(1)

Vācija 1999. gada 30. decembra vēstulē informēja Komisiju par dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam Jahnke Stahlbau GmbH Hallē (turpmāk Jahnke). Lieta tika reģistrēta ar numuru NN 9/2000.

(2)

Komisija 2001. gada 2. marta vēstulē ir informējusi Vāciju par lēmumu uzsākt procedūru attiecībā uz šo atbalstu un pieteikto īpašumu pārdošanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu. Komisijas lēmums tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās puses paust savu viedokli attiecībā uz minēto atbalstu.

(3)

Atbilstoši Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (3), 10. panta 3. punktam Komisija lūdza Vāciju iesniegt visu nepieciešamo informāciju, lai varētu pārbaudīt, vai Saksijas-Anhaltes zemes konsolidācijas aizdevums tika piešķirts saskaņā ar apstiprinātu atbalsta shēmu.

(4)

Komisija nav saņēmusi nekādus citu ieinteresēto pušu izteikumus.

(5)

Vācija 2001. gada 17. maijā, 2002. gada 22. novembrī un 2003. gada 17. janvārī iesniedza savus komentārus saistībā ar procedūras uzsākšanu.

(6)

Vācija 2003. gada 17. janvārī informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke ir iesniedzis pieteikumu par maksātnespējas procedūru; 2003. gada 31. jūlijā tā arī informēja, ka maksātnespējas procedūra ir uzsākta 2003. gada februārī.

(7)

Tērauda konstrukciju būves uzņēmums Jahnke atrodas Hallē (Saksija-Anhalte), atbalstāmā reģionā atbilstoši EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

(8)

Uzņēmumu Jahnke1999. gada 12. novembrī nodibināja tērauda konstrukciju būves uzņēmuma Jahnke Stahlbau GmbH Lenzen (turpmāk Jahnke Lenzen) direktors Bernds Jānke (Bernd Jahnke) ar mērķi pārņemt “HAMESTA Steel GmbH” (turpmāk HAMESTA) aktīvus, kuri 1999. gada maijā tika pieteikti bankrota procedūrai. Uzņēmums HAMESTA bija Halles uzņēmuma Metall- und Stahlbau GmbH i.Gv., kam kopš 1998. gada atradās bankrota procedūrā, tiesību un saistību pārņēmējs. Halles uzņēmumu Metall- und Stahlbau GmbH 1995. gadā privatizēja Treuhandanstalt “Thuringia AG” labā. Ar to bija saistīta tiesiska atbalsta piešķiršana aptuveni 37 milj. euro apmērā.

(9)

1999. gada novembrī uzņēmuma HAMESTA bankrota procesa administrators Jahnke kungam paziņoja, ka HAMESTA aktīvus viņš varētu pārdot tikai ar kreditoru sapulces piekrišanu. Ņemot vērā turpmāko pārdošanu, viņš apsolīja, ka Jahnke varētu izmantot aktīvus par aptuveni 13 000 euro mēneša maksu, kas būtu jāmaksā no 2000. gada 1. janvāra.

(10)

2001. gada februārī starp bankrota procesa administratoru un Jahnke kungu tika izstrādāts aktīvu pārņemšanas līguma projekts, saskaņā ar kuru investors būtu ieguvis aktīvus par noteiktu pārdošanas cenu aptuveni 2,5 milj. euro apmērā. Taču šajā laikā kreditoru sapulce bija nolēmusi nepiekrist šim līgumam, bet gan pārdot aktīvus izsolē. Līdz ar to līgums par aktīvu pārņemšanu netika apstiprināts un nav spēkā.

(11)

2000. gada maijā maksātnespējas administrators un Jahnke kungs parakstīja jaunu nomas līgumu uz neierobežotu laiku, paredzot, ka līgumu var uzteikt katra gada beigās ar sešu mēnešu līguma uzteikšanas termiņu; līgumā noteiktā mēneša nomas maksa bija aptuveni 11 300 euro.

(12)

2002. gada novembrī Vācija informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke, lai saņemtu aktīvus, ir nodomājis vispirms pārņemt divu HAMESTA kreditoru nekustamā īpašuma ķīlas tiesības, lai nodrošinātu savu pircēja pozīciju. Tādēļ Jahnke ar abiem kreditoriem noslēdza līgumu par nekustamā īpašuma ķīlas tiesību pārņemšanu, samaksājot 1,54 milj. euro.

(13)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju izsole par HAMESTA īpašumu pārdošanu nenotika. Turklāt Jahnke atrodas maksātnespējas procesā. HAMESTA īpašumu publiskā izsole sākotnēji bija paredzēta 2002. gadā, un tagad tā paredzēta tikai 2003. gada beigās. Uzņēmuma Jahnke maksātnespējas process tiks pabeigts ne ātrāk kā 2004. gada vidū.

(14)

2001. gada martā Jahnke ar aptuveni 80 darbiniekiem sasniedza aptuveni 5 milj. euro apgrozījumu (2000. gadā – apm. 2 milj. euro) un saimnieciskās darbības rezultātu aptuveni 18 000 euro apmērā (2000. gadā – apm. 100 000 euro). Jahnke Lenzen 2001. gadā sasniedza 3,3 milj. euro apgrozījumu (2000. gadā apm. 4,4 milj. euro) un saimnieciskās darbības rezultātu aptuveni 21 000 euro apmērā (2000. gadā – apm. 71 000 euro).

(15)

Pārstrukturēšanai aprēķinātie izdevumi un naudas līdzekļi, salīdzinot ar 1999. un 2000. gadā Komisijai sākotnēji iesniegtajiem datiem, ir būtiski mainījušies. 2000. gada 4. septembra vēstulē tika norādīts šāds vajadzīgais finansējums:

(16)

Īpašumu pirkuma cena bija jāfinansē ar bankas aizņēmumu 2,5 milj. Vācijas marku apmērā, no kura 80 % bija jāgarantē ar Saksijas-Anhaltes federālās zemes galvojumu. Atlikušie 20 % bija jānodrošina ar nekustamā īpašuma ķīlas tiesībām un īpašumiem.

(17)

Saksijas-Anhaltes zemes galvojums bija jāpiešķir atbilstoši spēkā esošajiem Noteikumiem par galvojumiem (4). Viens no šo noteikumu nosacījumiem ir, ka ir jāizpilda Komisijas Pamatnostādņu kritēriji attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (“Pamatnostādnes”) (5).

(18)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju īpašumu pirkumam netika piešķirts ne bankas aizdevums, ne galvojums.

(19)

Lai segtu ražošanas uzsākšanas izmaksas, uzņēmumam Jahnke bija vajadzīgs apgrozāmais kapitāls 1,08 milj. euro apmērā, galvenokārt pasūtījumu finansējumam un kontokorenta kredītam. Tādēļ investors ieguldīja 260 000 euro, Bundesanstalt für vereinigungsbedingte Sonderaufgaben (turpmāk – BvS) piešķīra divus aizdevumus par kopējo summu 560 000 euro, un Saksijas-Anhaltes zeme izsniedza vienu aizdevumu 260 000 euro apmērā (6).

(20)

Ja Komisija piekritīs, BvS izsniegtie aizdevumi tiks pārveidoti par subsīdijām.

(21)

Apgrozāmais kapitāls bija vajadzīgs tehniskās apkalpes pasākumiem, nenokārtotu prasījumu finansēšanai un pasūtījumu finansēšanai. Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju tērauda konstrukciju būves rūpniecībā ir pieņemts, ka sākumā aptuveni 10 % no pasūtījumu vērtības garantē banka. Pēc darbu pabeigšanas un preces izsniegšanas brīdī klientam ir tiesības pieprasīt 5 % garantiju divu līdz piecu gadu laikā.

(22)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju investora pārstrukturēšanas plāna pamatā ir viņa tehnoloģiskā kompetence (know-how), efektīvas kontroles ieviešana un uzņēmuma vadības nostiprināšana, administratīvā darba samazināšana, uzņēmuma darbības jomu pārstrukturēšana un uzņēmumu tīkla Jahnke Lenze noslogojuma pieaugumu. Pārstrukturēšanas laiks tika noteikts no 1999. gada 1. decembra līdz 2002. gada 30. novembrim.

(23)

Atbilstoši pārstrukturēšanas plānam apgrozījums/saimnieciskās darbības gada rezultāts 2000. gadā sasniedz aptuveni 8 milj./250 000 euro, 2001. gadā – 9 milj./600 000 euro un 2002. gadā – 10 milj./600 000 euro. 2000. gadā apgrozījums/saimnieciskās darbības gada rezultāts bija 2 milj./100 000 euro un 2001. gadā – 5 milj./15 000 euro.

(24)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju pārstrukturēšanas plāns sastāvēja no turpmāk minētajiem pasākumiem.

(25)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju viens no iemesliem, kas izraisīja “HAMESTA” maksātnespēju, bija nepietiekama uzņēmuma pārvaldība. Uzņēmumā “HAMESTA” bija pārāk daudz darbinieku ražošanas un pārvaldes jomās, kas radīja augstas izmaksas un neefektīvu uzņēmuma pārvaldību.

(26)

Darbinieku skaits tika samazināts līdz 80, no tiem 45 bija iesaistīti ražošanā. Īpaši samazināts tika uzņēmuma vadības personāls. Līdztekus pamatpersonālam atsevišķi tā līdz šim veiktie uzdevumi bija jāpārņem diviem ārštata konsultantiem – advokātam un uzņēmējdarbības konsultantam.

(27)

Pēc Vācijas domām, “HAMESTA” pasūtījumu izpildi veica neprofesionāli. Netika uzskaitīt līguma izpildes laikā papildus radušies pakalpojumi, tāpēc klientiem par to netika prasīta samaksa. Līdz ar to pasūtījumu izmaksas tika aprēķinātas nepareizi.

(28)

Kā pārstrukturēšanas sastāvdaļa 1999. gada decembrī tika ieviesta uzņēmējdarbības vadības koncepcija ar uzdevumu formulēt, vadīt un īstenot uzņēmuma mērķus. Šī koncepcija noteica modernu programmlīdzekļu izmantošanu uzskaitē un uzņēmējdarbības plānošanā. Šādā veidā ir iespējami savlaicīgi aprēķini par kārtējiem pasūtījumiem.

(29)

Ar noliktavu uzskaites sistēmu palīdzību noliktavu krājumi bija precīzi jāuzskaita un jāpārzina. Lai izvairītos no atkritumiem un atgriezumiem, nepieciešamais tērauds uzņēmumam Jahnke bija jāsaņem tieši no tērauda rūpnīcas. Saskaņā ar koncepciju neapstrādātais materiāls atbilstoši kārtējam pasūtījumam vajadzīgajos izmēros bija jāsagriež jau tērauda rūpnīcā un pa privāto dzelzceļa pievadceļu jānogādā tieši uz Jahnke.

(30)

Līdz ar jaunu, ienesīgāku darbības veidu uzsākšanu bija jāpaplašinās pastāvīgo klientu lokam. Kamēr “HAMESTA” vadība īsā laikā centās apstrādāt pēc iespējas vairāk tērauda, tikmēr Jahnke tiecās pēc mērķa ražot augstām prasībām atbilstošas, kompleksas tērauda konstrukcijas.

(31)

Kamēr “HAMESTA” nespecializējās nevienā tērauda konstrukciju būves virzienā, Jahnke Hallē bija izkopusi augstvērtīgu produktu klāstu. Sadarbībā ar arhitektiem uzņēmuma vadība bija izstrādājusi plašu paviljonu konstrukciju piedāvājumu, ietverot metāla konstrukcijās stikla un koka sastāvdaļas. Lai viens uzņēmums varētu piedāvāt pilnīgi pabeigtus paviljonus, 1998. gadā sadarbībā ar Jahnke Lenzen tika nodibināts uzņēmums Jahnke Bau GmbH, kam bija jāpārņem tādi darbi kā, piemēram, metāla paviljona betona pamatu ražošana.

(32)

Uzņēmumam Jahnke vajadzēja iekļauties esošajā Jahnke Lenzen pārdošanas sistēmā un pastāvīgi iesaistīties tirgū. Saskaņā ar Vācijas teikto uzņēmumam Jahnke jau ir noturīgs pastāvīgo klientu loks, ieskaitot pazīstamus uzņēmumus, kas to vērtē kā kvalificētu un uzticamu piegādātāju un ir ieinteresēti turpmākās darījumu attiecībās.

(33)

Jahnke darbojas tērauda konstrukciju būves rūpniecībā. (NACE – klasifikācija 128.1).

(34)

Svarīgākais teritoriālais tirgus ir Vācija, kur uzņēmumam Jahnke ir aptuveni 0,3 % tirgus daļa. Uzņēmuma daļa Eiropas tirgū ir mazāka nekā 0,01 %. Saskaņā ar Vācijas iestāžu sniegto informāciju līdz šim uzņēmumam Jahnke Eiropas tirgū ir bijis tikai viens pasūtījums 154 000 euro apmērā.

(35)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju liekas ražošanas jaudas ir gan Vācijas tirgū (aptuveni 80 % jaudas noslogojums Rietumvācijā un aptuveni 90 % Austrumvācijā), gan Kopienas tirgū.

(36)

Lai uzlabotu izmaksu struktūru, uzņēmums Jahnke kopš 1990. gada pastāvīgi ir samazinājis jaudu un izbeidzis darbību vairākās jomās. Turklāt 1991. gadā tā darbinieku skaits no 650 šobrīd ir samazinājies līdz 80. Atbalsta mērķis nav dot iespēju tā saņēmējam paaugstināt ražošanas jaudu, bet gan vispirms finansēt ražošanas uzsākšanas izmaksas.

(37)

Komisija 2001. gada 28. februāra vēstulē informēja Vāciju par lēmumu uzsākt izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz šādiem nenoskaidrotiem jautājumiem:

(38)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu Komisija lūdza Vācijas varas iestādēm iesniegt nepieciešamo informāciju, lai varētu pārbaudīt, vai Saksijas-Anhaltes zemes konsolidētais aizdevums ir piešķirts atbilstoši spēkā esošajiem atbalsta sniegšanas noteikumiem.

(39)

Savā atbildē attiecībā uz izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija pauda viedokli, ka 1999. gada 30. novembra“HAMESTA” maksātnespējas administratora vēstule B. Jānkem jāuzskata kā vienošanās par īpašumu pārņemšanu, un tāpēc Jahnke saskaņā ar pamatnostādņu 10. atsauci ir izņēmums no vispārējā aizlieguma piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātam uzņēmumam. Vācijas varas iestādes arī norāda, ka uzņēmums Jahnke jau laikā no 2000. līdz 2002. gadam ir pārņēmis “HAMESTA” noliktavu krājumus un remonta pasākumos investējis 237 000 euro.

(40)

Vācija uzstāj uz to, ka pārstrukturēšanas plāns būtu paredzēts, lai atjaunotu uzņēmuma Jahnke ilglaicīgu rentabilitāti, neradot nepieļaujamus konkurences traucējumus.

(41)

Vācijas varas iestādes iesniedza papildu informāciju par noteikumu piemērošanu, saskaņā ar kuriem Saksijas-Anhaltes zeme piešķīra konsolidēto aizdevumu. Šo iestāžu izpratnē aizdevums tiktu piešķirts saskaņā ar visiem šo noteikumu nosacījumiem.

(42)

Vācija ir atgādinājusi Komisijai, ka pārstrukturēšanas atbalsts jaundibinātiem uzņēmumiem pagātnē ir ticis atļauts un attiecas uz 2000. gada 2. augusta Komisijas lēmumu attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem “Homatec Industrietechnik GmbH (HOMATEC)” un “Ambau Stahl- und Anlagenbau GmbH (AMBAU)”  (7).

(43)

2003. gada janvārī un jūlijā Vācija informēja Komisiju, ka uzņēmums Jahnke ir pieteicis maksātnespējas procesu, kas ilgtu vismaz līdz 2004. gada vidum.

(44)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu valsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts ikvienā veidā, kas, atbalstot noteiktus uzņēmumus vai ražošanas nozares, rada vai draud radīt konkurences traucējumus, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu. Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesu praksei tirdzniecības ierobežošanas kritērijs ir izpildīts, ja atbalstītais uzņēmums veic saimniecisko darbību, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(45)

No “BvS” uzņēmums Jahnke ir saņēmis divus aizdevumus 560 000 euro apmērā un no Saksijas-Anhaltes zemes – konsolidēto aizdevumu 260 000 euro apmērā. Federālā zeme bija gatava sniegt papildu galvojumu bankas aizdevumam, kas nodrošinātu īpašumu pārdošanas cenas finansējumu. Ar šiem pasākumiem uzņēmumam Jahnke tika piešķirtas priekšrocības, kādas uzņēmums ar līdzīgām ekonomiskām grūtībām finanšu tirgū nebūtu varējis iegūt.

(46)

Federālā zeme Saksija-Anhalte ir vietējā pašvaldība, un BvS ir sabiedriska iestāde, kuras darbība tiek finansēta no valsts līdzekļiem. Tā darbojas kā sabiedriska iestāde, kurai saskaņā ar nolikumu ir pienākums privatizēt tai uzticētos uzņēmumus sabiedriskās interesēs. Tādēļ tās veiktie pasākumi arī ir valsts pasākumi.

(47)

Attiecīgie pasākumi tiek nodrošināti no valsts līdzekļiem par labu vienam uzņēmumam, līdz ar to tiek samazinātas izmaksas, kuras parasti būtu nepieciešamas tā pārstrukturēšanas projekta īstenošanai. Atbalstītais uzņēmums Jahnke nodarbojas ar tērauda konstrukciju būvi un ražo izstrādājumus, kas tiek tirgoti starp dalībvalstīm. Tā kā atbalsts apdraud konkurenci, uz to attiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(48)

Izņēmums no EK Līguma 87. panta 1. punkta izņēmums no aizlieguma iespējams, piemērojot šī panta 2. vai 3. punktu.

(49)

Vācija nav ierosinājusi, ka atbalsts būtu jāatļauj saskaņā ar 87. panta 2. punktu. Šis noteikums viennozīmīgi nav piemērojams.

(50)

Tiek ņemta vērā EK Līguma 87. panta 3. punkta piemērošana, saskaņā ar kuru Komisija noteiktos apstākļos var atļaut valsts atbalstu. Šajā gadījumā netika minēti šī panta 3. punkta b), d) un e) apakšpunktā paredzētie izņēmuma noteikumi, un tiem arī nav nozīmes. Saskaņā ar a) apakšpunktu Komisija var atļaut valsts atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Saksijas-Anhaltes zeme ir tieši šāds apgabals. Šajā gadījumā atbalsta galvenais mērķis ir noteikta ekonomikas sektora, nevis reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana. Tāpēc atbalsts šī uzņēmuma pārstrukturēšanai atbilstoši iesniegtajam pārstrukturēšanas plānam ir jāvērtē saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c), nevis a) apakšpunktu.

(51)

Attiecībā uz uzņēmumu Jahnke runa ir par mazu vai vidēju uzņēmumu 1996. gada 3. aprīļa Komisijas Ieteikuma 96/280/EK maza un vidēja uzņēmuma definīcijas izpratnē (8).

(52)

Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka Saksijas-Anhaltes zeme bija nodomājusi galvot par aizdevumu saskaņā ar Saksijas-Anhaltes zemes Direktīvu par galvojumiem (9), kas ir apstiprināta ar Komisijas Regulu Nr. 413/91 (galvojumu regula). Galvojums par 2 milj. euro bija noteikts 80 % apmērā no aizdevuma 2,5 milj. euro.

(53)

Turklāt Saksijas-Anhaltes zeme ir piešķīrusi konsolidēto aizdevumu 260 000 euro apmērā. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju tas notika, piemērojot Direktīvu par konsolidēto aizdevumu piešķiršanu vidējiem uzņēmumiem Saksijas-Anhaltes zemē, kuru Komisija arī ir apstiprinājusi ar Regulu Nr. 452/97 (otrā regula).

(54)

Lai varētu piešķirt atbalstu, saskaņā ar abiem normatīvajiem aktiem ir jāizpilda noteikti nosacījumi: pārstrukturēšanas gadījumā atbalsts ir jāierobežo pārstrukturēšanas plānu ietvaros, ar kuriem ilglaicīgi var tikt atjaunota saņēmēja rentabilitāte; turklāt ir jāiegulda būtiski saņēmēja paša līdzekļi, kā arī ir jānosaka nepieciešamais minimums, lai varētu atjaunot saņēmēja konkurētspēju. Abi normatīvie akti aizliedz investīciju atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem.

(55)

Saistībā ar Saksijas-Anhaltes zemes konsolidēto aizdevumu Komisija ir pieprasījusi informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktam, lai noskaidrotu, vai attiecībā uz šo pasākumu ir izpildīti visi otrās regulas nosacījumi.

(56)

Attiecībā uz paredzēto galvojumu Komisija ir izteikusi šaubas, vai ir izpildīti visi galvojumu regulas noteikumi (ilglaicīgas rentabilitātes atjaunošana; sākotnējo investīciju atbalsta nesniegšana jaundibinātam uzņēmumam). Komisija paredzēto galvojumu ir klasificējusi kā ad hoc atbalstu.

(57)

Savā atbildē uz informācijas pieprasījumu un lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru Vācija ir paudusi viedokli, ka abi pasākumi tika/būtu veikti atbilstoši spēkā esošo regulu noteikumiem.

(58)

Attiecībā uz 3. punktā minēto pamatojumu Komisija uzskata, ka iesniegtais pārstrukturēšanas plāns neizpilda pamatnostādnēs noteiktos rentabilitātes kritērijus. Tāpat, pēc Komisijas domām, Jahnke nav tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu. Līdz ar to Saksijas-Anhaltes zemes aizdevums un galvojums nebija/nebūtu piešķirts saskaņā ar visiem spēkā esošo noteikumu nosacījumiem.

(59)

Tā kā abi pasākumi neizpilda spēkā esošo atbalsta sniegšanas noteikumu nosacījumus, tie jāklasificē kā ad hoc atbalsts.

(60)

Šajā lēmumā EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē par ad hoc novērtētā atbalsta kopējā summa ir 2,82 milj. euro.

(61)

Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (10) Komisija ir noteikusi atsevišķus pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanas kritērijus.

(62)

Saskaņā ar pamatnostādņu 3.2.2. punktu jaundibināts uzņēmums nav tiesīgs uz glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu pat tad, ja tā sākotnējais finansiālais stāvoklis būtu nedrošs. Tāds gadījums ir, piemēram, ja jauns uzņēmums rodas, likvidējot bijušu uzņēmumu, vai pārņemot tā īpašumus. Vienīgie šī noteikuma izņēmumi ir gadījumi, kurus privatizācijas uzdevuma ietvaros sagatavo BvS, vai līdzīgi gadījumi jaunajās Vācijas zemēs, ja uzņēmumi ir izveidoti likvidācijas rezultātā vai pārņemot īpašumus līdz 1999. gada 31. decembrim.

(63)

Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka uzņēmums Jahnke, kas tika reģistrēts 1999. gada novembrī, bija jaundibināts uzņēmums. Tā pauda šaubas, vai Jahnke ir uzskatāms izņēmumu no vispārējā aizlieguma piešķirt atbalstu jaundibinātam uzņēmumam, jo “HAMESTA” aktīvi netika likvidēti un Jahnke būtībā tos nebija pārņēmis, tā kā kreditoru sapulce bija nolēmusi neatsavināt īpašumus par labu Jahnke Hallē, bet gan pārdot tos publiskā izsolē.

(64)

Savā atbildē Vācija apgalvo, ka 1999. gada 30. novembra bankrota procesa administratora vēstule B. Jānkem jāuzskata kā vienošanās par aktīvu pārņemšanu. Šajā vēstulē bankrota procesa administrators apsolīja, ka Jahnke varētu lietot īpašumus līdz to pārdošanai. Turklāt Vācijas varas iestādes norādīja, ka Jahnke kopš 1999. gada decembra veic “HAMESTA” darījumus un ka B. Jānke, kā arī viņa uzņēmums Jahnke Lenzen ir uzņēmušies noteiktas saistības.

(65)

Vācija arī apgalvo, ka Komisija jau vairākos gadījumos ir atļāvusi atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem. Tas jo īpaši attiecas uz “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumiem.

(66)

Saskaņā ar Vācijas varas iestāžu sniegto informāciju Jahnke pārņēma “HAMESTA” aktīvus šādi.

(67)

1999. gada 30. novembrī bankrota procesa administrators B. Jānkem paziņoja, ka viņš ir nodomājis īpašumus pārdot uzņēmumam Jahnke, tiklīdz viņš saņems kreditoru sapulces piekrišanu. Starplaikā B. Jānke ar īpašumu citu nomnieku piekrišanu varētu lietot īpašumus par maksu 13 000 euro apmērā, kas būtu jāmaksā no 2000. gada 1. janvāra.

(68)

2000. gada februārī tika izstrādāts projekts līgumam par īpašumu pārdošanu. Pēc tam gan izrādās, ka “HAMESTA” kreditoru sapulce nav atbalstījusi šo līgumu, bet gan nolēmusi īpašumus pārdot publiskā izsolē; pēc tam 2000. gada maijā tika parakstīts jauns nomas līgums uz neierobežotu laiku.

(69)

Izsoles termiņu Vācija vispirms paredzēja 2002. gadā un pēc tam 2003. gadā. Lai nodrošinātu, ka Jahnke izsolē varētu iegūt īpašumus, vispirms uzņēmumam bija jāiegūst “HAMESTA” kreditoru nekustamā īpašuma ķīlas tiesības un pēc tam arī īpašumi.

(70)

Tālāk Jahnke pārņēma “HAMESTA” noliktavu krājumus par pirkuma cenu 76 694 euro un no 2000. līdz 2002. gadam investēja aptuveni 237 000 euro remonta darbos.

(71)

“HAMESTA” bankrota procesa administrators 1999. gada 30. novembra vēstulē uzņēmumam Jahnke paziņoja savu nodomu pārdot “HAMESTA” īpašumus par 2,5 milj. euro, tiklīdz tas iegūs kreditoru sapulces piekrišanu. Līdz šim laikam, vēlākais līdz 2000. gada 31. martam, īpašumi bija iznomāti citiem mērķiem. Turklāt viņš B. Jānkem piedāvāja, ka viņš, vienojoties ar nomnieku, no 2000. gada 1. janvāra varēs lietot īpašumus par maksu 13 000 euro apmērā.

(72)

Starp bankrota procesa administratoru un Jahnke 2000. gada februārī noslēgtais līgums par īpašumu pārdošanu nekad nav stājies spēkā, tā kā “HAMESTA” kreditoru sapulce nolēma pārdot īpašumus publiskā izsolē.

(73)

2000. gada maijā starp bankrota procesa administratoru un Jahnke tika noslēgts jauns nomas līgums, ko varēja uzteikt sešu mēnešu laikā līdz gada beigām. Līgums izbeigtos līdz ar “HAMESTA” bankrota procesa beigām.

(74)

Komisija uzskata, ka no 1999. gada 30. novembra vēstules viennozīmīgi neizriet, ka bankrota procesa administrators noteica galīgu īpašumu nodošanu Jahnke rīcībā. Viņš tikai piedāvāja B. Jānkem, ka viņš, vienojoties ar nomnieku, īpašumus varētu lietot neierobežotu laiku. B. Jānke varētu lietot īpašumus tik ilgi, kamēr bankrota procesa administrators šo vienošanos neizbeigtu likumā noteiktajā termiņā.

(75)

Acīmredzot 1999. gada novembrī bankrota procesa administrators ilglaicīgi nevarēja nostiprināt līgumu par īpašumu pārņemšanu, tā kā viņam nebija nepieciešamās kreditoru sapulces piekrišanas. 2000. gada februārī kļuva skaidrs, ka kreditoru sapulce neatbalstīja īpašumu tiešu pārdošanu uzņēmumam Jahnke, bet gan nolēma tos publiski izsolīt.

(76)

Plānotā “HAMESTA” īpašumu izsole līdz šim nav notikusi. Saskaņā ar Vācijas varas iestāžu sniegto informāciju, no jauna ir jānoskaidro šo īpašumu vērtība, lai varētu notikt izsole, kas tagad paredzēta 2003. gada beigās. Tādēļ Komisija nevar pieņemt, ka uzņēmums Jahnke ir spējīgs iegūt šos īpašumus vai ilglaicīgi tos izmantot.

(77)

Apskatāmais gadījums atšķiras no “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumiem, kas abi attiecās uz 1994. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11) paredzētajiem noteikumiem. Ārkārtēju apstākļu dēļ jaunajās Vācijas zemēs saskaņā ar 1994. gada pamatnostādnēm Komisija atļāva pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātiem uzņēmumiem kompensējošu risinājumu (12) formā. Tā kā “HOMATEC” un “AMBAU” gadījumos runa bija par kompensējošu atbalstu un tika izpildīti visi 1994. gada pamatnostādņu kritēriji, tobrīd Komisija varēja piekrist pārstrukturēšanas atbalsta sniegšanai abiem šiem uzņēmumiem.

(78)

Taču apskatāmais gadījums attiecas uz 1999. gada pamatnostādņu piemērošanu, ierobežojot kompensējošu risinājumu koncepciju tikai attiecībā uz gadījumiem, kas notikuši pirms 1999. gada 31. decembra. Turklāt šis gadījums būtiski atšķiras, jo Jahnke nepārņēma “HAMESTA” lietas uz ilgāku laiku, bet gan, pamatojoties uz bankrota procesa administratora piedāvājumu, varētu lietot īpašumus tikai līdz bankrota procedūras beigām. Ar šo apstākli apskatāmais gadījums atšķiras no abiem iepriekš minētajiem gadījumiem. Tā kā tas ir jāvērtē saskaņā ar stingrākām pamatnostādnēm, Komisijai ir jānosaka citi kritēriji nekā “HOMATEC” vai “AMBAU” gadījumos.

(79)

Ņemot vērā jau izskaidroto pamatojumu, Komisija nevar secināt, ka Jahnke izpilda priekšnoteikumus, kuru dēļ to varētu atbrīvot no vispārējā aizlieguma piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu jaundibinātam uzņēmumam.

(80)

Komisija uzskata, ka šie apsvērumi attiecībā uz aizliegumu sniegt pārstrukturēšanas atbalstu pamato atzinumu, ka atbalsts neatbilst nosacījumiem, lai piemērotu EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Lai noskaidrotu, vai pasākumi atbilst spēkā esošo atbalsta sniegšanas noteikumu agrākiem kritērijiem, Komisija ir izskatījusi citus izmantojamos pamatnostādņu kritērijus.

(81)

Saskaņā ar pamatnostādnēm pārstrukturēšanas plānam atbilstošos termiņos ir jāatjauno uzņēmuma ilglaicīga rentabilitāte un uzņēmums jāatveseļo, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz uzņēmuma darbību nākotnē. Lai izpildītu rentabilitātes kritēriju, pārstrukturēšanas plānam jādod iespēja uzņēmumam kompensēt visas izmaksas, ieskaitot amortizāciju un procentu maksājumus, un gūt minimālus ienākumus, lai pēc pārstrukturēšanas tam vairs nebūtu vajadzīgs turpmāks atbalsts un uzņēmums pats ar saviem spēkiem spētu izturēt konkurenci tirgū.

(82)

Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija konstatēja, ka pārstrukturēšanas plāna galvenā sastāvdaļa ir sadarbība ar “Jahnke Lenzen”. Komisija arī piebilda, ka tā nevarētu apstiprināt pārstrukturēšanas plānu, ja saņēmējs jebkurā gadījumā nebūtu spējīgs pats veikt pārstrukturēšanas pasākumus. Turklāt tā izteica šaubas, vai investors izmantotu nepieciešamos līdzekļus īpašumu ieguvei. Ņemot vērā faktu, ka pārstrukturēšanas termiņam bija jāizbeidzas 2002. gada novembrī, bet publiskajai izsolei bija jānotiek tikai no 2002. gada marta līdz septembrim, Komisija nebija pārliecināta, vai pārstrukturēšanas plāns varētu atjaunot Jahnke ilglaicīgu rentabilitāti atbilstoši pamatnostādnēm.

(83)

No minētās informācijas izriet, ka uzņēmums Jahnke līdz šim nebija spējīgs pilnībā pārņemt “HAMESTA” īpašumus, un jau šis apstāklis vien apstiprina, ka uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Ņemot vērā zemāk minētos iemeslus, maz ticams, ka Jahnke īpašumus iegūs tuvākajā nākotnē:

(84)

Pārstrukturēšanas koncepcijas trūkums ir tas, ka nevienā brīdī tās īstenošanas noteikums, resp., īpašumu pārņemšana, nebija finansiāli nodrošināts. Pēc lēmuma attiecībā uz izmeklēšanas procedūras uzsākšanu pieņemšanas iesniegtā informācija neļauj secināt, ka jebkad ir ticis izdots saistošs finansējošās bankas līdzdalības apliecinājums. No iesniegtā apraksta arī neizriet, ka investors trūkstošo finansējumu varētu finansēt no saviem resursiem, kas jau tika izlietoti ražošanas uzsākšanas pasākumiem, vai arī no uzņēmuma plānotajiem pārpalikušajiem līdzekļiem, tā kā pēdējie arī būtu nepietiekami.

(85)

Turklāt ir jākonstatē, ka Komisijas šaubas apstiprinās, tā kā faktiskie Jahnke saimnieciskās darbības rezultāti nav sasnieguši prognozētos rezultātus. Pārstrukturēšanas plāna laikā sagaidāmo rezultātu 250 000 euro 2000. gadā un 600 000 euro 2001. gadā vietā izrādījās, ka faktiskie rezultāti bija 100 000 euro 2000. gadā un 15 000 euro 2001. gadā.

(86)

Komisija nevar vadīties no tā, ka pārstrukturēšanas plāna pamatā ir reāli pieņēmumi un pamatotā laika periodā var tikt atjaunota Jahnke ilglaicīga rentabilitāte.

(87)

Pārstrukturēšanas plānam jāparedz pasākumi, lai izlīdzinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurentiem, jo citādi piešķirtais atbalsts ir pretrunā ar kopējām interesēm un tam nevar piemērot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto uzņēmumu.

(88)

Tas paredz, ka pārstrukturēšanas plāns dod būtisku ieguldījumu, kas atbilst saņemtajai atbalsta summai, lai pārstrukturētu Kopienas tirgū svarīgu ekonomikas nozari, pilnīgi samazinot vai apstādinot ražošanu, ja attiecīgais uzņēmums darbojas Kopienas tirgū, kur, objektīvi vērtējot, piedāvājuma un pieprasījuma situācija rāda, ka pastāv strukturāls ražošanas jaudu pārpalikums. Ja strukturāls ražošanas jaudu pārpalikums nepastāv, Komisija parasti nepieprasa jaudu samazināšanu kā atbalsta pretpasākumu.

(89)

Vācija ir iesniegusi Komisijai sīkus datus par stāvokli tērauda konstrukciju tirgū un līdz ar to pierādījusi, ka nepastāv strukturālas liekas ražošanas jaudas Vācijas tirgū, kur pārsvarā darbojas Jahnke Hallē un kur tā tirgus daļa ir mazāka nekā 1 %, kā arī Eiropas tirgū, kur Jahnke tirgus daļa ir mazāka nekā 0,001 %.

(90)

Tā kā Jahnke gadījumā runa ir par mazu vai vidēju uzņēmumu un pārstrukturēšanas plāns neparedz palielināt ražošanas jaudu, attiecīgo pamatnostādņu kritēriju Komisija uzskata par izpildītu.

(91)

Atbalsta summa un intensitāte ir jāierobežo minimālā apmērā, lai pārstrukturēšana būtu iespējama un Komisijas skatījumā būtu atbilstoša prognozētajām priekšrocībām. Tāpēc, lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, investoram jāveic būtisks ieguldījums no saviem līdzekļiem.

(92)

Saskaņā ar Vācijas iesniegto informāciju investora paša ieguldījums sedz aptuveni 21 % no kopējām izmaksām. Tā kā Jahnke gadījumā runa ir par vidēju uzņēmumu, Komisija var sniegt mazāk stingru atbalsta vērtējumu. Tāpēc tā uzskata, ka investora paša ieguldījums ir atbilstošs.

(93)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatē, ka, kaut arī tika izkliedētas tās šaubas attiecībā uz nepieņemamiem konkurences traucējumiem un atbalsta pamatotību, netika izpildīts priekšnoteikums attiecībā uz uzņēmuma tiesībām uz atbalstu, ne arī pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktais rentabilitātes kritērijs. Tāpēc ir jāuzskata, ka atbalsts ir nesavienojams ar Kopējo tirgu.

(94)

Komisija konstatē, ka Vācijas Federatīvā Republika atbalstu 820 000 euro apmērā ir piešķīrusi nelikumīgi, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(95)

Nelikumīgi piešķirto atbalstu, kas sastāv no diviem BvS aizdevumiem 560 000 euro apmērā un Saksijas-Anhaltes zemes aizdevuma 260 000 euro apmērā, no saņēmēja ir jāpieprasa atpakaļ, ja tas vēl nav noticis,