1.

III pielikuma A nodaļas II un III daļu un B nodaļas I daļu aizstāj ar šādām:

“II.   AITU UN KAZU UZRAUDZĪBA

1.   Vispārīgie noteikumi

Aitu un kazu uzraudzība notiek saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām laboratorijas analīzes metodēm.

2.   Tādu aitu uzraudzība, kas nokautas lietošanai pārtikā

Dalībvalstis, kurās aitu sugas sieviešu kārtas dzīvnieku un aplecinātu sieviešu kārtas jēru kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, dzīvniekus testē saskaņā ar 4. punktā norādītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem; tādu aitu, kas nokautas lietošanai pārtikā, ikgadējās izlases minimālais lielums ir 10 000 paraugu (1).

3.   Tādu aitu un kazu uzraudzība, kas nav nokautas lietošanai pārtikā

Saskaņā ar 4. punktā norādītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem un attiecīgi A un B tabulās norādīto paraugu skaitu dalībvalstis testē aitas un kazas, kas ir nobeigušās vai nokautas, bet nav:

A tabula

B tabula

4.   Paraugu ņemšanas noteikumi, kas piemērojami 2. un 3. punktā minētajiem dzīvniekiem

Dzīvniekiem jābūt vecākiem par 18 mēnešiem vai tādiem, kam izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi.

Dzīvnieku vecumu nosaka, balstoties uz zobu stāvokli, redzamām brieduma pazīmēm vai jebkuru citu uzticamu informāciju.

Paraugu atlase jāveic tā, lai izvairītos no kādas grupas pārsvara attiecībā uz izcelsmi, vecumu, šķirni, izmantošanas veidu vai jebkuru citu pazīmi.

Kur iespējams, jāizvairās no daudzkārtīgas paraugu ņemšanas vienā ganāmpulkā.

Dalībvalstīm jāievieš pārbaužu sistēma, mērķprogrammas vai citā formā, lai nodrošinātu to, ka nenotiek izvairīšanās no paraugu nodošanas.

Paraugiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz visiem reģioniem un visiem gadalaikiem.

Tomēr dalībvalstis var nolemt izslēgt no paraugu ņemšanas attālus apgabalus ar mazu dzīvnieku blīvumu, kuros neorganizē beigtu dzīvnieku vākšanu. Dalībvalstis, kurās piemēro šo atkāpi, par to informē Komisiju un iesniedz to attālo apgabalu sarakstus, kuros šī atkāpe ir spēkā. Tā nedrīkst aptvert vairāk par 10 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas.

5.   Inficētu ganāmpulku uzraudzība

No 2003. gada 1. oktobra dzīvniekus, kas vecāki par 12 mēnešiem vai kuriem izšķīlies viens pastāvīgais priekšzobs un kurus nokauj pilnīgai iznīcināšanai saskaņā ar VII pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta i) vai ii) daļas vai 2. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, testē parastā izlases veidā saskaņā ar šajā tabulā norādīto paraugu skaitu.

Ja iespējams, nokaušanu un paraugu ņemšanu atliek, līdz ir noskaidroti to sākotnējo molekulāro testu rezultāti, ko saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3.2 punkta c) apakšpunkta i) daļas nosacījumiem veic, lai papildus izmeklētu saslimšanas gadījumus ar skrepi slimību.

6.   Citu dzīvnieku uzraudzība

Papildus 2., 3. un 4. punktā izklāstītajai uzraudzības programmai dalībvalstis var brīvprātīgi veikt citu dzīvnieku uzraudzību un jo īpaši tādu dzīvnieku uzraudzību :

7.   Pasākumi, kas jāveic pēc aitu un kazu testēšanas

8.   Genotipa noteikšana

III.   CITU SUGU DZĪVNIEKU UZRAUDZĪBA

Dalībvalstis var brīvprātīgi veikt TSE uzraudzību dzīvniekiem, kuri nav liellopi, aitas un kazas.”

“B NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIŅOJUMIEM UN UZSKAITI

I.   PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO DALĪBVALSTĪM

A:   Informācija, kas dalībvalstīm jāsniedz savos gada ziņojumos, kā to paredz 6. panta 4. punkta nosacījumi

B:   Periodi, par kuriem jāsniedz ziņojumi

Gada ziņojumu, kas jāiesniedz saskaņā ar 6. panta 4. punktu, var veidot no Komisijai iesniedzamajiem ikmēneša ziņojumiem, kuros ietilpst A daļā minētā informācija, vai attiecībā uz 8. punktā minēto informāciju, no reizi trijos mēnešos iesniedzamajiem ziņojumiem, ar nosacījumu, ka, saņemot jaunu informāciju, minētajos ziņojumos sniegto informāciju attiecīgi papildina.”

2)

X pielikumā C nodaļu aizstāj ar šādu:

“C NODAĻA

PARAUGU ŅEMŠANA UN LABORATORIJAS TESTI

1.   Paraugu vākšana

Paraugus, ko paredzēts pārbaudīt attiecībā uz TSE, vāc, izmantojot Starptautiskā epizootisko slimību biroja (SESB) “Sauszemes dzīvnieku diagnostikas metožu un vakcīnu standartu rokasgrāmatas” (tālāk tekstā - “Rokasgrāmata”) jaunākajā izdevumā paredzētās metodes un kārtību. Ja SESB metožu un kārtības nav, kompetenta iestāde nodrošina to, ka paraugus vāc, izmantojot paraugu ņemšanas metodes un kārtību saskaņā ar Kopienas etalonlaboratorijas norādījumiem, kas nodrošina arī to, ka audi ir pieejami nepieciešamajā daudzumā. Kompetenta iestāde jo īpaši rūpējas par to, lai tiktu iegūta sīko atgremotāju smadzenīšu daļa un viss smadzeņu stumbrs un uzglabā vismaz pusi iegūto audu atdzesētus, bet nesasaldētus līdz ir zināms ātrās noteikšanas vai apstiprinošā testa negatīvs rezultāts.

Paraugus marķē, norādot tā dzīvnieka identitāti, no kura attiecīgais paraugs iegūts.

2.   Laboratorijas

Visas laboratorijas pārbaudes, lai pētītu TSE, notiek laboratorijās, kas pēc kompetentās iestādes vērtējuma atzītas par šim nolūkam piemērotām.

3.   Testēšanas metodes un kārtība

3.1.   Laboratorijas testēšana, lai atklātu liellopu saslimšanu ar GSE

a)   Varbūtējas saslimšanas gadījumi

Liellopu audiem, ko sūta laboratorijas testēšanai saskaņā ar 12. panta 2. punktu, veic histopatoloģisku izmeklēšanu, kā paredzēts jaunākajā Rokasgrāmatas izdevumā, ja vien audi nav pašnoārdījušies. Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs vai, ja audi ir pašnoārdījušies, audus pārbauda ar kādu no pārējām diagnostikas metodēm, kas paredzētas Rokasgrāmatā (ar šūnu imūnķīmiju, imūnblotinga metodi vai raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību). Tomēr šim nolūkam nedrīkst izmantot ātrās noteikšanas testu.

Ja viena testa rezultāts ir pozitīvs, pārbaudāmos dzīvniekus uzskata par GSE pozitīviem.

b)   GSE uzraudzība

Paraugus, kas ņemti no liellopiem un nosūtīti laboratorijas testēšanai saskaņā ar III pielikuma A nodaļas I iedaļas nosacījumiem (liellopu uzraudzība), pārbauda ar ātrās noteikšanas testu.

Ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, paraugu nekavējoties nosūta apstiprinošam testam uz oficiālu laboratoriju. Apstiprinošo testu sāk ar smadzeņu stumbra histopatoloģisku izmeklēšanu, kā paredzēts jaunākajā Rokasgrāmatas izdevumā, ja vien audi nav pašnoārdījušies vai citādi nepiemēroti histopatoloģiskai izmeklēšanai. Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs vai, ja audi ir pašnoārdījušies, audus pārbauda ar kādu no pārējām diagnostikas metodēm, kas minētas (a) apakšpunktā.

Dzīvniekus uzskata par GSE pozitīviem, ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir pozitīvs vai nepārliecinošs un:

3.2.   Laboratorijas testēšana, lai atklātu aitu un kazu saslimšanu ar GSE

a)   Varbūtējas saslimšanas gadījumi

Aitu un kazu audiem, ko sūta laboratorijas testēšanai saskaņā ar 12. panta 2. punktu, veic histopatoloģisku izmeklēšanu, kā paredzēts jaunākajā Rokasgrāmatas izdevumā, ja vien audi nav pašnoārdījušies. Ja histopatoloģiskās pārbaudes rezultāts ir nepārliecinošs vai negatīvs vai, ja audi ir pašnoārdījušies, audus pārbauda ar šūnu imūnķīmiju, imūnblotinga metodi vai raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību, kā tas paredzēts Rokasgrāmatā. Tomēr šim nolūkam nedrīkst izmantot ātrās noteikšanas testu.

Ja viena testa rezultāts ir pozitīvs, pārbaudāmos dzīvniekus uzskata par skrepi pozitīviem.

b)   Skrepi slimības uzraudzība

Aitu un kazu audus, ko sūta laboratorijas testēšanai saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas nosacījumiem (aitu un kazu uzraudzība), pārbauda ar ātrās noteikšanas testu.

Ja ātrās noteikšanas testa rezultāts ir nepārliecinošs vai pozitīvs, smadzeņu stumbru nekavējoties nosūta uz oficiālu laboratoriju, lai veiktu apstiprinošo testu ar šūnu imūnķīmiju, imūnblotinga metodi vai raksturīgo šķiedru demonstrēšanu ar elektronu mikroskopijas palīdzību, kā minēts a) apakšpunktā. Ja apstiprinošā testa rezultāts ir negatīvs vai nepārliecinošs, veic papildu apstiprinošo testēšanu saskaņā ar Kopienas etalonlaboratorijas norādījumiem.

Ja viena apstiprinošā testa rezultāts ir pozitīvs, dzīvniekus uzskata par skrepi pozitīviem.

c)   Pozitīvu skrepi gadījumu turpmākā pārbaude

Rezultātu interpretāciju veic Kopienas etalonlaboratorija, piedaloties ekspertu grupai, kurā ietilpst attiecīgās valsts etalonlaboratorijas pārstāvis. Interpretācijas rezultātus nekavējoties paziņo Komisijai. Paraugus, kuri trīs dažādos testos uzrāda GSE, un paraugus, kuriem salīdzinošā testa rezultāts ir nepārliecinošs, galīgai apstiprināšanai papildus analizē ar biopārbaudes metodi, izmantojot peles.

Turpmāka tādu paraugu pārbaude, kuri ņemti no inficētiem ganāmpulkiem vienā saimniecībā saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punktu, notiek saskaņā ar Kopienas etalonlaboratorijas ieteikumu pēc konsultācijas ar attiecīgo valsts etalonlaboratoriju.

d)   Laboratorijas, kam atļauts veikt papildu molekulāros testus ierosinātāja celma noteikšanai

Šādām laboratorijām ir atļauts veikt papildu molekulāro ierosinātāja celma noteikšanu:

3.3.   Laboratorijas testēšana, lai atklātu TSE tādiem dzīvniekiem, kuri nav minēti 3.1. un 3.2. punktā

Ja ir paredzētas metodes un kārtība, kādā tiek veikta testēšana varbūtēju TSE noteikšanai dzīvniekiem, kuri nav liellopi, aitas un kazas, tai jāietver vismaz smadzeņu audu histopatoloģiska izmeklēšana. Kompetentā iestāde var prasīt, lai tiktu veikti arī tādi laboratorijas testi kā šūnu imunohistoķīmijas, imūnblotinga metode vai raksturīgo šķiedru demonstrēšana ar elektronu mikroskopijas palīdzību vai izmantotas citas metodes, kas paredzētas, lai atklātu ar slimību saistītas prionu proteīna formas. Jebkurā gadījumā, ja sākotnējās histopatoloģiskās izmeklēšanas rezultāts ir negatīvs vai nepārliecinošs, veic vismaz vēl vienu laboratorijas pārbaudi. Atklājot pirmās slimības pazīmes, jāveic vismaz trīs dažādas pārbaudes.

Atklājot varbūtēju saslimšanu ar GSE, jo īpaši dzīvniekiem, kuri nav liellopi, ja iespējams, veic izraisītāja celma noteikšanas testu.

4.   Ātrās noteikšanas testi

Ātrās noteikšanas testiem saskaņā ar 5. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu izmanto šādas metodes:

Ātrās noteikšanas testu ražotājiem jābūt apgādātiem ar Kopienas etalonlaboratorijas apstiprinātu piemērotu kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina nemainīgu testu kvalitāti. Ražotājam jāiesniedz Kopienas etalonlaboratorijai testa veikšanas kārtības apraksts.

Ātrās noteikšanas testus vai to veikšanas kārtību drīkst modificēt tikai iepriekš par to paziņojot Kopienas etalonlaboratorijai, un ar nosacījumu, ka Kopienas etalonlaboratorija atzīst to, ka modifikācija nesamazina ātrās noteikšanas testa jutību, raksturīgās īpašības un uzticamību. Par šādu atzinumu Kopienas etalonlaboratorija ziņo Komisijai un valsts etalonlaboratorijām.

5.   Alternatīvi testi

(Jādefinē)”