Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

“

PADOMES REGULA (EK) Nr. 27/2005

(2004. gada 22. decembris),

ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā to Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (3), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants pieprasa, lai Padome pieņemtu pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un resursiem, un ilgspējīgu zivju darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu, Padomei ir jāizveido kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) zvejniecībai vai zvejniecību grupai. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šīs regulas 20. pantā.

(3)	Lai nodrošinātu efektīvu KPN un kvotu pārvaldību, būtu jāizveido īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem notiek zvejas darbi.

(4)	Ir nepieciešams izveidot principus un noteiktas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas līmenī, lai dalībvalstis var nodrošināt savu kuģu pārvaldību.

(5)	Saskaņā ar Padomes 1996. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu, kas ievieš papildu nosacījumus katra gada KPN un kvotu (4) apsaimniekošanai, ir nepieciešams noteikt krājumus, uz kuriem attiecas dažādi regulā minētie pasākumi.

(6)	Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumiem vai protokoliem par zvejniecību attiecībām, Kopiena ir konsultējusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju (5), Farēru salām (6) un Grenlandi (7).

(7)	Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 6. pantu zvejniecības nolīgumus, kurus Latvija un Lietuva noslēgusi ar trešām valstīm, pārzinās Kopiena. Saskaņā ar šiem nolīgumiem Kopiena ir konsultējusies ar Krievijas Federāciju.

(8)	Kopiena ir Līgumslēdzēja puse vairākām reģionālajām zvejniecības organizācijām. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas noteikt nozvejas ierobežojumus un citus saglabāšanas noteikumus konkrētām sugām. Tādēļ šie ieteikumi Kopienai būtu jāīsteno.

(9)

Gadskārtējā sanāksmē 2004. gada jūnijā Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) pieņēma nozvejas ierobežojumus dzeltenspuru tunzivij, lielacu tunzivij un svītrainajai tunzivij, un tehniskos pasākumus attiecībā uz piezveju procedūru. Lai gan Kopiena nav IATTC biedrs, ir svarīgi īstenot šos pasākumus, lai nodrošinātu resursu ilgspējīgu apsaimniekošanu saskaņā ar šīs organizācijas jurisdikciju.

(10)

Gadskārtējā sanāksmē 2004. gadā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) pieņēma tabulas, kas norāda ICCAT līgumslēdzēju pušu zvejas iespēju nepietiekamu un pārmērīgu izmantošanu. Šajā kontekstā ICCAT pieņēma lēmumu, novērojot, ka 2003. gadā Eiropas Kopiena ir nepietiekami izmantojusi savu kvotu vairākiem krājumiem.

(11)

Lai respektētu korekcijas Kopienas kvotām, kuras noteikusi ICCAT, ir svarīgi veikt zvejas iespēju sadali, kas rodas no nepietiekamas izmantošanas, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo ieguldījumu to nepietiekamajā izmantošanā, nepārveidojot sadales atslēgu, kas noteikts šajā regulā attiecībā uz ikgadējo KPN piešķiršanu.

(12)

Gadskārtējā sanāksmē ICCAT pieņēma vairākus tehniskus pasākumus tālu migrējošu sugu noteiktiem krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot zilās tunzivs jaunu minimālo izmēru, zvejas ierobežojumus konkrētās teritorijās un laikposmus lielacu tunzivs aizsardzībai, pasākumus attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas pasākumiem Vidusjūrā un paraugu ņemšanas programmas izveidi, lai noteiktu iesprostoto ziemeļu tunzivju izmēru. Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, ir nepieciešams šos pasākumus īstenot 2005. gadā līdz tam, kad būs pieņemta Padomes Regula, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (8).

(13)	Gadskārtējā sanāksmē Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) pieņēma ieteikumu ierobežot zveju konkrētās teritorijās, lai aizsargātu jūtīgus dziļūdens biotopus. Šis ieteikums būtu jāīsteno Kopienai.

(14)	Kā pagaidu pasākumu siļķes nozveju jauktajās zvejniecībās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 973/2001 2. pantā, būtu jāaprēķina attiecībā pret piederīgo siļķes kvotu.

(15)	Kā pagaidu pasākumu būtu jāsamazina zvejas piepūle konkrētām grunts sugām saskaņā ar Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) zinātnisko ieteikumu.

(16)

Zvejas iespēju īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jautājumā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (9), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (10), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zvejniecības politikai (11), Padomes Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas piepūles pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem, Padomes Regulu (EK) Nr. 1626/94 (1994. gada 27. jūnijs), ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā (12), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (13), Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā (14), Padomes Regulu (EK) Nr. 88/98 (1997. gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (15), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (16), Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98 (1998. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā (17), Padomes Regulu Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (18), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (19), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (20), Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001 (2001. gada 14. maijs), ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (21), Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļūdens krājumos (22) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2270/2004 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. un 2006. gadam nosaka konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas Kopienas zvejas kuģiem (23);

(17)	Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2005. gadā būtu jāievieš noteikti papildu pasākumi zvejas kontrolei un tehniskiem nosacījumiem.

(18)

Jūrasmēles krājumiem Lamanša rietumu daļā, dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumiem nepieciešams piemērot pagaidu zvejas piepūles pārvaldības shēmu. Mencu krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša rietumu daļā, Īrijas jūrā un Skotijas rietumdaļā ir jāpielāgo spēkā esošā zvejas piepūles pārvaldības shēma.

(19)

Saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, Padomei ir pienākums lemt par noteikumiem saistībā ar nozvejas ierobežojumiem un/vai zvejas piepūles ierobežojumiem. Zinātniskajos atzinumos norādīts, ka būtiska apjoma nozveja, kas pārsniedz KPN, par kuru ir panākta vienošanās, ietekmē zvejas darbību ilgtspēju. Tādēļ ir lietderīgi ieviest saistītos nosacījumus, kas uzlabos to nozvejas iespēju ieviešanu, par kurām ir panākta vienošanās.

(20)	Sekojot ICES ieteikumam, nepieciešams piemērot pagaidu sistēmu, lai pārzinātu tūbīšu rūpnieciskās zvejniecības zvejas piepūli ICES zonā IV un rajonā IIIa ziemeļos.

(21)

Zinātniskajos atzinumos norādīts, ka Ziemeļjūras zeltplekstes nezvejo ilgtspējīgi un ka nozveju izmetums ir ļoti liels. Zinātniskie atzinumi un Ziemeļjūras reģionālās konsultatīvās padomes atzinumi liecina, ka ir lietderīgi precizēt nozvejas iespējas, izsakot zvejas piepūles veidā, kuģiem, kas zvejo zeltplekstes.

(22)	Lai regulētu zvejas piepūles ierobežojumus mencai, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 423/2004, tiek ierosināti alternatīvi pasākumi, lai pārzinātu zvejas piepūli konsekventi ar KPN, kā noteikts minētās regulas 8. panta 3. punktā.

(23)

25. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2003. gadā no 15. līdz 19. septembrim, Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) pieņēma atjaunošanas plānu Grenlandes paltusam NAFO zonā 2 un 3 KLMNO rajonos. Plāns paredz KPN līmeņa samazināšanu līdz 2007. gadam, kā arī papildu pasākumus, tā efektivitātes nodrošināšanai. Šo plānu jāīsteno pirms 2005. gada, kamēr vēl nav pieņemta Padomes Regula par daudzgadu pasākumu īstenošanu, lai atjaunotu Grenlandes paltusa krājumus.

(24)

26. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2004. gadā no 13. līdz 17. septembrim, NAFO pieņēma apsaimniekošanas pasākumus vairākiem iepriekš nereglamentētiem krājumiem, proti, rajām 3LNO rajonos, sarkanasarim 3O rajonā un Amerikas baltajai jūrasvēdzelei 3NO rajonos. Tādēļ šos pasākumus ir jāīsteno un jānosaka sadali starp dalībvalstīm.

(25)

Lai atbilstu starptautiskajām saistībām, kuras Kopiena uzņēmusies kā Konvencijas par Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu (CCAMLR) Līgumslēdzēja puse, ietverot saistības īstenot pasākumus, kurus pieņēma CCAMLR Komisija, būtu jāpiemēro KPN, kuru Komisija pieņēma 2004.–2005. gada sezonai un attiecīgie sezonas ierobežojošie datumi.

(26)

XXIII ikgadējā sanāksmē 2004. gadā CCAMLR pieņēma būtiskus nozvejas ierobežojumus izveidoto zvejniecību krājumiem, kas pieejami katram CCAMLR biedram. CCAMLR arī apstiprināja Kopienas zvejas kuģu dalību ilkņzivju pētnieciskajā zvejā zonā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a), un 58.4.3b), un veica būtiskas zvejas darbības attiecībā uz nozveju un nozvejas ierobežojumiem, kā arī noteiktiem konkrētiem tehniskiem pasākumiem. Arī šie ierobežojumi un tehniskie pasākumi būtu jāīsteno.

(27)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku eksistences līdzekļus, ir svarīgi atvērt šīs zvejniecības 2005. gada 1. janvārī. Piešķirot šim jautājumam neatliekamības statusu, jāpiešķir izņēmums līdz sešu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem pievienotā protokola I daļas 3. punktā par valsts parlamenta lomu Eiropas Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Šī regula nosaka zvejas iespējas 2005. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

Tomēr konkrētiem Antarktikas krājumiem tā nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IF pielikumā.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

a)	Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”);

b)	zvejas kuģiem, kas kuģo ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešās valsts kuģi”), ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija (“EK ūdeņi”).

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

“zvejas iespējas” nozīmē:

i)	kopējo pieļaujamo nozveju (“KPN”) vai kuģu skaitu, kuriem ir atļauts zvejot un/vai šo atļauju ilgumu;

ii)	KPN akcijas, kas pieejamas Kopienai;

iii)	kvotas, kas piešķirtas Kopienai trešās valsts ūdeņos;

iv)	Kopienas zvejas iespēju piešķiršana saskaņā ar ii) un iii) apakšpunktu dalībvalstīm kvotu veidā;

v)	kvotu piešķiršana trešām valstīm zvejai Kopienas ūdeņos;

b)	“starptautiskie ūdeņi” nozīmē ūdeņus, uz kuriem neattiecas nevienas valsts suverenitāte vai jurisdikcija;

c)	“NAFO uzraudzības apgabals” nozīmē daļu no Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) Konvencijas rajona, uz kuru neattiecas piekrastes valstu suverenitāte vai jurisdikcija;

d)	“Skageraks” nozīmē apgabalu, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no šī punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

e)	“Kategats” nozīmē apgabalu, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas uz Tistlarnas bāku un no šī punkta — uz tuvāko punktu Zviedrijas krastā, un dienvidos līnija, kas novilkta no Hasenøre uz Gnibens Spids, no Korshage uz Spodsbjerg un no Gilbjerg Hoved uz Kullen;

f)	“Ziemeļjūra” nozīmē ICES apakšapgabalu IV un daļu no ICES rajona IIIa, kura nav ietverta Skageraka definīcijā, kas sniegta d) punktā;

“Rīgas jūras līcis” nozīmē apgabalu, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Ovīšu bākas (57°34.1234′N, 21°42.9574′E) Latvijas rietumu piekrastē līdz Loades zemesraga dienvidu klintij (57°57.4760′N, 21°58.2789′E) Sāremas salā, tad uz dienvidiem līdz galējam Sirves pussalas dienvidu punktam un tad ziemeļu — austrumu virzienā gar Sāremas salas austrumu krastu, un ziemeļos līdz līnijai, kas novilkta no 58°30.0′N 23°13.2′E līdz 58°30.0′N 23°41′1E;

h)	“Kadisas jūras līcis” nozīmē ICES IXa apakšapgabalu uz austrumiem no meridiāna 7o23′48″W.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā izmanto šādas zonu definīcijas:

a)	ICES (Starptautiskā jūras pētniecības padome) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (24) (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā;

b)	CECAF (Centrālās Atlantijas austrumu daļas vai FAO galvenā zvejas zona 34) zonas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 2597/95 (25) (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku;

c)	NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2018/93 (26) (1993. gada 30. jūnijs) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas piepūli;

d)	CCAMLR (Antarktikas dzīvo ūdeņu resursu saglabāšanas konvencija) zonas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 601/2004.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Zvejas iespējas un piešķiršana

1. Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir tāds, kā izklāstīts I pielikumā.

2. Kopienas kuģi līdz ar šo tiek pilnvaroti izdarīt nozveju kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā, ūdeņos, uz kuriem attiecas Farēru salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcija, un kuri atrodas zvejas zonā ap Jana Majena salu, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 9., 16. un 17. pantā.

3. Komisija nosaka zvejas iespējas moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

4. Zvejas iespējas sudrabotā heka krājumiem zonās I–XIV (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķei zonās I un II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) Komisija var palielināt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) No 2371/2002 30. panta 2. punktā, kad trešās valstis nerespektē šo krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.

6. pants

Īpaši noteikumi un piešķiršana

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:

a)	izmaiņas, kas izdarītas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam;

b)	otrreizēju piešķiršanu, kas veikta atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam;

c)	papildu izkraušanu krastā, kas atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas aizturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	ieturējumus, kas izdarīti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

7. pants

Kvotu elastība

2005. gadam šīs regulas I pielikumā ir norādīti šādi krājumi:

a)	krājumi, uz kuriem attiecas piesardzības vai analītiskā KPN;

b)	krājumi, uz kuriem attiecas katra gada elastības nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 847/96 3 un 4. pantā; un

c)	krājumi, kuriem jāpiemēro soda koeficienti, kas noteikti minētās regulas 5. panta 2. punktā.

8. pants

Noteikumi zvejas un piezvejas izkraušanai krastā

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut krastā, ja vien:

a)	nozveju nav izdarījuši dalībvalstu kuģi, kuriem ir kvota, un minētā kvota nav izmantota; vai

b)	nozveja neveido daļu no Kopienas daļas, kura nav sadalīta kvotas veidā starp dalībvalstīm, un šī daļa nav izmantota; vai

c)	attiecībā uz visām sugām, kas nav siļķe un Atlantijas makrele, kur tās ir sajauktas ar citām sugām, nozveja nav izdarīta ar zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 32 milimetriem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu, un tās nav šķirotas ne uz klāja, ne izkraujot; vai

d)	attiecībā uz siļķi, nozvejas neatbilst pasākumiem, kas minēti III pielikuma 12. punktā; vai

e)	attiecībā uz makreli, kur tās ir kopā ar stavridu vai sardīni, makrele nepārsniedz 10 % no kopējās makreļu, stavridu un sardīņu svara uz klāja, un nozvejas netiek šķirotas ne uz klāja, ne izkraujot; vai

f)	nozvejas nav nozvejotas zinātnisko pētījumu laikā, kas tiek veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98 vai Regulu (EK) Nr. 88/98.

2. Visu krastā izkrauto uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta c), e) un f) apakšpunktu.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kad dalībvalstu zvejas iespējas siļķei apakšapgabalos II (EK ūdeņi), III, IV un apakšrajonā VII d ir izmantotas, ir aizliegts kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir siļķes.

4. Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 88/98 2. un 3. pantu.

9. pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogiem, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

10. pants

Īpaši noteikumi nešķirotu nozveju izkraušanai krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId

Pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā, piemēro attiecībā uz nešķirotu nozveju, kas izkrauta krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId, izkraušanai krastā.

11. pants

Citi tehniskie un kontroles pasākumi

Tehniskos pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā, 2005. gadā piemēro papildus tiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.

Sīki izstrādāti noteikumi III pielikuma 10. punkta īstenošanai var tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

12. pants

Piepūles ierobežojumi un saistītie noteikumi krājumu pārvaldībai

1. No 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldību Kategatā, Ziemeļjūrā, Lamanša austrumu daļā, Skagerakā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā piemēro zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2287/2003 (2003. gada 19. decembris), ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (27), V pielikuma 1.–5., 6.a, 6.c, 6.d, 6.e un 7.–22. punktā.

2. Laikposmam no 2005. gada 1. februāra līdz 2005. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldību, kas minēti 1. punktā, piemēro zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVa pielikumā.

3. No 2005. gada 1. februāra zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVb pielikumā, piemēro zvejas pārvaldībai Kantabrijas jūrā un Rietumibērijas pussalā.

4. No 2005. gada 1. februāra zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVc pielikumā, piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai Lamanša rietumu daļā.

5. Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistītie noteikumi, kas noteikti V pielikumā, jāpiemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai Skagerakā un Ziemeļjūrā.

6. Komisija noteiks galīgo zvejas piepūli 2005. gadam tūbīšu zvejai zonās IIa, IIIa, IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas noteikti V pielikuma 6. punktā.

7. Visiem kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikuma 4. punktā, un kas veic zveju apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikumu 2. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka 2005. gadā zvejas piepūles līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 90 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas, un zvejojot grunts sugas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I un II pielikumā, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM

13. pants

Atļauja

Kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidadas un Tobago, un Venecuēlas karogiem un kuģi, kas reģistrēti Farēru salās, ir atļauts veikt nozveju Kopienas ūdeņos kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantā paredzētie nosacījumi.

14. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

Zvejošana ar kuģiem, kas kuģo ar:

Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Farēru salās, ir ierobežota ar tām 200 jūras jūdžu zonām, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas Ziemeļjūrā, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43°00′ N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā; zvejošanai Skagerakā ar kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļautas četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas;

b)	Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidadas un Tobago, un Venecuēlas karogu, ir ierobežota ar tām 200 jūras jūdžu daļām, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta.

15. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai krastā

Zivis no krājumiem, kurām ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut, ja vien nozveja nav izdarīta ar kuģiem no trešās valsts, kuriem ir kvota, kas nav izmantota.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM

16. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1. Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz trešās valsts iestādes.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, kas zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:

a)	ar tilpību, kas ir vienāda vai mazāka par 200 GT;

b)	kas zvejo lietošanai pārtikā sugas, kuras nav makreles;

c)	kas kuģo ar Zviedrijas karogu, saskaņā ar iedibināto praksi.

2. Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir tādi, kā noteikts VI pielikuma I daļā. Pieprasījumos pēc licencēm norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgo trešo valstu iestādēm.

Ja viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti I daļas VI pielikumā, nodošanā ietver attiecīgo licenču nodošanu un par to informē Komisiju. Tomēr kopējais licenču skaits katram zvejas apgabalam, kā noteikts I daļas VI pielikumā, netiek pārsniegts.

3. Kopienas kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas reglamentē zonu, kurā tie darbojas.

17. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kas licencēti specializētas zvejas veikšanai konkrētām sugām Farēru salu ūdeņos, var veikt specializēto zveju citām sugām ar noteikumu, ka tie iepriekš paziņo Farēru iestādēm par izmaiņām.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU KUĢIEM

18. pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b) panta kuģus, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kam ir ar mazāk nekā 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un zvejas atļauju.

2. Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3. Kuģi no trešajām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2004. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, kamēr kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot, tiek iesniegts Komisijai, un Komisija to apstiprina.

19. pants

Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai

Trešās valsts iestādes pieteikumam Komisijai licences un īpašas zvejas atļaujas iegūšanai pievieno šādu informāciju:

a)	kuģa nosaukums;

b)	reģistrācijas numurs;

c)	ārējā marķējuma burti un numuri;

d)	reģistrācijas osta;

e)	īpašnieka vai nomnieka uzvārds un adrese;

f)	bruto tilpība un lielākais garums;

g)	dzinēja jauda;

h)	izsaukuma signāls un radio frekvence;

i)	paredzētais zvejas veids;

j)	paredzētā zvejas vieta;

k)	sugas, kuras paredzēts zvejot;

l)	laikposms, kuram pieprasīta licence.

20. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir noteikti VI pielikuma II daļā.

21. pants

Anulēšana un atsaukšana

1. Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt nolūkā izsniegt jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana notiek iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā no to izsniegšanas dienas.

2. Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja I pielikumā noteiktā kvota attiecīgajam krājumam tikusi izmantota.

3. Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc visos gadījumos, kad netiek izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

22. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1. Nevienam zvejas kuģim netiek izsniegta licence vai īpašā zvejas atļauja laikposmam, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

2. Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem nav atļauts zvejot Kopienas zvejas zonā sekojošā mēneša vai mēnešu laikā attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ.

23. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1. Trešās valsts kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus, un citus noteikumus, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un (EEK) Nr. 1381/87.

2. Kuģi, kas minēti 1. punktā, izdara ierakstus zvejas žurnālā, kurā ieraksta informāciju, kas izklāstīta VII pielikuma I daļā.

3. Trešās valsts kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VIII pielikumā, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti šajā pielikumā.

24. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu

1. Licences zvejošanai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir ar noteikumu, ka attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma atļaut uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2. Katra kuģa kapteinis, kuram ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot nozveju krastā, iesniedz deklarāciju franču iestādēm, kurā norāda nozvejoto un uz kuģa glabāto garneļu daudzumu kopš pēdējās deklarācijas. Šī deklarācija ir saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VI pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Franču iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā pret zvejas žurnālu, kas minēts 23. panta 2. punktā. Pēc tam, kad deklarācija pārbaudīta, to paraksta kompetenta amatpersona. Pirms katra mēneša beigām franču iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.

3. Kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst paraugam VII pielikuma II daļā. Šī zvejas žurnāla kopiju ar franču iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.

4. Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu attiecībā uz kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šī kuģa licence tiek anulēta.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

25. pants

Kuģu saraksts

1. Tikai Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tilpību, kuriem izsniegta īpaša viņu karoga dalībvalsts zvejas atļauja un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut un izkraut krastā zivju resursus no NAFO uzraudzības apgabala.

2. Katra dalībvalsts, vismaz 15 dienas pirms tam, kad jauns kuģis iebrauc NAFO uzraudzības apgabalā, elektroniskā veidā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kuri kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā, kuriem atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Komisijai šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

3. Informācija, kas minēta 2. punktā, ietver šādu informāciju:

a)	kuģa iekšējais reģistrācijas numurs, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (28) I pielikumā;

b)	starptautiskais radio izsaukuma signāls;

c)	kuģa nomnieks, attiecīgā gadījumā;

d)	kuģa tips.

4. Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kas īslaicīgi kuģo ar kādas dalībvalsts karogu (kuģa nomāšana bez apkalpes), ietver:

a)	datumu, no kura kuģim atļauts kuģot ar dalībvalsts karogu;

b)	datumu, no kura kuģim dalībvalsts atļāvusi sākt zvejot NAFO uzraudzības apgabalā;

c)	tās valsts nosaukumu, kurā kuģis ir reģistrēts vai ir bijis iepriekš reģistrēts, un datumu, no kura tas beidzis kuģot ar šīs valsts karogu;

d)	kuģa nosaukumu;

e)	kuģa oficiālo reģistrācijas numuru, kuru piešķīrušas kompetentās valsts iestādes;

f)	kuģa pieraksta osta pēc nodošanas;

g)	kuģa īpašnieka vai nomnieka vārds;

h)	paziņojums, ka kuģa kapteinim ir izsniegta to noteikumu eksemplārs, kas ir spēkā NAFO uzraudzības apgabalā;

i)	galvenās sugas, kuras kuģis var zvejot NAFO uzraudzības apgabalā;

j)	apakšapgabali, kur kuģis, iespējams, varētu zvejot.

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

26. pants

Linuma acu izmēri

1. Traļa linuma izmantošana, kuram ikvienā tā posmā linuma acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai grunts sugu zvejai, kas minēta IX pielikumā. Šo linuma acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju dzimtas (Rajidae) zvejai šo linuma acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.

2. Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli (Pandalus borealis), izmanto linumu ar minimālo acs izmēru 40 mm.

27. pants

Piestiprinājumi zvejas rīkiem

1. Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.

2. Buru audekls, linums vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.

3. Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Augšējās daļas apvalka izmantošana ir ierobežota līdz tām, kas minētas X pielikumā.

4. Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneles (Pandalus borealis), izmanto šķirošanas restes vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprīkoti ar savienojuma ķēdēm, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts III pielikuma 4. papildinājumā.

28. pants

Piezveja

1. Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt specializēto zveju attiecībā uz sugām, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Specializētā zveja attiecībā uz kādu sugu tiek veikta, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā nozvejā.

2. To sugu piezvejas, kas minētas ID pielikumā, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības apgabalu, un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2 500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomēr NAFO uzraudzības apgabala daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta, vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 2. punktā, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.

4. Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ziemeļu garneles (Pandalus borealis), gadījumā, ja visu ID pielikumā minēto sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas.

5. Garneļu nozvejas neizmanto grunts sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.

29. pants

Zivs minimālais lielums

Zivis no NAFO uzraudzības apgabala, kurām nav tāds lielums, kāds noteikts XI pielikumā, nedrīkst apstrādāt, atstāt uz kuģa, pārkraut, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriež jūrā. Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā lieluma, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras iepriekšējās zvejas darbības vietas. Par ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs lieluma prasības, kas ir īsāka par garuma ekvivalentu XI pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs lieluma.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

30. pants

Produkta marķēšana un atsevišķa novietošana

1. Visas apstrādātās zivis, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā, marķē tādā veidā, lai katra suga un produktu kategorija būtu identificējama. Tās arī marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā.

2. Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L un visu Grenlandes paltusu, kas nozvejots apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus šajos attiecīgajos rajonos.

3. Tās pašas sugas nozvejas izvieto nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām. Visas nozvejas, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā, novieto atsevišķi no nozvejām, kas nozvejotas ārpus šā rajona.

Nozvejas var novietot vairāk nekā vienā kravas telpas daļā, bet katrā kravas telpas daļā, kur nozveja ir izvietota, to tur nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām, izmantojot plastmasu, finieri, linumu utt.

31. pants

Produkcijas zvejas žurnāls un izkraušanas plāns

1. Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11., un 12. pantam, kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XII pielikumā minēto informāciju.

2. Katra dalībvalsts pirms katra mēneša 15. datuma elektroniskā veidā paziņo Komisijai par krājumu daudzumiem, kuri norādīti XIII pielikumā, kuri izkrauti krastā iepriekšējā mēneša laikā, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3. Kopienas kuģa kapteinis attiecībā uz to sugu nozvejām, kas minētas ID pielikumā, veic ierakstus:

a)	produkcijas zvejas žurnālā, kurā katrai sugai norādīta tās kopējā produkcija;

b)	kraušanas plānā, kas parāda dažādu sugu izvietojumu kravas telpās, kā arī katras sugas daudzumu uz kuģa pēc produkta svara, kas norādīts kilogramos.

4. Produkcijas zvejas žurnālu un kraušanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjauno par iepriekšējo dienu, rēķinot no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas netiek pilnībā izkrauts.

5. Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu zvejas žurnālā uzrādīto daudzumu un apstrādāto produktu, kurus glabā uz klāja, pārbaudes veikšanai.

32. pants

Zvejas rīki

Kad veic specializēto zveju attiecībā uz vienu vai vairākām sugām, kas minētas IX pielikumā, kuģiem nav zvejas rīku, kuru acu izmērs ir mazāks nekā tas, kas noteikts 26. pantā. Tomēr kuģi, kas zvejo tā paša brauciena gaitā rajonos, kas nav NAFO uzraudzības apgabals, var šādus zvejas rīkus turēt uz kuģa, nodrošinot, ka šie zvejas rīki ir droši piestiprināti un nokrauti, un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:

a)	zvejas rīki ir atvienoti no traļu durvīm un to vilkšanas vai tralēšanas kabeļiem un vejeriem; un

b)	zvejas rīki, kas atrodas uz vai virs klāja, ir droši nostiprināti pie virsbūves daļas.

33. pants

Pārkraušana

Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības apgabalā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.

34. pants

Zvejas piepūles kontrole

1. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kuģu zvejas piepūle, kas minēta 25. pantā, ir proporcionāla zvejas iespējām, kas pieejamas šai NAFO uzraudzības apgabalā.

2. Dalībvalstis nosūta Komisijai zvejas plānus to kuģiem, kas zvejo sugas NAFO uzraudzībasapgabalā, ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. janvārim vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības apgabalā.

Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.

Zvejas plāns atspoguļo kopējo nozvejas piepūli, kas tiks izvērsta, ņemot vērā zveju saistībā ar zvejas iespējām, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu, ietverot to kuģu skaitu, kas faktiski iesaistīti zvejniecībā, un kopējo zvejoto dienu skaitu.

4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi ziemeļu garnelēm

35. pants

Ziemeļu garneļu zvejošana

Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO uzraudzības apgabala 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības notiek dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus un ir ierobežotas līdz vienam kuģim katrai dalībvalstij vienlaikus.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi Grenlandes paltusa atjaunošanas plānam

36. pants

Aizliegums attiecībā uz Grenlandes paltusu

Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Grenlandes paltusu NAFO apakšrajonā 2 un 3KLMNO rajonos un atstāt uz klāja, pārkraut vai izkraut šajā zonā nozvejoto Grenlandes paltusu, ja tiem nav īpašas zvejas atļaujas, kuru izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tie kuģo.

37. pants

Kuģu saraksts

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem ir jāizsniedz 36. pantā minētās īpašās zvejas atļaujas, ir ietverti sarakstā, kur minēts to nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā. Dalībvalstis izsniedz īpašu zvejas atļauju tikai tad, ja kuģis reģistrēts NAFO kuģu reģistrā.

2. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai elektroniskā veidā sarakstu, kas noteikts 1. punktā, un visus turpmākos labojumus.

3. Labojumus 1. punktā noteiktajam sarakstam iesniedz Komisijai vismaz piecas dienas pirms datuma, kad šim sarakstam jaunpievienots kuģis iebrauc apakšrajonā 2 un 3KLMNO rajonos. Komisija grozījumus sarakstā nekavējoties pārsūta NAFO sekretariātam.

4. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sadalītu tās kvotu Grenlandes paltusam starp tās kuģiem, kas ietverti 1. punktā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju par kvotu sadalījumu ne vēlāk kā 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

38. pants

Ziņojumi

1. Kuģu kapteiņi, kas minēti 37. panta 2. punktā, iesniedz karoga dalībvalstij šādus ziņojumus:

a)	Grenlandes paltusa daudzums, kas paliek uz klāja, kad Kopienas kuģis iebrauc apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos. Šo ziņojumu iesniedz ne ātrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras kuģa iebraukšanas šajā zonā;

Grenlandes paltusa katras nedēļas nozveja. Šo ziņojumu pirmoreiz iesniedz ne vēlāk kā septītās dienas beigās pēc kuģa iebraukšanas apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos, vai, ja zvejas braucieni ilgst vairāk nekā septiņas dienas, vēlākais pirmdienā nozvejām, kas nozvejotas apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos iepriekšējās nedēļas laikā, kas beidzas svētdien pusnaktī;

c)	Grenlandes paltusa daudzums, kas tiek turēts uz klāja, kad kuģis izbrauc no apakšapgabala 2 un 3KLMNO rajoniem. Šo ziņojumu iesniedz ne ātrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras kuģa izbraukšanas no šīs zonas, un tajā ietver zvejas dienu skaitu un kopējo nozveju šajā zonā;

d)	daudzums, kas iekrauts un izkrauts katras Grenlandes paltusa pārkraušanas laikā, kad kuģis uzturas apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos. Šos ziņojumus iesniedz ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkraušanas pabeigšanas.

2. Dalībvalstis pēc saņemšanas iesniedz Komisijai 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktos ziņojumus.

3. Kad tiek uzskatīts, ka Grenlandes paltusa nozveja, kas paziņota saskaņā ar 2. punktu, ir pārsniegusi 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, kuģu kapteiņi ik pēc trim dienām iesniedz ziņojumus, kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktu.

39. pants

Norādītās ostas

1. Aizliegts izkraut krastā jebkuru daudzumu Grenlandes paltusa jebkurā citā vietā, kas nav ostas, kuras ir noteikušas NAFO Līgumslēdzējas puses. Grenlandes paltusa izkraušana ostās, kas nav Līgumslēdzēju pušu ostas, ir aizliegta.

2. Dalībvalstis nosaka ostas, kurās var notikt Grenlandes paltusa izkraušana, un nosaka saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, ietverot noteikumus un nosacījumus Grenlandes paltusa daudzumu reģistrēšanai un ziņošanai par to katrā izkraušanā.

3. Dalībvalstis 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai norādīto ostu sarakstu, un pēc tam 15 dienu laikā saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

4. Komisija nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu, kā arī citu NAFO Līgumslēdzēju pušu norādītos ostu sarakstu.

40. pants

Pārbaude ostā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas iebrauc norādītajā ostā izkraut un/ vai pārkraut Grenlandes paltusu, kas nozvejots NAFO apakšapgabalā 2 un 3 KLMNO rajonos, tiek pakļauti pārbaudei ostā saskaņā ar NAFO ostas pārbaudes shēmu.

2. Ir aizliegts izkraut un/ vai pārkraut nozvejas no kuģiem, kas minēti 1. punktā, kamēr nav ieradušies inspektori.

3. Visu izkrauto daudzumu pirms pārvešanas uz saldētavu vai uz citu galamērķi nosver pa sugām.

4. Dalībvalstis septiņu darba dienu laikā no datuma, kad pārbaude tika pabeigta, iesniedz NAFO sekretariātam, ar kopiju Komisijai, attiecīgo ostas pārbaudes ziņojumu.

41. pants

Izkraušanas un pārkraušanas aizliegšana kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi

Dalībvalstis nodrošina, ka Grenlandes paltusa izkraušana un pārkraušana no kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi, kuri ir iesaistīti zvejas darbībās NAFO uzraudzības apgabalā, ir aizliegta.

42. pants

Zvejas pasākumu pārraudzība

Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumu īstenošanu, kas noteikti no 36. līdz 41. pantam, ietverot kopējo zvejas dienu skaitu.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi sarkanasariem

43. pants

Sarkanasaru zvejniecība

1. Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo sarkanasari NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3Kun 3M, paziņo kompetentām to dalībvalstu iestādēm, ar kuru karogu kuģis kuģo vai kurās kuģis ir reģistrēts, par nozvejoto sarkanasaru daudzumiem šajās zonās divu nedēļu laikā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katru nedēļu pirmdienā.

2. Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu pirms plkst. 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī, par to kuģu nozvejotajiem sarkanasara daudzumiem NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

44. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1. Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIV pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2. Jaunai un pētnieciskai zvejai nozvejas un piezvejas ierobežojumi, kas norādīti XV pielikumā, attiecas uz minētajā pielikumā norādītajiem apakšapgabaliem.

45. pants

Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1. Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem, sākot ar 2005. gada 1. augustu, Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

a)	kuģa IMO numurs (ja izdots);

b)	iepriekšējais karogs, ja tāds ir;

c)	starptautiskais radio izsaukuma signāls;

d)	kuģa īpašnieka (-u) un ikviena īpašuma beneficiāra (-u), vārds un adrese, ja zināms;

e)	kuģa veids;

f)	kur un kad uzbūvēts;

garums;

krāsaina kuģa fotogrāfija, kas sastāv no:

i)	vienas fotogrāfijas, kas nav mazāka par 12 × 7 cm, kas parāda kuģa labo bortu visā tā garumā un visas konstruktīvās iezīmes;

ii)	vienas fotogrāfijas, kas nav mazāka par 12 × 7 cm, kas parāda kuģa kreiso bortu visā tā garumā un visas konstruktīvās iezīmes;

iii)	vienas fotogrāfijas, kas nav mazāka par 12 × 7 cm, kas parāda kuģa pakaļgalu, kas fotografēta tieši no kuģa pakaļgala;

i)	pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu pret viltojumiem drošu uz kuģa uzstādīto satelītuzraudzības iekārtu darbību.

2. No 2005. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju, kas attiecas kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR rajonā:

a)	kuģa operatora vārds un adrese, ja tā atšķiras no kuģa īpašnieka(u) vārda un adreses;

b)	kuģa kapteiņa un, attiecīgā gadījumā, zvejas meistara vārds un tautība;

c)	zvejas metodes vai metožu veids;

d)	traļa rāmis(m);

e)	bruto reģistrētā kravnesība;

f)	kuģa sakaru veidi un numuri (INMARSAT A, B un C numuri);

g)	parastais apkalpes sastāvs;

h)	galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (kW);

i)	kravnesība (tonnas), zivju tilpņu skaits un to ietilpība (m3);

j)	jebkura cita informācija (piem., ledus klasifikācija), kas tiek uzskatīta par nepieciešamu.

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

46. pants

Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā

1. Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu un reģistrēti Spānijā, un ir pieteikti CCAMLR, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. pantu var piedalīties pētnieciskajā ilkņzivju āķu — jedu zvejā apakšapgabalā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem, un 58.4.3b) ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem.

2. Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.

3. Ņemot vērā apakšapgabalu 88.1 un rajonus 58.4.1 un 58.4.2, kopējie nozvejas un piezvejas ierobežojumi katrā apakšapgabalā un rajonā un to sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRUs) katrā no tiem ir noteikts XV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad ziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4. Zveja notiek lielā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai būtu iespējams iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas piepūles koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.

47. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, izmanto šādas nozvejas un piepūles ziņojumu sistēmas:

piecu dienu nozveja un piepūles ziņojumu sistēma, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 601/2004 12. pantā, izņemot to, ka dalībvalstis nozvejas un piepūles ziņojumus iesniedz Komisijai tūlītējai nosūtīšanai CCAMLR ne vēlāk kā divas darba dienas pēc katra ziņojuma laikposma beigām. Apakšapgabalā 88.1 un rajonos 58.4.1 un 58.42 ziņošanu veiks maza mēroga pētniecības vienības;

b)	katra mēneša nelielā mēroga nozvejas un piepūles ziņošanas sistēma, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 601/2004 13. pantā;

c)	ziņo par izkrauto Patagonijas ilkņzivju un Antarktisko ilkņzivju kopējo skaitu un svaru, ietverot tos, kas ir “recekļainas masas” stāvoklī.

48. pants

Īpašās prasības

1. Pētnieciskās zvejas, kas minētas 46. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (29), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušās mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

a)	atkritumu izmešana šajās zvejniecībās ir aizliegta;

kuģus, kas piedalās pētnieciskajās zvejās rajonos 58.4.1 un 58.4.2, kuri atbilst CCAMLR protokoliem (A, B vai C) par āķu jedu gremdēm, atbrīvo no nakts uzstādīšanas prasības; tomēr kuģi, kuri noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, nekavējoties atgriežas pie nakts uzstādīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 8. pantu;

c)	kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā apakšapgabalā 88.1 un rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b), kuri noķer kopsummā trīs (3) jūras putnus, nekavējoties pārtrauc zveju, un tiem nav atļauts zvejot ārpus parastās zvejas sezonas līdz 2004/05. gada sezonas beigām.

2. Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšapgabalā 88.1, attiecas šādas papildu prasības:

kuģiem ir aizliegts izmest:

i)	naftas produktus vai degvielas produktus, vai naftas pārpalikumus jūrā, izņemot tos, kas atļauti MARPOL 73/78 (Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem) I pielikumā;

ii)	atkritumus;

iii)	pārtikas atkritumus, kas nevar iziet caur filtru ar atvērumiem, kuri nav lielāki par 25 mm;

iv)	mājputnu gaļu vai tās sastāvdaļas (tostarp olu čaumalas);

v)	notekūdeni 12 jūras jūdžu attālumā no zemes vai ledājiem, vai notekūdeni, ja kuģis brauc ar ātrumu, kas mazāks par 4 mezgliem;

vi)	dedzināšanas pelnus.

b)	apakšapgabalā 88.1 neieved dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus, un no apakšapgabala 88.1 aizvāc apstrādātus mājputnus, kas nav apēsti;

c)	ilkņzivju zveja apakšapgabalā 88.1 ir aizliegta 10 jūras jūdzes no Bolenī salu krasta.

49. pants

Zvejas darbību definīcija

1. Šajā iedaļā zvejas darbība nozīmē vienu vai vairāku jedu ievietošanu vienā vietā. Precīzu zvejas darbības ģeogrāfisko atrašanās vietu nosaka jedas vai jedu vidus punkts, kas izvietots ziņošanai par nozveju un piepūli.

2. Lai zvejas darbība tiktu uzskatīta par pētniecisku zvejas darbību:

a)	katra pētnieciska zvejas darbība tiek veikta atstatus no otras pētnieciskas zvejas darbības ne mazāk par 5 jūras jūdzēm, attālums jāmēra no katras pētnieciskas zvejas darbības ģeogrāfiskā viduspunkta;

b)	katrā zvejas darbībā izmanto vismaz 3 500 āķus un ne vairāk kā 10 000 āķus; tas var veidot vairākas atsevišķas jedas, kas izliktas tajā pašā vietā;

c)	katrai zvejas darbībai ar āķu jedām tralim ir ūdenī atrašanās laiks, kas nav mazāks par sešām stundām, kas tiek mērīts no ievietošanas procesa pabeigšanas laika līdz izvilkšanas procesa sākšanai.

50. pants

Izpētes plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kas minēta 46. pantā, īsteno pētniecības plānus katrā un visos SSRUs, kuros FAO apakšapgabals 88.1 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 ir sadalīti. Pētniecības plānu īsteno šādi:

a)	pirmās ieiešanas laikā SSRU pirmos 10 tralējumus, kas apzīmēti kā “pirmās sērijas”, apzīmē kā “pētniecības tralējumi” saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 49. panta 2. punktā;

nākamās 10 zvejas darbības vai 10 nozvejas tonnas, lai kurš ierobežojošais līmenis sasniegts, tiek apzīmētas kā “otrās sērijas”. Otrās sērijas zvejas darbības, kuģa kapteinim rīkojoties piesardzīgi, var tikt zvejotas kā daļa no parastas pētnieciskās zvejas. Tomēr, nodrošinot, ka tās atbilst 49. panta 2. punkta prasībām, šīs zvejas darbības var apzīmēt arī kā pētnieciskas zvejas darbības;

pēc zvejas darbību pirmās un otrās sērijas pabeigšanas, ja kuģa kapteinis vēlas turpināt zvejot SSRU, kuģim jāuzsāk “trešā sērija”, kas noved kopsummā pie 20 pētnieciskās zvejas darbībām, kuras paveiktas trīs sērijās. Zvejas darbību trešo sēriju pabeidz tā paša apmeklējuma laikā kā pirmo un otro sēriju SSRU;

d)	pēc trešās sērijas 20 pētniecisko zvejas darbību pabeigšanas, kuģis var turpināt zvejot SSRU;

e)	SSRU A, B, C, E un G apakšapgabalā 88.1, kur zvejošanai piemērotais jūras dibens ir mazāks nekā 15 000 km2, b), c) un d) punktu nepiemēro, un pēc 10 pētniecisku zvejas darbību pabeigšanas zvejas kuģis var turpināt zvejot SSRU.

51. pants

Datu savākšanas plāni

1. Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, ievieš datu savākšanas plānus katrā un visās SSRU, kurās iedalīts FAO apakšapgabals 88.1 un rajoni 58.4.1, un 58.4.2. Datu vākšanas plāns ietver šādus datus:

a)	atrašanās vieta un jūras dziļums katra vada galā nozvejā;

b)	izlikšana, atrašanās ūdenī un nozvejas laiks;

c)	to zivju skaits un sugas, kas palikušas uz ūdens virsmas pie izvilkšanas;

d)	izlikto āķu skaits;

e)	ēsmas veids;

f)	piekošanās rezultativitāte (%);

g)	āķa veids; un

h)	jūras un mākoņu apstākļi un mēness fāze vadu izlikšanas laikā.

2. Visus datus, kas minēti 1. punktā, vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti, visas zivis pētniecības nozvejā līdz 100 zivīm tiek nomērītas, un tiek izveidoti vismaz 30 zivju paraugi bioloģiskiem pētījumiem. Kad nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē tiek izmantota nejaušības metode.

52. pants

Marķēšanas programma

Katrs zvejas kuģis, kas piedalās pētnieciskajās zvejā, kura minēta 46. pantā, īsteno šādu marķēšanas programmu:

Ilkņzivju īpatņus marķē un atlaiž atpakaļ, ar koeficientu viens īpatnis uz tonnu no nozvejotā jēlsvara, kas nozvejots visas sezonas laikā, saskaņā ar CCAMLR marķēšanas protokolu. Kuģi pārtrauc marķēšanu tikai tad, kad tie iezīmējuši 500 īpatņus vai atstājuši zvejniecību, iezīmējot vienu īpatni uz tonnu nozvejotā jēlsvara;

b)	programmas mērķis ir marķēt visu lielumu īpatņus, lai atbilstu viena īpatņa iezīmēšanas prasībām uz tonnu nozvejotā jēlsvara. Visus atlaistos īpatņus marķē dubulti, un atlaišana ietver pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko apgabalu;

c)	visi marķējumi ir skaidri uzdrukāti ar vienreizējo sērijas numuru un atgriešanas adresi, lai varētu izsekot marķējuma izcelsmei, ja marķēto īpatni nozvejo atkārtoti;

d)	visi atkārtoti nozvejotie īpatņi (t.i., nozvejotās zivis, kurās iepriekš ir ievietots žetons) netiek atkārtoti palaistas vaļā, pat ja tie ir bijuši brīvībā tikai uz īsu laikposmu;

e)	visus atkārtoti nozvejotos īpatņus bioloģiski pārbauda (garums, svars, dzimums, gonādas stāvoklis) un elektroniski nofotografē, ja iespējams, atjauno otolītu un noņem marķējumu;

f)	visus būtiskos marķēšanas datus, jebkurus datus, kas reģistrē marķējumu otrreizēju nozvejošanu, elektroniski nosūta CCAMLR formātā uz CCAMLR trīs mēnešu laikā pēc zvejas kuģa izbraukšanas no šīm zvejniecībām;

g)	visus būtiskos marķēšanas datus, jebkurus datus, kas reģistrē marķējumu otrreizēju nozvejošanu, un īpatņus no otrreizējas nozvejošanas, elektroniski nosūta CCAMLR formātā attiecīgai valsts marķējuma datu krātuvei, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR marķēšanas protokolā.

53. pants

Zinātniskie novērotāji

Katram zvejas kuģim, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, uz kuģa visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR Starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Zinātniskā uzraudzība

1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas tiek veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem, kurus veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuriem Komisija un dalībvalstis, kurās šis pētījums veikts, ir bijušas iepriekš informētas.

2. Jūras organismi, kas nozvejoti 1. apakšpunktā minētajiem mērķiem, var tikt pārdoti, uzglabāti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai, paredzot, ka:

a)	tie atbilst standartiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā un mārketinga standartiem, kas pieņemti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (30) 2. pantam, vai

b)	tie ir tieši pārdoti nolūkā, kas nav lietošana pārtikā.

55. pants

Datu nosūtīšana

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 datus, kas attiecas uz nozvejoto krājumu daudzumu izkraušanu, dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai, izmantojot krājumu kodus, kas izklāstīti katrā krājuma tabulā.

56. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Kur CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, 44. pants stājas spēkā ar KPN pieteikuma attiecīgo laikposmu sākumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 22. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN

I PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KAS PIEMĒROJAMAS KOPIENAS ZVEJAS KUĢIEM RAJONOS, KUR PASTĀV NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS, PĒC SUGĀM UN RAJONIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA VIEN NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Šīs regulas 9. panta piemērošanas nolūkiem visi šajā pielikumā noteiktie zvejas ierobežojumi ir uzskatāmi par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2847/93, un jo īpaši tās 14. un 15. pantā.

Attiecībā uz katru rajonu zivju krājumi ir noteikti sugu latīņu nosaukumu alfabēta kārtībā. Šīs regulas nolūkā ir dota šāda sugas vārdu un latīņu nosaukumu atbilstību tabula:

Sugas plaši pazīstams nosaukums	Alfa-3 kods	Zinātniskais nosaukums
Garspuru tunzivs	ALB	Thunnus alalunga
Beriksi	ALF	Beryx spp.
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Jūrasvelnu dzimta	ANF	Lophiidae
Antarktiskā leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Atlantijas vilkzivs	CAT	Anarhichas lupus
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Atlantijas lasis	SAL	Salmo salar
Milzu haizivs	BSK	Cetorhinus maximus
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Ogļzivs	BSF	Aphanopus carbo
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Zilā jūraslīdaka	BLI	Molva dypterigia
Blue marlin	BUM	Makaira nigricans
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Menca	COD	Gadus morhua
Jūrasmēle	SOL	Solea solea
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Limanda	DAB	Limanda limanda
Plekstveidīgie	FLX	Pleuronectiformes
Baltijas plekste	FLX	Platichthys flesus
Diegspuru vēdzeles	FOX	Phycis spp.
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Siļķe	HER	Clupea harengus
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Zilā nototēnija	NOG	Gobionotothen gibberifrons
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Krils	KRI	Euphausia superba
Laternzivs	LAC	Lampanyctus achirus
Pelēkā īsradzes haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Jūraslīdaka	LIN	Molva molva
Atlantijas makrele	MAC	Scomber scombrus
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarki
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
“Penaeus” garneles	PEN	Penaeus spp.
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Polārmenca	POC	Boreogadus saida
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Sarkanspuru pagele	SBR	Pagellus bogaraveo
Ziemeļu markūrzivs	RHG	Macrourus berglax
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Saida	POK	Pollachius virens
Tūbīšu dzimta	SAN	Ammodytidae
Īsspuras kalmāri	SQI	Illex illecebrosus
Raju dzimta	SRX-RAJ	Rajidae
Melnā dzelkņhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Sniega krabis	PCR	Chionoecetes spp.
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Lielacu jūraslīdaka	SLI	Molva macrophthalmus
Brētliņas	SPR	Sprattus sprattus
Dzelkņhaizivs	DGS	Squalus acanthias
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius
Bāra haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Brosme	USK	Brosme brosme
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Nakts dzelkņhaizivs	ETX	Etmopterus spinax
Amerikas baltā jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltā marlīna	WHM	Tetrapturus alba
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea

IA PIELIKUMS

BALTIJAS JŪRA

Visas KPN šajā rajonā, izņemot buti un mencu apakšrajonos 25–32, ir pieņemti saskaņā ar IBSFC.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Apakšrajoni 30-31

HER/3D30.; HER/3D31.

Somija

52 471

Zviedrija

11 529

64 000

KPN

64 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Apakšrajoni 22-24

HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24.

Dānija

6 448

Vācija

25 380

Somija

Polija

5 985

Zviedrija

8 184

46 000

KPN

46 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Apakšrajoni 25-29 (izņemot Rīgas jūras līci) un 32

HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija

2 588

Vācija

686

Igaunija

13 218

Somija

25 801

Latvija

3 262

Lietuva

3 405 (31)

Polija

27 862 (32)

Zviedrija

39 350

116 172 (33)

KPN

130 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Reņģe

Clupea harengus

Zona

Rīgas jūras līcis

HER/03D.RG

Igaunija

16 972 (34)

Latvija

20 452

37 424 (34)

KPN

38 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Apakšrajoni 25-32 (EK ūdeņi)

COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija

8 959

Vācija

3 564

Igaunija

873

Somija

686

Latvija

3 331

Lietuva

2 189 (35)

Polija

10 203 (36)

Zviedrija

9 077

38 882 (37)

KPN

Nav piemērojams

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Apakšrajoni 22-24 (EK ūdeņi)

COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija

10 781

Vācija

5 271

Igaunija

239

Somija

212

Latvija

892

Lietuva

579

Polija

2 885

Zviedrija

3 841

24 700

KPN

24 700

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

IIIbcd (EK ūdeņi)

PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32.

Dānija

2 697

Vācija

300

Zviedrija

203

Polija

565

3 766

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona

IIIbcd (EK ūdeņi), izņemot apakšrajonu 32

SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija

93 512 (38)

Vācija

10 404 (38)

Igaunija

9 504 (38)

Somija

116 603 (38)

Latvija

59 478 (38)

Lietuva

6 992 (38)

Polija

28 368 (38)

Zviedrija

126 400 (38)

451 260 (38)

KPN

460 000 (38)

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Atlantijas lasis

Salmo salar

Zona

Apakšrajons 32

SAL/3D32.

Igaunija

1 581 (39)

Somija

13 838 (39)

15 419 (39)

KPN

17 000 (39)

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona

IIIbcd (EK ūdeņi)

SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija

48 785

Vācija

30 907

Igaunija

56 650

Somija

25 538

Latvija

68 420

Lietuva

24 750

Polija

141 275 (40)

Zviedrija

94 311

490 636 (40)

KPN

550 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

IB PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ZIEMEĻJŪRA UN RIETUMU KOPIENAS ŪDEŅI

ICES apgabali Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIII, IX, X, CECAF (EK ūdeņi) un Franču Gviāna

Sugas

Tūbīšu dzimta

Ammodytidae

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

SAN/04-N.

Dānija

9 500

Apvienotā Karaliste

500

10 000

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Tūbīšu dzimta

Ammodytidae

Zona

IIa (41), IIIa, IV (41)

SAN/2A3A4.

Dānija

618 767

Apvienotā Karaliste

13 525

Visas dalībvalstis

23 668 (42)

655 960

Norvēģija

5 000 (43)

KPN

660 960

Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

I, II (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

116

Sugas

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

III, IV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

1 180

Vācija

Francija

Īrija

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

1 331

Sugas

Ziemeļatlantijas argentīna

Argentina silus

Zona

V, VI, VII (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Vācija

405

Francija

Īrija

375

Nīderlande

4 225

Apvienotā Karaliste

297

5 310

KPN

5 310

Sugas

Brosme

Brosme brosme

Zona

EK ūdeņi, zonas IIa, IV, Vb, VI, VII

USK/2A47-C

Neattiecas (44)

Norvēģija

4 000 (45) (46)

KPN

Neattiecas

Sugas

Brosme

Brosme brosme

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

USK/04-N.

Beļģija

Dānija

191

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

200

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro

Sugas

Milzu haizivs

Cetorhinus maximus

Zona

EK ūdeņi zonās IV, VI un VII

BSK/467.

KPN

Sugas

Siļķe (47)

Clupea harengus

Zona

IIIa

HER/03A.

Dānija

40 104

Vācija

642

Zviedrija

41 950

82 696

Farēru salas

500 (48)

KPN

96 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Siļķe (49)

Clupea harengus

Zona

IV uz ziemeļiem no 53°30′N

HER/4AB.

Dānija

95 211

Vācija

57 215

Francija

20 548

Nīderlande

56 745

Zviedrija

5 443

Apvienotā Karaliste

70 395

305 557

Norvēģija

50 000 (50)

KPN

535 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

(HER/*04N-)

50 000

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

HER/04-N.

Zviedrija

1 102 (51)

1 102

KPN

Neattiecas

Sugas

Siļķe (52)

Clupea harengus

Zona

IIIa

HER/03A-BC

Dānija

20 642

Vācija

184

Zviedrija

3 324

24 150

KPN

24 150

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe (53)

Clupea harengus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV, VIId

HER/2A47DX

Beļģija

248

Dānija

47 865

Vācija

248

Francija

248

Nīderlande

248

Zviedrija

234

Apvienotā Karaliste

909

50 000

KPN

50 000

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe (54)

Clupea harengus

Zona

IVc (55), VIId

HER/4CXB7D

Beļģija

9 684 (56)

Dānija

1 882 (56)

Vācija

1 131 (56)

Francija

19 341 (56)

Nīderlande

34 704 (56)

Apvienotā Karaliste

7 551 (56)

74 293

KPN

535 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Vb, VIaN (57) (EK ūdeņi), VIb

HER/5B6ANB

Vācija

3 291

Francija

623

Īrija

4 447

Nīderlande

3 291

Apvienotā Karaliste

17 788

29 440

Farēru salas

660 (58)

KPN

30 100

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIaS (59), VIIbc

HER/6AS7BC

Īrija

12 727

Nīderlande

1 273

14 000

KPN

14 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIa Clyde (60)

HER/06ACL.

Apvienotā Karaliste

1 000

KPN

1 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIa (61)

HER/07A/MM

Īrija

1 250

Apvienotā Karaliste

3 550

4 800

KPN

4 800

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIe,f

HER/7EF.

Francija

500

Apvienotā Karaliste

500

1 000

KPN

1 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

VIIg,h,j,k (62)

HER/7G-K.

Vācija

144

Francija

802

Īrija

11 236

Nīderlande

802

Apvienotā Karaliste

13 000

KPN

13 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Anšovi

Engraulis encrasicolus

Zona

VIII

ANE/08.

Spānija

27 000

Francija

3 000

30 000

KPN

30 000

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3.un 4. pantu.

Sugas

Anšovi

Engraulis encrasicolus

Zona

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANE/9/3411

Spānija

3 826

Portugāle

4 174

8 000

KPN

8 000

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Skageraks

COD/03AN.

Beļģija

Dānija

3 119

Vācija

Nīderlande

Zviedrija

546

3 773

KPN

3 900

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Kategats

COD/03AS.

Dānija

617

Vācija

Zviedrija

370

1 000

KPN

1 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV

COD/2AC4.

Beļģija

807

Dānija

4 635

Vācija

2 939

Francija

997

Nīderlande

2 619

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

10 631

22 659

Norvēģija

4 641 (63)

KPN

27 300

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi

(COD/*04N-)

19 694

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

COD/04-N.

Zviedrija

411

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

COD/561214

Beļģija

Vācija

Francija

114

Īrija

162

Apvienotā Karaliste

433

721

KPN

721

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Vb (EK zona), VIa (COD/*5BC6A)
Beļģija	1
Vācija	10
Francija	110
Īrija	156
Apvienotā Karaliste	415
EK	692

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIa

COD/07A.

Beļģija

Francija

Īrija

1 416

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

619

2 150

KPN

2 150

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

VIIb-k, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

COD/7X7A34

Beļģija

266

Francija

4 554

Īrija

849

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

493

6 200

KPN

6 200

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

LEZ/2AC4-C

Beļģija

Dānija

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

1 677

1 740

KPN

1 740

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

LEZ/561214

Spānija

327

Francija

1 277

Īrija

373

Apvienotā Karaliste

903

2 880

KPN

2 880

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VII

LEZ/07.

Beļģija

520

Spānija

5 779

Francija

7 013

Īrija

3 189

Apvienotā Karaliste

2 762

19 263

KPN

19 263

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIabde

LEZ/8ABDE.

Spānija

1 238

Francija

999

2 237

KPN

2 237

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Megrimi

Lepidorhombus spp.

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

LEZ/8C3411

Spānija

1 233

Francija

Portugāle

1 336

KPN

1 336

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Limanda un Baltijas plekste

Limanda limanda un Platichthys flesus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

D/F/2AC4-C

Beļģija

491

Dānija

1 844

Vācija

2 766

Francija

192

Nīderlande

11 151

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

1 550

18 000

KPN

18 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

ANF/2AC4-C

Beļģija

365

Dānija

804

Vācija

393

Francija

Nīderlande

276

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

8 392

10 314

KPN

10 314

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

ANF/04-N.

Beļģija

Dānija

1 381

Vācija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

323

1 800

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

ANF/561214

Beļģija

168

Vācija

192

Spānija

180

Francija

2 073

Īrija

469

Nīderlande

162

Apvienotā Karaliste

1 442

4 686

KPN

4 686

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

VII

ANF/07.

Beļģija

2 318

Vācija

258

Spānija

921

Francija

14 874

Īrija

1 901

Nīderlande

300

Apvienotā Karaliste

4 510

25 082

KPN

25 082

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

VIIIa,b,d,e

ANF/8ABDE.

Spānija

932

Francija

5 188

6 120

KPN

6 120

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasvelnu dzimta

Lophiidae

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

ANF/8C3411

Spānija

1 629

Francija

Portugāle

324

1 955

KPN

1 955

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

HAD/3A/BCD

Beļģija

Dānija

3 036

Vācija

193

Nīderlande

Zviedrija

359

3 610 (64)

KPN

4 018

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV

HAD/2AC4.

Beļģija

544

Dānija

3 742

Vācija

2 381

Francija

4 150

Nīderlande

408

Zviedrija

264

Apvienotā Karaliste

39 832

51 321 (65)

Norvēģija

14 679

KPN

66 000

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi

(HAD/*04N-)

38 175

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

HAD/04-N.

Zviedrija

761

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIb, XII, XIV

HAD/6B1214

Beļģija

Vācija

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

566

702

KPN

702

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

Vb, VIa (EK ūdeņi),

HAD/5BC6A.

Beļģija

Vācija

Francija

838

Īrija

598

Apvienotā Karaliste

6 127

7 600

KPN

7 600

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VII, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HAD/7/3411

Beļģija

128

Francija

7 680

Īrija

2 560

Apvienotā Karaliste

1 152

11 520

KPN

11 520

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIa (HAD/*07A.)
Beļģija	24
Francija	109
Īrija	649
Apvienotā Karaliste	718
EK	1 500
Ziņojot Komisijai par to kvotu izmantošanu, dalībvalstīm jānorāda rajonā VIIa ņemtie daudzumi. Rajonā VIIa noķerto pikšu izkrāvums ir aizliegts, ja šādu izkrāvumu kopējais apjoms pārsniedz 1 500 tonnas.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IIIa

WHG/03A.

Dānija

651

Nīderlande

Zviedrija

723 (66)

KPN

1 500

Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV

WHG/2AC4.

Beļģija

605

Dānija

2 618

Vācija

681

Francija

3 935

Nīderlande

1 513

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

10 444

19 800 (67)

Norvēģija

2 800 (68)

KPN

28 000

Piesardzīga KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi

(WHG/*04N-)

17 073

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

WHG/561214

Vācija

Francija

195

Īrija

478

Apvienotā Karaliste

917

1 600

KPN

1 600

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIa

WHG/07A.

Beļģija

Francija

Īrija

296

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

199

514

KPN

514

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIIb-k

WHG/7X7A.

Beļģija

211

Francija

12 960

Īrija

6 006

Nīderlande

105

Apvienotā Karaliste

2 318

21 600

KPN

21 600

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

VIII

WHG/08.

Spānija

1 440

Francija

2 160

3 600

KPN

3 600

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Merlangs

Merlangius merlangus

Zona

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

WHG/9/3411

Portugāle

816

KPN

816

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Merlangs un pollaks

Merlangius merlangus un Pollachius pollachius

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

W/P/04-N.

Zviedrija

190

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Heks

Merluccius merluccius

Zona

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

HKE/3A/BCD

Dānija

1 183

Zviedrija

101

1 284

KPN

1 284 (69)

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Heks

Merluccius merluccius

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

HKE/2AC4-C

Beļģija

Dānija

866

Vācija

Francija

191

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

269

1 496

KPN

1 496 (70)

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Heks

Merluccius merluccius

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV

HKE/571214

Beļģija

220

Spānija

7 042

Francija

10 873

Īrija

1 318

Nīderlande

142

Apvienotā Karaliste

4 293

23 888

KPN

23 888 (71)

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIabde (HKE/*8ABDE)
Beļģija	28
Spānija	1 137
Francija	1 137
Īrija	142
Nīderlande	14
Apvienotā Karaliste	639
EK	3 096

Sugas

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIa,b,d,e

HKE/8ABDE.

Beļģija

Spānija

4 902

Francija

11 009

Nīderlande

15 932

KPN

15 932 (72)

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Vb (EK ūdeņi), VI, VII, XII, XIV (HKE/*57–14)
Beļģija	1
Spānija	1 420
Francija	2 557
Nīderlande	4
EK	3 982

Sugas

Heks

Merluccius merluccius

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

HKE/8C3411

Spānija

3 819

Francija

367

Portugāle

1 782

5 968

KPN

5 968

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

WHB/2AC4-C

Dānija

118 475

Vācija

195

Nīderlande

359

Zviedrija

382

Apvienotā Karaliste

2 613

122 024

Norvēģija

40 000 (73)

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

WHB/04-N.

Dānija

18 050

Apvienotā Karaliste

950

19 000

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

V, VI, VII, XII un XIV

WHB/571214

Dānija

9 803

Vācija

37 947

Spānija

63 244 (74)

Francija

52 809

Īrija

75 893

Nīderlande

119 216

Portugāle

4 743 (74)

Apvienotā Karaliste

110 678

474 333

Norvēģija

120 000 (75) (76)

Farēru salas

45 000 (77) (78)

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

IVa

WHB/*04A-C

Norvēģija

40 000

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

VIIIa,b,d,e

WHB/8ABDE.

Spānija

24 404

Francija

18 936

Portugāle

3 661

Apvienotā Karaliste

17 672

64 673

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Jebkura iepriekšminēto kvotu daļa var tikt zvejota ICES rajonā Vb (EK ūdeņi), apakšapgabalos VI, VII, XII un XIV (WHB/*5B-14).

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

WHB/8C3411

Spānija

107 382

Portugāle

26 845

134 227

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

L/W/2AC4-C

Beļģija

352

Dānija

970

Vācija

125

Francija

265

Nīderlande

807

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

3 970

6 500

KPN

6 500

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterigia

Zona

IIa, IV, Vb, VI, VII (EK ūdeņi)

BLI/2A47-C

Neattiecas (79)

Norvēģija

200

KPN

Neattiecas

Sugas

Zilā jūraslīdaka

Molva dypterigia

Zona

EK ūdeņi zonās VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb

BLI/6AN6B.

Farēru salas

900 (80)

KPN

Neattiecas

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

I, II (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Pārējas (81)

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

III (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Beļģija

10 (82)

Dānija

4 976

Vācija

610

Zviedrija

1 930

Apvienotā Karaliste

610 (82)

8 136

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

IV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Beļģija

Dānija

397

Vācija

246

Francija

221

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

3 052

3 966

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

V (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Beļģija

Dānija

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Beļģija

Dānija

Vācija

204

Spānija

4 124

Francija

4 397

Īrija

1 102

Portugāle

Apvienotā Karaliste

5 063

14 966

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

EK ūdeņi zonās IIa, IV, Vb, VI, VII

LIN/2A47-C

Neattiecas (83)

Norvēģija

6 800 (84) (85)

Farēru salas

800 (86) (87)

KPN

Neattiecas

Sugas

Jūraslīdaka

Molva molva

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

LIN/04-N.

Beļģija

Dānija

878

Vācija

Francija

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

1 000

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IIIa (EK ūdeņi), IIIbcd (EK ūdeņi)

NEP/3A/BCD

Dānija

3 454

Vācija

Zviedrija

1 236

4 700

KPN

4 700

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

NEP/2AC4-C

Beļģija

1 117

Dānija

1 117

Vācija

Francija

Nīderlande

575

Apvienotā Karaliste

18 492

21 350

KPN

21 350

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

NEP/04-N.

Dānija

946

Vācija

Apvienotā Karaliste

1 000

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI

NEP/5BC6.

Spānija

Francija

103

Īrija

172

Apvienotā Karaliste

12 399

12 700

KPN

12 700

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VII

NEP/07.

Spānija

1 173

Francija

4 753

Īrija

7 207

Apvienotā Karaliste

6 411

19 544

KPN

19 544

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIa,b,d,e

NEP/8ABDE.

Spānija

186

Francija

2 914

3 100

KPN

3 100

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

VIIIc

NEP/08C.

Spānija

156

Francija

162

KPN

162

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

NEP/9/3411

Spānija

135

Portugāle

405

540

KPN

540

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

IIIa

PRA/03A.

Dānija

3 717

Zviedrija

2 002

5 719

KPN

10 710

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

PRA/2AC4-C

Dānija

3 626

Nīderlande

Zviedrija

146

Apvienotā Karaliste

1 074

4 880

KPN

4 980

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N

PRA/04-N.

Dānija

900

Zviedrija

151 (88)

1 051

KPN

Neattiecas

Sugas

“Penaeus” garneles

Penaeus spp.

Zona

Franču Gviāna

PEN/FGU.

Francija

4 000 (89)

Barbadosa

24 (89)

Gviāna

24 (89)

Surinama

0 (89)

Trinidāda un Tobāgo

60 (89)

KPN

4 108 (89)

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Skageraks

PLE/03AN.

Beļģija

Dānija

5 917

Vācija

Nīderlande

1 138

Zviedrija

317

7 448

KPN

7 600

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Kategats

PLE/03AS.

Dānija

1 691

Vācija

Zviedrija

190

1 900

KPN

1 900

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV

PLE/2AC4.

Beļģija

3 530

Dānija

11 474

Vācija

3 310

Francija

662

Nīderlande

22 066

Apvienotā Karaliste

16 328

57 370

Norvēģija

1 630

KPN

59 000

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi

(PLE/*04N-)

30 000

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

PLE/561214

Francija

Īrija

358

Apvienotā Karaliste

597

982

KPN

982

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIa

PLE/07A.

Beļģija

Francija

Īrija

1 051

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

485

1 608

KPN

1 608

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIb,c

PLE/7BC.

Francija

Īrija

128

160

KPN

160

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIId,e

PLE/7DE.

Beļģija

843

Francija

2 810

Apvienotā Karaliste

1 498

5 151

KPN

5 151

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIf,g

PLE/7FG.

Beļģija

Francija

132

Īrija

202

Apvienotā Karaliste

476

KPN

476

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIIh,j,k

PLE/7HJK.

Beļģija

Francija

Īrija

204

Nīderlande

117

Apvienotā Karaliste

466

KPN

466

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

PLE/8/3411

Spānija

Francija

298

Portugāle

448

KPN

448

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

POL/561214

Spānija

Francija

270

Īrija

Apvienotā Karaliste

206

563

KPN

563

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VII

POL/07.

Beļģija

529

Spānija

Francija

12 177

Īrija

1 298

Apvienotā Karaliste

2 964

17 000

KPN

17 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIa,b,d,e

POL/8ABDE.

Spānija

286

Francija

1 394

1 680

KPN

1 680

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

VIIIc

POL/08C.

Spānija

295

Francija

328

KPN

328

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Pollaks

Pollachius pollachius

Zona

IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POL/9/3411

Spānija

278

Portugāle

288

KPN

288

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi), IV

POK/2A34.

Beļģija

Dānija

6 013

Vācija

15 184

Francija

35 733

Nīderlande

152

Zviedrija

826

Apvienotā Karaliste

11 641

69 600

Norvēģija

75 400 (90)

KPN

145 000

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Norvēģijas ūdeņi

(POK/*04N-)

69 600

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62°N

POK/04-N.

Zviedrija

947

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

POK/561214

Vācija

984

Francija

9 774

Īrija

494

Apvienotā Karaliste

3 792

15 044

KPN

15 044

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

VII, VIII, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

POK/7X1034

Beļģija

Francija

3 137

Īrija

1 568

Apvienotā Karaliste

855

5 574

KPN

5 574

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Akmeņplekste un gludais rombs

Psetta maxima un Scopthalmus rhombus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

T/B/2AC4-C

Beļģija

334

Dānija

713

Vācija

182

Francija

Nīderlande

2 527

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

703

4 550

KPN

4 550

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Raju dzimta

Rajidae

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

SRX/2AC4-C

Beļģija

542

Dānija

Vācija

Francija

Nīderlande

462

Apvienotā Karaliste

2 083

3 220

KPN

3 220

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

IIa (Kopienas ūdeņi), IV, VI (Kopienas ūdeņi un starptautiskie ūdeņi)

Dānija

Vācija

Igaunija

Spānija

Francija

168

Īrija

Polija

Apvienotā Karaliste

661

1 042

Norvēģija

145 (91) (92) (93)

KPN

Neattiecas

Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IIIb,c,d (EK ūdeņi), IV

MAC/2A34.

Beļģija

148

Dānija

11 866

Vācija

155

Francija

467

Nīderlande

470

Zviedrija

3 526 (94) (95) (96)

Apvienotā Karaliste

435

17 067 (95)

Norvēģija

28 676 (97)

KPN

420 000 (98)

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	IIIa MAC/*03A.	IIIa, IVb,c MAC/*3A4BC	IVb MAC/*04B.	IVc MAC/*04C.	IIa (ārpus EK ūdeņiem), VI, no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. martam MAC/*2A6.
Dānija		4 130			4 020
Francija		467
Nīderlande		470
Zviedrija			390	10
Apvienotā Karaliste		435
Norvēģija	3 000

Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

IIa (ārpus EK ūdeņiem), Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

MAC/2CX14-

Vācija

13 845

Spānija

Igaunija

115

Francija

9 231

Īrija

46 149

Latvija

Lietuva

Nīderlande

20 190

Polija

844

Apvienotā Karaliste

126 913

217 477

Norvēģija

8 500 (99)

Farēru salas

3 322 (100)

KPN

420 000 (101)

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

	IVa (EK ūdeņi) MAC/*04A-C
Vācija	4 175
Spānija	0
Francija	2 784
Īrija	13 918
Nīderlande	6 089
Apvienotā Karaliste	38 274
EK	65 240
Norvēģija	8 500
Farēru salas	1 002 (102)

Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

MAC/8C3411

Spānija

20 500 (103)

Francija

136 (103)

Portugāle

4 237 (103)

24 873

KPN

24 873

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	VIIIb (MAC/*08B.)
Spānija	1 722
Francija	11
Portugāle	356

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

IIIa, IIIbcd (EK ūdeņi)

SOL/3A/BCD

Dānija

437

Vācija

Nīderlande

Zviedrija

520

KPN

520

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

II, IV (EK ūdeņi)

SOL/24.

Beļģija

1 527

Dānija

698

Vācija

1 221

Francija

305

Nīderlande

13 784

Apvienotā Karaliste

785

18 320

Norvēģija

280

KPN

18 600

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, XII, XIV

SOL/561214

Īrija

Apvienotā Karaliste

KPN

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIa

SOL/07A.

Beļģija

474

Francija

Īrija

117

Nīderlande

150

Apvienotā Karaliste

213

960

KPN

960

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIb,c

SOL/7BC.

Francija

Īrija

KPN

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIId

SOL/07D.

Beļģija

1 535

Francija

3 069

Apvienotā Karaliste

1 096

5 700

KPN

5 700

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIe

SOL/07E.

Beļģija

Francija

326

Apvienotā Karaliste

508

865

KPN

865

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIf,g

SOL/7FG.

Beļģija

625

Francija

Īrija

Apvienotā Karaliste

281

1 000

KPN

1 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIh,j,k

SOL/7HJK.

Beļģija

Francija

108

Īrija

293

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

108

650

KPN

650

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēle

Solea solea

Zona

VIIIa,b

SOL/8AB.

Beļģija

Spānija

Francija

3 796

Nīderlande

284

4 140

KPN

4 140

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Jūrasmēles

Solea spp.

Zona

VIIIc,d,e, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi)

SOX/8CDE34

Spānija

458

Portugāle

758

1 216

KPN

1 216

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona

IIIa

SPR/03A.

Dānija

33 504

Vācija

Zviedrija

12 676

46 250

KPN

50 000

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

SPR/2AC4-C

Beļģija

2 877

Dānija

227 669

Vācija

2 877

Francija

2 877

Nīderlande

2 877

Zviedrija

1 330 (104)

Apvienotā Karaliste

9 493

250 000

Norvēģija

1 000 (105)

Farēru salas

6 000 (106)

KPN

257 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Brētliņas

Sprattus sprattus

Zona

VIIde

SPR/7DE.

Beļģija

Dānija

2 496

Vācija

Francija

538

Nīderlande

538

Apvienotā Karaliste

4 032

7 680

KPN

7 680

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Dzelkņhaizivs

Squalus acanthias

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

DGS/2AC4-C

Beļģija

Dānija

111

Vācija

Francija

Nīderlande

Zviedrija

Apvienotā Karaliste

919

1 136

Norvēģija

100 (107)

KPN

1 236

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

IIa (EK ūdeņi), IV (EK ūdeņi)

JAX/2AC4-C

Beļģija

Dānija

27 547

Vācija

2 077

Francija

Īrija

1 599

Nīderlande

4 469

Zviedrija

750

Apvienotā Karaliste

4 066

40 616

Norvēģija

1 600 (108)

Farēru salas

1 823 (109)

KPN

42 727

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIIIa,b,d,e, XII, XIV

JAX/578/14

Dānija

12 088

Vācija

9 662

Spānija

13 195

Francija

6 384

Īrija

31 454

Nīderlande

46 096

Portugāle

1 277

Apvienotā Karaliste

13 067

133 223

Farēru salas

4 955 (110) (111)

KPN

137 000

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

VIIIc, IX

JAX/8C9.

Spānija

29 587 (112)

Francija

377 (112)

Portugāle

25 036 (112)

55 000

KPN

55 000

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

X, CECAF (113)

JAX/X34PRT

Portugāle

3 200

KPN

3 200

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

CECAF (EK ūdeņi) (114)

JAX/341PRT

Portugāle

1 600

KPN

1 600

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Stavridas

Trachurus spp.

Zona

CECAF (EK ūdeņi) (115)

JAX/341SPN

Spānija

1 600

KPN

1 600

Piesardzīga KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zona

IIa (EK ūdeņi), IIIa, IV (EK ūdeņi)

NOP/2A3A4.

Dānija

Vācija

Nīderlande

Norvēģija

1 000 (116)

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Esmarka menca

Trisopterus esmarki

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

NOP/04-N.

Dānija

4 750 (117) (118)

Apvienotā Karaliste

250 (117) (118)

5 000 (117) (118)

KPN

Neattiecas

Analītiskās KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Rūpnieciskās zivis

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

I/F/04-N.

Zviedrija

800 (119) (120)

800

KPN

Neattiecas

Sugas

Kombinētā kvota

Zona

EK ūdeņi zonās Vb, VI, VII

R/G/5B67-C

Nav ierobežojama

Norvēģija

600 (121)

KPN

Neattiecas

Sugas

Citas sugas

Zona

IV (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/04-N.

Beļģija

Dānija

3 500

Vācija

395

Francija

162

Nīderlande

280

Zviedrija

Neattiecas (122)

Apvienotā Karaliste

2 625

7 000

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Citas sugas

Zona

EK ūdeņi zonās IIa, IV, VIa uz ziemeļiem no 56°30′N

OTH/2A46AN

Nav ierobežojama

Norvēģija

4 720 (123)

Farēru salas

400 (124)

KPN

Neattiecas

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNA UN GRENDLANDES ICES

Apgabali I, II, IIIa, IV, V, XII, XIV un NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

Sugas

Sniega krabji

Chionoecetes spp.

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

PCR/ N01GRN

Īrija

0 (125)

Spānija

0 (125)

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

RNG/N01GRN

Vācija

1 035 (127)

1 035 (126) (127)

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RNG/514GRN

Vācija

0 (129)

Apvienotā Karaliste

0 (129)

285 (128) (129)

KPN

Neattiecas

Piesardzīga KPN, kur nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu.

Sugas

Siļķe

Clupea harengus

Zona

I, II (EK un starptautiskie ūdeņi)

HER/1/2.

Beļģija

Dānija

26 909

Vācija

4 713

Spānija

Francija

1 161

Īrija

6 967

Nīderlande

9 630

Polija

1 362

Portugāle

Somija

417

Zviedrija

9 972

Apvienotā Karaliste

17 205

78 541

Farēru salas

7 548 (130)

KPN

890 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Farēru ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	3
Dānija	2 580
Vācija	452
Spānija	9
Francija	111
Īrija	668
Nīderlande	924
Polija	131
Portugāle	9
Somija	40
Zviedrija	956
Apvienotā Karaliste	1 650

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

COD/1N2AB.

Vācija

2 356

Grieķija

292

Spānija

2 628

Īrija

292

Francija

2 163

Portugāle

2 628

Apvienotā Karaliste

9 140

19 499

KPN

471 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 0, 1 (tostarp V, XIV (Grenlandes ūdeņi))

COD/N0514

Vācija

0 (131)

Apvienotā Karaliste

0 (131)

KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

I, II b

COD/1/2B.

Vācija

3 116

Spānija

8 056

Francija

1 330

Polija

1 460

Portugāle

1 701

Apvienotā Karaliste

1 995

Visas dalībvalstis

100 (132)

17 757 (133)

KPN

471 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Menca un pikša

Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

C/H/05B-F.

Vācija

Francija

Apvienotā Karaliste

430

500

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

HAL/514GRN

Portugāle

800 (136)

1 000 (134) (135) (136)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Atlantijas paltuss

Hippoglossus hippoglossus

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

HAL/N01GRN

200 (137) (138) (139)

KPN

Neattiecas

Sugas

Moiva

Mallotus villosus

Zona

IIb

CAP/02B.

KPN

Sugas

Moiva

Mallotus villosus

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

CAP/514GRN

Visas dalībvalstis

0 (140)

KPN

Neattiecas

Sugas

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

HAD/1N2AB.

Vācija

484

Francija

291

Apvienotā Karaliste

1 485

2 260

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

I, II (starptautiskie ūdeņi)

WHB/1/2INT

70 000

KPN

Neattiecas

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

WHB/1/2-N.

Vācija

500

Francija

500

1 000

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Putasu

Micromesistius poutassou

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

WHB/05B-F.

Dānija

7 040

Vācija

480

Francija

768

Nīderlande

672

Apvienotā Karaliste

7 040

16 000

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Jūraslīdaka un zilā jūraslīdaka

Molva molva un Molva dypterigia

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

B/L/05B-F.

Vācija

950 (141)

Francija

2 106 (141)

Apvienotā Karaliste

184 (141)

3 240 (141)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

PRA/514GRN

Dānija

887 (143)

Francija

887 (143)

5 675 (142) (143)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

PRA/ N01GRN

Dānija

2 000 (144)

Francija

2 000 (144)

4 000 (144)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

POK/1N2AB.

Vācija

2 880

Francija

463

Apvienotā Karaliste

257

3 600

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

I, II (starptautiskie ūdeņi)

POK/1/2INT

KPN

Neattiecas

Sugas

Saida

Pollachius virens

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

POK/05B-F.

Beļģija

Vācija

310

Francija

1 510

Nīderlande

Apvienotā Karaliste

580

2 500

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

GHL/1N2AB.

Vācija

Apvienotā Karaliste

100

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

I, II (starptautiskie ūdeņi)

GHL/1/2INT

KPN

Neattiecas

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

GHL/514GRN

Vācija

5 154 (146)

Apvienotā Karaliste

271 (146)

6 300 (145) (146)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

GHL/N01GRN

Vācija

550 (148)

1 500 (147) (148)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

IIa (Norvēģijas ūdeņi)

MAC/02A-N.

Dānija

8 500 (149)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Atlantijas makrele

Scomber scombrus

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

MAC/05B-F.

Dānija

2 763 (150)

2 763

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

V, XII, XIV (151) (152)

RED/51214.

Igaunija

344 (152)

Vācija

6 986 (152)

Spānija

1 227 (152)

Francija

652 (152)

Īrija

2 (152)

Latvija

562

Lietuva

3 625

Nīderlande

3 (152)

Polija

629 (152)

Portugāle

1 466 (152)

Apvienotā Karaliste

17 (152)

15 513 (152)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

RED/1N2AB.

Vācija

766 (153)

Spānija

96 (153)

Francija

84 (153)

Portugāle

405 (153)

Apvienotā Karaliste

150 (153)

1 500 (153)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

V, XIV (Grenlandes ūdeņi)

RED/514GRN

Vācija

11 794 (157)

Francija

60 (157)

Apvienotā Karaliste

84 (157)

15 938 (154) (155) (156) (157)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

XBC/05B-F.

Beļģija

Vācija

3 679

Francija

249

Apvienotā Karaliste

4 000

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Piezvejas

Zona

NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

XBC/ N01GRN

2 000 (158) (159)

KPN

Neattiecas

Sugas

Citas sugas (160)

Zona

I, II (Norvēģijas ūdeņi)

OTH/1N2AB.

Vācija

150 (160)

Francija

60 (160)

Apvienotā Karaliste

240 (160)

450 (160)

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Citas sugas (161)

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

OTH/05B-F.

Vācija

305

Francija

275

Apvienotā Karaliste

180

760

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Plekstveidīgās zivis

Zona

Vb (Farēru ūdeņi)

FLX/05B-F.

Vācija

108

Francija

Apvienotā Karaliste

408

600

KPN

Neattiecas

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

ID PIELIKUMS

NAFO ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS APGABALS

Visas KPN un saistītie nosacījumi ir pieņemti saskaņā ar NAFO.

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 2J3KL

COD/N2J3KL

0 (162)

KPN

0 (162)

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 3NO

COD/N3NO.

0 (163)

KPN

0 (163)

Sugas

Menca

Gadus morhua

Zona

NAFO 3M

COD/N3M.

0 (164)

KPN

0 (164)

Sugas

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

NAFO 2J3KL

WIT/N2J3KL

0 (165)

KPN

0 (165)

Sugas

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona

NAFO 3NO

WIT/N3NO.

0 (166)

KPN

0 (166)

Sugas

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

NAFO 3M

COD/N3M.

0 (167)

KPN

0 (167)

Sugas

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona

NAFO 3LNO

PLA/N3LNO.

0 (168)

KPN

0 (168)

Sugas

Īsspuras kalmāri

Illex illecebrosus

Zona

NAFO apakšzonas 3 un 4

SQI/N34.

Igaunija

128 (170)

Latvija

128 (170)

Lietuva

128 (170)

Polija

227 (170)

(169) (170)

KPN

34 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona

NAFO 3LNO

YEL/N3LNO.

Igaunija

Latvija

Lietuva

Polija

0 (171) (172)

KPN

15 000

Sugas

Moiva

Mallotus villosus

Zona

NAFO 3NO

CAP/N3NO.

0 (173)

KPN

0 (173)

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

NAFO 3L (174)

PRA/03L.

Igaunija

144 (175)

Latvija

144 (175)

Lietuva

144 (175)

Polija

144 (175)

144 (175) (176)

KPN

13 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona

NAFO 3M (177)

PRA/N3M.

KPN

(178)

Sugas

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona

NAFO 3LMNO

GHL/N3LMNO

Igaunija

380

Vācija

388

Latvija

Lietuva

Spānija

5 208

Portugāle

2 197

8 254

KPN

14 079

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Raju dzimta

Rajidae

Zona

NAFO 3LNO

SRX/N3LNO.

Spānija

6 561

Portugāle

1 274

Igaunija

546

Lietuva

119

8 500

KPN

13 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3LN

RED/N3LN.

0 (179)

KPN

0 (179)

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3M

RED/N3M.

Igaunija

1 571 (180)

Vācija

513 (180)

Spānija

233 (180)

Latvija

1 571 (180)

Lietuva

1 571 (180)

Portugāle

2 354 (180)

7 813 (180)

KPN

5 000 (180)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona

NAFO 3O

RED/N3O.

Spānija

1 771

Portugāle

5 229

7 000

KPN

20 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Amerikas baltā jūrasvēdzele

Urophycis tenuis

Zona

NAFO 3NO

HKW/N3NO.

Spānija

2 160

Portugāle

2 835

5 000

KPN

8 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

IE PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS — visi apgabali

KPN šajā rajona ir pieņemtas saskaņā ar tunzivs zvejniecības starptautiskām zvejniecību organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

Sugas

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona

Atlantijas okeāns, uz austrumiem no meridiāna 45° W un Vidusjūrā

BFT/AE045W

Kipra

(181)

Grieķija

323,4

Spānija

6 276,7

Francija

6 276,7

Itālija

4 888

Malta

(181)

Portugāle

590,2

Visas dalībvalstis

60 (182)

18 331

KPN

32 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

Atlantijas okeāns, uz ziemeļiem no paralēles 5° N

SWO/AN05N

Spānija

6 541,5

Portugāle

1 010,4

Visas dalībvalstis

148,5 (183)

7 700,4

KPN

14 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona

Atlantijas okeāns, uz dienvidiem no paralēles 5° N

SWO/AS05N

Spānija

6 595,6

Portugāle

371,1

6 966,7

KPN

15 596

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Garspuru tunzivs

Germo alalunga

Zona

Atlantijas okeāns, uz ziemeļiem no paralēles 5° N

ALB/AN05N

Īrija

5 723,3 (184) (186)

Spānija

31 383 (184) (186)

Francija

8 217 (184) (186)

Apvienotā Karaliste

600,7 (184) (186)

Portugāle

4 129,5 (184) (186)

5 005 3,5 (184) (185)

KPN

34 500

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Garspuru tunzivs

Germo alalunga

Zona

Atlantijas okeāns, uz dienvidiem no paralēles 5° N

ALB/AS05N

Spānija

943,7

Francija

311

Portugāle

660

1 914,7

KPN

30 915

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Lielacu tunzivs

Thunnus obesus

Zona

Atlantijas okeāns

BET/ATLANT

Spānija

21 526,4

Francija

9 438

Portugāle

13 511

44 475,4

KPN

90 000

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

Sugas

Zilā marlīna

Makaira nigricans

Zona

Atlantijas okeāns

BUM/ATLANT

103

KPN

Neattiecas

Sugas

Baltā marlīna

Tetrapturus alba

Zona

Atlantijas okeāns

WHM/ATLANT

46,5

KPN

Neattiecas

IF PIELIKUMS

ANTARKTIKA — CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, un tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN izsmelšanas dēļ.

Sugas

Melnspuru leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona

FAO 48.3 Antarktika

SSI/F483.

KPN

2 200 (187)

Sugas

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

LIC/F5852.

KPN

150 (188)

Sugas

Antarktiskā leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

FAO 48.3 Antarktika

ANI/F483.

KPN

3 574 (189)

Sugas

Antarktiskā leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika (191)

ANI/F5852.

KPN

1 864 (190)

Sugas

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 48.3 Antarktika

TOP/F483.

KPN

3 050 (192) (193)

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Pārvaldības apgabals A:

48° W līdz 43° 30′ W –

52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483A)

Pārvaldības apgabals B:

43° 30′ W līdz 40° W –

52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483B)

915

Pārvaldības apgabals C:

40° W līdz 33° 30′ W –

52° 30′ S līdz 56° S

(TOP/*F483C)

2 135

Sugas

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 48.4 Antarktika

TOP/F484.

KPN

28 (194) (195)

Sugas

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

TOP/F5852.

KPN

2 787 (196) (197)

Sugas

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 48

KRI/F48.

KPN

4 000 000 (198)

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apakšapgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Apakšapgabals 48.1 (KRI/*F481.)	1 008 000
Apakšapgabals 48.2 (KRI/*F482.)	1 104 000
Apakšapgabals 48.3 (KRI/*F483.)	1 056 000
Apakšapgabals 48.4 (KRI/*F484.)	832 000

Sugas

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 58.4.1 Antarktika

KRI/F5841.

KPN

440 000 (199)

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Rajons 58.4.1 uz rietumiem no 115° E (KRI/*F41W)	277 000
Rajons 58.4.1 uz austrumiem no 115° E (KRI/*F41E)	163 000

Sugas

Krils

Euphausia superba

Zona

FAO 58.4.2 Antarktika

KRI/F5842.

KPN

450 000 (200)

Sugas

Zilā nototēnija

Gobionotothen gibberifrons

Zona

FAO 48.3 Antarktika

NOG/F483.

KPN

1 470 (201)

Sugas

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona

FAO 48.3 Antarktika

NOS/F483.

KPN

300 (202)

Sugas

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

NOS/F5852.

KPN

80 (203)

Sugas

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona

FAO 48.3 Antarktika

NOR/F483.

KPN

300 (204)

Sugas

Krabji

Paralomis spp.

Zona

FAO 48.3 Antarktika

PAI/F483.

KPN

1 600 (205)

Sugas

Melnā leduszivs

Pseudochaenichthus georgianus

Zona

FAO 48.3 Antarktika

SGI/F483.

KPN

300 (206)

Sugas

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

GRV/F5852.

KPN

360 (207)

Sugas

Citas sugas

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

OTH/F5852.

KPN

50 (208)

Sugas

Rajas

Rajae

Zona

FAO 58.5.2 Antarktika

SRX/F5852.

KPN

120 (209) (210)

Sugas

Kalmārs

Martialia hyadesi

Zona

FAO 48.3 Antarktika

SQS/F483.

KPN

2 500 (211)

II PIELIKUMS

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ NEŠĶIROTU IZKRĀVUMU APAKŠAPGABALOS IIa (EK ŪDEŅI), III, IV UN VIId

1.	Aizliedz izkraut nešķirotas nozvejas.

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas atbilstīgas paraugu ņemšanas programmas, kas ļauj efektīvi uzraudzīt izkraušanu pa sugām, kad izkrāvumi nav šķiroti. Ne vēlāk kā 2005. gada 1. martā dalībvalstīm Komisijai iesniedz paraugu ņemšanas programmu sīku aprakstu un to ostu un izkraušanas vietu sarakstu, kur darbojas paraugu ņemšanas programmas.

3.	Atkāpjoties no 1. punkta, nešķirotu nozveju izkraušana ir atļauta ostās un izkraušanas vietās, kur darbojas 2. punktā minētās paraugu ņemšanas programmas.

III PIELIKUMS

TEHNISKIE UN KONTROLES PĀREJAS PASĀKUMI

A DAĻA

BALTIJAS JŪRA

1. nodaļa

Mencu zvejniecība

1. Nosacījumi par konkrētiem rīkiem, kas atļauti mencu zvejniecībai Baltijas jūrā

1.1. Velkamie vadi

1.1.1. bez izejas logiem

Velkamos vadus bez izejas logiem aizliedz.

1.1.2. ar izejas logiem

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 V pielikuma noteikumiem attiecībā uz īpašas atlases selektīvām zvejas iekārtām, piemēro šā pielikuma 1. papildinājumu.

1.1.3. Viena zvejas rīka noteikums

Ja tiek izmantots velkamais vads ar izejas logiem, uz kuģa nedrīkst atrasties nekādi citi rīku veidi.

1.2. Žaunu tīkli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 IV pielikuma, žaunu tīkla acu minimālais izmērs ir 110 mm.

Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 12 km, kuģiem ar lielāko garumu virs 12 m ieskaitot.

Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 24 km, kuģiem ar lielāko garumu virs 12 m.

Tīklu ūdenī atrašanās laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas no laika, kad tīkls pirmo reizi tiek ielikts ūdenī līdz brīdim, kad tīkls ir pilnībā uzvilkts atpakaļ uz zvejas kuģa.

2. Mencu piezveja Baltijas jūrā

2.1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 4. punkta, uz kuģa nedrīkst atrasties neviena mazizmēra menca, izņemot gadījumā, kas noteikts 2.2. punktā.

2.2. Tomēr, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 5. punkta, mencu piezveja siļķu un brētliņu zvejošanas laikā, kur linuma acs izmērs ir 32 mm vai mazāks, nedrīkst pārsniegt svarā 3 %. Šajā piezvejā uz kuģa nedrīkst atrasties vairāk par 5 % mazizmēra mencu.

2.3. Mencu piezvejas nedrīkst pārsniegt 10 %, ja notiek citu sugu zveja, kas nav siļķes vai brētliņas, izmantojot traļas un dāņu vadus, kas nav norādīti 1.1.2. punktā.

3. Mencas minimālais izmērs Baltijas jūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 III pielikuma, mencas minimālais izmērs ir 38 cm.

4. Vasaras sezonas aizliegums Baltijas mencu zvejošanai

Mencu zveja ir aizliegta apakšapgabalos 22–24 no 2005. gada 1. marta līdz 2005. gada 30. aprīlim ieskaitot un apakšapgabalos 25–32 — no 2005. gada 1. maija līdz 2005. gada 15. septembrim ieskaitot.

5. Mencu zvejas ierobežojumi Baltijas jūrā:

Aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko nosaka pēc WGS84 koordinātu sistēmas:

1. apgabals:

—	55°45′N, 15°30′E

—	55°45′N, 16°30′E

—	55°00′N, 16°30′E

—	55°00′N, 16°00′E

—	55°15′N, 16°00′E

—	55°15′N, 15°30′E

—	55°45′N, 15°30′E

2. apgabals:

—	55°00′N, 19°14′E

—	55°48′N, 19°20′E

—	54°45′N, 19°19′E

—	54°45′N, 18°55′E

—	55°00′N, 19°14′E

3. apgabals:

—	56°13′N, 18°27′E

—	56°13′N, 19°31′E

—	55°59′N, 19°13′E

—	56°03′N, 19°06′E

—	56°00′N, 18°51′E

—	55°47′N, 18°57′E

—	55°30′N, 18°34′E

—	56°13′N, 18°27′E

6. Pagaidu un papildu nosacījumi novērošanai, inspekcijai un uzraudzībai saistībā ar mencu krājumu atjaunošanu Baltijas jūrā

6.1. Vispārīgi nosacījumi

6.1.1. Mencu krājumu uzraudzības, inspekcijas un novērošanas programma Baltijas jūrā sastāv no šādiem elementiem:

īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā,

Dānijai, Igaunijai, Somijai, Vācijai, Latvijai, Polijai un Zviedrijai ir jāizstrādā valsts kontroles darbības programmas,

papildu pasākumi uzraudzībai, kontrolei un inspekcijai,

kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.

6.1.2. Valsts kontroles darbības programma mencu krājumiem var tikt pārskatīta pēc Komisijas iniciatīvas vai dalībvalsts lūguma.

6.2. Īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā.

6.2.1. Visiem kuģiem, kuru lielākais garums ir 8 metri vai vairāk un kuriem uz klāja atrodas vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku, ar ko atļauta mencu zvejošana Baltijas jūrā, ir īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.

6.2.2. Katra dalībvalsts ievieš to kuģu sarakstu, kam ir īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā.

6.2.3. Zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu mencu zvejas atļauju Baltijas jūrā, izpilda 2. papildinājuma nosacījumus.

6.3. Valsts kontroles darbības programmas.

6.3.1. Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka valsts kontroles darbības programma Baltijas jūrai.

6.3.2. Komisija vismaz vienu reizi 2005. gadā sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu valsts kontroles darbības programmas mencu krājumiem Baltijas jūrā atbilstību un rezultātus.

6.4. Uzraudzības, inspekcijas un novērošanas pasākumi, ko jāpieņem dalībvalstīm.

6.4.1. Katra attiecīgā dalībvalsts 30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai norādīto ostu sarakstu un valsts kontroles programmu, kas minēta 6.3.1. punktā, un īstenošanas grafiks. Komisija nosūta šo informāciju attiecīgajām dalībvalstīm.

6.4.2. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 4. punkta, Kopienas zvejas kuģu, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu, kapteiņi reģistrē savas darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu.

6.4.3. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta, pieļaujamā pielaides robeža novērtētajam daudzumam kilogramos zivīm, uz kurām attiecas KPN un kuras tiek paturētas uz klāja, ir 8 %.

6.4.4. Mencām, kas izkrautas norādītajā ostā, pirms tās tiek piedāvātas pirmajai pārdošanai un pārdotas, klātesot dalībvalsts pilnvarotiem inspektoriem, nosver reprezentatīvus paraugus, kas apjomā ir vismaz 20 % no izkrāvuma. Šajā nolūkā dalībvalstis viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai paraugu ņemšanas režīmu, kas tiks izmantots.

6.4.5. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 panta 19.a panta 1. punkta a) apakšpunkta, minētās regulas 19.e, 19.f, 19.g, 19.h un 19.i pantu attiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu.

6.4.6. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 13. pantu dalībvalstis nodrošina, ka VMS datus, kas saņemti saskaņā ar minētās regulas 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu par kuģiem, kuriem ir izdotas īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā, izmanto:

a)	lai elektroniskā veidā atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no ostas;

b)	lai atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no zvejas apgabala Baltijas jūrā, kas slēgts mencu zvejai.

6.4.7. Dalībvalstīs var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību ar ziņojuma saistībām, kas noteiktas 6.4.5. punktā, kuri ir tikpat efektīvi un pārskatāmi kā ziņojuma saistības. Komisiju informē par šādiem alternatīviem pasākumiem, pirms tos īsteno.

6.4.8. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, mencu daudzumiem, kas lielāki par 50 kg un tiek transportēti uz vietu, kura nav izkrāvuma vai importēšanas vieta, pievieno vienas tādas deklarācijas kopiju, kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā attiecībā uz transportētajiem šīs sugas daudzumiem. Izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro.

6.4.9. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34. panta c) punkta 1. apakšpunkta, specifiskā mencu uzraudzības programma Baltijas jūrā var ilgt vairāk par diviem gadiem no to stāšanās spēkā datuma.

6.5. Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.

6.5.1. Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības, un šim nolūkam izveido kopīgas darbības procedūras, kas piemērojamas to uzraudzības kuģiem.

6.5.2. 30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā datuma, lai koordinētu kopīgās inspekcijas un uzraudzības programmu, prezidentvalsts sasauc kompetentu valsts inspekcijas iestāžu sanāksmi.

6.5.3. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka inspektori no citām attiecīgajām dalībvalstīm tiek aicināti līdzdarboties vismaz to kopīgo inspekciju darbībās.

6.5.4. Komisijas inspektori drīkst piedalīties šajās apmaiņās un kopīgajās inspekcijās.

2. sadaļa

Rīgas jūras līcis

7. Specifiskie nosacījumi Rīgas jūras līcim

7.1. Īpaša zvejas atļauja

7.1.1. Lai veiktu zvejošanas darbības Rīgas jūras līcī, kuģiem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) 1627/94 7. pantu.

7.1.2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kam izdotas īpašas zvejas atļaujas, kuras minētas 1. punktā, ir iekļauti sarakstā, kas satur to nosaukumu un iekšējo reģistrācijas numuru, ko katrai dalībvalstij jāuzrāda Komisijai.

Kuģi, kas ietverti sarakstā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	kuģa kopējā dzinēja jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to, kas novērota katrai dalībvalstij 2000.–2001. gadā Rīgas jūras līcī;

b)	kuģa dzinēja jauda jebkurā laikā nedrīkst pārsniegt 221 kilovatu (kW).

7.2. Kuģu vai to dzinēju aizstāšana

7.2.1. Katrs individuāls kuģis, kas ir 7.1.2. punktā minētajā sarakstā, var tikt aizstāts ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka:

a)	šāda nomaiņa attiecīgajā dalībvalstī neizraisīs kopējās dzinēja jaudas palielināšanos, kas norādīta 7.1.2 punkta a) apakšpunktā;

b)	jebkura aizstājējkuģa dzinēja jauda jebkurā laikā nepārsniedz 221 kW.

7.2.2. Jebkura tāda individuāla kuģa dzinējs, kas iekļauts 7.1.2. punktā minētajā sarakstā, var tikt aizstāts ar noteikumu, ka:

a)	dzinēja aizstāšana neizraisa kuģa dzinēja jaudas 221 kW pārsniegšanu jebkurā laikā, un

b)	aizstātā dzinēja jauda nav tāda, ka šī aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu dzinēja kopējo jaudu, salīdzinot ar 7.1.2. punkta a) apakšpunktā norādīto.

B DAĻA

SKAGERAKS UN KATEGATS

8. Tehniski saglabāšanas pasākumi Skageraka un Kategata apgabalos

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikuma, piemēro šā pielikuma 3. papildinājumu.

C DAĻA

STARPTAUTISKĀS JŪRAS PĒTNIECĪBAS PADOMES (ICES) I LĪDZ VII APAKŠAPGABALS

9. Siļķu, makreļu un stavridu svēršanas procedūras

9.1. Šādas procedūras attiecina uz Kopienas un trešo valstu kuģiem, kuri izkrauj Eiropas Kopienā un vienā izkraušanas reizē pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu vai to atiecīgu sajaukumu:

a)	siļķēm ICES apakšapgabalos I, II, VI un VII un rajonos III a un Vb;

b)	makrelēm un stavridām ICES apakšapgabalos III, IV, VI un VII un rajonā IIa.

9.2. Izkrāvumi, kas minēti 9.1. punktā, ir atļauti tikai norādītajās ostās.

9.3. Katra attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tā saraksta izmaiņas, kas nosūtīts 2004. gadā, par norādītajām ostām, kurās var notikt siļķu, makreļu un stavridu izkrāvums, un izmaiņas minēto ostu inspekcijas un uzraudzības procedūrās, ietverot jebkuru sugu daudzumu un 9.1. punktā minēto krājumu reģistrēšanas un ziņošanas noteikumus un nosacījumus katrā izkrāvuma reizē. Šīs izmaiņas nosūta vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā. Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm šo informāciju, kā arī informāciju par ostām, ko norādījušas trešās valstis.

9.4. Zvejas kuģa, kas minēts 9.1. punktā, kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 4 stundas pirms ienākšanas attiecīgās dalībvalsts izkraušanas ostā sniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kuras ostā paredzēta izkraušana, šādu informāciju:

a)	osta, kurā kuģim paredzēts ieiet, kuģa nosaukums un tā reģistrācijas numurs;

b)	paredzētais ierašanās laiks šajā ostā;

c)	uz kuģa esošo sugu dzīvsvara daudzums kilogramos.

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesākas, iekams tā nav atļauta.

9.5. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta, zvejas kuģa kapteinis pēc ierašanās ostā nekavējoties iesniedz atbilstīgo zvejas žurnāla lapu vai lapas, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Daudzumi, kuri paturēti uz kuģa, par kuriem ziņots pirms izkraušanas, kā minēts 9.4 punkta c) apakšpunktā, atbilst reģistrētajiem daudzumiem zvejas žurnālā pēc tā aizpildīšanas pabeigšanas.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz kuģa, ir 8 %.

9.6. Visi pircēji, kas iegādājas svaigas zivis, nodrošina, ka visi saņemtie daudzumi ir nosvērti. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, nodošanas uzglabāšanai, transportēšanas no izkraušanas ostas vai tālāk pārdošanas. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, aizpildot izkraušanas deklarācijas un pirmās pārdošanas paziņojumus.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

Papildus saistībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā, izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā Sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (212). Jebkurš šāds rēķins vai dokuments ietver informāciju, kas prasīta Regulas (EK) 2847/93 9. panta 3. punktā, un to iesniedz pēc pieprasījuma vai 48 stundu laikā pēc svēršanas pabeigšanas.

9.7. Visi saldēto zivju pircēji vai uzglabātāji nodrošina, ka izkrautie daudzumi ir nosvērti pirms zivis ir apstrādātas, nodotas uzglabāšanai, transportētās no izkraušanas ostas vai pārdotas tālāk. Jebkurš taras svars, kas ir līdzvērtīgs kastu, plastmasas vai citu konteineru svaram, kuros sveramās zivis ir iepakotas, var tikt atskaitīts no jebkura izkrautā daudzuma svara.

Alternatīvi, saldēto, kastēs iepakoto zivju svaru var noteikt, reizinot vidējo reprezentatīvā parauga svaru, pamatojoties uz kastes saturu, kas izņemts no plastmasas iesaiņojuma, pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis apstiprināšanas nolūkā paziņo Komisijai jebkuras izmaiņas to paraugu ņemšanas metodoloģijā, kas apstiprināta Komisijā 2004. gadā. Izmaiņas apstiprina Komisija. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto izkrāvuma deklarāciju un pirmās pārdošanas paziņojumu pabeigšanai.

9.8. Ne vēlāk kā līdz 2005. gada 1. maijam kompetentās iestādes apstiprina, kalibrē un apzīmogo visas svēršanas sistēmas. Zivju svērēja puse veic ierakstus zvejas žurnālā ar numurētām lappusēm, norādot visu kopējo svara pieaugumu un katra izkrāvuma svaru. Zvejas žurnālu glabā trīs gadus. Kompetentajām iestādēm ir brīva pieeja svēršanas sistēmai un zvejas žurnālam.

Līdz svēršanas sistēmu ieviešanai, kuras paredzētas pirmajā daļā, svēršanu veic kontroliera klātbūtnē.

9.9. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai vismaz 15 % no izkrauto zivju daudzumiem un vismaz 10 % no zivju izkrāvumiem ir pakļautas pilnai kontrolei, kas ietver vismaz turpmāko:

uzraudzība kuģa nozveju svēršanai pa zivju sugām. Gadījumā, ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu no kuģa, kas izvēlēts kontrolei. Saldēšanas tralera gadījumā saskaita visas kastes. Nosver reprezentatīvu kastu/maisu paraugu, lai iegūtu kastu/maisu vidējo svaru. Kastu paraugu ņemšana notiek arī saskaņā ar apstiprinātu metodoloģiju, lai iegūtu zivju vidējo tīrsvaru (bez iepakojuma, ledus);

b)	savstarpēja pārbaude starp daudzumiem pēc sugām, kas ierakstīti zvejas žurnālā un izkrāvuma deklarācijā vai pirmās pārdošanas paziņojumā, kā arī starp daudzumiem, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā pirms izkraušanas, un izkrautajiem daudzumiem pēc sugām;

c)	ja izkraušanu pārtrauc, nepieciešama atļauja izkraušanas atsākšanai;

d)	pārbaude, lai noskaidrotu, vai pēc izkraušanas kuģī vairs nav zivju.

10. Siļķu zvejošana apgabalā IIa (EK ūdeņi)

Aizliedz izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas ir nozvejotas apgabalā IIa (EK ūdeņi) laikposmos no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.

11. Nosacījumi siļķu izkrāvumiem nepārtikas vai tehniskām vajadzībām

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punkta, piemēro šādus noteikumus:

Siļķes, kas nozvejotas, zvejojot ārpus ICES apakšapgabaliem III un IV, izmantojot tīklus ar minimālo acs izmēru mazāku par 32 mm, nevar tikt paturētas uz kuģa vai izkrautas krastā, izņemot, ja šādas nozvejas sastāv no siļķu un citu sugu maisījuma un nav šķirotas, un siļķu svars nepārsniedz 10 % no visa kopējā siļķu un citu sugu svara.

12. Mencu zvejošanas ierobežojumi:

uz rietumiem no Skotijas: līdz 2005. gada 31. decembrim aizliedz veikt jebkuras zvejošanas darbības minētajos apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

59°05′N, 06°45′W

59°30′N, 06°00′W

59°40′N, 05°00′W

60°00′N, 04°00′W

59°30′N, 04°00′W

59°05′N, 06°45′W;

b)	Ķeltu jūra: līdz 2005. gada 31. martam ir aizliegts veikt jebkādas zvejošanas darbības tajā ICES VII rajona daļā, kas ietverta šādās ICES tabulās: 30E4, 31E4, 32E3. Šis aizliegums neattiecas uz rāmja traļiem marta mēnesī;

atkāpjoties no a) un b) punkta, ir atļauts veikt zvejošanas darbības, izmantojot murdus un grozus noteiktos apgabalos un laikposmos, ar noteikumu, ka:

i)	uz kuģa neatrodas nekādi citi zvejošanas rīki, kā tikai murdi un grozi, un

ii)	uz kuģa netiek paturētas nekādas citas zivis, izņemot moluskus un vēžveidīgos;

atkāpjoties no a) un b) punkta, ir atļauts veikt zvejošanas darbības šajos punktos minētajos apgabalos, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 mm, ar noteikumu, ka:

i)	uz kuģa neatrodas neviens zvejas rīks, kura linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 55 mm;

ii)	uz kuģa netiek paturētas zivis, kas nav siļķes, makreles, sardīnes, stavridas, brētliņas, putasu un argentīnas.

13. Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai

Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā rajonā, kuru ierobežo Anglijas un Skotijas austrumu piekraste un kuru ierobežo līnijas, kas secīgi savieno šādus punktus:

—	Anglijas austrumu piekraste platuma grādos 55°30′N,

—	platums 55°30′N, garums 1°00′W,

—	platums 58°00′N, garums 1°00′W,

—	platums 58°00′N, garums 2°00′W,

—	Skotijas austrumu piekraste platuma grādos 2°00′W.

Tomēr ir jāatļauj ierobežota nozveja, lai uzraudzītu tūbīšu krājumus apgabalā un slēgšanas ietekmi.

14. Rokolas pikšu četrstūra zona

Visu zvejošanu, izņemot ar āķu jedām, aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkta Nr.	Platums	Garums
1	57°00′N	15°00′W
2	57°00′N	14°00′W
3	56°30′N	14°00′W
4	56°30′N	15°00′W

15. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas minēti 2., 3. un 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā attiecināmi mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES apgabals VIIa) (213), uz laiku piemēro 2005. gadā.

D DAĻA

ICES APAKŠAPGABALI VIII, IX UN X

16. Tralēšanas aizliegums ūdeņos ap Azoru, Kanāriju un Madeiras salām

Kuģiem aizliedz grunts traļa vai līdzīgu velkamo vadu izmantošana, kas darbojas saskarsmē ar jūras dibenu, dalībvalstu suverenitātei vai juridisdikcijai pakļautajos ūdeņos apgabalos, kas robežojas ar šādu koordinātu līnijām:

Azoru salas

Platums 36°00′ N, garums 23°00′W

Platums 42°00′N, garums 23°00′W

Platums 42°00′N, garums 34°00′W

Platums 36°00′N, garums 34°00′W

Platums 36°00′N, garums 23°00′W

Kanāriju salas un Madeira

Platums 27°00′N, garums 19°00′W

Platums 26°00′N, garums 15°00′W

Platums 29°00′N, garums 13°00′W

Platums 36°00′N, garums 13°00′W

Platums 36°00′N, garums 19°00′W

Platums 27°00′N, garums 19°00′W

E DAĻA

VIDUSJŪRA

17. Tehniskie saglabāšanas pasākumi Vidusjūrā

Zvejniecības, kas pašlaik darbojas saskaņā ar izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. punktā un 1.a punktā un 6. panta 1. punktā un 1.a punktā, var īslaicīgi turpināt savu darbību 2005. gadā.

F DAĻA

KLUSĀ OKEĀNA AUSTRUMI

18. Riņķa vadi Klusā okeāna austrumos (Amerikas tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības rajons)

Dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs zvejošanu ar riņķa vadiem aizliedz vai nu no 2005. gada 1. augusta līdz 11. septembrim, vai arī no 2005. gada 20. novembra līdz 31. decembrim apgabalos, ko nosaka šādas robežas:

—	Ameriku Klusā okeāna krasta līnijas,

—	garums 150° W,

—	platums 40° N,

—	platums 40° S.

Attiecīgās dalībvalstis ziņo Komisijai par izvēlētajiem slēgšanas laikposmiem līdz 2005. gada 1. jūlijam. Visiem attiecīgo dalībvalstu riņķa vadu zvejas kuģiem izvēlētajā laikposmā jāpārtrauc riņķa vadu zveja noteiktajā apgabalā.

No dienas, kad stājas spēkā šī regula, seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības rajonā, atstāj uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu, svītrainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais izmetiens zvejas braucienā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā iemetienā.

Cik vien iespējams riņķa vadu zvejas kuģi uzreiz neskartus atlaiž: visus jūras bruņurupučus, haizivis, zobenzivjveidīgās zivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav ieguves mērķis. Zvejniekus mudina attīstīt un izmantot tehniku un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.

Uz ielenktiem un sapītiem jūras bruņurupučiem attiecina šādus specifiskus pasākumus:

a)	ja jūras bruņurupucis ir iekļuvis zvejas rīkā, veic visus pamatotos pasākumus, lai atbrīvotu bruņurupuci, pirms tas sapinas zvejas rīkā, tostarp, ja nepieciešams, ātrlaivas izmantošanu;

b)	ja bruņurupucis sapinas zvejas rīkā, zvejas rīka ievilcējierīce būtu jāaptur, tiklīdz bruņurupucis ir parādījies virs ūdens, un to nedrīkstētu atsākt, kamēr zvejas rīks nav atšķetināts un bruņurupucis atlaists;

c)	ja bruņurupucis ir uzcelts uz kuģa, pirms bruņurupuča atgriešanas atpakaļ ūdenī būtu jāveic visas atbilstīgās metodes, lai veicinātu bruņurupuča atgūšanos;

d)	kuģiem tunzivju zvejai aizliedz izmest sāls maisus vai jebkurus citus plastmasas atkritumus jūrā;

e)	veicina jūras bruņurupuču, kas sapinušies Zivju uzkrāšanas ierīcēs (ZUI) un citos zvejas rīkos, atlaišanu, kur tas praktiski iespējams;

f)	veicina arī to Zivju uzkrāšanas ierīču (ZUI) atjaunošanu, kas netiek izmantotas zvejniecībā.

G DAĻA

ATLANTIJAS OKEĀNA AUSTRUMI UN VIDUSJŪRA

19. Minimālie zilo tunzivju izmēri Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, minimālie zilo tunzivju izmēri Vidusjūrā ir 10 kg vai 80 cm.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 7. panta 1. punkta, nenosaka pielaides robežu tunzivīm, kas zvejotas Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā.

20. Minimālie lielacu tunzivju izmēri

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, ir atcelti minimālie lielacu tunzivju izmēri.

21. Ierobežojumi konkrētu kuģu un zvejas rīku veidu izmantošanai

Lai aizsargātu lielacu tunzivju krājumus, jo īpaši zivju mazuļus, laikposmā un apgabalā, kas noteikti a) un b) punktā, ir aizliegta zveja ar seineriem un ēsmas kuģiem.

a)	Apgabals ir šāds: Dienvidu robeža: 0° Dienvidu garuma paralēle Ziemeļu robeža: 5° Ziemeļu garuma paralēle Rietumu robeža: 20° Rietumu garuma meridiāns Austrumu robeža: 10° Rietumu garuma meridiāns;

b)	laikposms, kurā ir spēkā ierobežojumi, ir no katra gada 1. novembra līdz 30. novembrim.

2.	Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 3. panta, Kopienas zvejas kuģiem atļauts zvejot, neievērojot ierobežojumus konkrētu kuģu un zvejas rīku veidu izmantošanai apgabalā, kas noteikts 3. panta 2. punktā un laikposmā, kas noteikts 3. panta 1. punktā.

22. Pasākumi saistībā ar sporta un rekreācijas zvejošanas darbībām Vidusjūrā

1.	Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu sporta un rekreācijas zvejošanas darbībās izmantot velkamos tīklus, aptverošos tīklus, riņķvadus, bagarus, žaunu tīklus, rāmju tīklus un āķu jedas, lai Vidusjūrā zvejotu tunzivju un tām līdzīgas sugas, it īpaši zilās tunzivis.

2.	Katra dalībvalsts nodrošina, lai tunzivju un tām līdzīgu sugu nozvejas, kas izkrautas Vidusjūrā sporta un amatierzvejniecības rezultātā, nenonāk tirgū.

23. Paraugu ņemšanas plāns zilajām tunzivīm

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 5.a panta, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai noteiktu nozvejoto noteikta izmēra zilo tunzivju skaitu; jo īpaši, tam ir nepieciešams, lai izmēru parauga ņemšana būros tiktu veikta vienā paraugā (= 100 eksemplāri) uz 100 tonnām zivju dzīvsvara. Zivju paraugu ņems zvejas (214) laikā audzētavā, saskaņā ar ICCAT metodoloģiju II uzdevuma ziņošanai. Paraugu ņemšana būtu jāveic katras zvejas laikā, attiecinot to uz visiem būriem. Dati par paraugu ņemšanu, kas veikts iepriekšējā gadā, jāiesniedz ICCAT līdz 31. jūlijam.

24. Pagaidu pasākumi, lai aizsargātu neaizsargātas dziļūdens dzīvotnes

Aizliedz veikt grunts tralēšanu un zvejot ar statiskiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Hekates zemūdens klintis:

—	52°21.2866′N, 31°09.2688′W

—	52°20.8167′N, 30°51.5258′W

—	52°12.0777′N, 30°54.3824′W

—	52°12.4144′N, 31°14.8168′W

—	52°21.2866′N, 31°09.2688′W

Faradeja zemūdens klintis:

—	50°01.7968′N, 29°37.8077′W

—	49°59.1490′N, 29°29.4580′W

—	49°52.6429′N, 29°30.2820′W

—	49°44.3831′N, 29°02.8711′W

—	49°44.4186′N, 28°52.4340′W

—	49°36.4557′N, 28°39.4703′W

—	49°29.9701′N, 28°45.0183′W

—	49°49.4197′N, 29°42.0923′W

—	50°01.7968′N, 29°37.8077′W

Reikjanes zemūdens klints daļa:

—	55°04.5327′N, 36°49.0135′W

—	55°05.4804′N, 35°58.9784′W

—	54°58.9914′N, 34°41.3634′W

—	54°41.1841′N, 34°00.0514′W

—	54°00.0′N, 34°00.0′W

—	53°54.6406′N, 34°49.9842′W

—	53°58.9668′N, 36°39.1260′W

—	55°04.5327′N, 36°49.0135′W

Altairas zemūdens klintis:

—	44°50.4953′N, 34°26.9128′W

—	44°47.2611′N, 33°48.5158′W

—	44°31.2006′N, 33°50.1636′W

—	44°38.0481′N, 34°11.9715′W

—	44°38.9470′N, 34°27.6819′W

—	44°50.4953′N, 34°26.9128′W

Antialtairas zemūdens klintis:

—	43°43.1307′N, 22°44.1174′W

—	43°39.5557′N, 22°19.2335′W

—	43°31.2802′N, 22°08.7964′W

—	43°27.7335′N, 22°14.6192′W

—	43°30.9616′N, 22°32.0325′W

—	43°40.6286′N, 22°47.0288′W

—	43°43.1307′N, 22°44.1174′W

H DAĻA

GRUNTS SUGAS

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2005. gadā piemērojami šādi noteikumi.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ir reģistrēti to teritorijā, un veic zvejošanas aktivitātes, kuru rezultātā tiek nozvejots un uz kuģa glabāts vairāk nekā 10 tonnas katrā kalendārajā gadā dziļūdens zivju sugu un Grenlandes paltusu, ir dziļūdens zvejas atļauja. Tomēr aizliedz nozvejot un glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut dziļūdens zivju un Grenlandes paltusu apjomu, kas pārsniedz 100 kg katrā braucienā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļūdens zvejas atļauja.

III pielikuma 1. papildinājums

Āmja augšējās daļas “BACOMA” tipa loga specifikācijas.

Specifikācija logam ar kvadrātveida 110 mm linuma acīm, kuru izmēru nosaka kā to iekšējo diametru, ja logu izmanto āmjos ar 105 mm vai lielāku linuma acs izmēru traļos, dāņu vados vai citos velkamos vados.

Logs ir kā taisnstūrveida linuma gabals āmī. Ir tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

Āmja izmērs, pagarinājuma daļa un traļa pakaļējais gals.

Āmi veido no divām vienāda lieluma linuma plāksnēm, kuras abās malās savienotas ar šuvēm.

Aizliedz turēt uz kuģa tīkla linumu, kura apkārtmēram jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves, ir vairāk par 100 rombveida linuma acīm.

Jebkurā apkārtmēra vai pagarinājuma daļas vietā rombveida linuma acu skaits, izņemot savienojuma šuves, nevar būt mazāks vai lielāks par maksimālo linuma acu skaitu, kāds ir āmja apkārtmērā precīzi tā priekšgala saacojuma vietā un traļa konusveida daļas pakaļējā galā, izņemot linuma acu skaitu savienojuma šuvēs (1. zīm.).

Loga izvietojums

Logu ievieto āmja augšējā linuma plāksnē. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ietverot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope (2. zīm.).

Loga izmērs

Loga platums, ko nosaka pēc linuma acu rindu skaita, ir vienāds ar atvērto rombveida acu skaitam augšējā linuma plāksnē, kas ir dalīts uz divi. Ja nepieciešams, var atļaut saglabāt ne vairāk kā 20 % rombveida linuma acu skaitu āmja augšējā linuma plāksnē, kuru vienādi sadala gar abām loga malām (3. zīm.).

Loga garums ir vismaz 3,5 metri.

Loga linums

Linuma acis ir ar vismaz 110 milimetru iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, tas ir, visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linums ir nostiprināts tā, ka linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam. Linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas, vai tas ir linums ar līdzvērtīgām praksē pieradītām selektīvām īpašībām. Vienas auklas diametrs ir vismaz 4,9 milimetri.

Cita specifikācija

Uzstādīšanas specifikācijas ir noteiktas 4.a, 4.b un 4.c zīmējumā. Paceļamās stopes garums ir ne mazāks par 4 m.

1. zīmējums

Traļa rīki var tikt iedalīti trijās atsevišķās iedaļās saskaņā ar formu un funkciju.

Traļa korpuss vienmēr ir konusveidīga daļa, parasti 10–40 m gara. Pagarinājums ir cilindriska daļa, kas parasti izgatavota vai nu viena, vai diviem 49,5 linuma acu gariem linuma gabaliem, kuri dod pagarinājumu par 6–12 m. Āmis arī ir cilindriska daļa, kas bieži sastāv no divkārša vijuma auklas, lai tā būtu izturīgāka pret nolietošanos. Āmja garums bieži ir 49,5 linuma acis, tas ir, aptuveni 6 metri, lai gan uz mazākiem kuģiem pastāv arī īsāki āmji (2–4m). Daļu aiz paceļamās stropes sauc par āmja izberamo daļu.

2. zīmējums

Loga ievietojuma attālums no galvenās stropes ir 4 linuma acis. Linuma augšējā plāksnē ir 3,5 rombveida linuma acis un viena 0,5 linuma acu plata “paceļamai stropei” ar roku pieacota rinda.

3. zīmējums

Linuma augšējā plāksnē gar perpendikulāro linuma acu rindu, kas atrodas starp abām sānu savienojuma šuvēm, var saglabāt 20 % rombveida linuma acu. Piemēram (3. zīm.), ja augšējā plāksne ir 30 atvērtu acu plata, tad 20 % no tā būtu 6 acis. Tad tās pa trim linuma acīm sadala gar loga abām pusēm. Rezultātā loga paneļa platums kļūst par 12 linuma acu rindām (30 – 6 = 24 rombveida acis, kas dalīts ar divi un ir 12 linuma acu rindas).

4.a zīmējums

Linuma apakšējā plāksne

Parādīta tādas linuma apakšējās plāksnes konstrukcija, kuras platums ir 49,5 rombveida linuma acis

4.b zīmējums

Linuma augšējā plāksne

(bez rombveida acīm starp sānu savienojuma šuvēm un kvadrātveida linuma acu plāksni)

Linuma augšējās plāksnes konstrukcija, loga plāksnes izmērs un pozīcija, ja izejas loga plāksne atrodas no vienas sānu savienojuma šuves līdz otrai

4.c zīmējums

Linuma augšējā plāksne

(bez rombveida acīm starp sānu savienojuma šuvēm un kvadrātveida linuma acu plāksni)

Linuma augšējās plāksnes konstrukcija, ja tiek saglabātas 20 % no rombveida acīm augšējā plāksnē un tās ir vienlīdzīgi sadalītas abās loga pusēs

III pielikuma 2. papildinājums

Īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā

1.	Baltijas jūrā zvejotas mencas drīkst izkraut tikai kuģi, kam ir īpaša zvejas atļauja.

2.	Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā notiks izkraušana, par kuru nepieciešama iepriekšēja paziņošana, var pieprasīt, lai uz kuģa esošās nozvejas izkraušana nesākas, pirms to atļauj šīs iestādes.

Zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, izpilda šādus nosacījumus:

i)	līdzi uz zvejas kuģa ir īpašās atļaujas mencu zvejai Baltijas jūrā kopija;

ii)	pirms iziešanas vai ienākšanas no Baltijas jūras apgabala paziņo kuģa karoga dalībvalsts iestādēm iebraukšanas vai izbraukšanas datumu, laiku un vietu, un nesāk jaunu zvejas braucienu, pirms nav izkrautas visas nozvejas;

iii)	neveic jebkuru zivju pārkraušanu jūrā;

iv)	nešķērso mencu zvejai slēgtus apgabalus, izņemot, ja zvejas rīki rūpīgi sasieti un nostiprināti;

v)	ja uz klāja atrodas vairāk nekā 300 kg mencu, informē attiecīgās iestādes vismaz 2 stundas pirms ieiešanas dalībvalsts ostā vai izkraušanas vietā par ostas vai izkraušanas vietas nosaukumu, plānoto ierašanās laiku ostā vai izkraušanas vietā un mencu dzīvsvara apjomu kilogramos;

vi)	veikt mencu izkraušanu tikai noteiktajās ostās, ja uz kuģa ir vairāk par 750 kg mencu dzīvsvara;

vii)	neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta iesniedz attiecīgo zvejas žurnāla lapu(-as) valsts iestādēm pirms uz kuģa paturēto nozveju izkraušanas darbiem.

III pielikuma 3. papildinājums

Velkamie zvejas rīki: Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēra diapazoni, zvejas mērķa sugas un prasītie nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acu izmēra diapazonu

Sugas	Linuma acu izmēra diapazons (milimetros)
	< 16	16—31		32—69		35—69	70—89 (219)	≥ 90
	Zvejas mērķa sugu minimālais procentuālais apjoms
	50 % (220)	50 % (220)	20 % (220)	50 % (220)	20 % (220)	20 % (221)	30 % (222)	nav
Tūbīšu (Ammodytidae) (217)	x	x	x	x	x	x	x	x
Tūbīšu dzimta (Ammodytidae) (218)		x		x	x	x	x	x
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii)		x		x	x	x	x	x
Putasu (Micromesistius poutassou)		x		x	x	x	x	x
Jūras drakons (Trachinus draco) (215)		x		x	x	x	x	x
Moluski (izņemot Sepia) (215)		x		x	x	x	x	x
Vējzivs (Belone belone) (215)		x		x	x	x	x	x
Pelēkais jūrasgailis (Eutrigla gurnardus) (215)		x		x	x	x	x	x
Argentīnas (Argentina spp.)				x	x	x	x	x
Brētliņa (Sprattus sprattus)		x		x	x	x	x	x
Zutis (Anguilla, anguilla)			x	x	x	x	x	x
Parastās garneles, Baltijas garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (216)			x	x	x	x	x	x
Makreles (Scomber spp.)				x			x	x
Stavridas (Trachurus spp.)				x			x	x
Siļķe (Clupea harengus)				x			x	x
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis)						x	x	x
Parastās garneles, Baltijas garneles (Crangon spp., Palaemon adspersus) (215)					x		x	x
Merlangs (Merlangius merlangus)							x	x
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)							x	x
Visi citi jūras organismi								x

III pielikuma 4. papildinājums

Garneļu traļa ķēdes posms: NAFO apgabals

Savienojuma ķēdes ir ķēdes, virves vai to abu kombinācija, kas pievieno grunttropi pie zvejas virves vai apakšējās iesējuma virves dažādos intervālos. Terminus “zvejas virve” un “apakšējā iesējuma virve” var savstarpēji aizstāt. Dažos kuģos izmanto tikai vienu no tām; citos lieto abas, kā tas parādīts skicē. Ķēdes posma garumu mēra no ķēdes centra vai troses, kas iet cauri grunttropei (grunttropes centram), līdz zvejas virves tuvākajai malai.

Pievienotā skice parāda, kā mērīt ķēdes posma garumu.

IVa PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE ZVEJAS KUĢIEM KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ

Vispārīgi noteikumi

1. Šajā pielikumā norādītos nosacījumus attiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.

2. Šis pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem:

Kategats (ICES rajona IIIa dienvidi),

Skageraks un Ziemeļjūra (ICES rajonu IVc, b, c, IIIa ziemeļi un IIa (EK),

Skotijas rietumi (ICES rajons VIa),

Lamanša austrumu daļa (ICES rajons VIId),

Īrijas jūra (ICES rajons VIIa).

Uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, attiecas šāda Skotijas rietumu definīcijai:

ICES rajons VIa, izņemot daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kas rodas, secīgi savienojot ar taisnām līnijām šādas ģeogrāfiskas koordinātas:

60°00′N, 04°00′W

59°45′N, 05°00′W

59°30′N, 06°00′W

59°00′N, 07°00′W

58°30′N, 08°00′W

58°00′N, 08°00′W

58°00′N, 08°30′W

56°00′N, 08°30′W

56°00′N, 09°00′W

55°00′N, 09°00′W

55°00′N, 10°00′W

54°30′N, 10°00′W.

3. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir:

a)	24 stundu laikposms starp kalendārās dienas 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas 24:00 vai jebkura šāda laikposma daļa, kuras laikā zvejas kuģis atrodas 2. pantā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai

jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā un kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un ir prom no ostas, vai jebkura šāda laikposma daļa.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienas, kura pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas noteikta b) apakšpunktā, informē Komisiju līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu uzraudzības aktivitāšu līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā.

4. Šajā pielikumā noteiktas šāda zvejas rīku grupas:

a)	grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkami zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, izņemot rāmja traļus visos apgabalos, izņemot Kategatu un Skageraku, kur linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks;

b)	rāmja traļi, kuru linuma acu izmērs ir 80 mm vai lielāks;

c)	statiski grunts tīkli, ietverot žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinošos tīklus;

d)	grunts āķu jedas;

e)	grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkamie zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 99 mm, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acu izmērs ir no 80 līdz 99 mm visos apgabalos, izņemot Kategatu un Skageraku, kur linuma acs izmērs ir no 70 līdz 89 mm;

f)	grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkamie zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 16 līdz 31 mm, izņemot rāmja traļus.

Zvejas piepūle

5. Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka kuģi, kad uz to klāja ir zvejas rīki, kas minēti 4. punktā, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, drīkst atrasties noteiktā apgabalā un būt prom no ostas ne vairāk kā par to dienu skaitu, kas noteikts 6. punktā.

Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendārajā mēnesī, kurā zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā un būt prom no ostas, uz klāja pārvadājot jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, parādīts I tabulā.

Dienu, kas pavadīta prom no ostas šā pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā, arī pieskaita kopējam dienu skaitam, kas ar vienādām zvejas rīku kategorijām strādājošam kuģim atļauts IVc pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā.

Ja zvejas kuģis izbraucienā šķērso robežu starp diviem apgabaliem, dienu pieskaita tam apgabalam, kurā pavadīta tās dienas lielākā daļa.

I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas pēc zvejas rīkiem

2. punktā noteiktais apgabals:	Punktā minēto zvejas rīku klasifikācija:
2. punktā noteiktais apgabals:	4a	4b	4c	4d	4e	4f
Kategats, Ziemeļjūra un Skageraks, Lamanša austrumu daļa, apgabals uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūra	9	13	13	16	21	19

Tomēr maksimālajam dienu skaitam jebkurā kalendārajā mēnesī, ko kuģis ar 4.a punktā minētajiem zvejas rīkiem uz kuģa var pavadīt jebkurā no minētajām teritorijām un prom no ostas, ir:

i.	apgabalā uz rietumiem no Skotijas: 8;

ii.	Īrijas jūrā: 10;

b)	dalībvalsts var apkopot apgabalā un prom no ostas pavadāmās dienas I tabulas pārvaldības laikposmā līdz 11 kalendārajiem mēnešiem;

Komisija var piešķirt dalībvalstīm papildu dienu skaitu, kuras zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā un prom no ostas, turot uz kuģa zvejas rīkus, kas minēti 4. punktā, pamatojoties uz pastāvīgu zvejas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2002. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zvejniecības nozarē. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2001. gada zvejas piepūlei, ko mēra to kuģu kilovatdienās, kurus izņem no zvejas un kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinot ar zvejas piepūles salīdzinošo lielumu visiem kuģiem, kas 2001. gadā izmantoja šos zvejas rīkus. Jebkura dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādus iedalījumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kas satur informāciju par pastāvīgu minēto zvejas aktivitāšu pārtraukšanu.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt a) apakšpunktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā.

Papildu dienu skaits, ko Komisija piešķīrusi dalībvalstij 2004. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6.c punktu, tiek piešķirts arī 2005. gadā;

izņēmumi dienu skaitam, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, kas paradīts I tabulā, var tikt piešķirti dalībvalsts zvejas kuģiem saskaņā ar II tabulā parādītajiem nosacījumiem.

Dalībvalstis, kas vēlas pieteikties šādam lielākam dienu skaitam, nosūta Komisijai informāciju par zvejas kuģiem, kas no tā būs ieguvēji, un informāciju par to zvejas darbību ierakstiem vismaz divas nedēļas pirms tam, kad paredzēts piešķirt lielāku dienu skaitu.

II tabula — Izņēmumi I tabulas dienu skaitam, kas pavadāms apgabalā un promno ostas, un saistītie nosacījumi

Apgabals	4. punktā noteiktie zvejas rīki	kuģa zvejas darbību ieraksti 2002. gadā (223)	Dienas
2. punktā minētais apgabals	4(a), 4(e)	Mazāk par 5 % no katras sugas- mencas, jūrasmēles un plekstes	nav dienu ierobežojuma (224)
2. punktā minētais apgabals	4(a), 4(b)	Mazāk par 5 % mencu	100 līdz < 120 mm līdz 13 ≥ 120 mm līdz 14
Kategats un Ziemeļjūra	4(c) rīki ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 220 mm;	Mazāk par 5 % mencu un vairāk par 5 % akmeņplekstes un zaķzivs nozveju	Līdz 15 dienām
Kategats, Ziemeļjūra un Skageraks	4(a) 120 mm kvadrātveida linuma acu logs (225)	n/a	12 dienas
Lamanša austrumu daļa	4(c) šķēršļu tīkli ar ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai mazāks par 110 mm;	Kuģi, kas prom no ostas atrodas ne vairāk kā 24 stundas	19 dienas

Ja kuģim ir piešķirts lielāks dienu iedalījums sakarā ar to, ka tam bija procentuāli mazs zvejas darbību ieraksts par noteiktu sugu nozveju, šis kuģis nevienu brīdi nedrīkst paturēt lielāku šo sugu procentuālo daudzumu, nekā norādīts II tabulā, kā arī nedrīkst jūrā pārkraut jebkuras zivis uz citu kuģi. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kuģim uzreiz atņem tiesības uz papildu dienām;

pamatojoties uz dalībvalsts lūgumu, Komisija var dalībvalstij piešķirt vienu papildu dienu, ko kuģis var pavadīt apgabalā un prom no ostas, uz kuģa pārvadājot 4. punkta a) apakšpunktā minētos zvejas rīkus, kuriem linuma acs izmērs ir lielāks par 120 mm, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izstrādājusi automātiskas zvejošanas licences anulēšanas sistēmu attiecībā uz pārkāpumiem. Pārvaldības laikposmā kuģis, īstenojot šos noteikumus, vispār nedrīkst uz kuģa pārvadāt zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai mazāks;

f)	ņemot vērā zvejas lieguma apgabalu Īrijas jūrā, lai pasargātu nārstojošas zivis un samazinātu mencu mirstību zvejas dēļ, vienu papildu dienu piešķirs tiem kuģiem zvejas rīku grupējumā 4(a) un 4(b), kas vairāk nekā pusi piešķirto dienu minētajā pārvaldības laikposmā pavada, zvejojot Īrijas jūrā.

7. Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kapteinis vai viņa pārstāvis informē karoga dalībvalsts iestādes, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš ir paredzējis izmantot nākamajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos, izmantojot kādu no 4. punktā minētajiem rīkiem.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par divu 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, nākamajā pārvaldības laikposmā pieejamais kopējais dienu skaits nedrīkst būt lielāks par pusi no dienu summas, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem, noapaļots līdz tuvākajai pilnajai dienai. Nav atļauts izmantot kādu no attiecīgajiem zvejas rīkiem vairāk par to dienu skaitu, kas šim zvejas rīkam noteikts I tabulā vai kas noteikts 6. punkta a) apakšpunkta trešajā daļā attiecīgajam apgabalam.

Iespēja izmantot divus rīkus var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi:

—	viena izbrauciena laikā zvejas kuģis var uz kuģa pārvadāt tikai vienu 4. punktā noteikto zvejas rīku;

—

pirms katra izbrauciena kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis iesniedz kompetentām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par zvejas rīka veidu, ko paredzēts pārvadāt uz kuģa, izņemot, ja zvejas rīka veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā izbraucienā.

Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Jebkuram zvejas kuģim, par kuru atklāts, ka tas neievēro šīs prasības, uzreiz anulē atļauju izmantot divas zvejas rīku grupas.

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4. pantā minēto zvejas rīku (reglamentēto rīku) izmantošanu ar citiem 4. pantā neminētiem zvejas rīkiem (nereglamentētiem rīkiem), nedrīkst ierobežot nereglamentēto rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par to, kad tiks izmantoti reglamentētie rīki. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens 4. punktā minētais zvejas rīks. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem, lai veiktu alternatīvas zvejas aktivitātes.

8. Kuģis, kas atrodas kādā no 2. punktā minētajiem apgabaliem, pārvadājot kādu no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem, nedrīkst vienlaikus pārvadāt jebkuru citu no 4. punktā minētajiem rīkiem.

Kuģim, kas ir izmantojis tam piešķirto dienu skaitu, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, jebkurā šā pārvaldības laikposmā jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2. punktā minētā apgabala, līdz tiek saņemts visa atlikušā pārvaldības laikposmā, izņemot, ja tas izmanto kādu nereglamentētu rīku, kā aprakstīts 7. punktā;

jebkurā dotajā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas aktivitātes, šo laiku neieskaitot tam saskaņā ar 6. punktu piešķirto dienu skaitā, ar noteikumu, ka kuģis vispirms informē tā karoga dalībvalsti par savas rīcības ieceri, aktivitātes raksturu un to, ka tas uz šo laiku atsakās no savas licences. Šādi kuģi šajā laikā netur nekādus zvejas rīkus vai zivis.

Dalībvalsts var atļaut jebkuram no tās zvejas kuģiem pārskaitīt tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas apgabalā vai prom no ostas, kādam citam zvejas kuģim tam pašam pārvaldības laikposmam un tam pašam apgabalam ar noteikumu, ka kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas reizinājuma iznākums (kilovatdienas), ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas kilovatos reizinājuma iznākumu. Kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā;

kopējais dienu skaits, kas pavadāms apgabalā vai prom no ostas, kas pārskaitīts saskaņā ar a) apakšpunktu, sareizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par donora kuģa zvejas darbību ierakstu par vidējo dienu skaitu gadā šajā apgabalā, kas apstiprināts EK zvejas žurnālā 2001., 2002. un 2003. gadā, sareizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja donora kuģis izmanto alternatīvu apgabala definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, nevis 2. punktā minēto, tā zvejas darbības ierakstu aprēķinam izmantos šo alternatīvo definīciju;

dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā zvejas rīku grupā un apgabala kategorijā, kas minēta 6. punkta a) apakšpunktā vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut dienu nodošana gadījumos, kad licencēts donora kuģis ir uz laiku pārtraucis aktivitātes bez valsts atbalsta;

d)	nav atļauta dienu nodošana no kuģiem, kas gūst labumu no iedalījuma, kurš minēts 6.punkta d) apakšpunktā un 7. punktā;

e)	pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi par notikušajām nodošanām.

11. Kuģim, kam nav zvejas darbības ierakstu par zveju 2. punktā minētajos apgabalos, atļauj tos šķērsot tranzītā ar noteikumu, ka tas vispirms ir informējis par šādu nodomu attiecīgās iestādes. Šim kuģim, atrodoties 2. punktā minētajos apgabalos, jebkuriem uz kuģa pārvadātajiem zvejas rīkiem jābūt satītiem un nostiprinātiem saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

12. Dalībvalsts neatļauj zveju, izmantojot 4. pantā noteiktos zvejas rīkus, jebkurā 2. punktā noteiktajā apgabalā nevienam kuģim, kam nav šādas zvejas darbības ieraksta 2001., 2002., 2003. vai 2004. gadā šajā apgabalā, izņemot, ja tas nodrošina, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiks izslēgta līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kuram ir zvejas darbības ieraksti par 4. punktā norādītā zvejas rīka izmantošanu, var dot atļauju izmantot citu 4. punktā norādīto zvejas rīku ar noteikumu, ka piešķirto zvejas dienu skaits šim citam zvejas rīkam ir lielāks vai vienāds ar pirmajam zvejas rīkam piešķirto dienu skaitu.

13. Dalībvalsts neatskaita no kāda kuģa saskaņā ar šo pielikumu piešķirto dienu skaita nevienu dienu, kad kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā iesniedz Komisijai jebkuru tādu lēmumu attaisnojumu, kas pieņemti uz šā pamata, kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas situācijas pierādījumiem.

Ziņošanas pienākumi

14. Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, Komisijai par katru kalendāro gadu viena mēneša laikā pirms kalendārā gada termiņa beigām ziņo par to kuģu piepūli, kas lietojuši dažāda veida zvejas rīkus apgabalos, uz kuriem attiecas šis pielikums, kā norādīts IV tabulā.

15. 14. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot to uz attiecīgo pastkastītes adresi, kuru Komisija paziņo dalībvalstīm.

IV tabula — Ziņošanas formāts

Valsts	KFR	Ārējā marķēšana	Zvejas apgabals	Pārvaldības laikposma ilgums	Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka/rīku lietošana	Dienas, kad lietots 1. zvejas rīka veids	Dienas, kad lietots 2. zvejas rīka veids	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)

V tabula — Datu formāts

Zonas nosaukums	Maks. zīmju/ciparu skaits	Formulējums un komentāri
(1) Valsts	3	Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Vienmēr ziņojošā valsts.
(2) KFR	12	(Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), vadoties pēc identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles.
(3) Ārējā marķēšana	14	Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87
(4) Apgabals	1	Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā.
(5) Pārvaldības laikposma ilgums	2	Norāde no 1–11 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šī pielikuma 7. punktu.
(6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	2	Norāde no 4(a) līdz 4(f) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu.
(7) Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/rīku lietošana	3	Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.
(8) Dienas, kad lietots 1. zvejas rīka veids	3	Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 1. zvejas rīka veidu.
(9) Dienas, kad lietots 2. zvejas rīka veids	3	Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 2. zvejas rīka veidu, ja tas piemērojams.
(10) Dienu nodošana	3	Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

IVa pielikuma 1. papildinājums

1.	Jebkuram kuģim, kas izmanto šā tipa zvejas rīkus, ir īpaša zvejas atļauja saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94.

2.	1. punktā minētās īpašās zvejas atļaujas kopiju glabā uz zvejas kuģa.

3.	Ja kuģim ir īpašā zvejas atļauja, tas uz kuģa glabā un izmanto tikai velkamo zvejas rīku ar izejas logiem, kā minēts 4. punktā. Pirms zvejas sākšanas zvejas rīku apstiprina valsts inspektors.

Logu ievieto pagarinājuma nesašaurinātajā daļā ar vismaz 80 atvērtajām linuma acīm perimetrā. Logu ievieto augšējā plāksnē, un tas nosedz pusi augšējās plāksnes. Starp aizmugurējo acu rindu loga pusē un blakus šuvi ir ne vairāk kā divas atvērtās rombveida acis. Logs beidzas ne tālāk kā 6 metrus no savienojuma stropes. Savienojumā divas rombveida acis atbilst vienai kvadrātveida acij;

b)	logs ir vismaz 3 metrus garš. Linuma acīm ir minimālais acs atvērums 120 mm apmērā. Linuma acis ir kvadrātveida, tas ir, visas četras loga linuma puses šķērso visas acu rindas. Linums ir uzstādīts tā, lai acu rindas atrastos paralēli un perpendikulāri āmja garumam;

c)	kvadrātveida acu linuma plāksne ir veidota no vienas bezmezglu auklas. Logu ievieto tā, lai linuma acis zvejošanas laikā vienmēr paliek pilnībā atvērtas. Logu nekādā veidā neaizsprosto ar jebkādiem iekšējiem vai ārējiem pievienojumiem.

IVb PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE NOTEIKTU DIENVIDU HEKA UN OMĀRU SUGU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ

Vispārīgi noteikumi

1. Nosacījumi, kas izklāstīti šajā pielikumā, attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar 10 metriem vai vairāk.

2. Šis pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem:

Ibērijas pussala, Atlantijas piekraste (ICES rajoni VIIIc un IXa), izņemot Kadisas līci.

3. Šajā pielikumā diena apgabalā un prom no ostas ir:

a)	24 stundu laikposms starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai ikviena šāda laikposma daļa, kuras laikā kuģis atrodas apgabalā, kas noteikts 2. punktā un prom no ostas, vai

b)	ikvienā nepārtrauktā 24 stundu laikposmā, kā ierakstīts EK zvejas žurnālā, kura laikā kuģis ir atradies apgabalā, kas noteikts 2. punktā un prom no ostas, vai ikvienā šāda laikposma ikvienā daļā.

Dalībvalsts, kas vēlas pielietot dienas, kura pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas izklāstīta b) apakšpunktā, pirms 2005. gada 1. februāra informē Komisiju par līdzekļiem, ar kādiem tiks uzraudzītas kuģa darbības, lai nodrošinātu b) apakšpunktā ietverto nosacījumu ievērošanu.

4. Šajā pielikumā izmanto šādu zvejas rīku grupējumu:

a)	grunts tralis ar linuma acs izmēru, kas lielāks par 55 mm;

b)	grunts āķu jedas;

c)	žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas lielāks par 60 mm;

d)	žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas ir 80 mm vai lielāks;

e)	tralis ar linuma acs izmēru starp 31 mm un 54 mm.

Zvejas piepūle

5. Katra dalībvalsts nodrošina, lai tad, kad uz kuģa pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, atrodas apgabalā un ir prom no ostas ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendāra mēnesī, cik ilgi kuģis var atrasties apgabalā un būt prom no ostas, vedot uz kuģa jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, ir norādīts I tabulā.

I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas sadalījumā pa zvejas rīkiem

Punktā noteiktais apgabals:	Zvejas rīku grupējums minēts punktā:
Punktā noteiktais apgabals:	4a	4b	4c	4d	4e	4f
2. Ibērijas pussala, Atlantijas krasts (ICES rajoni VIIIc un IXa)	22	22	22	22	22	22

b)	dalībvalsts var I tabulā apkopot apgabalā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldības laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem;

Komisija, pamatojoties uz pastāvīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999, var piešķirt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kurās kuģis var atrasties apgabalā un prom no ostas, pārvadājot uz kuģa jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā. Šeit var ņemt vērā visus kuģus, kuriem var pierādīt, ka tie pilnībā atsaukti no 2. punktā minētā apgabala. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2003. gada zvejas piepūlei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kuri izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas piepūles apjomu 2003. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļu, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādu piešķiršanu, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kas satur informāciju par pastāvīgu minēto zvejas darbību pārtraukšanu.

Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā;

izņēmumus I tabulā uzrādītajam dienu skaitam, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, dalībvalstis var piešķirt kuģiem ar nosacījumiem, kas uzrādīti II tabulā.

Dalībvalstis, kas vēlas piemērot šo lielāko dienu skaitu, vismaz divas nedēļas pirms tam iesniedz Komisijai informāciju par kuģiem, kam to piemēros, kā arī sīku informāciju par to zvejas darbības ierakstiem.

II tabula — Izņēmumi no rajonā un prom no ostas pavadītajām dienām I tabulā un saistītie nosacījumi

2. punktā noteiktie apgabali:	4. punktā noteiktie zvejas rīki	2001., 2002. un 2003. gada kuģa zvejas darbības ieraksts (226)	Dienas
2	4a) līdz 4f)	Mazāk nekā 5 tonnas heka visos gados	nav dienu ierobežojuma (227)

Ja kuģim, pamatojoties uz tā zemajiem heka nozvejas rezultātiem, ir piešķirts šis lielākais dienu skaits, šā kuģa izkrāvums 2005. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas heka dzīvsvara, kā arī kuģis nedrīkst jūrā pārkraut jebkuras zivis uz citiem kuģiem. Ja kuģis neievēros kādu no šiem nosacījumiem, tam nekavējoties tiks atņemtas tiesības uz papildu dienām.

7. Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot nākamajā pārvaldības laikposmā. Iekams nav sniegts šāds paziņojums, kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajā apgabalā ar jebkādiem zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā.

Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku zvejas rīku, kas minēti 4. punktā (reglamentētie rīki), lietošanu ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā (nereglamentētie rīki), nav ierobežoti nereglamentēto rīku lietošanā.

Šiem kuģiem pirms reglamentēto rīku lietošanas par to iepriekš jāpaziņo. Ja šāda paziņojuma nav bijis, uz kuģa nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas minēti 4. punktā. Šādi kuģi ir jāpilnvaro un jāaprīko alternatīvu zvejas darbību uzsākšanai.

a)	Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis, kas izlietojis vairākas dienas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, paliek ostā vai ārpus apgabala, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldības laikposmu, ja vien tas nelieto nereglamentētos rīkus, kā aprakstīts 7. punktā;

jebkurā dotajā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā attiecīgie kuģi nepārvadā nekādus zvejas rīkus vai zivis.

Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem nodot dienas, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, uz ko tam ir piešķirtas tiesības, kādam citam no tās kuģiem uz to pašu pārvaldības laikposmu un apgabalu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā;

kopējais apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo reģistrēto dienu skaitu apgabalā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos;

c)	dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas, izmantojot vienas grupas zvejas rīkus, kas minēti 6. punktā, un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā;

d)	dienu nodošana nav atļauta kuģiem, kas gūst labumu no 6. punkta d) apakšpunktā minētā piešķīruma;

e)	pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz ziņojumus par veikto dienu nodošanu.

10. Kuģim, kam nav zvejas darbības ierakstu par zveju 2. punktā minētajā apgabalā, ir atļauts apgabalu šķērsot ar noteikumu, ka tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā, vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr šāds kuģis atrodas 2. punktā minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

11. Dalībvalsts neatļauj zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem 2. punktā noteiktajā apgabalā jebkuram no tās kuģiem, kam nav ierakstu par šādām zvejas darbībām šajā rajonā 2002., 2003. vai 2004. gadā, izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā apgabalā netiek izmantota.

Tomēr kuģim, kam ir zvejas darbības ieraksti par 4. punktā noteiktā zvejas rīka lietošanu, var ļaut lietot citu 4. punktā noteikto zvejas rīku, ar noteikumu, ka šim pēdējam zvejas rīkam piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajam zvejas rīkam piešķirto dienu skaitu.

12. Dalībvalsts neatskaita no kāda kuģa saskaņā ar šo pielikumu piešķirto dienu skaita nevienu dienu, kad kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā iesniedz Komisijai jebkuru tādu lēmumu attaisnojumu, kas pieņemti uz šā pamata, kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas situācijas pierādījumiem.

Novērošana, inspekcija un uzraudzība

13. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta, minētās regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajā apgabalā. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, vai tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kas noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šī ziņošanas prasība netiek piemērota.

14. Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šīs ziņošanas saistības. Šos alternatīvos pasākumus pirms to ieviešanas dara zināmus Komisijai.

15. Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut jebkādu uz kuģa esošu daudzumu vai izkraut trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta 19.b pantā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

16. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, nosakot daudzumu kilogramos, kas atrodas uz 14. pantā minētajiem kuģiem, ir 8 % no zvejas žurnāla datiem. Gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi konversijas koeficienti, piemēro tās dalībvalsts konversijas koeficientu, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

17. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš 2. punktā minētajā apgabalā nozvejotais dienvidu heka apjoms, kas pārsniedz 300 kg un/ vai Norvēģijas omāru apjoms, kas pārsniedz 150 kg, tiek pirms pārdošanas nosvērts uz izsoles telpas svariem.

18. Kad heka daudzums, kas lielāks par 50 kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa ir aizliegts glabāt dienvidu heku vai Norvēģijas omāru jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā, sajauktu ar kādu citu jūras organismu sugu. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, tādējādi sekmējot atkārtotu pārbaudi zvejas žurnālā deklarētajam daudzumam un dienvidu heka un Norvēģijas omāra nozvejas daudzumam uz klāja.

19. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkādu tādu daudzumu dienvidu heka, kas pārsniedz 300 kg, vai Norvēģijas omāra, kas pārsniedz 150 kg, kurš nozvejots 2. punktā noteiktajā apgabalā un kurš pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.

20. Atkāpjoties no 13. panta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, minētās regulas 12. pantā noteiktos jebkuru zivju sugu daudzumus, kas pārsniedz 50 kg un kas tiek transportēti uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pavada kāda no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minēto deklarāciju kopijām par transportējamo minēto sugu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētos izņēmumus nepiemēro.

21. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašas novērošanas programmas dienvidu heka vai Norvēģijas omāra krājumiem zvejas apgabalos, kas minētas šajā pielikumā, var ilgt vairāk nekā 2 gadus no to spēkā stāšanās dienas.

Ziņošanas pienākumi

22. Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru kalendāro gadu vienu mēnesi pēc kalendārā gada termiņa beigām informē Komisiju par to kuģu zvejas piepūli, kas lieto dažādus rīku veidus šajā pielikumā minētajās teritorijās, kā norādīts IV tabulā.

23. 22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm.

IV tabula — Ziņošanas formāts

Valsts	KFR	Ārējais marķējums	Zvejas apgabals	Pārvaldības laikposma ilgums	Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	Dienas, kuras ir atļauta šī zvejas rīka/rīku lietošana	Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)

V tabula — Datu formāts

Zonas nosaukums	Maks. zīmju/ciparu skaits	Formulējums un komentāri
(1) Valsts	3	Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr ziņojošā valsts.
(2) KFR	12	(Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kam seko identifikācijas sērija (9 zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles.
(3) Ārējais marķējums	14	Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87.
(4) Apgabals	1	Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma apgabalā 2(a) vai 2(b).
(5) Pārvaldības laikposma ilgums	2	Norāde no 1–12 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šī pielikuma 7. punktu.
(6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	2	Norāde no 4(a) līdz 4(g) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu.
(7) Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka/ rīku lietošana	3	Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.
(8) Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas	3	Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu.
(9) Dienu nodošana	3	Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

IVc PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM LAMANŠA RIETUMU DAĻĀ JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANAI

Vispārīgi noteikumi

1. Šā pielikumā nosacījumi attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.

2. Saskaņā ar šo pielikumu piemēro šādu ģeogrāfisko apgabalu:

Lamanša rietumu daļa (ICES rajons VIIe).

3. Saskaņā ar šo pielikumu, diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir:

a)	24 stundu laikposms starp kalendārās dienas plkst. 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas plkst. 24:00 vai jebkura šāda laikposma daļa, kuras laikā kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai

b)	jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā, kura laikā zvejas kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai jebkura šāda laikposma daļa.

Dalībvalstij, kas vēlas izmantot b) apakšpunktā noteikto definīciju dienai, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, informē Komisiju līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu aktivitāšu uzraudzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā.

4. Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku dalījumu:

a)	rāmja traļi ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 80 mm;

b)	statiski grunts tīkli, ietverot žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus.

Zvejas piepūle

5. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, un uz kuriem 4. punktā minētie zvejas rīki, attiecīgaja apgabalā un prom no ostas ir ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendāra mēnesī, cik ilgi kuģis var atrasties apgabalā un būt prom no ostas, vedot uz klāja jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, ir parādīts I tabulā.

Dienu, kad kuģis ir prom no ostas vai atrodas šā pielikuma 2. punktā noteiktajā apgabalā, arī ieskaita kopējā pieļaujamo dienu skaitā jebkuram no IV pielikuma 2. punktā minētajiem apgabaliem tiem kuģiem, kas darbojas ar tādu pašu zvejas rīku grupu.

Ja kuģis šķērso divus rajonus vienā zvejas reisā, šo dienu pieskaita tam apgabalam, kurā ir pavadīta proporcionāli lielākā šīs dienas daļa.

I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas ar zvejas rīkiem

2. punktā noteiktais rajons:	Zvejas rīku grupējums minēts punktā:
2. punktā noteiktais rajons:	4a	4b
2. Lamanša rietumu daļa (ICES rajons VIIe)	20	20

b)	dalībvalsts var I tabulā apkopot apgabalā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldības laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem;

pamatojoties uz pastāvīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kas īstenota kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 2792/1999, Komisija var dalībvalstīm iedalīt papildu dienu skaitu, kuras kuģis var atrasties ar 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem uz klāja attiecīgajā apgabalā un prom no ostas. Šis papildu dienu skaits būs tieši proporcionāls zvejas jaudas samazinājumam 2003. gadā vai nu kilovatos, vai bruto tonnās, kas izriet no ekspluatācijas programmas salīdzinājuma attiecībā uz visiem kuģiem, kuri iepriekš zvejojuši attiecīgās krājumu atjaunošanas sugas 2003. gadā. Jebkuru dienas daļu, kas radusies šo aprēķinu rezultātā, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai.

Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādas sadales, iesniedz Komisijai pieprasījumu ar ziņojumiem ar informāciju par to pabeigtajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām.

Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā.

7. Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot nākamajā pārvaldības laikposmā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajos rajonos ar jebkādiem zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā.

Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis, kas izlietojis piešķirto dienu skaitu un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, paliek ostā ārpus jebkura apgabala, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldības laikposmu, ja vien tas nelieto citu zvejas rīku dalījumu (nereglamentētos zvejas rīkus), kas nav minēti 4. punktā;

jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās aktivitātes veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā attiecīgie kuģi nedrīkst pārvadāt nekādus zvejas rīkus vai zivis.

Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem nodot dienas, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, uz kādu citu no tās kuģiem uz to pašu pārvaldības laikposmu un to pašu rajonu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā;

kopējais rajonā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo dienu skaitu rajonā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos;

c)	dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas ar vienas grupas zvejas rīku, kas minēta 6. punkta a) apakšpunktā, un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā;

d)	pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz ziņojumus par veikto nodošanu.

10. Kuģim, kas nezvejo nevienā no apgabaliem, kas noteikti 2. punktā, ir atļauts tos šķērsot, ja tas iepriekš par nolūku tā rīkoties ir brīdinājis attiecīgās iestādes. Kamēr kuģis atrodas vienā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem, visiem uz klāja esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un izvietotiem saskaņā ar nosacījumiem Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

11. Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem jebkurā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem jebkuram no tās kuģiem, kam nav šādu zvejas darbību ieraksti šajā apgabalā 2002., 2003. un 2004. gadā, ja vien tā nenodrošina, ka no zvejas regulējamajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos.

Tomēr kuģim, kas sakaņā ar kuģa dokumentāciju ir lietojis 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, var ļaut lietot citus 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, ja šiem pēdējiem rīkiem piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajiem rīkiem piešķirto dienu skaitu.

12. Dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu neieskaitīs kādam no tās kuģiem piešķirtās dienas, ja šajās dienās kuģis bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo sniedzis ārkārtas palīdzību citam kuģim, vai bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo transportējis ievainotu apkalpes locekli līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktam. Dalībvalsts viena mēneša laikā kopš pieņemti šādi lēmumi iesniedz Komisijai to pamatojumu, kā arī kompetentu iestāžu pierādījumus par avārijas gadījumu.

Novērošana, inspekcija un uzraudzība

13. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta šīs regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajos apgabalos. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, un tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kura noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šo ziņošanas prasību nepiemēro.

14. Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šās ziņošanas saistības. Šos alternatīvos pasākumus pirms to ieviešanas dara zināmus Komisijai.

15. Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut vai izkraut jebkādu uz kuģa klāja esošu daudzumu kādas trešās valsts ostā vai citā izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms nozveju pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī paziņo karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm to informāciju, kas minēta 19. panta b) apakšpunktā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

16. Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz 13. punktā minētajiem kuģiem, ir 8 %. Gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi pārrēķina koeficienti, piemēro tās dalībvalsts pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

17. Kad jūrasmēles daudzums, kas lielāks par 50 kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa aizliedz paturēt jūrasmēli jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā sajauktu ar kādu citu zivju sugu vai jūras organismu. Kopienas zvejas kuģa kapteiņi sniedz vajadzīgo palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai sekmētu zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa paturēto daudzumu pārbaudi.

18. Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkuru jūrasmēles daudzumu, kas pārsniedz 300 kg, kas nozvejots 2. punktā noteiktajos apgabalos, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

19. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai 2. punkt noteiktajos apgabalos nozvejoto jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas lielāks par 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.

20. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, transportējot jebkādu minētās Regulas 12. pantā minēto zivju sugu daudzumu, kas smagāks par 50 kg, uz vietu, kas nav izkraušanas vai importēšanas vieta, tam pievieno vienu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju, kas attiecas uz šo transportēto sugu daudzumu. Izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro.

21. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpaša uzraudzības programma jūrasmēlei zvejas apgabalos, kas minēti šajā pielikumā, var ilgt vairāk nekā divus gadus kopš tās spēkā stāšanās dienas.

Ziņošanas pienākumi

22. Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un rajonā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, paziņo Komisijai par katru kalendāro gadu vienu mēnesi pirms kalendārā gada beigām par to kuģu zvejas piepūli, kas apgabalos, uz kuriem attiecas šis pielikums, lieto dažādus zvejas rīku veidus, kā noteikts IV tabulā.

23. 22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija dalībvalstīm dara zināmu.

IV tabula — Ziņošanas formāts

Valsts	KFR	Ārējā marķēšana	Zvejas apgabals	Pārvaldības laikposma ilgums	Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/rīku lietošana	Dienu skaits, kurās izmantots zvejas rīks	Dienu nodošana
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)

V tabula — Datu formāts

Zonas nosaukums	Maks. zīmju/ciparu skaits	Formulējums un komentāri
(1) Valsts	3	Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Vienmēr ziņojošā valsts.
(2) KFR	12	(Kopienas Flotes reģistrācijas numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods) sekojot identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles.
(3) Ārējā marķēšana	14	Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87.
(4) Apgabals	1	Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma apgabalā 2(a) vai 2(b).
(5) Pārvaldības laikposma ilgums	2	Norāde no 1–12 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu.
(6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi	2	Norāde no 4(a) līdz 4(g) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu.
(7) Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/ rīku lietošana	3	Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu.
(8) Dienu skaits, kurās izmantots zvejas rīks	3	Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu.
(9) Dienu nodošana	3	Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

V PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ZIEMEĻJŪRĀ UN SKAGERAKĀ

1. No 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim nosacījumi, kas ietverti šajā pielikumā, attieksies uz Kopienas zvejas kuģiem, kas Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā zvejo ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā diena prom no ostas nozīmē:

a)	24 stundu laikposmu starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai jebkura šāda laikposma daļu, vai;

b)	jebkuru nepārtraukts 24 stundu laikposmu, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā starp atiešanas datumu un laiku un pienākšanas datumu un laiku vai jebkuru šāda laikposma daļu.

3. Katra attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2005. gada 1. martā izveido datu bāzi, kas ietver šādu informāciju par Ziemeļjūru un Skageraku, par 2002., 2003. un 2004. gadu un par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā, kas ir zvejojis ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm:

a)	kuģu nosaukumu un iekšējo reģistrācijas numuru;

b)	kuģī uzstādītā dzinēja jaudu kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu;

c)	zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, prom no ostas pavadīto dienu skaitu;

d)	kilovatdienas, kas ir prom no ostas pavadīto dienu un uzstādītā dzinēja jaudas kilovatos reizinājums.

4. Katra dalībvalsts aprēķina šādu daudzumu:

a)	kilovatdienu kopskaitu katram gadam kā kilovatdienu summu, kas aprēķināta 3. punkta d) apakšpunktā;

b)	vidējo kilovatdienu skaitu laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam.

5. Katra dalībvalsts nodrošina, ka kilovatdienu skaits 2005. gadā kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 40 % no 2004. gada dienu skaita, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā.

6. 5. pantā minēto kilovatdienu maksimālo skaitu Komisija pārskata pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2005. gada 15. maijam, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomiskās komitejas (ZZTEK) ieteikumu par 2004. gada paaudzes tūbīšu daudzumu Ziemeļjūrā, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā 500 000 miljonu vai vairāk viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, ierobežojumus kilovatdienās atlikušajam 2005. gadam nepiemēro;

b)	ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā 300 000 miljonu līdz 500 000 miljonu viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, kilovatdienu skaits nepārsniedz 2003. gada līmeni, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā;

ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā mazāku par 300 000 miljoniem viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, zveja ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, 2005. gada atlikušajā laikposmā ir aizliegta. Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu krājumus Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā un zvejas aizliegšanas sekas, ierobežota zveja būs atļauta. Šim nolūkam attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu zvejas uzraudzībai.

VI PIELIKUMS

I DAĻA

LICENČU UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠĀS VALSTS ŪDEŅOS

Zvejas apgabals	Zveja	Licenču skaits	Licenču sadalījums starp dalībvalstīm	Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā
Norvēģijas ūdeņi un zvejniecības zonas ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N	75	DK: 26, DE: 5, FR: 1, IRL: 7, NL: 9, SW: 10, UK: 17	55
	Pie grunts dzīvojošās sugas, uz ziemeļiem no 62°00′N	80	FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1	50
	Makrele, uz dienvidiem no 62°00′N, riņķvadu zveja	11	DE: 1 (228), DK: 26 (228), FR: 2 (228), NL: 1 (228)	nav būtisks
	Makrele, uz dienvidiem no 62°00′N, traļa zveja	19		nav būtisks
	Makrele, uz ziemeļiem no 62°00′N, riņķvadu zveja	11 (229)	DK: 11	nav būtisks
	Tehniskiem mērķiem izmantojamās sugas, uz dienvidiem no 62°00′N	480	DK: 450, UK: 30	150
Farēru salu ūdeņi	Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām	26	BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18	13
	Specializētā mencu un pikšu zveja ar minimālo linuma acu izmēru 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28′N un uz austrumiem no 6°30′W	8 (230)		4
	Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Farēru salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalos starp 61°20′N un 62°00′N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām.	70	BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20	26
	Zilo jūraslīdaku zveja ar trali, ar minimālo linuma acu izmēru 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30′N un uz rietumiem no 9°00′W, un apgabalā starp 7°00′W un 9°00′W uz dienvidiem no 60°30′Z, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas starp 60°30′N, 7°00′W un 60°00′N, 6°00′W.	70	DE: 8 (231), FR: 12 (231), UK: 0 (231)	20 (232)
	Specializētā saidu zveja ar trali, ar minimālo linuma acu izmēru 120 mm un ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes	70		22 (232)
	Putasu zveja. Licenču kopskaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, Farēru salu iestādēm ieviešot speciālus pieejas noteikumus apgabaliem, ko sauc par “putasu galvenajiem zvejas apgabaliem”	34	DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5	20
	Zveja ar āķu jedām	10	UK: 10	6
	Makreļu zveja	12	DK: 12	12
	Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62°N	21	DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3	21
Krievijas Federācijas ūdeņi	Visu veidu zveja	pm		pm
	Mencu zveja	7 (233)		pm
	Brētliņu zveja	pm		pm

II DAĻA

LICENCES UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI TREŠĀS VALSTS KUĢIEM, KAS ZVEJO KOPIENAS ŪDEŅOS

Karoga valsts	Zveja	Licenču skaits	Maksimālais klātesošo kuģu skaits jebkurā laikā
Norvēģija	Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N	18	18
Farēru salas	Makrele, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIe,f,h, kumeļa skumbrija, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIe, f, h, siļķe Via (uz ziemeļiem no 56°30′N)	14	14
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62°00′N	21	21
	Siļķe, IIIa	4	4
	Esmarka mencu un brētliņu zveja tehniskām vajadzībām, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N): tūbītes, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju).	15	15
	Jūraslīdaka un brosme	20	10
	Putasu, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIb, VII (uz rietumiem no 12°00′W)	20	20
	Zilā jūraslīdaka	16	16
	Siļķu haizivs (visās zonās, izņemot NAFO 3PS)	3	3
Krievijas Federācija	Siļķe, IIId (Zviedrijas ūdeņi)	pm	pm
	Siļķe, IIId (Zviedrijas ūdeņi, nezvejojoši bāzes kuģi)	pm	pm
	Brētliņa	4 (234)	pm
Barbadosa	Tīģergarneles (235) (Franču Gviānas ūdeņi)	5	pm (236)
Barbadosa	Lutjānzivs (237) (Franču Gviānas ūdeņi)	5	pm
Gajāna	“Panaeus” garneles (238) (Franču Gviānas ūdeņi)	pm	pm (239)
Surinama	“Panaeus” garneles (238) (Franču Gviānas ūdeņi)	5	pm (240)
Trinidada un Tobago	“Panaeus” garneles (238) (Franču Gviānas ūdeņi)	8	pm (241)
Japāna	Tunzivs (242) (Franču Gviānas ūdeņi)	pm
Koreja	Tunzivs (243) (Franču Gviānas ūdeņi)	pm	pm (238)
Venecuēla	Lutjānzivis (238) (Franču Gviānas ūdeņi)	41	pm
Venecuēla	Haizivis (238) (Franču Gviānas ūdeņi)	4	pm

III DAĻA

DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR 15. PANTA 2. PUNKTU

VII PIELIKUMS

I DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIERAKSTA ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā no to Kopienas dalībvalstu krastiem, uz kuriem attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija.

Pēc katras zvejas darbības:

1.1. katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

1.2. zvejas darbības datums un laiks;

1.3. ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kurā tika veikta nozveja;

1.4. izmantotais zvejas paņēmiens.

Pēc katras pārkraušanas no vai uz citu kuģi:

2.1. norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”;

2.2. katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

2.3. kuģa, uz kuru, vai no kura pārkrāva, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4. mencu pārkraušana nav atļauta.

Pēc katras izkraušanas Kopienas ostā:

3.1. ostas nosaukums;

3.2. katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos).

Pēc katras informācijas pārraides Eiropas Kopienas Komisijai:

4.1. pārraides datums un laiks;

4.2. ziņojuma veids: IN, OUT, ICES, WKL vai 2 WKL;

4.3. radio pārraides gadījumā: radio stacijas nosaukums.

II DAĻA

ZVEJAS ŽURNĀLA PARAUGS

VIII PIELIKUMS

KOMISIJAI PAREDZĒTĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS SATURS UN MODALITĀTES

Informācija, kas sniedzama Eiropas Kopienas Komisijai, un tās sniegšanas grafiks ir šādi.

1.1. Katrā gadījumā, kad kuģis ienāk 200 jūras jūdžu zonā pie tās Kopienas dalībvalsts krastiem, uz kuru attiecas Kopienas zvejas noteikumi:

a)	informāciju, kas noteikta 1.5. punktā;

b)	uz kuģa esošo zivju sugu daudzumu (kilogramos);

c)	datumu un ICES rajonu, kurā kapteinis plāno sākt zveju.

Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, pietiek ar vienu paziņojumu pirmajā ienākšanas reizē.

1.2. Katrā gadījumā, kad kuģis atstāj 1.1. punktā minēto zonu:

a)	informāciju, kas minēta 1.5. punktā;

b)	uz kuģa esošo zivju sugu daudzumu (dzīvsvara kilogramos);

c)	kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos);

d)	ICES rajonu, kurā tika veiktas nozvejas;

e)	kopš kuģa ienākšanas zonā to sugu daudzumu (dzīvsvara kilogramos), kas tika pārkrauts uz un/vai no citiem kuģiem, un to kuģu identifikāciju, uz kuriem tika veikta pārkraušana;

f)	kopš kuģa ienākšanas zonā, to sugu daudzumus (dzīvsvara kilogramos), kas tika izkrauti Kopienas ostās.

Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, tad pietiek ar vienu ziņojumu par pēdējo iziešanas reizi.

1.3. Ar trīs dienu intervāliem, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot siļķes, makreles, un ar iknedēļu intervāliem, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot visas citas sugas, izņemot siļķes un makreles:

a)	informāciju, kas noteikta 1.5. punktā;

b)	kopš pēdējās pārraides katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos);

c)	ICES rajonu, kurā tika veikta nozveja.

1.4. Katrā gadījumā, kad kuģis pārvietojas no viena ICES rajona uz citu:

a)	informāciju, kas noteikta 1.5. punktā;

b)	kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos);

c)	ICES rajonu, kurā tika veikta nozveja.

a)	kuģa nosaukumu, radioizsaukuma signālu, ārējās identifikācijas burtus un ciparus un kuģa kapteiņa vārdu;

b)	licences numuru, ja kuģim ir licence;

c)	attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numuru;

d)	ziņojuma veida identifikāciju;

e)	datumu, laiku un kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu.

2.1. Informāciju, kas minēta 1. punktā, pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@cec.eu.int) vai vienu no radio stacijām, kas uzskaitītas turpmāk 3. punktā, un tādā veidā, kā norādīts 4. punktā.

2.2. Ja kādu force majeure apstākļu dēļ kuģis nespēj pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa pilnvarots var pārraidīt kāds cits kuģis.

Radio stacijas nosaukums	Radio stacijas starptautiskais kods
Lyngby	OXZ
Land's End	GLD
Valentia	EJK
Malin Head	EJM
Torshavn	OXJ
Bergen	LGN
Farsund	LGZ
Florø	LGL
Rogaland	LGQ
Tjøme	LGT
Ålesund	LGA
Ørlandet	LFO
Bodø	LPG
Svalbard	LGS
Blåvand	OXB
Gryt	GRYT RADIO
Göteborg	SOG
Turku	OFK

4.	Ziņojumu veids

Informācijā, kas minēta 1. punktā, iekļauj sīkas, precīzas ziņas, ko norāda šādā secībā:

—	kuģa nosaukums;

—	radioizsaukuma signāls;

—	ārējās identifikācijas burti un cipari;

—	attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numurs;

—

ziņojuma veida norāde atbilstīgi šādam kodam:

—	ziņojums, ienākot kādā no 1.1. punktā minētajām zonām: “IN”,

—	ziņojums, atstājot kādu no 1.1. punktā minētajām zonām: “OUT”,

—	ziņojums, pārvietojoties no viena ICES rajona uz citu: “ICES”,

—	iknedēļas ziņojums: “WKL”,

—	trīs dienu ziņojums: “2 WKL”;

—	datums, laiks un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

—	ICES rajoni/apakšapgabali, kuros nolemts sākt zveju;

—	datums, kurā nolemts sākt zveju;

—	uz kuģa esošo zivju sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā;

—	kopš pēdējās pārraides nozvejoto zivju sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā;

—	ICES apgabli/ zonas, kurās veikta nozveja;

—	kopš pēdējās pārraides katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos) uz un/vai no cita kuģa;

—	kuģa uz kuru un/ vai no kura tika veikta pārkraušana nosaukums un radioizsaukuma signāls;

—	sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), kas kopš pēdējās pārraides tika izkrauts Kopienas ostā;

—	kuģa kapteiņa vārds.

5. Kods, ko izmanto, lai noteiktu uz kuģa esošās sugas saskaņā ar 1.4. punktu:

Beriksi (Beryx spp.),	ALF
Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides),	PLA
Anšovs (Engraulis encrasicolus),	ANE
Jūrasvelni (Lophius spp.),	MNZ
Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus),	ARG
Jūras plaudis (Brama brama),	POA
Milzu haizivs (Cetorinhus maximus),	BSK
Ogļzivs (Aphanopus carbo),	BSF
Zilā jūraslīdaka (Molva dypterygia),	BLI
Putasu (Micromesistius poutassou),	WHB
Xiphopenaeus kroyerii (Xiphopenaeus kroyerii),	BOB
Menca (Gadus morhua),	COD
Smilšu garnele (Crangon crangon),	CSH
Parastais kalmārs (Loligo spp.),	SQC
Dzelkņhaizivs (Squalus acanthias),	DGS
Diegspuru vēdzele (Phycis spp.),	FOR
Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides),	GHL
Pikša (Melanogrammus aeglefinus),	HAD
Heks (Merluccius merluccius),	HKE
Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus),	HAL
Siļķe (Clupea harengus),	HER
Stavrida (Trachurus trachurus),	HOM
Jūraslīdaka (Molva molva),	LIN
Atlantijas makrele (Scomber scombrus),	MAC
Megrimi (Lepidorhombus spp.),	LEZ
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis),	PRA
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus),	NEP
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii),	NOP
Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus),	ORY
Citi,	OTH
Plekste (Pleuronectes platessa),	PLE
Pollaks (Pollachius pollachius),	POL
Siļķu haizivs (Lamma nasus),	POR
Sarkanasari (Sebastes spp.),	RED
Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo),	SBR
Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris),	RNG
Saida (Pollachius virens),	POK
Atlantijas lasis (Salmo salar),	SAL
Tūbītes (Ammodytes spp.),	SAN
Sardīne (Sardina pilchardus),	PIL
Haizivs (Selachii, Pleurotremata),	SKH
Garnele (Penaeidae),	PEZ
Brētliņa (Sprattus sprattus),	SPR
Kalmāri (Illex spp.),	SQX
Tunzivju dzimta (Thunnidae),	TUN
Brosme (Brosme brosme),	USK
Merlangs (Merlangus merlangus),	WHG
Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea),	YEL

IX PIELIKUMS

SUGU SARAKSTS

Vispārīgs latvisks nosaukums	Zinātniskais nosaukums	3-Alpha kods
Bentiskās zivis
Menca	Gadus morhua	COD
Pikša	Melanogrammus aeglefinus	HAD
Sarkanasari	Sebastes spp.	RED
Zeltainais sarkanasaris	Sebastes marinus	REG
Dziļūdens sarkanasaris	Sebastes mentella	REB
Sebastes fasciatus	Sebastes fasciatus	REN
Sudrabotais heks	Merluccius bilinearis	HKS
Amerikas sarkanā jūrasvēdzele (245)	Urophycis chuss	HKR
Saida	Pollachius virens	POK
Rietumatlantijas plekste	Hippoglossoides platessoides	PLA
Sarkanā plekste	Glyptocephalus cynoglossus	WIT
Dzeltenastes plekste	Limanda ferruginea	YEL
Grenlandes paltuss	Reinharditius hippoglossoides	GHL
Atlantijas paltuss	Hippoglossus hippoglossus	HAL
Ziemas plekste	Pseudopleuronectes americanus	FLW
Vasaras plekste	Paralichthys dentatus	FLS
Rūtainais rombs	Scophthalmus aquosus	FLD
Plekstveidīgie (NS)	Pleuronectiformes	FLX
Amerikas jūrasvelns	Lophius americanus	ANG
Amerikas jūrasgaiļi	Prionotus spp.	SRA
Atlantijas mazmenca	Microgadus tomcod	TOM
Zilā antimora	Antimora rostrata	ANT
Putasu	Micromesistius poutassou	WHB
Amerikas tautoga	Tautogolabrus adspersus	CUN
Brosme	Brosme brosme	USK
Grenlandes menca	Gadus ogac	GRC
Zilā jūraslīdaka	Molva dypterygia	BLI
Jūraslīdaka	Molva molva	LIN
Jūras zaķis	Cyclopterus lumpus	LUM
Ziemeļu karaļzivs	Menticirrhus saxatilis	KGF
Raibā lodeszivs	Sphoeroides maculatus	PUF
Lucīši (NS)	Lycodes sp.	ELZ
Amerikas lucītis	Macrozoarces americanus	OPT
Polārā menca	Boreogadus saida	POC
Strupdeguna garaste	Coryphaenoides rupestris	RNG
Markūrzivs	Macrourus berglax	RHG
Tūbītes	Ammodytes spp.	SAN
Jūras buļļi	Myoxocephalus spp.	SCU
Skapa	Stenotomus chrysops	SCP
Tautoga	Tautoga onitis	TAU
Cekulzivs	Lopholatilus chamaeleonticeps	TIL
Amerikas baltā jūrasvēdzele (245)	Urophycis tenuis	HKW
Vilkzivis (NS)	Anarhicas sp.	CAT
Atlantijas vilkzivs	Anarhichas lupus	CAA
Plankumainā vilkzivs	Anarhichas minor	CAS
Bentiskās zivis (NS)		GRO
Pelāģiskās zivis
Siļķe	Clupea harengus	HER
Atlantijas makrele	Scomber scombrus	MAC
Atlantijas sviestazivs	Peprilus triacanthus	BUT
Atlantijas menhadens	Brevoortia tyrannus	MHA
Atlantijas saira	Scomberesox saurus	SAU
Dzeltenspuru anšovs	Anchoa mitchilli	ANB
Lufars	Pomatomus saltatrix	BLU
Lielā karanga	Caranx hippos	CVJ
Fregates makreļtunzivs	Auxis thazard	FRI
Karaliskā makrele	Scomberomourus cavalla	KGM
Spāņu plankumainā makrele	Scomberomourus maculatus	SSM
Buruzivs	Istiophorus platypterus	SAI
Baltā marlīna	Tetrapturus albidus	WHM
Zilā marlīna	Makaira nigricans	BUM
Zobenzivs	Xiphias gladius	SWO
Garspuru tunzivs	Thunnus alalunga	ALB
Pelamīda	Sarda sarda	BON
Mazā tunzivs	Euthynnus alletteratus	LTA
Lielacu tunzivs	Thunnus obesus	BET
Zilā tunzivs	Thunnus thynnus	BFT
Svītrainā tunzivs	Katsuwonus pelamis	SKJ
Dzeltenspuru tunzivs	Thunnus albacares	YFT
Makreļu dzimta (NS)	Scombridae	TUN
Pelāģiskās zivis		PEL
Bezmugurkaulnieki
Garspuru kalmārs Loligo pealei	Loligo pealei	SQL
Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus	Illex illecebrosus	SQI
Kalmāru dzimta (NS)	Loliginidae, Ommastrephidae	SQU
Taisnā makstgliemene	Ensis directus	CLR
Parastā mercenārija	Mercenaria mercenaria	CLH
Gliemene Arctica islandica	Arctica islandica	CLQ
Lielā smilšgliemene	Mya arenaria	CLS
Atlantijas makra	Spisula solidissima	CLB
Spisula polynyma	Spisula polynyma	CLT
Gliemenes (NS)	Prionodesmacea, Teleodesmacea	CLX
Karību ķemmīšgliemene	Argopecten irradians	SCB
Raibā ķemmīšgliemene	Argopecten gibbus	SCC
Islandes ķemmīšgliemene	Chylamys islandica	ISC
Placopecten magellanicus	Placopecten magellanicus	SCA
Kemmīšgliemenes (NS)	Pectinidae	SCX
Klusā okeāna austere	Crassostrea virginica	OYA
Vidusjūras ēdamgliemene	Mytilus edulis	MUS
Kroņgliemeži (NS)	Busycon sp.	WHX
Litorīnas (NS)	Littorina sp.	PER
Jūras mīkstmieši	Mollusca	MOL
Parastais krabis	Cancer irroratus	CRK
Zilais krabis	Callinectes sapidus	CRB
Zaļais krabis	Carcinus maenas	CRG
Ziemeļu krabis	Cancer borealis	CRJ
Baltais krabis	Chionoecetes opilio	CRQ
Sarkanais krabis	Geryon quinquedens	CRR
Karaliskais krabis	Lithodes maia	KCT
Jūras krabji	Reptantia	CRA
Amerikas omārs	Homarus americanus	LBA
Ziemeļu garnele	Pandalus borealis	PRA
Aukstūdens ziemeļgarnele	Pandalus montagui	AES
Tīģergarneles (NS)	Penaeus sp.	PEN
Ziemeļgarneles	Pandalus sp.	PAN
Jūras vēžveidīgie	Crustacea	CRU
Jūras ezis	Strongylocentrotus sp.	URC
Daudzsaru tārpi	Polycheata	WOR
Atlantijas zobenastis	Limulus polyphemus	HSC
Jūras bezmugurkaulnieki	Invertebrata	INV
Citas zivis
Pelēkā aloza	Alosa pseudoharengus	ALE
Seriolas	Seriola sp.	AMX
Amerikas jūraszutis	Conger oceanicus	COA
Amerikas zutis	Anguilla rostrata	ELA
Miksīna	Myxine glutinosa	MYG
Amerikas aloza	Alosa sapidissima	SHA
Argentīnas (NS)	Argentina sp.	ARG
Atlantijas krokere	Micropogonias undulatus	CKA
Atlantijas adatzivs	Strongylura marina	NFA
Atlantijas lasis	Salmo salar	SAL
Atlantijas menīdija	Menidia menidia	SSA
Atlantijas diegspuru siļķe	Opisthonema oglinum	THA
Bērda gludgalve	Alepocephalus bairdii	ALC
Melnā bungzivs	Pogonias cromis	BDM
Melnais akmeņasaris	Centropristis striata	BSB
Vasaras aloza	Alosa aestivalis	BBH
Moiva	Mallotus villosus	CAP
Palijas (NS)	Salvelinus sp.	CHR
Kobija	Rachycentron canadum	CBA
Pompāns	Trachinotus carolinus	POM
Ziemeļu dorosma	Dorosoma cepedianum	SHG
Pomadasīdas (NS)	Pomadasyidae	GRX
Rodens aloza	Alosa mediocris	SHH
Lākturzivs	Notoscopelus sp.	LAX
Kefaļu dzimta (NS)	Mugilidae	MUL
Ziemeļatlantijas sviestzivs	Peprilus alepidotus (=paru)	HVF
Cūkzivs	Orthopristis chrysoptera	PIG
Amerikas varavīksnes salaka	Osmerus mordax	SMR
Sarkanā krokere	Sciaenops ocellatus	RDM
Parastā jūras karūsa	Pagrus pagrus	RPG
Latama stavrida	Trachurus lathami	RSC
Smilšu asaris	Diplectrum formosum	PES
Aitgalve	Archosargus probatocephalus	SPH
Spots	Leiostomus xanthurus	SPT
Plankumainā kuprzivs	Cynoscion nebulosus	SWF
Karaliskā kuprzivs	Cynoscion regalis	STG
Svītrainais asaris	Morone saxatilis	STB
Storu dzimta (NS)	Acipenseridae	STU
Atlantijas tarpons	Tarpon (= megalops) atlanticus	TAR
Foreles (NS)	Salmo spp.	TRO
Amerikas svītrainais asaris	Morone americana	PEW
Beriksi (NS)	Beryx spp.	ALF
Dzelkņhaizivs	Squalus acantias	DGS
Dzelkņzivju dzimta (NS)	Squalidae	DGX
Smilšu tīģerhaizivs	Odontaspis taurus	CCT
Siļķu haizivs	Lamna nasus	POR
Īsspuru mako	Isurus oxyrinchus	SMA
Tumšā haizivs	Carcharhinus obscurus	DUS
Lielā zilā haizivs	Prionace glauca	BSH
Dzelkņhaizivjveidīgie	Squaliformes	SHX
Atlantijas aspurna haizivs	Rhizoprionodon terraenovae	RHT
Melnā suņhaizivs	Centroscyllium fabricii	CFB
Grenlandes haizivs	Sonmniosus microcephalus	GSK
Milzu haizivs	Cetorhinus maximus	BSK
Rajas (NS)	Raja spp.	SKA
Ežu raja	Leucoraja erinacea	RJD
Ziemeļu raja	Amblyraja hyperborea	RJG
Dipturus laevis	Dipturus laevis	RJL
Acainā raja	Leucoraja ocellata	RJT
Ērkšķu raja	Amblyraja radiata	RJR
Gludā raja	Malcoraja senta	RJS
Bathyraja spinicauda	Bathyraja spinicauda	RJO
Zivis(NS)		FIN

X PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA AUGŠPUSES APVALKI

1. ICNAF tipa āmja augšpuses apvalki

ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks ir taisnstūra linuma gabals, ko pievieno traļa āmja augšējai daļai, lai samazinātu un novērstu bojājumus tik ilgi, kamēr šāds linums atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	šim linumam acs izmērs nav mazāks par to, kāds norādīts traļa āmim 10. pantā;

šo linumu pie āmja drīkst nostiprināt tikai gar linuma priekšējo un sānu malu un nevienā citā vietā, un to nostiprina tādā veidā, lai tas nebūtu tālāk par četrām linuma acīm uz priekšu no dalītājstropes un beigtos ne mazāk kā četras linuma acis pirms galvenās stropes linuma acīm; ja dalītājstropi neizmanto, linums nedrīkst sniegties tālāk par trešdaļu āmja, sākot mērīt ne tuvāk kā no četrām acīm, kas atrodas uz priekšu no galvenas stropes linuma acīm;

c)	šī linuma platums ir vismaz pusotru reizi lielāks par pārklātās āmja daļas platumu, mērot minētos platumus taisnā leņķī pret āmja garenisko asi.

2. Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks ir definēts kā linuma gabali, kuriem linuma acu izmērs visās to daļās neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru ar noteikumu, ka:

ikviens linuma gabals:

a)	ir piestiprināts ar savu priekšējo malu pāri pār āmi taisnā leņķī pret āmja garenisko asi;

b)	ir vismaz tikpat plats, cik āmja platums (šo platumu mēra stiprinājuma vietā taisnā leņķī pret āmja garenisko asi); un

c)	nav garāks par desmit linuma acīm; un

ii)	visu šādi piestiprināto linuma gabalu kopgarums nepārsniedz divas trešdaļas no traļa āmja garuma.

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3. Lielizmēra linuma acu (modificētais poļu tipa) āmja augšpuses apvalks

Lielizmēra linuma acu āmja augšpuses apvalks sastāv no taisnstūra linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas materiāla kā āmis vai no vienas resnas, bezmezglu auklas materiāla, kuru piestiprina pie āmja augšpuses aizmugurējās daļas un kas stiepjas pāri visai āmja augšpusei vai jebkurai tās daļai un visās vietās ir ar divreiz lielāku linuma acu izmēru nekā āmim, ja to mēra slapju un cieši piespiestu pie āmja gar priekšējo, sāna un aizmugurējo malu tikai linumam tādā veidā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja linuma acīm.

XI PIELIKUMS

MINIMĀLAIS ZIVS IZMĒRS (246)

Sugas	Ķidātas zivis ar vai bez ādas, svaigas vai atvēsinātas, sasaldētas vai sālītas.
Sugas	Pilns	Bez galvas	Bez galvas un astes	Bez galvas un sadalītā veidā
Atlantijas menca	41 cm	27 cm	22 cm	27/25 cm (247)
Grenlandes paltuss	30 cm	N/A	N/A	N/A
Rietumatlantijas plekste	25 cm	19 cm	15 cm	N/A
Dzeltenastes plekste	25 cm	19 cm	15 cm	N/A

XII PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)

IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Informācijas veids	Standarta kods
Kuģa nosaukums	01
Kuģa valsts piederība	02
Kuģa reģistrācijas numurs	03
Reģistrācijas osta	04
Izmantoto zvejas rīku veidi (dažādi zvejas rīku veidi ierakstāmi atsevišķi)	10
Zvejas rīku veids
Datums
— diena	20
— mēnesis	21
— gads	22
Atrašanās vieta
— platuma grāds	31
— garuma grāds	32
— statiskais apgabals	33
Zvejas darbību skaits 24 stundu laikposmā (248)	40
Stundu skaits 24 stundu laikposmā, kad zvejots ar zvejas rīkiem (248)	41
Sugu nosaukumi (II pielikums)
Dienas nozveja pa sugām (svaiga svara noapaļotas metriskās tonnas)	50
Dienas nozveja pa zivju sugām patēriņam pārtikā	61
Dienas nozveja pa zivju sugām tehniskām vajadzībām	62
Dienas izmetumi katrai sugai	63
Pārkraušanas vieta (s)	70
Pārkraušanas datums (-i)	71
Kapteiņa paraksts	80

ZVEJAS RĪKU VEIDU KODI

Rīku kategorijas	Standarta saīsinājuma kods
Aptverošie tīkli
Ar savilcējtrosēm (riņķvadi)	PS
— Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi	PS1
— Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem	PS2
Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi)	LA
Zvejas vadi
Laivas vai kuģa vadi	SB/SV
— Dāņu vadi	SDN
— Skotu vadi	SSC
— Vadi zvejai ar diviem kuģiem	SPR
Zvejas vadi (šeit nenorādīti)	SX
Traļi
Murdi	FPO
Grunts tralis
— Rāmja traļi	TBB
— Traļi ar durvīm (249)	OTB
— Pāru traļi	PTB
— Omāru traļi	TBN
— Garneļu traļi	TBS
— Grunts traļi (šeit nenorādīti)	TB
Pelaģiskie traļi
— Traļi ar durvīm	OTM
— Pāru traļi	PTM
— Garneļu traļi	TMS
— Pelaģiskie traļi (šeit nenorādīti)	TM
Dvīņu traļi ar durvīm	OTT
Traļi ar durvīm (šeit nenorādīti)	OT
Pāru traļi (šeit nenorādīti)	PT
Citi traļi (šeit nenorādīti)	TX
Dragas
No laivas velkamas dragas	DRB
Ar rokām velkamas dragas	DRH
Ceļamie tīkli
Pārnēsājamie ceļamie tīkli	LNP
No kuģa darbībām ceļamie tīkli	LNB
Stacionāri no krasta ceļamie tīkli	LNS
Ceļamie tīkli (šeit nenorādīti)	LN
Apklājošie tīklii
Uzmetamie tīkli	FCN
Krītošie tīkli (šeit norādīti)	FG
Žaunu tīkli un iepinējtīkli
Nostiprinātie žaunu tīkli (noenkurotie)	GNS
Driftertīkli	GND
Apņemošie žaunu tīkli	GNC
Fiksētie žaunu tīkli (uz steltīm)	GNF
Rāmju tīkli	GTR
Kombinētie žaunu tīkli — rāmju tīkli	GTN
Žaunu tīkli un iepinējtīkli (šeit nenorādīti)	GEN
Žaunu tīkli jedas (šeit nenorādīti)	GN
Krātiņveida zivju lamatas
Stāvvadi	FPN
Kūri	FYK
Upju murdi	FSN
Aizsprosti, stacionārie tīkli, tači u.c.	FWR
Krātiņveida zivju lamatas ķeršanai gaisā	FAR
Krātiņveida zivju lamatas (šeit nenorādītas)	FIX
Āķi un āķu jedas
Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (ar roku darbināmas) (250)	LHP
Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētas) (250)	LHM
Nostiprinātas āķu rindas (nostiprinātas āķu jedas)	LLS
Dreifējošas āķu jedas	LLD
Āķu jedas (nav precizētas)	LL
Velkamās āķu jedas	LTL
Āķi un āķu jedas (šeit nenorādītas) (251)	LX
Rīki zivju aizķeršanai un aizciršanai
Harpūnas	HAR
Ieguves mašīnas
Sūkņi	HMP
Mehāniskās dragas	HMD
Ieguves mašīnas (šeit nenorādītas)	HMX
Dažādi rīki (252)	MIS
Amatierzvejas rīki	RG
Nepazīstami vai šeit nenorādīti zvejas rīki	NK

ZVEJAS KUĢU KODI

A. Galvenie kuģu veidi

FAO Kods	Kuģa veids
BO	Zivju aizsardzības kuģis
CO	Mācību zvejas kuģis
DB	Bagarkuģis (nedarbojas pastāvīgi)
DM	Bagarkuģis (darbojas pastāvīgi)
DO	Bimtraleris
DOX	Bagarkuģis (CNI)
FO	Zivju transportkuģis
FX	Zvejas kuģis (CNI)
GO	Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem
HOX	Bāzes kuģis (CNI)
HSF	Zivju apstrādes kuģis
KO	Kuģis-slimnīca
LH	Kuģis zvejai ar makšķerēm
LL	Kuģis zvejai ar āķu jedām
LO	Kuģis zvejai ar jedām
LP	Kuģis zvejai ar makšķerkātiem un āķu jedām
LT	Kuģis zvejai ar velcēm
MO	Kuģis dažādveida zvejai
MSN	Seineris zvejai ar makšķerēm
MTG	Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem
MTS	Traleris-seineris
NB	Palīgkuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem
NO	Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem
NOX	Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem (CNI)
PO	Kuģis, kas izmanto sūkņus
SN	Seineris zvejai ar dažāda tipa vadiem
SO	Seineris
SOX	Seineris (CNI)
SP	Seineris zvejai ar riņķvadiem
SPE	Eiropas tipa seineris zvejai ar riņķvadiem
SPT	Tunzivju seineris
TO	Traleri
TOX	Traleri (CNI)
TS	Borta tralēšanas kuģis
TSF	Borta tralēšanas saldētājkuģis
TSW	Borta tralēšanas kuģis-refrižerators
TT	Pakaļgala tralēšanas kuģis
TTF	Pakaļgala tralēšanas saldētājkuģis
TTP	Pakaļgala tralēšanas zivju apstrādes kuģis
TU	Traleris zvejai no izliekamiem blokiem
WO	Kuģis zvejai ar krātiņveida zivju lamatām
WOP	Kuģi zvejai ar murdiem
WOX	Kuģis zvejai ar krātiņveida zivju lamatām (CNI)
ZO	Zivju pētniecības kuģis
DRN	Kuģis zvejai ar driftertīkliem
CNI = citur nav noteikts

B. Galvenās kuģu darbības

Alfa kods	Kategorija
ANC	Noenkurošanās
DRI	Dreifēšana
FIS	Zveja
HAU	Vilkšana
PRO	Apstrāde
STE	Kuģa pārvietošanās
TRX	Pārkraušana iekraujot vai izkraujot
OTH	Citas (jāprecizē)

XIII PIELIKUMS

NAFO RAJONS

Daļējs to sugu saraksts, par kurām jāziņo saskaņā ar 31. panta 2. punktu:

ANG/N3NO.	Lophius americanus	Amerikas jūrasvelns ANG
CAA/N3LMN.	Anarhichas lupus	Atlantijas vilkzivs CAA
CAP/N3LM.	Mallotus villosus	Moiva
CAT/N3LMN.	Anarhichas spp.	Vilkzivis CAT
HAD/N3NO.	Melanogrammus aeglefinus	Pikša HAD
HAL/N23KL.	Hippoglossus hippoglossus	Atlantijas paltuss HAL
HAL/N3M.	Hippoglossus hippoglossus	Atlantijas paltuss HAL
HAL/N3NO.	Hippoglossus hippoglossus	Atlantijas paltuss HAL
HER/N3L.	Clupea harengus	Siļķe
HKR/N2J3KL	Urophycis chuss	Amerikas sarkanā jūrasvēdzele HKR
HKR/N3MNO.	Urophycis chuss	Amerikas sarkanā jūrasvēdzele HKR
HKS/N3NLMO	Merlucius bilinearis	Sudrabotais heks
RNG/N23.	Coryphaenoides rupestris	Strupdeguna garaste
HKW/N2J3KL	Urophycis tenuis	Amerikas baltā jūrasvēdzele HKW
POK/N30.	Pollachius virens	Saida
RHG/N23.	Macrourus berglax	Ziemeļu makrūrzivs RHG
SKA/N2J3KL	Raja spp.	Rajas SKA
SKA/N3M.	Raja spp.	Rajas SKA
SQI/N56.	Illex illecebrosus	Īsspuru kalmārs
VFF/N3LMN.	—	Nesašķirotas, nenoteiktas zivis
WIT/N3M.	Glyptocephalus cynoglossus	Sarkanā plekste WIT
YEL/N3M.	Limanda ferruginea	Dzeltenastes plekste

XIV PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS ANTARKTIKAS ŪDEŅU DZĪVO RESURSU AIZSARDZĪBAS (CCAMLR) RAJONĀ

Mērķa sugas	Zona	Aizlieguma laikposms
Marmora nototēnija	FAO 48.1 Antarktika, Pussalas apgabalā	Visu gadu
	FAO 48.2 Antarktika, ap Dienvidu Orkniju
	FAO 48.3 Antarktika, ap Dienvidu Džordžiju
Spuru zivis	FAO 48.1 Antarktika (253)	Visu gadu
Spuru zivis	FAO 48.2 Antarktika (253)	Visu gadu
Zilā nototēnija	FAO 48.3	Visu gadu
Melnspuru leduszivs
Melnā leduszivs
Pelēkā nototēnija
Patagonijas nototēnija
Ilkņzivis	FAO 48.5 Antarktika	No 1.12.2004 līdz 30.11.2005
Ilkņzivis	FAO 88.3 Antarktika (253)	Visu gadu
	FAO 58.5.1 Antarktika (253) (254)
	FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79°20′E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79°20′E (253)
	FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65° S (253)
	FAO 58.4.4 Antarktika (253)
	FAO 58.6 Antarktika (253)
	FAO 58.7 Antarktika (253)
Pelēkā nototēnija	FAO 58.4.4 (253)	Visu gadu
Visas sugas, izņemot Antarktisko leduszivi un Patagonijas ilkņzivi	FAO 58.5.2 Antarktika	1.12.2004 līdz 30.11.2005
Antarktiskā ilkņzivs	FAO 48.4 Antarktika (253)	Visu gadu

XV PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN PĒTNIECISKO ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2004/2005. GADĀ

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Ilkņzivis Nozvejas ierobežojums (tonnas)	Blakus nozvejas ierobežojums (tonnas)
Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU	Ilkņzivis Nozvejas ierobežojums (tonnas)	Rajas	Macrous spp.	Citas sugas
58.4.1	Visi rajoni	No 1.12.2004. līdz 30.11.2005.	A	0	Visi rajoni: 50	Visi rajoni: 96	Visi rajoni: 20
			B	0
			C	200
			D	0
			E	200
			F	0
			G	200
			H	0
			Kopējā zona	600
58.4.2	Visi rajoni	No 1.12.2004. līdz 30.11.2005.	A	260	Visi rajoni: 50	Visi rajoni: 124	Visi rajoni: 20
			B	0
			C	260
			D	0
			E	260
			Kopējā zona	780
58.4.3a)	Visi rajoni ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem	No 1.5. līdz 31.8.2005.	N/A	250	Visi rajoni: 50	Visi rajoni: 26	Visi rajoni: 20
58.4.3b)	Visi rajoni ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem	No 1.5. līdz 31.8.2005.	N/A	300	Visi rajoni: 50	Visi rajoni: 159	Visi rajoni: 20
88.1	Visas zonas	No 1.12.2004. līdz 31.8.2005.	A	0	(255)	(255)	0
			B	80	(255)	(255)	20
			C	223	(255)	(255)	20
			D	0	(255)	(255)	0
			E	57	(255)	(255)	20
			F	0	(255)	(255)	0
			G	83	(255)	(255)	20
			H	786	(255)	(255)	20
			I	776	(255)	(255)	20
			J	316	(255)	(255)	20
			K	749	(255)	(255)	20
			L	180	(255)	(255)	20
			Kopējā zona	3 250	163	520

”

(31) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 30 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(32) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 1 450 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(33) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 1 480 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(34) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 576 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(35) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 6 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(36) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 112 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(37) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 118 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(40) Pārzvejas 2003. gadā rezultātā kvota ir samazināta par 3 924 tonnām saskaņā ar IBSFC lēmumiem.

(41) EK ūdeņi, izņemot ūdeņus 6 jūdžu platumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām Shetland, Fair Isle un Foula.

(45) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā vienam kuģim, jebkurā brīdī, apakšapgabalos Vb, VI un VII. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejauša nozveja apakšapgabalos Vb,VI un VII nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(46) Tostarp jūraslīdaka. Kvotas Norvēģijai ir 6 800 tonnas jūraslīdakai un 4 000 tonnas brosmei, un tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās var zvejot tikai ar āķu jedām ICES rajonā Vb, kā arī VI un VII apakšapgabalā.

(49) Izkrauts kā visa nozveja vai šķirots no nozvejas atlikuma, dalībvalstij ir jāinformē Komisija par to siļķu izkrāvumiem, atsevišķi pa ICES rajoniem IVa un IVb (zonas HER/04A. un HER/04B.).

(50) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotās nozvejas ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(51) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas skaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(52) Siļķu piezvejas, kas ņemtas to sugu zvejā, kuras nav siļķes, un kas izkrautas nešķirotas.

(53) Siļķu piezvejas, kas ņemtas to sugu zvejā, kuras nav siļķes, un kas izkrautas nešķirotas.

(55) Izņemot Blackwater krājumu: tas attiecas uz siļķu krājumu Temzas estuāra jūras reģionā zonā, ko ierobežo līnija, kura iet taisni uz dienvidiem no Landguard Point (51°56′ N, 1°19.1′ E) līdz paralēlei 51°33′ N un pēc tam taisni uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krasta punktam.

(56) Līdz 50 % no šīs kvotas var pārvest uz ICES rajonu IVb. Tomēr par šādiem pārvedumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(57) Tas attiecas uz siļķu krājumu ICES rajonā VIa, uz ziemeļiem no 56°00′ N un tajā VIa daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07°00′ W un ziemeļiem no 55°00′ N, izņemot Clyde.

(58) Šī kvota var tikt zvejota tikai apgabalā VIa uz ziemeļiem no 56°30′ N.

(59) Tas attiecas uz siļķu krājumiem ICES rajonā VIa, uz dienvidiem no 56°00′ N un uz rietumiem no 07°00′ W.

(60) Clyde krājums: attiecas uz siļķu krājumu jūras rajonā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta starp Mull of Kintyre un Corsewall Point.

(61) ICES rajons VIIa ir samazināts ar ICES rajonam VIIg,h,j,k pievienoto apgabalu, ko ierobežo:

(63) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Šajā kvotā zvejotās nozvejas ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(68) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu zvejotās nozvejas ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(74) Līdz 75 % var tikt ņemti apgabalos VIIIc, IX, X, CECAF 34.1.1 (EK ūdeņi).

(75) Var tikt zvejoti EK ūdeņos apgabalos II, IVa, VIa uz ziemeļiem no 56°30′N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.

(77) Putasu nozvejas var ietvert nenovēršamas Argentīnas piezvejas (Argentina spp.).

(78) Var tikt zvejoti EK ūdeņos apgabalos VIa uz ziemeļiem no 56°30′N, VIb, VII uz rietumiem no 12°W.

(80) Jāzvejo ar traļiem, strupdegunu garastu un ogļzivju piezveja jāskaita uz kvotas rēķina.

(81) Vienīgi piezvejai. Specializētā zveja saskaņā ar šo kvotu nav atļauta.

(84) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 25 % vienam kuģim apakšapgabalos VI un VII. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejauša nozveja apakšapgabalos VI un VII nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas.

(85) Tostarp brosmes. Jūraslīdaku kvotas Norvēģijai ir 6 000 tonnas un brosmēm — 4 000 tonnas, un tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2000 tonnām un var tikt zvejotas tikai ar āķu jedām ICES rajonā Vb un apakšapgabalos VI un VII.

(86) Tostarp zilā jūraslīdaka un brosmes. Zvejošanai tikai ar āķu jedām VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) un VIb apakšapgabalā.

(87) No kā pieļaujama citu sugu nejauša nozveja 20 % vienam kuģim apakšapgabalā VI. Tomēr šo procentuālo vērtību var pārsniegt pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma specifiskās vietās. Kopējā citu sugu nejauša nozveja apakšapgabalā VI nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.

(88) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(89) Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zvejošana ūdeņos līdz 30 m dziļumam ir aizliegta.

(90) Var tikt zvejotas tikai IV (EK ūdeņos) un Skageraka apgabalā. Šajā kvota zvejotās nozvejas ir jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

(93) Kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiek pabeigtas apspriedes ar Norvēģiju par zvejniecību 2005. gadā.

(94) Ietverot šīs dalībvalsts Atlantijas makreļu zvejniecību 1865 tonnu apmērā ICES rajonā IIIa un EK ūdeņos ICES rajonā IVab (MAC/*3A4AB).

(95) Ietverot 315 tonnas, kas paredzētas zvejošanai Norvēģijas ūdeņos ICES apakšapgabalā IV (MAC/*04N-).

(96) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidu piezvejas ir jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(97) Atskaitāma no Norvēģijas KPN daļas (pieejas kvota). Šī kvota var tikt zvejota tikai IVa rajonā, izņemot 3 000 tonnas, kas var tikt zvejotas IIIa rajonā.

(98) KPN, par ko vienojušas ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

(99) Var tikt zvejots tikai rajonos IIa, IVa, VIa (uz ziemeļiem no 56°30’ N), VIId, e, f, h.

(100) no kā 1 002 tonnas var tikt zvejotas ICES rajonā IVa uz ziemeļiem no 59°N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim. Farēru salu kvota 2 763 tonnu apmērā var tikt zvejota ICES rajonā VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) visu gadu un/vai ICES rajonā VIIe, f, h un/vai ICES rajonlā IVa.

(101) KPN, par ko vienojušās ES, Norvēģija un Farēru salas attiecībā uz ziemeļu apgabalu.

(102) Uz ziemeļiem no 59° N (EK zona) no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

(103) Daudzumi, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, var tikt ņemti līdz 25 % no donora dalībvalsts kvotas ICES apgabalā VIII a, b, d (MAC/*8ABD.).

(106) Kvotā iekļauta maksimāli pieļaujamā 1 200 tonnu siļķu piezveja. Jebkādu putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta zvejas apgabalos VIa, VIb un VII.

(107) Ietverot Atlantijas bara haizivs, lielās laternhaizivs, gardeguna spurainās haizivs, pelēkās īsradzes haizivs, lielās laternhaizivs, gludās laternhaizivs un baltacu haizivju nozvejas, kas zvejotas ar āķu jedām. Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apakšapgabalos IV, VI un VII.

(109) Saskaņā ar kopējo kvotu — 6 500 tonnas — ICES apakšapgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VII e,f,h.

(110) Šī kvota var tikt zvejota tikai ICES apgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′ N) un VIIe, f, h.

(111) Saskaņā ar kopējo kvotu — 6 500 tonnas — ICES apakšapgabalos IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) un VII e,f,h.

(112) No kā ne vairāk par 5 % sastāv no stavridas garumā starp 12 un 14 cm, neatkarīgi no Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 19. panta. Šā daudzuma kontroles nolūkos nozveju svaru reizina ar koeficientu 1.2.

(113) Ūdeņi pie Azoru salām, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.

(114) Ūdeņi blakus Madeirai, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija.

(115) Ūdeņi blakus Kanāriju salām, uz kuriem attiecas Spānijas suverenitāte vai jurisdikcija.

(116) Šī kvota var tikt zvejota ICES rajonā VIa uz ziemeļiem no 56°30′ N.

(119) Mencu, pikšu, pollaku, merlangu un saidas piezvejas jāskaita uz šo sugu kvotu rēķina.

(121) Zvejots tikai ar āķu jedām; ietverot garastes, Mora mora un diegspuru vēdzeli.

(122) Norvēģijas piešķirtā kvota Zviedrijai par “citām sugām” tradicionālajā līmenī.

(123) Aprobežojas ar IIa un I zonu. Ietver zvejniecības, kas nav īpaši minētas.

(125) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(127) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(129) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(131) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(132) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(133) Kopienai pieejamo mencas krājumu daļas piešķiršana Špicbergenā un Bear salās nekādi neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes nolīguma.

(134) No kā 200 tonnas, kas ir paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.

(135) Ja Atlantijas paltusa piezveja, veicot mencas un sarkanasara zveju ar traļiem, rada šīs kvotas pārzveju, Grenlandes iestādes nodrošinās, ka tiek rasts risinājums, lai Kopienas mencas un sarkanasara zveja var turpināties, līdz atbilstīgās kvotas ir izmantotas.

(136) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(137) No kā 200 tonnas, kas paredzētas zvejot tikai ar āķa jedām, piešķirtas Norvēģijai.

(138) Ja Atlantijas paltusa piezveja, veicot mencas un sarkanasara zveju ar traļiem, rada šīs kvotas pārzveju, Grenlandes iestādes nodrošinās, ka tiek rasts risinājums, lai Kopienas mencas un sarkanasara zveja var turpināties, līdz atbilstīgās kvotas ir izmantotas.

(139) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(140) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(141) Strupdeguna garastes un ogļzivs piezvejas līdz 1 080 tonnām skaita uz šīs kvotas rēķina.

(142) No kā 2 750 tonnas it piešķirtas Norvēģijai un 1 150 tonnas — Farēru salām.

(143) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(144) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(145) No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 75 tonnas — Farēru salām.

(146) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(147) No kā 800 tonnas piešķirtas Norvēģijai un 150 tonnas — Farēru salām.

(148) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(149) Var tikt arī zvejotas apakšapgabalā IV (Norvēģijas ūdeņi) un rajonā IIa (ārpus EK ūdeņiem) (MAC/*4N-2A).

(152) Var tikt zvejotas NAFO uzraudzības apgabala 2.apakšapgabala rajonos IF un 3K, taču skaita uz V, XII, XIV kvotas rēķina, ievērojot kopējo kvotu 25 000 tonnu apmērā (RED/*N1F3K).

(154) Ar pelaģisko trali var zvejot ne vairāk kā 12 500 tonnas. Par nozvejām ar grunts trali un pelaģisko trali ziņo atsevišķi. Var tikt zvejotas austrumos vai rietumos.

(155) 3 500 tonnas zvejošanai ar pelaģisko trali ir piešķirtas Norvēģijai.

(156) 500 tonnas ir piešķirtas Farēru salām. Par nozvejām ar grunts trali un pelaģisko trali ziņo atsevišķi.

(157) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(158) Attiecas uz jauktu mencu, samu, raju, jūras līdaku un brosmju piezveju. Mencu piezvejas apjomi nedrīkst pārsniegt 100 tonnas. Var zvejot austrumos vai rietumos.

(159) Paredzamā kvota, kas noteikta uz laiku, līdz tiks pabeigtas sarunas ar Dāniju (Farēru salu un Grenlandes vārdā) par zvejniecību 2005. gadā.

(162) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(163) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(164) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(165) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(166) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(167) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(168) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(169) Nav noteikta Kopienas daļa, 29 467 tonnu apjoms ir pieejams Kanādai un EK dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.

(171) Lai gan Kopienai ir bijusi pieejama kopējā kvota 76 tonnu apmērā, nolemts šo apjomu pazemināt līdz 0. Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(172) Informācija par nozvejām, kas zvejotas ar kuģiem saskaņā ar šo kvotu, sniedz karoga dalībvalstij un ar Komisijas starpniecību nosūta NAFO atbildīgajam sekretāram ar 48 stundu intervālu.

(173) Neveiks šo sugu specializētu zveju, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(175) Zvejošanai no 1. janvāra līdz 31. martam, no 1. jūlija līdz 14. septembrim un no 1. decembra līdz 31. decembrim.

(177) Kuģi var arī zvejot šo krājumu rajona 3L četrstūra zonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

Veicot zvejniecību šajā četrstūra zonā, kuģiem, neatkarīgi no tā, vai tie šķērso vai nešķērso līniju, kas atdala NAFO rajonus 3L un 3M, ziņo saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 189/92 (1992. gada 27. janvāris), kas nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas Zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997, 1. lpp.)), pielikuma 1.3. punktu.

Pie tam garneļu zvejniecība ir aizliegta no 2005. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim rajonā, ko ierobežo šādas koordinātas:

(178) Neattiecas. Zvejniecību pārvalda ar zvejas piepūles ierobežojumiem. Attiecīgās dalībvalstis izdod īpašas zvejas atļaujas to zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar šādu zvejniecību, un informē Komisiju par šādām atļaujām pirms kuģa darbības sākšanas saskaņā ar Regulu (EK) 1627/94. Atkāpjoties no minētās regulas 8. panta, atļaujas būs derīgas tikai, ja Komisija to nav apstrīdējusi piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma.

Katra dalībvalsts 25 dienu laikā pēc kalendārā mēneša, kad ir veiktas nozvejas, katru mēnesi ziņo Komisijai par zvejas dienām, kas pavadītas rajonā 3M un apgabalā, kas noteikts (1) zemsvītras piezīmē iepriekš.

(179) Neveiks šo sugu specializētu zvejniecību, bet varēs nozvejot tikai kā piezveju saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 28. pantā.

(180) Šai kvotai ir jāsaskan ar KPN 5 000 tonnu apmērā, kas ieviesta šim krājumam. Pēc KPN izsmelšanas tiks apturēta šā krājuma specializēta zvejniecība neatkarīgi no nozvejas līmeņa.

(181) Kipra un Malta var zvejot, ievērojot ICCAT kvotu “Citi”, saskaņā ar ICCAT Atbilstības tabulām, kas pieņemtas ICCAT ikgadējā sanāksmē 2003.

(182) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli un tikai piezvejas veidā.

(184) Aizliegts izmantot jebkādus žaunu tīklus, šķēršļu tīklus un iepinošos tīklus.

(185) Kopienas kuģu skaits, kas zvejo balto tunzivi kā mērķa sugu, ir pm, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 973/2001 10. panta 1. punktu.

(186) Maksimālā zvejas kuģu skaita sadalījums starp dalībvalstīm, kas ir pilnvaroti zvejot balto tunzivi kā mērķa sugu, saskaņā ar Regulas (EK) 973/2001 10. panta 4. punktu ir šāds:

(187) KPN piezvejas segšanai jebkurā specilalizētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, specializētā zvejošana tiek pārtraukta.

(188) KPN, lai segtu piezvejas Dissostichus eleginoides un Champsocephalus gunnari zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izsmelta, attiecīgā zvejošana tiek pārtraukta.

(189) KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 15. novembra līdz 2005. gada 14. novembrim. Šā krājuma zvejošana laikposmā no 2005. gada 1. marta līdz 31. maijam ir ierobežota līdz 894 tonnām.

(190) Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(191) Šīs KPN nolūkos apgabals, kurā ir pieļauta zveja, ir definēts kā FAO statistiskā iedalījuma 58.5.2 daļa, kas atrodas rajonā, ko ierobežo līnija:

(192) Šī KPN attiecas uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2005. gada 1. maija līdz 31. augustam un zveju ar murdiem no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(195) Šī KPN ir piemērojama zvejošanas sezonas laikā, kas noteikta tāda, kāda tā ir apakšapgabalā 48.3. vai līdz ir sasniegta Patagonijas ilkņzivs nozvejas robeža apakšapgabalā 48.4, vai līdz ir sasniegta Patagonijas ilkņzivs nozvejas robeža apakšapgabalā 48.3, kā noteikts iepriekš, atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem iestājas agrāk.

(196) Šī KPN attiecas uz zveju ar trali laikposmā no 2005. gada 1. decembra līdz 30. novembrim un uz zveju ar āķu jedām laikposmā no 2005. gada 1. maija līdz 31. augustam.

(197) KPN ir attiecināma tikai uz rietumiem no 79°20′E. Zvejošana uz austrumiem no meridiāna šajā zonā ir aizliegta (skatīt XV pielikumu).

(198) Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(199) Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(200) Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(201) KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(202) KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(203) KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(204) KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī KPN piezveja ir izmantota, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(205) Šī KPN ir attiecināma uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(206) KPN piezvejas segšanai jebkurā specializētā zvejā. Ja šī KPN piezveja ir izmantota, specializētā zvejošana tiek slēgta.

(207) KPN, lai segtu piezvejas Patagonijas ilkņzivij un Antarktiskās leduszivs zvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(208) KPN, lai segtu piezvejas Patagonijas ilkņzivju un Antarktisko leduszivjuzvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(209) KPN, lai segtu piezvejas Patagonijas ilkņzivju un Antarktisko leduszivjuzvejniecībā. Ja šī piezvejas KPN ir izmantota, attiecīgā zvejošana tiek slēgta.

(211) KPN ir attiecināms uz laikposmu no 2004. gada 1. decembra līdz 2005. gada 30. novembrim.

(214) Zivīm, kas audzētas ilgāk nekā gadu, būtu jāievieš citas paraugu ņemšanas papildu metodes.

(217) No 1. marta līdz 31. oktobrim Skageraka apgabalā un no 1.marta līdz 31. jūlijam Kategatā.

(218) No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā.

(219) Ja tiek izmantots šis linuma acs izmēra dipazons, āmis un pagarinājuma daļa ir veidota no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrestēm.

(220) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 10 % jebkura mencu, pikšu, heku, mazmutes plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, Atlantijas makreles, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.

(221) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 50 % jebkura mencu, pikšu, heku, plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, siļķu, Atlantijas makreles, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, Norvēģijas omāru un omāru maisījuma.

(222) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv ne vairāk kā no 60 % jebkura mencu, pikšu, heku, plekstes, sarkanās plekstes, mazmutes plekstes, jūrasmēles, akmeņplekstes, gludo rombu, plekstes, smilšplekstes, merlangu, limandas, saidas, un omāru maisījuma.

(223) Pārbaudot pēc EK zvejas žurnāla — vidējais gada izkrāvums dzīvsvarā.

(224) Zvejas kuģis var atrasties apgabalā attiecīgā mēneša vairākās dienās.

(225) Kuģi, uz kuriem attiecas šis izņēmums, atbilst šā pielikuma 1. papildinājuma nosacījumiem.

(226) Balstoties uz EK zvejas žurnāla ierakstiem — vidējais ikgadējais izkrautais apjoms dzīvsvarā.

(230) Atbilstīgi 1999. gada vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.

(231) Šie skaitliskie rādītāji attiecas uz maksimālo klātesošo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(232) Šie skaitliskie rādītāji ir iekļauti skaitliskajos rādītājos “Zveja ar trali 21 jūdzi ārpus Farēru salu bāzes līnijas”.

(235) Licences, kas attiecas uz garneļu zvejniecību Francijas Gviānā izsniedz, pamatojoties uz trešās valsts iesniegto plānu, ko apstiprina Komisija. Katras licences derīguma termiņam ir jābūt ierobežotam saskaņā ar zvejas laikposmu, kas paredzēts nozvejas plānā, kurš ir pamatā licences izdošanai.

(237) Zvejojamas tikai ar āķu jedām vai krātiņveida zivju lamatām (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, dziļumos, kas ir lielāki par 30 m (haizivis). Lai izsniegtu šādu licenci, ir jāpierāda, ka pastāv juridisks līgums starp kuģa īpašnieku, kas piesakās licencei, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānas departamentā, un ka tas ietver saistības vismaz 75 % no visas lutjānzivju nozvejas vai 50 % no visas haizivju nozvejas no attiecīgā kuģa izkraut krastā minētajā departamentā, lai šīs zivis varētu pārstrādāt šā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekš minētajam līgumam ir jābūt Francijas iestāžu apstiprinātam, nodrošinot, ka tas ir savienojams ar līgumslēdzējas rūpnīcas pārstrādes jaudu un Gviānas ekonomiskās attīstības mērķiem. Līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekš minētais apstiprinājums ir noraidīts, Francijas iestādes informē par noraidījumu un norāda tā iemeslu attiecīgajai pusei un Komisijai.

(239) Atkarīgs no sarunu ar Norvēģiju par zvejniecību 2005. gadā pabeigšanas.

(243) No kuriem maksimālais ar žaunu tīkliem mencas vienlaikus zvejojošo kuģu skaits ir 10.

(244) Vienu kopiju saglabā kapteinis, vienu kopiju saglabā kontroles darbinieks, un vienu kopiju nosūta Eiropas Kopienu Komisijai.

(245) Saskaņā ar STACRES 1970. gada sanāksmē pieņemto rekomendāciju (ICNAF Sarkanā grāmata, 1970, I daļa, 67. lpp.) Urophycis ģints heki ir šādi apzīmēti statistikas ziņojumiem: a) heks no zonu 1, 2 un 3 un iedalījumiem 4R, S, T un V ir jāapzīmē kā Amerikas baltā jūrasvēdzele, Urophycis tenuis; b) heks, kas nozvejots ar āķu jedām, vai heks, kas lielāks par 55 cm, neatkarīgi, kā tas nozvejots, no iedalījumiem 4W un X, zonas 5 un statistiskā apgabals 6, ir apzīmējami kā Amerikas baltās jūrasvēdzeles, Urophycis tenuis; c) izņemot, kā noteikts b) punktā, citi Urophycis ģints heki, kas nozvejoti iedalījumos W un X, zonā 5 un statistiskā apgabalā 6, ir uzskatāmi par sarkanajiem hekiem, Urophycis chuss.

(246) Zivs izmērs Atlantijas mencai attiecas uz garumu līdz astes spuras sazarojumu vietai, pārējām sugām — uz visu garumu.

Norādījumi: Ja tiek lietoti divi vai vairāki zvejas rīku veidi vienā un tajā pašā 24 stundu laikposmā, attiecībā uz katru veidu būtu jāveic atsevišķs ieraksts.

(249) Zvejniecības dienesti var norādīt sāna un aizmugurējās daļas lejas un sāna un aizmugurējās daļas pelaģiskos traļus, attiecīgi kā OTB-1 un OTB-2, un OTM-1, un OTM-2.

(251) LDV kods mazu zvejas laivu darbināmiem virves zvejas rīkiem tiks saglabāts vēsturisku datu nolūkā.

(252) Šis pants ietver: rokas un izkraušanas tīklus, savākšanas tīklus, ievākšanu ar rokām, ar vienkāršiem rokas darbarīkiem, ar vai bez niršanas ekipējuma, indēm un sprāgstvielām, apmācītiem dzīvniekiem, elektrības zveju.

(255) Nozvejas ierobežojumu noteikumi piezvejas sugām SSRU, kas piemērojami, nepārsniedzot kopējos piezvejas ierobežojumus apakšapgabalā.

Punkta Nr.	Platums N	Garums W
1	47°20′0	46°40′0
2	47°20′0	46°30′0
3	46°00′0	46°30′0
4	46°00′0	46°40′0

Punkta Nr.	Platums N	Garums W
1	47°20′0	46°40′0
2	47°20′0	46°30′0
3	46°00′0	46°30′0
4	46°00′0	46°40′0

Punkta Nr.	Platums N	Garums W
1	47°55′0	45°00′0
2	47°30′0	44°15′0
3	46°55′0	44°15′0
4	46°35′0	44°30′0
5	46°35′0	45°40′0
6	47°30′0	45°40′0
7	47°55′0	45°00′0

Dalībvalsts	Maksimālais zvejas kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	2	131
Igaunija	8	1 667
Spānija	10	257
Latvija	4	490
Lietuva	7	579
Polija	1	100
Portugāle	1	69

—	:	Raju dzimtas zivīm	:	5 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz ilkņzivīm, vai 50 tonnas, atkarībā no tā, kurš apjoms lielāks
—	:	Macrourus spp.	:	16 % no nozvejas ierobežojuma, kas noteikts attiecībā uz ilkņzivīm
—	:	Citas sugas	:	20 tonnas katrai SSRU.