|
29.11.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 313/1 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2005/78/EK
(2005. gada 14. novembris),
ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, kā arī ar ko groza tās I, II, III, IV un VI pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punkta otro ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (2), un jo īpaši tās 7. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīva 2005/55/EK ir viena no atsevišķajām direktīvām, kas attiecas uz tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta ar Direktīvu 70/156/EEK. |
|
(2) |
Direktīvā 2005/55/EK noteikts, ka no 2005. gada 1. oktobra jauniem lieljaudas motoriem un jaunu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu motoriem jāatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz iebūvētām diagnostikas sistēmām un to ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu izturību un atbilstību, kuru ekspluatācija un tehniskā apkope notiek atbilstoši prasībām. Jāpieņem tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu minētās direktīvas 3. un 4. pantu. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2005/55/EK 5. pantam, ir lietderīgi ieviest prasības, kas veicinātu jaunu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu pareizu izmantošanu atbilstoši izgatavotāja prasībām, kas aprīkoti ar motoriem, kuriem ir izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma, kurai nepieciešama reaģenta izmantošana, lai panāktu paredzēto ierobežojamo piesārņotāju samazinājumu. Jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka šādu transportlīdzekļu vadītāji ir savlaicīgi informēti par jebkura transportlīdzeklī izmantojamā reaģenta padeves daudzuma samazināšanos vai par to, ka reaģenta pievadīšana nenotiek. Ja vadītājs ignorē šādus brīdinājumus, motora veiktspēja jāmaina, līdz vadītājs papildina izmantojamā reaģenta krājumus, kas vajadzīgi efektīvai izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbībai. |
|
(4) |
Ja motoriem, uz ko attiecas Direktīva 2005/55/EK, jāizmanto patērējams reaģents, lai sasniegtu emisiju ierobežojumus, attiecībā uz kuriem minētajiem motoriem tika piešķirts tipa apstiprinājums, dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šādi reaģenti ir pieejami ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā. Dalībvalstīm jābūt iespējām veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu šādu reaģentu izmantošanu. |
|
(5) |
Ir lietderīgi ieviest prasības, kas dalībvalstīm regulāro tehnisko apskašu laikā dod iespēju pārraudzīt un nodrošināt to, ka lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļi, kuri aprīkoti ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmām, kas prasa izmantot kādu izmantojamo reaģentu, periodā pirms pārbaudes ir izmantoti pareizi. |
|
(6) |
Dalībvalstīm jāspēj aizliegt jebkuru to lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu ekspluatāciju, kuru izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmā jāizmanto patērējams reaģents, lai sasniegtu emisijas ierobežojumus, attiecībā uz kuriem šādiem transportlīdzekļiem tika piešķirts tipa apstiprinājums, ja izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēma faktiski nepatērē vajadzīgo reaģentu vai ja transportlīdzeklī nav vajadzīgā reaģenta. |
|
(7) |
To lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, kurā jāizmanto kāds izmantojamais reaģents, izgatavotājiem jāinformē savi klienti par pareizu šādu transportlīdzekļu ekspluatāciju. |
|
(8) |
Jāpielāgo Direktīvas 2005/55/EK prasības attiecībā uz izslēgšanas stratēģiju izmantošanu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību. Jāprecizē arī prasības vairāku režīmu motoriem un ierīcēm, kas var ierobežot motora griezes momentu noteiktos ekspluatācijas apstākļos. |
|
(9) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (3), III un IV pielikumā prasīts, lai ar 2005. gada 1. janvāri visā Kopienā pārdošanai paredzētajā benzīnā un dīzeļdegvielā maksimālais sēra daudzums nepārsniegtu 50 mg/kg (miljondaļas, ppm). Visā Kopienā arvien pieejamāka kļūst degviela ar sēra daudzumu 10 mg/kg vai mazāku, un Direktīva 98/70/EK prasa šādas degvielas pieejamību no 2009. gada 1. janvāra. Tāpēc standartdegviela, kuru izmantoja motora tipa apstiprinājuma testēšanā, pamatojoties uz emisijas ierobežojumiem, kas noteikti Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma tabulu B1, B2 un C rindā, jādefinē no jauna, lai attiecīgā gadījumā labāk uzrādītu sēra daudzumu tajā dīzeļdegvielā, kas ir pieejama tirgū, sākot ar 2005. gada 1. janvāri un ko jāizmanto motoros ar uzlabotām emisijas kontroles sistēmām. Ir lietderīgi arī no jauna definēt sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) standartdegvielu, lai atspoguļotu progresu kopš 2005. gada 1. janvāra. |
|
(10) |
Tehniski pielāgojumi paraugu ņemšanas un mērīšanas procedūrām ir nepieciešami, lai varētu ticami un atkārtojami mērīt makrodaļiņu masas emisiju kompresijaizdedzes motoriem, kuriem ir piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši makrodaļiņu ierobežojumiem, kas noteikti Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1. iedaļas tabulu B1, B2 vai C rindā, un gāzes motoriem, kam ir piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši emisijas ierobežojumiem, kas noteikti minētā pielikuma 6.2.1. iedaļas 2. tabulas C rindā. |
|
(11) |
Tā kā Direktīvas 2005/55/EK 3. un 4. panta īstenošanas noteikumi ir pieņemti reizē ar noteikumiem, ar ko minēto direktīvu pielāgo tehnikas attīstībai, abi pasākumi ir iekļauti vienā aktā. |
|
(12) |
Ņemot vērā tehnoloģiskās attīstības ātrumu šajā jomā, šī direktīva vajadzības gadījumā tiks pārskatīta līdz 2006. gada 31. decembrim. |
|
(13) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2005/55/EK. |
|
(14) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai, kura izveidota ar Direktīvas 70/156/EEK 13. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2005/55/EK I, II, III, IV un VI pielikums tiek grozīts saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.
2. pants
Direktīvas 2005/55/EK 3. un 4. panta īstenošanas pasākumi ir noteikti šīs direktīvas II – V pielikumā.
3. pants
1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2006. gada 8. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2006. gada 9. novembra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2005. gada 14. novembrī
Komisijas vārdā ––
priekšsēdētāja vietnieks
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/49/EK (OVL 194, 26.7.2005., 12. lpp.).
(2) OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.
(3) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
DIREKTĪVAS 2005/55/EK PIELIKUMU I, II, III, IV UN VI GROZĪJUMI
Direktīvu 2005/55/EK groza šādi:
|
1) |
I pielikumu groza šādi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2) |
II pielikumu groza šādi:
|
|
3) |
III pielikumu groza šādi:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4) |
IV pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5) |
VI pielikumu groza šādi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(*) OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/76/EK (OV L 206, 15.8.2003., 29. lpp.).”
(**) OV L 313, 29.11.2005., 1. lpp.
(***) Šīs direktīvas 4. panta 1. punktā noteikts novērot būtiskus funkcionālās darbības traucējumus, nevis novērot izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas katalizatora/filtra efektivitātes samazināšanos vai zudumu. Būtiski funkcionālās darbības traucējumu paraugi sniegti Direktīvas 2005/78/EK IV pielikuma 3.2.3.2. un 3.2.3.3. iedaļā.
(****) OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/99/EK (OV L 334, 28.12.1999., 32. lpp.).”
(*) Komisija noteiks, vai šajā direktīvā jānosaka īpaši pasākumi attiecībā uz vairāku režīmu motoriem vienlaicīgi ar priekšlikumu par prasībām šīs direktīvas 10. pantā.
(**) Līdz 2008. gada 1. oktobrim piemēro šo: “apkārtējā temperatūra ir robežās no 279 K līdz 303 K (no 6 °C līdz 30 °C)”.
(***) Šo temperatūras diapazonu pārvērtēs kā daļu no šīs direktīvas pārskatīšanas, īpaši uzsverot piemērotību zemākām temperatūrām.”
(*) Komisija ir nodomājusi pārskatīt šo iedaļu līdz 2006. gada 31. decembrim.
(**) Komisija ir nodomājusi pārskatīt šīs vērtības līdz 2005. gada 31. decembrim.”
(*) Svītrot, ja nav piemērojams.”
(*) Svītrot, ja nav piemērojams.”
(*) Svītrot, ja nav piemērojams.”
(*) Svītrot, ja nav piemērojams.”
(*) Vērtība ir derīga tikai degvielai, kas norādīta IV pielikumā.”
(*) Komisija pārskata prasību par temperatūru virs filtra turētāja 325 K (52 °C) un nepieciešamības gadījumā iesniedz priekšlikumu par alternatīvu temperatūru, kas piemērojama jauno tipu apstiprināšanai pēc 2008. gada 1. oktobra.”
(*) Svītrot, ja nav piemērojams.” ”
(*) Līdz 2005. gada 1. oktobrim gāzes motoru tipa apstiprināšanas testiem var izmantot vērtības, kuras ir iekavās. (Komisija ziņo par gāzes motoru tehnoloģijas attīstību, lai apstiprinātu vai mainītu regresijas līknes pielaides, kas ir piemērojamas attiecībā uz gāzes motoriem, kas doti šajā tabulā.)
(1) Specifikācijās norādītas “patiesās vērtības”. Nosakot robežlielumus, piemēroti ISO 4259 “Naftas produkti — precīzijas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz pārbaudes metodēm” noteikumi, un nosakot minimālo vērtību, ņemta vērā minimālā starpība starp 2 R un nulli; nosakot minimālās un maksimālās vērtības, tām jāatšķiras vismaz par 4R (R = reproducējamība).
Neatkarīgi no šā pasākuma, kas nepieciešams tehniskiem mērķiem, degvielas izgatavotājam tomēr jācenšas sasniegt nulles vērtību gadījumos, kad noteiktais maksimālais lielums ir 2R, un vidējo vērtību gadījumos, kad ir doti maksimālie un minimālie robežlielumi. Ja nepieciešams noskaidrot, vai degviela atbilst specifikācijas prasībām, piemēro ISO 4259 noteikumus.
(2) Cetānskaitļa diapazons neatbilst 4R minimālā diapazona prasībām. Taču strīda gadījumā starp degvielas piegādātāju un degvielas lietotāju strīda risināšanai var izmantot ISO 4259 ar noteikumu, ka vienreizējas noteikšanas vietā tiek izmantoti atkārtoti mērījumi, ko veic pietiekamu skaitu reižu, lai nodrošinātu nepieciešamo precizitāti.
(3) Jāpaziņo I tipa pārbaudē lietotās degvielas faktiskais sēra saturs.
(4) Pat ja oksidācijas stabilitāte tiek kontrolēta, pieņem, ka glabāšanas laiks būs ierobežots. Jāvēršas pie piegādātāja ar lūgumu sniegt konsultācijas par glabāšanas noteikumiem un laiku.”
(5) Ar šo metodi korozīvo vielu klātbūtnes noteikšana var būt neprecīza, ja paraugs satur korozijas inhibitorus vai citas ķimikālijas, kas samazina parauga korozīvo iedarbību uz vara sloksni. Tādēļ šādu sastāvdaļu pievienošana ir aizliegta, lai nemaldinātu pārbaudes rezultātus.
(6) Ar šo metodi korozīvo vielu klātbūtnes noteikšana var būt neprecīza, ja paraugs satur korozijas inhibitorus vai citas ķimikālijas, kas samazina parauga korozīvo iedarbību uz vara sloksni. Tādēļ šādu sastāvdaļu pievienošana ir aizliegta, lai nemaldinātu pārbaudes rezultātus.”
(7) Svītrot, ja nav piemērojams.
II PIELIKUMS
PROCEDŪRAS EMISIJAS KONTROLES SISTĒMU ILGLAICĪGUMA TESTA VEIKŠANAI
1. IEVADS
Šajā pielikumā sīki izklāstītas procedūras motoru saimes atlasei, ko paredzēts pārbaudīt saskaņā ar nostrādājuma uzkrāšanas grafiku, lai noteiktu nolietošanās koeficientus. Šādus nolietošanās koeficientus piemēro mērītajām emisijām no motoriem, kam veic periodisku pārbaudi, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā esoša motora emisijas atbilst piemērojamiem emisiju ierobežojumiem, kas noteikti Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1 iedaļas tabulās, ilglaicīguma periodā, kas piemērojams transportlīdzeklim, kurā uzstādīts motors.
Šajā pielikumā sniegta arī sīka informācija par ar emisiju saistītu un nesaistītu tehnisko apkopi, ko veic motoriem saskaņā ar nostrādājuma uzkrāšanas grafiku. Šādu tehnisko apkopi veic ekspluatācijā esošiem motoriem un par to paziņo jaunu lieljaudas motoru īpašniekiem.
2. MOTORU ATLASE LIETOŠANAS LAIKA NOLIETOŠANĀS KOEFICIENTU NOTEIKŠANAI
2.1. Motorus atlasa no motoru saimes, kas noteikta Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 8.1. iedaļā emisijas testēšanai, lai noteiktu lietošanas laika nolietošanās koeficientus.
2.2. Motorus no dažādām motoru saimēm var tālāk apvienot saimēs, pamatojoties uz izmantoto izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas veidu. Lai motorus, kuru cilindru skaits un cilindru konfigurācija ir atšķirīga, bet kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un ierīce izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmās, iekļautu tai pašā motora pēcapstrādes sistēmu saimē, izgatavotājs apstiprinātājiestādei iesniedz datus, kas apliecina, ka šādu motoru emisijas ir līdzīgas.
Motoru izgatavotājs izvēlas vienu motoru, kas ir pārstāvēts motoru pēcapstrādes sistēmas saimē, lai veiktu pārbaudi saskaņā ar nostrādājuma uzkrāšanas grafiku, kas noteikts šā pielikuma 3.2. iedaļā, saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 8.2. iedaļā izklāstītajiem motoru atlases kritērijiem, un par to paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.
2.3.1. Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka motoru pēcapstrādes sistēmas saimē lielāko emisiju var labāk raksturot cits motors, tad testa motoru kopīgi izvēlas tipa apstiprinātāja iestāde un motora izgatavotājs.
3. LIETOŠANAS LAIKA NOLIETOŠANĀS KOEFICIENTU NOTEIKŠANA
3.1. Vispārīgā informācija
Nolietošanās koeficientus, kas piemērojami motoru pēcapstrādes sistēmu saimei, izstrādā no izraudzītajiem motoriem, pamatojoties uz distances un nostrādājuma uzkrāšanas procedūru, kas ietver periodisku gāzu un makrodaļiņu emisiju pārbaudi ESC un ETC testu laikā.
3.2. Nostrādājuma uzkrāšanas grafiks
Nostrādājuma uzkrāšanas grafikus pēc izgatavotāja izvēles var īstenot, darbinot ar izvēlēto cilmmotoru aprīkotu transportlīdzekli saskaņā ar “nostrādājuma uzkrāšanas” grafiku vai darbinot izvēlēto cilmmotoru saskaņā ar “dinamometra nostrādājuma uzkrāšanas” grafiku.
3.2.1. Ekspluatācijas un dinamometra nostrādājuma uzkrāšana
3.2.1.1. Izgatavotājs nosaka distances un nostrādājuma uzkrāšanas veidu un apmēru motoriem atbilstoši labai tehniskajai praksei.
3.2.1.2. Izgatavotājs nosaka, kad motoru pārbauda attiecībā uz gāzu un makrodaļiņu emisijām ESC un ETC testos.
3.2.1.3. Atsevišķu motora ekspluatācijas grafiku izmanto visiem motoriem motoru pēcapstrādes sistēmas saimē.
3.2.1.4. Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu katrā testa vietā veic tikai vienu testu (ESC vai ETC tests), otru testa ciklu veicot tikai nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.
3.2.1.5. Ekspluatācijas grafiki var atšķirties dažādām motoru pēcapstrādes sistēmas saimēm.
3.2.1.6. Ekspluatācijas grafiki var būt īsāki nekā lietošanas ilgums, ja vairāki testa punkti ļauj pienācīgi ekstrapolēt pārbaudes rezultātus saskaņā ar 3.5.2. iedaļu. Jebkurā gadījumā nostrādājuma uzkrāšana nedrīkst būt īsāka par to, kas parādīta tabulā 3.2.1.8. iedaļā.
3.2.1.7. Izgatavotājs sniedz piemērojamo korelāciju starp minimālo nostrādājuma uzkrāšanas periodu (nobraukuma attālumu) un motora dinamometra stundām, piemēram, degvielas patēriņa korelācija, korelācija starp transportlīdzekļa ātrumu un motora apgriezieniem utt.
3.2.1.8. Minimālā nostrādājuma uzkrāšana
|
Transportlīdzekļa kategorija, kurā uzstāda motoru |
Minimālais nostrādājuma uzkrāšanas periods |
Lietošanas laiks (šīs direktīvas pants) |
|
N1 kategorijas transportlīdzekļi |
100 000 km |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
N2 kategorijas transportlīdzekļi |
125 000 km |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā tehniski pieļaujamā masa nepārsniedz 16 tonnas |
125 000 km |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
N3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālā tehniski pieļaujamā masa pārsniedz 16 tonnas |
167 000 km |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
M2 kategorijas transportlīdzekļi |
100 000 km |
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
M3 kategorijas I, II, A un B klases transportlīdzekļi, kuru maksimālā tehniski pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas |
125 000 km |
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
M3 kategorijas III un B klases transportlīdzekļi, kuru maksimālā tehniski pieļaujamā masa pārsniedz 7,5 tonnas |
167 000 km |
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
3.2.1.9. Nostrādājuma uzkrāšanas grafiku pilnībā apraksta tipa apstiprināšanas pieteikumā un paziņo tipa apstiprinātājai iestādei pirms jebkādu testu uzsākšanas.
3.2.2. Ja tipa apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu, ka starp izgatavotāja izvēlētajiem punktiem ESC un ETC testos jāveic papildu mērījumi, tā par to paziņo izgatavotājam. Pārskatīto nostrādājuma uzkrāšanas grafiku vai dinamometra nostrādājuma uzkrāšanas grafiku sagatavo izgatavotājs, un to saskaņo ar tipa apstiprinātāju iestādi.
3.3. Motora testi
3.3.1. Nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākums
3.3.1.1. Katrai motoru pēcapstrādes sistēmas saimei izgatavotājs nosaka motora darbināšanas stundu skaitu, pēc kurām motora pēcapstrādes sistēmas darbība ir stabilizējusies. Ja to pieprasa apstiprinātājiestāde, izgatavotājs dara pieejamus datus un analīzi, kas izmantota, lai noteiktu šos lielumus. Kā alternatīvu izgatavotājs var izvēlēties motora darbināšanu 125 stundas, lai stabilizētu motora pēcapstrādes sistēmu.
3.3.1.2. Stabilizācijas periods, kas noteikts 3.3.1.1. iedaļā, tiks uzskatīts par nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākumu.
3.3.2. Nostrādājuma uzkrāšanas testēšana
3.3.2.1. Pēc stabilizācijas motoru darbina saskaņā ar izgatavotāja izraudzīto nostrādājuma uzkrāšanas grafiku, kā aprakstīts iepriekšminētajā 3.2. iedaļā. Ar periodiskiem starplaikiem nostrādājuma uzkrāšanas grafikā, ko nosaka izgatavotājs un attiecīgos gadījumos arī tipa apstiprinātāja iestāde saskaņā ar 3.2.2. iedaļu, motoru testē attiecībā uz gāzveida un makrodaļiņu emisijām ar ESC un ETC testiem. Saskaņā ar 3.2. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa (ESC vai ETC) cikls, otru testa ciklu (ESC vai ETC) veic nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākumā un beigās.
3.3.2.2. Nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar 4. iedaļu.
3.3.2.3. Nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā var veikt neplānotu motora vai transportlīdzekļa tehnisko apkopi, ja, piemēram, OBD sistēma ir konkrēti konstatējusi problēmu, kuras dēļ aktivizējas darbības traucējumu indikators.
3.4. Ziņojumu sagatavošana
3.4.1. Visu nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu (ESC un ETC) rezultātus dara pieejamus tipa apstiprinātājai iestādei. Ja kāds emisijas tests pasludināts par spēkā neesošu, izgatavotājs sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tests atzīts par spēkā neesošu. Šādā gadījumā veic vēl vienu emisijas testu sēriju ESC un ETC testu ietvaros turpmāko nostrādājuma uzkrāšanas 100 stundu laikā.
3.4.2. Ja izgatavotājs testē motoru nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā, lai noteiktu nolietošanās koeficientus, izgatavotājs savā lietvedībā saglabā visu informāciju par visiem motora emisijas testiem un tehnisko apkopi nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā. Šo informāciju iesniedz apstiprinātājai iestādei kopā ar nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veikto emisijas testu rezultātiem.
3.5. Nolietošanās koeficientu noteikšana
3.5.1. Attiecībā uz katru ESC un ETC testu laikā noteikto piesārņotāju un katrā testa punktā nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā veic “piemērotāko” regresijas analīzi, pamatojoties uz testu rezultātiem. Katra testa rezultātus attiecībā uz katru piesārņotāju izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kā parādīts Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1. iedaļas tabulās, plus vienu papildu zīmi aiz komata. Saskaņā ar 3.2. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa (ESC vai ETC) cikls un cits testa cikls (ESC vai ETC) jāveic nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, regresijas analīzi veic, pamatojoties tikai uz testa rezultātiem no testa cikla kārtas katrā testa punktā.
3.5.2. Pamatojoties uz regresijas analīzi, izgatavotājs aprēķina plānotās emisijas vērtības katram piesārņotājam nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas sākumā un lietošanas laika sākumā, kas piemērojama motoram saskaņā ar testu, ekstrapolējot regresijas vienādojumu, kā noteikts 3.5.1. iedaļā.
3.5.3. Ja motori nav aprīkoti ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, nolietošanās faktors katram piesārņotājam ir starpība starp plānotajām emisijas vērtībām lietošanas laikā un nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas sākumā.
Ja motori ir aprīkoti ar izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu, nolietošanās faktors katram piesārņotājam ir attiecība starp plānotajām emisijas vērtībām lietošanas laikā un nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas sākumā.
Saskaņā ar 3.2. iedaļu, ja ir nolemts, ka katrā testa punktā jāveic tikai viens testa (ESC vai ETC) cikls un cits testa cikls (ESC vai ETC) jāveic nostrādājuma uzkrāšanas grafika sākumā un beigās, nolietošanās koeficients, kas aprēķināts tam testam, kurš veikts katrā testa punktā, ir piemērojams arī otram testa ciklam, ja attiecībā uz abiem testa cikliem attiecība starp mērītajām vērtībām nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas sākumā un beigās ir līdzīga.
3.5.4. Nolietošanās koeficientus katram piesārņotājam atbilstošajos testa ciklos reģistrē Direktīvas 2005/55/EK VI pielikuma 1. papildinājuma 1.5. iedaļā.
Kā alternatīvu nostrādājuma uzkrāšanas grafika izmantošanai, lai noteiktu nolietošanās koeficientus, motoru izgatavotāji var izmantot šādus nolietošanās koeficientus.
|
Motora tips |
Testa cikls |
CO |
HC |
NMHC |
CH4 |
NOX |
PM |
|
Dīzeļmotors (1) |
ESC |
1,1 |
1,05 |
- |
- |
1,05 |
1,1 |
|
ETC |
1,1 |
1,05 |
- |
- |
1,05 |
1,1 |
|
|
Gāzes motors (1) |
ETC |
1,1 |
1,05 |
1,05 |
1,2 |
1,05 |
- |
3.6.1. Izgatavotājs var izvēlēties motoram vai motora/pēcapstrādes kombinācijai noteiktos nolietošanās koeficientus attiecināt uz motoriem vai motora/pēcapstrādes kombinācijām, kas neietilpst tai pašā motoru saimē, kā noteikts saskaņā ar 2.1. iedaļu. Šādos gadījumos izgatavotājam apstiprinātājiestādei jāpierāda, ka bāzes motoram vai motora/pēcapstrādes kombinācijai un tam motoram vai motora/pēcapstrādes kombinācijai, uz kuru attiecina NK, ir tādas pašas tehniskās specifikācijas un prasības uzstādīšanai transportlīdzeklī un ka šāda motora vai motora/pēcapstrādes kombinācijas emisijas ir līdzīgas.
3.7. Ražojumu atbilstības pārbaude
3.7.1. Ražojumu atbilstību noteikumiem par emisiju pārbauda, pamatojoties uz Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 9. iedaļu.
3.7.2. Tipa apstiprināšanas laikā izgatavotājs var izvēlēties tajā pašā laikā izmērīt piesārņotāju emisijas pirms jebkādas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. Šādi rīkojoties, izgatavotājs var izstrādāt neoficiālu nolietošanās koeficientu atsevišķi motoram un pēcapstrādes sistēmai, ko izgatavotājs var izmantot kā palīglīdzekli ražošanas līnijas beigu revīzijā.
3.7.3. Tipa apstiprinājuma nolūkā Direktīvas 2005/55/EK VI pielikuma 1. papildinājuma 1.4. iedaļā reģistrē tikai tos nolietošanās koeficientus, kurus izgatavotājs pārņēmis no 3.6.1. iedaļas, vai nolietošanās koeficientus, kas izstrādāti saskaņā ar 3.5. iedaļu.
4. TEHNISKĀ APKOPE
Nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā motoru tehniskā apkope un jebkura nolietošanās koeficientu noteikšanai vajadzīgā reaģenta pareizs patēriņš tiek klasificēts kā ar emisiju saistīts vai ar emisiju nesaistīts, un katru no tiem var klasificēt kā plānotu un neplānotu. Dažas ar emisiju saistītas tehniskās apkopes ir klasificētas arī kā kritiskas ar emisiju saistītas apkopes.
4.1. Ar emisiju saistīta plānotā tehniskā apkope
4.1.1. Šajā iedaļā norādīta ar emisiju saistīta plānotā tehniskā apkope nolūkā veikt nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanu un iekļaut to tehniskās apkopes instrukcijās, ko izsniedz jaunu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu un lieljaudas motoru īpašniekiem.
4.1.2. Visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope nolūkā īstenot nostrādājuma uzkrāšanas grafiku veicama ar tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem distances intervāliem kā tie, kas minēti izgatavotāja tehniskās apkopes instrukcijās lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļa vai lieljaudas motora īpašniekam. Tehniskās apkopes grafiku var atjaunināt pēc vajadzības visā nostrādājuma uzkrāšanas periodā ar nosacījumu, ka nevienu tehniskās apkopes darbību nevar svītrot no tehniskās apkopes grafika pēc tam, kad darbība veikta testa motoram.
4.1.3. Jebkādai ar emisiju saistītai motora tehniskajai apkopei jābūt nepieciešamai, lai nodrošinātu ekspluatācijas atbilstību attiecīgajiem emisiju standartiem. Izgatavotājs iesniedz datus tipa apstiprinātājai iestādei, lai pierādītu, ka visa ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope ir tehniski nepieciešama.
4.1.4. Motora izgatavotājs precizē šādu elementu regulēšanu, tīrīšanu un tehnisko apkopi (ja vajadzīgs):
|
— |
filtri un dzesētāji izplūdes gāzu recirkulācijas sistēmā; |
|
— |
pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts; |
|
— |
degvielas smidzinātāja uzgaļi (tikai tīrīšana); |
|
— |
degvielas smidzinātāji; |
|
— |
turbokompresors; |
|
— |
elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi; |
|
— |
makrodaļiņu filtru sistēma (tostarp attiecīgie komponenti); |
|
— |
izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma, tostarp visi saistītie kontroles vārsti un caurules; |
|
— |
visas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas. |
4.1.5. Tehniskās apkopes nolūkā šādi komponenti ir noteikti kā kritisk ar emisiju saistītie elementi:
|
— |
visas izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas; |
|
— |
elektroniskais motora vadības bloks un ar to saistītie sensori un pievadi; |
|
— |
izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma, tostarp visi saistītie filtri, dzesētāji, kontroles vārsti un caurules; |
|
— |
pozitīva spiediena ventilācijas kartera vārsts. |
4.1.6. Jābūt pamatotai iespējamībai, ka visa kritiskā, ar emisiju saistītā plānotā tehniskā apkope tiks veikta ekspluatācijas laikā. Izgatavotājs pierāda apstiprinātājiestādei, ka ir pamatota iespējamība, ka šāda tehniskā apkope tiks veikta ekspluatācijas laikā, un tas jāpierāda pirms tehniskās apkopes veikšanas nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā.
Attiecībā uz kritiskiem, ar emisiju saistītiem elementiem, kas atbilst kādam no nosacījumiem, kas minēti 4.1.7.1. līdz 4.1.7.4. iedaļā, pastāv pamatota tehniskās apkopes iespējamība ekspluatācijas laikā.
4.1.7.1. Ir iesniegti dati, ar ko izveido tādu saikni starp emisijām un transportlīdzekļa darbību, ka, emisijām pieaugot tehniskās apkopes trūkuma dēļ, transportlīdzekļa darbība vienlaikus pasliktinās tiktāl, ka tas kļūst nepieņemami normālai braukšanai.
4.1.7.2. Ir iesniegti apsekojuma dati, kas ar 80 % ticamības pakāpi liecina, ka 80 % šādu motoru jau tiek veikta šādu kritisko, ar emisijām saistīto elementu tehniskā apkope ekspluatācijas laikā ar ieteiktajiem starplaikiem.
4.1.7.3. Saistībā ar šīs direktīvas IV pielikuma 4.7. iedaļas prasībām uz transportlīdzekļa kontrolmērinstrumentu paneļa uzstāda skaidri saredzamu indikatoru, lai brīdinātu vadītāju, ka jāveic tehniskā apkope. Indikators aktivizējas, kad nobraukts atbilstošs attālums vai sabojājies komponents. Indikatoram jāpaliek ieslēgtam, kamēr darbojas motors, un to nevar izslēgt, līdz veikta vajadzīgā tehniskā apkope. Signāla atiestatīšanai jābūt iekļautai tehniskās apkopes grafikā. Sistēma nedrīkst būt tā konstruēta, lai izslēgtos, beidzoties motora lietošanas laikam vai pēc tam.
4.1.7.4. Jebkura cita metode, ko apstiprinātājiestāde uzskata par tādu, kura nosaka pamatotu iespējamību, ka kritiskā tehniskā apkope tiek veikta ekspluatācijas laikā.
4.2. Plānotās tehniskās apkopes izmaiņas
4.2.1. Izgatavotājam jāiesniedz lūgums tipa apstiprinātājai iestādei, lai saņemtu atļauju jebkādai jaunai plānotajai tehniskajai apkopei, ko tas vēlas veikt nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanas laikā un tādējādi ieteikt lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu un lieljaudas motoru īpašniekiem. Izgatavotājs ietver arī savu ieteikumu par ierosinātās jaunās, plānotās tehniskās apkopes kategoriju (t.i., ar emisiju saistīta, ar emisiju nesaistīta, kritiska, nekritiska) un attiecībā uz ar emisiju saistītu tehnisko apkopi –– maksimālo reālo tehniskās apkopes intervālu. Lūgumam jāpievieno dati, kas pamato jaunas plānotās tehniskās apkopes un apkopes intervāla nepieciešamību.
4.3. Ar emisiju nesaistīta plānotā tehniskā apkope
4.3.1. Ar emisiju nesaistītu plānotu tehnisko apkopi, kas ir saprātīga un tehniski vajadzīga (piemēram, eļļas maiņa, eļļas filtra maiņa, degvielas filtra maiņa, gaisa filtra maiņa, dzesēšanas sistēmas apkope, tukšgaitas apgriezienu regulēšana, apgriezienu regulators, motora skrūves griezes moments, vārsta sprauga, iesmidzinātāja sprauga, momenta iestatīšana, jebkuras piedziņas siksnas nospriegojuma regulēšana utt.) motoriem un transportlīdzekļiem, kuri izraudzīti nostrādājuma uzkrāšanas grafikam, var veikt ar vislielākajiem starplaikiem, ko izgatavotājs iesaka īpašniekam (piemēram, nevis ar starplaikiem, kas ieteikti nopietnai tehniskajai apkopei).
4.4. To motoru tehniskā apkope, kas izvēlēti nostrādājuma uzkrāšanas grafikam
4.4.1. Nostrādājuma uzkrāšanas grafika ietvaros testēšanai izraudzītu motora komponentu, izņemot motoru, emisijas kontroles sistēmu vai degvielas sistēmu, labošanu veic tikai daļas bojājuma vai motora sistēmas darbības traucējumu rezultātā.
4.4.2. Nedrīkst izmantot aprīkojumu, instrumentus vai darbarīkus, lai konstatētu nepareizi funkcionējošus, nepareizi noregulētus vai bojātus motora komponentus, izņemot gadījumus, ja tāds pats vai līdzvērtīgs aprīkojums, instrumenti vai darbarīki būs pieejami tirdzniecības uzņēmumos vai citos apkalpošanas punktos un
|
— |
ja tos izmanto saistībā ar šādu komponentu plānoto tehnisko apkopi, un |
|
— |
ja tos pēc tam izmanto motora darbības traucējumu konstatēšanai. |
4.5. Kritiskā, ar emisiju saistītā neplānotā tehniskā apkope
4.5.1. Vajadzīgā reaģenta patēriņš ir definēts kā kritiska, ar emisiju saistīta neplānotā tehniskā apkope nolūkā veikt nostrādājuma uzkrāšanas grafika īstenošanu un iekļaut to tehniskās apkopes instrukcijās, ko izsniedz jaunu lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu un lieljaudas motoru īpašniekiem.
(1) Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm, Komisija var ierosināt pārskatīt šajā tabulā redzamos nolietošanās koeficientus saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 13. pantā paredzēto procedūru.
III PIELIKUMS
EKSPLUATĀCIJĀ ESOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU/MOTORU ATBILSTĪBA
1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA
1.1. Atsaucoties uz tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti attiecībā uz emisijām, pasākumi ir atbilstoši, lai apstiprinātu emisiju kontroles ierīces funkcionalitāti transportlīdzeklī uzstādītā motora lietošanas laikā un normālos lietošanas apstākļos (pienācīgi uzturētu un izmantotu ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu/motoru atbilstība).
1.2. Šīs direktīvas nolūkā šie pasākumi jāpārbauda laika posmā, kas atbilst attiecīgajam šīs direktīvas 3. pantā noteiktajam lietošanas laikam attiecībā uz transportlīdzekļiem vai motoriem, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1. iedaļas tabulu B1, B2 vai C rindu.
1.3. Ekspluatācijā esošu transportlīdzekļu/motoru atbilstības pārbaudi veic, pamatojoties uz informāciju, ko izgatavotājs iesniedzis tipa apstiprinātājai iestādei, kura veic emisijas rādītāju pārbaudi raksturīgu transportlīdzekļu vai motoru klāstam, par kuriem izgatavotājam ir tipa apstiprinājums.
Šā pielikuma 1. zīmējumā attēlota ekspluatācijas atbilstības pārbaudes procedūra.
2. PĀRBAUDES PROCEDŪRAS
2.1. Tipa apstiprinātāja iestāde, pamatojoties uz jebkādu atbilstošu informāciju, kāda ir izgatavotājam, veic ekspluatācijas atbilstības pārbaudi saskaņā ar procedūrām, kas ir līdzīgas Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. un 2. punktā un X pielikuma 1. un 2. punktā noteiktajām.
Alternatīvi varianti ir ekspluatācijas uzraudzības ziņojumi, ko iesniedz izgatavotājs, tipa apstiprinātājas iestādes uzraudzības pārbaude un/vai informācija par uzraudzības pārbaudi, kuru veic dalībvalsts. Izmantojamās procedūras sniegtas 3. iedaļā.
3. PĀRBAUDES KĀRTĪBA
Tipa apstiprinātāja iestāde ekspluatācijas atbilstības pārbaudi veic, pamatojoties uz izgatavotāja sniegto informāciju. Izgatavotāja ekspluatācijas uzraudzības (ISM) ziņojums balstās uz motoru vai transportlīdzekļu lietošanas pārbaudēm, izmantojot apstiprinātus un atbilstošus testēšanas protokolus. Šajā informācijā (ISM ziņojumā) jāietver vismaz šādi dati (skat. 3.1.1. līdz 3.1.13. iedaļu).
3.1.1. Izgatavotāja nosaukums un adrese.
3.1.2. Nosaukums vai vārds, adrese, tālruņa un faksa numurs un e-pasta adrese izgatavotāja pilnvarotajam pārstāvim tajās jomās, uz ko attiecas izgatavotāja sniegtā informācija.
3.1.3. Izgatavotāja informācijā ietverto motora modeļa nosaukums(-i).
3.1.4. Attiecīgā gadījumā to motora tipu saraksts, uz kuriem attiecas izgatavotāja informācija, t.i., motoru pēcapstrādes sistēmu saime.
3.1.5. Transportlīdzekļa agregāta numura kodi, kas piemērojami transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar motoru, uz kuriem attiecas pārbaude.
1. zīmējums
3.1.6. Tipa apstiprinājuma numuri ekspluatācijā esošās saimes motoru tipiem, attiecīgā gadījumā ietverot numurus visiem pagarinājumiem un nozīmīgām izmaiņām/atsaukšanas gadījumiem (brāķa pārstrāde).
3.1.7. Informācija par pagarinājumiem un nozīmīgām izmaiņām/atsaukšanas gadījumiem attiecībā uz tipa apstiprinājumiem tiem motoriem, uz kuriem attiecas izgatavotāja sniegtā informācija (ja to pieprasa tipa apstiprinātāja iestāde).
3.1.8. Laika periods, par kuru sniegta izgatavotāja informācija.
3.1.9. Motora izgatavošanas periods, uz kuru attiecas izgatavotāja informācija (piemēram, 2005. kalendārajā gadā ražoti transportlīdzekļi vai motori).
Izgatavotāja ekspluatācijas atbilstības pārbaudes procedūra, norādot:
3.1.10.1. Transportlīdzekļa vai motora atrašanās vietas noteikšanas metodi.
3.1.10.2. Transportlīdzekļa vai motora atlases un noraidīšanas kritērijus.
3.1.10.3. Programmā izmantotos testa veidus un procedūras.
3.1.10.4. Izgatavotāja pieņemšanas/noraidīšanas kritērijus ekspluatācijā esošai saimes grupai.
3.1.10.5. Ģeogrāfisko apgabalu(-us), par kuru izgatavotājs sniedzis informāciju.
3.1.10.6. Izmantoto izlases lielumu un paraugu ņemšanas plānu.
Izgatavotāja ekspluatācijas atbilstības procedūras rezultāti, norādot:
3.1.11.1. Programmā ietverto motoru identifikāciju (testēts vai nav testēts). Identifikācijā ietver:
|
— |
modeļa nosaukumu, |
|
— |
transportlīdzekļa agregāta numuru, |
|
— |
motora identifikācijas numuru, |
|
— |
tā transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, kas aprīkots ar motoru, kurš ir pārbaudes daļa, |
|
— |
izgatavošanas datumu, |
|
— |
izmantošanas reģionu (ja zināms), |
|
— |
transportlīdzekļa izmantošanas veidu (ja zināms), t.i., piegādei pilsētās, garie maršruti utt. |
3.1.11.2. Iemeslu(s), kādēļ transportlīdzeklis vai motors nav iekļauts izlasē (piemēram, transportlīdzeklis tiek ekspluatēts mazāk par vienu gadu, nepareiza ar emisiju saistīta tehniskā apkope, pierādījumi par tādas degvielas lietošanu, kurai ir augstāks sēra saturs nekā vajadzīgs normālai transportlīdzekļa izmantošanai, emisijas kontroles aprīkojums neatbilst tipa apstiprinājumam). Noraidīšanas iemesls jāpamato (piemēram, tehniskās apkopes instrukciju neizpildes raksturs utt.). Transportlīdzekli nedrīkst izslēgt, pamatojoties tikai uz to, ka AECS ticis pārmērīgi ekspluatēts.
3.1.11.3. Katra izlasē iekļautā motora ar emisiju saistītās tehniskās apkalpošanas un apkopes uzskaiti (ieskaitot brāķa pārstrādi).
3.1.11.4. Katra izlasē iekļautā motora remontu uzskaiti (ja zināms)
3.1.11.5. Testu datus, norādot:
|
a) |
testa datumu; |
|
b) |
testa vietu; |
|
c) |
attiecīgā gadījumā hodometra uzrādīto attālumu transportlīdzeklim, kas aprīkots ar motoru, uz kuru attiecas pārbaude; |
|
d) |
testā izmantotās degvielas aprakstu (piemēram, pārbaudes standartdegviela vai tirgus degviela); |
|
e) |
testa apstākļus (temperatūru, mitrumu, dinamometra inerces svaru); |
|
f) |
dinamometra iestatījumus (piemēram, jaudas iestatījumu); |
|
g) |
emisijas testu rezultātus ESC, ETC un ELR testos saskaņā ar šā pielikuma 4. iedaļu. Jāpārbauda vismaz pieci motori; |
|
h) |
kā alternatīvu minētajam g) punktam var veikt testus, izmantojot citu protokolu. Ar šādu testu veiktas ekspluatācijas funkcionalitātes uzraudzības relevanci nosaka un pamato izgatavotājs saistībā ar tipa apstiprināšanas procesu (Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 3. un 4. iedaļa). |
3.1.12. OBD sistēmas rādījumu reģistrs.
Izmantojamā reaģenta lietošanas pieredzes ieraksts. Ziņojumos cita starpā sīki jāizklāsta operatora pieredze, strādājot ar reaģentu, to uzpildot, atkārtoti uzpildot un patērējot, uzpildīšanas iekārtu darbība un, jo īpaši, ekspluatācijā esošā pagaidu veiktspējas ierobežotāja aktivizēšanās biežums un citi defektu gadījumi, darbības traucējumu indikatora ieslēgšanās un kļūdas koda reģistrēšana attiecībā uz izmantojamā reaģenta trūkumu.
3.1.13.1. Izgatavotājs sniedz ziņojumus par ekspluatāciju un defektiem. Izgatavotājs ziņo par garantijas prasībām un to raksturu, un par norādēm ekspluatācijas vietā par darbības traucējumu indikatora ieslēgšanu/izslēgšanu un kļūdas koda reģistrēšanu attiecībā uz izmantojamā reaģenta trūkumu, un par motora veiktspējas ierobežotāja ieslēgšanu/izslēgšanu (skat. Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.5.5. iedaļu).
3.2. Izgatavotāja apkopotajai informācijai jābūt pietiekami visaptverošai, lai nodrošinātu, ka var izvērtēt ekspluatācijas veiktspēju šīs direktīvas 3. pantā noteiktajos normālos izmantošanas apstākļos atbilstīgajā ilguma/lietošanas periodā, un raksturīgai attiecībā uz izgatavotāja ģeogrāfiskā ziņā aptverto tirgu.
3.3. Izgatavotājs var vēlēties veikt ekspluatācijas uzraudzību mazākam motoru/transportlīdzekļu skaitam nekā norādīts 3.1.11.5. iedaļas g) punktā, izmantojot procedūru, kas noteikta 3.1.11.5. iedaļas h) punktā. Tā iemesls varētu būt tāds, ka motori motoru saimē(s), uz kuru(-ām) attiecas ziņojums, ir nelielā skaitā. Par nosacījumiem vispirms jāvienojas ar tipa apstiprinātāju iestādi.
3.4. Pamatojoties uz šajā iedaļā minēto uzraudzības ziņojumu, tipa apstiprinātāja iestāde:
|
— |
nolemj, ka motora tipa vai motoru saimes ekspluatācijas atbilstība ir apmierinoša, un neveic tālākus pasākumus, |
|
— |
nolemj, ka izgatavotāja sniegtā informācija nav pietiekama lēmuma pieņemšanai, un pieprasa izgatavotājam papildu informāciju un/vai testu datus. Ja tas pieprasīts, un atkarībā no motora tipa apstiprinājuma šādi papildu testu dati ietver ESC, ELR un ETC testa rezultātus vai citu apstiprinātu procedūru rezultātus saskaņā ar 3.1.11.5. iedaļas h) punktu, |
|
— |
nolemj, ka motoru saimes ekspluatācijas atbilstība nav apmierinoša, un veic šīs motoru saimes izlases apstiprinošu testēšanu saskaņā ar šā pielikuma 5. iedaļu. |
3.5. Dalībvalsts var veikt uzraudzības pārbaudi un paziņot par to, pamatojoties uz šajā iedaļā formulēto pārbaudes procedūru. Var reģistrēt informāciju par iepirkumu, tehnisko apkopi un izgatavotāja līdzdalību pasākumos. Tāpat dalībvalsts var izmantot alternatīvus emisiju testu protokolus saskaņā ar 3.1.11.5. iedaļas h) punktu.
3.6. Tipa apstiprinātāja iestāde dalībvalsts veikto un paziņoto uzraudzības testēšanu var uzskatīt par pamatu saviem lēmumiem saskaņā ar 3.4. iedaļu.
3.7. Plānojot veikt brīvprātīgu koriģējošu darbību, izgatavotājam jāziņo tipa apstiprinātājai iestādei un dalībvalstij(-īm), vai attiecīgie motori/transportlīdzekļi tiek ekspluatēti. Izgatavotājs iesniedz ziņojumu saistībā ar lēmuma pieņemšanu par rīcību, norādot rīcības datus, aprakstot motoru/transportlīdzekļu saimes, kas ietveramas rīcībā, un pēc tam, sākoties kampaņai, iesniedz regulārus ziņojumus. Var izmantot šā pielikuma 7. iedaļas piemērojamos datus.
4. EMISIJAS TESTI
4.1. No motoru saimes atlasītu motoru pārbauda ESC un ETC testa ciklos attiecībā uz gāzveida un makrodaļiņu emisijām, un ELR testa ciklā attiecībā uz dūmu emisiju. Motors ir raksturīgs attiecībā uz lietošanas veidu, kāds paredzams šim motora tipam, un ir ņemts no normāli ekspluatēta transportlīdzekļa. Motora/transportlīdzekļa iepirkumu, pārbaudi un atjaunojošu tehnisko apkopi veic, izmantojot protokolu, kāds norādīts 3. iedaļā, un to dokumentē.
Motora tehnisko apkopi veic saskaņā ar atbilstošo tehniskās apkopes grafiku, kas minēts II pielikuma 4. iedaļā.
4.2. Emisijas vērtības, kas noteiktas ESC, ETC un ELR testos, izsaka ar tādu pašu zīmju skaitu aiz komata, kāds izmantots šā piesārņotāja robežvērtībai, kā parādīts Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1. iedaļas tabulās, plus vienu papildus zīmi aiz komata.
5. APSTIPRINOŠĀ TESTĒŠANA
Apstiprinošo testēšanu veic, lai apstiprinātu motoru saimes ekspluatācijas emisijas funkcionalitāti.
5.1.1. Ja tipa apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar izgatavotāja ISM saskaņā ar 3.4. iedaļu vai ja ir paziņoti pierādījumi par neapmierinošu ekspluatācijas atbilstību, t.i., saskaņā ar 3.5. iedaļu, tā var likt izgatavotājam veikt testu apstiprināšanas nolūkā. Tipa apstiprinātāja iestāde pārbauda apstiprinošā testa ziņojumu, ko iesniedz izgatavotājs.
5.1.2. Tipa apstiprinātāja iestāde var veikt apstiprinošu testēšanu.
5.2. Apstiprinošajam testam jābūt piemērojamiem ESC, ETC vai ELR testiem, kā norādīts 4. iedaļā. Testējamie raksturīgie motori jānomontē no transportlīdzekļiem, kas izmantoti normālos apstākļos, un jātestē. Vai arī pēc iepriekšējas vienošanās ar tipa apstiprinātāju iestādi izgatavotājs var testēt emisijas kontroles detaļas no ekspluatācijā esošiem transportlīdzekļiem pēc tam, kad tās nomontētas, pārsūtītas un uzstādītas uz pareizi izmantota un raksturīga motora(-iem). Katrai testu sērijai atlasa vienu un to pašu emisijas kontroles detaļu komplektu. Atlases iemesli jāpamato.
5.3. Testa rezultātu var uzskatīt par neapmierinošu, ja, pārbaudot divus vai vairāk motorus, kas ir raksturīgi tajā pašā motoru saimē, tiek būtiski pārsniegta kāda regulējamā piesārņotāja robežvērtība, kas minēta Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.2.1. iedaļā.
6. VEICAMĀS DARBĪBAS
6.1. Ja tipa apstiprinātāja iestāde nav apmierināta ar izgatavotāja sniegto informāciju vai testu datiem un tā ir veikusi apstiprinošo motora testēšanu saskaņā ar 5. iedaļu, vai pamatojas uz dalībvalsts veikto apstiprinošo testēšanu (6.3. iedaļa), un ir skaidrs, ka motora tips neatbilst šo noteikumu prasībām, tipa apstiprinātājai iestādei jāpieprasa izgatavotājam iesniegt plānu pasākumiem neatbilstības stāvokļa izlabošanai.
6.2. Šādā gadījumā Direktīvas 70/156/EEK [vai pārstrādātās pamatdirektīvas] 11. panta 2. punktā un X pielikumā minētos pasākumus stāvokļa izlabošanai attiecina uz ekspluatācijā esošiem motoriem, kas ir tā paša tipa motori, kurus visticamāk ietekmēs tie paši defekti saskaņā ar 8. iedaļu.
Lai izgatavotāja piedāvātais stāvokļa izlabošanas pasākumu plāns būtu derīgs, tas jāapstiprina tipa apstiprinātājai iestādei. Izgatavotājs ir atbildīgs par apstiprinātā stāvokļa izlabošanas pasākumu plāna izpildi.
Tipa apstiprinātājai iestādei savs lēmums jāpaziņo visām dalībvalstīm 30 dienu laikā. Dalībvalstis var pieprasīt šo pašu stāvokļa izlabošanas pasākumu plānu piemērot visiem šā paša tipa motoriem, kas reģistrēti to teritorijā.
6.3. Ja dalībvalsts ir noteikusi, ka motora tips neatbilst šā pielikuma piemērojamām prasībām, tā nekavējoties informē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 11. panta 3.punkta prasībām.
Tad saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 11. panta 6. punkta noteikumiem tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu, informē izgatavotāju par to, ka šis motora tips neatbilst minēto noteikumu prasībām un ka izgatavotājam būtu jāveic atsevišķi pasākumi. Izgatavotājs divu mēnešu laikā pēc šā paziņojuma iestādei iesniedz pasākumu plānu defektu izlabošanai, kura būtība atbilst 7. iedaļas prasībām. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu, divu mēnešu laikā apspriežas ar izgatavotāju, lai nodrošinātu vienošanos par pasākumu plānu un tā izpildi. Ja kompetentā iestāde, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu, nosaka, ka vienošanos panākt nevar, uzsāk procedūru saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 11. panta 3. un 4. punktu.
7. PLĀNS PASĀKUMIEM STĀVOKĻA IZLABOŠANAI
7.1. Plāns pasākumiem stāvokļa izlabošanai, kas pieprasīts saskaņā ar 6.1. iedaļu, tipa apstiprinātājai iestādei jāiesniedz ne vēlāk kā 60 darbadienas pēc 6.1. iedaļā minētā paziņošanas datuma. Tipa apstiprinātājai iestādei 30 darbadienu laikā jāapstiprina plāns pasākumiem stāvokļa izlabošanai vai tas jānoraida. Tomēr, ja izgatavotājs kompetentajai tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka ir nepieciešamas ilgāks laiks, lai izmeklētu neatbilstību un lai iesniegtu plānu pasākumiem stāvokļa izlabošanai, pagarinājumu piešķir.
7.2. Stāvokļa izlabošanas pasākumi jāattiecina uz visiem motoriem, kurus iespējams ietekmējis tas pats defekts. Jāizvērtē nepieciešamība grozīt tipa apstiprinājuma dokumentus.
7.3. Izgatavotājam jāsniedz visu paziņojumu dokumentu kopija saistībā ar stāvokļa izlabošanas pasākumu plānu, jāveido arī atsaukšanas kampaņas reģistrs un jāsniedz regulāri ziņojumi par situāciju tipa apstiprinātājai iestādei.
Stāvokļa izlabošanas pasākumu plānā jāiekļauj prasības, kas noteiktas 7.4.1. līdz 7.4.11. iedaļā. Izgatavotājam stāvokļa izlabošanas pasākumu plānam jāpiešķir īpašs nosaukums vai numurs.
7.4.1. Stāvokļa izlabošanas pasākumu plānā ietvertā katra motora tipa apraksts.
7.4.2. Īpašu tādu izmaiņu, grozījumu, remonta, labojumu, pielāgojumu vai citu izmaiņu apraksts, kas veicamas, lai motors būtu atbilstošs, īss informācijas un tehnisko pētījumu apkopojums, kas apstiprina izgatavotāja lēmumu attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas pieņemami, lai labotu neatbilstību.
7.4.3. Metodes apraksts, kādā izgatavotājs informē motora vai transportlīdzekļa īpašniekus par pasākumiem stāvokļa izlabošanai.
7.4.4. Atbilstošas uzturēšanas vai izmantošanas apraksts, ja tāds ir, kuru izgatavotājs nosaka kā nosacījumu, lai saņemtu atļauju veikt remontu stāvokļa izlabošanas pasākumu ietvaros, un izgatavotāja paskaidrojums iemesliem šādu nosacījumu noteikšanai. Uzturēšanas vai izmantošanas nosacījumus var noteikt tikai tad, ja tie skaidri attiecas uz neatbilstību un stāvokļa izlabošanas pasākumiem.
7.4.5. Procedūras apraksts, kas jāievēro motoru īpašniekiem, lai iegūtu neatbilstības labojumu. Tajā jāiekļauj datums, pēc kura var veikt stāvokļa izlabošanas pasākumus, paredzamais laiks, kas nepieciešams darbnīcai, lai veiktu remontu, un vietas, kur to var veikt. Remonts jāveic pienācīgā laika posmā pēc transportlīdzekļa piegādes.
7.4.6. Transportlīdzekļa īpašniekam nosūtītās informācijas kopija.
7.4.7. Īss sistēmas apraksts, ko izgatavotājs izmanto, lai nodrošinātu atbilstošu komponenta vai sistēmu piegādi stāvokļa izlabošanas veikšanai. Lai uzsāktu kampaņu, jānorāda laiks, kad notiks pienācīga komponentu vai sistēmu piegāde.
7.4.8. Visu instrukciju kopija, kas jānosūta personām, kuras veic remontu.
7.4.9. Apraksts par stāvokļa izlabošanas pasākumu ietekmi uz katra motora tipa emisijām, degvielas patēriņu, braukšanas īpašībām un drošību, kas ietverti stāvokļa izlabošanas pasākumu plānā, kopā ar informāciju, tehnisko izpēti, u.c., kas apliecina šos secinājumus.
7.4.10. Jebkura cita informācija, ziņojumi vai dati, ko tipa apstiprinātāja iestāde var pamatoti noteikt, ja tas nepieciešams, lai novērtētu stāvokļa izlabošanas pasākumu plānu.
7.4.11. Ja stāvokļa izlabošanas pasākumi ietver atsaukšanu, tipa apstiprinātājai iestādei jāiesniedz remonta reģistrēšanas apraksta metode. Ja izmanto marķējumu, jāiesniedz tā paraugs.
7.5. Izgatavotājam var pieprasīt veikt pamatoti plānotas un nepieciešamas pārbaudes komponentiem un motoriem, veicot piedāvātās izmaiņas, remontu vai pārveidojumus, lai pierādītu izmaiņu, remonta vai pārveidojumu efektivitāti.
7.6. Izgatavotājam ir pienākums veikt reģistru katram motoram vai transportlīdzeklim, kas ir atsaukts vai remontēts, un darbnīcai, kurā veikts remonts. Tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma jābūt piekļuvei reģistram 5 gadus pēc stāvokļa izlabošanas pasākumu plāna īstenošanas.
7.7. Remontu un/vai pārveidošanu, vai jaunu papildu aprīkojumu reģistrē sertifikātā, ko izgatavotājs izsniedz motora īpašniekam.
IV PIELIKUMS
IEBŪVĒTAS DIAGNOSTIKAS (OBD) SISTĒMAS
1. IEVADS
Šajā pielikumā aprakstīti noteikumi, kas attiecas uz iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas darbības aspektiem attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu emisiju kontroli.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas papildus definīcijām, kas ietvertas Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 2. iedaļā:
“iesildīšanas cikls” ir pietiekama motora darbība, kuras laikā dzesētāja temperatūra palielinās par vismaz 22 K no motora palaišanas un sasniedz minimālo temperatūru 343 K (70 °C);
“piekļuve” ir visu ar emisijām saistītu OBD datu pieejamība, ieskaitot visus kļūdas kodus, kas nepieciešami ar emisijām saistīto transportlīdzekļu daļu pārbaudei, diagnostikai, tehniskajai apkopei vai remontam, caur sērijas saskarni standarta diagnostikas savienojumam;
“trūkums” attiecībā uz motora OBD sistēmām ir situācija, kad diviem pārraudzītiem atsevišķiem komponentiem vai sistēmām ir pārejošās vai pastāvīgas darbības īpašības, kas pasliktina šo komponentu vai sistēmu efektīvo OBD pārraudzību vai neatbilst visām citām sīki izstrādātajām OBD prasībām. Motoriem vai transportlīdzekļiem saistībā ar to motoriem ar šādiem trūkumiem var piešķirt tipa apstiprinājumu, tos var reģistrēt un pārdot saskaņā ar šā pielikuma 4.3. iedaļas prasībām;
“bojāts komponents/sistēma” ir motora vai izplūdes gāzu pēcapstrādes komponents/sistēma, ko izgatavotājs kontrolētā veidā ar nodomu sabojājis, lai veiktu OBD sistēmas tipa apstiprināšanas pārbaudi;
“OBD testa cikls” ir braukšanas cikls, kas ir ESC testa cikla variants ar tādu pašu 13 atsevišķu režīmu braukšanas kārtību, kā aprakstīts Direktīvas 2005/55/EK III pielikuma 1. papildinājuma 2.7.1. iedaļā, bet kurā katra režīma ilgums ir samazināts līdz 60 sekundēm;
“darbības cikls” ir secība, kas izmantota, lai noteiktu darbības traucējumu indikatora izslēgšanas nosacījumus. To veido motora iedarbināšana, darbības periods, motora izslēgšana un laiks līdz nākamajai iedarbināšanai, veicot OBD pārraudzību un konstatējot darbības traucējumus, ja tādi ir;
“pirmapstrādes cikls” ir vismaz trīs secīgu OBD testa ciklu vai emisijas testa ciklu veikšana, lai sasniegtu motora darbības stabilitāti un emisijas kontroles sistēmas un OBD pārraudzības gatavību;
“remontu informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga motora diagnostikai, tehniskajai apkopei, pārbaudei, periodiskai uzraudzībai vai labošanai un kuru izgatavotājs nodrošina pilnvarotajiem tirgotājiem/remontdarbnīcām. Vajadzības gadījumā šāda informācija ietver tehniskās apkopes rokasgrāmatas, tehniskās rokasgrāmatas, diagnostikas informāciju (piemēram, mērījumu minimālās un maksimālās teorētiskās vērtības), elektriskās instalācijas diagrammas, motora tipam piemērojamo programmas kalibrēšanas identifikācijas numuru, informāciju elektronisko sistēmu atjaunināšanai saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja specifikācijām, norādījumus atsevišķiem un īpašiem gadījumiem, sniegto informāciju par darbarīkiem un aprīkojumu, datu reģistra informāciju un divvirzienu pārraudzības un testu datus. Izgatavotāja pienākums nav padarīt pieejamu to informāciju, uz ko attiecas intelektuālā īpašuma tiesības vai kas ir izgatavotāju un/vai sākotnējā aprīkojuma izgatavotāja īpaša zinātība; šādā gadījumā vajadzīgo tehnisko informāciju nedrīkst liegt ļaunprātīgi;
“standartizēts” nozīmē, ka visi ar emisiju saistītie OBD dati (t.i., datu plūsmas informācija, ja tiek izmantots skenēšanas rīks), ieskaitot visus izmantotos kļūdas kodus, ir veidoti tikai saskaņā ar rūpniecības standartiem, kas, ņemot vērā to, ka to formāts un atļautās iespējas ir skaidri noteikti, nodrošina maksimālu saskaņotības līmeni transportlīdzekļu rūpniecības nozarē un kuru izmantošana ir skaidri atļauta ar šo direktīvu;
“neierobežota” ir:
|
— |
piekļuve, kas nav atkarīga no piekļuves koda, ko var iegūt tikai no izgatavotāja, vai kādas līdzīgas sistēmas, vai |
|
— |
piekļuve, kas ļauj tādu datu izvērtēšanu, kas veidoti bez nepieciešamības izmantot īpašu atkodēšanas informāciju, izņemot gadījumus, kad pati informācija ir standartizēta. |
3. PRASĪBAS UN PĀRBAUDES
3.1. Vispārīgās prasības
3.1.1. OBD sistēmai jābūt veidotai, konstruētai un uzstādītai transportlīdzeklī tā, lai ļautu tai noteikt darbības traucējumu tipu visā motora kalpošanas laikā. Šā mērķa sasniegšanā apstiprinātājiestādei jāpieņem, ka motoriem, kas izmantoti, pārsniedzot atbilstošo ilglaicīguma periodu, kas noteikts šīs direktīvas 3. pantā, var būt tāds OBD sistēmas darbības pasliktinājums, ka šīs direktīvas 4. panta 3. punktā minēto emisiju vērtības ir pārsniegtas, pirms OBD sistēma signalizē transportlīdzekļa vadītājam par defektu.
Katru reizi iedarbinot motoru, jāuzsāk un vismaz vienu reizi jāpabeidz diagnostikas pārbaužu sērija ar noteikumu, ka ir ievēroti pareizi pārbaudes apstākļi. Testa apstākļi jāizvēlas tā, lai tie visi ietilptu braukšanas apstākļos, kas paredzēti šā pielikuma 1. papildinājuma 2. iedaļā.
3.1.2.1. Izgatavotājam nav jāieslēdz komponents/sistēma tikai OBD funkcionālās pārraudzības nolūkā transportlīdzekļa ekspluatācijas apstākļos, ja tas parasti nebūtu ieslēgts (piemēram, NOx sistēmas reaģenta tvertnes sildītāja ieslēgšana vai kombinētā NOx makrodaļiņu filtra ieslēgšana, ja šāda sistēma parasti nebūtu ieslēgta).
3.1.3. OBD var ietvert ierīces, kas mēra, konstatē vai reaģē uz ekspluatācijas mainīgajiem lielumiem (piemēram, transportlīdzekļa ātrumu, motora apgriezienu skaitu, izmantoto pārnesumu, temperatūru, ieplūdes spiedienu vai jebkādu citu parametru), lai konstatētu darbības traucējumus un samazinātu risku, ka darbības traucējums tiek uzrādīts kļūdaini. Šīs ierīces nav pārveidošanas ierīces.
3.1.4. Piekļuvei OBD sistēmai, kas nepieciešama motora pārbaudei, diagnostikai, tehniskajai apkopei vai remontam, jābūt neierobežotai un standartizētai. Visiem ar emisijām saistītiem kļūdu kodiem jābūt saskaņā ar šā pielikuma 6.8.5. iedaļā aprakstītajiem kļūdu kodiem.
3.2. OBD 1. posma prasības
3.2.1. Sākot ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētajiem datumiem, visu dīzeļmotoru un ar dīzeļmotoriem aprīkotu transportlīdzekļu OBD sistēmai jānorāda uz ar emisiju saistītās daļas vai sistēmas atteici, ja šādas atteices rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz atbilstīgās OBD robežvērtības, kuras noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. panta tabulā.
Lai izpildītu 1. posma prasības, OBD sistēmai jāpārrauga:
3.2.2.1. pilnīga katalizatoru demontāža, ja tie ievietoti atsevišķā korpusā, kas var būt vai nebūt deNOx sistēmas vai makrodaļiņu filtra daļa;
3.2.2.2. deNOx sistēmas efektivitātes samazināšanās, ja tāda ir uzstādīta, tikai attiecībā uz NOx emisijām;
3.2.2.3. makrodaļiņu filtra efektivitātes samazināšanās, ja tāds ir uzstādīts, tikai attiecībā uz makrodaļiņu emisijām;
3.2.2.4. kombinētās deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas efektivitātes samazināšanās, ja tāda ir uzstādīta, attiecībā gan uz NOx, gan makrodaļiņu emisijām.
3.2.3. Būtiskie funkcionālās darbības traucējumi
3.2.3.1. Kā alternatīvu uzraudzībai attiecībā pret atbilstīgajiem OBD robežlielumiem saistībā ar 3.2.2.1. līdz 3.2.2.4 iedaļu, dīzeļmotoru OBD sistēmas saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu var pārraudzīt šādu komponentu būtiskos funkcionālās darbības traucējumus:
|
— |
katalizators, ja tas uzstādīts kā atsevišķa vienība, kas var būt vai nebūt deNOx sistēmas vai makrodaļiņu filtra daļa; |
|
— |
deNOx sistēma, ja tāda uzstādīta; |
|
— |
makrodaļiņu filtrs, ja tāds uzstādīts; |
|
— |
kombinētā deNOx makrodaļiņu filtra sistēma. |
3.2.3.2. Ja motors aprīkots ar deNOx sistēmu, būtisku funkcionālās darbības traucējumu pārraudzības piemēri ir pārraudzība attiecībā uz pilnīgu sistēmas demontāžu vai sistēmas aizstāšanu ar fiktīvu sistēmu (abi ir tīši būtiski funkcionālās darbības traucējumi), deNOx sistēmai vajadzīgā reaģenta trūkumu, jebkuru selektīvās katalītiskās reducēšanas daļu atteici, jebkuras deNOx sistēmas daļas (piemēram, sensoru un pievadu, dozēšanas vadības ierīces) elektroatteici, attiecīgā gadījumā ieskaitot reaģenta sildīšanas sistēmu, reaģenta dozēšanas sistēmas defektu (piemēram, gaisa padeves trūkums, aizsērējusi sprausla, dozēšanās sūkņa atteice).
3.2.3.3. Ja motors ir aprīkots ar makrodaļiņu filtru, būtisku funkcionālās darbības traucējumu piemēri ir pārraudzība attiecībā uz filtra substrāta pārmērīgu izkušanu vai aizsērējušu filtru, kā rezultātā rodas diferenciālais spiediens, kas neatbilst izgatavotāja paziņotajam diapazonam, jebkuras makrodaļiņu filtra daļas (piemēram, sensoru un pievadu, dozēšanas vadības ierīces) elektroatteici, attiecīgā gadījumā –– jebkāda reaģenta dozēšanas sistēmas būtisks funkcionālās darbības traucējums (piemēram, aizsērējusi sprausla, dozēšanas sūkņa atteice).
3.2.4. Izgatavotāji tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka daži komponenti vai sistēmas nav jāuzrauga, ja to pilnīgas atteices vai demontāžas gadījumā emisijas nepārsniedz piemērojamās OBD 1. posma robežvērtības, kas noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā, tās mērot ciklos, kuri minēti šā pielikuma 1. papildinājuma 1.1. iedaļā. Šis noteikums neattiecas uz izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) ierīci, deNOx sistēmu, makrodaļiņu filtru vai kombinētu deNOx makrodaļiņu filtra sistēmu, kā arī uz daļu vai sistēmu, ko uzrauga, lai konstatētu būtisku funkcionālās darbības traucējumu.
3.3. OBD 2. posma prasības
3.3.1. Sākot ar šīs direktīvas 4. panta 2. punktā paredzētajiem datumiem, visu dīzeļmotoru un gāzes motoru un ar dīzeļmotoriem vai gāzes motoriem aprīkotu transportlīdzekļu OBD sistēmai jānorāda uz motora sistēmas ar emisiju saistītās daļas vai sistēmas atteici, ja šādas atteices rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz atbilstīgās OBD robežvērtības, kuras noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. panta tabulā.
OBD sistēmai jāapsver sakaru saskarne (aparatūra un ziņojumi) starp motora sistēmas elektroniskās vadības ierīci(-ēm) (EECU) un jebkuru citu spēka pārvada vai transportlīdzekļa vadības ierīci, ja apmaiņas informācija ietekmē emisijas kontroles pareizu funkcionēšanu. OBD sistēmai jādiagnosticē savienojuma integritāte starp EECU un vidi, kas nodrošina saikni ar šiem citiem transportlīdzekļa komponentiem (piemēram, sakaru kopni).
Lai izpildītu 2. posma prasības, OBD sistēmai jāpārrauga:
3.3.2.1. Katalizatora efektivitātes samazināšanās, ja tas ievietots atsevišķā korpusā, kas var būt vai nebūt deNOx sistēmas vai makrodaļiņu filtra daļa.
3.3.2.2. deNOx sistēmas efektivitātes samazināšanās, ja tāda ir uzstādīta, tikai attiecībā uz NOx emisijām.
3.3.2.3. Makrodaļiņu filtra efektivitātes samazināšanās, ja tāds ir uzstādīts, tikai attiecībā uz makrodaļiņu emisijām.
3.3.2.4. Kombinētās deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas efektivitātes samazināšanās, ja tāda ir uzstādīta, attiecībā gan uz NOx, gan makrodaļiņu emisijām.
3.3.2.5. Saskarne starp motora elektroniskās vadības ierīci (EECU) un jebkuru citu spēka pārvada vai transportlīdzekļa elektrisko vai elektronisko sistēmu (piemēram, pārraides vadības ierīci (TECU)) elektriskai atvienošanai.
3.3.3. Izgatavotāji tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka dažas daļas vai sistēmas nav jāuzrauga, ja to pilnīgas atteices vai demontāžas gadījumā emisijas nepārsniedz piemērojamās OBD 2. posma robežvērtības, kas noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā, tās mērot ciklos, kuri minēti šā pielikuma 1. papildinājuma 1.1. iedaļā. Šis noteikums neattiecas uz izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) ierīci, deNOx sistēmu, makrodaļiņu filtru vai kombinētu deNOx makrodaļiņu filtra sistēmu.
3.4. Prasības 1. un 2. posmam
Lai izpildītu gan 1. posma, gan 2. posma prasības, OBD sistēmai jāpārrauga:
3.4.1.1. Degvielas iesmidzināšanas sistēmas elektronika, degvielas padeves daudzuma un momenta iestatīšanas ierīce attiecībā uz ķēdes nepārtrauktību (piemēram, pārtraukta ķēde vai īsslēgums) un attiecībā uz kopējo funkcionālu atteici.
3.4.1.2. Visas citas motora vai izplūdes gāzu pēcapstrādes ar emisiju saistītās daļas vai sistēmas, kas pieslēgtas datoram, kuru atteice radītu izpūtēja emisijas, kas pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punktā minētās OBD robežvērtības. Šādu sistēmu vai komponentu paraugi ir tie, kas ir paredzēti izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) sistēmas, gaisa masas plūsmas, volumetriskās plūsmas (un temperatūras), uzlādes spiediena un ieplūdes kolektora spiediena (un attiecīgo sensoru, kas ļauj veikt šīs darbības), deNOx sistēmas sensoru un pievadu, elektroniski iedarbināta makrodaļiņu filtra sensoru un pievadu pārraudzībai un kontrolei.
3.4.1.3. Visas citas motora vai izplūdes pēcapstrādes ar emisiju saistītās daļas vai sistēmas, kas pieslēgtas elektroniskas vadības ierīcei, jāpārrauga attiecībā uz elektrisku atvienošanos, ja vien tās netiek pārraudzītas citādi.
3.4.1.4. Ja motori ir aprīkoti ar pēcapstrādes sistēmu, kas patērē izmantojamo reaģentu, OBD sistēmai jāuzrauga:
|
— |
jebkura vajadzīgā reaģenta trūkums, |
|
— |
vai vajadzīgā reaģenta kvalitāte atbilst izgatavotāja paziņotajām specifikācijām Direktīvas 2005/55/EK II pielikumā, |
|
— |
reaģenta patēriņš un dozēšanas darbība |
saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.5.4. iedaļu.
3.5. OBD darbība un dažu OBD uzraudzības iespēju īslaicīga izslēgšana
OBD sistēmai jābūt veidotai, konstruētai un uzstādītai transportlīdzeklī tā, lai tā lietošanas apstākļos, kas noteikti Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.1.5.4. iedaļā, atbilstu šā pielikuma prasībām.
Ja lietošanas apstākļi nav normāli, emisijas kontroles sistēmas var uzrādīt OBD sistēmas darbības pasliktināšanos, piemēram, šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā norādītās robežvērtības var tik pārsniegtas, pirms OBD paziņo par atteici transportlīdzekļa vadītājam.
OBD sistēmu nedrīkst izslēgt, ja vien nav izpildīts viens vai vairāki šādi izslēgšanas nosacījumi.
3.5.1.1. Skartās OBD pārraudzības sistēmas var izslēgt, ja tās spēju veikt pārraudzīšanu ir ietekmējis zems degvielas līmenis. Šī iemesla dēļ izslēgšanu atļauts veikt, ja degvielas tvertnes līmenis ir zem 20 % no nominālā degvielas tvertnes tilpuma.
3.5.1.2. Skartās OBD pārraudzības sistēmas var īslaicīgi izslēgt papildu emisijas kontroles stratēģijas darbības laikā, kā aprakstīts Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.1.5.1. iedaļā.
3.5.1.3. Skartās OBD pārraudzības sistēmas var īslaicīgi izslēgt, ja ir ieslēgta ekspluatācijas drošības vai ārkārtas gadījuma stratēģija.
3.5.1.4. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kam paredzēta jaudas palielināšanas ierīču uzstādīšana, skarto OBD pārraudzības sistēmu izslēgšana ir atļauta ar noteikumu, ka izslēgšanu veic tikai tad, kad darbojas jūgvārpsta un ar transportlīdzekli nebrauc.
3.5.1.5. Skartās OBD pārraudzības sistēmas var īslaicīgi izslēgt emisijas kontroles sistēmas periodiskās reģenerācijas laikā lejpus motora (piemēram, makrodaļiņu filtrs, deNOx sistēma vai kombinētais deNOx makrodaļiņu filtrs).
3.5.1.6. Skartās OBD pārraudzības sistēmas var īslaicīgi izslēgt lietošanas apstākļos, kas nav noteikti Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.1.5.4. iedaļā, ja šādu izslēgšanu var pamatot ar OBD pārraudzības (tostarp modelēšanas) spējas ierobežojumiem.
3.5.2. OBD pārraudzības sistēma nav nepieciešama, lai izvērtētu komponentus darbības traucējumu laikā, ja šāda izvērtēšana radītu risku drošībai vai komponenta atteici.
3.6. Darbības traucējumu indikatora ieslēgšana
3.6.1. OBD sistēmai jāietver darbības traucējumu indikators, kas viegli redzams transportlīdzekļa vadītājam. Izņemot gadījumu, kas minēts šā pielikuma 3.6.2. iedaļā, darbības traucējumu indikatoru (piemēram, simbolu vai lampiņu) nedrīkst izmantot nevienam citam nolūkam, kā vien ar emisiju saistītam darbības traucējumam, izņemot, lai vadītājam norādītu uz ārkārtas ieslēgšanos vai ārkārtas režīmu. Ar drošību saistītiem ziņojumiem var piešķirt vislielāko prioritāti. Darbības traucējumu indikatoram jābūt redzamam visos pienācīga apgaismojuma apstākļos. Kad tas ir ieslēgts, tam jāparāda simbols saskaņā ar ISO 2575 (1) (kā kontrolmērinstrumentu paneļa signālspuldze vai simbols uz kontrolmērinstrumentu paneļa ekrāna). Transportlīdzeklis nedrīkst būt aprīkots ar vairāk nekā vienu vispārēja pielietojuma darbības traucējumu indikatoru ar emisijām saistītām problēmām. Ir atļauts parādīt atsevišķu specifisku informāciju (piemēram, informāciju saistībā ar bremžu sistēmu, drošības jostu piesprādzēšanu, eļļas spiedienu, tehniskās apkopes prasībām vai informāciju, kas norāda, ka trūkst deNOx sistēmai vajadzīgā reaģenta. Sarkanās krāsas izmantošana darbības traucējumu indikatorā ir aizliegta.
3.6.2. Darbības traucējumu indikatoru var izmantot, lai norādītu vadītājam, ka jāveic steidzams tehniskās apkopes uzdevums. Šādu norādi var papildināt atbilstošs ziņojums uz kontrolmērinstrumentu paneļa ekrāna, ka jāveic steidzama tehniskā apkope.
3.6.3. Par stratēģijām, kam nepieciešams vairāk nekā viens pirmapstrādes cikls darbības traucējumu indikatora ieslēgšanai, izgatavotājam jāsniedz informācija un/vai tehnoloģiskais izvērtējums, kurā pienācīgi parādīts, ka pārraudzības sistēma ir vienādi efektīva un tikpat laicīgi nosaka komponenta nolietojumu. Stratēģijas, kurām vidēji nepieciešami vairāk kā desmit OBD vai emisijas testu cikli darbības traucējumu indikatora ieslēgšanai, nav pieņemamas.
3.6.4. Darbības traucējumu indikatoram jāieslēdzas arī tad, kad motora kontrolierīce ieslēdzas pastāvīgā emisiju noklusējuma darbības režīmā. Darbības traucējumu indikatoram jāieslēdzas arī tad, ja OBD sistēma nespēj izpildīt šajā direktīvā noteiktās pārraudzības pamatprasības.
3.6.5. Atsaucoties uz šo iedaļu, jāieslēdz darbības traucējumu indikators un papildus tam jāieslēdz arī skaidrs brīdināšanas režīms, piemēram, mirgojošs darbības traucējumu indikators vai simbols saskaņā ar ISO 2575 (2).
3.6.6. Darbības traucējumu indikatoram jāieslēdzas tad, kad transportlīdzekļa aizdedze ir “pagrieztas atslēgas” pozīcijā pirms motora iedarbināšanas vai pagriešanas, un jāizslēdzas 10 sekunžu laikā pēc motora iedarbināšanas, ja pirms tam nav konstatēti darbības traucējumi.
3.7. Kļūdas koda glabāšana
OBD sistēmai jāreģistrē kļūdas kods(-i), kas norāda emisijas kontroles sistēmas stāvokli. Jāsaglabā katra konstatēta un pārbaudīta darbības traucējuma kļūdas kods, kas izraisījis darbības traucējumu indikatora aktivizēšanos, un tam jāidentificē nepareizi funkcionējošā sistēma vai komponents pēc iespējas unikālā veidā. Jāglabā atsevišķs kods, kas norāda paredzamo darbības traucējumu indikatora ieslēgšanas stāvokli (piemēram, darbības traucējumu indikatora komanda “IESLĒGTS”, darbības traucējumu indikatora komanda “IZSLĒGTS”).
Lai noteiktu pareizi strādājošas emisiju kontroles sistēmas un tādas emisiju kontroles sistēmas, attiecībā uz kurām ir nepieciešama tālāka motora darbības izvērtēšana, jāizmanto dažādi stāvokļa kodi. Ja darbības traucējumu indikatora ieslēgšanos izraisa darbības traucējums vai pastāvīgās emisijas noklusējuma režīms, jāsaglabā kļūdas kods, kas norāda iespējamo darbības traucējumu jomu. Kļūdas kodu saglabā arī gadījumos, kas minēti šā pielikuma 3.4.1.1. un 3.4.1.3. punktā.
3.7.1. Ja pārraudzība ir izslēgta 10 braukšanas cikliem, jo transportlīdzeklis ilgstoši darbojas apstākļos, kas atbilst šā pielikuma 3.5.1.2. iedaļā izklāstītajiem apstākļiem, attiecīgās pārraudzības sistēmas gatavību var iestatīt stāvoklī “gatavs darbam”, nepabeidzot pārraudzību.
3.7.2. Motora darba stundām kopš darbības traucējumu indikatora ieslēgšanas brīža pēc pieprasījuma jābūt pieejamām jebkurā brīdī caur seriālo pieslēgvietu standarta savienojumā saskaņā ar šā pielikuma 6.8. iedaļā izklāstītajām specifikācijām.
3.8. Darbības traucējumu indikatora izslēgšana
3.8.1. Darbības traucējumu indikatoru var izslēgt pēc trim secīgiem darbības cikliem vai 24 motora darbināšanas stundām, kuru laikā pārraudzības sistēma, kas iedarbina darbības traucējumu indikatoru, pārtrauc noteikt darbības traucējumu un ja nav noteikts darbības traucējums, kas neatkarīgi ieslēgtu darbības traucējumu indikatoru.
3.8.2. Gadījumā, ja darbības traucējumu indikators tiek ieslēgts, jo deNOx sistēmai vai kombinētajai deNOx makrodaļiņu pēcapstrādes ierīcei trūkst reaģenta vai arī reaģents tiek izmantots neatbilstoši izgatavotāja paziņotajām specifikācijām, darbības traucējumu indikatoru var pārslēgt atpakaļ iepriekšējā stāvoklī pēc tam, kad glabāšanas trauks uzpildīts vai reaģents nomainīts ar tādu, kas atbilst pareizām specifikācijām.
3.8.3. Ja darbības traucējumu indikators aktivizējas nepareiza reaģenta patēriņa un dozēšanas dēļ, darbības traucējumu indikatoru var pārslēgt atpakaļ iepriekšējā ieslēgšanas stāvoklī, ja vairs nav piemērojami Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.5.4. iedaļā izklāstītie nosacījumi.
3.9. Kļūdas koda dzēšana
3.9.1 OBD sistēma var dzēst kļūdas kodu, motora darbības stundas un reģistrēto informāciju, ja šī pati kļūda nav atkārtoti reģistrēta vismaz 40 motora uzsildīšanas ciklos vai 100 motora darba stundās, atkarībā no tā, kas notiek ātrāk, izņemot 3.9.2. iedaļā minētos gadījumus.
3.9.2 No 2006. gada 1. oktobra attiecībā uz jaunu tipu apstiprināšanu un no 2007. gada 1. oktobra attiecībā uz visām reģistrācijām gadījumā, ja tiek ģenerēts kļūdas kods saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.5.3. vai 6.5.4. iedaļu, OBD sistēma saglabā ierakstu par kļūdas kodu un motora nostrādāto stundu skaitu darbības traucējumu indikatora ieslēgšanas laikā vismaz 400 dienas vai 9 600 motora ekspluatācijas stundas.
Nevienu šādu kļūdas kodu un attiecīgo motora nostrādāto stundu skaitu darbības traucējumu indikators aktivizēšanās laikā nedrīkst izdzēst, izmantojot jebkādus ārējas diagnostikas vai citus instrumentus, kā minēts šā pielikuma 6.8.3. iedaļā.
4. PRASĪBAS SAISTĪBĀ AR OBD SISTĒMU TIPA APSTIPRINĀŠANU
Tipa apstiprināšanas nolūkā OBD sistēmas testē saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šā pielikuma 1. papildinājumā.
OBD darbības testos izmanto motoru, kas ir raksturīgs savā motoru saimē (skat. Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 8. iedaļu), vai kā alternatīvu OBD darbības testam tipa apstiprinātājai iestādei iesniedz OBD motoru saimes OBD cilmsistēmas testa ziņojumu.
OBD 1. posma gadījumā, kas minēts 3.2. iedaļā, OBD sistēmai:
4.1.1.1. Jānorāda uz ar emisiju saistītā komponenta vai sistēmas atteici, ja šādas atteices rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz atbilstīgās OBD robežvērtības, kuras noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. panta tabulā, vai
4.1.1.2. Vajadzības gadījumā jānorāda uz izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas būtisku funkcionālās darbības traucējumu.
4.1.2. OBD 2. posma gadījumā, kas minēts 3.3. iedaļā, OBD sistēmai jānorāda uz ar emisiju saistītā komponenta vai sistēmas atteici, ja šādas atteices rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz atbilstīgās OBD robežvērtības, kuras noteiktas šīs direktīvas 4. panta 3. panta tabulā.
4.1.3. Gan OBD 1., gan 2. posma gadījumā OBD sistēmai jānorāda uz jebkāda vajadzīgā reaģenta trūkumu, kas nepieciešams izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbībai.
4.2. Uzstādīšanas prasības
4.2.1. Ar OBD sistēmu aprīkota motora uzstādīšana transportlīdzeklī atbilst šādiem šā pielikuma nosacījumiem attiecībā uz transportlīdzekļa aprīkojumu:
|
— |
šā pielikuma 3.6.1., 3.6.2. un 3.6.5. iedaļas prasībām attiecībā uz darbības traucējumu indikatoru un attiecīgā gadījumā papildu brīdināšanas režīmiem; |
|
— |
attiecīgā gadījumā 6.8.3.1. iedaļas noteikumiem par iebūvētas diagnostikas ierīces izmantošanu; |
|
— |
šā pielikuma 6.8.6. iedaļas prasībām par savienojuma saskarni. |
4.3. OBD sistēmas tipa apstiprināšana, ja sistēmai ir trūkumi
4.3.1. Izgatavotājs var lūgt iestādei pieņemt OBD sistēmu tipa apstiprināšanai, kaut arī sistēmai ir viens vai vairāki trūkumi, tā ka tā pilnībā neatbilst šā pielikuma prasībām.
4.3.2. Izskatot šo lūgumu, iestāde nosaka, vai atbilstība šā pielikuma prasībām ir sasniedzama vai nav nepamatota.
Iestāde ņem vērā izgatavotāja sniegtos datus, kas cita starpā izklāsta tādus faktorus kā tehniskās īstenošanas iespējas, apstrādes termiņš un ražošanas cikli, ietverot motoru konstrukciju ieviešanu un izņemšanu un plānotās datoru atjaunināšanas, līmenis, līdz kuram OBD sistēma atbilst šīs direktīvas prasībām un izgatavotāja pierādījumi, ka ieguldīti pietiekami pūliņi, lai sasniegtu atbilstību šīs direktīvas prasībām.
4.3.3. Iestāde nepieņem iesniegumus par trūkumiem, kas ietver pilnīgu nepieciešamās diagnostikas pārraudzības trūkumu.
4.3.4. Iestāde nepieņem iesniegumus par trūkumiem, kuros nav ievērotas OBD robežvērtības, kas izklāstītas šīs direktīvas 4. panta 3. punktā.
4.3.5. Nosakot trūkumu secību, trūkumus, kas saistīti ar OBD 1. posmu attiecībā uz šā pielikuma 3.2.2.1., 3.2.2.2., 3.2.2.3., 3.2.2.4. un 3.4.1.1. iedaļu, un trūkumus, kas saistīti ar OBD 2. posmu attiecībā uz šā pielikuma 3.3.2.1., 3.3.2.2., 3.3.2.3., 3.3.2.4. un 3.4.1.1. iedaļu, nosaka vispirms.
4.3.6. Pirms tipa apstiprināšanas vai tās laikā nav pieļaujami nekādi trūkumi attiecībā uz šā pielikuma 3.2.3. iedaļas un 6. iedaļas prasībām, izņemot 6.8.5. apakšiedaļas prasības.
4.3.7. Trūkumu laika posms
4.3.7.1. Trūkumus var pārgrāmatot divu gadu laikposmā pēc motora tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas attiecībā uz tā motora tipu, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka trūkuma izlabošanai nepieciešama būtiska motora pārveidošana un papildu laiks, kas pārsniedz divus gadus. Šādā gadījumā trūkumus var pārgrāmatot laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus.
4.3.7.2. Izgatavotājs var pieprasīt tipa apstiprinātājai iestādei retrospektīvi pieļaut trūkumu, ja šo trūkumu atklāj pēc sākotnējās tipa apstiprināšanas. Šajā gadījumā trūkumus var pārgrāmatot divu gadu laika posmā pēc paziņošanas datuma transportlīdzekļa tipa apstiprinātājai iestādei, izņemot gadījumus, kad var pierādīt, ka trūkuma izlabošanai nepieciešama būtiska motora pārveidošana un papildu laiks, kas pārsniedz divus gadus. Šādā gadījumā trūkumus var pārgrāmatot laikposmā, kas nepārsniedz trīs gadus.
4.3.7.3. Iestāde paziņo savu lēmumu par trūkumu apstiprināšanu visām citu dalībvalstu iestādēm saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 4. panta prasībām.
5. PIEKĻUVE OBD INFORMĀCIJAI
5.1. Rezerves daļas, diagnostikas instrumenti un testa iekārtas
5.1.1. Tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma grozījumu pieteikumam saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK 3. vai 5. pantu pievieno attiecīgo informāciju par OBD sistēmu. Šī informācija ļauj rezerves daļu vai modernizēšanas komponentu izgatavotājiem ražot ar OBD sistēmu savietojamas detaļas, lai nodrošinātu darbību bez defektiem un aizsargātu transportlīdzekļa lietotāju no darbības traucējumiem. Līdzīgi šī informācija ļauj diagnostikas instrumentu un pārbaudes iekārtu izgatavotājiem ražot instrumentus un iekārtas, kas nodrošina emisijas kontroles sistēmas efektīvu un precīzu diagnostiku.
Pēc pieprasījuma tipa apstiprinātāja iestāde ar EK tipa apstiprinājuma apliecības 2. papildinājumu, kas ietver attiecīgo informāciju par OBD sistēmu, nediskriminējošā veidā iepazīstina visus ieinteresētos komponentu, diagnostikas instrumentu vai pārbaudes iekārtu izgatavotājus.
5.1.2.1. Rezerves daļu vai tehniskās apkopes komponentu gadījumā informāciju var pieprasīt tikai tiem komponentiem, uz kuriem attiecas EK tipa apstiprinājums, vai komponentiem, kas veido sistēmu, uz kuru attiecas EK tipa apstiprinājums.
5.1.2.2. Informācijas pieprasījumā norāda konkrētu specifikāciju motora modeļa tipam/motora modeļa tipam motoru saimē, par kuru nepieciešama informācija. Jāapstiprina, ka informācija nepieciešama rezerves vai modernizējošo daļu vai komponentu, diagnostikas instrumentu vai pārbaudes iekārtu izstrādāšanai.
5.2. Remontu informācija
5.2.1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad izgatavotājs nodrošinājis kādu pilnvarotu tirgotāju vai remontdarbnīcu Kopienā ar remontu informāciju, izgatavotājs šo informāciju (ieskaitot visus turpmākos grozījumus un papildinājumus) padara pieejamu par pamatotu un nediskriminējošu samaksu.
5.2.2. Izgatavotājam arī attiecīgos gadījumos par samaksu jānodrošina tehniskā informācija, kas nepieciešama mehānisko transportlīdzekļu remontam vai uzturēšanai, izņemot gadījumus, kad uz šo informāciju attiecas intelektuālā īpašuma tiesības vai tā veido būtisku, slepenu profesionālo informāciju, kas ir noteikta atbilstošā formā; šādā gadījumā vajadzīgo tehnisko informāciju nedrīkst liegt ļaunprātīgi.
Tiesības uz šādu informāciju ir visām personām, kas sniedz komerciālus transportlīdzekļu remonta vai uzturēšanas pakalpojumus, ceļa negadījumu palīdzību, transportlīdzekļu pārbaudes pakalpojumus vai ražo vai pārdod rezerves vai modernizējošas daļas, diagnostikas instrumentus un pārbaudes iekārtas.
5.2.3. Gadījumā, ja šie noteikumi nav izpildīti, apstiprinātājiestāde uzsāk atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka remontu informācija ir pieejama saskaņā ar procedūru, kas noteikta tipa apstiprināšanai un ekspluatācijas pārbaudēm.
6. DIAGNOSTIKAS SIGNĀLI
6.1. Nosakot pirmo jebkura komponenta vai sistēmas darbības traucējumu, šajā laikā esošie reģistrētie motora apstākļi jāsaglabā datora atmiņā. Uzglabātajos motora apstākļos cita starpā jāietver aprēķinātā slodzes vērtība, motora ātrums, dzesētāja temperatūra, ieplūdes kolektora spiediens (ja pieejams) un kļūdas kods, kas izsauca datu uzglabāšanu. Attiecībā uz reģistrēto datu uzglabāšanu izgatavotājam jāizvēlas vispiemērotāko noteikumu kopums, lai sekmētu efektīvu remontu.
6.2. Ir nepieciešama tikai viena datu struktūra. Izgatavotāji var izvēlēties uzglabāt papildu struktūras ar noteikumu, ka vismaz nepieciešamo struktūru var nolasīt ar parastu skenēšanas ierīci, kas atbilst 6.8.3. un 6.8.4. iedaļas specifikācijām. Ja kļūdas kodu, kas izsauca datu uzglabāšanu par apstākļiem, izdzēš saskaņā ar šā pielikuma 3.9. iedaļu, arī uzglabātos motora apstākļus var izdzēst.
6.3. Ja ir pieejami, šādi signāli papildus nepieciešamajai reģistrētajai informācijai pēc pieprasījuma jāpadara pieejami caur seriālo pieslēgvietu standarta savienojumā, ja informācija ir pieejama transportlīdzekļa datorā vai ja to var noteikt, izmantojot informāciju, kas pieejama transportlīdzekļa datorā: diagnostikas traucējumu kodi, motora dzesētāja temperatūra, iesmidzināšanas momenta iestatīšana, ieplūdes gaisa temperatūra, kolektora gaisa spiediens, gaisa plūsmas ātrums, motora apgriezienu skaits, pedāļa pozīcijas sensora rādījums, aprēķinātā slodzes vērtība, transportlīdzekļa ātrums un degvielas spiediens.
Signāli jāsniedz standarta vienībās, pamatojoties uz 6.8. iedaļā minētajām specifikācijām. Faktiskajiem signāliem jābūt skaidri norādītiem atsevišķi no noklusējuma vērtības vai ārkārtas režīma signāliem.
6.4. Attiecībā uz visām emisiju kontroles sistēmām, kurām ir veikti īpaši transportlīdzekļa izvērtēšanas testi, datora atmiņā jāglabā atsevišķi stāvokļa kodi vai gatavības kodi, lai noteiktu pareizi strādājošas emisiju kontroles sistēmas un tādas emisiju kontroles sistēmas, attiecībā uz kurām ir nepieciešama tālāka transportlīdzekļa ekspluatācija, lai pabeigtu pareizu diagnostisko izvērtēšanu. Gatavības kods nav jāuzglabā tiem monitoriem, ko var uzskatīt par pastāvīgi funkcionējošiem monitoriem. Gatavības kodus nekad nedrīkst iestatīt “nav gatavs darbam” pēc “ieslēgts” vai “izslēgts” aktivizēšanas. Gatavības kodu tīša iestatīšana stāvoklī “nav gatavs darbam”, izmantojot tehniskās apkopes procedūras, jāpiemēro visiem šādiem kodiem tā vietā, lai to piemērotu atsevišķiem kodiem.
6.5. OBD prasībām, attiecībā uz kurām transportlīdzeklis ir sertificēts (t.i., OBD 1. posms vai OBD 2. posms) un galvenajām emisiju kontroles sistēmām, ko pārrauga OBD sistēma, kas atbilst 6.8.4. iedaļas prasībām, jābūt pieejamām caur seriālo pieslēgumvietu standarta datu savienojumā saskaņā ar 6.8. iedaļā minētajām specifikācijām.
6.6. Programmatūras kalibrēšanas identifikācijas numuram, kā noteikts Direktīvas 2005/55/EK II un VI pielikumā, jābūt pieejamam, izmantojot standarta diagnostikas savienojuma seriālo pieslēgumvietu. Programmatūras kalibrēšanas identifikācijas numuru norāda standarta formātā.
6.7. Transportlīdzekļa agregāta numuram jābūt pieejamam, izmantojot standarta diagnostikas savienojuma seriālo pieslēgumvietu. Transportlīdzekļa agregāta numuru norāda standarta formātā.
Emisijas kontroles diagnostikas sistēmai jānodrošina standartizēta vai neierobežota piekļuve, un tai jāatbilst ISO 15765 vai SAE J1939, kā noteikts turpmākajās iedaļās (3).
6.8.1. ISO 15765 vai SAE J1939 izmantošanai jābūt konsekventai attiecībā uz 6.8.2. līdz 6.8.5. iedaļu.
6.8.2. Sakaru saslēgumam starp transportlīdzekli un punktu ārpus tā jāatbilst ISO 15765-4 vai līdzīgām klauzulām SAE J1939 standartu sērijās.
Testa aprīkojumam un diagnostikas mehānismiem, kas nepieciešami sakariem ar OBD, jāatbilst vai jāpārsniedz darbības specifikācijas, kas minētas ISO 15031-4 vai SAE J1939-73 5.2.2.1. iedaļā.
6.8.3.1. Ir atļauta iebūvētas diagnostikas ierīces, piemēram, uz kontrolmērinstrumentu paneļa uzstādīta videoekrāna izmantošana, lai varētu piekļūt OBD informācijai, bet tikai papildus iespējai piekļūt OBD informācijai, ko sniedz standarta diagnostikas savienotājs.
6.8.4. Diagnostikas dati (kā noteikts šajā iedaļā) un divvirzienu kontroles informācija jāsniedz, izmantojot formātu un vienības, kas aprakstītas ISO 15031-5 vai SAE J1939-73 5.2.2.1. iedaļā, un tiem jābūt pieejamiem, izmantojot diagnostikas mehānismus, kas atbilst ISO 15031-4 vai SAE J1939-73 5.2.2.1. iedaļas prasībām.
Izgatavotājs sniedz valsts standartizācijas iestādei ar emisiju saistītus diagnostikas datus, piemēram, PID, OBD monitora identifikācijas numurus, testa identifikācijas numurus, kas nav noteikti ISO 15031-5, bet ir saistīti ar šo direktīvu.
6.8.5. Ja ir reģistrēta kļūda, izgatavotājam kļūda jānosaka, izmantojot vispiemērotāko kļūdas kodu, kas atbilst ISO 15031-6 6.3. iedaļā minētajiem, kuri attiecas uz ar emisiju saistītas sistēmas diagnostikas defektu kodiem. Ja šāda identifikācija nav iespējama, izgatavotājs var izmantot diagnostikas defektu kodus saskaņā ar ISO 15031-6 5.3. un 5.6. punktu. Standartizētām diagnostikas iekārtām jābūt pilnai piekļuvei kļūdu kodiem atbilstoši šā pielikuma 6.8.3. iedaļas noteikumiem.
Izgatavotājs sniedz valsts standartizācijas iestādei ar emisiju saistītus diagnostikas datus, piemēram, PID, OBD monitora identifikācijas numurus, testa identifikācijas numurus, kas nav noteikti ISO 15031-5, bet ir saistīti ar šo direktīvu.
Vai arī izgatavotājs var noteikt kļūdu, izmantojot vispiemērotāko kļūdas kodu saskaņā ar SAE J2012 vai SAE J1939-73 minētajiem kļūdu kodiem.
6.8.6. Jāizmanto standarta savienojuma saskarne starp transportlīdzekli un diagnostikas pārbaudes ierīci, un tai jāatbilst visām ISO 15031-3 vai SAE J1939-13 prasībām.
Attiecībā uz N2, N3, M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļiem kā alternatīvu savienotāja atrašanās vietai, kas aprakstīta iepriekšminētajos standartos un ja visas citas ISO 15031-3 prasības ir izpildītas, savienotāju var novietot piemērotā stāvoklī līdzās vadītāja sēdeklim, tostarp arī uz kabīnes grīdas. Šādā gadījumā savienotājam jābūt pieejamam personai, kas atrodas ārpus transportlīdzekļa, un nedrīkst ierobežot piekļuvi vadītāja sēdeklim.
Par uzstādīšanas novietojumu jāsaņem tipa apstiprinātājas iestādes apstiprinājums, ka tam var viegli piekļūt tehniskās apkopes personāls, bet tas ir pietiekami aizsargāts no nejaušiem bojājumiem normālos ekspluatācijas apstākļos.
(1) Simbola numuri F01 vai F22.
(2) Simbola numurs F24.
(3) Nākamā ISO vienotā protokola standarta lietošanu, kas izstrādāts ANO/EEK ietvaros attiecībā uz vispasaules vispārējiem tehniskiem noteikumiem par lieljaudas OBD, Komisija apsvērs priekšlikumā aizstāt SAE J1939 un ISO 15765 standartu sēriju izmantošanu, lai izpildītu attiecīgās 6. iedaļas prasības, tiklīdz ISO vienotais protokols būs nonācis starptautiskā standarta projekta (DIS) posmā.
1. papildinājums
IEBŪVĒTAS DIAGNOSTIKAS (OBD) SISTĒMAS APSTIPRINĀJUMA TESTI
1. IEVADS
Šajā pielikumā aprakstīta procedūra motoram uzstādītās iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas darbības pārbaudei, modelējot atteici atbilstošās ar emisiju saistītās sistēmās motora pārvaldes vai emisiju kontroles sistēmā. Tajā ir noteiktas arī procedūras OBD sistēmas ilglaicīguma noteikšanai.
1.1. Bojāti komponenti/sistēmas
Lai demonstrētu emisijas kontroles sistēmas vai komponenta efektīvu pārraudzību, kuras atteice varētu izraisīt izpūtējas emisijas, kas pārsniedz atbilstošās OBD robežvērtības, izgatavotājam jādara pieejami bojātie komponenti un/vai elektriskās ierīces, kuras izmanto, lai modelētu atteices.
Šādi bojāti komponenti vai ierīces nedrīkst izraisīt emisijas, kas šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās OBD robežvērtības pārsniedz vairāk nekā par 20 %.
OBD sistēmas tipa apstiprināšanas gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu emisijas mēra ESC testa ciklā (skat. Direktīvas 2005/55/EK III pielikuma 1. papildinājumu). OBD sistēmas tipa apstiprināšanas gadījumā saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 2. punktu emisijas mēra ETC testa ciklā (skat. Direktīvas 2005/55/EK III pielikuma 2. papildinājumu).
1.1.1. Ja tiek noteikts, ka bojāta komponenta vai ierīces uzstādīšana uz motora nozīmē, ka salīdzināšana ar OBD robežvērtībām nav iespējama (piemēram tādēļ, ka nav izpildīti ETC testa cikla validēšanas statistiskie nosacījumi), šāda komponenta vai ierīces atteici uzskata par atbilstošu, ja tipa apstiprinātāja iestāde tam piekrīt, pamatojoties uz izgatavotāja sniegto tehnisko argumentāciju.
1.1.2. Ja bojāta komponenta vai ierīces uzstādīšana motoram nozīmē, ka testa laikā (pat daļēji) nav iespējams sasniegt pilnas jaudas līkni (kas noteikta ar pareizi funkcionējošu motoru), šādu komponentu vai ierīci uzskata par atbilstošu, ja tipa apstiprinātāja iestāde tam piekrīt, pamatojoties uz izgatavotāja sniegto tehnisko argumentāciju.
1.1.3. Bojātu komponentu vai ierīču izmantošana, kā rezultātā motora emisijas pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās OBD robežvērtības par ne vairāk kā 20 %, var nebūt nepieciešama dažos ļoti īpašos gadījumos (piemēram, ja ir ieslēgta ārkārtas stratēģija, ja motoram nevar veikt nevienu testu, vai EGR sprūdvārstu gadījumā utt.). Šo izņēmumu izgatavotājs dokumentē. Uz to attiecas tehniskā dienesta piekrišana.
1.2. Testēšanas princips
Testējot motoru ar uzstādītu bojāto komponentu vai ierīci, OBD sistēmu apstiprina, ja darbības traucējumu indikators darbojas. OBD sistēmu apstiprina arī tad, ja darbības traucējumu indikators ieslēdzas zem noteiktajām OBD robežvērtībām.
Tādu bojātu komponentu vai ierīču izmantošana, kā rezultātā motora emisijas pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā noteiktās OBD robežvērtības par ne vairāk kā 20 %, nav nepieciešama īpašā atteices režīmu gadījumā, kurš aprakstīts šā pielikuma 6.3.1.6. un 6.3.1.7. iedaļā, un arī attiecībā uz būtiska funkcionālās darbības traucējuma pārraudzību.
1.2.1. Bojātu komponentu vai ierīču izmantošana, kā rezultātā motora emisijas pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punktā tabulā minētās OBD robežvērtības par ne vairāk kā 20 %, var nebūt nepieciešama dažos ļoti īpašos gadījumos (piemēram, ja ir ieslēgta ārkārtas stratēģija, ja motoram nevar veikt nevienu testu, vai EGR sprūdvārstu gadījumā utt.). Šo izņēmumu izgatavotājs dokumentē. Uz to attiecas tehniskā dienesta piekrišana.
2. PĀRBAUDES APRAKSTS
OBD sistēmas pārbaude sastāv no šādām fāzēm:
|
— |
motora pārvaldes vai emisiju kontroles sistēmas komponenta kļūdas modelēšana, kā aprakstīts šā pielikuma 1.1. iedaļā, |
|
— |
OBD sistēmas pirmapstrāde ar modelēto darbības traucējumu 6.2. iedaļā minētā pirmapstrādes cikla laikā, |
|
— |
motora ar modelēto darbības traucējumu darbināšana OBD testa ciklā, kas minēts 6.1. iedaļā, |
|
— |
noteikšana, vai OBD sistēma reaģē uz modelēto darbības traucējumu un to pienācīgā veidā uzrāda. |
2.1.1. Ja darbības traucējums ietekmē motora veiktspēju (piemēram, jaudas līkni), OBD testa cikls ir ESC testa cikla saīsināta versija, ko izmanto motora bez šāda darbības traucējuma izplūdes emisiju novērtēšanai.
2.2. Tā vietā pēc izgatavotāja pieprasījuma viena vai vairāku komponentu darbības traucējumu var modelēt elektroniski saskaņā ar 6. iedaļas prasībām.
2.3. Izgatavotāji var pieprasīt veikt pārraudzību ārpus 6.1. iedaļā minētā OBD testa cikla, ja iestādei var pierādīt, ka pārraudzība OBD testa cikla laikā esošos apstākļos uzliktu ierobežojošus pārraudzības apstākļus, transportlīdzekli ekspluatējot.
3. TESTĒJAMAIS MOTORS UN DEGVIELA
3.1. Motors
Testējamais motors atbilst Direktīvas 2005/55/EK II pielikuma 1. papildinājumā paredzētajām specifikācijām.
3.2. Degviela
Testēšanai jāizmanto atbilstoša standartdegviela, kā aprakstīts Direktīvas 2005/55/EK IV pielikumā.
4. TESTA APSTĀKĻI
Testa apstākļiem jāatbilst emisijas testa prasībām, kas aprakstītas šajā direktīvā.
5. TESTĒŠANĀ LIETOJAMAIS APRĪKOJUMS
Motora dinamometram jāatbilst Direktīvas 2005/55/EK III pielikuma prasībām.
6. OBD TESTA CIKLS
6.1. OBD testa cikls ir atsevišķs, saīsināts ESC testa cikls. Atsevišķos režīmus veic tādā pašā secībā kā ESC testa ciklā, kā noteikts Direktīvas 2005/55/EK III pielikuma 1. papildinājuma 2.7.1. iedaļā.
Motors ne ilgāk kā 60 sekundes jādarbina katrā režīmā, motora apgriezienu skaitu un slodzes maiņas pabeidzot pirmajās 20 sekundēs. Norādīto apgriezienu skaitu uztur ± 50 apgriezienu robežās minūtē un norādīto griezes momentu uztur ± 2 % robežās no maksimālā griezes momenta, kas atbilst visiem apgriezieniem.
OBD testa cikla laikā nav jāmēra izplūdes emisijas.
6.2. Pirmapstrādes cikls
6.2.1. Pēc tam, kad ieviests viens no 6.3. iedaļā minētajiem atteices režīmiem, motors un tā OBD sistēma jāsagatavo, veicot pirmapstrādes ciklu.
6.2.2. Pēc izgatavotāja pieprasījuma un ar tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu var izmantot citu skaitu, lielākais deviņus secīgus OBD testa ciklus.
6.3. OBD sistēmas tests
6.3.1. Dīzeļmotori un ar dīzeļmotoru aprīkoti transportlīdzekļi
6.3.1.1. Pēc pirmapstrādes saskaņā ar 6.2. iedaļu testējamais motors tiek darbināts OBD testa ciklā, kas aprakstīts šā papildinājuma 6.1. iedaļā. Darbības traucējumu indikators jāieslēdz pirms šīs pārbaudes beigām saskaņā ar jebkuriem 6.3.1.2. līdz 6.3.1.7. iedaļā minētajiem noteikumiem. Tehniskais dienests šos noteikumus saskaņā ar 6.3.1.7. iedaļu var aizstāt ar citiem. Tomēr tipa apstiprināšanas nolūkā kopējais testēšanai pakļauto atteiču skaits dažādu sistēmu vai komponentu gadījumā nedrīkst pārsniegt četras atteices.
Ja testu veic, lai veiktu tipa apstiprināšanu OBD motoru saimei, ko veido vairāki motori, kuri neietilpst tai pašā motoru saimē, tipa apstiprinātāja iestāde testēšanai pakļauto atteiču skaitu palielina līdz skaitam, kas maksimāli četras reizes pārsniedz OBD motoru saimē esošo motoru saimju skaitu. Tipa apstiprinātāja iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu par testa ierobežošanu, pirms sasniegts šis atteiču testu maksimālais skaits.
6.3.1.2. Ja ievietots atsevišķā korpusā, kas var būt vai var nebūt deNOx sistēmas vai dīzeļmotora makrodaļiņu filtra daļa, jebkura katalizatora nomaiņa ar nolietotu vai bojātu katalizatoru vai šādas atteices elektroniska modelēšana.
6.3.1.3. deNOx sistēmas (ieskaitot visus sensorus, kas ir sistēmas sastāvdaļa), ja tāda ir uzstādīta, nomaiņa ar nolietotu vai bojātu deNOx sistēmu vai nolietotas vai bojātas deNOx sistēmas elektroniska modelēšana, kas liek emisijām pārsniegt šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minēto OBD deNOx robežvērtību.
Ja motora tips tiek apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu attiecībā uz būtiska funkcionālās darbības traucējuma uzraudzību, deNOx sistēmas tests nosaka, ka darbības traucējumu indikators iedegas pie jebkura no šiem nosacījumiem:
|
— |
pilnīga sistēmas demontāža vai sistēmas aizstāšana ar fiktīvu sistēmu, |
|
— |
deNOx sistēmai vajadzīgā reaģenta trūkums, |
|
— |
jebkuras deNOx sistēmas daļas (piemēram, sensoru un pievadu, dozēšanas vadības ierīces) elektroatteice, attiecīgā gadījumā ieskaitot reaģenta sildīšanas sistēmu, |
|
— |
deNOx sistēmas reaģenta dozēšanas sistēmas atteice (piemēram, gaisa padeves trūkums, aizsērējusi sprausla, dozēšanās sūkņa atteice), |
|
— |
būtiska sistēmas avārija. |
6.3.1.4. Pilnīga makrodaļiņu filtra, ja tāds ir, noņemšana vai tā aizstāšana ar bojātu makrodaļiņu filtru, kas rada emisijas, kuras pārsniedz šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās OBD makrodaļiņu robežvērtības.
Ja motora tips tiek apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu attiecībā uz būtiska funkcionālās darbības traucējuma uzraudzību, makrodaļiņu filtra tests nosaka, ka darbības traucējumu indikators iedegas pie jebkura no šiem nosacījumiem:
|
— |
pilnīga makrodaļiņu filtra noņemšana vai sistēmas aizstāšana ar fiktīvu sistēmu, |
|
— |
makrodaļiņu filtra substrāta nozīmīga kušana, |
|
— |
makrodaļiņu filtra substrāta nozīmīga plaisāšana, |
|
— |
jebkuras makrodaļiņu filtra daļas (piemēram, sensoru un pievadu, dozēšanas vadības ierīces) elektroatteice, |
|
— |
attiecīgā gadījumā –– jebkāda reaģenta dozēšanas sistēmas atteice (piemēram, aizsērējusi sprausla, dozēšanas sūkņa atteice), |
|
— |
aizsērējis filtrs, kā rezultātā rodas diferenciālais spiediens, kas neatbilst izgatavotāja paziņotajam diapazonam. |
6.3.1.5. Kombinētas deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas (ieskaitot visus sensorus, kas ir sistēmas sastāvdaļa), ja tāda ir uzstādīta, nomaiņa ar nolietotu vai bojātu sistēmu vai nolietotas vai bojātas sistēmas elektroniska modelēšana, kas liek emisijām pārsniegt šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās OBD NOx un makrodaļiņu robežvērtības.
Ja motora tips tiek apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu attiecībā uz būtiska funkcionālās darbības traucējuma uzraudzību, kombinētās deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas tests nosaka, ka darbības traucējumu indikators iedegas pie jebkura no šiem nosacījumiem:
|
— |
pilnīga sistēmas demontāža vai sistēmas aizstāšana ar fiktīvu sistēmu, |
|
— |
kombinētajai deNOx makrodaļiņu filtra sistēmai vajadzīgā reaģenta trūkums, |
|
— |
jebkuras kombinētās deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas daļas (piemēram, sensoru un pievadu, dozēšanas vadības ierīces) elektroatteice, attiecīgā gadījumā ieskaitot reaģenta sildīšanas sistēmu, |
|
— |
kombinētās deNOx makrodaļiņu filtra sistēmas reaģenta dozēšanas sistēmas atteice (piemēram, gaisa padeves trūkums, aizsērējusi sprausla, dozēšanās sūkņa atteice), |
|
— |
NOx uztvērēja sistēmas nozīmīga kļūme, |
|
— |
makrodaļiņu filtra substrāta nozīmīga kušana, |
|
— |
makrodaļiņu filtra substrāta nozīmīga plaisāšana, |
|
— |
aizsērējis filtrs, kā rezultātā rodas diferenciālais spiediens, kas neatbilst izgatavotāja paziņotajam diapazonam. |
6.3.1.6. Jebkādas degvielas sistēmas elektroniskās degvielas padeves daudzuma un momenta iestatīšanas ierīces atvienošana, kā rezultātā rodas emisijas, kuras pārsniedz jebkādas šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās OBD robežvērtības.
6.3.1.7. Jebkāda cita ar emisiju saistīta motora komponenta, kas pievienots datoram, atvienošana, kā rezultātā rodas emisijas, kas pārsniedz jebkādas šīs direktīvas 4. panta 3. punkta tabulā minētās robežvērtības.
6.3.1.8. Pierādot atbilstību 6.3.1.6. un 6.3.1.7. iedaļas prasībām un ar apstiprinātājiestādes atļauju izgatavotājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai pierādītu, ka OBD sistēma uzrāda kļūdu, ja notiek atvienošana.
V PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA APLIECĪBU NUMURĒŠANAS SISTĒMA
|
1. |
Numurs sastāv no piecām iedaļām, ko atdala “*” zīme.
|
|
2. |
Trešā apstiprinājuma paraugs (pašlaik bez pagarinājuma), kas atbilst piemērošanas datumam B1 ar OBD I posmu, ko izdevusi Apvienotā Karaliste: e11*2004/…*2005/…B*0003*00 |
|
3. |
Ceturtā apstiprinājuma otrā pagarinājuma paraugs, kas atbilst piemērošanas datumam B2 ar OBD II posmu, ko izdevusi Vācija: e1*2004/…*2005/…D*0004*02
|
(*1) Saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6. iedaļas I tabulu.
(*2) Saskaņā ar 4. pantu gāzes motori ir izslēgti no OBD I posma.
(*3) Saskaņā ar Direktīvas 2005/55/EK I pielikuma 6.5. pantu.