10.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/64

(1)

2002. gada martā viens no svarīgākajiem akciju sabiedrības Herlitz AG konkurentiem iesniedza sūdzību par to, ka Herlitz AG saņemšot galvojumu no Berlīnes pavalsts. Ar 2002. gada 25. marta vēstuli Komisija lūdza Vācijai iesniegt informāciju par eventuālo Herlitz AG sniegto atbalstu. Vācija atbildēja ar 2002. gada 17. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 18. aprīlī, un norādīja, ka nekāds atbalsts neesot sniegts. Ņemot vērā 2002. gada 24. aprīļa rakstu presē, saskaņā ar kuru Brandenburgas pavalsts esot piešķīrusi Falken Office Products GmbH (turpmāk tekstā saukta FOP), Herlitz AG meitas sabiedrībai, aizdevumu 1 milj. EUR apmērā, Komisija ar 2002. gada 8. maija vēstuli atkārtoti lūdza Vācijai iesniegt datus par iespējamo Herlitz AG atbalstu. Vācija vēlreiz atbildēja ar 5. jūnijā reģistrētu vēstuli, kas datēta ar 2002. gada 4. jūniju, ka tā atbalstu nav sniegusi.

(2)

Visbeidzot, Vācija ar 2002. gada 17. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 19. jūlijā, paziņoja Komisijai, ka Brandenburgas pavalsts banka InvestitionsBank (turpmāk tekstā ILB) akciju sabiedrībai Herlitz PBS AG ir izsniegusi aizdevumu tieši 1 milj. EUR apmērā. Atbilstoši Vācijas sniegtajiem datiem pasākums bija jau noticis; šī iemesla dēļ Komisija to reģistrēja kā nepieteiktu atbalstu ar Nr. NN 89/2002. Vācija iesniedza pielikumus, ieskaitot maksātnespējas novēršanas plānu ar 2002. gada 19. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 25. jūlijā, un ar 2002. gada 1. augusta vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā dienā. 2002. gada 8. augustā Komisija lūdza paskaidrojumus par piešķirto atbalstu. 2002. gada 4. septembra vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā dienā, Vācija atsūtīja papildus informāciju.

(3)

Ar 2003. gada 29. janvāra vēstuli, kas reģistrēta šajā pašā dienā, Vācija Komisijai paziņoja, ka akciju sabiedrībai Herlitz PBS AG visa piešķirtā aizdevuma summa esot atmaksāta ILB. Bez tam maksātnespējas process pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG esot izbeigts, maksātnespējas novēršanas plāni pieņemti un izpildīti.

(4)

Ar 2003. gada 19. februāra vēstuli Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu par procedūras uzsākšanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz aizdevumu un ar to saistītajiem pasākumiem, un norādīja, ka šī lieta reģistrēta ar numuru C 16/03. Vācijas atbilde ar attiecīgajām piezīmēm reģistrēta 2003. gada 28. aprīlī.

(5)

Komisijas lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija lēmumā uzaicināja visus dalībniekus iesniegt savus atzinumus. Atzinumu atsūtīja viens dalībnieks un tas tika nodots Vācijai atbildes sniegšanai. Komisija saņēma Vācijas atzinumu ar 2003. gada 24. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 27. jūlijā.

(6)

Ar 2003. gada 10., 12. un 28. novembra, 2004. gada 8. un 26. janvāra, kā arī 23. marta, 23. un 24. aprīļa vēstulēm Vācija iesniedza papildus informāciju. Komisijas locekļu, Vācijas valdības, uzņēmumu grupas Herlitz-Gruppe un maksātnespējas administratora oficiāla tikšanās notika 2004. gada 27. janvārī.

(7)

Akciju sabiedrība Herlitz AG, kas 1904. gadā dibināta kā kancelejas preču veikals, ir izveidojusies par grupu, kura kopš 1977. gada piedalās biržā akciju kotēšanā. Grupā ir Herlitz AG Holdinggesellschaft (holdinga sabiedrība), kurai pieder meitas sabiedrību kapitāla daļas, no kurām svarīgākā ir akciju sabiedrība Herlitz PBS AG.

(8)

Līdz maksātnespējas procesa ierosināšanai Herlitz AG bija Herlitz PBS AG un Diplomat GmbH (Diplomat) holdinga sabiedrība. Grupā Gruppe Herlitz bija Herlitz PBS AG, kas bija holdinga sabiedrība, kuras sastāvā ietilpa Falken Office Products GmbH (FOP), Herlitz Kunststoffverarbeitungs GmbH (HKV), Susy Card Papeterie GmbH (Susy), HGG Verwaltungsgesellschaft mbH (HGG) un meitas sabiedrības, kas atradās 15. valstīs. 2002. gadā Gruppe Herlitz iegādājās sabiedrību Mercoline GmbH, kā arī eCom Verwaltungs GmbH un eCom Logistik GmbH & Co. KG (eCom). Grupas struktūra ir šāda:

(9)

Herlitz-Gruppe darbojas rakstāmpiederumu un biroja preču, kā arī apsveikuma kartīšu tirgus jomā. Herlitz AG un Herlitz PBS biroji ir Berlīnē. Herlitz-Gruppe ražotnes ir Berlīnē, Falkenzē [Falkensee] (Brandenburgas pavalsts), Peicā [Peitz] (Brandenburgas Zeme), Cunevaldē [Cunewald] (Saksija), Poznaņā (Polijā) un Mostā (Čehijas Republika). FOP ir grupas nozīmīgākais biroja preču tirgotājs.

(10)

Kopš 2001. gada jūlija 67 % Herlitz AG pieder konsorcijam kas sastāv no šādām bankām: DB Industrial Holding (Deutsche Bank), Landesbank Berlin, Berliner Bank  (4), Hypovereinsbank, Bayerische Landesbank, DZ Bank AG, Dresdner Bank, HSBC, IKB Deutsche Industriebank AG un West LB. Pārējie 35 % pieder daudziem īpašniekiem (5).

(11)

Šī tabula atspoguļo grupas biznesa attīstību:

1. Tabula

(12)

Sakarā ar to, ka bankas nepagarināja kredītus, 2002. gada martā Herlitz AG, Herlitz PBS AG un citām grupas meitas sabiedrībām, kā Diplomat, HKV un Susy draudēja bankrots vai tās jau bija maksātnespējīgas. 2002. gada 3. aprīlīHerlitz AG un Herlitz PBS AG iesniedza maksātnespējas pieteikumu. 2002. gada 5. jūnijā abos uzņēmumos tiesa uzsāka maksātnespējas procesu.

(13)

Dažās grupas meitas sabiedrībās notika atsevišķas maksātnespējas procedūras. Diplomat, HKV un Susy2002. gada 12. aprīlī lūdza pasludināt uzņēmumus par bankrotējušiem un tie tika likvidēti. Likvidācijas procesa laikā visi kreditori saņēma vienādu savu prasījumu procentu no konkursa masas. Neviens kreditors neatteicās no saviem prasījumiem pret uzņēmumu vai FOP. FOP Pateicoties Herlitz PBS AG piešķirtam glābšanas aizdevumam, FOP izdevās izvairīties no maksātnespējas.

(14)

Herlitz AG un Herlitz PBS AG maksātnespējas procedūras tika izbeigtas 2002. gada 16. septembrī, pēc tam, kad tiesa bija piekritusi maksātnespējas novēršanas plāniem. 2002. gada 15. jūlijā kreditori vienbalsīgi un bez atrunām piekrita Herlitz AG un Herlitz PBS maksātnespējas novēršanas plāniem. Maksātnespējas administrators un kreditori uzraudzīja sanācijas plānu izpildi līdz 2004. gada 31. martam.

(15)

Atbilstoši Vācijas sniegtajai informācijai Herlitz-Gruppe finansiālās grūtību cēlonis bija virkne nepareizu lēmumu par investīcijām, kurus grupas vadība deviņdesmitajos gados nolēma izdarīt ārpus grupas galvenā darbības jomas. Pēc atkalapvienošanās sakarā ar prognozēm par lielu peļņu grupa nolēma iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā Berlīnē un Brandenburgā. Pēc tam, kad prognozētais peļņas pieaugums tomēr netika sasniegts, grupai bija nepieciešams izveidot rezerves kapitālu un izdarīt norakstījumus 95 milj. EUR apmērā. Grupas vajadzībām Berlīnē-Tēgelē un Falkenzē uzceltās ēkas izrādījās pārāk lielas. Tā kā nevarēja atrast nevienu, kas vēlētos izmantot šīs platības, tad neizmantoto telpu izmaksas sasniedza 20 milj. EUR.

(16)

Investīcijas nekustamajos īpašumos bija faktors, kas nesa uzņēmumam vislielākos zaudējumus. Visi mēģinājumi pārdot nekustamos īpašumus bija neveiksmīgi. 2001. gada beigās tika nodibinātas divas, ar noteikti mērķi saistītas nekustamo īpašumu sabiedrības, proti, “GGB Grundstückgesellschaft Am Borsighafen mbH Co. KG” (GGB) attiecībā uz ēkām, kas grupai piederēja Berlīnē-Tegelē, un “GGF Grundstückgesellschaft Falkensee mbH Co. KG” (GGF) – nekustamajiem īpašumiem, kas atradās Falkenzē. Grupa veica Herlitz PBS AG un HGG vairākuma kontroli ar GGB un GGF starpniecību. Herlitz PBS AG bija komandītsabiedrība, bet HGG – GGB un GGF komplementāra sabiedrība.

(17)

Herlitz-Gruppe plānoja sakārtot savu bilanci, likvidējot nekustamos īpašumos ieguldīto investīciju radīto noslogojumu. Šī iemesla dēļ 2002. gada janvārī grupa pārdeva GGB un GGF abus gruntsgabalus ar attiecīgajām mantojamām apbūves tiesībām, bet pēc tam grupai nepieciešamā gruntsgabala daļu tikai tai iznomāta. Tomēr nebija iespējams GGB un GGF izdalīt no grupas pirms maksātnespējas procesa. Visbeidzot, ar maksātnespējas administratora piekrišanu 2002. gada 30. septembrī no Herlitz-Gruppe izdalīja HGG, GGB un GGF mazākuma partneri, un Herlitz PBS AG komandīta tiesības pārvērta mazākuma īpašnieku kapitāla daļās GGB un GGF 1 milj. EUR vērtībā. Līdz ar to saskaņā ar Vācijas tiesību normām (7) Herlitz-Gruppe turpmāk nav vairs nekustamo īpašumu sabiedrību vairākuma īpašniece.

(18)

Par neveiksmīgu ieguldījumu papīra un papīra apstrādes biznesā izrādījās arī Krievijas papīrfabrikas pirkums. Sakarā ar papīra tirgus sabrukumu neatkarīgo valstu savienībā šie ieguldījumi radīja zaudējumus tieši 50 milj. EUR apmērā. Arī citas investīcijas preču realizācijas darījumos Portugālē, Francijā un Austrijā bija neveiksmīgas un radīja papildus zaudējumus, kuru summa bija 10 līdz 15 milj. EUR apmērā. Līdz ar to visu neveiksmīgo investīciju rezultātā radītie kopējo zaudējumu summa bija tieši 175 līdz 180 milj. EUR. Jāuzsver, ka visā šajā laika posmā grupas Gruppe Herlitz galvenā darījumu joma nesa peļņu, tomēr ar šo summu nepietika, lai segtu neveiksmīgo ieguldījumu radītos zaudējumus.

(19)

1989. gadā Berlīnes pavalsts piedāvāja Herlitz AG ar Liegenschaftsfonds Berlin GmbH & Co. KG (Liegenschaftsfonds) starpniecību izmantot teritoriju bijušā Borsiga rūpniecības rajonā Berlinē-Tēgelē. Liegenschaftsfonds ir sabiedrība Berlīnes pavalsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Par šo teritoriju Tēgelē Herlitz-Gruppe no Berlīnes pavalsts ieguva mantojamas apbūves tiesības, par kurām līdz 2053. gada 30. aprīlim bija jāmaksā attiecīga maksa.

(20)

Maksa par mantojamām apbūves tiesībām bija 3 % no gruntsgabala vērtības, kas līguma darbības laikā varēja mainīties. Tēgelē grupa savām vajadzībām uzbūvēja atbilstošu biroja ēku ar rūpnīcu. Nomātajā gruntsgabalā uzceltās ēkas bija grupas īpašums. Pārdodot ēkas GGB, tika nodotas mantojamās gruntsgabala apbūves tiesības.

(21)

Līgumā starp Liegenschaftsfonds un Herlitz-Gruppe bija iekļauta klauzula par maksas par mantojamām apbūves tiesībām paaugstināšanu no 3 % uz 7,5 % gadījumā, ja gruntsgabals tiek izmantots citam mērķim, kurš neatbilst īpašnieka interesēm. Pēc mantojamo apbūves tiesību attiecībā uz gruntsgabalu Berlīnē-Tēgelē nodošanas GGB, Liegenschaftsfonds tomēr nepaaugstināja maksu par šīm mantojamām celtniecības tiesībām, un grupa šo summu maksāja līdz 2002. gada martam, bet GGB kopš (8) 2002. gada oktobra.

(22)

Bez tam 1989. gadā Herlitz AG saņēma no Berlīnes pavalsts nenodrošinātu aizdevumu 6 milj. DEM (3,07 milj. EUR) apmērā par savu ražotņu, kas atradās Moabitā un Špandavā, pārcelšanu uz Tēgeli (turpmāk tekstā pārcelšanās aizdevums). 1999. gada 17. novembrī Berlīnes pavalsts pārcelšanās aizdevuma atmaksas termiņu neilgi pirms tā iestāšanās pagarināja līdz 2004. gada 31. decembrim. Taču par to pavalsts paaugstināja procentu likmi atbilstoši Centrālās Eiropas bankas (Europäischen Zentralbank) procentu likmei plus 2 %.

(23)

Kā nodrošinājumu Herlitz AG1999. gada 23. novembrī parakstīja notariālu aktu, kurā atzina savu parādu Berlīnes pavalstij 7,185 milj. DEM (3,67 milj. EUR) apmērā, kas atbilda pārcelšanās aizdevuma pamatsummai, pieskaitot prognozējamo uzkrāto procentu summu 1,185 milj. DEM (0,606 milj. EUR) apmērā. Bez tam ar aktu tika noteikts hipotēku parāds uzkrāto procentu summas apmērā par Herlitz AG mantojamām apbūves tiesībām attiecībā uz gruntsgabalu Berlīnē- Tēgelē. Šis hipotēku parāds tomēr bija mazāk svarīgs nekā hipotēku parāds, kas par tām pašām mantojamām apbūves tiesībām bija reģistrēts attiecībā uz bankām. Ne pārcelšanās aizdevuma piešķiršana 1989. gadā, ne termiņa pagarinājums 1999. gadā nenotika atbalsta sistēmas ietvaros; Vācija neziņoja Komisijai par šiem pasākumiem.

(24)

Ar 2002. gada 10. maija līgumu, kas tika noslēgts ar maksātnespējas administratoru, banka ILB izsniedza Herlitz PBS AG aizdevumu 930 232 EUR apmērā (turpmāk tekstā glābšanas aizdevumu). Ar 2002. gada 29. maija vēstuli banka paaugstināja šo summu līdz 963 855,42 EUR.

(25)

Glābšanas aizdevums kalpoja starp Herlitz PBS AG un FOP noslēgtā pirkšanas līguma izpildei. FOP bija piegādājusi Herlitz PBS AG preces, bet nebija saņēmusi samaksu un tas radīja draudus uzņēmuma likviditātei.

(26)

Banka izsniedza glābšanas aizdevumu par gada procentu likmi 7,5 % apmērā un aizdevums bija jāatmaksā sešu mēnešu laikā pēc izmaksas. Aizdevumu izmaksāja2002. gada 24. jūlijā un nodrošināja, cedējot FOP atgriešanas garantiju prasījumu 2,5 milj. EUR apmērā un reģistrējot hipotēku parādu 13 549 234,85 EUR apmērā. Aizdevums ar procentiem ILB tika atmaksāts 2003. gada 24. janvārī.

(27)

Vācija iesniedza Herlitz PBS AG, kā arī Herlitz AG maksātnespējas novēršanas plānu; abi plāni bija datēti 2002. gada 15. jūlijā. Šie maksātnespējas novēršanas plāni ir Herlitz-Gruppe sanācijas plāni (rekapitalizācijas plāni). Sanācijas plānu sastāvdaļas ir ražošanas jaudu samazināšana, uzņēmuma nekustamo īpašumu pārdošana, nerentablo meitas sabiedrību slēgšana, negatīvu darbības rezultātu samazināšana, pasākumi izmaksu samazināšanai un realizācijas optimizācija, kā arī stratēģiskā partnera meklējumi. Bez tam plāni paredz, ka uzņēmuma parādus samazina ar daļēju vai pilnīgu atteikšanos no nenodrošinātiem parādiem un ar darba ņēmēju ieguldījumu.

(28)

Abu maksātnespējas plānu pamatā bija sanācija, turpinot uzņēmējdarbību saskaņā ar Vācijas Maksātnespējas nolikumu (9). Šajā kopš 1999. gada 1. janvāra spēkā esošajā Maksātnespējas nolikumā ir iekļauta uzņēmuma glābšanas iespēja, saglabājot uzņēmuma vadību un apmierinot kreditorus no ieņēmumiem, kas paliek pēc maksātnespējas procesa beigām. Procedūrās pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG šis risinājums izrādījās vispiemērotākais kreditoru apmierināšanai. Šī iemesla dēļ maksātnespējas administrators un kreditori atteicās no visa uzņēmuma pārdošanas iespējas (pārnesošā sanācija) vai uzņēmuma likvidācijas un īpašuma vērtību atsevišķās pārdošanas (likvidēšanas).

(29)

Proti, abu plānu pamatā ir viena un tā pati metode, tomēr sakarā ar Herlitz PBS AG un Herlitz AG atšķirīgo struktūru plānoties risinājumi bija atšķirīgi. Herlitz AG pārstrukturēšanu ar sanācijas plānu padarīja atkarīgu no plāna izpildes attiecībā uz Herlitz PBS AG. Abos plānos katra uzņēmuma kreditorus sadalīja grupās ar salīdzināmiem prasījumiem.

(30)

Saskaņā ar Maksātnespējas nolikuma 222. pantu maksātnespējas procesā var piedalīties trīs veidu kreditori:

(31)

Kreditoru grupās ar vienādām tiesībām notiek sīkāka kreditoru sadale apakšgrupās. Pēc sadalīšanas pa grupām nevar notikt atsevišķs noregulējums, kuru realizējot būtu atšķirības vienas kreditoru grupas atsevišķo apakšgrupu starpā.

(32)

Maksātnespējas procedūrā pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG kreditorus ar prioritārām tiesībām apmierināja atbilstoši viņu pretenzijām.

(33)

Vācija norādīja, ka procesā pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG pilnībā samaksātas visas masas izmaksas un masas saistības. Daļa šo prasījumu attiecās uz apgrozījuma nodokli. Maksātnespējas procesos pret uzņēmumu, kas turpina darbību, preferenciālo tiesību apmierināšana ir priekšnosacījums procesa veiksmīgam noslēgumam. Masas saistības tika samaksātas nekavējoties pēc to rašanās, un attiecībā uz tām netika sastādīts atsevišķs saraksts. Tomēr tika sastādīti hipotētiski masas izmaksu un masas saistību saraksti, lai prognozētu likvidācijas un īpašuma vērtību pārdošanas iespējamos rezultātus.

(34)

Herlitz AG maksātnespējas procedūrā maksātnespējas prasījumi tika sadalīti šādi:

(35)

Prasījumi, kuri parasti tiek apmierināti noteiktā rindas kārtībā, kas bija iekļauti grupā HAG 5, saskaņā ar maksātnespējas nolikuma 225. pantu tika svītroti no maksātnespējas plāna. HAG 3 un HAG 4 grupu kreditori atteicās no saviem prasījumiem un lēmums stājās spēkā ar 2002. gada 15. jūliju (11). Nākošajā tabulā atspoguļoti prasījumi un summas, no kurām kreditori atteicās (uz augšu noapaļotos skaitļi).

2. Tabula

(36)

Herlitz PBS AG maksātnespējas procedūrā kreditorus sadalīja šādi:

(37)

Grupā PBS 7 iekļautos prasījumus saskaņā ar Maksātnespējas nolikuma 225. pantu svītroja no maksātnespējas likvidācijas plāna. Grupās PBS 3 un PBS 4 iekļautie kreditori atteicās no saviem prasījumiem un lēmums stājās spēkā ar 2002. gada 15. jūliju. Nākošajā tabulā atspoguļoti prasījumi un summas, no kurām kreditori atteicās (uz augšu noapaļotas summas).

3. Tabula

(38)

Publiskie kreditori iesniedza prasījumus dažādās grupās. Grupās HAG 2, HAG 3, PBS 3 un PBS 5 neviens publisko un privāto kreditoru prasījums nebija nodrošināts. Tomēr pilnībā notika atteikšanās no grupās HAG 3 un PBS3 iekļauto kreditoru mazāk vērtīgajiem prasījumiem, bet grupu HAG 2 un PBS 5 kreditori ar attiecīgas klases prasījumiem saņēma proporcionālu maksājumu daļu.

(39)

Saskaņā ar maksātnespējas likvidācijas plāniem grupas HAG 2 kreditori vēlākais 2004. gada 31. martā saņēma daļu no kopsummas 0,5 milj. EUR apmērā atbilstoši viņu attiecīgo prasījumu apmēram. Grupā PBS 5 iekļautie kreditori saņēma 10 % no saviem prasījumiem līdz 2003. gada 31. decembrim. 2. un 3. tabulā atspoguļotas publisko prasījumu summas un attiecīgo prasījumu atteikumu summas.

(40)

Abos maksātnespējas likvidācijas plānos tiek minēts kredīts, kuru akciju sabiedrībai Herlitz PBS AG piešķir banku konsorcijs (turpmāk tekstā konsorcija kredīts). Konsorcija uzbūve atbilst 10. iedaļas numurā norādītajam konsorcijam. Viss konsorcijs kopā izsniedza kredītu, lai dotu iespēju pilnīgi atmaksāt akciju sabiedrības parādu, kas līdztekus noteiktai procentu likmei dod tiesības uz apmaiņu akcijās 100 milj. EUR apmērā. 2002. gada 3. aprīlī no konsorcija kredīta summas 65,4 milj. EUR apmērā 53,9 milj. EUR bija iztērēta. Bez tam lielākā daļa no banku konsorcija pirms 2001. gada jūlija izsniedza Herlitz-Gruppe citus kredītus (kredīta līnija) 156,6 milj. EUR apmērā, kas uz 2003. gada 3. aprīli bija iztērēti 134,11 milj. EUR apmērā.

(41)

Grupā PBS 6 bankas vienoti atteicās no konsorcija kredīta atmaksas prasījuma un Herlitz PBS AG izsniegtajā kredīta līnijā no tās prasījuma summas, kas pārsniedza 76,714 milj. EUR. No tiem pašiem Herlitz AG izsniegtā kredīta atmaksas prasījumiem vienoti atteicās grupas HAG 1 kreditori tās summas apmērā, kas pārsniedza 5 milj. EUR. Tām kredīta daļām, no kurām kreditori neatteicās, atbilda Herlitz-Gruppe izsniegti prolongēti kredīti. Attiecīgās saistības, kas atbilda Herlitz PBS AG un Herlitz AG izsniegto kredītu atmaksas prasījumu atteikumiem, vienlaikus pārņēma nekustamo īpašumu sabiedrības GGB un GGF.

(42)

Laikā, kad kreditori piekrita maksātnespējas likvidācijas plāniem, Herlitz-Gruppe bija arī citas saistības pret bankām, kuras nesedza konsorcija piešķirtais kredīts un kredīta līnijas. Pirmkārt, Hypovereinsbank (Īrija), Bayerische Landesbank un Landesbank Berlin pilnīgi atteicās no savu nenodrošināto kredītu atmaksas, lai neapdraudētu šo banku daļēji nodrošināto prasījumu piedziņu konsorcija kredīta ietvaros. Otrkārt, Herlitz-Gruppe saņēma kredītus, kas bija nodrošināti ar prioritārām ķīlas tiesībām attiecībā uz gruntsgabalu Berlīnē-Tēgelē: kredītu 15,4 milj. EUR no Hypovereinsbank un kredītu 30,8 milj. EUR apmērā Eurohypo. Vienošanās tekstā abi šie kredīti nebija iekļauti, bet no to prasījuma pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG varēja atteikties, jo nodrošinātais gruntsgabals Berlīnē-Tēgelē tika pārdots GGB.

(43)

2002. gada 15. aprīlī konsorcija bankas izsniedza Herlitz likvīdo līdzekļu papildināšanas aizdevumu 15 milj. EUR, lai varētu turpināt grupas biznesa darbību. Aizdevumu divas reizes pagarināja un 2003. gada 17. novembrī tā pilna summa tika atmaksāta. Tas bija paredzēts grupas sezonas likviditātes vajadzībām un 2004. gada jūnijā kredītu varēja piešķirt atkārtoti.

(44)

Herlitz AG parādi piegādātājiem grupā HAG 2 bija 9,3 milj. EUR. Herlitz PBS AG piegādātājus var sadalīt piegādātājos ar nodrošinājumiem (grupa PBS 1) un piegādātājos bez nodrošinājumiem (grupa PBS 5). Grupas PBS 1 piegādātajiem bija prioritāras tiesības uz 35 % Herlitz PBS AG apgrozāmā kapitāla un tāpēc tie neatteicās no saviem prasījumiem. Turpretī grupas PBS 5 nenodrošinātie piegādātāji atteicās no 90 % savu prasījumu, tāpat kā pārējie šīs grupas kreditori.

(45)

Pēc Vācijas tiesību normām attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju nodarbinātie un saistītie uzņēmumi var piedalīties maksātnespējas procesā un saņemt par saviem prasījumiem kvotas. Tika izveidotas atsevišķas “kreditoru grupas” (HAG 4, PBS 4), citus kreditorus iekļāva jauktajās grupās (HAG 2, PBS 5).

(46)

Procesos pret Herlitz AG un Herlitz PBS AG maksātnespējas administratori un kreditori nolēma saglabāt uzņēmuma darbību ar maksātnespējas likvidācijas plāniem. Kā norādīts iedaļā ar numuru 33, maksātnespējas procesā samaksāja visas masas izmaksas un masas saistības. Bez tam 0,5 milj. EUR kā kvotu samaksāja dažiem Herlitz AG mazāk svarīgiem kreditoriem, bet daži Herlitz PBS AG kreditori kā kvotu saņēma tieši 10 % no saviem prasījumiem. Kā izklāstīts iedaļā ar numuru 47, likvidējot uzņēmumu, prognozējamā maksātnespējas masas vērtība būtu bijusi daudz zemāka. Pārdodot visu uzņēmumu, būtu iespējams labāk apmierināt kreditorus. Tomēr nepieteicās neviens investors, kas būtu gatavs pārņemt grupas īpašuma vērtības.

(47)

Saskaņā ar konsultāciju firmas Roland Berger atzinumu un arī pēc neatkarīga izsoļu organizētāja viedokļa, likvidējot uzņēmumu kustamo īpašumu, vērtība pazeminātos no 84,2 milj. EUR uz [10–30] * milj. EUR. Šo summu vispirms būtu nepieciešams izlietot prioritāro kreditoru prasījumu apmierināšanai, un atlikusī maksātnespējas masa būtu tikai [0–5] * milj. EUR. Herlitz-Gruppe ienākumi maksātnespējas procesa laikā būtu tieši 1 milj. EUR. Pieskaitot šo summu pie rīcībā esošajām īpašuma vērtībām, izveidotos rīcībā esoša maksātnespējas masa [1–6] * milj. EUR apmērā.

(48)

Rīcībā esošo masu izlietotu masas izmaksu un masas saistību segšanai, kas būtu radušās, pārvaldot un realizējot maksātnespējas masu. Pēc masas izmaksu atskaitīšanas atliktu tikai rīcībā esošas īpašuma vērtības [0–1] * milj. EUR apmērā. Ar šo summu nevarētu segt uzņēmuma masas saistības un tāpēc tā būtu nepietiekama pat daļējai prioritāro kreditoru apmierināšanai.

(49)

Saskaņā ar maksātnespējas likvidācijas plāniem nebūtu iespējams veikt uzņēmuma pārstrukturēšanu ar visu Herlitz-Gruppe īpašuma vērtību pārdošanu jaunam īpašniekam. Iesniedza divus piedāvājumus pārņemt noteiktas darbības jomas un noliktavu krājumus, bet šo piedāvājumu cena atbilda likviditātes vērtībai. Tādēļ kreditoriem labākais risinājums bija, uzņēmumam turpinot darbu, pārstrukturēt to ar maksātnespējas novēršanas plānu.

(50)

2003. gada 19. februārī Komisija pieņēma lēmumu par procedūras uzsākšanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu trīs svarīgu iemeslu dēļ, kas izrietēja no pasākumu saderīguma pārbaudes ar Kopienas pamatnostādnēm par atbalstu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kas nonākuši grūtībās (16) (turpmāk tekstā – pamatnostādnes).

(51)

Pirmkārt, Komisija, konstatēja, ka bankas ILB Herlitz PBS AG izsniegtais aizdevums saturēja valsts atbalsta elementus EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, un šie elementi bija jāpārbauda sīkāk. Vācija nebija iesniegusi pietiekamu informāciju par atbalsta saderīgumu ar pamatnostādnēm, lai konstatētu faktisko priekšrocību guvēju, pateicoties atbalstam.

(52)

Otrkārt, Komisijai radās jautājums, vai vairāku publisko kreditoru (nodokļu iestādes, Federālā darba birža, sociālās nodrošināšanas un finanšu iestādes) atteikumi no prasījumiem maksātnespējas novēršanas plānos uzskatāmi par atbalstu.

(53)

Treškārt, attiecībā uz Berlīnes pavalstij piederošo gruntsgabalu Berlīnē-Tēgelē Komisijai radās šaubas, vai attiecīgais nomas līgums ir noslēgts atbilstoši tirgus nosacījumiem. Tā kā pēc Līguma noslēgšanas bija pagājuši vairāk par 10 gadiem, nomas līgumu klasificēja kā pastāvošu valsts atbalstu. Komisija katrā gadījumā atzina, ka Berlīnes pavalsts atteikumu no mantojamo apbūves tiesību maksas un to faktu, ka maksa netika paaugstināta, varēja uzskatīt par jaunu valsts atbalstu. Bez tam Berlīnes pavalsts piešķirtais aizdevums un vēlākā atteikšanās no bezprocentu aizdevuma 6 milj. DEM apmērā arī varētu tikt uzskatīti par atbalstu.

(54)

Vienīgais dalībnieks, kas sniedza atzinumu par lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, bija Herlitz PBS AG pasākumu nodrošinātā labuma guvējas Herlitz-Gruppe vārdā. Herlitz PBS AG atzina, ka nepieciešams pamatīgi izmeklēt tos lietas apstākļus, kas bija pamatā Komisijas norādīto nelikumīgo atbalsta pasākumu piešķiršanai. Herlitz PBS AG paziņoja Komisijai, ka iesniegusi kompetentām institūcijām visus attiecīgos dokumentus.

(55)

Attiecībā uz uzņēmuma glābšanai paredzēto aizdevumu Herlitz PBS AG paziņoja, ka aizdevums esot atmaksāts un esot atbilstīgs glābšanas atbalstu piešķiršanas priekšnosacījumiem. Attiecībā uz atteikšanos no prasījumiem maksātnespējas novēršanas plānos Herlitz PBS AG norādīja, ka publiskie kreditori esot rīkojušies kā privāti kreditori un ka prasījumi, no kuriem viņi atteikušies, esot bezvērtīgi. Tā uzsvēra, ka kreditori vienbalsīgi piekrituši maksātnespējas novēršanas plāniem. Pēc Herlitz PBS AG atzinuma katrs atbalsta elements, ko Komisija atradusi prasījumu atteikumos, būtu jākvalificē atbilstoši pārstrukturēšanas atbalstu pamatnostādnēm. Lai izvairītos no atkārtošanās, attiecībā uz pārējo Herlitz PBS AG pievienojās Vācijas izteiktajam tiesiskajam atzinumam.

(56)

Savā atbildē sakarā ar formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija paziņoja, ka tikai bankas ILB izsniegtais glābšanas aizdevums jāuzskata par valsts atbalstu, kas esot saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(57)

Pārējie pasākumi un, jo īpaši, atteikumi no prasījumiem maksātnespējas procesā neesot valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Publiskie kreditori maksātnespējas procesā neesot atteikušies no vērtīgiem prasījumiem, bez tam viņu rīcība esot saderīga ar privāta kreditora rīcības principu. Ja daži no pārējiem pasākumiem esot valsts atbalsts, tad par tiem varot runāt kā par atļautiem pārstrukturēšanas atbalsta pasākumiem EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

(58)

Vācija norādīja, ka 2002. gada 10. maija lēmumu par aizdevuma uzņēmuma glābšanai piešķiršanu pieņēma pirms maksātnespējas novēršanas plāna pieņemšanas 2002. gada 15. jūnijā. Tas, ka aizdevumu izmaksāja tikai 2002. gada 24. jūlijā esot noticis “neatrisinātu jautājumu” dēļ, kurus ar banku ILB varēja atrisināt tikai 24. jūlijā. Laikā starp līguma parakstīšanu un naudas izmaksu šis aizdevums Herlitz PBS AG esot gan nodrošinājis nepieciešamo likviditāti, bet tomēr neesot bijis pietiekams, lai 2003. gada augustā segtu ar mācību gada sākumu saistīto nepieciešamo likviditāti.

(59)

Likvīdo līdzekļu papildināšanas aizdevums esot bijis nepieciešams, lai darbotos laikā līdz maksātnespējas novēršanas plānu pieņemšanai. Pēc Vācijas atzinuma šī aizdevuma summa esot bijusi samazināta līdz minimālajai nepieciešamajai summai, kas izrietējusi no Herlitz PBS AG ļoti zemās likviditātes laikā no 2002. gada augusta līdz decembrim.

(60)

Pēc Vācijas atzinuma nevis FOP, bet Herlitz PBS AG esot labuma guvēja no uzņēmuma glābšanai paredzētā aizdevuma. Pirmkārt, 2002. gada 10. maija līgums par kredītu esot noslēgts starp maksātnespējas administratoru un Herlitz PBS AG; otrkārt, FOP nevarot arī uzskatīt par labuma guvēju de facto, jo tā esot saņēmusi tikai tos maksājumus, kuru samaksas termiņš iestājies, saskaņā ar piegādes līgumu ar Herlitz PBS AG.

(61)

Vācija norādīja, ka dažu publisko kreditoru atteikumi no prasījumiem neesot radījuši valstij ieņēmumu zaudējumus, jo šie prasījumi neesot bijuši vērtīgi. Herlitz AG un Herlitz PBS AG aktīvi būtu pietiekami tikai prioritāro kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ārpus šīs grupas esošie publiskie kreditori neesot varējuši uzrādīt nodrošinājumus vai uzrādījuši tikai hipotēku parādu, kas būtu apmierināms rindas kārtībā.

(62)

Likvidācijas gadījumā publiskie kreditori, pat tad, ja viņiem būtu nekustamā īpašuma ķīlas tiesības, maksājumus nesaņemtu vai saņemtu niecīgus maksājumus. Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas pirmās instances 2002. gada 11. jūlija tiesas spriedumam, iedaļas numurs 168, lietā T-152/99(HAMSA/Komisija) (17) kreditors īstenībā neko neupurē, ja viņš atsakās no savu nenodrošināto prasījumu ievērojamas daļas, kas likvidācijas gadījumā būtu nevērtīga.

(63)

Pēc Vācijas atzinuma publiska kreditora atteikšanās no prasījuma nav ne pakalpojums, ne priekšrocība ar naudas vērtību. Tā kā Herlitz AG un Herlitz PBS AG bija maksātnespējīgas, ar šo sabiedrību aktīviem likvidācijas gadījumā nebūtu pietiekami, lai veidotu kvotu publiskajiem kreditoriem. Tāpēc Herlitz AG un Herlitz PBS AG pie normāliem apstākļiem sakarā ar maksātnespējas procesu esot atbrīvotas no šiem prasījumiem.

(64)

Ja Komisija tomēr uzskatīšot publisko kreditoru atteikumu no prasījumiem par pakalpojumu, tad Herlitz-Gruppe pretpakalpojums būtu turpmāku nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumu veidā, kurus publiskie kreditori varētu sagaidīt, uzņēmumam turpinot darbību.

(65)

Pēc Vācijas atzinuma publisko kreditoru atteikšanās no prasījumiem jāvērtē atbilstoši HAMSA spriedumā noteiktajam privāta kreditora rīcības pamatprincipam. Saskaņā ar to publiskais kreditors jāsalīdzina ar privātu kreditoru, kas atrodas tādā pašā situācijā, vai ar iedomātu privātu kreditoru.

(66)

Pēc Vācijas atzinuma publiskie kreditori abu Herliz-Gruppe uzņēmumu maksātnespējas procesā bija publiskās bankas, Berlīnes finanšu pārvalde [Finanzamt Berlin], Federālā darba birža [Bundesanstalt für Arbeit], veselības apdrošināšanas fondi, Berlīnes pavalsts un citas iestādes, piem., Galvenā muitas pārvalde [Hauptzollamt] un Alfeldes finanšu iestāde [Finanzamt Alfeld]. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2002. gada 16. maija spriedumu lietā C-482/99 (Francija/Komisija) (18) veicot pamatīgi izvērtēšanu, jānosaka, kādu atteikšanos no prasījumiem var uzskatīt par valsts pakalpojumu.

(67)

Ievērojot augstāk minēto, to publisko banku skaitā, kas piešķīra konsorcija kredītu un kredīta līnijas, jāiekļauj arī bankas Landesbank Berlin, Bayerische Landesbank un WestLB. Šīs bankas esot rīkojušās kā banku konsorcija privātas locekles, par ko liecinot tas, ka atteikumu no prasījumiem maksātnespējas novēršanas plānu ietvaros esot izdarījis viss konsorcijs kopā un ne atsevišķas bankas. Arī atteikumu no nenodrošinātajiem prasījumiem ārpus maksātnespējas novēršanas plānu ietvariem esot izdarījušas kā privātās, tā publiskās bankas.

(68)

Berlīnes pavalsts Finanšu iestādes [Finanzbehörde des Landes Berlin] atteikšanās no visiem prasījumiem grupās HAG 3 un PBS 3 iemesls, saskaņā ar Vācija atzinumu, bijis tas apstāklis, ka finanšu iestādes no Herlitz AG un Herlitz PBS AG turpmākajiem nodokļu ieņēmumiem sagaidot pilnīgu šī atteikuma vērtības kompensāciju. Attiecīgi tika pamatoti Federālās darba biržas [Bundesanstalt für Arbeit] un slimokašu atteikumi no prasījumiem grupā PBS 3 ar prognozējamiem ieņēmumiem nākotnē no likumā paredzētajām sociālās nodrošināšanas iemaksām. Tie paši argumenti norādīti attiecībā uz Berlīnes pavalsts un Liegenschaftsfonds atteikumu no prasījumiem. Atbilstoši Vācijas atzinumam Herlitz-Gruppe sagaidāmie procenti par mantojamām apbūves tiesībām bijis cēlonis kreditoru atteikumam no prasījumiem grupā PBS 3.

(69)

Vācija atzīst, ka publisko kreditoru 100 % atteikumi no viņu prasījumiem grupās HAG 3 un PBS 3 esot racionāli pamatoti un to nevarot salīdzināt ar kreditoru rīcību pārējās kreditoru grupās. 100 % atteikuma no prasījumiem pamats esot nākotnē prognozējamie ienākumi no nodokļiem, sociālās nodrošināšanas iemaksām un procentiem par mantojamām apbūves tiesībām, kurus kreditori varot sagaidīt, turpinoties uzņēmuma darbībai. Saskaņā ar Vācijas izteikumiem nākotnē paredzamie ienākumi esot viens no svarīgākajiem kreditoru atteikuma no prasījumiem iemesliem. Tā kā publiskām iestādēm esot labākas izredzes gūt ieņēmumus no Herlitz-Gruppe maksājumiem nekā privātiem kreditoriem, publisko kreditoru atteikšanās no prasījumiem esot lielākā mērā attaisnojama rīcība.

(70)

Saskaņā ar Vācijas atzinumu atšķirība starp publiskas iestādes lomu un publiska investora lomu piemērojama tikai, salīdzinot ar privāta naudas devēja rīcību, bet nevis ar privāta kreditora rīcību. Ja publiski kreditori, norakstot savus prasījumus, nevarētu ņemt vērā nākotnē gaidāmos ieņēmumus, tad tas būtu pielīdzināms kreditoru diskriminācijai un kreditorus nevarētu veiksmīgi savstarpēji salīdzināt.

(71)

Ņemot vērā maksātnespējas administratora atzinumu, Vācija norādīja, ka bez grupu HAG 3 un PBS 3 publisko kreditoru pilnīgas atteikšanās no prasījumiem kreditori nebūtu piekrituši maksātnespējas novēršanas plāniem. Privātie kreditori esot pieprasījuši no publiskajiem kreditoriem lielāku upuri, uzņēmuma darbības turpināšana lielākajiem publiskajiem kreditoriem nodrošinot likumīgi garantētus ieņēmumus, ar kādiem privātie kreditori nevarot rēķināties. Šīs kreditoru grupas pilnīga atteikuma no prasījumiem pamatojums esot tas apstāklis, ka kreditoru piekrišanas brīdī nodokļu prasījumi vēl neesot bijuši noteikti, bet pēc šo neskaidrību novēršanas kreditori varējuši plāniem piekrist.

(72)

Vācija uzsver, ka attieksme pret publiskajiem kreditoriem, kas atteicās no daļas savu prasījumu grupās HAG 2 un PBS 5, esot bijusi tāda pati, kā pret šo grupu privātajiem kreditoriem. Šajās grupās esot apkopoti Federālās darba biržas [Bundesamt für Arbeit], slimokasu, Galvenās muitas pārvaldes [Hauptzollamt], Alfeldes finanšu iestādes, Berlīnes finanšu pārvaldes [Finanzamt Berlin] un Nekustamo īpašumu fonda [Liegenschaftsfonds] prasījumi.

(73)

Visbeidzot, Vācija pauda argumentu, ka, pat tādā gadījumā, ja Komisija atteikumus no publiskiem prasījumiem pret Herlitz AG vai Herlitz PBS AG atzītu par valsts atbalstu, šie pasākumi esot atbilstīgi priekšnosacījumiem attiecībā uz pārstrukturēšanas palīdzības piešķiršanu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatnostādnēm.

(74)

Pamatnostādņu priekšnoteikumi esot izpildīti, jo esot izstrādāts īsts un efektīvs pārstrukturēšanas plāns, atjaunota Herlitz-Gruppe rentabilitāte, samazinātas jaudas un līdz minimumam samazināti atteikumi no publiskiem prasījumiem. Bez tam Herlitz-Gruppe neesot saņēmusi liekus likvīdos līdzekļus un arī pagātnē neesot saņēmusi ne pārstrukturēšanas, ne glābšanas atbalstus.

(75)

Attiecībā uz mantojamām celtniecības tiesībām uz gruntsgabala Berlīne-Tēgele Vācija iesniedza izrakstus no vienošanās par šo tiesību nodibināšanu. Nekustamo īpašumu fonds Liegenschaftsfonds nesot paaugstinājis maksu par šīm tiesībām, jo fonds neesot uzskatījis ēku Berlīnē-Tēgelē pārdošanu GGB par lietojuma maiņu, kas vērsta pret īpašnieka interesēm.

(76)

Attiecībā uz aizdevumu sakarā ar pārcelšanos Vācija paziņoja, ka par šī aizdevumu atmaksas termiņa pagarinājumu nav paziņots, jo Berlīnes pavalsts rīkojusies kā privāts kreditors. Tas izriet no fakta, ka atmaksas termiņa pagarinājumam noteikta procentu likme, publicēts parāda atzīšanas paziņojums un noteikta mantojamo apbūves tiesību maksa.

(77)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība negatīvi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas tiesu spriedumiem tirdzniecības negatīvas ietekmēšanas kritērijs ir izpildīts, ja tas, kuram dota priekšroka veic saimniecisku darbību, kas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(78)

Herlitz-Gruppe ražojumi tiek tirgoti Kopienā, pie kam starp dalībvalstīm pastāv konkurence. Glābšanas aizdevums, aizdevums pārcelšanās izmaksu segšanai un atteikšanās no noteiktiem publiskiem prasījumiem maksātnespējas procesā ir valsts pasākumi vai šo pasākumu avots ir valsts resursi. Ja tas piešķir priekšrocības, tad tiek radīti konkurences traucējumi un negatīvi ietekmēta tirdzniecību. Tas, vai šajā gadījumā tika piešķirtas priekšrocības, jākonstatē saskaņā ar uz tirgus ekonomiku orientēta investora un privātā kreditora darbības kritērijiem.

(79)

Attiecībā uz aizdevumu sakarā ar pārcelšanos 1989. gada lēmumā par procedūras uzsākšanu tika konstatēts, ka tas notika desmit gadu ilgā periodā un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/99 1. panta b) punkta (IV) apakšpunktu bija pastāvošs atbalsts. Tātad šī aizdevuma piešķiršana nebija jāizmeklē. Bez tam jebkuru atbalsta elementu, kas bija saistībā ar gruntsgabala piedāvājumu Herlitz-Gruppe 1989. gadā, nevarēja pieprasīt atpakaļ saskaņā ar 15. pantu.

(80)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka maksas par mantojamām apbūves tiesībām uz gruntsgabalu Berlīnē-Tēgelē nepaaugstināšana 2002. gadā varētu būt valsts atbalsts. Šo pieņēmumu atspēkoja līguma par mantojamām apbūves tiesībām uz gruntsgabala noteikumi. Saskaņā ar tiem līgumu maksu par mantojamām apbūves tiesībām varēja paaugstināt tikai, izmantojot gruntsgabalu citam mērķim. Tomēr tas nenotika, jo gruntsgabalu ar uz tā esošajām ēkām arī turpmāk izmantoja tam pašam mērķim. Vienīgās izmaiņas ir tās, ka ēkas, kas agrāk piederēja Herlitz-Gruppe, pēc tam grupa nomāja.

(81)

Attiecībā uz pārcelšanās aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu 1999. gadā Vācija paziņoja, ka pagarinājums piešķirts, ņemot vērā tirgus nosacījumus. Termiņa pagarinājums piešķirts laikā, kad Herlitz-Gruppe vēl neesot bijušas grūtības un procentu likme bijusi augstāka par bāzes likmi. Maksa bijusi nodrošināta un tikusi regulāri atmaksāta līdz maksātnespējas procesam. Komisija atzīst, ka šī atmaksas termiņa atlikšana nav jauns valsts atbalsts.

(82)

Glābšanas aizdevums Herlitz-Gruppe piešķīra priekšrocības, ko tāds uzņēmums, kuram tirgū ir grūtības, nevar sev iegūt. Vācija šim apgalvojumam nepiekrīt. Kā norādīts, dažu publisko kreditoru nesamērīgi atteikumi no prasījumiem, kas saistīti ar valsts resursiem, radīja Herlitz-Gruppe priekšrocības. Tātad tas uzskatāms par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(83)

Lai noskaidrotu, kuri pasākumi finansēti no publiskiem līdzekļiem un jāklasificē kā valsts atbalsts, izmeklēšanā tika ietverts katrs kreditors. Šajā nolūkā Komisijas izveidotā publisko kreditoru grupa bija lielāka nekā Vācijas norādītā. Līdztekus publiskajām bankām, Berlīnes finanšu pārvaldei [Finanzamt Berlin], Federālajai darba biržai [Bundesamt für Arbeit], slimokasēm, Berlīnes pavalstij, ieskaitot tās Nekustamā īpašuma fondu [Liegenschaftsfonds] un Galveno muitas iestādi [Hauptzollamt] ir vēl divi citi kreditori. Tie ir Pensiju nodrošināšanas apvienība [Pensionsversicherungsverein] un Darba devēju profesionālā asociācija [Berufsgenossenschaft der Arbeitgeber].

(84)

Saskaņā ar Gesetz zur Verbesserung der betrieblichen Altersversorgung  (19) [Likuma uzņēmumu labākas aprūpes nodrošināšanu vecumdienās] 14. pantu Pensiju nodrošināšanas apvienība ir atbildīga par nodrošināšanu maksātnespējas gadījumā. Saskaņā ar augstāk minētā likuma 10. panta 1. un 2. punktu visiem darba devējiem ar izlīdzināšanas fonda palīdzību jāmaksā likumā noteiktās iemaksas augstāk minētā nodrošināšanai.

(85)

Saskaņā ar SGB 7 [7. Sociālā likuma] 144. pantu (Likumīga nelaimes gadījumu apdrošināšana) (20) Profesionālā asociācija ir atbildīga par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Saskaņā ar 7. Sociālā likuma 150. pantu visiem darba devējiem jāmaksā attiecīgas iemaksas.

(86)

Pensiju nodrošināšanas apvienība un Profesionālā asociācija atrodas tādā situācijā, kāda aprakstīta Eiropas Kopienu Tiesas 2001. gada 13. marta spriedumā lietā C-379/98 (PreussenElektra) (21), 58. iedaļas numurs. Šo iestāžu atteikšanos no prasījumiem nepauda tieši valsts, bet publiska vai privāta iestāde, kuru valsts bija šim nolūkam norīkojusi vai nodibinājusi. Atteikšanās no prasījuma izpaudās kā atteikums no valsts ienākumiem likumā noteikto iemaksu veidā valsts noteiktā fondā. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 1999. gada 29. aprīļa spriedumu lietā. C-342/96 (Spānija/Komisija) (22) arī šis atteikums no prasījuma jāuzskata par valsts atteikumu, jo neatkarīgās sociālās nodrošināšanas iestādes uzrauga valsts un finansē uzņēmumu likumā noteiktās iemaksas.

(87)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem (23) Komisija salīdzināja publisko kreditoru rīcību Herlitz-Gruppe maksātnespējas procesā ar privāto kreditoru rīcību. Tā kā attiecībā uz katru publisko kreditoru Komisijas rīcībā bija dati par attiecīgu salīdzināmu privātu kreditoru, tad nebija jāveic salīdzinājums ar pieņemtiem privātiem kreditoriem.

(88)

Privātā kreditora princips tika ņemts vērā Herlitz meitas sabiedrību Diplomat, HKV un Susy likvidācijas procesos, jo visi kreditori saņēma vienādu masas daļu. Privātie un publiskie kreditori izturējās attiecībā pret masas saistībām salīdzināmā veidā, jo šie prasījumi tika pilnīgi apmierināti. Arī attiecībā uz mazāk svarīgiem prasījumiem augstāk minētais princips tika ņemts vērā, jo no tiem atteicās visi publiskie un privātie kreditori.

(89)

Neprioritāro kreditoru salīdzinājums noveda pie līdzīga rezultāta procesos saistībā ar Herlitz AG un Herlitz PBS AG. Vairākums grupu sastāvā bija kreditori ar vienādas pakāpes prasījumiem viņu pretenziju secībā, taču dažus kreditorus ar vienādām vai līdzīgām pretenzijām iekļāva dažādās grupās. Šīs rīcības sekas bija fakts, ka publiskie HAG 3 un PBS 3 grupu kreditori nesamērīgi atteicās no prasījumiem. Veicot pārbaudi atbilstoši privātā kreditora principam, izņemot abas šīs grupas, attiecībā uz visām pārējām maksātnespējas procesā noteiktajām kreditoru grupām, tika konstatēti salīdzināmi kreditori.

(90)

Saskaņā ar spriedumu HAMSA, iedaļas numurs 168, šādi faktori bija izšķirošie kreditoru vienveidīguma noteikšanā: nodrošinājumu veids un summa, prasījumu prioritāte, uzņēmuma rekapitalizācijas iespēju novērtējums un kreditoru prognozējamo likvidācijas ieņēmumu daļu novērtējums. Atbilstoši šiem kritērijiem grupu HAG 3 un HAG 2 kreditori ir salīdzināmi un šos kreditorus vajadzētu iekļaut vienā grupā ar vienādām tiesībām uz prasījumu apmierināšanu. Tas pats attiecas uz grupu PBS 3 un PBS 5 kreditoriem.

(91)

Šo grupu kreditoriem bija nenodrošināti, prasījumi, kuri nebija ar prioritārām tiesībām; likvidācijas gadījumā viņi būtu saņēmuši vienādas daļas vai nebūtu saņēmuši neko. Nekustamo īpašumu fonda rindas secībā apmierināmais hipotēku parāds maksātnespējas procesā nav nodrošinājums, pie kura banku prioritārā hipotēka un prioritārās tiesības pilnībā bija segtas no nodrošinājuma vērtības. Bez tam visiem kreditoriem šajās grupās bija vienādas intereses – novērst likvidāciju un saņemt kvotu maksātnespējas procesā. Tomēr kvotu saņēma tikai grupu PDS 5 un HAG 2 kreditori atbilstoši viņu pastāvošajiem maksātnespējas procesa prasījumiem.

(92)

Pretēji Vācijas apsvērumiem grupu HAG 3 un PBS 3 kreditori tomēr nevar norādīt nodokļu un sociālās nodrošināšanas ieņēmumus nākotnē, lai sniegtu salīdzinoši lielā apmēra atteikšanās attaisnojošus pierādījumus. Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu un Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu (24) valsts institūcija, pamatojoties uz tās turpmākajiem nodokļu un sociālās nodrošināšanas ieņēmumiem, nevar pieņemt lēmumu atteikties no noteiktas daļas savu prasījumu pret parādnieku. Ja pieļautu šādus apsvērumus, tad valsts institūcijas uzdevumi tiktu sajaukti ar investora uzdevumiem.

(93)

Valsts institūcijas un investora lomu atšķirīgums ir spēkā ne tikai attiecībā uz privāto saimniecību orientēta naudas devēja rīcības principu, bet arī uz privātā kreditora rīcības principu. Ar abiem kritērijiem būtībā jānoskaidro, vai publiskie un privātie investori rīkojas vienādi. Abu principu efektivitāte būtu pavājināta, ja valsts institūcija varētu nākotnē sagaidāmos likumīgos ieņēmumus ņemt vērā savos lēmumos, līdzīgi kā investors. Proti, maksātnespēja ir ārkārtas stāvoklis, kurā radušos likumīgos prasījumus (nodokļus un sociālās nodrošināšanas iemaksas) var salīdzināt ar privāto kreditoru civiltiesiskiem prasījumiem. Tomēr tādu salīdzinājumu var pieļaut tikai pastāvošo prasību gadījumā attiecībā uz pagātni.

(94)

Nākotnē prognozējamus ieņēmumus var ņemt vērā lēmumā par atteikšanos no prasījumiem, bet tie tomēr nav galvenais apsvērums. Arī valsts, ievācot nodokļus, nevadās pēc peļņas gūšanas apsvērumiem. Ja Vācijas apsvērumus loģiski turpina, tad privātajiem kreditoriem būtu jārealizē lielāks atteikums no prasījumiem nekā publiskajiem, jo viņu atteikums atkarīgs no noteiktā nodokļu apmēra. Tomēr Vācija nav pamatojusi, kāpēc tāda paša veida kreditoru grupās publiskajiem kreditoriem par vienāda veida prasījumiem kvota ir piešķirta, bet grupās HAG 3 un PBS 3 tā nav piešķirta. Šī paša iemesla dēļ nedrīkstētu lielākā mērā atteikties no publiskā, bet ne likumīgā nekustamā īpašuma hipotēkas parāda prasījuma grupā PBS 3, kā no privātiem un publiskiem grupas PBS 5 prasījumiem.

(95)

Visbeidzot, Eiropas Kopienu Tiesas pirmās instances tiesa spriedumā HAMSA, iedaļas numurs 167, ir konstatējusi, ka publiskus kreditorus attiecībā uz parādu norakstīšanu nevajag salīdzināt ar privātiem investoriem, kuri realizē globālu vai sektoru struktūrpolitiku, bet gan ar tādu privātu kreditoru, kura mērķis ir savus prasījumus pret finansiālās grūtībās nonākušo uzņēmumu celt pēc iespējas lielākā apmērā. Tādejādi kļūst saprotams, ka privātiem un publiskiem kreditoriem ir vienādas intereses saņemt kvotu par viņu pastāvošajiem maksātnespējas prasījumiem.

(96)

Glābšanas palīdzība atbilst uzņēmuma glābšanai paredzētajam aizdevumam 963 855,42 EUR apmērā. Herlitz-Gruppe atbalsts, atsakoties no prasījumiem maksātnespējas procesā, atbilst atšķirībai attiecībā uz daļām starp grupu PBS 3 un HAG 3 publisko kreditoru atteikumiem no prasījumiem un grupu PBS 5 un HAG 2 kreditoru prasījumiem.

(97)

Herlitz AG maksātnespējas procesā grupas HAG 3 publiskais kreditors nerīkojās tā, kā salīdzināmie privātie kreditori grupā HAG 2. Šī iemesla dēļ parādu atlaišana ir valsts palīdzība, kuras summa ir augstāka nekā starpība starp sava prasījuma atlaisto daļu un privāto prasījumu atlaisto daļu. Proti, privātie kreditori, piemēram, savus prasījumus droši vien nebūtu atlaiduši tādā mērā, ja tos lielākā mērā nebūtu atlaiduši publiskie kreditori. Liela nozīme ir ne tikai prasījumu atlaistajai daļai, bet arī atlaisto summu lielumam katrā kreditoru grupā. Pie šiem apstākļiem palīdzības summa var sasniegt līdz 100 % no atlaisto parādu summas. Tomēr šajā gadījumā nav nepieciešams aprēķināt precīzu summu, jo, ja arī palīdzība būtu 100 % no atlaistajiem parādiem, tā tomēr būtu saderīga ar Kopējo tirgu.

(98)

Tas pats attiecas uz valsts atbalstu maksātnespējas procesā pret Herlitz PBS AG, kas izriet no prasījumu atlaišanas dažādās procentu likmes grupā PBS 3 un attiecībā uz salīdzināmajiem grupas PBS 5 privātajiem.

(99)

Glābšanas aizdevums un nesamērīgi liela apmēra atteikums no prasījumiem radīja Herlitz-Gruppe priekšrocības un atbrīvoja no izmaksām, kuras būtu jāsedz pašai grupai un tas atviegloja grupas pārstrukturēšanas procesu. Šī iemesla dēļ Komisijai jāizvērtē, vai šos pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar Kopējo tirgu.

(100)

Tā kā atbalsts netika piešķirts Komisijas akceptēta regulējuma ietvaros, tā jāvērtē kā ad hoc atbalsts. EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā noteikts, kādiem priekšnoteikumiem jāatbilst, lai palīdzība būtu saderīga ar Kopējo tirgu vai, lai tā var tikt atzīta par saderīgu ar Kopējo tirgu. Šajā gadījumā jāņem vērā EK Līguma 8. panta 3. punkta c) apakšpunkts, jo augstāk minētie atbalsta pasākumi bija paredzēti tāda uzņēmuma, kas guva labumu no šiem pasākumiem, glābšanai un pārstrukturēšanai un netiek piemērots un nevar tikt piemērots neviens cits 87. panta 2. un 3. punktu izņēmuma noteikums.

(101)

Pamatnostādnēs Komisija norādīja, pie kādiem nosacījumiem Komisija izmanto savas tiesības paust rīcību apstiprinošus apsvērumus saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tā kā no Vācijas iesniegtajiem datiem izriet, ka visi vērtējamie atbalsta pasākumi tika piešķirti pēc pamatnostādņu spēkā stāšanās, tad pamatnostādnes var piemērot attiecībā uz šiem pasākumiem (25).

(102)

Komisija atzīst par labuma guvēju visu Herlitz-Gruppe un nevis atsevišķus uzņēmumus šīs grupas ietvaros visu šīs pārbaudes aptverto palīdzības pasākumu rezultātā. Šis secinājums izriet no ciešās uzņēmumu sasaistes grupā un sistemātiskās uzdevumu un īpašuma vērtību sasvstarpējās sadales starp abām galvenajām sabiedrībām Herlitz AG un Herlitz PBS AG un to meitas sabiedrībām.

(103)

Herlitz-Gruppe tirgū darbojas kā viens uzņēmums. Tai, piem., ir noslēgta vienošanās par mantojamām apbūves tiesībām ar Berlīnes pavalsti attiecībā uz gruntsgabalu Berlīnē-Tēgelē, bet maksas prasījums par mantojamām apbūves tiesībām maksātnespējas procesā ir reģistrēts pret Herlitz PBS AG, kura no prasījuma atteicās. Bez tam Herlitz-Gruppe publicēja konsolidētas gada bilances un peļņas-zaudējumu aprēķinus saskaņā ar Tirdzniecības kodeksa [HGB] 290. pantu. Arī kreditori izturējās pret grupu kā pret vienu uzņēmumu, kad viņi kopumā piekrita paralēlajiem un savstarpēji saistītajiem Herlitz AG un Herlitz PBS AG maksātnespējas novēršanas plāniem.

(104)

Herlitz AG, Herlitz PBS AG un FOP atrodas teritorijās, kuru attīstība tiek veicināta (Berlīne: 2. mērķis saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Brandenburga saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu). Herlitz-Gruppe desmit gadu laikā pirms maksātnespējas procesa nesaņēma atbalstu pārstrukturēšanas veikšanai.

(105)

Pamatnostādņu 2.1. nodaļā raksturots grūtībās nonācis uzņēmums. Herlitz-Gruppe var uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu saskaņā ar pamatnostādņu 5. punkta a) apakšpunktu, jo tā ir akciju sabiedrība, kurā vairāk par pusi pamatkapitāla divpadsmit mēnešus ilgā laika periodā no 2000. gada 31. decembra līdz 2001. gada 31. decembrim tika likvidēta. Grupas pamatkapitāla pārskats dots šajā tabulā:

4. Tabula

(106)

Bez tam Herlitz-Gruppe vismaz kopš 2002. gada aprīļa arī saskaņā ar Pamatnostādņu 5. punkta c) apakšpunktu bija nonākusi grūtībās, jo saskaņā ar attiecīgo Vācijas likumu kritērijiem tā bija atbilstīga priekšnoteikumiem attiecībā uz kolektīvu maksātnespējas procesu. Kā norādīts 13. iedaļas numurā, 2002. gada aprīlī tika iesniegti maksātnespējas pieteikumi attiecībā uz vairākiem galvenajiem uzņēmumiem grupas ietvaros.

(107)

Līdz ar to Herlitz-Gruppe kopš 2001. gada 31. decembra bija nonākusi grūtības, jo 12 mēnešu laikā pirms šī perioda tā bija likvidējusi vairāk par pusi no pamatkapitāla. Tas fakts, ka Herlitz-Gruppe bija grūtībās nonācis uzņēmums, jāņem vērā gan attiecībā uz glābšanai, gan pārstrukturēšanai paredzēto palīdzību.

(108)

Grupas glābšanai paredzēto aizdevumu piešķīra banka ILB, 1992. gadā nodibināta institūcija, kuras uzdevums bija veicināt industrijas attīstību Brandenburgas Zemē. Tā nav biznesa banka saskaņā ar Vācijas Tirdzniecības kodeksu [Handelsgesetzbuch], un šīs bankas darbības galvenais mērķis nav peļņas iegūšana. Šīs bankas uzdevums ir attīstīt Brandenburgas pavalsts ekonomikas struktūras, un šīs pavalsts Ekonomikas ministrs precīzi uzrauga bankas darbu. Tiek izveidotas veicināšanas komisijas, kas nodarbojas ar atsevišķiem pasākumiem (26). Tāpēc Komisija atzīst, ka šos pasākumus var uzskatīt par valsts atbalstu.

(109)

Ar glābšanas aizdevumu Herlitz-Gruppe tika piešķirtas priekšrocības, kādas grūtībās nonācis uzņēmums tirgū sev nevarētu nodrošināt. Tā kā Vācija atzīst, ka šis aizdevums ir valsts palīdzība, nav nepieciešams piemērot tirgus ekonomikā ieinteresēta investora rīcības principu. Līdz ar to glābšanas aizdevums satur valsts palīdzības elementus EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un attiecīgi arī jānovērtē. Pamatnostādnēs norādīti viennozīmīgi priekšnoteikumi attiecībā uz tāda veida palīdzības piešķiršanu.

(110)

Pirmkārt, palīdzība jārealizē kā likviditātes papildināšanas palīdzība, kas sniegta aizdevuma galvojumu vai aizdevumu ar aktuālajām tirgus procentu likmēm veidā. Glābšanas aizdevums ir atbilstīgs šai prasībai, jo procentu likme bija augstāka nekā Komisijas noteiktā bāzes procentu likme (27).

(111)

Otrkārt, palīdzības sniegšana attaisnojama ar nopietnām sociālām grūtībām un tā nedrīkst radīt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz industrijas stāvokli citās dalībvalstīs. Komisija pie tam var ņemt vērā, ka Herlitz-Gruppe ir svarīgs darba devējs attiecīgajās Berlīnes un Brandenburgas teritorijās, kuru attīstība jāveicina. Maksātnespēja, kas iestājas nekavējoties, un nav noregulēta, būtu izraisījusi nopietnas sociālas grūtības. Komisija atzīst, ka ar glābšanas aizdevumu radītā īslaicīgā negatīvā ietekme uz industrijas stāvokli citās dalībvalstīs ir ierobežota un nav neatbilstīga.

(112)

Treškārt, Vācija, lai gan sākumā neziņoja Komisijai par glābšanas aizdevumu, pārbaudes procedūras laikā iesniedza dokumentālus pierādījumus par aizdevuma pilnīgu atmaksu.

(113)

Ceturtkārt, palīdzība jāierobežo ar summu, kas nepieciešama uzņēmuma darbības turpināšanai. Pēc Komisijas atzinuma šis priekšnoteikums ir izpildīts. Glābšanas aizdevums tika izmantots tikai tad, kad likviditātes aizdevums vairs nebija pietiekams paaugstinātajam likviditātes pieprasījumam sakarā ar mācību gada sākumu skolās 2002. gada rudenī. Pat pēc glābšanas aizdevuma saņemšanas Herlitz PBS AG likviditātes līmenis no 2002. gada augusta līdz decembrim bija zems.

(114)

Visbeidzot, palīdzību drīkst piešķirt tikai tam laika periodam, kāds nepieciešams uzņēmuma pārstrukturēšanas plāna izpildei. Ja neiestājas ārkārtas apstākļi, šis periods nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Šajā gadījumā lēmumu par glābšanas izdevuma piešķiršanu pieņēma 2002. gada 10. maijā, bet faktiski naudu izmaksāja tikai 2002. gada 24. jūlijā un aizdevuma atmaksa tika veikta sešus mēnešus pēc izmaksas. Bez tam atmaksa notika, pirms Komisija pieņemtu lēmumu par atbilstoši maksātnespējas novēršanas plāniem veiktajiem pasākumiem. Līdz ar to uzņēmuma glābšanai paredzētais aizdevums ir atbilstīgs pamatnostādņu kritērijiem un to var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(115)

Attiecībā uz Herlitz AG un Herlitz PBS AG akceptētie maksātnespējas novēršanas plāni paredzēja šādus uzņēmuma pasākumus grupas rentabilitātes atjaunošanai: lieko jaudu samazināšana, uzņēmuma teritorijas pārdošana, meitas sabiedrība slēgšana, negatīvo finansiālās darbības rezultātu uzlabošana, izmaksu samazināšana un optimizācija. Grupas darbību bija nepieciešams ierobežot, saglabājot tikai uzņēmuma galveno biznesu.

(116)

Herlitz-Gruppe attīstība notika saskaņā ar finanšu plāniem, kas bija daļa no maksātnespējas novēršanas plāniem. Tā, grupa 2003. biznesa gadā guva uzņēmuma darbības peļņu pirms procentiem un finansēšanas maksājumiem 7,2 milj. EUR apmērā pie kopējā apgrozījuma 346,6 milj. EUR. Attiecīgi 2003. gadā apgrozījuma rendits pirms finansēšanas izdevumiem bija 2 %, kas atbilst vidējiem rādītājiem šajā sektorā. Uzņēmuma naudas plūsma pirms finansēšanas izdevumiem 2003. gadā bija tieši 14 milj. EUR.

(117)

2004. gadā Herlitz-Gruppe prognozē uzņēmuma darbības peļņu pirms finansēšanas izdevumiem [5–10] * milj. EUR apmērā un uzņēmuma veikumu (28) (realizācija, krājumu izmaiņas pie gala izstrādājumiem) [250–300] * milj. EUR apmērā. Tas nodrošinās apgrozījuma renditu pirms finansēšanas izdevumiem [2–4] * % apmērā. Līdzšinējā attīstība apstiprina Herlitz-Gruppe prognozes. Pie šiem priekšnosacījumiem maksātnespējas novēršanas plāni bija pamats Herlitz-Gruppe rentabilitātes atjaunošanai.

(118)

Herlitz-Gruppe jau pirms maksātnespējas procesa veica pārstrukturēšanas pasākumus 20,6 milj. EUR apmērā, no kuriem 9,3 milj. bija maksājumi par atlaišanu, 6,2 milj. EUR norakstījumi un vērtības samazināšana, un 5,1 milj. EUR pārcelšanās, slēgšanas un konsultēšanas izmaksas. 2002. gadā maksātnespējas procesa ietvaros veikto pārstrukturēšanas pasākumu tiešās izmaksas bija 6,9 milj. EUR (maksājumi atlaišanas gadījumos un maksātnespējas procesa izmaksas).

(119)

Lielāko daļu no maksātnespējas procesa izmaksām sedza uzņēmums un tā kreditori. Akcionāru devums bija tas, ka viņi kopš 1997. gada nesaņēma dividendes. Katra pozitīva naudas plūsma tika reinvestēta grupā. Maksātnespējas procesa sākumā banku konsorcijs piešķīra grupai “jaunu” aizdevumu likvīdo līdzekļu papildināšanai 15 milj. apmērā, kuru divas reizes atjaunoja un kurš uz 2003. gada 17. novembri pilnībā bija atmaksāts. Šis aizdevums sedza grupai nepieciešamo sezonas likviditāti un 2004. gada jūnijā tas bija jāpiešķir atkārtoti. Līdztekus jaunajam aizdevumam bankas pagarināja izsniegto kredītu atmaksas termiņu vēl par vienu gadu līdz 2004. gada martam.

(120)

Ja pārstrukturēšanas izmaksas ņem par pamatu laika periodam līdz maksātnespējas procesa sākumam, tad paša uzņēmuma daļa ir 95 % no 27,5 milj. EUR. Taču, ņemot vērā visas tieši ar maksātnespējas procesu saistītās izmaksas, šī paša uzņēmuma daļa ir 83,01 % no 6,9 milj. EUR. Ņemot vērā nozīmīgo pašu daļu abos gadījumos pārstrukturēšanas atbalsts ir samazināts līdz minumam.

(121)

Herlitz-Gruppe veica šādus beidzamos izlīdzināšanas pasākumus uzņēmuma jaudas ierobežošanai: trīs aplokšņu izgatavošanas mašīnu darbības apturēšana; ofseta iespiedmašīnas un salvešu locīšanas mašīnas pārdošana; materiālu termoplastiskās apstrādes pārtraukšana; meitu sabiedrību Portugālē, Austrijā un Francijā darbības izbeigšana vai pārdošana, noliktavu jaudas samazināšana un 630 nodarbināto atlaišana.

(122)

Pārstrukturēšanas perioda laikā grupa ieguva kontroli pār bijušo kopuzņēmumu eCom […] * milj. EUR apmērā un sabiedrību Mercoline […] * milj. EUR apmērā; bez tam tā izpirka dažas īpašuma vērtības, likvidējot savas meitas sabiedrības […] * milj. EUR apmērā. [Trīs šajā punktā minēto skaitļu vērtība ir 1–3 milj. EUR] par to samaksātās summas bija zemas, pie kam iegūto sabiedrību funkcijas un īpašuma vērtības tika pakļautas mērķim, kas bija samazināt izmaksas, koncentrēties uz galveno biznesu un savienot loģistikas un pārvaldes funkcijas. Šī iemesla dēļ Komisija atzīst, ka šīs investīcijas bija nepieciešamas, lai atjaunotu uzņēmuma rentabilitāti, neradot nepieļaujamus konkurences traucējumus.

(123)

Svarīgos tirgos, kuros Herlitz-Gruppe daļa ir [5–15 %] * Vācijā un [3–17 %] * Kopienā, netiek aizņemta pārāk liela niša. Ņemot vērā šo mazo tirgus daļu un valsts atbalsta mazo summu, papildus investīcijas var vērtēt kā nepieciešamas, kas nerada nepieļaujamus traucējumus. Pārstrukturēšanai paredzētā palīdzība līdz ar to atbilst pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ir saderīga ar kopējo tirgu.

(124)

Pastāvot šiem priekšnoteikumiem, Komisija noslēgumā secina, ka uzņēmuma glābšanai paredzētais atbalsts, kā arī pārstrukturēšanai paredzētais atbalsts ir atbilstīgs pamatnostādnēs paredzētajiem priekšnoteikumiem un saderīgs ar Kopējo tirgu,