30.9.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 255/11 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/35/EK
(2005. gada 7. septembris)
par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušies ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Kopienas jūrniecības drošības politikas mērķis ir sasniegt augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību, un tās pamatā ir izpratne par to, ka visas puses, kas iesaistītas preču pārvadājumos pa jūru, ir atbildīgas par to, lai Kopienas ūdeņos izmantotie kuģi atbilstu spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem. |
(2) |
Materiālie standarti piesārņojošu vielu noplūdēm no kuģiem visās dalībvalstīs ir balstīti uz Marpol 73/78 Konvenciju; tomēr šos noteikumus ikdienā neievēro ļoti liels skaits kuģu, kas kuģo Kopienas ūdeņos, un netiek veikti nekādi pasākumi stāvokļa labošanai. |
(3) |
Marpol 73/78 īstenošana parāda nesakritības starp dalībvalstīm, un tādēļ ir nepieciešams Kopienas līmenī saskaņot Marpol 73/78 īstenošanu; būtiskas atšķirības saskatāmas jo īpaši dalībvalstu praksē attiecībā uz sankciju piemērošanu par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem. |
(4) |
Preventīvi pasākumi ir Kopienas jūrniecības drošības politikas sastāvdaļa, nodrošinot saikni starp katras ar piesārņojošu vielu pārvadāšanu pa jūru saistītās puses atbildību un sankciju piemērošanu; tādēļ, lai panāktu efektīvu vides aizsardzību, ir vajadzīgas efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas. |
(5) |
Šajā nolūkā ir būtiski tuvināt, izmantojot atbilstošus juridiskus instrumentus, spēkā esošās tiesību normas, jo īpaši attiecībā uz precīzām attiecīgo pārkāpumu definīcijām, izņēmuma gadījumiem, minimuma noteikumiem par sankcijām, atbildību un jurisdikciju. |
(6) |
Šo direktīvu papildina sīki izstrādāti noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem un sankcijām, kā arī citi noteikumi, kas paredzēti Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumā 2005/667/TI par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus pret kuģu radīto piesārņojumu (3). |
(7) |
Ne starptautiskais režīms, kas paredz civiltiesisko atbildību un kompensāciju par naftas piesārņojumu, nedz arī starptautiskais režīms attiecībā uz citu bīstamu vai kaitīgu vielu piesārņojumu nenodrošina pietiekamu preventīvu iedarbību, lai atturētu bīstamu kravu pārvadāšanā iesaistītās puses no standartiem neatbilstošas prakses; nepieciešamo preventīvo iedarbību var panākt, vienīgi ieviešot sankcijas, kuras piemēro jebkurai personai, kas izraisa jūras piesārņošanu vai iesaistās tajā; sankcijas būtu jāpiemēro ne tikai kuģu īpašniekiem vai kuģa kapteinim, bet arī kravas īpašniekam, klasificēšanas sabiedrībai vai jebkurai citai iesaistītai personai. |
(8) |
Kuģu radīta piesārņojošu vielu noplūde būtu jāuzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. Šos pārkāpumus uzskata par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Pamatlēmumu 2005/667/TI, ar ko papildina šo direktīvu, un minētajā pamatlēmumā noteiktajos apstākļos. |
(9) |
Sankcijas par piesārņojošu vielu noplūdi no kuģiem nav saistītas ar iesaistīto pušu civiltiesisko atbildību, un tādējādi uz tām neattiecas nekādi noteikumi par civiltiesiskās atbildības ierobežojumiem vai pārnešanu, kā arī tās neierobežo pietiekamu kompensāciju piesārņojuma gadījumā cietušajiem. |
(10) |
Ir nepieciešama turpmāka efektīva sadarbība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu to, ka piesārņojošu vielu noplūde no kuģiem tiek pamanīta laikus un ka pārkāpēji tiek identificēti. Šī iemesla dēļ Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (4) ir vadošā loma darbā ar dalībvalstīm, lai attīstītu tehniskos risinājumus un sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, kā arī attiecībā uz atbalsta sniegšanu Komisijai visu tai uzticēto uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanu. |
(11) |
Lai uzlabotu jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, būtu jārada saskaņotība starp piemērošanas iestādēm, tādām kā dalībvalstu krasta apsardzes dienesti. Šajā sakarā Komisijai būtu jāveic priekšizpēte par Eiropas krasta apsardzi, pievēršoties piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai uz to un skaidri norādot izmaksas un ieguvumus. Pēc šīs priekšizpētes vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumu par Eiropas krasta apsardzi. |
(12) |
Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka ir notikusi noplūde, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz šī lieta savām kompetentajām iestādēm, lai tiktu sāktas procedūras saskaņā ar 220. pantu ANO 1982. gada Konvencijā par jūras tiesībām. |
(13) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (5), un šīs direktīvas piemērošana ir galvenais instruments pasākumu kompleksā kuģu radītā piesārņojuma novēršanai. |
(14) |
Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6). |
(15) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus - proti, kuģu izraisīta piesārņojuma starptautisko standartu iekļaušanu Kopienas tiesību aktos un sankciju ieviešanu, ietverot gan krimināltiesiskas, gan administratīvas sankcijas, par minēto noteikumu pārkāpšanu, lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību jūras pārvadājumu jomā - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un ka tāpēc šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
(16) |
Šī direktīva pilnībā ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; visām personām, ko tur aizdomās par pārkāpuma izdarīšanu, ir jāgarantē taisnīga un objektīva uzklausīšana, un sankcijām jābūt samērīgām, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Mērķis
1. Šīs direktīvas mērķis ir kuģu radītā piesārņojuma starptautiskos standartus iekļaut Kopienas tiesībās un nodrošināt to, ka personām, kas ir atbildīgas par noplūdēm, piemēro atbilstīgas sankcijas saskaņā ar 8. pantu, lai uzlabotu kuģošanas drošību un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma.
2. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm noteikt stingrākus pasākumus pret kuģu radīto piesārņojumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā:
1. |
“Marpol 73/78” ir Starptautiskā konvencija par kuģu radītā piesārņojuma novēršanu (1973.) un tās 1978. gada protokols to jaunākajā redakcijā. |
2. |
“Piesārņojošas vielas” ir vielas, kas minētas Marpol 73/78 I pielikumā (nafta) un II pielikumā (neiepakotas kaitīgas šķidras vielas). |
3. |
“Noplūde” ir jebkādā veidā no kuģa izdarīta izvadīšana jūrā, kā minēts Marpol 73/78 2. pantā. |
4. |
“Kuģis” ir jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūras vidē, neatkarīgi no tā karoga, tostarp kuģi ar zemūdens spārniem, kuģi uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģi un peldošie kuģi. |
3. pants
Piemērošanas joma
1. Šo direktīvu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piemēro attiecībā uz piesārņojošu vielu noplūdi:
a) |
dalībvalstu iekšējos ūdeņos, tostarp ostās, ciktāl ir piemērojams Marpol režīms; |
b) |
dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos; |
c) |
starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts III. daļas 2. iedaļā 1982. gada ANO Konvencijā par jūras tiesībām, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā; |
d) |
kādas dalībvalsts ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; un |
e) |
atklātā jūrā. |
2. Šo direktīvu piemēro piesārņojošu vielu noplūdei no visiem kuģiem neatkarīgi no to karoga, izņemot visus karakuģus, jūras kara palīgkuģus vai citus kuģus, kas pieder kādai valstij vai ko kāda valsts attiecīgajā laikā ekspluatē un izmanto tikai nekomerciālos valsts nolūkos.
4. pants
Pārkāpumi
Dalībvalstis nodrošina to, ka piesārņojošo vielu noplūdi no kuģiem visās 3. panta 1. punktā minētajās teritorijās uzskata par pārkāpumu, ja tas izdarīts ar nodomu, aiz neuzmanības vai rupjas nolaidības. Šos pārkāpumus uzskata par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Pamatlēmumu 2005/667/TI, ar ko papildina šo direktīvu, un minētajā pamatlēmumā noteiktajos apstākļos.
5. punkts
Izņēmumi
1. Piesārņojošu vielu noplūdi jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajam teritorijām neuzskata par pārkāpumu, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 9., 10., 11.a) vai 11.c) noteikumā vai II pielikuma 5., 6.a) vai 6.c) noteikumā.
2. Piesārņojošu vielu noplūdi 3. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktos minētajās teritorijās neuzskata par pārkāpumu, par kuru atbildīgs īpašnieks, kapteinis vai apkalpe, kas rīkojas pēc kapteiņa pavēles, ja tā atbilst nosacījumiem, kas noteikti Marpol 73/78 I pielikuma 11.b) noteikumā un II pielikuma 6.b) noteikumā.
6. pants
Īstenošanas pasākumi attiecībā uz kuģiem dalībvalstu ostās
1. Ja neatbilstība standartiem vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas kādas dalībvalsts ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās piesārņojošu vielu noplūdē jebkurā no 3. panta 1. punktā minētajām teritorijām, attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstīgas pārbaudes veikšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) pamatnostādnes.
2. Tiktāl, ciktāl 1. punktā minētā pārbaude atklāj faktus, kas varētu norādīt uz pārkāpumu 4. panta nozīmē, par to informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.
7. pants
Piekrastes valstu īstenošanas pasākumi attiecībā uz tranzītkuģiem
1. Ja piesārņojošu vielu iespējama noplūde notiek teritorijā, kas minēta 3. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus noteikumus:
a) |
ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalstis, cieši sadarbojoties, veic pārbaudes, kas minētas 6. panta 1. punktā, un lemj par atbilstīgiem pasākumiem attiecībā uz šādu noplūdi; |
b) |
ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav Kopienas dalībvalsts, dalībvalstij jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un tai jālūdz nākamās ostas valsts veikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz šādu noplūdi. |
2. Ja ir skaidrs un objektīvs pierādījums, ka kuģis, kas kuģo 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajā teritorijā, ir izdarījis pārkāpumu 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā teritorijā, un veicis noplūdi, kas izraisījusi lielu postījumu vai liela postījuma draudus attiecīgās dalībvalsts piekrastei vai saistītam interešu objektam, vai jebkuriem 3. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunktā minētajiem resursiem, tad atbilstīgi ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļai un ar nosacījumu, ka pierādījumi to apstiprina, valsts iesniedz šo lietu savai kompetentajai iestādei, lai atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tiktu uzsāktas juridiskās procedūras, tostarp kuģa aizturēšana.
3. Visos gadījumos informē karoga valsts iestādes.
8. pants
Sankcijas
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par pārkāpumiem 4. panta nozīmē piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas var ietvert krimināltiesiskas vai administratīvas sankcijas.
2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētās sankcijas piemēro jebkurai personai, kas ir atzīta par atbildīgu par pārkāpumu 4. panta nozīmē.
9. pants
Atbilstība starptautiskajām tiesībām
Dalībvalstis piemēro šo direktīvu bez jebkādas formālas vai faktiskas ārzemju kuģu diskriminācijas un saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko tiesību aktiem, tostarp ar ANO 1982. gada Konvencijas par jūras tiesībām XII daļas 7. iedaļu, un tās nekavējoties informē kuģa karoga valsti un jebkuru citu iesaistītu valsti par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu.
10. pants
Papildu pasākumi
1. Piemērojot šo direktīvu, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, attiecīgos gadījumos, ciešā saziņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru un ņemot vērā rīcības programmu, kas paredzēta nejauša vai apzināta jūras piesārņojuma gadījumā un izveidota ar Lēmumu Nr. 2850/2000/EK (7), un, attiecīgos gadījumos, Direktīvas 2000/59/EK īstenošanu, lai:
a) |
izstrādātu informācijas sistēmas, kas nepieciešamas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai; |
b) |
izveidotu kopīgu praksi un pamatnostādnes, pamatojoties uz jau esošu starptautiska mēroga praksi un pamatnostādnēm, jo īpaši attiecībā uz:
|
2. Eiropas Jūras drošības aģentūra saskaņā ar tās uzdevumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1406/2002:
a) |
strādā ar dalībvalstīm, lai attīstītu tehniskos risinājumus un sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu tādos pasākumos, kā noplūžu atklāšana, izmantojot satelītnovērošanu un uzraudzību; |
b) |
palīdz Komisijai šīs direktīvas īstenošanā, ja nepieciešams, arī apmeklējot dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 3. pantu. |
11. pants
Priekšizpēte
Komisija līdz 2006. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšizpētes materiālus par Eiropas krasta apsardzi, pievēršoties piesārņojuma novēršanai un reaģēšanai uz to un skaidri norādot izmaksas un ieguvumus.
12. pants
Ziņošana
Ik pēc trim gadiem dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā kompetentās iestādes piemēro šo direktīvu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija iesniedz Kopienas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Šajā ziņojumā Komisija, inter alia, izvērtē to, ciktāl būtu vēlams pārskatīt vai paplašināt šīs direktīvas piemērošanas jomu. Tajā arī apraksta attiecīgās judikatūras attīstību dalībvalstīs un izskata iespēju izveidot publisku datu bāzi, kurā apkopota šāda judikatūra.
13. pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu radītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulā (EK) Nr. 2099/2002 (8).
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
14. pants
Informācijas sniegšana
Par jebkādiem ierosinātiem pasākumiem vai citām svarīgām darbībām attiecībā uz jūras piesārņošanas novēršanu Komisija regulāri informē Komiteju, kas izveidota ar Lēmuma Nr. 2850/2000/EK 4. pantu.
15. pants
Grozījumu procedūra
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu un pēc šīs direktīvas 13. pantā minētās procedūras COSS var šīs direktīvas piemērošanas jomu neattiecināt uz Marpol 73/78 grozījumiem.
16. pants
Īstenošana
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai līdz 2007. gada 1. martam, un tās par to nekavējoties informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.
17. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
18. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2005. gada 7. septembrī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
C. CLARKE
(1) OV C 220, 16.9.2003., 72. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2004. gada 13. janvāra Atzinums (OV C 92 E, 16.4.2004., 77. lpp.), Padomes 2004. gada 7. oktobra Kopējā nostāja (OV C 25 E, 1.2.2005., 29. lpp.), Eiropas Parlamenta 2005. gada 23. februāra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums.
(3) Skat. šā OV 164 lpp.
(4) OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 724/2004 (OV L 129, 29.4.2004., 1. lpp.).
(5) OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.).
(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2850/2000/EK (2000. gada 20. decembris), ar ko izveido Kopienas sadarbības sistēmu nejaušas vai apzinātas jūras piesārņošanas jomā (OV L 332, 28.12.2000., 1. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).
(8) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 415/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 10. lpp.).
PIELIKUMS
Atsauces nolūkos veidots Marpol 73/78 pārskats par noplūdes noteikumiem attiecībā uz naftas un kaitīgu šķidru vielu noplūdi, kā minēts 2. panta 2. punktā
I daļa: Nafta (Marpol 73/78, I pielikums)
Piemērojot Marpol 73/78 I pielikumu, “nafta” ir jebkura veida nafta, tostarp jēlnafta, mazuts, nosēdumi, naftas pārstrādes produkti un rafinēti produkti (izņemot petroķīmiskus produktus, uz kuriem attiecas Marpol 73/78 II pielikuma noteikumi), un “naftas maisījums” ir maisījums, kura sastāvā ir nafta.
Izvilkums no attiecīgajiem Marpol 73/78 I pielikuma noteikumiem:
|
9. noteikums: Naftas izvadīšanas kontrole
|
|
10. noteikums: Metodes naftas piesārņojuma novēršanai no kuģiem, tiem darbojoties īpašās teritorijās
|
|
11. noteikums: Izņēmumi |
|
Šā pielikuma 9. un 10. noteikums neattiecas uz:
|
II daļa: Kaitīgas šķidras vielas (Marpol 73/78 II pielikums)
Izvilkums no attiecīgiem Marpol 73/78 II pielikuma noteikumiem:
|
3. noteikums: Kaitīgu šķidru vielu kategorizācija un uzskaite
(Papildu pamatnostādnes vielu kategorizēšanā, tostarp kategorizēto vielu saraksts, ir dots 3. noteikuma 2) — 4) punktā un 4. noteikumā, kā arī Marpol 73/78 II pielikuma papildinājumos) |
|
5. noteikums: Kaitīgu šķidru vielu izvadīšana A, B un C kategorijas vielas ārpus īpašajām teritorijām un D kategorijas vielas visās teritorijās Ievērojot šā pielikuma 6. noteikumu […]
A, B un C kategorijas vielas īpašās jomās (kā definēts Marpol 73/78 II pielikuma 1. noteikumā, arī attiecībā uz Baltijas jūru). Saskaņā ar šā pielikuma 6. noteikumu […].
|
|
6. noteikums: Izņēmumi |
|
Šā pielikuma 5. noteikums neattiecas uz to, ja:
|