PIELIKUMS

ES atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   Apraksts

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) valde 2002. gada martā apstiprināja darbības plānu aizsardzībai pret kodolterorismu (GOV/2002/10). Turklāt dokumentā “Pasākumi, lai stiprinātu starptautisku sadarbību kodoldrošības, radiācijas un transporta drošības vadībā un atkritumu pārstrādes apsaimniekošanā: tādas efektīvas un ilgtspējīgas valsts reglamentējošas infrastruktūras veicināšana, ar ko kontrolēt radiācijas avotus” (GOV/2004/52-GC(48)/15) ir daļas, kas ir būtiskas SAEA un ES sadarbībai saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Tas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā paredz vispusīgu pieeju kodoldrošības jautājumiem, tostarp kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu reglamentējošas kontroles, uzskaiti un aizsardzību, šos materiālus “no šūpuļa līdz kapam” izmantojot, uzglabājot un transportējot. Taču attiecībā uz gadījumiem, kad aizsardzība izrādās nepietiekama, vai attiecībā uz materiāliem, kas vēl netiek aizsargāti to atrašanās vietā, ir jāparedz pasākumi, lai atklātu zādzību vai mēģinājumus slepus izvest šos materiālus.

Starptautiskās drošības kontroles, ko īsteno SAEA, ir galvenais līdzeklis, lai pārbaudītu, vai valstis izpilda saistības neizmantot kodolmateriālu vai kodoltehnoloģijas kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču izstrādei. Noslēdzot vispārējo drošības pasākumu nolīgumu (1) un tā papildprotokolu (2), valsts uzņemas būtiskas saistības attiecībā uz kodolmateriālu un ar tiem saistītu materiālu un darbību drošību un kontroli teritorijā, kas ir tās jurisdikcijā vai attiecībā uz šādām valsts veiktām darbībām citur. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai valsts pieņemtu īstenošanas tiesību aktus, kas pilnvarotajām valsts organizācijām ļautu pildīt vajadzīgās reglamentējošās funkcijas un kas attiektos uz attiecīgajās reglamentētajās darbībās iesaistītajām personām.

Atbalsts šādiem centieniem ir ļoti pieprasīts SAEA dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas vēl nav SAEA dalībvalstis. Tomēr projekti, kas saistīti ar kodoldrošības stiprināšanu, galvenokārt ir domāti dienvidaustrumu Eiropas valstīm: Bulgārijai, Turcijai, Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Serbijai un Melnkalnei, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Moldovai un Rumānijai; Centrālāzijas reģiona valstīm: Kazahstānai, Kirgizstānai, Uzbekistānai, Tadžikistānai un Turkmenistānai; Kaukāza reģiona valstīm: Armēnijai, Azerbaidžānai un Gruzijai; Ziemeļāfrikas valstīm: Marokai, Alžīrijai, Tunisijai, Lībijai un Ēģiptei un Vidusjūras reģiona un Tuvo austrumu valstīm: Libānai, Sīrijai, Izraēlai un Jordānijai. Darbības saskaņā ar projektu, kas koordinē palīdzību to valsts tiesību aktu izstrādē, kuri saistīti ar drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu (4. projekts), īstenos, ko nosaka, vadoties pēc ES noteiktajām politiskām prioritātēm.

Sākotnēji vajadzību pēc uzlabotas kodoldrošības izvērtēs jaunajās valstīs, uz kurām attiecas šī vienotā rīcība, lai noteiktu atbalsta prioritātes. Šajā nolūkā atzītu ekspertu grupa novērtēs to kodoldrošības pasākumu faktisko stāvokli, kuri jau tiek īstenoti šajās valstīs, un sniegs ieteikumus par vajadzīgajiem uzlabojumiem. Ieteikumus ņems par pamatu, lai noteiktu turpmākos palīdzības pasākumus, kas aptvers faktisko stāvokli un vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz tādu ļaunprātīgu darbību profilaksi, atklāšanu un novēršanu, kas saistītas ar kodoliekārtām, kā arī ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem, tostarp materiāliem, kurus izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika.

Pamatojoties uz šo novērtējumu, noteiks prioritātes, paredzot maksimālu skaitu valstu katram projektam, ko apmaksās no budžeta, kurš pieejams ar ES atbalstu.

Līdz ar to izraudzītajās valstīs tiks īstenoti projekti četrās jomās:

1.   Kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu fiziskās aizsardzības stiprināšana, tos izmantojot, uzglabājot un transportējot, kā arī kodoliekārtu fiziskās aizsardzības stiprināšana

Materiāli, ko izmanto vai uzglabā kodoliekārtās un kodolmateriālu atrašanās vietās, ir atbilstīgi jāuzskaita un jāaizsargā, lai novērstu zādzību vai sabotāžu. Ar efektīvas reglamentējošas sistēmas palīdzību ir jānosaka tie elementi, kas jāievieš attiecīgi valsts līmenī un operatoru līmenī.

1. projektam izraudzīs ne vairāk kā sešas valstis.

2.   Radioaktīvu materiālu drošības stiprināšana jomās, kas nav kodolenerģētika

Šis projekts ietver divas dažādas darbības jomas; viena saistīta ar reglamentējošās infrastruktūras izveidošanu/uzlabošanu un otra ar izlietoto avotu demontāžu un likvidēšanu.

Radioaktīvos materiālus bieži izmanto jomās, kas nav kodolenerģētika, piemēram, medicīnā vai rūpniecībā. Daži no šiem avotiem ir ļoti radioaktīvi un ietilpst 1.–3. kategorijā, kā tas ir noteikts SAEA dokumentā “Radioaktīvo avotu klasifikācija”. Ja šie avoti netiek atbilstīgi kontrolēti un aizsargāti, tie var nonākt nepareizās rokās un tikt izmantoti ļaunprātīgām darbībām. Radiācijas un radioaktīvo avotu drošībai, kā arī reglamentējošai infrastruktūrai ir jābūt efektīvām un ir jādarbojas pareizi saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības kodeksu un labas prakses piemēriem. Šai 2. projekta darbības jomai izraudzīs ne vairāk kā sešas valstis.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēcīgi, riskam pakļauti radioaktīvi avoti to izmantošanas vai uzglabāšanas procesā tiktu fiziski pasargāti no ļaunprātīgām darbībām, un, kad tie vairs nav vajadzīgi, tāpat kā radioaktīvie atkritumi jādemontē un jāapglabā drošā glabātuvē. Šai 2. projekta darbības jomai izraudzīs ne vairāk kā sešas valstis.

3.   Valstu spējas stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nesankcionētu saņemšanu, sagādi, izmantošanu, pārvešanu vai apglabāšanu neatkarīgi no tā, vai to veic ar nodomu vai bez tā un vai tā ietver starptautisku robežu šķērsošanu vai ne.

Teroristu izgatavotas neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīces vai radiācijas izplatīšanas ierīces nav iespējams izgatavot bez materiāliem, kas iegūti nelikumīgas tirdzniecības ceļā. Turklāt ar nelikumīgas tirdzniecības palīdzību var iegūt arī attiecīgas iekārtas un tehnoloģijas, lai ražotu bīstamus materiālus, ko izmanto neapstrādātu kodolmateriālu sprādzienierīču izgatavošanai. Var pieņemt, ka materiālu vai tehnoloģiju aprite pāri valstu robežām ir vajadzīga, lai materiāli sasniegtu savu galamērķi. Lai apkarotu radioaktīvu materiālu nelikumīgu tirdzniecību, valstīm tādējādi ir nepieciešams ieviest reglamentējošas sistēmas, kā arī tehnoloģiskas sistēmas (tostarp lietotājiem draudzīgus instrumentus) un padarīt procedūras un informāciju pieejamu robežpunktos, lai palīdzētu atklāt mēģinājumus slepeni izvest radioaktīvus materiālus (tostarp skaldāmos radioaktīvos materiālus) vai bīstamu iekārtu un tehnoloģiju nelikumīgas tirdzniecības mēģinājumus.

Tāpat ir vajadzīgi iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šādas darbības, kā arī jebkādu radioaktīvu materiālu nelikumīgu iegūšanu. Tiesību aizsardzības iestāžu (muitas, policijas utt.) personāls bieži vien nav apmācīts rīkoties ar detektēšanas iekārtām, un tādējādi tas var nepazīt apdraudētās iekārtas un tehnoloģijas. Tādēļ ir būtiska šā personāla apmācība, lai veiksmīgi noritētu to pasākumu īstenošana, kuri ieviesti radioaktīvu materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanai. Dažādu kategoriju darbiniekiem jānodrošina atšķirīga apmācība gan par detektēšanas instrumentu lietošanu, gan par šo instrumentu sniegtās informācijas izpratni, lai būtu iespējams pieņemt lēmumu par turpmākiem pasākumiem.

4.   Palīdzība tiesību aktu izstrādē, lai īstenotu valsts saistības, ko uzliek SEAE drošības pasākumu nolīgumi un papildprotokoli

Drošības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu noslēgšana ar SAEA ir efektīvs pasākums, kas veicina stingru valsts un starptautisko kontroli pār kodolmateriāliem un ar tiem saistītām tehnoloģijām. Lai gan ir dažas galvenās saistības un elementi, kas valstīm tiesību aktos ir jāīsteno attiecībā uz drošības pasākumiem un kas attiecas uz kodolmateriālu un ar tiem saistītu materiālu un darbību drošību un kontroli, tomēr valstīm, lai tās izpildītu ar drošības pasākumiem paredzētās starptautiskās saistības, ir jāievieš arī papildu saistības. Šajā sakarā īstenošanas tiesību aktos valstij būtu jāparedz principu un vispārīgu noteikumu sistēma, kas dotu iespēju pilnvarotām valsts organizācijām pildīt vajadzīgās reglamentējošās funkcijas un kas reglamentētu attiecīgajās reglamentētajās darbībās iesaistītās personas.

Ir svarīgi, lai īstenošanas tiesību aktos valsts skaidri noteiktu ar kodoldrošību saistītās darbības, infrastruktūru, iekārtas un materiālus, kam piemēros drošības pasākumus. Turklāt valstīm, kas noslēgušas papildprotokolu, ir jānodrošina īstenošanas tiesību aktu papildinājums, lai attiecīgai valstij dotu iespēju izpildīt saskaņā ar papildprotokolu uzliktos papildu pienākumus. Jo īpaši būtu jāpārskata valsts tiesību akti, lai paplašinātu pienākumus un pilnvaras reglamentējošai struktūrai, kas norīkota īstenot un piemērot noslēgtos drošības pasākumu nolīgumus.

Projekta saņēmēji būs izraudzītās mērķu valstis.

2.   Mērķi

Vispārējais mērķis: nostiprināt kodoldrošību izraudzītajās valstīs.

2.1.   Novērtēšanas fāze: Starptautisko kodoldrošības misiju finansēšana

Novērtēšanu veiks SAEA, lai noteiktu vajadzības, kuras saistītas ar kodoldrošības nostiprināšanu katrā no tām valstīm, kas minētas 1. punktā un kurās novērtēšana nav pabeigta. Vajadzības gadījumā novērtēšana aptvers kodolenerģētikas un citu jomu fizisko aizsardzību, nepieciešamo radiācijas drošības un radioaktīvo avotu reglamentējošo infrastruktūru, kā arī esošos pasākumus kodolmateriālu nelegālas tirdzniecības apkarošanā. Kopējos novērtēšanas rezultātus izmantos, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Projektā, kas ir plašas iepriekšminētās kodoldrošības misijas sastāvdaļa, veiks šādas darbības:

—

katrā valstī veikt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fiziskā aizsardzības stāvokļa novērtēšanu, kā arī citu kodolierīču vai kodolpētīšanas iekārtu kompleksu vai šādu materiālu izmantošanas vai uzglabāšanas vietas aizsardzības novērtēšanu, kā arī noteikt tās iekārtas un vietas, kur atrodas šādi materiāli un kuras izvēlēsies, lai tur veiktu turpmākus uzlabojumus un atbalsta pasākumus,

—

katrā valstī novērtēt vajadzību uzlabot radioaktīvo avotu drošību, noteikt tās nepilnības un neatbilstības starptautisko standartu un rīcības kodeksa īstenošanā, kuru novēršanai nepieciešami reglamentējošās infrastruktūras uzlabojumi, un noteikt vajadzību nodrošināt papildu aizsardzību spēcīgiem, riskam pakļautiem avotiem. Novērtējuma gaitā noteikt arī īpašās ierīces, kas vajadzīgas aizsardzības nodrošināšanai,

—	katrā valstī novērtēt pašreizējās spējas cīnīties ar nelikumīgu tirdzniecību un noteikt vajadzību pēc nepieciešamiem uzlabojumiem.

2.2.   Konkrētu darbību īstenošana, kas novērtēšanas fāzē definētas kā prioritāras

1. projekts

Kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu fiziskās aizsardzības stiprināšana, tos izmantojot, uzglabājot un transportējot, ka arī kodoliekārtu fiziskās aizsardzības stiprināšana

Projekta mērķis: stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu fizisko aizsardzību izvēlētajās valstīs.

Projekta rezultāti:

—	izvēlēto iekārtu fiziska aizsardzība un prioritāro objektu uzlabošana,

—	ar fizisko aizsardzību saistītās valsts reglamentējošās infrastruktūras uzlabošana ar ekspertu palīdzību,

—	personāla apmācība izvēlētajās valstīs.

2. projekts

Radioaktīvu materiālu drošības stiprināšana jomās, kas nav kodolenerģētika

Projekta mērķis: stiprināt ārpus kodolenerģētikas jomas izmantoto radioaktīvo materiālu fizisko aizsardzību izvēlētajās valstīs.

Projekta rezultāti:

—

attiecīgās valsts radiācijas un radioaktīvo avotu drošību reglamentējošās infrastruktūras izveidošana/uzlabošana, izmantojot radiācijas un radioaktīvo avotu drošības noteikumus, infrastruktūras izvērtēšanas mehānismu (RaSSIA), konsultāciju pakalpojumus, ierīces un mācības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, Radioaktīvo avotu drošības rīcības kodeksa pamatnostādnes un labas prakses piemērus,

—	riskam pakļautu avotu aizsardzība vai, vajadzības gadījumā, demontēšana vai iznīcināšana izvēlētajās valstīs.

3. projekts

Valstu spējas stiprināšana attiecībā uz kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu

Projekta mērķis: stiprināt valsts spējas kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanā un novēršanā izvēlētajās valstīs.

Projekta rezultāti:

—

pilnīgākas informācijas par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību nodrošināšana un analīze, izmantojot gan publiskus avotus, gan valstu oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Šāda informācija atvieglos dažādu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai paredzēto pasākumu prioritātes noteikšanu,

—	nacionālo programmu izveidošana ar ekspertu palīdzību, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstama kodolaprīkojuma un kodoltehnoloģiju pārrobežu kustības kontroles nacionālo koordināciju izvēlētajās valstīs,

—	robežu uzraudzības ierīču uzlabošana izvēlētajos robežpunktos,

—	tiesību sargājošo iestāžu darbinieku mācības.

4. projekts

Palīdzība tiesību aktu izstrādē, lai īstenotu valsts saistības, ko tām uzliek SEAE drošības kontroles nolīgumi un papildprotokoli

Projekta mērķis: stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu drošības kontroles nolīgumus un papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar SEAE.

Projektam ir divas fāzes, konkrēti – sagatavošanās fāze un īstenošanas fāze:

—

sagatavošanas fāzē tiek apzinātas valstis, kas nav pieņēmušas vajadzīgos īstenošanas tiesību aktus, kā tos paredz ar SEAE noslēgtie drošības pasākumu nolīgumi un papildprotokoli. Šo valstu apzināšanu veic ES. Turklāt sagatavo vispārējus paraugmateriālus (t. i., “tiesību aktu normu paraugus”), kurus izstrādā no pastāvošajiem dažādu valstu tiesību aktu piemēriem, lai šos piemērus izmantotu par pamatu, tos pielāgojot attiecīgajām valstu vajadzībām un apstākļiem,

—	īstenošanas fāzē izvelētajai valstij sniedz divpusēju palīdzību valsts tiesību aktu izstrādē un/vai pārskatīšanā, izmantojot sagatavošanās fāzē izstrādātos tiesību aktu normu paraugus.

Projekta rezultāti:

—	To valsts tiesību aktu izstrāde un pieņemšana attiecīgajā valsts valodā, kas vajadzīgi, lai dotu valstij iespēju izpildīt saskaņā ar SAEA drošības pasākumu nolīgumiem un papildprotokoliem uzliktās saistības.

3.   Ilgums

Novērtēšanu veiks trīs mēnešos pēc ES ieguldījumu līguma starp Komisiju un SAEA stāšanās spēkā. Turpmākajos 12 mēnešos paralēli tiks īstenoti četri projekti.

Kopējais paredzētais vienotās rīcības īstenošanas ilgums ir 15 mēneši.

4.   Saņēmēji

Saņēmēji ir valstis, kurās tiks veikta novērtēšana un īstenoti turpmākie projekti. To varasiestādēm tiks sniegta palīdzība, lai noteiktu vājos punktus, un tām sniegs atbalstu, lai rastu risinājumu un palielinātu drošību.

5.   Organizācija, kurai tiks uzticēta projektu īstenošana

Projektu īstenošana tiks uzticēta SAEA. Starptautiskās kodoldrošības misijas veiks SAEA dalībvalstu eksperti saskaņā ar SAEA misiju darbības standartmodeli. Četru projektu īstenošanu veiks tieši SAEA darbinieki, SAEA dalībvalstu izvēlēti eksperti vai apakšuzņēmēji. Ja projektu īstenošana tiek uzticēta apakšuzņēmējiem, jebkuru preču, būvdarbu vai pakalpojumu nodrošināšana, ko SAEA veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiek saskaņā ar SAEA spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, kā noteikts Nolīgumā par ES ieguldījumiem, kas noslēgts ar SAEA.

6.   Trešo personu dalība

Šos projektus 100 % apjomā finansē šī vienotā rīcība. SAEA dalībvalstu ekspertus var uzskatīt par trešajām pusēm. Viņi strādās saskaņā ar SAEA ekspertu darbības standartnoteikumiem.

7.   Paredzētie nepieciešamie līdzekļi

ES ieguldījums apmaksās novērtēšanu un četru projektu īstenošanu, kā aprakstīts 2.2. punktā. Paredzēto izmaksu tāme ir šāda:

Kodoldrošības novērtēšana, tostarp misijas	EUR 140 000
1. projekts	EUR 1 100 000
2. projekts	EUR 1 250 000
3. projekts	EUR 1 114 000
4. projekts	EUR 200 000

Papildus ir paredzēta rezerve neparedzētiem izdevumiem 3 % apjomā no kompensējamiem izdevumiem (ar kopējo summu EUR 110 000).

8.   Finanšu references summa projekta izmaksu segšanai

Projekta kopējās izmaksas ir EUR 3 914 000.

---

(1)  To nolīgumu starp aģentūru un valstīm struktūra un saturs, kas paredzēti saistībā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kuru SAEA valde pieņēma 1972. gadā (INFCIRC/153 (Corr.)).

(2)  Līgumam(-iem) starp attiecīgo(-ajām) valsti(-īm) un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru par drošības kontroļu piemērošanu pievienotais papildu paraugprotokols, kuru apstiprināja SAEA valde 1997. gadā (INFCIRC/540 (Corr.)).