10.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/1

(1)

Pēc 2000. gadā uzsāktās izmeklēšanas (turpmāk – “sākotnējā izmeklēšana”) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) Padome 2001. gada augustā noteica galīgos antidempinga maksājumus polietilēntereftalāta (PET) lokšņu importam, kura izcelsme, cita starpā, ir Indijā. Maksājumi par Indijas izcelsmes PET lokšņu importu bija noteiktas robežās no 0 % līdz 62,6 %.

(2)

Importam no Jindal Poly Films Limited, uzņēmuma agrākais nosaukums – Jindal Polyester Limited (paziņojums par nosaukuma maiņu publicēts 2004. gada 2. decembrī (3)), pašlaik piemēro antidempinga maksājumu 0 % apmērā. PET lokšņu importam no šā uzņēmuma piemēro arī kompensācijas maksājumu 7 % apmērā, kas 1999. gadā tika noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (4).

(3)

Pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatu tikai par dempingu attiecībā uz Jindal Poly Films Limited iesniedza šādi Kopienas ražotāji: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (turpmāk – “pieteikuma iesniedzēji”). Pieteikuma iesniedzēji saražo lielāko daļu no Kopienas PET lokšņu produkcijas. Toray Plastics Europe izteica savu atbalstu pieprasījumam, lai gan formāli tas nebija pieteikuma iesniedzējs.

(4)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka Jindal Poly Films Limited dempinga starpība ir mainījusies un ir lielāka nekā sākotnējās izmeklēšanas laikā, uz kuru pamatojoties tika noteikti esošie pasākumi.

(5)

Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju Komisija konstatēja, ka pieprasījumā ir pietiekoši daudz prima facie pierādījumu, un ar uzsākšanas paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), 2004. gada 19. februārī informēja par daļēja starpposma pārskata uzsākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(6)

Pārskata darbības joma ietvēra tikai dempinga pārbaudi attiecībā uz Jindal Poly Films Limited. Izmeklēšanas laika posms bija no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim.

(7)

Komisija oficiāli informēja Jindal Poly Films Limited, eksportētājas valsts pārstāvjus un Kopienas ražotājus par pārskata uzsākšanu. Ieinteresētajām pusēm deva iespēju rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

(8)

Lai iegūtu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, Komisija nosūtīja anketu attiecīgajam ražotājam eksportētājam - Jindal Poly Films Limited, kurš sadarbojās, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Uzņēmuma telpās Deli notika pārbaudes apmeklējums, lai apstiprinātu sniegtās informācijas atbilstību.

(9)

Saskaņā ar sākotnējās izmeklēšanas laikā noteikto definīciju attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) loksne, kuru parasti klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(10)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, Komisija konstatēja, ka PET loksnēm, ko ražo un pārdod Indijas vietējā tirgū, un PET loksnēm, ko no Indijas ieved Kopienā, kā arī PET loksnēm, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, ir vienādi fiziskie un tehniskie raksturlielumi un izmantošanas veidi. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

(11)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tas sastāda vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma.

(12)

Tad Komisija pārliecinājās, vai katra ražojuma tipa pārdošanas apjoms vietēja tirgū sastāda 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma attiecīgajam ražojuma tipam, ko ieved Kopienā.

(13)

Attiecībā uz tiem ražojuma tipiem, kuru pārdošanas apjoms vietējā tirgū sastādīja 5 % vai vairāk no Kopienā ievestā tāda paša ražojuma tipa pārdošanas apjoma, Komisija pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekoši liels pārdošanas apjoms, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Attiecībā uz katru ražojuma tipu, kura pārdošanas apjoms vietējā tirgū par cenu, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, sastādīja vismaz 80 % no pārdošanas apjoma, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja vietējā tirgū par ražojumu. Attiecībā uz tiem ražojuma tipiem, kuru rentablie darījumi sastādīja 80 % vai mazāk, bet vairāk kā 10 % no pārdošanas apjoma, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja vietējā tirgū tikai par rentabliem darījumiem.

(14)

Attiecībā uz tiem ražojumu tipiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas vietējā tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālo vērtību nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajam ražotājam eksportētājam, tām pieskaitot sapratīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TV un A izmaksas”) un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(15)

TV un A izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas ražotājam eksportētājam attiecībā uz minētā ražojuma to tirdzniecības apjomu vietējā tirgū, ko uzskata par reprezentatīvu. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma tipiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē vietējā tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

(16)

Ražotājs eksportētājs paziņoja par pārdošanu (vienu sūtījumu), ko tas veicis uz saistītu uzņēmumu Kopienā. Tā kā attiecīgais daudzums bija neliels, šo pārdošanas apjomu neņēma vērā.

(17)

Pārējie attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjomi Kopienā izmeklēšanas laikposmā ir tirgoti neatkarīgiem pircējiem. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(18)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, izveidoja pietiekošu rezervi korekcijas veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Tāpēc vajadzības gadījumā tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas maksām, nodrošinot apliecinošus pierādījumus.

(19)

Jindal Poly Films Limited pieprasīja normālās vērtības korekciju attiecībā uz ievedmaksājumu, kas nav iekasēts saskaņā ar iepriekšējas atļaujas shēmu (IAS) par izejmateriālu importu, ko izmanto eksportēto preču ražošanā. IAS paredz izejmateriālu beznodokļu ievešanu, ja uzņēmums eksportē atbilstošu galīgās produkcijas daudzumu un vērtību, ko nosaka saskaņā ar oficiāli noteiktām standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas normām. Importu IAS ietvaros var izmantot, lai ražotu eksporta preces vai lai papildinātu vietējās izejvielas, ko izmanto šo preču ražošanā. Uzņēmums apgalvoja, ka izmanto attiecīgā ražojuma eksportu uz EK, lai pildītu IAS prasības attiecībā uz ievestajiem izejmateriāliem.

(20)

Komisija neizdarīja secinājumus attiecībā uz to, vai saskaņā ara šo pieprasījumu būtu jāizdara korekcija, jo tas neietekmētu pārskata izmeklēšanas galīgo iznākumu.

(21)

Ražotājs eksportētājs pieprasīja eksporta cenas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu, pamatojoties uz saņemtajiem atvieglojumiem attiecībā uz ievedumiem pēceksporta piešķīrumu shēmas ievedmuitas maksājumiem (“DEPB”) ietvaros. Eksportējot attiecīgo ražojumu šīs shēmas ietvaros, saņemtos atvieglojumus var izmantot, lai kompensētu muitas nodevas, kas jāmaksā par visu preču importu, vai tos var brīvi pārdot citiem uzņēmumiem. Bez tam, nepastāv nosacījums, ka importētās preces jāizmanto tikai eksportējamā ražojuma ražošanā. Ražotājs nepierādīja, ka atvieglojumi pēceksporta DEPB shēmas ietvaros ietekmē cenu salīdzināmību, un jo īpaši, ka klienti pastāvīgi maksā dažādas cenas vietējā tirgū DEPB ietvaros saņemto atvieglojumu dēļ. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(22)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtas eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(23)

Šā salīdzinājuma rezultātā iegūtā dempinga starpība bija 0 %.

(24)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem un ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu patreizējā pārskata izmeklēšana ir jāizbeidz un ir jāsaglabā antidempinga maksājums 0 % apmērā, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 un ko piemēro Jindal Poly Films Limited Kopienā ievestajām PET loksnēm.

(25)

Visas ieinteresētās puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika pieņemts lēmums saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu, un tām bija dotas iespējas sniegt savus komentārus.

(26)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja, ka dempinga aprēķins jāveic, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un individuālo eksporta darījumu salīdzinājumu, jo viņi apgalvoja, ka pastāv dempings, kas orientēts uz “īpašas kategorijas pircējiem”. Nozares pārstāvji apgalvoja, ka, ja konkrēta veida loksnes tiek pārdotas klientiem lietošanai īpašā galīgās izmantošanas segmentā, to var uzskatīt par dempingu attiecībā uz konkrētu patērētāju grupu. Viņi arī uzskatīja, ka šādu pieeju apstiprina Indijas ražošanas jaudas pieaugums, kas, pēc viņu domām, attiecas tikai uz konkrētu lokšņu tipu. Attiecībā uz iepriekšminēto jāņem vērā, ka minētā tipa loksnes pārdeva ne tikai klientiem, kas iegādājās vienīgi šo lokšņu tipu, bet arī cita tipa lokšņu pircējiem. Dažādiem pircējiem pārdotu vienāda tipa lokšņu cenu salīdzinājums nepierādīja cenu atšķirības atkarībā no klienta. Ņemot vērā, ka šāda cenu sistēma nepastāv, potenciāla dempinga atkarībā no modeļa esamība nav svarīga dempinga aprēķināšanas metodes izvēlē, kā tas norādīts pamatregulas 2. panta 11. punktā. Turklāt jāņem vērā, ka arī ražošanas jaudas izmaiņas nav būtisks faktors, izvēloties metodi, pēc kuras noteikt dempinga starpību. Ņemot vērā to, ka netika konstatēts dempings, kas vērsts uz klientu, reģionu vai laikposmu, Kopienas pieteikuma iesniedzēju pieprasījumu noraidīja un kā piemērotu metodi saglabāja normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenu, kas noteikta pamatojoties uz vidējo svērto cenu,