas uzņēmumiem. Saskaņā ar šo programmu uzņēmumam bija iespējams pārveidot parādus par pašu kapitālu, iegrāmatojot ievērojamu summu kā ienākumu, un tādējādi mākslīgi kompensējot uzņēmuma TV un A izdevumus lielos apmēros. Tāpēc tika nolemts neieskaitīt šo summu parastajos ienākumos, kuri jāņem vērā, aprēķinot TV un A izdevumus. Tātad, paziņotie TV un A izdevumi, ietverot mākslīgo ienākumu, atbilstīgi neatspoguļoja līdzīgā produkta ražošanas un pārdošanas gaitā radušās izmaksas. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 5. punktu šī summa netika ņemta vērā TV un A izdevumu aprēķinos.

(117)

Uzņēmums arī pieprasīja peļņu, kas gūta, apvēršot bezcerīgos parādus TV un A izdevumu aprēķināšanas laikā. Tā kā šie parādi nebija saistīti ar attiecīgo produktu un attiecās uz peļņu saskaņā ar izstrādāšanas programmu, tie neveido parastos ienākumus, kas jāņem vērā TV un A izdevumu aprēķināšanā. Uzņēmums apgalvoja, ka bezcerīgo parādu apvērse notiek katru gadu un tādēļ to nevajadzētu izslēgt no aprēķināšanas. Tas ir pretrunā ar uzņēmumu revīzijas ziņojumiem, kuros norādīts, ka šāda apvērse nav veikta pēdējos divus finanšu gadus un ka tā ir īpaši saistīta ar izstrādes programmu. Tādēļ šo peļņu joprojām izslēdz no TV un A izdevumu aprēķināšanas.

(118)

Uzņēmums apgalvoja, ka TV un A izdevumu korekcijas tika veiktas normālas uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā un tādēļ tās jāņem vērā. Pēc secinājumu nodošanas atklātībai uzņēmums iesniedza jaunu informāciju, kurā tomēr norādīja, ka iepriekšējā apsvērumā minētie abi peļņas veidi nav saistīti ar attiecīgo produktu. Turklāt jaunā nepārbaudītā informācija bija pretrunā ar informāciju, kas savākta izmeklēšanas laikā uz vietas, un tādēļ to nevar pieņemt. Šo iemeslu dēļ ir noraidītas prasības, kas saistītas ar izstrādes programmu.

(119)

Tas pats ražotājs eksportētājs informēja par lielu apdrošināšanas ienākumu IP laikā, kas saņemts sakarā ar ugunsgrēku vienā no attiecīgā produkta ražošanas līnijām, kas bija izcēlies pirms IP. Uzņēmums šo ienākumu atskaitīja no TV un A izdevumiem, kuri attiecās uz attiecīgā produkta iekšzemes tirdzniecību. No otras puses, uzņēmums nebija ņēmis vērā IP laikā minētā ugunsgrēka rezultātā radušos izdevumus. Tādēļ paziņotie TV un A izdevumi bija lielā mērā zemāki par faktiskajiem. Apdrošināšanas ienākums bija izmantots, lai uzstādītu jaunu ražošanas līniju, kura vairs neražoja attiecīgo produktu. Šī iemesla dēļ secināja, ka visas ugunsgrēka rezultātā radušās izmaksas un ienākumi ir radušies vai nu ārpus IP, vai arī nav saistīti ar attiecīgo produktu, un tāpēc tos nevajadzētu ņemt vērā TV un A izdevumu aprēķinos ar nolūku noteikt normālo vērtību.

(120)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai uzņēmums iebilda pret iepriekš minētajiem secinājumiem, apgalvojot, ka izmaksas radušās tirgus daļas zaudējuma dēļ. Tomēr šo sūdzību jau izmeklēja pārbaudes apmeklējuma laikā uz vietas, jo uzņēmums neiesniedza apstiprinošus pierādījumus, kas norādītu apdrošināšanas ienākumu daļu, kas iespējams bija paredzēta uzņēmuma zaudējumiem. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(121)

Viens no ražotājiem eksportētājiem paziņoja, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā uzņēmumam Kopienā ir bijis kāds saistītais importētājs. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šī situācija ir mainījusies un ka minētais Kopienas importētājs, pat ja tas vēl eksistē, vairs nav saistīts ar šo uzņēmumu. Jāatzīmē, ka uz šo importētāju attiecās ievērojams šā Korejas ražotāja eksportētāja attiecīgā produkta pārdošanas apjoms, kas tika eksportēts uz Kopienu. Šis jautājums tika rūpīgi izskatīts, lai noteiktu, vai šajā gadījumā nav jāpiemēro Pamatregulas 2. panta 9. punkts.

(122)

Tika izanalizētas cenas, par kurām minētais Korejas ražotājs eksportētājs pārdeva savu produktu minētajam saistītajam importētājam. Tika konstatēts, ka šīs cenas pastāvīgi ir bijušas vienādā līmenī ar cenām, kuras izmeklēšanas periodā ir bijušas piemērotas nesaistītiem importētājiem. Šo iemeslu dēļ secināja, ka cenas starp saistītajām pusēm ir līdzīgas un ticamas. Tā kā eksporta cenas ir ticamas, nebija nekāda iemesla piemērot Pamatregulas 2. panta 9. punkta noteikumus un izdarīt secinājumu par attiecībām starp abiem uzņēmumiem.

(123)

Šā iemesla dēļ minētā ražotāja eksportētāja gadījumā eksporta cena balstījās uz cenām, kuras ir samaksājuši vai kuras ir jāsamaksā visiem Kopienas pircējiem.

(124)

Kas attiecas uz diviem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, eksporta cena balstījās uz cenām, kuras ir samaksājuši vai kuras ir jāsamaksā nesaistītiem Kopienas pircējiem.

(125)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu gadījumos, kad tas bija nepieciešams un attaisnojams, tika ņemta vērā starpība starp importa maksājumiem un netiešajiem nodokļiem, maksājumiem, transportēšanas, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un palīgizmaksām, iepakošanas izmaksām, banku nodevām, kredīta izmaksām un komisijas naudām.

(126)

Visi trīs ražotāji eksportētāji pretendēja uz maksājuma atskaitīšanu, pamatojoties uz to, ka līdzīgais produkts ir pakļauts importa maksājumiem, ja tas ir paredzēts patēriņam eksportētājvalstī, taču šie maksājumi tiek atmaksāti, ja produkts tiek eksportēts uz Kopienu. Visos gadījumos tika konstatēts, ka pieprasītā summa ir lielāka par maksājuma lielumu, ar ko tiek aplikts līdzīgais produkts iekšzemes tirgū, un tāpēc attiecīgi tika koriģēti vērā ņemtie lielumi.

(127)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai divi uzņēmumi iebilda pret izmantoto metodoloģiju nodokļu atmaksāšanas koriģēšanai, daļēji tādēļ, ka tā atšķīrās no metodoloģijas, ko izmantoja sākotnējā izmeklēšanā. Uzņēmumi apgalvoja, ka tās vietā būtu jāizmanto metodoloģija, kas piemērota anketu jautājumu atbildēs.

(128)

Konstatēja, ka uzņēmumu izmantotā aprēķināšanas metode, kas līdzinās sākotnējā izmeklēšanā izmantotajai, neparāda faktisko importa nodokļu līmeni, ko rada līdzīgais produkts. Tādēļ tā neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta prasībām, un tā bija jānoraida. Pašreizējā izmeklēšanā izmantotā metodoloģija bija atbilstīga 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem un tādēļ to uzskatīja par piemērotāko un saglabāja.

(129)

Turklāt visi trīs ražotāji eksportētāji uzrādīja kredītu izmaksas, kuras rodas sakarā ar pircēju izmantoto kredīta periodu saskaņā ar Korejas iekšzemes tirgū izmantoto “atvērtā konta” samaksas sistēmu. Tika konstatēts, ka kopumā saskaņā ar šo sistēmu ražotāji eksportētāji faktiski nepiešķir nekādus īpašus kredīta periodus un ka šādus kredīta periodus arī precīzi nevar noteikt, jo čekus nevar piesaistīt konkrētiem faktūrrēķiniem. Pie šādiem apstākļiem minētos faktorus nevarēja ņemt vērā.

(130)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai divi uzņēmumi apgalvoja, ka fakts, ka tie izmanto atvērta konta sistēmu, nav iemesls atteikt kredīta izmaksu koriģēšanu. Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka nav pastāvīgas saistības starp cenām un ziņotajiem kredītnosacījumiem. Izmeklēšanā nevarēja konstatēt, ka pastāv īpaši kredītnosacījumi, par kuriem ir vienojušies ar pircēju pirms pārdošanas, un ka tādēļ tie ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(131)

Viens no ražotājiem eksportētājiem pieprasīja ņemt vērā citus faktorus saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta k) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka eksporta un iekšzemes tirdzniecība notiek dažādos tirdzniecības līmeņos, kas tāpēc ietekmē cenu salīdzināmību. Tika apgalvots, ka pārdošana iekšzemes tirgū pamatā notiek tiešajiem lietotājiem, bet eksports uz Kopienu – galvenokārt izplatītājiem. Tā kā uzņēmums nevarēja noteikt attiecīgo korekciju, šī prasība balstījās uz Pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu un nevis uz 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) daļu. Šis uzņēmums vēlāk lūdza pamatot minēto korekciju uz starpību starp cenām, kas iekšzemes tirgū tiek piemērotas tiešajiem lietotājiem, un cenām, kas tiek piemērotas izplatītājiem. Taču uzņēmums nespēja pierādīt šādas konsekventas un atšķirīgas cenu starpības pastāvēšanu. Šā iemesla dēļ nebija iespējams izdarīt secinājumu, ka tirdzniecības līmeņu atšķirības ietekmē cenu salīdzināmību, un tādējādi šo prasību bija jānoraida.

(132)

Viens no ražotājiem eksportētājiem lūdza veikt korekciju sakarā ar atšķirībām fizikālajos raksturlielumos, balstoties uz to, ka dažādiem produkta veidiem denjē un spīdums ir atšķirīgs. Tomēr šis uzņēmums nespēja pamatot to, ka denjē un spīduma atšķirības ietekmē cenu vai cenu salīdzināmību, un tādējadi šo prasību bija jānoraida.

(133)

Vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājums ar vidējo svērto eksporta cenu pēc produktu veidiem uz “ražotāja” bāzes divu ražotāju eksportētāju gadījumā uzrādīja dempinga esamību. Vēl jo vairāk – attiecībā uz vienu no ražotājiem eksportētājiem būtu jāatzīmē, ka, kā tika konstatēts, eksporta cenas pēdējā IP mēneša laikā (“otrais laikposms”) gan kopumā, gan vidēji bija augstākas par cenām, kuras bija piemērotas pirms šā mēneša (“pirmais laikposms”). Lai gan otrajā laikposmā piemērotās eksporta cenas bija augstas un pamatā ne dempinga līmenī, pirmajā laikposmā bija praktizēts ievērojams dempings, jo eksporta cenas bija bijušas zemākas. Turklāt tika konstatēts, ka eksporta cenas pirmajā un otrajā IP laikposmā ir būtiski atšķīrušās. Tika arī konstatēts, ka uz atsevišķo vidējo lielumu bāzes veiktais salīdzinājums neatspoguļo IP pirmajā laikposmā īstenoto ievērojamo dempingu, jo šī metode neļauj pienācīgi ņemt vērā ievērojamās atšķirības eksporta cenās, kuras ir tikušas piemērotas attiecīgi IP pirmajā un otrajā laikposmā. Šā iemesla dēļ un, ņemot vērā 124. apsvērumā minētos atzinumus, tika izdarīts secinājums, ka, lai varētu pilnībā atspoguļot īstenoto dempingu, vidējo svērto normālo vērtību būtu jāsalīdzina ar visu atsevišķo eksporta darījumu cenām saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(134)

Šīs regulas 44. apsvērumā minēto iemeslu dēļ atsevišķo normālo vērtību salīdzinājums ar atsevišķajām eksporta cenām uz atsevišķo darījumu bāzes nebija iespējams. Tā kā viens ražotājs eksportētājs bija izsniedzis tikai vienu faktūrrēķinu mēnesī katram pircējam, nebija iespējams noteikt pamatotu sakarību starp atsevišķiem eksporta darījumiem un atsevišķiem darījumiem iekšzemes tirgū. Vairākumā gadījumu šāda salīdzinājuma rezultātā būtu nepieciešams iegūt viena un tā paša mēneša cenu vidējos lielumus (kas tādā gadījumā neveidotu atsevišķo darījumu salīdzinājumu), vai arī būtu nācies salīdzinājumam patvaļīgi izvēlēties eksporta cenas. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts, dempinga starpība visiem pārējiem uzņēmumiem tika noteikta tādā līmenī, kurš atbilst sadarbībai piekritušo uzņēmumu augstākajam konstatētajam dempinga līmenim.

(135)

Ražotājs eksportētājs, kuram vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar visām atsevišķo eksporta darījumu cenām, apstrīdēja šo metodoloģiju. Uzņēmums apgalvoja, ka šiem nedaudzajiem darījumiem, kas nav veikti par dempinga cenām IP pēdējā mēneša laikā, ir ekonomisks pamatojums, un tādēļ nav attaisnojuma uzskatīt, ka šai laikā pastāvēja eksporta cenu modelis. Tomēr jānorāda, ka šo faktūrrēķinu ekonomisko attaisnojumu, neatkarīgi no tā, vai šāds attaisnojums ir vai nav saistīts ar šo, tiešais patērētājs nevar pārbaudīt. Turklāt ražotāja eksportētāja apgalvojums, ka šiem nedaudzajiem darījumiem ir ekonomisks pamatojums, ir pretrunā ar informāciju, ko sniedza uzņēmums,, kurš izmeklēšanas laikā apgalvoja, ka pēc IP ir veikta cenu kompensācija. Turklāt dempinga starpība uz vidējā svērtā apjoma pamata IP vienpadsmit mēnešiem (neietverot decembri) un IP pirmajam semestrim bija līdzīga tai, kas konstatēta, darījumu metodoloģijā visā IP izmantojot vidējo svērto apjomu. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā gadījumā metodoloģija ir atbilstīga vidējās svērtās normālās vērtības salīdzināšanai ar visu individuālo eksporta darījumu cenām.

(136)

Atlasē neiekļautajiem sadarbībai piekritušajiem uzņēmumiem tika aprēķināta vidējā svērtā atlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpība. Šajā nolūkā saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 6. punktu netika ņemta vērā Sung Lim Co. Ltd., kura dempinga starpība bija vismazākā.

(137)

Dempinga starpības, izteiktas kā procentuālā daļa no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(138)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem paraugam atlasītiem ražotājiem eksportētājiem.

(139)

Abi ražotāji eksportētāji sākotnēji iesniedza datus par visiem produktiem, kuri saturēja poliesteru. Tomēr, tā kā šī izpēte attiecas tikai uz sintētiskajām poliestera štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un uz ko attiecas KN kods 5503 20 00 (t.i., kuras satur 50 % vai vairāk poliestera), neviens no produktiem, par kuriem ražotāji eksportētāji bija paziņojuši, ka tie satur mazāk par 50 % poliestera, netika ņemts vērā.

(140)

Abu ražotāju eksportētāju gadījumā līdzīgā produkta pārdošana bija reprezentatīva. Normālā vērtība lielā mērā balstījās uz neatkarīgu Taivānas pircēju parasto tirdzniecības operāciju gaitā samaksātajām vai samaksājamajām cenām saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu. Taču tiem produkta veidiem, kuru pārdošana iekšzemes tirgū bija nepietiekama, lai tiktu uzskatīta par reprezentatīvu, vai kura nebija veikta parasto tirdzniecības operāciju gaitā, normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 3. punktu, kā tas paskaidrots 34. apsvērumā. TV un A izdevumi un peļņa pamatojās uz faktiskajiem datiem, kuri attiecās uz izmeklēšanai pakļautā ražotāja eksportētāja īstenoto līdzīgā produkta ražošanu un pārdošanu parasto tirdzniecības operāciju gaitā saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem.

(141)

Abiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kuras ir samaksājuši nesaistītiem Kopienas pircējiem, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(142)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu gadījumos, kad tas bija nepieciešams un attaisnojams, tika ņemta vērā starpība starp transportēšanas, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un palīgizmaksām, iepakošanas izmaksām, banku nodevām, kredīta izmaksām un komisijas naudām.

(143)

Katra PŠŠ veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā veida vidējo svērto eksporta cenu, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu, uz “ražotāja” bāzes un pie vienādiem tirdzniecības līmeņiem.

(144)

Salīdzinājums uzrādīja dempinga esamību abiem izmeklēšanai pakļautajiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, pie kam dempinga starpība bija vienāda ar lielumu, par kuru minētajā veidā noteiktā normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu uz Kopienu.

(145)

Dempinga starpības, izteiktas kā procentuālā daļa no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(146)

Tā kā abas dempinga starpības ir minimālas, t.i., mazākas par 2 %, un, ņemot vērā Komisijas konsekvento praksi, procedūra pret Taivānu būtu jāizbeidz, bez jebkādas pasākumu īstenošanas, ja apstākļi, kā dēļ ir gūti šādi rezultāti, tiktu atzīti par ilglaicīgiem.

(147)

Attiecībā uz Taivānu un Korejas Republiku veiktajā starpposmu pārskatā Komisija pārbaudīja arī to, vai apstākļu izmaiņas attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu dempinga un zaudējumu jautājumos varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgām saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(148)

Attiecībā uz Taivānu un saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 7. punktu arī pārbaudīja, vai pastāv varbūtība, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(149)

Kā jau minēts iepriekš, pašreizējā izmeklēšana parādīja dempinga esamību diviem no trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem, lai gan zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Kas attiecas uz trešo ražotāju eksportētāju, tad, tāpat kā sākotnējās izmeklēšanas laikā, tika konstatēts dempings minimālajā līmenī.

(150)

Analīzē, kurā tika pētīts ar dempingu saistīto apstākļu izmaiņu ilglaicīgums, tika ņemta vērā triju atlasīto Korejas Republikas ražotāju eksportētāju, kuri IP laikā pārstāvēja vairāk nekā 80 % no attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu, ražošanas jauda, pārdošanas apjoma attīstība iekšzemes tirgū, Kopienas tirgū un eksportā uz citu trešo valstu tirgiem, kā arī attiecīgā produkta cenas katrā no minētajiem tirgiem.

(151)

Attiecīgā produkta ražošanas apjoms kopš 2001. gada ir mazliet pieaudzis – par 3,5 % (pasākumi tika ieviesti 2000. gada decembrī), bet ražošanas jauda samazinājusies par aptuveni 4 %. Tāpēc jaudu izmantošana sasniedza augstu līmeni (89 % 2001. gadā un 95 % IP laikā) un rezerves jaudas ir zemas. Ražotāji eksportētāji neprognozē nekādu ražošanas pieaugumu turpmākajos gados, un viens no IP laika lielākajiem attiecīgā produkta eksportētājiem uz Kopienu pēc IP pat ir pārtraucis attiecīgā produkta ražošanu.

(152)

Pēdējo gadu laikā iekšzemes tirgus ir bijis stabils. Lai gan iekšzemes patēriņš var samazināties sakarā ar dažu PŠŠ lietotāju ražotņu pārcelšanu ārpus Korejas, nav paredzamas nekādas būtiskas un tūlītējas iekšzemes tirgus izmaiņas. Pat ja PŠŠ patēriņš iekšzemes tirgū samazināsies, ražošana var pāriet vai nu uz citām poliestera šķiedrām, kas tehniskā ziņā ir gluži viegli izdarāms, vai arī attiecīgais produkts var tikt eksportēts uz citām trešām valstīm, kurās nav nekādu antidempinga maksājumu vai kurās tie ir zemāki nekā Kopienā; ir iespējami arī abi minētie varianti. Turklāt Korejas ražotāji ir arī vairāk uz eksportu orientēti uzņēmumi, kuri pārdod vairāk nekā 70 % no savas PŠŠ produkcijas trešo valstu tirgos. Ņemot vērā relatīvi zemo atkarību no iekšzemes tirgus, iekšzemes patēriņa samazinājums būtiski neietekmēs šo uzņēmumu rentabilitāti. Tādēļ nevajadzētu būt nekādai steidzamai nepieciešamībai paplašināt savu pārdošanu citiem pircējiem ārpus Korejas, piedāvājot PŠŠ par zemākām cenām. Balstoties uz pieejamo informāciju, tādējādi nevar izdarīt slēdzienu, ka kādas izmaiņas iekšzemes tirgus lieluma ziņā varētu automātiski novest pie PŠŠ eksporta palielināšanas uz Kopienu par aizvien izteiktākām dempinga cenām.

(153)

Kas attiecas uz eksportu uz citām trešām valstīm, tad tas pēdējo triju finanšu gadu laikā ir bijis stabils, veidojot aptuveni 68 % no attiecīgā produkta kopējā pārdošanas apjoma. Nav nekādu iemeslu uzskatīt, ka trešo valstu tirgi nevarētu absorbēt turpmāko nākotnes eksportu, jo īpaši ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc PŠŠ pieaug visā pasaulē sakarā ar attiecīgā produkta arvien plašāku pielietošanu, jo to var izmantot ne tikai vērptā vai austā veidā, bet arvien plašāk arī neaustiem izstrādājumiem.

(154)

Ņemot vērā Korejas ražotāju augsto jaudu izmantošanas koeficientu, zemo rezerves jaudu līmeni, kā arī samērā stabilo situāciju iekšzemes un pārējos eksporta tirgos, ir maz ticams, ka antidempinga pasākumu līmeņa pazeminājums varētu novest pie attiecīgā produkta importa ievērojama pieauguma Kopienā.

(155)

Tika pārbaudīts, vai samazināta dempinga starpība varētu radīt eksporta cenu pazeminājumu, kas varētu izraisīt lielāku dempingu. Šajā sakarā, ņemot vērā to, ka pasākumi bija spēkā un eksports uz Kopienu, neraugoties uz šiem pasākumiem, ir bijis stabils un nozīmīgā līmenī, nav nekādu pazīmju, kas norādītu, ka zemākas dempinga starpības varētu izraisīt zemākas eksporta cenas. Gluži otrādi – var izvirzīt argumentu, ka zemāki dempinga maksājumi, kas būtu jāmaksā importētājiem, varētu radīt iespējas Korejas uzņēmumiem paaugstināt savas cenas, negrozot galīgo cenu, kuru maksā nesaistītais pircējs.

(156)

Netika konstatētas pazīmes, kas norādītu, ka šīs pārbaudes laikā konstatētā normālā vērtība nevarētu tikt uzskatīta par ilglaicīgu.

(157)

Varētu izvirzīt argumentu, ka izejmateriālu cenu, kuras lielā mērā ir saistītas ar naftas cenām, attīstība varētu ievērojami ietekmēt normālo vērtību. Tomēr tika izdarīts secinājums, ka tā kā izejmateriāli ir preces, kuru cenu nosaka starptautiskā mērogā, izejmateriālu cenu kāpuma ietekme uz eksporta cenu būtu tāda pati kā uz normālo vērtību, jo ietekme uz visiem tirgus dalībniekiem būtu vienāda.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu, tika izdarīts secinājums, ka apstākļu izmaiņas, kuras ir novedušas pie dempinga starpības pazemināšanās, var pamatoti nosaukt par ilglaicīgām.

(159)

Kas attiecas uz to uzņēmumu, kuram tika konstatēta minimālā dempinga starpība, būtu jāatzīmē, ka šis uzņēmums jau kopš galīgo pasākumu ieviešanas 2000. gadā ir bijis pakļauts 0 % lielam antidempinga maksājumam. Tomēr, neraugoties uz zemas cenas importu, jo īpaši no ĶTR un Saūda Arābijas, kas ir veidojis konkurenci importam no Korejas, šajā starpposma pārskatā netika konstatēts nekāds dempings no šā uzņēmuma puses. Šā iemesla dēļ nav nekāda pamata uzskatīt, ka šis uzņēmums nākotnē varētu būtiski mainīt savu eksporta rīcību.

(160)

Ņemot vērā zemāku dempinga starpību konstatāciju visiem ieinteresētajiem uzņēmumiem Korejā un to, ka šāda situācija nav uzskatāma par īslaicīgu parādību, būtu attiecīgi jāgroza ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000 ieviestie pasākumi.

(161)

Šo pašu iemeslu dēļ būtu jāapstiprina minimālā dempinga starpība uzņēmumam Sung Lim Co. Ltd.

(162)

Analīzē tika ņemta vērā divu atlasīto Taivānas ražotāju eksportētāju, kuri IP laikā pārstāvēja vairāk nekā 90 % no attiecīgā produkta eksporta uz Kopienu, ražošanas jauda, pārdošanas apjoma evolūcija iekšzemes tirgū, Kopienas tirgū un eksportā uz citu trešo valstu tirgiem (neietverot Kopienu), kā arī attiecīgā produkta cenas katrā no minētajiem tirgiem.

(163)

Pēdējo četru finanšu gadu laikā divu Taivānas ražotāju eksportētāju ražošanas jauda ir pazeminājusies par aptuveni 6,5 %. Lai gan jaudu vispārējā izmantošana atbilst tikai 73 %, šāds jaudu izmantošanas koeficients ir bijis stabils laika gaitā. Balstoties uz pieejamo informāciju, rodas iespaids, ka ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm (Vjetnamu, Ķīnu), kur ražīgums ir augstāks. Tāpēc pat gadījumos, ja ir pieejamas rezerves jaudas, eksporta pieaugums uz Kopienu pasākumu atcelšanas gadījumā nav pārāk ticams, jo rezerves jaudas, visticamāk, tiks pārceltas uz citām trešām valstīm.

(164)

Pēdējo triju finanšu gadu laikā attiecīgā produkta galvenais tirgus ražotājiem eksportētājiem ir bijis nevis Kopiena, bet gan citas trešās valstis. Pārdošana apjoms Kopienas tirgū joprojām ir bijis ievērojams, jo IP laikā šie ražotāji veidoja 24 % no attiecīgā produkta kopējā pārdošanas apjoma. Tomēr jāatzīmē, ka šī daļa laika gaitā ir samazinājusies (29 % 2001. gadā). Neraugoties uz pārējo trešo valstu ieviestajiem pasākumiem (Ķīnā un Japānā), eksports uz trešām valstīm triju gadu laikā ir pieaudzis par 14 %, un IP laikā tas veido 62 % no attiecīgā produkta kopējā pārdošanas apjoma.

(165)

Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū pēdējo triju finanšu gadu laikā ir bijis stabils, veidojot 13,4 % no attiecīgā produkta kopējā pārdošanas apjoma IP laikā.

(166)

Ņemot vērā to, ka ražotāji eksportētāji, būdami pakļauti antidempinga pasākumiem vairākās trešās valstīs, tomēr ir turpinājuši palielināt savu eksportu uz trešām valstīm, atskaitot Kopienu, un arī to faktu, ka šo eksportētāju klātbūtne Kopienas tirgū joprojām tiek uzturēta ievērojamā līmenī, nav nekādu skaidru pazīmju, kas norādītu, ka Taivānai piemērotās procedūras atcelšanas gadījumā kādas rezerves jaudas tiktu novirzītas uz Kopienas tirgu. Saistībā ar šo secina, ka ražošanas jaudu pārcelšana uz trešām valstīm nav saistīta ar tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kas vērsti pret Taivānas izcelsmes importu.

(167)

Tika izdarīts salīdzinājums starp cenām, par kurām attiecīgo produktu eksportēja uz Kopienu, un cenām, par kurām to eksportēja uz trešām valstīm izmeklēšanas periodā.

(168)

Tika konstatēts, ka ņemot vērā globālos skaitļus (ietverot visus attiecīgā produkta veidus), attiecīgā produkta pārdošanas cenas Kopienā ir bijušas ievērojami augstākas (vairāk par 10 % pēdējos trijos finanšu gados) nekā trešās valstīs. Taču šo cenas starpību starp Kopienas tirgu un pārējiem eksporta tirgiem varētu lielā mērā izskaidrot ar lielajām cenu atšķirībām starp ražotāju eksportētāju eksportētajiem produktu veidiem. Vēl jo vairāk – tā kā uz Kopienu eksportēto preču apjomi, neraugoties uz antidempinga pasākumu esamību, ir ievērojami, pasākumu izbeigšana varētu dot iespēju eksportētājiem pat paaugstināt savas eksporta cenas.

(169)

Balstoties uz iepriekšminēto, nav nekādu pazīmju, kas norādītu, ka uzņēmumam, balstoties uz citos eksporta tirgos praktizēto cenu līmeni, būtu iespējams samazināt cenas eksportam uz Kopienu.

(170)

Netika konstatētas nekādas pazīmes, kas norādītu uz kādām normālās vērtības izmaiņām. Iekšzemes tirgus ir bijis stabils, un ar iekšzemes tirgu saistītā izmaksu situācija ir bijusi stabila.

(171)

Kas attiecas uz izejmateriālu cenu ietekmi uz normālo vērtību, tad arī Taivānas gadījumā ir piemērojami 157. apvērumā minētie secinājumi.

(172)

Iepriekšminētā analīze neliecina par pazīmēm, kas norādītu uz dempinga atkārtošanos pasākumu atcelšanas gadījumā.

(173)

Pašreiz īstenotie pasākumi attiecībā uz Korejas Republikas izcelsmes PŠŠ importu ir stingrāki nekā nepieciešams, lai likvidētu par dempinga cenām pārdotā importa kaitīgo ietekmi. Ņemot vērā iespēju, ka dempings varētu turpināties vai atkārtoties šo pasākumu atcelšanas gadījumā un atsaucoties uz dempinga atzinumiem, neatkarīgi no pašreiz spēkā esošajiem pret Korejas Republiku vērstajiem pasākumiem, ir izdarīts secinājums, ka šie pasākumi būtu jāgroza un jānosaka atbilstīgi šajā pārbaudē konstatētajiem līmeņiem.

(174)

Pašreiz īstenotie pasākumi attiecībā uz Taivānas izcelsmes PŠŠ importu vairs nav attaisnoti. Ņemot vērā to, ka netika atklāti elementi, kas liecinātu par dempinga turpināšanas vai atkārtošanas iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā un atsaucoties uz dempinga atzinumiem (minimālo apjomu) šīs pārbaudes gaitā, ir izdarīts secinājums, ka procedūra pret Taivānu būtu jāizbeidz bez pasākumu piemērošanas.

(175)

Sūdzību iesniegušie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji iebilda pret ierosināto antidempinga procedūras pārtraukšanu attiecībā uz importu no Taivānas. Tika apgalvots, ka tā vietā būtu jāanalizē Taivānas tirgus kopumā, nevis tikai atlasīto ražotāju eksportētāju situācija, tādēļ, ka nepārbaudītie uzņēmumi iespējams atsāks eksportu par dempinga cenām, ja pasākumus atcels. Apgalvoja, ka nepārbaudītie uzņēmumi to sliktā finansiālā stāvokļa dēļ visticamāk mēģinās pēc iespējas palielināt naudas plūsmu, palielinot eksporta apjomu (par dempinga cenām), ko apstiprinātu arī šo uzņēmumu cenu prakse attiecībā uz eksportu uz ASV. Turklāt norādīja, ka šā eksporta ietekme būtu nozīmīga, jo šo uzņēmumu ražošanas apjoms veido apmēram 66 % no Kopienas patēriņa.

(176)

Norādīja, ka atlasītie uzņēmumi ne tikai veidoja 95 % no Taivānas eksporta uz ES, bet arī 43 % no Taivānas eksporta uz citām valstīm, 71 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū un 57 % no PŠŠ vietējās ražošanas apjoma, un tādēļ ir reprezentatīvi saskaņā ar Pamatregulas 17. pantu. Tika norādīts, ka arī sūdzību iesniegušie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji neiebilda pret atlasītajiem uzņēmumiem procesa sākotnējā posmā.

(177)

Attiecībā uz kaitīgā dempinga iespējamo atkārtošanos sūdzību iesniegušie Kopienas ražošanas nozares pārstāvji savus argumentus pamatoja vienīgi ar apgalvojumiem, kam nebija pievienoti pietiekami apstiprinoši pierādījumi. Tādējādi ņemot vērā apgalvojumu, ka nepārbaudītie uzņēmumi to sliktā finansiālā stāvokļa dēļ visticamāk mēģinās pēc iespējas palielināt naudas plūsmu, palielinot eksporta apjomu uz ES par dempinga cenām,tiek norādīts, ka naudu var radīt, izmantojot vairākus dažādus līdzekļus, kas nav saistīti ar pārdošanas apjomu palielināšanu, piemēram, papildu aizņēmumus, peļņu nenesošu uzņēmējdarbības nozaru pārdošanu un kapitāla palielināšanu, emitējot akcijas. Tāpat netika iesniegti pārliecinoši pierādījumi par iespējamām dempinga cenām, eksportējot uz ASV. Visbeidzot, sūdzību iesniegušo Kopienas ražošanas nozares pārstāvju analīze par Taivānas ražošanas jaudu neņēma vērā iespējamo jaudas samazināšanos Taivānā, pārvietojot ražošanas iekārtas ārpus Taivānas, un viena Taivānas ražotāja bankrota dēļ.

(178)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek saglabāti secinājumi attiecībā uz dempinga iespējamo atkārtošanos saistībā ar Taivānu.

(179)

Sūdzību ir uzturējuši šādi Eiropas Kopienas ražotāji:

(180)

Tā kā šie seši sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji pārstāv 49 % no attiecīgā produkta Kopienas ražošanas apjoma un tā kā neviens sūdzību neiesniegušais Kopienas ražotājs nav nepārprotami norādījis savu negatīvo attieksmi pret šīs procedūras uzsākšanu, tiek uzskatīts, ka sūdzību iesniegušie ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Divi sūdzību neiesnieguši ražotāji sniedza vispārēju informāciju Komisijai, taču neatbalstīja sūdzību.

(181)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz attiecīgā produkta importa apjomu no attiecīgajām valstīm un no visām pārējām trešām valstīm, kuras ir zināmas kā attiecīgā produkta ražotājas un eksportētājas uz Kopienu, pieskaitot tam gan Kopienas ražošanas nozares, gan arī pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū. Tā kā tikai divi no desmit sūdzību neiesniegušajiem Kopienas ražotājiem iesniedza informāciju par savu pārdošanas apjomu, pārējo astoņu sūdzību neiesniegušo ražotāju pārdošanas apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz datiem, kuri norādīti Kopienas ražošanas nozares iesniegtajā sūdzībā. Šos datus apstiprināja šķiedru sektorā specializējušās neatkarīgas konsultantu firmas publikācijas.

(182)

Konsekvences labad tika izmantots Eurostat, lai šajā procedūrā noteiktu importa apjomu pēc attiecīgajiem KN kodiem. Jāatzīmē, ka ieinteresēto eksportētājvalstu ražotāju paziņotais importa apjoms atbilda attiecīgajiem Eurostat skaitļiem.

(183)

Pamatojoties uz minēto, Kopienas patēriņš atrodas stagnācijas stāvoklī, samazinoties no 712 773 tonnām 2000. gadā līdz 709 828 tonnām IP laikā.

1. tabula

(184)

Attiecībā uz Taivānu konstatētās dempinga starpības lielums bija mazāks par 2 % (skatīt 138.–146. apsvērumu). Tāpēc Pamatregulas 3. panta 4. punktā norādītie noteikumi par attiecīgā produkta importa no šīs valsts kumulatīvo novērtēšanu salīdzinājumā ar attiecīgā produkta importu no pārējām aplūkojamajām valstīm netika izpildīti.

(185)

Komisija arī izvērtēja, vai ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas (turpmāk- “attiecīgās valstis”) izcelsmes PŠŠ importa ietekme būtu jānovērtē kumulatīvi saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(186)

Šis pants nosaka, ka ja vienlaicīgi antidempinga izmeklēšanai tiek pakļauts kādas preces imports no vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kumulatīvi tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu, b) katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un c) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci un importēto preču un līdzīgu Kopienas preču konkurenci.

(187)

Kā jau norādīts iepriekš, šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka ĶTR, Saūda Arābijai un Dienvidkorejai noteiktās dempinga starpības ir diezgan lielā mērā virs minimālā līmeņa un ka katras šīs valsts importa apjoms nav nenozīmīgs Pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē (to tirgus daļas IP laikā veidoja attiecīgi 4,7 %, 3,1 % un 10 %).

(188)

Lai noteiktu kumulatīvās novērtēšanas piemērotību, ņemot vērā konkurences apstākļus starp importētajiem produktiem un līdzīgo Kopienas produktu, Komisija sākotnēji izanalizēja eksportētāju tirgus rīcību attiecībā uz eksporta cenām un apjomiem.

(189)

Tika konstatēta vienāda ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas ražotāju tirgus rīcība attiecībā uz eksporta cenām. Minētās valstis attiecīgajā laikposmā patiešām samazināja savas vidējās PŠŠ vienības pārdošanas cenas attiecīgi par 27 %, 23 % un 15 %. Turklāt importam no visām šīm trim valstīm ir konstatēts ļoti līdzīgs līmenis piedāvājumam par zemākām cenām (skatīt 200. apsvērumu).

(190)

Visām šīm trim valstīm pieder arī ievērojamas Kopienas tirgus daļas, lai gan Dienvidkoreja krietni pārspēj pārējās trīs attiecīgās valstis un ir svarīgākā eksportētājvalsts (IP laikā ĶTR tirgus daļa bija 4,7 %, Saūda Arābijas tirgus daļa bija 3,1 % un Dienvidkorejas tirgus daļa bija 10 %).

(191)

Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka importam no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas uz Kopienu tiek izmantoti vieni un tie paši tirdzniecības kanāli, jo vairākumā gadījumu minēto importu veic caur izplatītājiem un nevis pārdod tiešajiem pircējiem.

(192)

Kā jau minēts iepriekš (skatīt 22. apsvērumu un tālāk), konstatēja, ka gan attiecīgajam produktam, kurš ir importēts no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas, gan arī tam, kurš ir ražots Kopienas ražošanas nozarē, ir vienādas galvenās tehniskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, un ka tie ir uzskatāmi par vienādiem attiecībā uz to savstarpējo aizvietojamību un aizstājamību; tādējādi, katrs no šiem produkta veidiem konkurē viens ar otru.

(193)

Viens no Saūda Arābijas ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka no šīs valsts importētās PŠŠ nekonkurē ar citās attiecīgajās valstīs, jo īpaši ĶTR, ražotajām PŠŠ un ar Kopienas nozares ražotajām PŠŠ. Saskaņā ar šā ražotāja apgalvojumiem PŠŠ ražošana Saūda Arābijā koncentrējas vienīgi uz pamata vai regulārajām PŠŠ, konkrēti, uz tiem produkta veidiem, kuri nav piemēroti specifiskai izmantošanai, bet ir piemēroti vispārējai lietošanai, kamēr ĶTR un Kopienas ražotājiem ir jaudas tā saucamo “specializēto” produktu ražošanai vai tie faktiski arī ražo šādus produktus.

Šādi specializētie PŠŠ produkti parasti ir īpaši pielāgoti konkrētiem izstrādājumiem vai tiešajai lietošanai, piemēram, antipirēna, antibakteriālās vai nepūkojošās šķiedras, kam parasti ir nepieciešams pietiekami augsts pētniecības un attīstības līmenis. Vairāki lietotāji arī apgalvoja, ka tā saucamo “dobo saistīto” šķiedru veidu, kuru minētie lietotāji uzskatīja par “specializētu produktu”, uz Kopienu piegādā tikai Dienvidkorejas ražotāji.

(194)

Izmeklēšanās gaitā minētie apgalvojumi neapstiprinājās. Pirmkārt, tika konstatēts, ka eksports no ĶTR sastāv tikai un vienīgi no pamata vai regulārajām PŠŠ. Otrkārt, PŠŠ eksports no Dienvidkorejas nesastāv tikai no “dobā saistītā” veida šķiedrām, kurš IP laikā veidoja tikai 24 % no visa eksporta uz Eiropas Kopienu. Turklāt saskaņā ar iepriekš norādīto “specializēto” veidu definīciju, “dobās saistītās” PŠŠ nevar tikt uzskatītas par specializētu veidu. Tika iegūti tehniski pierādījumi, kuri apliecināja, ka visi PŠŠ ražotāji parasti ir spējīgi ražot dobas, saistītas PŠŠ, taču vairākums no tiem atturas no šādas ražošanas, jo šāda produkcija vairs nav ilgtspējīga, ņemot vērā dominējošos cenu līmeņus. Visbeidzot, lai gan Kopienas nozare ražo un pārdod “specializētos” produktus, tās PŠŠ darījumi galvenokārt ir koncentrēti pamata vai regulāro PŠŠ segmentā.

(195)

Tādējādi tika konstatēts, ka no attiecīgajām valstīm eksportētie produkti konkurē viens ar otru, kā arī ar PŠŠ, kuras ražo vai kuras var tikt ražotas Kopienas ražošanas nozarē.

(196)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika izdarīts secinājums, ka visi noteikumi, kuri attaisno ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas izcelsmes PŠŠ importa kumulatīvu novērtēšanu, ir tikuši izpildīti.

(197)

Kopējais imports par dempinga cenām no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas ir pieaudzis no 111 905 tonnām 2000. gadā līdz 125 633 tonnām IP laikā, t.i., par 12 %.

(198)

Kopējās tirgus daļas ir palielinājušās no 15,6 % 2000. gadā līdz 17,6 % IP laikā.

2. tabula

(199)

Vidējā svērtā ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas izcelsmes dempinga importa cena ir samazinājusies par 18 % laikposmā no 2000. gada līdz IP.

3. tabula

(200)

Lai novērtētu piedāvājumu par zemākām cenām, Komisija analizēja datus, kuri attiecās uz IP. Attiecīgās Kopienas ražošanas nozares cenas bija neatkarīgo pircēju cenas, kuras vajadzības gadījumā tika koriģētas līdz ražotāja noteiktajam līmenim, t.i., izslēdzot pārvadāšanas izmaksas Kopienas robežās un pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Anketās definēto dažādo PŠŠ produktu veidu cenas tika salīdzinātas ar eksportētāju iekasētajām pārdošanas cenām bez atlaidēm, piemērojot nepieciešamās un pamatotās korekcijas, lai pielāgotu cenas CIF Kopienas robežas līmenim.

(201)

IP laikā vidējā svērtā piedāvājuma par zemākām cenām starpība ĶTR gadījumā bija 16 %, Saūda Arābijas gadījumā – 6,8 %, un Dienvidkorejas gadījumā – 24 %.

(202)

Kopienas ražošanas nozares produkcija pēc apjoma izskatāmajā laikposmā ir samazinājusies par 5 %.

4. tabula

(203)

PŠŠ ražošanas jauda izskatāmajā laikposmā ir uzturēta stabilā līmenī. Faktiski ražošanas jauda ir pieaugusi no 271 466 tonnām 2000. gadā līdz 277 561 tonnām attiecīgajā laikposmā. IP laikā Kopienas ražošanas nozares produkcija veido 36 % no kopējā Kopienas patēriņa.

(204)

Jaudas izmantošanas koeficients ir samazinājies par 6 % no 87 % līdz 81 %. Tā kā ražošanas jauda pati par sevi nav samazinājusies, šo jaudas izmantošanas pazeminājumu lielā mērā ir izraisījis Kopienas nozares ražošanas apjoma samazinājums.

5. tabula

(205)

Rezerves attiecīgajā laikposmā ir pieaugušas par 13 %. Taču tas nav uzskatāms par zaudējuma rašanās pazīmi, jo rezervju līmenis atspoguļo Kopienas ražošanas nozares politiku uzturēt rezerves tādā līmenī, kas atbilst viena mēneša produkcijas apjomam.

6. tabula

(206)

Investīciju noteikšana balstījās uz piecu uzņēmumu iesniegto informāciju. Sestais uzņēmums neiesniedza ticamu informāciju. Izskatāmajā laikposmā tie pieci uzņēmumi, kuri iesniedza ticamus datus par investīcijām, bija izdarījuši ieguldījumus EUR 34,5 miljonu vērtībā. Kā redzams 7. tabulā, ir bijusi vērojama investīciju pieauguma tendence, izņemot 2002. gadu, kad investīciju summa samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr tika konstatēts, ka šīs investīcijas sastāvēja gandrīz tikai un vienīgi no nomaiņām. Lielākā daļa no investīcijām tieši attiecās uz attiecīgā produkta ražošanu. Tikai viens no Kopienas nozares ražotājiem ir izdarījis ievērojamus ieguldījumus otrreizējās pārstrādes ražotnē, kura piegādā izejmateriālu (polietilēna tereftalāta -PET- pārslas) PŠŠ ražošanas procesam.

(207)

Tiek uzskatīts, ka investīciju līmenis un raksturs (galvenokārt nomaiņa) ir zems šādai kapitālietilpīgai ražošanas nozarei.

7. tabula

(208)

Kopienas ražošanas nozares PŠŠ pārdošana Eiropas Kopienā laikā no 2000. gada līdz IP ir samazinājusies par 6 %. Tā kā Kopienas patēriņš attiecīgajā laikposmā ir pieaudzis par 11 %, šāds pārdošanas kritums ir radījis tirgus daļas samazinājumu. Proti, IP laikā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa ir samazinājusies no 31 % līdz 29 %.

8. tabula

(209)

Kopienas ražošanas nozares vienas vienības pārdošanas cena izskatāmajā laikposmā ir pazeminājusies par 8 %. Kā redzams 9. tabulā turpmāk, šāds kritums ir vērojams pēc 2001. gada, vienlaikus ar straujo importa pieaugumu no attiecīgajām valstīm un šī importa cenu ievērojamo pazemināšanos.

9. tabula

(210)

Kopienas ražošanas nozares neto apgrozījuma vidējā svērtā rentabilitāte samazinājās no 4,4 % 2000. gadā līdz – 3,2 % IP laikā.

10. tabula

(211)

Attiecīgajā laikposmā naudas plūsma ir samazinājusies no EUR 25 687 824 2000. gadā līdz EUR 12 178 328 IP laikā.

(212)

Ienākums no tīrajiem aktīviem balstījās uz piecu uzņēmumu iesniegto informāciju. Sestais uzņēmums neiesniedza ticamu informāciju. Taču šā uzņēmuma kopējais ienākums no tīrajiem aktīviem balstījās uz to pašu tendenci, kura bija konstatēta pārējiem pieciem uzņēmumiem saistībā ar attiecīgo produktu. Iesniegtā informācija liecināja par krasu ienākumu no tīrajiem aktīviem samazinājumu izskatāmajā laikposmā. Tā faktiskais kritums bija no 51,1 % 2000. gadā līdz – 8,5 % IP laikā.

11. tabula

(213)

Daži uzņēmumi finansē savu darbību no savas attiecīgās finanšu grupas vai nu izmantojot kopējo naudas fondu sistēmu, vai arī pamatkompāniju piešķirtus grupas iekšējos aizņēmumus. Citos gadījumos par finansēšanas avotu tiek izmantota uzņēmuma radītā naudas plūsma. Vēl citi uzņēmumi palielina savu kapitālu, veidojot kapitālsabiedrību struktūras ar finanšu institūcijām, kuras dažos gadījumos ir finansējušas savus dalībniekus – uzņēmumus ar akcionāru aizdevumu palīdzību.

(214)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Kopienas ražošanas nozares uzņēmumiem nav bijušas nekādas ievērojamas grūtības ar kapitāla piesaistīšanu. Tomēr vienam no pārbaudītajiem uzņēmumiem ir saskāries ar nopietnām darbības finansējuma problēmām, gan attiecībā uz parādiem, gan kapitālu.

(215)

Izskatamajā laikposmā nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē ir samazinājusies par 7 %. Kopienas ražošanas nozares darbinieku skaits faktiski samazinājās par 84 strādniekiem. Attiecībā uz darba algam viens no uzņēmumiem neiesniedza ticamu informāciju par 2000. gadu. Pārējos gados, kuri ietilpst izskatāmajā laikposmā, kopējais darba algu pieaugums sastādīja 5 %, kas ir ievērojami mazāk par harmonizētā patēriņa cenu indeksa vidējo pieaugumu izskatāmajā laikposmā tajās četrās valstīs, kurās ir izvietota šī Kopienas ražošanas nozare (t.i. 9,1 %).

12. tabula

(216)

Ražīgums kopējā tirgū izskatāmajā laikposmā saglabājās stabils, jo tas pieauga tikai par 2 % laikposmā no 2000. gada līdz IP. Šāda ražīguma stagnācija atspoguļo Kopienas nozares zemo investīciju līmeni (gan attiecībā uz kvalitāti, gan arī uz kvantitāti, skatīt 206. apvērumu un turpmākos).

13. tabula

(217)

Kopumā ir jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2 procentu punktiem, kas liecina, ka tās izaugsme atpalika no patēriņa līmeņa samazinājuma vispārējā tirgū (kurš samazinājās par 1 %).

(218)

Kas attiecas uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas veiktā importa apjomu un cenas, tad šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(219)

No otras puses, var uzskatīt, ka no ĶTR un Saūda Arābijas veiktā importa par dempinga cenām būtiskais pieaugums kopā ar neapmierinošo no Dienvidkorejas veiktā importa cenu attīstību nav ļāvuši Kopienas ražošanas nozarei atgūties pēc iepriekšējo gadu dempinga.

(220)

Importa apjomi no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas ir ievērojami palielinājušies gan absolūtā nozīmē, gan arī attiecībā uz tirgus daļu. Faktiski izskatāmajā laikposmā pieaugums ir sasniedzis 2 procentu punktus attiecībā uz tirgus daļu. Vēl jo vairāk – vidējā svērtā importa cena no šīm valstīm izskatāmajā laikposmā ir pazeminājusies par 18 %. Šo pazeminājumu atspoguļo konstatētais ievērojamais piedāvājums par zemākām cenām.

(221)

Vairākums no Kopienas ražošanas nozares zaudējumu rādītājiem ir uzrādījuši negatīvu attīstību izskatāmajā laikposmā, kas norāda uz būtiskiem zaudējumiem: tā kā kopējais Kopienas PŠŠ patēriņš atrodas stagnācijas līmenī, Kopienas ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms ir pazeminājies par 6 % ar attiecīgu tirgus daļas samazinājumu par 2 %; ražošanas apjoms ir samazinājies; ražošanas jaudas atrodas stagnācijas līmenī un jaudu izmantošana ir samazinājusies par 6 %; vidējā vienas vienības pārdošanas cena ir pazeminājusies par 8 %; neto apgrozījuma rentabilitāte ir pasliktinājusies, izskatāmajā laikposmā samazinoties par 7,6 procentu punktiem; arī pārējie ar rentabilitāti saistītie rādītāji, piemēram, naudas plūsma un ienākumi no tīrajiem aktīviem izskatāmajā laikposmā ir pasliktinājušies; nodarbinātība un ražīgums ir attiecīgi samazinājušies par 7 % un 2 %. Pozitīvā attīstība investīciju un darba algu jomās faktiski neietekmē kopējo ainu Kopienas ražošanas nozarē, kuru raksturo zaudējumi, jo investīciju līmenis šādai kapitālietilpīgai nozarei ir pārāk zems un darba algu pieaugums būtībā tikai kompensēja izskatāmajā laikposmā vērojamo inflāciju.

(222)

Balstoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozare atrodas grūtā ekonomiskā un finansiālā situācijā un ir cietusi būtiskus zaudējumus Pamatregulas 3. panta nozīmē.

(223)

Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 6. punktu un 7. pantu, tika pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares ciestos būtiskos zaudējumus ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Saskaņā ar Pamatregulas 3. panta 7. punktu tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, ne tikai imports par dempinga cenām, kuri būtu varējuši radīt zaudējumus Kopienas nozarei, ar nolūku nodrošināt, lai šo faktoru izraisītie zaudējumi netiktu kļūdaini saistīti ar importu par dempinga cenām.

(224)

Imports no attiecīgajām valstīm izskatāmajā laikposmā ir pieaudzis par 12 % attiecībā uz apjomu un par 2 procentu punktiem attiecībā uz tirgus daļu. No ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas veiktā importa cenas samazinājās par 18 % un bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām – attiecīgi par 16 %, 16,8 % un 24 %.

(225)

ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas izcelsmes importa apjoma pieaugums un tā tirgus daļas palielinājums par cenām, kuras bija krietni vien zemākas par Kopienas ražošanas nozares piedāvātajām, laika ziņā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos.

(226)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļa ir samazinājušies. Pārdošanas apjomi ir samazinājušies par 6 %, bet tirgus daļa ir samazinājusies par 2 procentu punktiem. Kopienas nozares zaudēto tirgus daļu pilnībā pārņēma imports par dempinga cenām no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas.

(227)

Kopienas ražošanas nozares cenu kritums notika paralēli ar attiecīgā no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas importētā produkta pastāvīgo cenu pazeminājumu. Konkrēti, Kopienas ražošanas nozares cenas sāka pazemināties pēc 2001. gada – tajā pašā laikā, kad pazeminājās vidējās cenas importam no ĶTR, Saūda Arābijas un Dienvidkorejas (skatīt attiecīgi 199. un 209. apsvērumus, kā arī 3. un 9. tabulu). Tāpēc var skaidri konstatēt par dempinga cenām veiktā importa cenas pazeminošo ietekmi.

(228)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ir krasi pasliktinājusies jau no izskatāmā laikposma sākuma, un tā bija negatīva 2002. gadā un IP laikā. Kopienas ražošanas nozares zaudējumi, sākot no 2002. gada un vēlāk, sakrita ar PŠŠ importa no attiecīgajām valstīm pieaugumu par īpaši zemām cenām. Tāpat būtu jāatzīmē, ka viens no Kopienas ražošanas nozares ražotājiem uzrādīja, ka tā rentabilitāte attiecībā uz tā saukto pamata vai regulāro produktu neto apgrozījumu, t.i., sfērā, kur Kopienas nozare ir visvairāk pakļauta konkurencei no attiecīgo valstu puses, ir pasliktinājusies lielākā mērā nekā rentabilitāte attiecībā uz šā ražotāja saražotajiem visu veidu PŠŠ produktiem.

(229)

Progresējošais importa apjomu pieaugums no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām atbilda arī pārējo rādītāju, piemēram, nodarbinātības, ražošanas jaudas un jaudu izmantošanas nelabvēlīgajai attīstībai, kas liecina par zaudējumiem Kopienas ražošanas nozarei.

(230)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ir izdarīts slēdziens, ka importam no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir bijusi noteicošā loma attiecībā uz situācijas pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē.

(231)

Kā jau norādīts 183. apsvērumā, laikposmā no 2000. gada līdz IP patēriņš Kopienas tirgū ir saglabājies stabilā līmenī. Tādējādi šis faktors nevar tikt uzskatīts par zaudējumu iemeslu.

(232)

Pakārtotās ražošanas nozares ir vairākkārt apgalvojušas, ka Kopienas ražošanas nozare nav investējusi līdzekļus modernizētā ražošanas procesā un ka tāpēc tā (vismaz daļēji) ir atbildīga par tās ieslīgšanu zaudējumos. Patiešām, kā jau norādīts 207. apsvērumā, var uzskatīt, ka investīciju līmenis un raksturs (galvenokārt nomaiņai un uzturēšanai kārtībā) ir zems šādai kapitālietilpīgai ražošanas nozarei.

(233)

Tomēr, ņemot vērā 202. un turpmākajos apsvērumos raksturotos apstākļus, Kopienas ražošanas nozare nav bijusi spējīga veikt būtiskas jaunas investīcijas. Kā redzams no šajā sadaļā veiktās analīze, nav konstatēti nekādi citi apstākļi, kā vien imports par dempinga cenām, kuri būtu ievērojamā mērā negatīvi ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari. Šādos apstākļos nepietiekams investīciju līmenis nebūtu uzskatāms par zaudējumu iemeslu, bet gan par dempingam pakļautā importa tālākām sekām.

(234)

IP laikā PŠŠ tika importētas arī no ASV, Turcijas, Japānas, Čehijas, Polijas, Nigērijas un Dienvidāfrikas. Analizējot jautājumu, vai imports no pārējām valstīm arī būtu varējis radīt zaudējumus Kopienas nozarei, tika ietverts arī imports no Taivānas. Kā minēts 145. apsvērumā, IP laikā imports no Taivānas tika veikts minimālajā dempinga līmenī.

(235)

Importa apjoms no pārējām trešām valstīm nedaudz palielinājās – no 133 798 tonnām 2000. gadā līdz 137 123 tonnām IP laikā. Šis nelielais pieaugums kopā ar PŠŠ stabilo patēriņu ir novedis pie trešo valstu,kas nav attiecīgās valstis, tirgus daļas stagnācijas (19 % 2000. gadā un IP laikā).

(236)

Saskaņā ar Eurostat datiem un uz vietas pārbaudītajiem datiem attiecībā uz IP pārējo eksportētājvalstu izcelsmes attiecīgā produkta vidējo svērto cenu (1,25 EUR/kg) līmenis bija ļoti līdzīgs Kopienas ražošanas nozares cenu līmenim. Tāpēc var izdarīt slēdzienu, ka šis imports nav varējis radīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(237)

Daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Turcijas eksports uz Kopienu ir veikts par dempinga cenām, kas būtu varējis veicināt Kopienas nozares zaudējumus.

(238)

Lielu daļu no PŠŠ, kas tiek importētas Kopienā no Turcijas, izplata viens no sūdzību iesniegušajiem uzņēmumiem, kurš ir saistīts ar Turcijas ražotāju eksportētāju. Taču tika iegūti pierādījumi par to, ka sūdzību iesniegušā uzņēmuma veiktie PŠŠ iepirkumi no ar to saistītā Turcijas uzņēmuma ir bijuši ne pārāk bieži un ka to mērķis ir bijis papildināt minētā Kopienas ražotāja produktu klāstu intensīva tirgus pieprasījuma apstākļos. Šo importu nav arī izraisījusi kādu investīciju projektu atcelšana vai aizkavēšana, kas būtu varējusi radīt Kopienas saistītā uzņēmuma ražošanas jaudas pazeminājumu. Tika arī apstiprināts, ka Turcijas izcelsmes PŠŠ tālākā pārdošana no saistītā Kopienas importētāja puses ir notikusi tādā pašā cenu līmenī, kā šā saistītā uzņēmuma saražoto produktu pārdošana, un ka tā nav notikusi par zemākām cenām, nekā pārējo Kopienas nozares uzņēmumu vidējās cenas.

(239)

Sūdzību neiesniegušo attiecīgā produkta Kopienas ražotāju tirgus daļa IP laikā bija 31,5 %. Izskatāmajā laikposmā to pārdošanas apjoms pazeminājās par 7 %, bet to tirgus daļa samazinājās par 2 procentu punktiem.

(240)

Turklāt saskaņā ar rīcībā esošo informāciju ir pazīmes, kas norāda, ka sūdzību neiesniegušo ražotāju vidējo cenu līmenis ir tāds pats, kā sūdzību iesniegušo ražotāju vidējo cenu līmenis. Tas liek domāt, ka šo ražotāju stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir analogs, t.i., ka tie ir cietuši zaudējumus no importa par dempinga cenām. Šā iemesla dēļ nevar izdarīt slēdzienu, ka pārējie Kopienas ražotāji būtu radījuši būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(241)

Izejmateriālu cena ir PŠŠ kopējo ražošanas izmaksu būtiska sastāvdaļa (aptuveni 60 % no kopējām ražošanas izmaksām). Tā rezultātā PŠŠ cenas ir ļoti lielā mērā atkarīgas no izejmateriālu izmaksu ietekmes.

(242)

Tā saucamās oriģinālās PŠŠ ražo no naftas derivātiem (galvenokārt no monoetilēnglikola – MEG – un attīrītas tereftālskābes – PTA). Mazākos, taču arvien pieaugošos apmēros, Kopienas nozare ražo tā saucamās atjaunotās PŠŠ no otrreizējas pārstrādes materiāliem (polietilēna tereftalāta – PET – pudelēm un citiem atkritumiem). Visbeidzot, PŠŠ var izgatavot no abu šo veidu izejmateriālu kombinācijas – naftas derivātiem un otrreizēji pārstrādātajiem PET atkritumiem.

(243)

MEG un PAT kā naftas derivātu cenas ir atkarīgas no šādu derivātu cenu svārstībām. Kā tika konstatēts pārbaudes apmeklējumu laikā, otrreizējās pārstrādes materiālu cenas parasti ir saistītas ar MEG un PAT cenu svārstībām.

(244)

Balstoties uz iepriekšminēto, daži ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka zaudējumus, kurus it kā ir cietusi Kopienas ražošanas nozare, ir radījušas izejmateriālu izmaksu svārstības, jo īpaši naftas cenu pieaugums visā pasaulē.

(245)

Šajā sakarā saskaņā ar izejmateriālu ražotāju sniegto informāciju tika konstatēts, ka MEG un PAT cenas laikposmā no 2002. gada līdz IP beigām pieauga attiecīgi par 14 % un 13 %. Tomēr šis izejmateriālu cenu pieaugums neatspoguļojās Kopienas ražošanas nozares pārdoto PŠŠ vidējās cenas palielinājumā (skatīt 209. apsvērumu), neraugoties uz to, ka šķiedras ir cenu jūtīgs produkts. Gluži otrādi – ES ražotāju cenas šajā laikposmā pat mazliet pazeminājās. Lai gan būtu sagaidāms, ka arī trešo valstu attiecīgā produkta ražotāji būtu bijuši pakļauti analogam cenu paaugstinājumam uz tādiem galvenajiem naftas bāzes izejmateriāliem kā MEG un PAT, tika konstatēts, ka PŠŠ importa cenas no attiecīgajām valstīm minētajā laikposmā ievērojami pazeminājās. Tika konstatēts, ka Kopienas ražotāji nebija spējīgi nodot pieaugušās izejmateriālu izmaksas saviem pircējiem sakarā ar konkurenci, ko radīja imports par dempinga cenām.

(246)

Turklāt izejmateriālu cenu svārstību iespējamā ietekme uz PŠŠ var ietekmēt gan Kopienas ražošanas nozari, gan arī attiecīgo valstu eksportētājus, jo nafta ir prece ar viendabīgu cenu veidošanos visā pasaulē. Iepriekš minētais apgalvojums attiecīgi tika noraidīts.

(247)

Tika pievērsta uzmanība valūtas kursa svārstībām starp EUR un USD. Vairākums darījumu, kas saistīti ar importu no attiecīgajām valstīm uz Eiropas Kopienu, tiek veikti USD. EUR vērtība attiecībā pret USD ir pieaugusi, sākot no 2002. gada vidus, un tā ievērojami pieauga IP laikā, tādējādi uzlabojot eksporta iespējas uz EUR zonu šajā laikposmā. Ņemot vērā minēto, dažas ieinteresētās puses ir apgalvojušas, ka “dolāra ietekmes” uzņēmējdarbībā šīs valūtas kursa pazemināšanās attiecībā pret EUR ir “neizbēgami” bijusi labvēlīgs faktors PŠŠ importam Eiropas Kopienā.

(248)

Īpaši attiecībā uz PŠŠ importam no tām valstīm, kuras nav izmantojušas dempinga cenas, arī ir bijušas priekšrocības no EUR vērtības palielināšanās. Taču šā importa apjomi izskatāmajā laikposma ir bijuši pakļauti stagnācijai (pat nedaudz samazinoties no 2002. gada līdz IP), kamēr imports no dempinga valstīm tajā pašā laikposmā ir palielinājies par 12 %. Lai gan no pirmā skatiena nevar izslēgt to, ka EUR vērtības pieaugums attiecībā pret USD būt varējis labvēlīgi ietekmēt PŠŠ importu no attiecīgajām valstīm, tas fakts, ka valūtas kursa svārstības nav ietekmējušas importu no pārējām valstīm, norāda, ka to nevar uzskatīt par faktoru, kas būtu izraisījis importa par dempinga cenām straujo pieaugumu no attiecīgajām valstīm.

(249)

Turklāt visi apgalvojumi par EUR vērtības pieaugumu attiecībā pret USD kā Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu iemeslu varētu būt pamatoti vienīgi attiecībā uz to laikposmu, kad minētais pieaugums notika, t.i., no 2002. gada vidus līdz IP beigām, jo īpaši IP laikā, jo tieši tad starpība starp abām šīm valūtām bija uzsvērtāka.

(250)

Tāpēc tika izdarīts secinājums, ka, lai gan EUR vērtības pieaugums attiecībā pret USD varētu būt labvēlīgi ietekmējis PŠŠ eksportu uz Eiropas Kopienu, tas neizskaidro ievērojamo importa apjoma pieaugumu no attiecīgajām valstīm salīdzinājumā ar pārējiem pasaules importētājiem.

(251)

Sakritība laika ziņā, no vienas puses, starp importa par dempinga cenām pieaugumu no attiecīgajām valstīm, konstatēto tirgus daļas pieaugumu un piedāvājumu par zemākām cenām un, no otras puses, Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, noveda pie secinājuma, ka imports par dempinga cenām ir Kopienas ražošanas nozares būtisko zaudējumu iemesls. Proti, ir konstatēta hronoloģiska paralēle starp importa vidējo cenu samazināšanās evolūciju un Kopienas ražošanas nozares vidējo cenu apspiešanu. Tas ir radījis pazeminātu rentabilitāti, kas 2002. gadā un IP laikā, tas ir tad, kad imports no attiecīgajām valstīm pieauga visvairāk un kad cenas kritās visstraujāk, deva negatīvus rezultātus.

(252)

Pēc vairāku faktoru, piemēram, patēriņa attīstība, imports no pārējām valstīm, kuras nav attiecīgās valstis, sūdzību neiesniegušo ražotāju tirgus rīcība un Kopienas nozares veikto investīciju zemais līmenis, analīzes ir izdarīts slēdziens, ka šie faktori nevarēja radīt būtisku zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei. No otras puses, lai gan nevar izslēgt, ka pārējie faktori, piemēram, izejmateriālu cenu svārstības un valūtas kursu svārstības, būtu varējuši veicināt negatīvo situāciju Kopienas ražošanas nozarē, minēto faktoru ietekme nav tāda, kas varētu mainīt konstatāciju, ka pastāv patiesa un būtiska cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem būtiskajiem zaudējumiem.

(253)

Saskaņā ar Pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai antidempinga pasākumu piemērošana nebūs pretrunā ar Kopienas interesēm kopumā. Kopienas interešu noteikšana balstījās uz visu dažādo iesaistīto interešu izskatīšanu, t.i. tādu interešu izskatīšanu, kuras attiecas uz Kopienas ražošanas nozari un attiecīgā produkta importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem.

(254)

Lai novērtētu iespējamo pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas ietekmi, no visām ieinteresētajām pusēm, kuras bija vai nu zināmas kā ieinteresētās puses, vai kuras pašas paziņoja par savu ieinteresētību, tika pieprasīta informācija. Šajā sakarā Komisija izsūtīja anketas Kopienas ražošanas nozarei, 10 citiem Kopienas ražotājiem, 23 lietotājiem un 3 izejmateriālu piegādātājiem. Uz anketas jautājumiem atbildes iesniedza 6 sūdzību iesniegušie Kopienas nozares ražotāji, 2 sūdzību neiesniegušie ražotāji, 5 saistītie importētāji, 15 lietotāji un 2 izejmateriālu piegādātāji (8).

(255)

Procedūras sākumā bija zināms 31 nesaistīts importētājs. Ņemot vērā šo lielo nesaistīto importētāju skaitu un atbilstīgi Pamatregulas 17. pantam, Komisija nolēma veikt izmeklēšanu, pamatojoties uz atlases ceļā izvēlētiem uzņēmumiem no minēto nesaistīto importētāju vidus. Šāda atlase tika veikta, balstoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā produkta importu, kuru bija iespējams izmeklēt pieejamajā laikā.

(256)

Šim nolūkam, vadoties no uzņēmumu importa apjomiem no attiecīgajām valstīm, sākotnēji tika atlasīti pieci uzņēmumi. Viens no šiem pieciem atlasītajiem uzņēmumiem pēc tam tika atzīts par nesadarbojošos, ņemot vērā to, ka tas nebija aizpildījis visu tam nosūtīto anketu, un vēlāk arī izslēgts no atlasīto uzņēmumu skaita. Četri atlikušie uzņēmumi nosedza 14,6 % no kopējā attiecīgā importa. Galīgajā atlasē ietilpa šādi uzņēmumi:

(257)

Pamatojoties uz šo, pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem attiecībā uz dempingu, stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un iemesliem, pastāv kādi nepārvarami iemesli, kuri varētu novest pie secinājumiem, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu piemērošana neatbilst Kopienas interesēm.

(258)

Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus, kā tas ir norādīts 202. un tālākajos apsvērumos.

(259)

Antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei sasniegt tādu rentabilitātes līmeni, kuru tā būtu bijusi spējīga sasniegt, ja nebūtu bijis importa par dempinga cenām, kā arī izmantot Kopienas tirgus attīstības priekšrocības. Tas garantētu Kopienas ražošanas nozares PŠŠ darījumu dzīvotspējīgumu.

(260)

Lai gan Kopienas ražošanas nozare patiešām ir spējusi izveidot svarīgu tirgus nišu augstākas pievienotās vērtības vai specializētu PŠŠ segmentā, ir jāuzsver tas, ka galvenā Kopienas ražošanas nozares uzņēmējdarbības sfēra joprojām ir regulāro šķiedru ražošana gan austiem, gan arī neaustiem izstrādājumiem, tas ir, segmentiem, kuros imports no attiecīgajām trešām valstīm pastāvīgi pieaug un kuros Kopienas nozares produkcija ir visvairāk pakļauta negodīgai konkurencei.

(261)

Specializētās šķiedras rada lielu peļņu, bet tiek pārdotas tikai ierobežotos daudzumos. Lai panāktu pēc iespējas lielāku jaudu izmantošanu un nosegtu ražošanas pastāvīgās izmaksas, Kopienas ražošanas nozarei ir vajadzīga regulāro vai pamata šķiedru pārdošana lielos apjomos. Šā iemesla dēļ maksājuma piemērošana garantēs regulāro vai pamata PŠŠ ražošanas dzīvotspēju, kā arī augstākas pievienotās vērtības PŠŠ ražošanas turpināšanu, kura lielā mērā ir atkarīga no pamata PŠŠ ražošanas dzīvotspējas. Jāatzīmē, ka specializēto šķiedru galvenais piegādātājs globālā līmenī ir pati Kopienas ražošanas nozare un ka šāds augstas pievienotās vērtības materiāls nevar tikt iegūts no valstīm, kas ir attiecīgās valstis šajā procedūrā. Tāpēc ir izdarīts slēdziens, ka pasākumu piemērošana atbilstu Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(262)

Kā norādīts 254. un 256. apsvērumā, Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no 15 lietotājiem, 4 pilnībā aizpildītas anketas no atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un 2 no saistītajiem importētājiem. Turklāt trīs lietotāju asociācijas ir iesniegušas informāciju un apsvērumus Komisijai, pieprasot izbeigt pašreizējo procedūru bez pasākumu piemērošanas.

(263)

Attiecīgā produkta lietotāji ir pieskaitāmi tekstilrūpniecības sektoram. PŠŠ tirgus iedalās vērpšanas patēriņa tirgū (t.i., diegu ražošana tekstilizstrādājumu izgatavošanai, sajaucot vai nesajaucot šo produktu ar citām šķiedrām, piemēram, kokvilnu vai vilnu), neausto izstrādājumu patēriņa tirgū (t.i., lokšņu vai tīklu ražošana, kuri nav tikuši pārvērsti diegos un kuri ir saistīti viens ar otru ar frikcijas un/vai kohēzijas, un/ vai adhēzijas palīdzību, atskaitot papīru), un pildīšanas patēriņa tirgū (t.i. noteiktu tekstilizstrādājumu, piemēram, spilvenu vai automašīnu sēdekļu pildīšana vai polsterēšana). Vairākums no sadarbībai piekritušajiem lietotājiem šajā procedūrā ir neausto izstrādājumu ražotāji. Minētie lietotāji ir dalībnieki vienā no trim lietotāju asociācijām, kuras sadarbojas šajā procedūrā un kuras reprezentē neausto izstrādājumu ražošanas nozari Eiropas līmenī (9). Saskaņā ar informāciju par iepirkumiem, kuru savās atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza sadarbībai piekritušie lietotāji, tie IP laikā reprezentēja aptuveni 5 % no kopējā Kopienas PŠŠ patēriņa un aptuveni 13 % no kopējā importa no attiecīgajām valstīm. Lietotāji un importētāji ir iesnieguši vairākus argumentus pret maksājuma piemērošanu.

(264)

Pirmām kārtām, pakārtotā ražošanas nozare apgalvo, ka PŠŠ tirgus Kopienā būtiskā mērā ir atkarīgs no attiecīgā produkta ārējiem piegādātājiem (Eiropas ražotāji var maksimāli apmierināt aptuveni 60 % no PŠŠ tirgus pieprasījuma). Šajā kontekstā, ņemot vērā jaudu un tirgus daļu Kopienas tirgū, divas no izmeklēšanai pakļautajām valstīm, konkrēti, Taivāna un Dienvidkoreja, ir vissvarīgākie pasaules mēroga PŠŠ piegādātāji. Tādēļ antidempinga maksājuma līmenis noteikti ietekmēs būtiskus Kopienas interešu aspektus.

(265)

PŠŠ lietotāji arī apgalvoja, ka tie darbojas tirgū, kurš ir ļoti jutīgs pret cenu izmaiņām, un ka pat nelielas izmaksu izmaiņas nevar tikt pārnestas uz tiešo lietotāju sakarā ar jau tā nežēlīgo konkurenci galaprodukta tirgū (piemēram, spilveni, tekstilizstrādājumi utt.), jo īpaši no Dienvidaustrumāzijas valstu un Ķīnas puses. Šīs valstis jau pārdod savus produktus par ļoti zemām cenām, un daudzi Eiropas tekstilrūpnieki ir bijuši spiesti vismaz daļēji pārcelt savas ražotnes uz trešām valstīm.

(266)

Turklāt virkne PŠŠ lietotāju apgalvoja, ka noteikti attiecīgā produkta veidi (tā saucamie dobie saistītie produkti) netiek ražoti Kopienā un ka tos tuvākajā nākotnē viens Kopienas ražotājs neražos sakarā ar nepieciešamā tehniskā aprīkojuma trūkumu. Tādēļ šos PŠŠ veidus ir jāimportē (tā saucamos dobos saistītos produktus, kuri galvenokārt tiek ražoti Dienvidkorejā).

(267)

Visbeidzot, pakārtotā ražošanas nozare, pretēji PŠŠ ražošanas nozarei, ir darbietilpīga. Kā ir norādījušas dažas no ieinteresētajām pusēm, darbinieku skaits pakārtotās nozares uzņēmumos ir daudz lielāks nekā kapitālietilpīgajā PŠŠ nozarē. Kā piemēru var minēt to faktu, ka Eiropas neausto izstrādājumu nozarē kā tiešais darbaspēks ir nodarbinātas 16 000 personas, salīdzinājumā ar 1 180 personām, kuras ir nodarbinātas PŠŠ nozarē. Kā paziņoja neausto izstrādājumu ražotāji, PŠŠ veido vidēji 40 % no to saražotās produkcijas kopējām ražošanas izmaksām. Tiek apgalvots, ka maksājuma piemērošana varētu novest pie darbavietu zaudējuma vai ražotņu pārcelšanas uz ārzemēm.

(268)

Kas attiecas uz apgalvojumu par Kopienas tirgus atkarību no ārējiem piegādātājiem, tiek uzskatīts, ka, lai gan maksājuma, kas piemērots importam no ĶTR un Saūda Arābijas, vidējais līmenis būtu 27 %, šo valstu tirgus daļa IP laikā bija tikai 7 %. No otras puses, ir izvirzīts priekšlikums atcelt esošos pasākumus, kas vērsti pret importu no Taivānas, un samazināt maksājumus, kas patlaban tiek piemēroti importam no Dienvidkorejas. Tiek pasvītrots, ka IP laikā pie pašreizējā pasākumu līmeņa (skatīt 3. apsvērumu) Taivānas un Dienvidkorejas tirgus daļa ir 19 %. No otras puses, kā informē kāda prestiža šķiedru tirgus konsultāciju firma, lielāko PŠŠ ražotāju rīcībā valstīs, kuras nav pakļautas antidempinga maksājumam (galvenokārt ASV, Meksikā, Turcijā un Dienvidāfrikā), IP laikā ir rezerves jaudas, kuras veido aptuveni 50 % no kopējā Kopienas patēriņa. Turklāt imports no šīm valstīm jau ieņem svarīgu Kopienas tirgus daļu, kura IP laikā sasniedza 5,3 %.

(269)

Tāpēc, neraugoties uz priekšlikumu par maksājuma piemērošanu ĶTR un Saūda Arābijai un ņemot vērā pasākumu izbeigšanu pret Taivānu un piemērojamo pasākumu samazināšanu pret Dienvidkoreju, Kopienas lietotājiem joprojām būs jabalstās (vai jāpārslēdzas) uz svarīgiem attiecīgā produkta piegādātājiem, tādiem kā Dienvidkoreja, vai uz kādiem citiem lielākiem piegādātājiem, kuri atrodas valstīs, kas nav pakļautas antidempinga maksājumiem, tostarp Taivānā.

(270)

Kas attiecas uz PŠŠ lietotāju apgalvojumu par nespēju nodot tālāk paaugstinātās izmaksas, kas rodas sakarā ar antidempinga maksājuma piemērošanu, šajā konkrētajā gadījumā to sadarbībai piekritušo lietotāju nespēju (šie lietotāji ražo gandrīz tikai un vienīgi neaustus izstrādājumus), kuri iegūst attiecīgo produktu no ĶTR, Saūda Arābijas, Dienvidkorejas un Taivānas, un ņemot vērā to, ka a) vidējās antidempinga maksājuma likmes lielums attiecībā pret ĶTR un Saūda Arābiju veido 34,6 %, pie kam minēto valstu tirgus daļa IP laikā bija 7,8 %; b) vidējā importam no Dienvidkorejas piemērojamā maksājuma likme samazina vidējo šādai valstij piemēroto maksājuma likmi par diviem procentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000 un pasākumi pret Taivānu tiks izbeigti; c) IP laikā Dienvidkorejas un Taivānas kopējā Kopienas tirgus daļa bija 19,3 % un d) PŠŠ nozīmīgums sadarbībai piekritušo lietotāju gatavā produkta ražošanas izmaksās ir vidēji noteikts kā atbilstīgs 40 % no visām izmaksām, tad sadarbībai piekritušo pakārtotās nozares ražošanas izmaksu sadārdzinājums, kas radīsies ieviešamo pasākumu rezultātā, šajā reģionā varētu atbilst 0,40 %.

(271)

Ja arī, kā to apgalvo lietotāji, tie nebūs spējīgi nodot tālāk saviem pircējiem šādu savu ražošanas izmaksu pieaugumu, tad tā ietekme uz šo lietotāju finansiālo stāvokli nebūs nozīmīga. Tiek arī uzskatīts, ka šī nelielā ietekme uz pakārtotās ražošanas nozares finansiālo stāvokli neatstās negatīvu ietekmi uz šīs nozares darbaspēku.

(272)

Tika arī konstatēts, ka, neraugoties uz antidempinga un/vai kompensācijas pasākumu pastāvēšanu attiecībā uz aptuveni 50 % no attiecīgā produkta importa no visām trešām valstīm, izskatāmajā laikposmā patēriņš neausto izstrādājumu tirgus segmentā ir pieaudzis. Saskaņā ar Eiropas neausto izstrādājumu ražotājus pārstāvošās asociācijas sniegto informāciju, šis sektors laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam ir palielinājis savu ražošanu par aptuveni 17 %.

(273)

Ir arī ticis konstatēts, ka dobās saistītās PŠŠ var ražot arī Kopienas ražošanas nozare, kurai ir nepieciešamā tehnoloģiskā kompetence un iekārtas. Kā jau minēts iepriekš, šo produktu Kopienas nozare pašlaik nepiegādā sakarā ar lielo spiedienu, ko rada imports par dempinga cenām. Jebkurā gadījumā, pašreizējie pasākumi pret Korejas Republiku, kura ir dobo saistīto šķiedru galvenais piegādātājs, vidēji ir samazināti.

(274)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā pieņemto pasākumu līmeni un procedūras izbeigšanu pret Taivānu, tiek secināts, ka tas neizraisīs attiecīgā produkta lietotāju un importētāju situācijas pasliktināšanos.

(275)

Divi izejmateriālu piegādātāji ir piekrituši sadarbībai šajā procedūrā, iesniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Tie ir naftas ķīmijas uzņēmumi, kuri apgādā PŠŠ nozari ar PTA un MEG. Abi šie uzņēmumi ir nepārprotami atbalstījuši maksājuma piemērošanu. Taču, raugoties no Kopienas interešu viedokļa, šo uzņēmumu pozīcija šajā procedūrā ir jāskata saistībā ar to faktu, ka to veiktā izejmateriālu pārdošana PŠŠ nozarei veido minimālu daļu no to apgrozījuma un, tātad, pasākumu piemērošana vai nepiemērošana būtiski neietekmēs to finansiālo vai komerciālo stāvokli.

(276)

Kā jau ir norādīts iepriekš, var būt oriģinālās PŠŠ, kas ir izgatavotas no naftas derivātiem (MEG un PTA), atjaunotās PŠŠ, kas ir izgatavotas no PET pudelēm un citiem atkritumiem, vai arī kombinējot abus šos veidus. Komisija ir konstatējusi, ka IP laikā Kopienas ražošanas nozare PŠŠ ražošanai izmantoja aptuveni 60 % oriģinālo izejmateriālu un 40 % otrreizējās pārstrādes izejmateriālu. Kopienas ražošanas nozare ir paredzējusi pakāpeniski palielināt otrreizēji pārstrādājamo izejmateriālu daudzumu PŠŠ ražošanā. Divi Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi savās ražotnēs jau ir uzstādījuši otrreizējās pārstrādes līnijas. Vēl viens uzņēmums ir paredzējis uzstādīt šādu otrreizējās pārstrādes līniju 2004. un 2005. gada laikā.

(277)

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“Līgums”) 6. pants nosaka, ka vides aizsardzība ir kopēja politika vai pasākums, lai sasniegtu Līguma 2. pantā noteiktos mērķus, to skaitā ekonomiskās darbības ilgtspējīgu attīstību. Šajā kontekstā Kopiena ir uzskatījusi atkritumu veidošanos novēršanu un atkritumu apsaimniekošanu par vienu no tās visaugstākajām prioritātēm.

(278)

Konkrēti, Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktus par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (10). Viens no principiem, uz kuriem balstās šie tiesību akti, ir otrreizējas pārstrādes un otrreizējas izmantošanas princips: ja iepakojuma atkritumu veidošanos nevar novērst, pēc iespējas vairāk šo materiālu būtu jāatjauno, vēlams ar otrreizējās pārstrādes metodēm. Šajā kontekstā Eiropas Kopiena nesen ir noteikusi, ka ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim tiks sasniegts minimālais otrreizējās pārstrādes mērķis – 22,5 % no plastmasas materiāliem, kurus satur iepakojumu atkritumi (11).

(279)

Konstatēja, ka Kopienas PŠŠ ražošanas nozare IP laikā patērēja 70 % no PET pudeļu otrreizējās pārstrādes, būdama galvenais šāda iepakojumu atkritumu veida tiešais lietotājs (12). No šiem datiem rodas iespaids, ka PET iepakojumu atkritumu otrreizējā pārstrāde Eiropā ir būtiskā mērā atkarīga no PŠŠ nozares, kura ir tās vissvarīgākais pircējs.

(280)

Komisija uzskata, ka maksājuma piemērošana veicinās tāda rūpniecības sektora dzīvotspējas garantēšanu, kurš kā nozīmīgākais pircējs ieņem galveno pozīciju PET iepakojumu atkritumu otrreizējā pārstrādē.

(281)

Iepriekš minētos secinājumus nemaina fakts, ka Kopienas pārstrādes nozare arī eksportē PERT atkritumus uz PRC, kā ierosinājušas dažas ieinteresētās puses. Patiešām konstatēja, ka liela daļa PET izlietoto iepakojumu patērē Kopienas PŠŠ ražotāji.

(282)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, tiek izdarīts provizorisks secinājums, ka nav nekādu pārliecinošu iemeslu, kas neļautu piemērot antidempinga pasākumus.

(283)

Ņemot vērā atzinumus, kas norādīti 143. apsvērumā un turpmāk, pašreiz spēkā esošie Taivānai piemērotie antidempinga pasākumi vairs nav uzskatāmi par pamatotiem. Saskaņā ar Pamatregulas 11. pantu, piemērojot to kopīgi ar 9. pantu, gadījumā, ja pēc konsultācijām aizsardzības pasākumi vairs nav nepieciešami un ja pret to neiebilst padomdevēja komiteja, izmeklēšana vai procedūra tiek izbeigta.

(284)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir secinājusi, ka pašreiz pret Taivānu piemēroto aizsardzības pasākumu turpināšana nav nepieciešama un ka šī procedūra būtu jāizbeidz.

(285)

Antidempinga pasākumu līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai likvidētu zaudējumus, kurus Kopienas ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot tā maksājuma lielumu, kurš ir nepieciešams zaudējumus radošā dempinga seku likvidēšanai, tika uzskatīts, ka jebkuram pasākumam būtu jāļauj Kopienas nozarei nosegt savas izmaksas un iegūt tādu vispārēju peļņu pirms nodokļiem, kura varētu pamatoti tikt iegūta normālos konkurences apstākļos, t.i., bez importa par dempinga cenām. Tiek uzskatīts, ka bez importa par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pirms nodokļiem varētu būt 5 % apmērā; tas ir līmenis, kurš tiek uzskatīts par adekvātu Kopienas nozares iesniegtajā sūdzībā. Tā kā nav saņemta nekāda informācija, kura apgalvotu pretējo, šis peļņas līmenis tika atzīts par adekvātu.

(286)

Pēc tam uz salīdzinājuma bāzes tika noteikts nepieciešamais cenas paaugstinājums, tajā pašā tirdzniecības līmenī, ņemot vērā vidējo svērto importa cenu, kāda tā noteikta pazemināto cenu aprēķiniem, ņemot vērā zaudējumus neradošu cenu par līdzīgu produktu, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū.

(287)

Zaudējumus neradošā cena tika iegūta, koriģējot Kopienas nozares pārdošanas cenu tādā veidā, lai tā atspoguļotu iepriekš minēto peļņas normu 5 %. Visas starpības, kuras radās šā salīdzinājuma rezultātā, tika izteiktas kā procentuālā daļa no kopējās CIF importa vērtības.

(288)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Pamatregulas 9. panta 4. punktu antidempinga maksājums būtu piemērojams attiecīgā produkta importam no Ķīnas Tautas Republikas, Saūda Arābijas un Korejas Republikas tādā līmenī, kurš atbilst mazākajam no konstatētajiem zaudējumiem vai dempinga starpībām.

(289)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, maksājuma likmes ir šādas:

(290)

Šajā regulā norādītās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo stāvokli, kuru konstatēja šīs izmeklēšanas laikā attiecībā pret šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājuma likmes (pretēji visu valsti aptverošajam maksājumam, kurš ir piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas tikai un vienīgi attiecīgo valstu izcelsmes produkta importam, kuru ražojuši attiecīgie uzņēmumi un minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie produkti, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas operatīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, tostarp juridiskās personas, kuras ir saistītas ar kādu no konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šo likmi, un tie tiek pakļauti maksājuma likmei, kura ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(291)

Visas prasības, ar kurām pieprasa šo atsevišķo uzņēmumu antidempinga likmju piemērošanu (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai pārdošanas punktu izveides), ir adresējamas Komisijai (13) nekavējoties, kopā ar visu attiecīgo informāciju, konkrēti, par visām uzņēmuma darbības izmaiņām saistībā ar ražošanu, iekšzemes un eksporta tirdzniecību, kas saistās, piemēram, ar nosaukuma izmaiņām vai ražošanas un pārdošanas punktu izmaiņām. Nepieciešamības gadījumā Komisija pēc konsultācijām ar Padomdevēju komiteju liks priekšā attiecīgi grozīt šo regulu, aktualizējot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķajām maksājuma likmēm.

(292)

Viens no Saūda Arābijas uzņēmumiem, kas piekritis sadarboties, piedāvāja cenu labojumus saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 1. punktu. Tomēr ražotāja eksportētāja sākotnēji piedāvātās minimālās cenas nemazināja dempinga kaitīgo ietekmi. Tas pats attiecas arī uz pārskatītu piedāvājumu, ko iesniedza šis uzņēmums. Turklāt šā uzņēmuma pārdošanas struktūra Kopienā ir tāda, kas neļautu veikt uzņēmuma efektīvu uzraudzību.

(293)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu labojumus, ko atbalstīja lietotāju asociācija. Tomēr šo piedāvājumu nevarēja pieņemt, jo tad noteikts importa apjoms būtu jāatbrīvo no galīgiem pasākumiem, un tādēļ tie nebūtu piemēroti, lai novērstu Kopienas ražošanas nozarei radītos zaudējumus. Kā alternatīvu šie eksportētāji piedāvāja piemērot minimālo cenu visam importam Kopienā, bet tādā līmenī, kas nemazina dempinga kaitīgo ietekmi. Tādēļ šos piedāvājumus noraidīja. Turklāt nevarēja pieņemt to, ka dažādas minimālās cenas tiek noteiktas dažādiem produktu veidiem, ko importējot nevar viegli atšķirt. Tas ļautu viegli apiet pienākumu ievērot minimālās cenas. Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka eksportētāju grāmatvedības dokumenti neatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un tādēļ cenu labojumu uzraudzība būtu jo īpaši sarežģīta.

(294)

Vēl viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kam nepiešķīra ne TER, ne AR, ierosināja cenu labojumus, saskaņā ar kuriem palielinātos tā cenas, eksportējot uz Kopienu. Līdzās tam, ka piedāvātā cenu paaugstināšana nesamazinātu konstatēto kaitīgo dempingu, Komisija nepieņem cenu labojumus no uzņēmumiem, kuriem nav piešķirts ne TER, ne AR, jo šādā gadījumā nevar konstatēt atsevišķu dempingu. Pamatojoties uz to, šā ražotāja eksportētāja piedāvātie cenu labojumi bija jānoraida,