I PIELIKUMS

DARBĪBAS

1.   1. DARBĪBA: CĪŅA PRET NELEGĀLU SATURU

Informācijas līnijas ļauj sabiedrības locekļiem ziņot par nelegālu saturu. Viņi iesniedz savus ziņojumus attiecīgajai struktūrai (interneta pakalpojumu nodrošinātājam (ISP), policijai vai attiecīgai informācijas līnijai tālākas rīcības veikšanai). Civilpersonu informācijas līnijas papildina policijas informācijas līnijas, ja tādas ir. To loma ir atšķirīga no tiesībaizsardzības iestāžu lomas, jo tās neizmeklē pārkāpumus vai nearestē pārkāpuma izdarītājus un neuzsāk kriminālvajāšanu. Tās var veidot pieredzes centrus, nodrošinot ISP norādes par to, kāds saturs uzskatāms par nelegālu.

Esošais informācijas līniju tīkls ir unikāla struktūra, kuru nebūtu bijis iespējams izveidot bez Kopienas finansējuma. Kā norādīts Safer Internet rīcības plāna 2002. gada novērtējuma ziņojumā, šis tīkls ir ļoti veiksmīgi paplašinājis savu dalībnieku skaitu, un tam ir starptautiska sasniedzamība. Lai informācijas līnijas varētu pilnībā attīstīt savu potenciālu, ir nepieciešams nodrošināt Eiropas mēroga piemērošanu un sadarbību, kā arī palielināt efektivitāti, izmantojot informācijas apmaiņu, vislabāko praksi un pieredzi. Kopienas finansējums būtu jāizmanto, lai palielinātu sabiedrības informētību par informācijas līnijām, tādējādi padarot tās efektīvākas.

Finansējumu piešķirs tādām informācijas līnijām, kas ir izvēlētas pēc priekšlikumu izskatīšanas, lai tās darbotos kā tīkla punkti un sadarbotos ar citiem punktiem Eiropas informācijas līniju tīklā.

Vajadzības gadījumā var atbalstīt telefona palīdzības līnijas, kurās bērni var izteikt bažas par nelegālu un kaitīgu saturu internetā.

Vērtējot informācijas līniju efektivitāti, būtu jāņem vērā vairāki rādītāji. Jāievāc kvalitatīvi un kvantitatīvi dati par informācijas līniju izveidi un darbību, par tīkla punktu skaitu valstī, par ģeogrāfisko pārklājumu dalībvalstīs, par saņemto ziņojumu skaitu, par informācijas līniju darbinieku skaitu un pieredzes līmeni, par nosūtītajiem ziņojumiem valsts iestādēm un ISP, lai tās rīkotos, un, cik tas iespējams, par tā rezultātā veiktajām darbībām, konkrēti, par tīmekļa vietņu skaitu un veidu, kuras ISP dzēsuši pēc informācijas līniju ziņojuma saņemšanas. Šie dati, ja tas iespējams, būtu jādara zināmi atklātībā un jānosūta kompetentām iestādēm.

Lai nodrošinātu Programmas efektivitāti, informācijas līnijas ir jāievieš visās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kurās to pašreiz nav. Jaunās informācijas līnijas ātri un efektīvi ir jāiekļauj jau esošajā Eiropas informācijas līniju tīklā. Jāveicina informācijas līniju izveides procesa temps. Būtu jāveicina saites starp šo tīklu un informācijas līnijām trešās valstīs (jo īpaši citās Eiropas valstīs, kurās ir turēts un izveidots nelegāls saturs), dodot iespēju attīstīt kopēju pieeju un nodot tālāk zinātību un vislabāko praksi. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kad tas ir lietderīgi un vajadzīgs, vēl vairāk jāuzlabo civilpersonu informācijas līniju un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības mehānismi, tostarp, piemēram, attīstot šādu informācijas līniju rīcības kodeksus. Iespējams, informācijas līniju darbiniekiem var būt vajadzība saņemt juridisku un tehnisku apmācību. Informācijas līniju aktīva līdzdalība sadarbības tīklu veidošanā un pārrobežu darbībās būs obligāta.

Informācijas līnijām vajadzētu būt saistītām ar dalībvalsts pasākumiem, kas ir atbalstīti valsts līmenī, kā arī finansiāli dzīvotspējīgām, lai nodrošinātu turpmāku darbību pēc šīs Programmas beigām. Līdzfinansējums ir paredzēts civilpersonu informācijas līnijām, un tādēļ to nepiešķirs policijas vadītām informācijas līnijām. Informācijas līnijas skaidri liks saprast lietotājiem atšķirību starp to darbību un valsts iestāžu darbību un darīs viņiem zināmus citus veidus, kā paziņot par nelegālu saturu.

Lai sasniegtu maksimālu iedarbību un efektivitāti ar esošo finansējumu, informācijas līnijām ir jāstrādā cik vien iespējami efektīvi. To vislabāk var sasniegt, nozīmējot tīkla koordinācijas punktu, kas atvieglotu vienošanos starp informācijas līnijām nolūkā izstrādāt Eiropas līmeņa pamatnostādnes, darba metodes un praksi, kas ievēro valsts tiesību aktus, kuri attiecas uz individuālām informācijas līnijām.

Koordinācijas punktam būs šādas funkcijas:

—	veicināt vispārēju tīkla attīstību, lai tam būtu pārredzamība Eiropas līmenī, kā arī palielināt sabiedrības informētību visā Eiropas Savienībā, nodrošinot, piemēram, vienotu struktūru un punktu, kas sniedz tiešu pieeju attiecīgajiem valsts kontaktpunktiem,

—	uzturēt sakarus ar attiecīgajām struktūrām nolūkā īstenot tīkla pārklājumu dalībvalstīs un kandidātvalstīs,

—	uzlabot tīkla darbības efektivitāti,

—	izstrādāt informācijas līniju vislabākās prakses pamatnostādnes un pielāgot tās jaunajām tehnoloģijām,

—	rīkot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu starp informācijas līnijām,

—	nodrošināt ekspertu konsultācijas un apmācības darbam ar jaunajām informācijas līnijām, jo īpaši kandidātvalstīs,

—	nodrošināt sakarus ar informācijas līnijām trešās valstīs,

—	uzturēt ciešas darba attiecības ar informētības veicināšanas koordinācijas punktu (sk. 4. punktu), lai nodrošinātu vispārējo programmas darbību kohēziju un efektivitāti un palielinātu sabiedrības informētību par informācijas līnijām;

—	piedalīties Safer Internet Forum un citos nozīmīgos pasākumos, koordinējot informācijas līniju ieguldījumu/atgriezenisko saiti.

Koordinācijas punkts uzraudzīs informācijas līniju efektivitāti un apkopos precīzus un noderīgus statistikas datus par to darbību (saņemto ziņojumu skaitu un veidu, veikto rīcību un rezultātus, u. c.). Šiem statistikas datiem vajadzētu būt salīdzināmiem starp dalībvalstīm.

Informācijas līniju tīklam būtu jānodrošina pārklājums un ziņojumu apmaiņa par galvenajiem nelegāla satura veidiem, arī ārpus bērnu pornogrāfijas jomas. Atšķirīgi mehānismi un pieredze var būt vajadzīgi, lai darbotos ar citām jomām, piemēram, ar rasistisku saturu, kas varētu iesaistīt cita veida punktus, kuri strādā ar dažādiem jautājumiem. Tā kā Programmas finanšu un administratīvie resursi ir ierobežoti, ne visi šādi punkti vienmēr saņemtu finansējumu, jo tas varētu būt jākoncentrē koordinācijas punkta izveidei šajās jomās, kam būtu pastiprināta nozīme.

2.   2. DARBĪBA: NEVĒLAMA UN KAITĪGA SATURA NOVĒRŠANA

Papildus darbībai, kas vērsta uz cīņu pret nelegāla satura avotiem, lietotājiem – atbildīgajiem pieaugušajiem, ja lietotāji ir mazgadīgi, – varētu būt vajadzīgi tehniski līdzekļi. Tādu līdzekļu pieejamību var veicināt, lai dotu iespēju lietotājiem pašiem pieņemt lēmumu par to, kā rīkoties ar kaitīgu un nevēlamu saturu (lietotāja pilnvarošana).

Būtu jāparedz papildu finansējums, lai paplašinātu pieejamo informāciju par filtrēšanas programmatūru un pakalpojumu darbību un efektivitāti, lai lietotājs varētu izdarīt informētu izvēli. Lietotāju organizācijas un zinātniski pētnieciskie institūti var būt vērtīgi partneri, lai to sasniegtu.

Vērtēšanas sistēmas un kvalitātes kritēriji kombinācijā ar filtrēšanas tehnoloģijām var palīdzēt dot lietotājiem iespēju izvēlēties, kādu saturu tie vēlas saņemt, un nodrošināt vecākus un skolotājus Eiropā ar informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar to kultūras un lingvistiskajām vērtībām. Ņemot vērā iepriekšējo projektu rezultātus, finansējumu varētu piešķirt tādiem projektiem, kuru mērķis ir pielāgot vērtēšanas sistēmas un kvalitātes kritērijus, lai ņemtu vērā telekomunikāciju konverģenci, audio–vizuālos medijus un informācijas tehnoloģijas, kā arī pašregulācijas pasākumus, lai nodrošinātu uzticamību pašnovērtēšanai un dienestiem šīs pašnovērtēšanas precizitātes novērtēšanai. Varētu būt vajadzīgs arī papildu darbs, lai veicinātu vērtēšanas sistēmu izmantošanu un satura nodrošinātāju kvalitātes kritērijus.

Tā vietā, lai risinātu jebkādas jauno tehnoloģiju darbības sekas pēc tam, kad tās jau izstrādātas, būtu vēlams censties ņemt vērā jauno tehnoloģiju drošību gadījumos, kad tās izmanto bērni, jau to izstrādes laikā. Papildus tehniskiem un komerciāliem apsvērumiem būtu jāņem vērā tāds kritērijs kā tiešā patērētāja drošība. Viens no veidiem, kā to panākt, būtu veicināt viedokļu apmaiņu starp bērnu labklājības speciālistiem un tehniskajiem ekspertiem. Tomēr būtu jāņem vērā tas, ka ne katrs tiešsaites jomai paredzēts ražojums ir paredzēts, lai to lietotu bērni.

Tādēļ Programma nodrošinās finansējumu tehnoloģiskiem pasākumiem, kas atbilst lietotāju vajadzībām un kas ļauj tiem ierobežot saņemtā nevēlamā un kaitīgā satura apjomu un rīkoties ar nevēlamo surogātpastu, ko tie saņem, tostarp tehnoloģiskiem pasākumiem, kas:

—	novērtēs pieejamo filtrēšanas tehnoloģiju efektivitāti un nodrošinās sabiedrību ar tādu informāciju skaidrā, vienkāršā veidā, kas atvieglo salīdzināšanu,

—	veicinās un koordinēs informācijas un vislabākās prakses apmaiņu attiecībā uz efektīviem paņēmieniem nevēlama un kaitīga satura novēršanai,

—	veicinās, lai satura nodrošinātāji intensīvāk ieviestu satura vērtēšanu un kvalitātes kritērijus un lai satura vērtēšanā un kritērijos tiktu ņemta vērā viena un tā paša satura pieejamība, izmantojot dažādus piegādes mehānismus (konverģence),

—	ja nepieciešams, veicinās filtrēšanas tehnoloģiju pieejamību, sevišķi valodās, kuras tirgus neklāj pietiekami. Vajadzības gadījumā izmantotajām tehnoloģijām būtu jāaizsargā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK (1) un 2002/58/EK.

Tiks veicināta tādu tehnoloģisko līdzekļu lietošanu, kuri veicina privātās dzīves aizsardzību. Šādas darbības pilnībā ņems vērā Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (2005. gada 24. februāris) par uzbrukumiem, kas izdarīti informācijas sistēmām (2).

Šīs darbības īstenošana būs cieši saistīta ar darbībām attiecībā uz drošākas vides veicināšanu (pašregulatīva darbība) un informētības veicināšanu (sabiedrības informēšanu par to, kā rīkoties ar nevēlamu un kaitīgu saturu).

3.   3. DARBĪBA: VEICINĀT DROŠĀKU VIDI

Pašregulācijas sistēmai, kas pilnībā funkcionē, ir būtiska nozīme nevēlama, kaitīga un nelegāla satura plūsmas ierobežošanā. Pašregulācijai ir vairākas sastāvdaļas – konsultācijas un attiecīga pušu pārstāvniecība, rīcības kodeksi, valsts struktūras, kas veicina sadarbību Kopienas līmenī un pašregulācijas pamatnostādņu valsts novērtējums (3). Vēl aizvien ir nepieciešams Kopienas darbs šajā nozarē, lai veicinātu to, ka Eiropas internets un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju ražošanas nozares īsteno rīcības kodeksus.

The Safer Internet Forum, kas 2004. gadā izstrādāts saskaņā ar Safer Internet rīcības plānu, mērķis ir kļūt par diskusiju forumu, iesaistot ražošanas nozares pārstāvjus, tiesībaizsardzības iestādes, politikas veidotājus, lietotāju organizācijas (piem., vecāku un skolotāju organizācijas, bērnu aizsardzības grupas, patērētāju aizsardzības biedrības un civilo un digitālo tiesību organizācijas). Tas nodrošinās platformu valsts līdzregulācijas un pašregulācijas struktūru pieredzes apmaiņai un dos iespēju pārrunāt veidus, kā ražošanas nozare var palīdzēt cīņā pret nelegālu saturu.

Safer Internet Forum nodrošinās mezglu punktu diskusijām ekspertu līmenī un platformu vienprātības panākšanai, nodrošinot secinājumus, ieteikumus, pamatnostādnes u. c. attiecīgām valsts un Eiropas struktūrām.

Safer Internet Forum aptvers visas darbības, veicinot diskusiju un rosinot darbības attiecībā uz nelegālu, nevēlamu un kaitīgu saturu. Forumā būs plenārsēdes un, ja konkrētos jautājumos būs nepieciešams, darba grupas ar skaidri noteiktiem mērķiem un termiņiem, un tas būs tikšanās vieta visu nozaru pārstāvjiem, tostarp valdības aģentūrām un programmām, standarta struktūrām, ražošanas nozares pārstāvjiem, Komisijas dienestiem un lietotāju organizācijām (piem., vecāku un skolotāju organizācijām, bērnu aizsardzības grupām, patērētāju aizsardzības biedrībām un civilo un digitālo tiesību organizācijām). Forums cilvēkiem, kas aktīvi darbojas valsts un Eiropas līmenī, jo īpaši tiem, kas ir iesaistīti dalībvalstu programmās un pasākumos, sniegs iespēju apmainīties ar viedokļiem, informāciju un pieredzi. Vajadzības gadījumā Safer Internet Forum būtu jāapmainās ar informāciju un jāsadarbojas ar attiecīgām organizācijām, kas darbojas saistītās jomās, piemēram, informācijas līniju tīkla un informācijas drošības jomā.

Safer Internet Forum īpašie mērķi būs:

1)	rosināt sadarbības tīkla izveidi starp attiecīgām dalībvalstu struktūrām un attīstīt saites starp pašregulācijas struktūrām ārpus Eiropas;

2)

rosināt vienprātību un pašregulāciju tādos jautājumos kā tīmekļa vietņu kvalitātes kritēriji, starpmediju satura vērtēšana, vērtēšanas un filtrēšanas tehnikas, tās paplašinot līdz jaunām satura formām, kā, piemēram, tiešsaistes spēlēm, un jauniem informācijas ieguves veidiem, kā, piemēram, mobilie tālruņi;

3)

rosināt pakalpojuma sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksu jautājumos par nelegālas informācijas ievērošanas un izņemšanas procedūras pārskatāmību un rūpību, kā arī sniedzot informāciju lietotājiem par drošāku interneta izmantošanu un to, ka pastāv elektroniskās līnijas, lai ziņotu par nelegālu saturu;

4)	veicināt vērtēšanas projektu un filtrēšanas tehnoloģiju pētījumus. Lai to sasniegtu, lietotāju organizācijas un zinātniski pētnieciskie institūti var būt vērtīgi partneri.

Esošo un pabeigto projektu rezultātus un atklājumus, kas līdzfinansēti no Programmas budžeta, izmantos procesā. Nodrošinot atvērtu platformu, forums palīdzēs palielināt informētības līmeni un piesaistīt kandidātvalstis un citas trešās valstis, nodrošinot starptautisku pamatu globālas problēmas risināšanā. Tādēļ forums nodrošinās to, ka tādas galvenās apvienības kā lietotāju organizācijas (piem., vecāku un skolotāju savienības, bērnu aizsardzības grupas, patērētāju aizsardzības biedrības un civilo un digitālo tiesību organizācijas), ražošanas pārstāvji un sabiedriskās struktūras apzinās drošākas lietošanas pasākumus Kopienas un starptautiskā mērogā, kā arī par tām tiek informētas un tās veicina.

Līdzdalība Safer Internet Forum būs atvērta ieinteresētām pusēm ārpus ES un no kandidātvalstīm. Starptautisko sadarbību veicinās apaļais galds, kas būs saistīts ar forumu, lai nodrošinātu regulāru dialogu par vislabāko praksi, rīcības kodeksiem, pašregulāciju un kvalitātes vērtēšanu. Komisija nodrošinās, ka ir pilnībā izmantotas sinerģijas ar saistītiem forumiem un līdzīgiem pasākumiem.

Var izsludināt konkursus, lai izveidotu sekretariātu, kas palīdzētu Safer Internet Forum, ietverot ekspertu atsevišķās jomās, lai tie ierosinātu studiju tēmas, sagatavotu darba dokumentus, vadītu pārrunas un pierakstītu secinājumus.

Cits darbības veids, kas piesaistītu Kopienas līmeņa finanšu atbalstu, varētu būt, piemēram, pašregulācijas projekti, kuros izstrādā pārrobežu rīcības kodeksus. Var paredzēt konsultācijas un palīdzību, lai nodrošinātu sadarbību Kopienas līmenī, izmantojot attiecīgo struktūru sadarbību dalībvalstīs un kandidātvalstīs un izmantojot attiecīgu juridisku un vadības jautājumu sistemātisku pārskatu un ziņošanu, lai palīdzētu izstrādāt pašregulācijas novērtēšanas un sertificēšanas metodes, lai nodrošinātu praktisku palīdzību valstīm, kas vēlas izveidot pašregulācijas struktūras un lai paplašinātu saites ar pašregulācijas struktūrām ārpus Eiropas.

4.   4. DARBĪBA: INFORMĒTĪBAS VEICINĀŠANA

Informētību veicinošas darbības būtu jāpiemēro vairākām nelegāla, nevēlama un kaitīga satura kategorijām (tostarp, piem., saturam, kas uzskatāms par nepiemērotu bērniem un saistīts ar rasismu un ksenofobiju), un vajadzības gadījumā šīm darbībām būtu jāņem vērā jautājumi, kas saistīti ar lietotāju aizsardzību, datu aizsardzību, informācijas un tīkla drošību (vīrusi/surogātpasti). Tās būtu jāpiemēro saturam, kas izplatīts globālajā tīmeklī, kā arī jauniem interaktīvas informācijas un komunikācijas veidiem, ko radījusi straujā interneta un mobilās telefonijas izplatība (piem., vienādranga pakalpojumi, platjoslas video, tūlītēja ziņojumapmaiņa, tērzētava u. c.).

Komisija arī turpmāk veiks pasākumus, lai veicinātu rentablus veidus, kā izplatīt informāciju lielam skaitam lietotāju, jo īpaši izmantojot pavairošanas organizācijas un elektroniskās izplatīšanas kanālus, lai sasniegtu paredzētās mērķgrupas. Komisija varētu apsvērt jo īpaši jautājumu par masu informācijas līdzekļu izmantošanu un informācijas materiālu izplatīšanu skolās un interneta kafejnīcās.

Programma nodrošinās atbalstu attiecīgajām struktūrām, kuras izvēlēsies pēc atvērta uzaicinājuma iesniegt pieprasījumus, un kas darbosies kā informētību veicinoši punkti katrā dalībvalstī un kandidātvalstī un kas veiks informētību veicinošus pasākumus un programmas ciešā sadarbībā ar visiem attiecīgajiem pārstāvjiem valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Eiropas pievienoto vērtību nodrošinās koordinācijas punkts, kas darbosies ciešā sadarbībā ar citiem punktiem, lai nodrošinātu vislabākās prakses apmaiņu.

Struktūrām, kas vēlas kļūt par informētību veicinošu punktu, būs jāparāda, ka tām ir spēcīgs valsts iestāžu atbalsts. Tām vajadzētu būt precīzām pilnvarām izglītot sabiedrību par drošu interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu vai sniegt apmācības par medijiem un informācijas sistēmām, un tām jābūt nepieciešamajiem finanšu resursiem, lai īstenotu šīs pilnvaras.

Informētību veicinošiem punktiem būs jāveic šādas darbības:

—	jāizstrādā saliedēta, tieša un mērķtiecīga informētības veicināšanas kampaņa, izmantojot vispiemērotākos medijus, ņemot vērā vislabāko praksi un pieredzi citās valstīs,

—

jāizveido un jāuztur partnerattiecības (formālas vai neformālas) ar galvenajiem dalībniekiem (valdības aģentūrām, preses un plašsaziņas līdzekļu grupām, ISP asociācijām, lietotāju organizācijām, ieinteresētajām pusēm izglītības jomā) un jāveic darbības savā valstī, kas vērstas uz drošāku interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanu,

—	jāveicina dialogs un informācijas apmaiņa, jo īpaši starp ieinteresētajām pusēm izglītības un tehnoloģijas jomās,

—	vajadzības gadījumā jāsadarbojas tādās jomās, kas ir saistītas ar šo Programmu, piemēram, plašākā mediju un informācijas sistēmu apmācības vai patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

—	jāinformē lietotāji par Eiropas filtrēšanas programmatūrām un pakalpojumiem un par informācijas līnijām un pašregulācijas sistēmām,

—	aktīvi jāveic sadarbība ar citiem punktiem Eiropas tīklā, veicot informācijas apmaiņu par vislabāko praksi, piedaloties sanāksmēs un izveidojot un īstenojot Eiropas pieeju, kas pēc vajadzības pielāgota valsts lingvistiskajām un kultūras īpatnībām,

—	jānodrošina ekspertu konsultācijas un tehniska palīdzība jauniem informētību veicinošiem punktiem (jaunos punktus varētu “pielāgot” pieredzējušāki punkti).

Lai nodrošinātu maksimālu sadarbību un efektivitāti, piešķirs finansējumu koordinācijas punktam, kas nodrošinās loģistikas un infrastruktūras atbalstu punktiem katrā dalībvalstī, nodrošinot atpazīstamību Eiropas līmenī, labus sakarus un pieredzes apmaiņu, lai iegūtās zināšanas varētu piemērot arī turpmāk (piemēram, pielāgojot materiālu, ko izmanto sabiedrības informētības veicināšanai).

Koordinācijas punktam būtu:

—	jānodrošina efektīvi sakari un informācijas un vislabākās prakses apmaiņa tīklā,

—	jānodrošina informētības veicināšanas punkta darbiniekiem interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas apmācības (mācības pasniedzējiem),

—	jānodrošina tehniska palīdzība kandidātvalstīm, kas vēlas uzsākt informēšanas darbības,

—	jākoordinē informētības veicināšanas punktu nodrošinātās ekspertu konsultācijas un tehniskā palīdzība jaunajiem informētības veicināšanas punktiem,

—	jāierosina rādītāji un jāvada statistikas datu ieguve, analīze un apmaiņa par informēšanas pasākumiem, lai novērtētu to darbības efektivitāti,

—

nodrošināt infrastruktūru vienotam, visaptverošam starptautiskam repositorijam (tīmekļa portālam) noderīgai informācijai un informētības veicināšanas un pētījumu resursiem ar lokalizētu saturu (vai lokālām apakšvietnēm pēc vajadzības), tostarp īsās ziņas, rakstus un ikmēneša ziņu izdevumus vairākās valodās, un nodrošināt Safer Internet Forum darbību pārskatāmību,

—	paplašināt saites, kas saistītas ar informētības veicināšanas darbībām ārpus Eiropas,

—	piedalīties Safer Internet Forum un citos nozīmīgos pasākumos, koordinējot informētības veicināšanas sadarbības tīkla ieguldījumu/atgriezenisko saiti.

Veiks arī salīdzināmus pētījumus par to, kā cilvēki, īpaši bērni, izmanto jaunās tiešsaistes tehnoloģijas. Citas darbības Kopienas līmenī, piemēram, varētu būt īpašu, bērniem draudzīgu interneta pakalpojumu atbalstīšana vai godalga par gada labāko informētības veicināšanas pasākumu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 69, 16.3.2005., 67. lpp.

(3)  Skatīt orientējošās valsts līmeņa pamatnostādnes mazgadīgo personu un cilvēku cieņas aizsardzības pašregulācijas pamatnostādņu īstenošanai audiovizuālajā un informācijas pakalpojumu nozarē Ieteikumā 98/560/EK.

II PIELIKUMS

PAREDZAMAIS IZDEVUMU SADALĪJUMS

1)	Cīņa pret nelegālu saturu	25–30 %
2)	Nevēlama un kaitīga satura novēršana	10–17 %
3)	Drošākas vides veicināšana	8–12 %
4)	Informētības veicināšana	47–51 %

III PIELIKUMS

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS LĪDZEKĻI

1.	Komisija īstenos Programmu saskaņā ar I pielikumā precizēto tehnisko saturu.

2.

Programmu īstenos ar šādu netiešu darbību palīdzību: a) dalītu izmaksu pasākumi: i) izmēģinājuma projekti un vislabākās prakses pasākumi. Ad-hoc projekti jomās, kas ir nozīmīgas Programmai, tostarp projekti, kas uzrāda vislabāko praksi vai inovatīvu esošo tehnoloģiju izmantošanu; ii) sadarbības tīkli: sadarbības tīkli, kas pulcē vairākas ieinteresētās puses, lai nodrošinātu darbību visā Eiropas Savienībā un lai veicinātu koordinējošus pasākumus un zināšanu tālāknodošanu. Tie var būt saistīti ar vislabākās prakses pasākumiem; iii) salīdzinoši un lietišķi Eiropas mēroga pētījumi par to, kā cilvēki, īpaši bērni, izmanto jaunās tiešsaistes tehnoloģijas. Kopienas finansējums parasti nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām. Valsts sektora iestādēm izmaksas var atlīdzināt, ņemot par pamatu 100 % no papildu izmaksām; b) papildu pasākumi: šādi papildu pasākumi veicinās Programmas īstenošanu vai turpmāko darbību sagatavošanu: i) salīdzinošā novērtēšana un apsekojumi, lai iegūtu drošus datus par interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju drošāku izmantošanu visās dalībvalstīs, kas iegūti, izmantojot salīdzināmas metodes; ii) tādu tehnoloģiju tehniskā novērtēšana kā filtrēšanas tehnika, kas paredzēta interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas lietošanas veicināšanai. Novērtēšanā ņems vērā arī to, vai šīs tehnoloģijas veicina vai neveicina privātās dzīves aizsardzību; iii) pētījumi par programmu un tās darbībām, tostarp pašregulācija un darbs pie Safer Internet Forum, vai turpmāku darbību sagatavošana; iv) konkursi ar godalgām par vislabāko praksi; v) informācijas apmaiņa, konferences, semināri, darba grupas un citas sanāksmes un saistītu pasākumu vadība; vi) darbības, kas saistītas ar izplatīšanu, informēšanu un komunikāciju. Pasākumi, kas veltīti ražojumu, procesu vai pakalpojumu tirdzniecībai, tirgvedības darbībām un pārdošanas veicināšanai, ir izslēgti.

3.	Dalītu izmaksu darbības izraudzīsies, pamatojoties uz Komisijas interneta vietnēs publicētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar spēkā esošiem finanšu noteikumiem.

4.	Pieteikumos uz Kopienas atbalstu attiecīgos gadījumos būtu jānorāda finanšu plāns, kurā uzskaitītas visas projektu finansējuma daļas, tostarp finanšu atbalsts, ko lūdz no Kopienas, un jebkādi citi finansējuma lūgumi vai saņemti finansējumi no citiem avotiem.

5.	Papildu pasākumus īstenos, izsludinot konkursus saskaņā ar spēkā esošajiem finanšu noteikumiem.