30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/1

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 8. decembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

(2005/937/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Starp Kopienu un Seišelu salām ir notikušas sarunas, lai noteiktu grozījumus vai papildinājumus, kas jāveic Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas Nolīgumam par zveju pie Seišelu salām (1) pievienotajā protokolā beidzoties spēkā esošā protokola piemērošanas termiņam.

(2)

Pēc šīm sarunām 2004. gada 23. septembrī ir parafēts jauns protokols.

(3)

Saskaņā ar šo protokolu Kopienas zvejnieki saņem zvejas iespējas Seišelu Salu Republikas suverenitātei vai jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos laikposmā no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim.

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas kuģu zvejas darbību turpināšanos, jaunais protokols būtu jāapstiprina, cik ātri vien iespējams; šā iemesla dēļ abas Puses ir parafējušas Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz parafētā protokola provizorisku piemērošanu, sākot no 2005. gada 18. janvāra; šis Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāparaksta ar nosacījumu, ka Padome to noslēdz.

(5)

Zvejas iespēju sadales princips starp dalībvalstīm ir jānosaka, pamatojoties uz tradicionālo zvejas iespēju sadali saskaņā ar Zvejniecības nolīgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu Padome Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par to, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām.

Nolīguma teksts vēstuļu apmaiņas veidā un protokola teksts ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Protokolā noteiktās zvejas iespējas dalībvalstu starpā sadala šādi:

—

tunzivju seineri:

Spānija:

Francija:

Itālija:

22 kuģi,

17 kuģi,

1 kuģis.

—

pelāģiskās āķu zvejas kuģi:

Spānija:

Francija:

Portugāle:

2 kuģi,

5 kuģi,

5 kuģi.

Ja šo dalībvalstu licences piešķiršanas pieteikumi neaptver visas protokolā paredzētās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt licenču pieteikumus no ikvienas citas dalībvalsts.

3. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norādīt personas, kas ir tiesīgas parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

Briselē, 2005. gada 8. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. HUTTON

(1)  OV L 119, 7.5.1987., 26. lpp.

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI ZVEJAS DARBĪBĀM SEIŠELU SALU ŪDEŅOS, KO VEIC KOPIENAS KUĢI

I NODAĻA

PIETEIKUMU IESNIEGŠANA UN LICENČU IZSNIEGŠANA

1. IEDAĻA

Licenču izsniegšana

1.

Licenci zvejošanai Seišelu salu ūdeņos saskaņā ar Protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas Nolīgumā par zveju pie Seišelu salām, piešķir tikai tādiem Kopienas kuģiem, kam ir tiesības iegūt minēto licenci.

2.

Lai kuģis varētu pretendēt uz licenci nedz kuģa īpašniekam, nedz tā kapteinim, nedz pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts zvejot Seišelu salās. Tiem ir jāatbilst Seišelu salu iestāžu prasībām, ciktāl tās attiecas uz visām saistībām, kas ir jāizpilda pirms licences iegūšanas un, kas skar to zvejas darbības Seišelu salās atbilstīgi tiem zvejas nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.

3.

Visiem Kopienas kuģiem, kas vēlas saņemt zvejas licenci, ir jābūt pārstāvētam ar aģentu, kurš ir Seišelu salu iedzīvotājs. Šā aģenta vārdu un adresi norāda licences pieteikumā.

4.

Attiecīgās Kopienas iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz Seišelu salu SFA (Seišelu salu Zvejas pārraudzības iestāde) pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Tomēr kuģu īpašnieki, kas nav iesnieguši licences piešķiršanas pieteikumus pirms licences derīguma termiņa sākuma, var to izdarīt licences derīguma termiņa laikā, bet ne vēlāk kā 20 dienas pirms zvejas darbību sākuma. Šajos gadījumos kuģu īpašnieki maksā pilnu licences gada maksu.

5.

Pieteikumus Seišelu salu kompetentajām iestādēm iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs ir atrodams 1. papildinājumā.

6.

Katram licences pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

—

apliecinājums, ka ir samaksāta licences maksa par licences derīguma termiņu;

—

jebkuri citi dokumenti vai sertifikāti, kas jāuzrāda saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kuri attiecas uz attiecīgā tipa kuģiem atbilstīgi šā protokola noteikumiem.

7.

Maksa par licenci ir jāiemaksā kontā, kuru precizē Seišelu salu iestādes.

8.

Maksā ietilpst visas valsts un vietējās nodevas, izņemot ostu nodevas un maksa par pakalpojumiem.

9.

Licences visiem kuģiem izsniedz kuģu īpašniekiem vai to aģentiem 15 dienu laikā no dienas, kad Seišelu salu kompetentā iestāde ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus.

Licenču kopijas nosūta Eiropas Komisijas delegācijai, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas.

10.

Licences izdod konkrētiem kuģiem un tās nevar nodot citiem kuģiem.

11.

Tomēr pēc Kopienas lūguma un gadījumā, ja ir pierādīta nepārvaramas varas apstākļu esamība, kuģa licenci līdz tās derīguma termiņa beigām aizstāj ar jaunu licenci citam kuģim, kurš pēc raksturlielumiem ir līdzīgs sākotnējam kuģim, un par to nav jāmaksā papildu maksa. Taču, ja aizstājēja kuģa reģistrētā bruto tonnāža (BRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa BRT, licences maksas starpību sedz atbilstīgi pro rata temporis.

12.

Sākotnējā kuģa īpašnieks vai aģents nogādā anulēto licenci Seišelu salu kompetentajai iestādei ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas.

13.

Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks nogādā anulēto licenci Seišelu salu kompetentajai iestādei. Eiropas Komisijas delegāciju, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas, informē par licences maiņu.

14.

Licencei ir pastāvīgi jāglabā uz kuģa, neskarot šā pielikuma IX nodaļas 2. punktu.

2. IEDAĻA

Licences nosacījumi – maksa un avansa maksājumi

1.

Licenču derīguma termiņš ir viens gads, un tās ir atjaunojamas.

2.

Licences maksa ir 25 euro par vienu Seišelu salu ūdeņos nozvejoto tonnu.

3.

Licences izdod, kad kompetentajām valsts iestādēm ir samaksātas šādas standarta summas:

—

par tunzivju seineriem – 15 000 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 600 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju,

—

āķu zvejas kuģi pelāģiskai zvejai, kuru BRT pārsniedz 150 tonnas – 3 000 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju,

—

āķu zvejas kuģi pelāģiskai zvejai, kuru BRT ir 150 tonnas vai mazāk – 2 250 euro, kas atbilst maksai par Seišelu salu ūdeņos gadā nozvejotām 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju.

4.

SFA aprēķina zvejas maksu par iepriekšējo kalendāro gadu, pamatojoties uz Kopienas kuģu deklarēto nozvejas apjomu un citu SFA rīcībā esošu informāciju.

5.

Aprēķinu nosūta Komisijai līdz kārtējā gada 31. martam. Komisija līdz 15. aprīlim to nosūta vienlaikus kuģu īpašniekiem un attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm.

6.

Ja kuģu īpašnieki nepiekrīt SFA iesniegtajam aprēķinam, viņi var konsultēties ar zinātniskajiem institūtiem, kas atbild par nozvejas datu pārbaudi, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar), un pēc šīm konsultācijām apspriesties ar Seišelu salu iestādēm, lai līdz kārtējā gada 31. maijam vienotos par galīgo aprēķinu. Ja līdz šai dienai kuģu īpašnieki nav darījuši zināmus nekādus iebildumus, SFA iesniegto aprēķinu uzskata par galīgu.

7.

Par galīgo aprēķinu attiecībā uz savu floti dalībvalstis informē Komisiju.

8.

Kuģu īpašnieki vēlākais līdz tā paša gada 30. jūnijam iemaksā visus Seišelu salu kompetentajām iestādēm pienākošos papildu maksājumus bankas kontā, ko saskaņā ar protokola 2. panta 6. punktu norāda Seišelu salu iestādes.

9.

Ja galīgajā aprēķinā norādītā summa ir mazāka par 3. punktā minēto avansa maksājumu, starpību kuģu īpašniekiem neatmaksā.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Lai nelabvēlīgi neietekmētu maza apjoma zveju Seišelu salu ūdeņos, Kopienas kuģiem nav atļauts zvejot zonās, ko nosaka Seišelu salu tiesību akti, kā arī trīs jūdžu rādiusā no ikvienas zivju koncentrēšanas iekārtas, ko ir uzstādījušas Seišelu salu iestādes un par kuras ģeogrāfisko atrašanās vietu ir informēti kuģu īpašnieku pārstāvji vai aģenti.

III NODAĻA

ZIŅOŠANAS KĀRTĪBA PAR NOZVEJU

1.

Šā pielikuma nozīmē Kopienas kuģa reisa ilgums ir:

—

vai nu laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un iziešanu no tiem,

—

vai laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un loma pārkraušanu,

—

vai arī laikposms starp kuģa ienākšanu Seišelu salu ūdeņos un loma izkraušanu Seišelu salās.

2.

Visiem kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Seišelu salu ūdeņos, ir jāziņo par nozvejas apjomu Seišelu salu kompetentajai iestādei turpmāk norādītajā veidā:

2.1.

Kopienas kuģi, kam ir licence zvejai Seišelu salu ūdeņos, aizpilda nozvejas veidlapas, kuru paraugus var aplūkot pielikuma 2. un 3. papildinājumā, par katru Seišelu salu ūdeņos veikto reisu. Nozvejas veidlapas aizpilda arī tad, ja nav nozvejas.

2.2.

Kopienas kuģi iesniedz 2.1. un 2.3. punktā minētos nozvejas ziņojumus šādi:

—

ienākot Viktorijas ostā, aizpildītās veidlapas iesniedz Seišelu salu iestādēm piecu dienu laikā no ienākšanas ostā vai noteikti pirms iziešanas no ostas, atkarībā no tā, kas notiek vispirms,

—

pārējos gadījumos, ienākot kādā citā ostā, izņemot Viktorijas ostu, aizpildītās veidlapas nosūta Seišelu salu iestādēm 14 dienu laikā no ienākšanas ostā.

Šo nozvejas veidlapu kopijas ir jānosūta arī 1. nodaļas 2. iedaļas 6. punktā minētajiem zinātniskajiem institūtiem.

2.3.

Laikposmus, kad kuģis neatrodas Seišelu salu ūdeņos, kuģa žurnālā atzīmē ar vārdiem “Ārpus Seišelu salu ūdeņiem”.

2.4.

Veidlapas aizpilda salasāmi, un tās paraksta kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis.

3.

Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Seišelu salu valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sodu, ko paredz spēkā esošie Seišelu salu tiesību akti un noteikumi. Par to informē dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis peld, un Eiropas Komisiju.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU UZŅEMŠANA

1.

Uz katra tunzivju seinera tā reisā Seišelu salu ūdeņos nodarbina vismaz divus Seišelu salu jūrniekus, kurus no Seišelu salu kompetentās iestādes iesniegta saraksta ar kuģa īpašnieka piekrišanu izvēlas kuģa aģents.

2.

Kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Seišelu salu jūrnieku nodarbināšanai.

3.

Kuģa īpašnieks vai aģents Seišelu salu kompetentajai iestādei dara zināmus uz attiecīgā kuģa darbā pieņemto Seišelu salu jūrnieku vārdus un citus datus, minot viņu amatu kuģa komandā.

4.

Saistībā ar darbā uz ES kuģiem pieņemto jūrnieku tiesībām piemēro Starptautiskās darba organizācijas Deklarāciju par darba pamatprincipiem un pamattiesībām. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un faktisku kolektīvo līgumu slēgšanas tiesību atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

5.

Seišelu salu jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju izsniedz parakstītājiem, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu/iem un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, konsultējoties ar Seišelu salu kompetentajām iestādēm. Šajos līgumos ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas, tostarp dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana, kā arī attiecīgie pensiju pabalsti.

6.

Algas Seišelu salu jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Seišelu salu kompetentās iestādes. Tomēr Seišelu salu jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Seišelu salu kuģu komandām par līdzīgu darbu, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par ILO noteiktajiem standartiem.

7.

Darba likuma izpildes un piemērošanas nolūkā kuģa īpašnieka aģentu uzskata par kuģa īpašnieka vietējo pārstāvi. Starp aģentu un jūrniekiem noslēgtā līguma noteikumos ietilpst arī jūrniekiem piemērojamie repatriācijas un pensiju pabalstu nosacījumi.

8.

Visiem jūrniekiem, kas pieņemti darbā uz Kopienas kuģiem, ir jāziņo par savu ierašanos uz norādītā kuģa tā kapteinim vienu dienu pirms paredzētās uzkāpšanas uz kuģa. Ja kāds jūrnieks paredzētajā dienā un laikā nepaziņo par savu ierašanos uz kuģa, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9.

Ja Seišelu salu jūrniekus nepieņem uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot 8. punktā minētos iemeslus, kuģa īpašniekam ir jāsamaksā vienotas likmes summa, kas noteikta 20 dolāri dienā par katru šī kuģa reisa dienu Seišelu salu ūdeņos. Vienotās likmes summu samaksā Seišelu salu iestādēm vēlākais līdz šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 8. punktā minētajai dienai.

10.

Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Seišelu salās un to iemaksā Seišelu salu iestāžu norādītā kontā.

V NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Kopienas kuģi attiecībā uz zvejas aprīkojumu un tā tehniskajiem raksturlielumiem, kā arī visiem tehniskajiem pasākumiem saistībā ar to zvejas darbībām, ievēro pasākumus un rekomendācijas, kuras ir apstiprinājusi Indijas okeāna Tunzivju komisija, kā arī piemērojamos valsts pasākumus.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.

Uz kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Seišelu salu ūdeņos, uzņem Seišelu salu ieceltus novērotājus, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1.

Pēc Seišelu salu iestāžu pieprasījuma Kopienas zvejas kuģi uzņem to ieceltu novērotāju vai divus novērotājus gadījumā, ja Seišelu salu iestādes uzskata to par atbilstīgu un vajadzīgu.

1.2.

Seišelu salu kompetentā iestāde sastāda to kuģu sarakstu, kuriem ir jāuzņem novērotāji, un iecelto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tos iesniedz Eiropas Komisijai, tiklīdz tie ir sastādīti, un turpmāk ik pēc trīs mēnešiem, ja tie ir atjaunināti.

1.3.

Seišelu salu kompetentā iestāde vēlākais 15 dienas pirms novērotāja plānotās ierašanās dienas paziņo attiecīgo kuģu īpašniekiem vai to aģentiem tā ieceltā novērotāja vārdu, kam jāierodas uz kuģa.

2.

Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Seišelu salu kompetentā iestāde, bet parasti šim laikam nav jāpārsniedz laiks, kas ir vajadzīgs novērotāju pienākumu izpildei. Par to kompetentā iestāde informē kuģu īpašniekus vai to aģentus, darot zināmu tā ieceltā novērotāja vārdu, kuram ir jāierodas uz attiecīgā kuģa.

3.

Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Seišelu salu iestādes.

4.

Pēc izvēlēto kuģu saraksta izziņošanas kuģu īpašnieki izvēlas veidu, kādā novērotāji tiek uzņemti uz kuģa.

5.

Divu nedēļu laikā, par to brīdinot desmit dienas iepriekš, attiecīgo kuģu īpašnieki dara zināmu, kurās Seišelu salu ostās un, kurās dienās tie plāno uzņemt novērotājus uz kuģa.

6.

Ja novērotāji ierodas uz kuģa ārzemju ostā, viņu ceļošanas izmaksas sedz kuģu īpašnieki. Ja kuģis, uz kura atrodas Seišelu salu novērotājs, dodas prom no Seišelu salu ūdeņiem, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Seišelu salās pēc iespējas ātrāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, un divpadsmit stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

8.

Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

8.1.

Novērot kuģa zvejas aktivitātes;

8.2.

Pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātes;

8.3.

Ņemt bioloģiskos paraugus saskaņā ar zinātniskām programmām;

8.4.

Atzīmēt izmantojamos zvejas rīkus;

8.5.

Pārbaudīt kuģa žurnālā reģistrētos datus par nozveju Seišelu salu ūdeņos;

8.6.

Pārbaudīt, cik procentu veido piezveja, un novērtēt izmetuma jūrā lielumu;

8.7.

Izmantojot radiosakarus, faksu vai e–pastu, vai citus sakaru līdzekļus, reizi nedēļā pārraidīt nozvejas datus, ietverot Seišelu salu ūdeņos nozvejoto lomu un piezvejas apjomu.

9.

Kuģu kapteiņi dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāju fizisko drošību un labklājību viņu pienākumu izpildes laikā.

10.

Novērotājiem iespēju robežās piedāvā izmantot jebkādus viņu pienākumu veikšanai vajadzīgos līdzekļus. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas aktivitātēm, tostarp jo īpaši kuģa žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kurām piekļūstot, ir atvieglota novērotāju pienākumu izpilde.

11.

Atrodoties uz kuģa, novērotāji:

11.1.

Veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas aktivitātes.

11.2.

Saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un visu to kuģa dokumentu konfidencialitāti, kuri pieder attiecīgajam kuģim.

12.

Novērošanas laika beigās, pirms nokāpšanas no kuģa, novērotāji sagatavo ziņojumu par savu darbību, kas ir jānosūta Seišelu salu kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai, ko paraksta novērotājs. Ziņojuma kopiju nodod kapteinim, kad novērotājs atstāj kuģi.

13.

Kuģu īpašnieki sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot novērotājiem uz kuģa tādus pašus sadzīves apstākļus kā kuģa virsniekiem.

14.

Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā Seišelu salu kompetentās iestādes.

VII NODAĻA

IZKRAUŠANA

Tunzivju seineri, kas izkrauj lomus Viktorijas ostā, cenšas rast iespēju piedāvāt piezveju Seišelu salu iestādēm par vietējo tirgus cenu. Turklāt Kopienas tunzivju seineri piedalās tunzivju piegādē konservēšanas uzņēmumam Seišelu salās par starptautisko tirgus cenu.

VIII NODAĻA

OSTU IEKĀRTAS UN KUĢU APGĀDES UN OSTU PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA

Kopienas kuģi cenšas rast iespēju iegādāties visus savai darbībai vajadzīgos apgādes materiālus Seišelu salās un izmantot Seišelu salu ostu pakalpojumus. Seišelu salu iestādes, vienojoties ar kuģu īpašniekiem, apstiprina ostu iekārtu izmantošanas nosacījumus un, ja vajadzīgs, kuģu apgādes, un ostu pakalpojumu izmantošanas nosacījumus.

IX NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA

1.

Kuģu saraksts

Eiropas Kopienas rīcībā ir precīzs to kuģu saraksts, kam saskaņā ar šo protokolu ir izdotas zvejas licences. Tūlīt pēc šā saraksta sastādīšanas un vienmēr, kad to precizē, šo sarakstu dara zināmu Seišelu salu iestādēm, kas atbild par zvejas inspekciju.

2.

Kuģu pārraudzības sistēma

Kopienas kuģus, ievērojot nediskriminācijas principu, cita starpā pārrauga, izmantojot kuģu pārraudzības sistēmas saskaņā ar šā pielikuma 4. papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

3.

Kārtība kuģu ienākšanai Seišelu salu ūdeņos un iziešanai no tiem

3.1.

Kopienas kuģi ziņo Seišelu salu kompetentajām iestādēm par plānoto ienākšanu Seišelu salu ūdeņos vai to atstāšanu vismaz 3 stundas iepriekš un, veicot zvejas darbības Seišelu salu ūdeņos, ik pēc trīs dienām sniedz informāciju par šajā laikā nozvejotajiem lomiem.

3.2.

Ziņojot par ienākšanu vai aiziešanu, kuģi dara zināmas arī savas atrašanās vietas koordinātes ziņojuma laikā un uz kuģa esošās nozvejas pa sugām. Šos ziņojumus sniedz, ievērojot šā pielikuma 5. papildinājumā norādīto formātu un adreses, un izmantojot faksu vai elektronisko pastu. Tomēr Seišelu salu kompetentās iestādes var atbrīvot no šā pienākuma āķu zvejas kuģus pelāģiskai zvejai, kas nav aprīkoti ar attiecīgām sakaru sistēmām, un atļaut tiem saziņai izmantot radiosakarus.

3.3.

Ja Kopienas zvejas kuģis zvejo, neinformējot par to Seišelu salu kompetentās iestādes, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences. Šādos gadījumos ir piemērojamas X nodaļas 1. punktā minētās sankcijas.

4.

Kontroles procedūras

4.1.

Seišelu salu ūdeņos zvejojošo Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sadarbojas ar katru Seišelu salu ierēdni, kas veic zvejas darbību inspekciju un kontroli.

4.2.

Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, kā to prasa viņu pienākumu izpilde.

4.3.

Inspekciju beidzot, kuģa kapteinim izdod inspekcijas ziņojuma kopiju.

5.

Lomu pārkraušana

5.1.

Visi Kopienas kuģi, kas vēlas pārkraut Seišelu salu ūdeņos nozvejotos lomus, tos pārkrauj Seišelu salu ostās.

5.2.

Minēto kuģu īpašnieki vismaz 24 stundas iepriekš sniedz Seišelu salu kompetentajai iestādei šādu informāciju:

—

to zvejas kuģu nosaukumi, kuri pārkrauj lomus,

—

kravas kuģu nosaukumi,

—

pārkraujamo lomu daudzums tonnās pa sugām,

—

pārkraušanas diena.

5.3.

Pārkraušanu uzskata par došanos projām no Seišelu salu ūdeņiem. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz Seišelu salu kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija.

5.4.

Jebkura lomu pārkraušana, kas nenotiek saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, Seišelu salu ūdeņos ir aizliegta. Personām, kas pārkāpj šos noteikumus, uzliek sodus saskaņā ar Seišelu salu tiesību aktu nosacījumiem.

5.5.

Kopienas zvejas kuģu kapteiņi, no kuru kuģiem Seišelu salu ostās izkrauj vai pārkrauj lomus, nekavē un atvieglina minēto darbību pārbaudes, ko veic Seišelu salu inspektori. Pēc inspekcijas pabeigšanas kuģu kapteiņiem izsniedz apliecinājumu.

X NODAĻA

IZPILDES NODROŠINĀŠANA

1.

Sankcijas

Ja kāds kuģis neievēro kādu no iepriekš minētajiem noteikumiem, dzīvo resursu apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumus vai Seišelu salu tiesību aktus, to var sodīt, apturot, atsaucot vai neatjaunojot tā zvejas licenci.

Par katru licences apturēšanas vai atsaukuma gadījumu un visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem tūlīt detalizēti informē dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis peld, un Eiropas Komisiju. Licences apturēšanas laikā vai atsauktas licences atlikušā derīguma termiņa laikā Eiropas Komisija var lūgt citādi derīgās licences vietā izdot citu licenci cita kuģu īpašnieka kuģim, ievērojot I nodaļas 1. iedaļas 11. punktā noteikto kārtību.

2.

Zvejas kuģu arests

Seišelu salu iestādes 48 stundu laikā informē Eiropas Komisijas delegāciju, kuras pārziņā atrodas Seišelu salas, un kuģa karoga dalībvalsti par katru arestu, ko uzliek zvejas kuģiem, kuri peld ar kādas Kopienas dalībvalsts karogu un zvejo Seišelu salu zvejas zonā saskaņā ar nolīgumu, un īsā ziņojumā dara zināmus šāda aresta apstākļus un iemeslus. Delegāciju un kuģa karoga dalībvalsti informē par jebkādas tiesvedības sākšanu un soda naudas uzlikšanu.

1. papildinājums

ĀRVALSTU ZVEJAS KUĢA LICENCES PIETEIKUMS

Pieteikuma iesniedzēja vārds/uzvārds:

Pieteikuma iesniedzēja adrese:

Kuģa nomnieka vārds/uzvārds un adrese, ja tā nav iepriekšminētā persona:

…

Cita likumīga pārstāvja Seišelu salās vārds/uzvārds un adrese:

…

Kuģa kapteiņa vārds/uzvārds un adrese:

…

Kuģa nosaukums:…

Kuģa tips:…

Kuģa garums un reģistrētā neto tonnāža:…

Dzinēja tips, zirgspēku jauda un reģistrētā bruto tonnāža:…

Reģistrācijas osta un valsts:…

Reģistrācijas numurs:…

Zvejas kuģa ārējā identifikācija:…

Radio izsaukuma signāls/signāla burti:…

Frekvence:…

Aprīkojuma apraksts:…

Komandas locekļu skaits un valstspiederība:…

Plānotā zvejas zona un zivju sugas:…

…

…

Zvejas darbību apraksts, kopuzņēmumi un citas līgumiskas vienošanās:

…

…

Apliecinu, ka iepriekš sniegtā informācija ir patiesa.

Datums: …

Paraksts: …

2. papildinājums

TUNZIVJU SEINERU NOZVEJAS ZIŅOJUMS

Image

3. Papildinājums

PELĀĢISKĀS ĀĶU ZVEJAS KUĢA NOZVEJAS ZIŅOJUMS

Image

Image

4. papildinājums

Noteikumi, ar ko paredz datu nosūtīšanas kārtību par to Kopienas kuģu atrašanās vietas satelītpārraudzību, kuri zvejo saskaņā ar EK un Seišelu salu zvejas nolīgumu

Tā kā Seišelu Salu Republika ir ieviesusi kuģu pārraudzības sistēmu (VMS), ko, ievērojot nediskriminācijas principu, piemēro visiem ārvalstu kuģiem, kas zvejo Seišelu salu ūdeņos, un ir paplašinājusi VMS novērošanu, piemērojot to tādas pašas kategorijas savas valsts flotei, un

ņemot vērā, ka saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem no 2000. gada janvāra EK zvejas kuģi jau ir pakļauti satelītnovērošanai,

kuģu karoga valstīm un Seišelu Salu Republikas iestādēm ir ieteicams ieviest to Kopienas kuģu satelītpārraudzību, kuri zvejo saskaņā ar Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumu par zveju Seišelu salu ūdeņos, ievērojot šādus nosacījumus:

1.

Satelītpārraudzības nolūkos Seišelu salu iestādes paziņo kuģu karoga valstu zvejas vietu pārraudzības centriem (FMC) Seišelu salu ūdeņu koordinātes (ģeogrāfisko platumu un garumu).

Seišelu salu iestādes pārraida šo informāciju elektroniskā formātā, izteiktu decimālgrādos, izmantojot Wgs–84 datu sistēmu.

2.

Seišelu salu iestādes un valstu FMC, izmantojot X.25 formātu vai vajadzības gadījumā citu drošu saziņas protokolu, apmainās ar informāciju par elektroniskajām adresēm un specifikācijām, kas jāizmanto to pārraudzības centriem saskaņā ar 4. un 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā informācijā iespēju robežās būs minēti vārdi un nosaukumi, kā arī telefona un faksa numuri, un elektroniskās adreses (interneta adreses), ko var izmantot vispārējai saziņai starp FMC.

3.

Nosakot kuģu atrašanās vietu, pieļaujamā novirze nepārsniedz 500 metrus un ticamības intervāls ir 99 %.

4.

Kad kuģis, kas zvejo saskaņā ar Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumu par zveju Seišelu salu ūdeņos un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem ir pakļauts satelītnovērošanai, ienāk Seišelu salu ūdeņos, kuģa karoga valsts pārraudzības centrs automātiski, reālā laikā un vismaz reizi stundā (biežums) sūta kuģa atrašanās vietas ziņojumus Seišelu salu pārraudzības centram. Šos ziņojumus identificē kā atrašanās vietas ziņojumus.

5.

Ziņojumus, kas minēti 4. punktā, pārraida elektroniski X.25 formātā vai izmantojot citu drošu saziņas protokolu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos attiecīgo FMC starpā. Visu ziņojumu sūtīšana notiek automātiski, reālā laikā un saskaņā ar 1. tabulā sniegtajām definīcijām.

Atrodoties Seišelu salu ūdeņos, kuģiem ir aizliegts izslēgt to satelītnovērošanas ierīces.

6.

Ja uz zvejas kuģa uzstādītā satelītnovērošanas ierīce ir bojāta vai nedarbojas, šā kuģa kapteinis laicīgi paziņo attiecīgās karoga valsts pārraudzības centram 4. punktā minēto informāciju, izmantojot faksu vai elektronisko pastu. Šādos gadījumos, kamēr kuģis atrodas Seišelu salu ūdeņos, ir pietiekami, ja tas sūta vismaz vienu globālās atrašanās vietas ziņojumu ik pēc četrām stundām. Šajā kopējā atrašanās vietas ziņojumā norāda kuģa atrašanās vietu, kuru šo četru stundu laikā katru stundu ir atzīmējis kuģa kapteinis. Karoga valsts FMC vai pats kuģis nekavējoties nosūta šos ziņojumus Seišelu salu pārraudzības centram. Vajadzības vai šaubu gadījumā Seišelu salu Zvejas pārraudzības iestāde (SFA) var atsevišķiem kuģiem pieprasīt pārraidīt atrašanās vietas ziņojumus ik pēc stundas. Bojāto aprīkojumu salabo vai nomaina, tiklīdz kuģis ir pabeidzis zvejas reisu vai ilgākais mēneša laikā. Pēc šā laikposma kuģim nav atļauts sākt citu zvejas reisu, kamēr aprīkojums nav salabots vai nomainīts.

7.

Kuģu pārraudzības sistēmas aparatūras un programmatūras komponenti ir nodrošināti pret nepareizu atrašanās vietas datu ievadīšanu vai pārraidi un nav pieļaujama iespēja tos mehāniski modificēt. Neatkarīgi no apkārtējās vides apstākļiem, sistēma darbojas pilnīgi automātiski un vienmēr ir darba kārtībā. Satelītnovērošanas ierīci ir aizliegts iznīcināt, salauzt, bojāt vai citādi traucēt tās darbību.

Kapteiņi, jo īpaši, nodrošina, lai:

—

nenotiek datu labošana,

—

satelītnovērošanas ierīču antena vai antenas nav nekādā veidā aizšķērsotas, un

—

satelītnovērošanas ierīcēm nekādā veidā netiek pārtraukta enerģijas padeve.

Ja, kuģim atrodoties Seišelu salu ūdeņos, tas pārkāpj minētos noteikumus, kapteini var saukt pie atbildības saskaņā ar Seišelu salu tiesību aktiem un noteikumiem.

8.

Karoga valstu FMC, šo valstu kuģiem atrodoties Seišelu salu ūdeņos, pārrauga to kustību ik pēc stundas. Ja kuģis neievēro paredzētos ziņošanas noteikumus, par to nekavējoties informē Seišelu salu pārraudzības centru un piemēro 6. punktā noteikto procedūru.

9.

Attiecīgie FMC un Seišelu salu pārraudzības centrs sadarbojas, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Ja Seišelu salu pārraudzības centrs konstatē, ka karoga valsts datu pārraide nenotiek saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, par to nekavējoties informē otru pusi. Saņemot šo informāciju, otra puse divdesmit četru (24) stundu laikā sniedz atbildi, kurā Seišelu salu pārraudzības centru informē par to, kāpēc nenotiek datu pārraide un norāda saprātīgu termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta šo noteikumu ievērošana. Ja pēc norādītā termiņa datu pārraide joprojām nenotiek saskaņā ar noteikumiem, puses risina domstarpības rakstiski vai saskaņā ar 13. punktu.

10.

Saskaņā ar šiem noteikumiem pārraidītos pārraudzības datus Seišelu salu iestādes izmanto vienīgi saskaņā ar Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumu par zveju Seišelu salu ūdeņos zvejojošās Kopienas flotes kontrolei, pārvaldībai, pārraudzībai un noteikumu izpildes nodrošināšanai. Minētos datus nekādā gadījumā nedrīkst nosūtīt citām pusēm, izņemot atsevišķus gadījumus, kad attiecīgā karoga valsts tam rakstiski piekrīt, vai, ja to pieprasa Seišelu salu tiesa.

11.

Puses vienojas pēc otras puses lūguma sniegt informāciju par satelītnovērošanas aprīkojumu, lai nodrošinātu, ka minētais aprīkojums, ievērojot šos noteikumus, pilnīgi atbilst otras puses prasībām.

12.

Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus, tostarp izskatīt visus gadījumus, kad uz atsevišķiem kuģiem ierīces ir bijušas bojātas vai citādi neatbilstīgas. Par katru šādu gadījumu SFA ir jāziņo kuģu karoga dalībvalstīm vismaz 15 dienas pirms pārskata tikšanās.

13.

Visas domstarpības saistībā ar šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu, puses risina savstarpēji konsultējoties Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 7. pantā Eiropas Kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju Seišelu salu ūdeņos.

14.

Šie noteikumi stājas spēkā 2005. gada 18. janvārī.

1. Pielikums

VMS ziņojumi Seišelu salām

Atrašanās vietas ziņojums

Datu elementi

Kods

Obligāti vai izvēles (fakultatīvi)

Piezīmes

Ieraksta sākums

SR

O

Attiecas uz sistēmu, norāda ieraksta sākumu

Adresāts

AD

O

Attiecas uz ziņojumu, adresāta Alfa–3 ISO valsts kods

Sūtītājs

FR

O

Attiecas uz ziņojumu, sūtītāja Alfa–3 ISO valsts kods

Ziņojuma veids

TM

O

Attiecas uz ziņojumu, ziņojuma veids, “POS”

Radio izsaukuma signāls

RC

O

Attiecas uz kuģi, starptautiskais kuģa radio izsaukuma signāls

Iekšējais norādes numurs

IR

F

Attiecas uz kuģi, puses piešķirtais konkrētā kuģa numurs – Alfa–3 ISO karoga valsts kods, kam seko numurs

Ārējais reģistrācijas numurs

XR

F

Attiecas uz kuģi, numurs uz kuģa borta

Ģeogrāfiskais platums

LA

O

Attiecas uz atrašanās vietu, atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GGMM (WGS–84)

Ģeogrāfiskais garums

LO

O

Attiecas uz atrašanās vietu, atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGMM (WGS–84)

Ātrums

SP

O

Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa ātrums decimālmezglos

Kurss

CO

O

Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa kurss 360o skalā

Datums

DA

O

Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa atrašanās vietas datums UTC (GGGGMMDD)

Laiks

TI

O

Attiecas uz atrašanās vietu, kuģa atrašanās vietas laiks UTC (SSMM)

Ieraksta beigas

ER

O

Attiecas uz sistēmu, norāda ieraksta beigas

Paraugs: ISO 8 859,1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—

pārraides sākumu atzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

—

kodu un datu elementu atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati ir jāievada starp ieraksta sākumu un beigām.

5. papildinājums

SAKARU ZIŅOJUMU FORMĀTI

1.   Ziņojums par ienākšanu (vismaz 3 stundas pirms ienākšanas)

(Saturs)

(Pārraide)

Adresāts

SFA

Darbības kods

IN

Kuģa nosaukums

 

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

 

Atrašanās vieta ienākot

 

Ienākšanas diena un laiks (UTC)

 

Zivju daudzums uz kuģa (Mt)

 

Dzeltenspuru tunzivis

(Mt)

Lielacu tunzivis

(Mt)

Svītrainās tunzivis

(Mt)

Citas (norādiet, kādas)

(Mt)

2.   Ziņojums par iziešanu (vismaz 3 stundas pirms iziešanas)

(Saturs)

(Pārraide)

Adresāts

SFA

Darbības kods

OUT

Kuģa nosaukums

 

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

 

Atrašanās vieta izejot

 

Iziešanas diena un laiks (UTC)

 

Zivju daudzums uz kuģa (Mt)

 

Dzeltenspuru tunzivis

(Mt)

Lielacu tunzivis

(Mt)

Svītrainās tunzivis

(Mt)

Citas (norādiet, kādas)

(Mt)

3.   Nedēļas nozvejas ziņojums (ik pēc trim dienām, kuģim zvejojot seišelu salu ūdeņos)

(Saturs)

(PĀRRAIDE)

Adresāts

SFA

Darbības kods

WCRT

Kuģa nosaukums

 

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

 

Zivju daudzums uz kuģa (Mt)

 

Dzeltenspuru tunzivis

(Mt)

Lielacu tunzivis

(Mt)

Svītrainās tunzivis

(Mt)

Citas (norādiet, kādas)

(Mt)

Iemetienu skaits kopš pēdējā ziņojuma

 

Visus ziņojumus nosūta kompetentajai iestādei pa faksu vai izmantojot elektronisko pastu: fakss+248 225957, e–pasts fmcsc@sfa.sc

Seychelles Fishing Authority, P.O. Box 449, Fishing Port, Mahé, Seychelles


30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/3

NOLĪGUMS APMAIŅAS VEIDĀ

vēstuļu par to, lai provizoriski piemērotu protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

A.   Seišelu Salu Republikas valdības vēstule

Godātais kungs!

Atsaucoties uz 2004. gada 23. septembrī parafēto Protokolu, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, man ir gods darīt Jums zināmu, ka Seišelu Salu Republikas valdība vēlas provizoriski piemērot šo Protokolu no 2005. gada 18. janvāra līdz laikam, kad tas stājas spēkā saskaņā ar tā 13. pantu, ar noteikumu, ka Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Tādā gadījumā Protokola 2. pantā noteiktā finanšu ieguldījuma pirmais maksājums ir jāveic līdz 2005. gada 30. septembrim.

Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs apstiprinātu, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.

Ar cieņu,

Seišelu Salu Republikas valdības vārdā

B.   Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Man ir gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule ar šīs dienas datumu, kuras saturs ir šāds:

“Atsaucoties uz 2004. gada 23. septembrī parafēto Protokolu, kas nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, man ir gods darīt Jums zināmu, ka Seišelu Salu Republikas valdība vēlas provizoriski piemērot šo Protokolu no 2005. gada 18. janvāra līdz laikam, kad tas stājas spēkā saskaņā ar tā 13. pantu, ar noteikumu, ka Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Tādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finanšu ieguldījuma pirmais maksājums ir jāveic līdz 2005. gada 30. septembrim.

Es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs apstiprinātu, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.”

Man ir gods apstiprināt, ka Eiropas Kopiena piekrīt piemērot minēto protokolu provizoriski.

Ar cieņu,

Eiropas Savienības Padomes vārdā –


30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/4

PROTOKOLS

ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

1. pants

Piemērošanas termiņš un zvejas iespējas

1.   Saskaņā ar nolīguma 2. pantu uz 6 gadiem, sākot no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, zvejas iespējas ir noteiktas šādi:

a)

40 okeāna zvejas tunzivju seineri un

b)

12 pelāģiskās āķu zvejas kuģi.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar 4. un 5. pantu.

3.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu kuģi, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, ir tiesīgi zvejot Seišelu salu ūdeņos vienīgi tad, ja tiem ir zvejas licence, ko izdod atbilstīgi šim protokolam un saskaņā ar pielikumu.

2. pants

Finanšu ieguldījums – maksāšanas veidi

1.   Nolīguma 6. pantā minētais finanšu ieguldījums 1. pantā minētajam laikposmam ir 24 750 000 euro.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar 4., 6. un 8. pantu.

3.   Šā protokola piemērošanas laikposmā Kopiena maksā 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu – 4 125 000 euro gadā.

4.   Ja Kopienas kuģu kopējais gadā nozvejoto tunzivju daudzums Seišelu salu ūdeņos pārsniedz 55 000 tonnas, kopējo gada finanšu ieguldījumu palielina par 75 euro par katru papildu nozvejoto tunzivju tonnu. Tomēr kopējā gada summa, kas jāmaksā Kopienai, nedrīkst pārsniegt 8 250 000 euro.

5.   Maksājumu par pirmo gadu veic ne vēlāk par 2005. gada 30. septembri, un maksājumus par nākamajiem gadiem – ne vēlāk par šā protokola parakstīšanas gadadienu.

6.   Ievērojot 6. panta noteikumus, Seišelu salām ir tiesības brīvi lemt par minētā finanšu ieguldījuma izlietošanu.

7.   Finanšu ieguldījumu iemaksā ne vairāk kā divos Valsts kases kontos, ko atver Seišelu salu Centrālajā bankā.

3. pants

Sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1.   Abas Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Seišelu salu ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.   Pamatojoties uz Indijas okeāna Tunzivju komisijā (IOTC) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem zinātniskajiem atzinumiem, kas ir pieejami, kā arī vajadzības gadījumā pēc kopīgas zinātniskas sanāksmes, Puses var konsultēties Apvienotajā komitejā, kā tas paredzēts nolīguma 7. pantā, un vajadzības gadījumā savstarpēji vienoties par pasākumiem, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1.   Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, savstarpēji vienojoties var palielināt, ciktāl 3. panta 2. punktā minētās kopīgās zinātniskās sanāksmes secinājumi apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraudēs Seišelu salu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi pro rata temporis palielina. Tomēr Eiropas Kopienas maksātā finanšu ieguldījuma kopējā summa nedrīkst pārsniegt 2. panta 1. punktā minēto summu vairāk nekā divas reizes. Ja Kopienas zvejas kuģu nozvejas apjoms ir lielāks par to, kam atbilst kopējā finanšu ieguldījuma summa, Puses iespējami drīz savstarpēji konsultējas, lai noteiktu summu, kas jāmaksā par šo pārsniegto limitu.

2.   Savukārt, ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi pro rata temporis samazina.

3.   Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, Pusēm savstarpēji vienojoties un ar nosacījumu, ka jebkuras pārmaiņas notiek atbilstīgi visiem IOTC pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām par to krājumu apsaimniekošanu, ko šāda pārdale var ietekmēt. Ja zvejas iespēju pārdale to prasa, Puses vienojas attiecīgi mainīt finanšu ieguldījumu.

5. pants

Jaunas zvejas iespējas

1.   Gadījumā, ja Kopienas zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejas darbībās, kas nav paredzētas 1. pantā, pirms atļaujas piešķiršanas jebkurai šādai darbībai Puses savstarpēji konsultējas un attiecīgā gadījumā vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, tostarp par vajadzīgiem atbilstīgiem grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumā.

2.   Pusēm būtu jāveicina eksperimentālo zveju, jo īpaši attiecībā uz Seišelu salu ūdeņos esošajām dziļūdens sugām. Šajā nolūkā un pēc vienas Puses lūguma, Puses savstarpēji konsultējas un katrā gadījumā atsevišķi lemj par sugām, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

Puses veic eksperimentālo zveju saskaņā ar parametriem, kurus atzīs abas Puses, attiecīgā gadījumā noslēdzot administratīvu vienošanos. Par eksperimentālās zvejas atļaušanu būtu jāvienojas ilgākais uz sešiem mēnešiem.

Ja Puses uzskata, ka eksperimentālās darbības ir devušas pozitīvu rezultātu, Seišelu salu valdība var Kopienas flotei piešķirt jauno sugu zvejas iespējas līdz šā protokola termiņa beigām. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 1. punktā paredzēto finanšu ieguldījumu palielina.

6. pants

Finanšu ieguldījuma maksājuma apturēšana un pārskatīšana

1.   Ja zvejas darbības Seišelu salu ūdeņos nevar notikt tādu apstākļu rezultātā, kas ir radušies vienīgi Seišelu salu pieļauto pārkāpumu vai nolaidības dēļ, Eiropas Kopiena, iepriekš konsultējoties ar Seišelu salām, var apturēt finanšu ieguldījuma maksājumu ar nosacījumu, ka apturēšanas sākumā Kopiena ir samaksājusi visu pienākošos summu.

2.   Finanšu ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz situācija ir normalizējusies un Puses konsultāciju rezultātā savstarpēji vienojoties ir atzinušas, ka attiecīgajā situācijā ir iespējams atsākt parastās zvejas darbības.

7. pants

Atbalsts atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanai Seišelu salu ūdeņos

1.   Vismaz 36 % daļu no finanšu ieguldījuma, kas minēts šā protokola 2. panta 1. punktā, atvēl zivsaimniecības nozares politikas attīstībai un ieviešanai Seišelu salās ar mērķi veicināt atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību to ūdeņos. Šā ieguldījuma pārvalde notiek saskaņā ar mērķiem, ko Puses izvirza savstarpēji vienojoties, kā arī saskaņā ar šo mērķu sasniegšanai izstrādātajām gada un daudzgadu programmām.

2.   Lai īstenotu 1. punktu, tūlīt pēc šā protokola spēkā stāšanās un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas, Kopiena un Seišelu salas nolīguma 7. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un detalizētu tās izpildes kārtību, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

gada un daudzgadu pamatnostādnes attiecībā uz 1. punktā paredzētās finanšu ieguldījuma daļas izmantošanu;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgas zivsaimniecības nodrošināšanu, ņemot vērā Seišelu salu noteiktās prioritātes, ko atspoguļo Seišelu salu valsts zivsaimniecības politika un citas politikas nozares, kuras ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai kuras var to ietekmēt;

c)

ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3.   Visi ierosinājumi grozīt daudzgadu nozares programmu abām pusēm ir jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4.   Katru gadu Seišelu salas iedala 1. pantā minētā finanšu ieguldījuma daļu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā Kopiena ir jāinformē par minēto līdzekļu iedalīšanu laikā, kad Apvienotajā komitejā tiek apstiprināta daudzgadu nozares programma. Par katra nākamā gada līdzekļu sadalījumu Seišelu salas informē Kopienu ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 1. decembrim.

5.   Ja to pamato daudzgadu nozares programmas īstenošanas gada progresa izvērtējuma rezultāti, Eiropas Kopiena ar Apvienotās komitejas atbalstu var pieprasīt mainīt 2. panta 1. punktā minēto finanšu ieguldījuma daļu, lai programmas īstenošanai faktiski piešķirtais finansējums atbilstu tajā paredzētajiem rezultātiem.

8. pants

Domstarpības – Protokola piemērošanas apturēšana

1.   Visas domstarpības starp Pusēm, saistībā ar šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, pusēm savstarpēji konsultējoties Apvienotajā komitejā, kā tas paredzēts nolīguma 7. pantā, vajadzības gadījumā rīkojot īpašas sanāksmes.

2.   Neskarot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas puses iniciatīvas, ja strīdu Pušu starpā uzskata par nopietnu un, ja konsultācijas Apvienotajā komitejā saskaņā ar 1. punktu nav novedušas pie mierizlīguma.

3.   Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai pusei ir rakstiski jāziņo par savu nodomu vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai ir jāstājas spēkā.

4.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina konsultācijas ar nolūku atrisināt domstarpības mierizlīguma ceļā. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finanšu ieguldījumu proporcionāli un atbilstīgi pro rata temporis samazina saskaņā ar laikposmu, kurā protokola piemērošana ir bijusi apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Saskaņā ar 3. pantu, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, Seišelu salas var apturēt šā protokola piemērošanu.

10. pants

Valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Seišelu salu ūdeņos regulē Seišelu salu valsts tiesību akti un noteikumi, ja vien šajā protokolā un tā pielikumā nav noteikts citādi.

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

Pēc šā protokola un tā pielikuma spēkā stāšanās trešās gadadienas Puses pārskata protokola un tā pielikuma piemērošanu un vajadzības gadījumā konsultējas par to noteikumu grozījumiem. Šie grozījumi tostarp var skart tonnāžas references līmeni un licences maksas standartsummu, kā arī samēru starp 2. panta 4. punktā noteikto maksu par tonnu un maksu, kas noteikta pielikuma 2. iedaļas 2. punktā.

12. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ 2002. gada 17. janvāra protokolu un pielikumu Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumam par zveju pie Seišelu salām, kurš stājies spēkā 1987. gada 28. oktobrī, un tos aizstāj ar šo protokolu un tā pielikumu.

13. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad puses ir paziņojušas viena otrai, ka tās ir pabeigušas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

2.   Šo protokolu un tā pielikumu piemēro no 2005. gada 18. janvāra.