11.10.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 266/64


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2005. gada 19. septembris)

par uzskaites nodalīšanu un izmaksu uzskaites sistēmām saskaņā ar elektroniskās komunikācijas reglamentējošiem noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/698/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Komunikāciju komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar atsevišķām elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus reglamentējošo noteikumu normām, proti, 9., 11., 13. pantu un 6. panta 1. punktu kopā ar I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektroniskajiem tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (2); 17. pantu un 18. panta 1. punktu, un VII pielikuma 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (3); un 13. pantu Direktīvā 2002/21/EK jāievieš nepieciešami un atbilstīgi izmaksu uzskaites mehānismi.

(2)

Operatoriem, kuriem ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū (BIT) (turpmāk tekstā “izziņotie operatori”), saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā var arī uzlikt saistības nodalīt uzskaiti un/vai ieviest izmaksu uzskaites sistēmu. Šādu saistību uzlikšanas mērķis ir padarīt darījumus starp operatoriem caurskatāmākus un/vai noteikt sniegto pakalpojumu faktiskās izmaksas. Pie tam uzskaites nodalīšanas un izmaksu uzskaites sistēmu ieviešanu var izmantot valsts pārvaldes iestādes, lai papildinātu citu reglamentējošo pasākumu (piemēram, caurredzamības, nediskriminācijas, cenu orientācijas) piemērošanu izziņotajiem operatoriem.

(3)

Šis ieteikums papildina 1998. gada 8. aprīļa Komisijas Ieteikumu 98/322/EK par savstarpēju savienojumu liberalizētā telekomunikāciju tīklā (2. daļa – atsevišķa grāmatvedība un izmaksu uzskaite) (4) pēc reglamentējošo noteikumu piemērošanas elektroniskajām komunikācijām (2003. gada 25. jūlijs). Šāda pārskatīšana ir nepieciešama, jo 2002. gada reglamentējošie noteikumi radīja dažas svarīgas izmaiņas 1998. gada reglamentējošajā paketē, piemēram, pieauga noteikumu piemērošanas joma, atšķirīga pieeja iepriekšēju saistību uzlikšanai; atšķirīga īpašu nosacījumu piemērošanas joma attiecībā uz izmaksu uzskaiti un uzskaites nodalīšanu; un tehnoloģiskās neitralitātes principa piemērošana.

(4)

Šā ieteikuma vispārīgie mērķi ir veicināt konsekventu uzskaites principu un metodoloģiju piemērošanu ES līmenī, ņemot vērā pieredzi, ko guvušas valsts pārvaldes iestādes izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas jomā; uzlabot uzskaites sistēmu metodoloģijas, izstrādāto datu, revīzijas un ziņošanas procesa caurskatāmību, lai labumu gūtu visas iesaistītās personas.

(5)

Operatori var darboties tirgos, kuros tiem ir noteikta būtiska ietekme, kā arī konkurētspējīgos tirgos, kuros tiem nav noteikta šāda ietekme. Lai veiktu savus reglamentējošos uzdevumus, valsts pārvaldes iestāde var pieprasīt informāciju par tirgiem, kuros operatoriem nav būtiskas ietekmes. Kad izziņotam operatoram ar būtisku ietekmi vienā vai vairākos tirgos uzliek saistības nodalīt uzskaiti, uzskaites nodalīšanas pienākums var ietvert tirgus, kuros operatoram nav būtiskas ietekmes, piemēram, lai nodrošinātu datu saskaņotību.

(6)

Jebkāda saistoša izmaksu uzskaites vai uzskaites nodalīšanas metodoloģija, kuru izmanto īpaši kā pamatu cenu kontroles lēmumiem, ir jāprecizē tādā veidā, kas sekmē efektīvus ieguldījumus, nosaka iespējamu pret konkurenci vērstu darbību, proti, cenu uzturēšanu, un tai jābūt saskaņā ar valsts pārvaldes iestādes politikas mērķiem, kā noteikts Direktīvas 2002/21/EK 8 pantā.

(7)

Jaunas vai pārskatītas izmaksu metodoloģijas ieviešana var norādīt, ka reglamentētu tarifu pašreizējie līmeņi un/vai cenu mehānismi ir neatbilstīgi vai zināmā mērā nesakārtoti. Ja valsts pārvaldes iestāde uzskata, ka ir nepieciešama korektīva darbība, tad ir jāpievērš pienācīga uzmanība komerciālajai un ekonomiskajai videi, lai samazinātu risku un nedrošību attiecīgajos tirgos. Piemēram, visas cenu korekcijas varētu īstenot, iespējami pagarinot laika posmu, kādā tas tiek darīts.

(8)

Ieviešot uzskaites sistēmu, kurā izmantota tālredzīga pieeja (tāda kā ilgtermiņa pieauguma izmaksas), pamatojoties nevis uz vēsturiskajām izmaksām, bet uz pašreizējām izmaksām, piemēram, kad pamatlīdzekļus pārvērtē, pamatojoties uz tādas mūsdienu līdzvērtīgas infrastruktūras izmantošanas izmaksām, kas izveidota ar visefektīvāko pieejamo tehnoloģiju, valsts pārvaldes iestādēm būs jāgroza izmaksu metodoloģijas parametri tā, lai sasniegtu šos mērķus. Attiecīga gadījumā ir jāparedz koordinēta lejupejošu un augšupejošu pieeju izmantošana. Uzskaites sistēmas ir jābalsta uz izmaksu cēloņu principu, piemēram, darbību izmaksu kalkulācijas metodi.

(9)

Kad kārtējo izmaksu uzskaiti (CCA) pielieto attiecībā uz tīkla aktīviem, piemēram, attiecībā uz vietējo sakaru līniju, ko uzskata par mazāk reproducējamu vidējā termiņā, valsts pārvaldes iestādēm ir attiecīgi jāpielāgo parametri (piemēram, kapitāla vērtība, amortizācijas dati, uzcenojumi, ar laiku saistītie elementi), lai nodrošinātu izmaksu aprēķināšanas metodoloģiju konsekventu pielietošanu.

(10)

Kad izmaksu uzskaites sistēmas ieviešana tiek uzdota saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 13. panta 4. punktu, izmaksu iedalīšanai izmantotie noteikumi ir jāparāda tādā detalizācijas pakāpē, kas skaidri parāda attiecību starp izmaksām un tīklu sastāvdaļu un pakalpojumu tarifiem; ir arī jānorāda pamats, uz kā tieši un netieši attiecināmās izmaksas ir iedalītas starp dažādiem kontiem.

(11)

Šajā ieteikumā sniegtas vadlīnijas, kā īstenot izmaksu uzskaiti un uzskaites nodalīšanu saskaņā ar jauniem 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem. Komisijas 1998. gada 8. aprīļa Ieteikumā 98/322/EK sniegtas vadlīnijas par izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas ieviešanu saskaņā ar 1998. gada reglamentējošiem noteikumiem. 1998. gada ieteikumu joprojām piemēro situācijās, kad dalībvalstis nav pabeigušas esošo pienākumu pārskatīšanu par izmaksu uzskaiti un uzskaites nodalīšanu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu.

(12)

Ja dalībvalstis ievieš kompensācijas mehānismu, kas ietver finanšu pārskaitījumus, Universālā pakalpojuma direktīvas IV pielikuma B daļā paredzēts, ka šie pārskaitījumi jāveic objektīvā, caurskatāmā, nediskriminējošā un samērīgā veidā. Lai sasniegtu šos mērķus, par katru saņemto kompensāciju par universālā pakalpojuma saistībām ir pienācīgi jāziņo uzskaites nodalīšanas sistēmās.

(13)

Attiecībā uz universālā pakalpojuma saistību finansēšanu ieteikums neierobežo Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvu 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, kā arī par finansiālu caurskatāmību atsevišķos uzņēmumos (5).

(14)

Šā ieteikuma principu pielietošana neierobežo dalībvalstu un uzņēmumu pienākumu pilnībā atbilst Kopienas konkurences noteikumiem.

(15)

Komisijas 2002. gada 16. maija Ieteikumā (2002/590/EK) par likumīga revidenta neatkarība ES: pamatprincipu kopumu (6) ir noteikti pamatnoteikumi, saskaņā ar kuriem vajadzības gadījumā var pārbaudīt revidenta neatkarību.

(16)

Eiropas reglamentējošo iestāžu grupa (7) ir sniegusi atzinumu par Komisijas ieteikuma pārskatīšanu attiecībā uz uzskaites nodalīšanu un izmaksu uzskaiti 1998. gadā, kurā ietverts detalizēts pielikums par izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas aspektiem,

IESAKA.

1)

Šis ieteikums attiecas uz uzskaites nodalīšanas un izmaksu uzskaites sistēmu ieviešanu operatoriem, kuriem atbilstīgi attiecīgās valsts pārvaldes iestādes datiem, kas iegūti saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu veiktās tirgus analīzes rezultātā, attiecīgajos tirgos ir būtiska ietekme. Operatori ar šādiem pienākumiem turpmāk tekstā saukti par “izziņotajiem operatoriem”.

Izmaksu uzskaites sistēmas ieviešanas pienākuma uzlikšanas mērķis ir garantēt, ka izziņotie operatori ievēro godīgus, objektīvus un caurskatāmus kritērijus, iedalot savas izmaksas pa pakalpojumu veidiem situācijās, kurās uz tiem attiecas cenu kontroles vai uz izmaksām orientētu cenu saistības.

Uzskaites nodalīšanas pienākuma uzlikšanas mērķis ir nodrošināt augstāku informācijas detalizācijas līmeni nekā tas, kas iegūstams no likumā noteiktajiem izziņotā operatora finanšu pārskatiem, lai pēc iespējas vairāk atspoguļotu izziņotā operatora uzņēmējdarbības daļu rādītājus, it kā tās darbotos kā atsevišķi uzņēmumi, un lai novērstu diskrimināciju par labu pašu darbībām un negodīgas šķērssubsīdijas vertikāli integrētu uzņēmumu gadījumā.

2)

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes pieprasītu no izziņotajiem operatoriem darbības izmaksu, izmantotā kapitāla un ienākumu sadalījumu līdz tādam līmenim, kas vajadzīgs, lai ievērotu samērīguma un caurskatāmības principu un īstenotu valsts vai Kopienas tiesību aktos paredzētos reglamentējošos mērķus.

Ieteicams, lai izmaksu, izmantotā kapitāla un ienākumu iedalīšana tiktu veikta saskaņā ar izmaksu cēloņa (piemēram, darbību izmaksu kalkulācijas metodes) principu.

Izziņoto operatoru izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas sistēmām ir jābūt tādām, lai tās varētu sniegt reglamentējošu finansiālu informāciju, lai apliecinātu pilnu atbilstību reglamentējošajām saistībām. Ieteicams novērtēt šo spēju saskaņā ar samērīguma, drošuma, salīdzināmības un būtiskuma kvalitatīvajiem kritērijiem.

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes pašas pārliecinātos par izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas sistēmu piemērotību un efektivitāti; par šādām sistēmām var apspriesties ar sabiedrību.

3)

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestāde, novērtējot izmaksu uzskaites sistēmas īpašības un specifikāciju, pārskatītu izziņotā operatora izmaksu uzskaites sistēmas spēju analizēt un sniegt izmaksu datus tādā veidā, kas atbalsta reglamentējošos mērķus. Izziņotā operatora izmaksu uzskaites sistēmai īpaši ir jāspēj atšķirt tiešās izmaksas (8) no netiešajām izmaksām (9).

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes, kas pieņēmušas lēmumu par izmaksu uzskaites sistēmu, kura balstās uz kārtējām izmaksām, noteiktu skaidrus galīgos termiņus un bāzes gadu, kad attiecīgās valsts izziņotajiem operatoriem ir jāievieš jaunas izmaksu uzskaites sistēmas, pamatojoties uz kārtējām izmaksām.

Tīkla aktīvu novērtēšana ar nākotnes vai pašreizējo aktīva operatora vērtību, tas ir, novērtējot, kādas būtu izmaksas, ar ko sastaptos līdzvērtīgi operatori, ja tirgū valdītu liela konkurence, ir kārtējo izmaksu uzskaites (CCA) metodoloģijas pamatelements. Tas nozīmē, lai darbības izmaksās ietvertie amortizācijas izdevumi jāaprēķina, pamatojoties uz mūsdienu līdzvērtīgo aktīvu pašreizējiem novērtējumiem. Rezultātā arī pārskatam par izmantoto kapitālu jābūt uz pašreizējo izmaksu bāzes. Var būt nepieciešamas citas izmaksu korekcijas, lai atspoguļotu pašreizējās aktīva pirkšanas izmaksas un tā darbības izmaksu bāzi. Tīkla aktīvu novērtēšanu pēc nākotnes vai pašreizējās vērtības attiecīgos gadījumos var papildināt ar izmaksu uzskaites metodoloģijas izmantošanu, piemēram, ilgtermiņa pieauguma izmaksu metodes izmantošanu.

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes pievērstu pienācīgu uzmanību cenu un konkurences problēmām, kas var rasties, ieviešot kārtējo izmaksu uzskaiti, piemēram, vietējās sakaru līnijas gadījumā.

Valstu pārvaldes iestādēm ieteicams pienācīgi ņemt vērā turpmākas korekcijas finanšu informācijā attiecībā uz efektivitātes faktoriem, īpaši izmantojot izmaksu datus cenu noteikšanas lēmumu pamatā, jo izmaksu uzskaites sistēmas (pat izmantojot kārtējo izmaksu uzskaiti) var pilnībā neatspoguļot faktiski radušās vai attiecināmās izmaksas (10). Par efektivitātes faktoriem var izmantot tīkla dažādu topoloģiju un arhitektūru novērtējumus, amortizācijas metodes, tehnoloģijas, ko izmanto vai plāno izmantot tīklā.

4)

Ieteicams, lai izziņotie operatori, kam ir jāziņo par uzskaites nodalīšanu, sniegtu peļņas un zaudējumu aprēķinu un paziņojumu par izmantoto kapitālu par katru daļu, uz kuru attiecas pārskata sagatavošanas pienākums (pamatojoties uz attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem). Transferta maksājumi vai tirgus daļu un pakalpojumu pirkumi ir skaidri jānosaka pietiekami detalizēti, lai pamatotu atbilstību nediskriminācijas saistībām. Saistībā ar pienākumu ziņot par uzskaites nodalīšanu var būt vajadzīga informācijas sagatavošana un izziņošana par tirgiem, kuros operatoram nav būtiskas ietekmes.

Lai panāktu saskaņotību un datu integritāti, ieteicams, lai reglamentētās uzskaites finanšu pārskati tiktu konsolidēti peļņas un zaudējumu aprēķinā un paziņojumā par izmantoto kapitālu uzņēmumam kopumā. Ir nepieciešama arī operatora atsevišķas reglamentētās uzskaites saskaņošana ar likumos noteikto uzskaiti. Šiem pārskatiem būtu jāveic neatkarīga revidenta revīzija vai valsts pārvaldes iestādes veikta atbilstības revīzija (ja ir pieejams attiecīgi kvalificēts personāls).

5)

Ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes izziņoto operatoru būtisko uzskaites informāciju darītu pieejamu ieinteresētajām personām pietiekamā detalizācijas līmenī. Sniegtās informācijas detalizācijai jābūt tādai, lai varētu pārliecināties, ka nav nepamatotas diskriminācijas starp pakalpojumu nodrošināšanu iekšienē un pakalpojumu nodrošināšanu uz āru, un lai varētu noteikt vidējās pakalpojumu izmaksas un metodi, pēc kuras izmaksas ir aprēķinātas. Sniedzot informāciju šādiem nolūkiem, valsts pārvaldes iestādēm ir pienācīgi jāievēro komercnoslēpums.

Šajā ziņā izziņotā operatora pietiekami detalizētu izmaksu pārskatu publicēšana, norādot, piemēram, tīkla sastāvdaļu vidējās izmaksas, palielinās caurskatāmību un konkurentu pārliecību, ka nav konkurenci ierobežojošu šķērssubsīdiju. Tas tiek uzskatīts par īpaši svarīgu vairumtirdzniecības pakalpojumiem. Ieviešanas pamatnostādnes par pārskatu sagatavošanas prasībām un informācijas publicēšanu ir izklāstītas pielikumā.

6)

Atsevišķus uzņēmumus var noteikt kā universālā pakalpojumā sniedzējus saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvas 8. pantu un var pakļaut reglamentējošai kontrolei mazumtirdzniecības tarifu jomā saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvas 17. pantu. Tām dalībvalstīm, kurās darbojas shēmas universālā pakalpojuma saistību finansēšanai, iesaka nodrošināt, ka uzskaites nodalīšanas sistēmās iekļauj visus maksājumus, ko šādi uzņēmumi saņem kā daļu no kompensācijas mehānisma.

7)

Šīs uzskaites pamatnostādnes attiecas uz reglamentēto pārskatu sagatavošanu, un tās nav paredzētas, lai aizstātu dalībvalstu tiesību aktos paredzētos finanšu pārskatus.

8)

Šis ieteikums tiks pārskatīts ne vēlāk kā trīs gadus pēc piemērošanas dienas.

9)

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 19. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Viviane REDING


(1)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(2)  OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(3)  OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

(4)  OV L 141, 13.5.1998., 6. lpp.

(5)  OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/52/EK (OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp.).

(6)  OV L 191, 19.7.2002., 22. lpp.

(7)  Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2002/627/EK (OV L 200, 30.7.2002., 38. lpp.), kuru grozīja ar Komisijas Lēmumu 2004/641/EK (OV L 293, 16.9.2004., 30. lpp.).

(8)  Tiešās izmaksas ir tādas izmaksas, ko pilnīgi un nepārprotami radījušas konkrētas darbības.

(9)  Netiešās izmaksas ir tādas izmaksas, kas ir jāsadala, izmantojot godīgu un objektīvu iedalīšanas metodoloģiju.

(10)  Daži aktīvi var pārsniegt prasības, vai tīkla arhitektūra var būt neoptimāla. Augšupejoša ekonomikas/inženierijas modeļa ieviešana palīdz sniegt informāciju par neefektīvām un nevajadzīgām izmaksām, kuras ir jānovērš.


PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES PAR PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PRASĪBĀM UN INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANU

Šajā pielikumā aprakstīti periodisko pārskatu noteikumi, ar publicēšanu saistīti jautājumi un paziņojumi par atbilstību.

Ievērojot šā ieteikuma 2. punktā ieteiktos principus, izmaksu uzskaites un uzskaites nodalīšanas sistēmām ir jāsniedz detalizēta finansiāla informācija, kas apliecina atbilstību nediskriminācijas un caurskatāmības principiem, atbilstīgi norādot un iedalot ienākumus, izmaksas, izmantoto kapitālu un operatora veikto dažādo darbību apjomus. Šāda uzskaites informācija nekavējoties ir jādara pieejama valsts pārvaldes iestādei.

Laba reglamentētā uzskaite nodrošina finanšu pārskatu būtiskās informācijas skaidru un efektīvu paziņošanu iespējami vienkāršā un godīgā veidā. Informācijas atspoguļošana finanšu pārskatos ietver abstrahēšanos un apkopošanu. Ja šo procesu veic akurāti, radīsies vairāk zināšanu, jo ar šādu datu atspoguļošanu tiks īstenoti dažādi reglamentējošie mērķi, piemēram, parādot, ka izdevumi ir orientēti uz izmaksām vai ka nav nepamatotas diskriminācijas.

Uzskaites ziņojumi ietver paskaidrojuma piezīmes un papildu grafikus, kas padziļina un paskaidro finanšu pārskatus. Finanšu pārskati un gan paskaidrojuma piezīmes veido nedalāmu veselumu.

Reglamentētās uzskaites informācija kalpo valsts pārvaldes iestādēm un citām personām, uz kurām var attiekties uz šīs informācijas pamata pieņemtie lēmumi, piemēram, konkurentiem, investoriem un patērētājiem. Šajā kontekstā informācijas publicēšana var sekmēt atvērtu un konkurētspējīgu tirgu un uzlabot uzticību reglamentētai uzskaites sistēmai.

Tomēr pilnu informācijas izpaušanu var ierobežot valstu un Kopienas noteikumi par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Tādēļ ieteicams, lai valsts pārvaldes iestādes pēc apspriedes ar operatoriem definētu, kādu informāciju var uzskatīt par konfidenciālu un nedrīkst darīt zināmu.

1.   Informācijas sagatavošana un publicēšana

Šāda finansiāla informācija ir jāsagatavo un jāpublicē (ievērojot konfidencialitāti un valsts tiesību aktos noteiktās saistības) par attiecīgo tirgu/pakalpojumu:

peļņas un zaudējumu aprēķins;

paziņojums par izmantoto kapitālu (detalizēta aprēķina metodoloģija un izmantoto parametru vērtība);

konsolidēšana un saskaņošana ar tiesību aktos paredzētajiem pārskatiem vai citu izmaksu informācijas avotu;

izmaksu metodoloģiju apraksts, ieskaitot atsauci uz izmaksu bāzi un standartiem, iedalīšanas un vērtēšanas metodoloģijas, netiešo izmaksu noteikšanu un iedalīšanu;

piezīmes par nediskrimināciju (detalizēti transferta maksājumi);

revidenta atzinums (ja to pieprasa valsts pārvaldes iestāde);

uzskaites politiku un reglamentējošo uzskaites principu apraksts;

paziņojumu par atbilstību Kopienas un valsts noteikumiem;

citi papildu grafiki, ja tādi vajadzīgi.

Valsts pārvaldes iestādei, konsultējoties ar operatoriem, iepriekš ir jādefinē pārskata formāts, kas var būt saskaņā ar tiesību aktos noteikto pārskatu standarta formātu. Paziņojumu par atbilstību Kopienas un valsts tiesību aktiem, revidenta atzinumu un uzskaites principu, politiku, metodoloģiju un izmantoto procedūru aprakstu, proti, izmaksu piešķiršanas metodoloģiju, nevar uzskatīt par konfidenciālu. Neierobežojot valsts un Kopienas tiesību aktus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, revīzijas rezultātiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai.

2.   Paziņojums par atbilstību

Gadskārtējā paziņojumā par atbilstību kā minimums jāietver:

revidenta secinājumi;

informācija par visiem atklātiem pārkāpumiem;

revidenta ieteikumi (aprakstot attiecīgās sekas);

pilns izmantotās verifikācijas metodoloģijas apraksts; un

daži apkopotie finanšu un uzskaites dati (piemēram, kārtējo izmaksu uzskaites korekcijas, galvenie pieņēmumi par iedalīšanas metodoloģijām, iedalīto izmaksu līmenis un modeļa detalizācijas līmenis).

Paziņojuma par atbilstību un revīzijas rezultātu publicēšana ir jāveic tādā formātā, kas ir viegli pieejams ieinteresētajām personām, piemēram, papīra vai elektroniskā formātā, vai jāpublicē operatora vai valsts pārvaldes iestādes tīmekļa vietnē.

3.   Pārskata periods

Reglamentētie pārskati ir ikgadēji un tos publicē iespējami drīz pēc uzskaites (pārskata) gada beigām. Pārskatu publicēšana ir jāveic ne vēlāk kā divus mēnešus pēc reglamentējošās revīzijas pabeigšanas vai ne vēlāk kā norādīts reglamentējošajās saistībās.