KOMISIJAS IETEIKUMS

(2005. gada 1. marts),

par koordinētu programmu pārtikas produktu oficiālai kontrolei 2005. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/175/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvu 89/397/EEK par pārtikas produktu oficiālo kontroli (1), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

pēc apspriešanās ar Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju,

tā kā:

LĪDZ AR ŠO IESAKA.

1.   Dalībvalstīm 2005. gadā jāveic pārbaudes un kontroles pasākumi, kas pēc attiecīgiem norādījumiem ietvertu paraugu ņemšanu un to analīzi laboratorijās, lai tādējādi:

2.   Lai gan šajā ieteikumā nav noteiktas paraugu un/vai pārbaužu normas, dalībvalstīm jānodrošina, lai šīs normas pietiekoši nodrošinātu pārskatu par apskatāmo produktu katrā dalībvalstī.

3.   Lai uzlabotu iespējas salīdzināt rezultātus, pieprasītā informācija dalībvalstīm jānodrošina formātā, kas atbilst I-IV pielikumā sniegtajām pieraksta lapām. Šī informācija jānosūta Komisijai ne vēlāk kā līdz 2006. gada 1. maijam un tai jāpievieno paskaidrojuma ziņojums, kurā jāiekļauj komentāri par rezultātiem un veiktajiem izpildes pasākumiem.

4.   Pārtikas produkti, kuri jāanalizē atbilstoši koordinētajai programmai 2005. gadam, jāiesniedz oficiālajās laboratorijās, kuras atbilst Direktīvas 93/99/EEK 3. pantam. Tomēr, ja dalībvalstīs nav šādu laboratoriju, kurās veikt atsevišķas analīzes, kas ietvertas šajā ieteikumā, dalībvalstis var izraudzīt citas laboratorijas, kuras spēj veikt šis analīzes.

5.   Bakterioloģiskā analīze sieriem, kas ražoti no pasterizēta piena

5.1.   Koordinētās programmas darbības joma 2005. gadam

Šīs programmas daļas mērķis ir turpināt 2004. gadā iesākto mikrobioloģisko pārbaudi, kas tika veikta atbilstoši koordinētajai programmai 2004. gadam un kura attiecās tikai uz sieriem, kas pagatavoti no svaigpiena vai termiski apstrādāta piena, lai šī programmua attiektos arī uz tiem sieriem, kas pagatavoti no piena, kurš apstrādāts temperatūrā, kura ir augstāka par to, ko izmanto termiskās apstrādes procesā (proti, attiektos uz sieriem, ko gatavo no pasterizēta piena). Šo koordinētās programmas paplašināšanu iesaka tādēļ, lai būtu iespējams izdarīt nozīmīgus secinājumus par sieru drošumu. Lai gūtu kopīgu pārskatu par šo nozari, izpētes rezultāti tiks analizēti un iesniegti kopā ar 2004. gada pārskata rezultātiem.

5.2.   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Izpētei jāattiecas uz svaigiem, mīkstiem un pusmīkstiem sieriem, kas ražoti no pasterizēta piena. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāņem reprezentatīvi šo produktu paraugi gan ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot importētos produktus, lai tādējādi pārbaudītu Salmonella un Listeria monocytogenes klātbūtni un Staphylococcus aureus un Escherichia coli daudzumu. Ja tiek konstatēta Listeria monocytogenes, jānosaka šo baktēriju daudzums. Ja paraugus ņem mazumtirdzniecības līmenī, analīžu skaitu var samazināt, veicot tikai Salmonella klātbūtnes and Listeria monocytogenes daudzuma noteikšanas analīzes. Ievērojot higiēnas prasības, jānoņem ne mazāk kā 100 grami no katra parauga vai no viena siera, ja tas sver mazāk nekā 100 gramus, jāievieto refrižeratorkonteineros un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai.

Laboratorijām jāļauj pašām izvēlēties metodi, kuru lietot, ar nosacījumu, ka tās efektivitātes līmenis atbilst sasniedzamajam mērķim. Tomēr Salmonella atklāšanai tiek ieteikta standarta ISO 6785 vai EN/ISO 6579 pēdējā versija, Listeria monocytogenes atklāšanai tiek ieteiktas standartu EN/ISO 11290-1 un 2 pēdējās versijas, Staphylococcus aureus daudzuma noteikšanai tiek ieteikta EN/ISO 6888-1 vai 2 pēdējā versija un Escherichia coli daudzuma noteikšanai tiek ieteikta standarta ISO 11866-2,3 vai ISO 16649-1,2 pēdējā versija. Iespējams lietot arī citas līdzvērtīgas metodes, ko atzinušas kompetentas iestādes.

Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāpieraksta datu reģistrācijas veidlapā atbilstoši I pielikumā sniegtajam paraugam.

6.   Jauktu salātu bakterioloģiskais drošums attiecībā uz Listeria monocytogenes

6.1.   Koordinētās programmas darbības joma 2005. gadam

Pēdējos gados ir pieaudzis tādu ēšanai sagatavotu produktu patēriņš kā, piemēram, jaukti salāti, kas satur zaļus dārzeņus un citas sastāvdaļas, gaļu un pārtikai paredzētus jūras dzīvniekus vai augus. Tādu patogēnu baktēriju klātbūtnes dēļ kā Listeria monocytogenes šāda veida produkti var radīt potenciālu risku sabiedrības veselībai. Īpašu higiēnas pasākumu ieviešana, ieskaitot atbilstošu uzglabāšanas laika un temperatūras kontroli, ir būtiska, lai novērstu produktos eventuāli esošo patogēno baktēriju pieaugumu un aizsargātu sabiedrības veselību.

Šīs programmas daļas mērķis ir novērtēt to iepriekš jaukto salātu mikrobioloģisko drošumu attiecībā uz Listeria monocytogenes, kuri satur zaļus dārzeņus un citas sastāvdaļas, piemēram, gaļu un jūras pārtikas produktus, lai tādējādi augstā līmenī sekmētu patērētāju aizsardzību un ievāktu informāciju par šo baktēriju klātbūtni šādos produktos.

6.2.   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Izpētei jāattiecas uz fasētiem jauktiem zaļu dārzeņu salātiem, kas satur gaļu vai pārtikai paredzētus jūras dzīvniekus un augus vai citas sastāvdaļas un:

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāņem šo produktu paraugi mazumtirdzniecības līmenī, vislabāk lielveikalos, lai vienlaicīgi pārbaudītu Listeria monocytogenes klātbūtni un daudzumu. Viens paraugs sastāv no vienas parauga vienības (viena neatvērta fasējuma). Paraugi, kas, iespējams, ņemti to derīguma termiņa izbeigšanās datumā, jāievieto refrižeratorkonteineros un nekavējoties jānosūta uz laboratoriju analīzes veikšanai. Paraugu ņemšanas laikā jāreģistrē produktu uzglabāšanas temperatūra un glabāšanas laiks, un informācija jāiekļauj paskaidrojuma ziņojumā, kas pievienots pārbaudes rezultātiem.

Laboratorijā paraugs jāapstrādā, lai tādējādi nodrošinātu, ka visas sastāvdaļas tiek rūpīgi sajauktas.

Listeria monocytogenes atklāšanai un daudzuma noteikšanai tiek ieteikta standarta EN/ISO 11290-1 un 2 pēdējā versija. Tomēr laboratorijām jāļauj pašām izvēlēties metodi, kuru izmantot, ar nosacījumu, ka tās pielietošanas līmenis atbilst sasniedzamajam mērķim.

Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāieraksta datu reģistrācijas veidlapā atbilstoši II pielikumā sniegtajam paraugam.

7.   Putnu gaļas drošums, kvalitāte un marķēšana attiecībā uz ūdeni saglabājošu vielu izmantošanu

7.1.   Koordinētās programmas darbības joma 2005. gadam

Pēdējā paraugu ņemšana atsevišķās dalībvalstīs uzrādīja, ka tiek tirgots nozīmīgs daudzums produktu, kas satur pārmērīgi daudz pievienota ūdens un hidrolizētu proteīnu, kuri putnu gaļā un putnu gaļas izstrādājumos tika lietoti kā ūdeni aizturoši aģenti.

Padomes 1971. gada 15. februāra Direktīvas 71/118/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē svaigas mājputnu gaļas ražošanu un laišanu tirgū (4), 5. panta 1. punkts aizliedz tirgot svaigu putnu gaļu, ja ir lietoti aģenti, kas īpaši veicina ūdens aizturēšanu.

Pēdējais Komisijas dienestu darba dokuments (SEK (2004) 1130) arī pievērsis dalībvalstu uzmanību tam, ka, lai arī putnu gaļas izstrādājumos un produktos var lietot ūdeni aizturošus aģentus, tās jālieto atbilstoši dalībvalstu apstiprinātam labas prakses kodeksam vai arī labai ražošanas praksei un ar pienācīgu atbilstību noteikumiem, kas piemērojami patērētāju aizsardzībai, ieskaitot pārtikas marķēšanas likumus, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (5).

Šīs programmas daļas mērķis ir Kopienas līmenī pārbaudīt Direktīvas 71/118/EEK pareizu īstenošanu attiecībā uz ūdeni aizturošo aģentu lietošanu atdzesētā un saldētā gaļā (vistas krūtiņas) un to lietošanu saldētos mājputnu (saldētas krūtiņas) izstrādājumos, lai veicinātu patērētāju aizsardzību un pārbaudītu pareizu marķēšanu.

7.2.   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Paraugu ņemšanā, analīzē un rezultātu aprēķinos dalībvalstu kompetentajām personām jārīkojas atbilstoši V pielikumā aprakstītajam analīzes protokolam.

Ir ieteicams lielāko uzmanību pievērst vairumtirdzniecības piegādēm attiecībā uz saldētām vistu krūtiņām, kā arī uz mazumtirdzniecības piegādēm attiecībā uz atdzesētām un saldētām vistu krūtiņām. Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāieraksta reģistrācijas datu veidlapā, kas sniegta III pielikumā.

8.   Atsevišķu zīdaiņiem un bērniem paredzētu pārtikas produktu drošums attiecībā uz nitrātu un patulīna līmeni

8.1.   Koordinētās programmas darbības joma 2005. gadam

Pārtikas produkti, kas satur piesārņotājus, kuri pārsniedz toksikoloģiski pieņemamos līmeņus, var radīt potenciālu risku sabiedrības veselībai, jo īpaši tādām jutīgām iedzīvotāju grupām kā zīdaiņiem un maziem bērniem. Piesārņotāju klātbūtne var tikt samazināta, izmantojot labu ražošanas vai lauksamniecības praksi.

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, 2001. gada 8. marta Regulā (EK) Nr. 466/2001, ar ko nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos (6), un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulā (EK) Nr. 655/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 466/2001 attiecībā uz nitrātiem zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā (7), zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā ir noteikti īpaši maksimālie nitrātu un patulīna līmeņi.

Šīs programmas daļas mērķis ir pārbaudīt, vai zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā tirgotā pārtika nepārsniedz Kopienas tiesību aktos noteiktos nitrātu un patulīna līmeņus, tādējādi nodrošinot augstu līmeni patērētāju aizsardzībai.

8.2.   Paraugu ņemšana un analīzes metode

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāņem reprezentatīvi zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas paraugi, it īpaši no pārtikas, kas satur burkānus, kartupeļus, lapu dārzeņus un ābolu produktus, it īpaši mazumtirdzniecības līmenī, pievēršot uzmanību arī ražošanai un importam (ja tas ir svarīgi) ar nolūku pārbaudīt nitrātus (pārtika, kas satur burkānus, kartupeļus un lapu dārzeņus) un patulīnu (pārtika, kas satur ābolu produktus, izņemot apstrādātu, uz graudaugiem balstītu pārtiku).

Nitrātu un patulīna līmeņu oficiālai kontrolei tiek ieteiktas šādas Kopienas tiesību aktos noteiktas paraugu ņemšanas un analīžu metodes:

Vispārējais paraugu ņemšanas apjoms jāatstāj dalībvalstu kompetento iestāžu vērtējumam.

Šie kontroles rezultāti jāieraksta datu reģistrācijas veidlapā, kas sniegta IV pielikumā.

(1)  OV L 186, 30.6.1989., 23. lpp.

(2)  OV L 6, 10.1.2004., 29. lpp.

(3)  OV L 290, 24.11.1993., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(5)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 15. lpp.).

(6)  OV L 77, 16.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 208/2005 (OV L 34, 8.2.2005., 3. lpp.).

(7)  OV L 104, 8.4.2004., 48. lpp.

(8)  OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.

(9)  OV L 203, 12.8.2003., 40. lpp.

I PIELIKUMS

BAKTERIOLOĢISKAIS DROŠUMS SIERIEM, KAS RAŽOTI NO PASTERIZĒTA PIENA

Dalībvalsts:_

(1)  Ņemot paraugus mazumtirdzniecībā, paraugu skaits (n) var tikt samazināts. Ja veikta samazināta paraugu ņemšana, tas jānorāda ziņojumā.

(2)  S=Apmierinoši, P=Pieļaujami, N=Neapmierinoši; Listeria monocytogenes gadījumos N=Neuzrāda, U=Uzrāda. Attiecībā uz Staphylococcus aureus un Escherichia coli rezultāts ir apmierinošs, ja visas novērotās vērtības ir > M vai vairāk kā c vērtības atrodas starp m un M.

(3)  Ziņojot par veiktajiem pasākumiem, ieteicams lietot šādas kategorijas: mutisks brīdinājums, rakstisks brīdinājums, pieprasīta paaugstināta iestādes kontrole, pieprasīta produkta izņemšana, administratīvs sods, tiesas process, citi.

II PIELIKUMS

JAUKTU SALĀTU MIKROBIOLOĢISKAIS DROŠUMS

(attiecībā uz Listeria monocytogenes)

Dalībvalsts: _

(1)  Produktu identificējot, jāņem vērā tā galvenās sastāvdaļas.

(2)  Ziņojot par veiktajiem pasākumiem, ieteicams lietot šādas kategorijas: mutisks brīdinājums, rakstisks brīdinājums, pieprasīta paaugstināta iestādes kontrole, pieprasīta produkta izņemšana, administratīvs sods, tiesas process, citi.

III PIELIKUMS

PUTNU GAĻAS DROŠUMS, KVALITĀTE UN MARĶĒŠANA ATTIECĪBĀ UZ ŪDENI SAGLABĀJOŠĀM VIELĀM

Dalībvalsts: _

(1)  Ziņojot par veiktajiem pasākumiem, ieteicams lietot šādas kategorijas: mutisks brīdinājums, rakstisks brīdinājums, pieprasīta paaugstināta iestādes kontrole, pieprasīta produkta izņemšana, administratīvs sods, tiesas process, citi.

IV PIELIKUMS

ATSEVIŠĶAS ZĪDAIŅU UN MAZU BĒRNU PĀRTIKAS DROŠUMS ATTIECĪBĀ UZ NITRĀTU UN PATULĪNA LĪMENI

Dalībvalsts: _

1.   NITRĀTI

2.   PATULĪNS

(1)  Ziņojot par veiktajiem pasākumiem, ieteicams lietot šādas kategorijas: mutisks brīdinājums, rakstisks brīdinājums, pieprasīta paaugstināta iestādes kontrole, pieprasīta produkta izņemšana, administratīvs sods, tiesas process, citi.

V PIELIKUMS

ANALĪZES PROTOKOLS

Procedūra, nosakot vistas vai pievienotā ūdens sastāvu un uz kalogēniem balstītos proteīnus vistas krūtiņas produktos

SVAIGA VISTAS KRŪTIŅA (ATDZESĒTA VAI SALDĒTA)

Ja vistas krūtiņa nesatur pievienotu proteīnu, stabilizētājvielas vai citas sastāvdaļas, tad pievienota ūdens noteikšanas metodei izmanto oficiālo EK metodi svešas izcelsmes ūdenim (Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (1)). Minimālais paraugs oficiālajai metodei ietver piecas vistas krūtiņas bez kauliem un bez ādas. Pievienoto ūdeni var noteikt, izveidojot diagrammu, kas atspoguļo ūdens/proteīna attiecību pret svešas izcelsmes ūdeni vistas krūtiņā bez kauliem un bez ādas (1. diagramma). Ūdens proteīna attiecība vistas krūtiņai bez kauliem un bez ādas ir 3,28 un, ja svešas izcelsmes ūdens daudzums ir 2 % (limits vistas krūtiņai bez kauliem un bez ādas), ūdens/proteīna koeficients ir 3,40.

SALDĒTAS VISTAS KRŪTIŅAS SAGATAVOŠANA

1.   Parauga saņemšana un uzglabāšana

2.   Mērķis un darbības joma

3.   Princips

4.   Veselība un drošība

5.   Priekšapmācības prasības

6.   Aparāti

7.   Procedūra

Piezīme: Paraugs jāsaglabā saldēts, līdz uzsākta analīze saskaņā ar 7.1 līdz 7.10 punktu (tālāk).

8.   Analītiskā kvalitātes kontrole

9.   Rezultātu aprēķināšana

Rezultātu aprēķināšana ir ņemta no Pārtikas uzraudzības aģentūras 2001. gada decembra informatīvās lapas 20/01, kas atrodama aģentūras mājas lapā, kurai ir šāda adrese:

http://www.food.gov.uk/science/surveillance/fsis-2001/20chick

9.1.   Vistas saturs, izmantojot slāpekļa faktoru

Pamatojoties uz Stubbs un More (The Analyst 1919, 44, 125), tas ietver parauga analīzi slāpekļa, mitruma, tauku un pelnu satura noteikšanai.

No analīzes iegūtie dati vispirms ir izmantojami, lai šādi aprēķinātu šķietamo attaukotas gaļas saturu:

(3,85 liesai vistas krūtiņas gaļai, kā to ieteicis AMC (The Analyst, 2000, 125, 1359-1366)). Ievērojiet, ka šis faktors ticis iegūts, lai to piemērotu trešās pasaules valstu vistām.

Izmērītais tauku saturs pēc tam ir pievienots šim skaitlim, lai iegūtu šķietamo kopējo vistas saturu.

Šķietamais kopējais vistas saturs = Šķietamais attaukotas vistas saturs + tauki

9.2.   Pievienotais kolagēnais proteīns

Ja atklātais hidroksiprolīns ir augstāks nekā tas, kas dabiski saistīts ar liesu vistas krūtiņu, var uzskatīt, ka paraugā ir no kolagēna hidrolizēts proteīns. (AMC dati 0,08 g/100 g – The Analyst, 2000, 125, 1359–1366).

Iepriekš izmantotā šķietamā kopējā vistas gaļas satura aprēķināšana pieļauj, ka viss atklātais slāpeklis ir radies no vistas muskuļa. Ja tiek atklāta hidroksiprolīna pārsniegšana, nepieciešama korekcija.

Slāpekļa procents, ko paraugā sekmējis kolagēns, ir šādi aprēķināms no hidroksiprolīna:

Kolagēna slāpeklis procentos ir jāatņem no kopējā slāpekļa procentos un kopējā vistas redzamā satura, kas aprēķināts, kā tas minēts iepriekš.

9.3.   Pievienotais ūdens

Pievienotā ūdens daudzuma aprēķinu var veikt, atņemot vistas saturu un visas pievienotās sastāvdaļas no 100, izmantojot šādu vienādojumu:

Kur kopējais proteīns = kopējais slāpeklis x konversijas faktors (6,25)

Vadoties no iepriekšminētā, pievienotais ūdens var tikt aprēķināts šādi:

9.4.   Mērījumu mainīgums

Vidējais mērījumu mainīgums vistas satura noteikšanai ir aprēķināts tikai pie mazāk nekā 3 % vistas satura 95 % ticamības robežās. Tādēļ, ja atklātais vistas saturs ir par 5 % mazāks nekā deklarētais, var uzskatīt, ka paraugi ir raksturoti neatbilstoši.

1. diagramma – Svešas izcelsmes ūdens (%) attiecībā pret ūdens: proteīna robežvērtībām

(1)  OV L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 814/2004 (OV L 153, 30.4.2004., 1. lpp.).