6.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/16

(1)

Direktīvā 2002/32/EK noteikts, ka dzīvnieku barībā ir aizliegts lietot produktus, kuros nevēlamo vielu koncentrācija pārsniedz I pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo koncentrāciju.

(2)

Pēc Direktīvas 2002/32/EK pieņemšanas Komisija paziņoja, ka minētās direktīvas I pielikuma noteikumi tiks pārskatīti, ņemot vērā jaunākos zinātnisko riska novērtējumu datus un ņemot vērā aizliegumu jebkādā veidā atšķaidīt inficētus, prasībām neatbilstošus produktu, kas paredzēti dzīvnieku barošanai.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma 2005. gada 2. februārī pieņēma atzinumu par kamfehloru kā par nevēlamu vielu dzīvnieku barībā.

(4)

Kamfehlors ir nesistēmisks insekticīds, kura lietošana pasaulē pārsvarā ir pārtraukta. Kamfehlora maisījumiem ir sarežģīts sastāvs, kurā noteiktas vismaz 202 atšķirīgas radniecīgas vielas. Kamfehlora noturības un ķīmisko īpašību dēļ tas joprojām ir sastopams vidē.

(5)

Lai arī vairāku radniecīgo vielu, piemēram, CHB 32, kas ir galvenā sastāvdaļa tehniskos maisījumos, biotransformācija notiek salīdzinoši ātri, citas radniecīgās vielas, piemēram, CHB 26, 50 un 62, ir noturīgākas, un pārtikas apritē norisinās ievērojama šo vielu bioakumulācija. Radniecīgās vielas CHB 26, 50 un 62 varētu izmantot kā piesārņojuma ar kamfehloru indikatorus. CHB 32 kā indikatora klātbūtne liecina par to, ka piesārņojums noticis nesen, un šo rādītāju varētu iekļaut monitoringa programmās iespējamu nelikumību noteikšanai.

(6)

Galvenie kamfehlora iedarbības avoti uz dzīvniekiem ir zivju eļļa un zivju milti. Zivju barībā (jo īpaši plēsīgajām sugām) var būt ievērojams zivju miltu un zivju eļļas daudzums. Citu dzīvnieku barībā zivju miltus izmanto nedaudz, līdz ar to vielas iedarbības iespējas caur barību ir mazākas.

(7)

Zivis ir visjutīgākās attiecībā uz kamfehlora izraisītu intoksikāciju. Pastāv liela kamfehlora pārnešanas iespēja ar trekno zivju audiem, ko lieto pārtikā, bet iespējas to pārnest ar citiem lauksaimniecības dzīvniekiem ir mazākas. Zivis, jo īpaši lipīdiem bagāto sugu zivis, ir galvenais avots vielas iedarbībai uz cilvēku, kamēr citi avoti ir mazāk nozīmīgi.

(8)

Ir lietderīgi aizstāt vispārējo maksimālo pieļaujamo kamfehlora koncentrāciju, kas attiecībā uz visu veidu barību ir spēkā patlaban, ar maksimālo pieļaujamo kamfehlora koncentrāciju zivju eļļai, zivju miltiem un zivju barībai, lai nodrošinātu to, ka šie produkti neapdraud cilvēka veselību un dzīvnieku veselību. Barības nekaitīguma pakāpe ir paaugstināta, ievērojami samazinot pieļaujamo vielas koncentrāciju zivju barībā, ko izbaro tieši, un barības nekaitīgumam būtu jāuzlabojas, mērķtiecīgi kontrolējot to, kā tiek izlietoti produkti, kas paredzēti dzīvnieku barošanai un kas atzīti par galveno kamfehlora iedarbības avotu.

(9)

Spēkā esošā vispārējā maksimālā pieļaujamā koncentrācija kamfehloram neatspoguļo pašreizējo parasto fona piesārņojuma līmeni zivju eļļā. Ir lietderīgi noteikt maksimālo pieļaujamo koncentrāciju zivju eļļā, ņemot vērā fona līmeni, kas neapdraud dzīvnieku un sabiedrības veselību. Maksimālā pieļaujamā koncentrācija ir jāpārskata, ņemot vērā vajadzību pēc plašākas atsārņošanas procedūru piemērošanas.

(10)

Tādēļ Direktīva 2002/32/EK ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,