11.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/37

PADOMES LĒMUMS

(2005. gada 6. jūnijs)

par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku

(2005/781/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 170. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgumu ar Brazīlijas Federatīvo Republiku.

(2)

Nolīgumu, kas tika parafēts 2002. gada 3. decembrī, parakstīja 2004. gada 19. janvārī, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku ar šo ir apstiprināts Kopienas vārdā.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam (2).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs, rīkojoties Kopienas vārdā, sniedz paziņojumu, kas paredzēts nolīguma XII pantā.

Luksemburgā, 2005. gada 6. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. KRECKÉ

(1)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 38 lpp.


11.11.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/38

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Brazīlijas Federatīvo Republiku un Eiropas Kopienu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā

EIROPAS KOPIENA (turpmāk “Kopiena”),

no vienas puses,

un

BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBA (turpmāk “Brazīlija”),

no otras puses,

turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ pamatnolīgumu par sadarbību starp Pusēm, kas noslēgts 1992. gada 29. jūnijā un kas stājās spēkā 1995. gada 1. novembrī;

ŅEMOT VĒRĀ zinātnes un tehnoloģijas nozīmīgumu Pušu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

ŅEMOT VĒRĀ pašreizējo sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp Pusēm;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses šobrīd veic un atbalsta zinātniskos pasākumus, ietverot demonstrējuma projektus vairākās kopēju interešu jomās, kā noteikts šā nolīguma II panta d) punktā, un ka savstarpējs labums var tikt gūts no kopīgas piedalīšanās pētījumu un attīstības pasākumos, kas balstīti uz savstarpīgumu;

VĒLOTIES radīt formālu pamatu sadarbībai zinātniskajā un tehnoloģiju izpētē, lai paplašinātu un pastiprinātu sadarbības pasākumu norisi kopējo interešu jomās un veicinātu šādas sadarbības rezultātu izmantošanu abu Pušu ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem;

ŅEMOT VĒRĀ, ka pašreizējais nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā ir daļa no vispārējās sadarbības starp Brazīliju un Kopienu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I pants

Mērķis

Puses veicina, attīsta un sekmē sadarbības pasākumus kopēju interešu jomās, veicot un atbalstot zinātnisko un tehnoloģiju izpēti un attīstības pasākumus.

II pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“sadarbības pasākums” ir jebkurš pasākums, ko Puses uzsāk vai atbalsta saskaņā ar šo nolīgumu, ietverot kopīgu zinātnisko izpēti;

b)

“informācija” ir zinātniskie vai tehniskie dati un zinātniskā izpētes un attīstības rezultāti vai metodes, kas iegūti, veicot kopīgu izpēti, un jebkuri citi dati, kas nepieciešami pēc sadarbības pasākumu dalībnieku, tostarp vajadzības gadījumā pēc pašu Pušu ieskatiem;

c)

“intelektuālais īpašums” definēts 2. pantā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā;

d)

“kopīga izpēte” ir zinātniskā izpēte, tehnoloģiskās attīstības vai demonstrējumu projekti, kas īstenoti ar vienas vai abu Pušu finansiālu atbalstu vai bez tā un kas ietver gan Brazīlijas, gan Kopienas dalībnieku sadarbību. “Demonstrējumu projekti” ir projekti, kuru mērķis ir demonstrēt tādu jaunu tehnoloģiju dzīvotspēju, kas piedāvā potenciālas ekonomiskas priekšrocības, bet kuras nevar tikt tiešā veidā izmantotas komerciālos nolūkos. Puses regulāri informē viena otru par pasākumiem, kas tiek uzskatīti par kopīgas izpētes pasākumiem saskaņā ar VI pantu;

e)

“dalībnieks” vai “zinātniskās izpētes vienības” ir jebkurš cilvēks vai cilvēku grupa, zinātniskās izpētes institūts vai jebkura cita juridiska vienība vai uzņēmums, kuri veic uzņēmējdarbību Brazīlijā vai Kopienā un ir iesaistīti sadarbības pasākumos, tostarp pašas Puses.

III pants

Principi

Sadarbības pasākumus veic, balstoties uz šādiem principiem:

a)

savstarpējs izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju priekšrocību līdzsvaru;

b)

abpusējas iespējas piedalīties zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības pasākumos, ko veic katra Puse,

c)

savlaicīga informācijas apmaiņa, kas var ietekmēt sadarbības pasākumus,

d)

atbilstīga intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.

IV pants

Sadarbības jomas

Sadarbība saskaņā ar šo nolīgumu var aptvert visas savstarpējo interešu jomas, kurās abas Puses īsteno vai atbalsta zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstības pasākumus (turpmāk “ZITA”), saskaņā ar šā nolīguma VI panta 3. punkta b) apakšpunktu. Šādi pasākumi tiek veikti ar nolūku virzīt zinātnes, rūpnieciskās konkurences, ekonomisko un sociālo attīstības progresu, īpaši uzsverot šādas jomas:

—

biotehnoloģija,

—

informācijas un saziņas tehnoloģijas,

—

bioinformātika,

—

kosmoss,

—

mikro- un nanotehnoloģijas,

—

materiālu zinātniskā izpēte,

—

tīrās tehnoloģijas,

—

vides resursu pārvaldība un droša izmantošana,

—

biodrošība,

—

veselība un medicīna,

—

aeronautika,

—

metroloģija, standartizācija un atbilstības izvērtēšana, un

—

humanitārās zinātnes.

V pants

Sadarbības pasākumi

1.   Puses veicina:

a)

zinātniskās izpētes vienību piedalīšanos sadarbības pasākumos, ko paredz šis nolīgums saskaņā ar Pušu iekšējo politiku un normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu līdzīgas iespējas dalībai viņu zinātniskās izpētes un tehnoloģiju attīstības pasākumos un veicinātu to priekšrocību labu izmantošanu;

b)

savstarpēju iespēju piedalīties pasākumos, ko veicina katra Puse saskaņā ar kārtējo valsts programmu vai politiku.

2.   Sadarbības pasākumiem var būt šādi veidi:

a)

kopīgi ZITA projekti;

b)

zinātnieku, pētnieku un tehnisko ekspertu vizītes un apmaiņa;

c)

kopīga zinātnisko semināru, konferenču, simpoziju un semināru organizēšana, kā arī ekspertu piedalīšanās šādos pasākumos;

d)

saskaņoti pasākumi, piemēram, to ZITA projektu apvienošana, kas jau īstenoti saskaņā ar procedūrām, kuras piemēro katras Puses un zinātnisko tīklu ZITA programmām;

e)

materiālu un iekārtu apmaiņa un to koplietošana;

f)

informācijas apmaiņa par praksēm, normatīvajiem aktiem un programmām attiecībā uz sadarbību saskaņā ar šo nolīgumu, ietverot informāciju par politiku zinātnes un tehnoloģijas jomā;

g)

jebkuri citi pasākumi, kurus Uzraudzības komiteja iesaka veikt saskaņā ar VI pantu un kuri tiek uzskatīti par atbilstīgiem abu Pušu piemērotajām politiskajām nostādnēm un procedūrām.

3.   Kopīgie ZITA projekti tiek veikti tikai pēc tam, kad dalībnieki ir noslēguši Kopīgo tehnoloģiju pārvaldības plānu, kā norādīts šā nolīguma pielikumā.

VI pants

Sadarbības pasākumu saskaņošana un īstenošana

1.   Sadarbības pasākumu paātrināšanu un saskaņošanu saskaņā ar šo nolīgumu Kopienas vārdā veic Eiropas Komisijas dienesti un Brazīlijas vārdā – Ārlietu ministrija, rīkojoties kā izpildītāji.

2.   Izpildītāji izveido Zinātniskās un tehniskās sadarbības koordinācijas komiteju, kas ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību. Komitejā ir katras Puses oficiālie pārstāvji, un tā izstrādā savu reglamentu.

3.   Koordinācijas komitejas pienākumos ietilpst:

a)

piedāvāt un atbalstīt sadarbības pasākumus saskaņā ar šā nolīguma V pantu;

b)

norādīt nākamajam gadam, ievērojot V panta 1. punkta b) apakšpunktu, no iespējamiem ZITA sadarbības sektoriem tos prioritāros savstarpējās intereses sektorus vai apakšsektorus, kuros tiek meklēta sadarbība;

c)

piedāvāt pētniekiem abās Pusēs savstarpējas intereses projektu vai papildu projektu apvienošanu;

d)

sniegt ieteikumus, ievērojot V panta 2. punkta g) apakšpunktu;

e)

sniegt padomus Pusēm par veidiem, kā pastiprināt un uzlabot sadarbību, kas būtu saskaņā ar šajā nolīgumā noteiktajiem principiem;

f)

pārbaudīt šā nolīguma efektīvu īstenošanu un funkcionēšanu;

g)

nodrošināt Pusēm gada pārskatu par saskaņā ar šo nolīgumu uzsāktās sadarbības statusu, sasniegto līmeni un efektivitāti. Šo pārskatu iesniedz Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar Sadarbības pamatnolīgumu, kas noslēgts starp Pusēm 1992. gada 29. jūnijā.

4.   Koordinācijas komiteja, kas ziņo Apvienotajai komitejai, parasti sanāk katru gadu, vēlams pirms Apvienotās komitejas sanāksmes, saskaņā ar iepriekš kopīgi noteiktu grafiku. Sanāksmes pārmaiņus rīko Kopienā un Brazīlijā. Ārkārtas sanāksmes var rīkot pēc jebkuras Puses lūguma.

5.   Izmaksas, kas radušās pārstāvjiem, apmeklējot Koordinācijas komitejas sanāksmes, sedz tā Puse, ko tie pārstāv.

VII pants

Finansējums

Sadarbības pasākumi ir atkarīgi no atvēlētā finansējuma pieejamības un no Pušu piemērojamiem normatīvajiem aktiem, politiskajām nostādnēm un programmām. Izmaksas, kas rodas sadarbības pasākumu dalībniekiem, parasti netiek atlīdzinātas, pārnesot naudas līdzekļus no vienas Puses otrai.

VIII pants

Personāla un iekārtu ievešana

1.   Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus un pieliek visas pūles saskaņā ar katras Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem, lai atvieglotu ievešanu, uzturēšanos un izvešanu no tās teritorijas attiecībā uz personām, materiāliem, datiem un iekārtām, kas saistīti ar Pušu attīstītajiem sadarbības pasākumiem vai tiek tajos izmantoti saskaņā ar šā nolīguma nosacījumiem, un garantē nodokļu un muitas nodevu atvieglojumus saskaņā ar katras Puses teritorijā piemērojamiem normatīvo aktu noteikumiem.

2.   Ja konkrēti vienas Puses sadarbības pasākumi ietver to, ka jāsniedz finansiāls atbalsts otras Puses dalībniekiem, tad stipendijām, finansiāliem pabalstiem vai līdzīgam atbalstam, ko viena Puse sniedz otras Puses dalībniekiem, atbalstot šos pasākumus, piešķir nodokļu un muitas atvieglojumus saskaņā ar katras Puses teritorijā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

IX pants

Intelektuālais īpašums

Intelektuālā īpašuma jautājumi, kas rodas saskaņā ar šo nolīgumu, tiek risināti saskaņā ar pielikumu, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa.

X pants

Kopienas pasākumi attīstības valstu atbalstam

Šis nolīgums neietekmē Brazīlijas kā attīstības valsts piedalīšanos Kopienas pasākumos zinātniskās izpētes jomā, kas veltīta attīstībai.

XI pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, saskaņā ar minētajā Līgumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Brazīlijas Federatīvās Republikas teritorijā.

XII pants

Stāšanās spēkā, izbeigšana un domstarpību izšķiršana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad abas Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas ir nepieciešamas, lai nolīgums stātos spēkā.

2.   Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā piecus gadus, un to var atjaunot ar savstarpēju nolīgumu starp Pusēm pēc novērtēšanas katra sekojošā atjaunošanas laikposma priekšpēdējā gadā.

3.   Šo nolīgumu var grozīt, Pusēm vienojoties. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi minēti 1. punktā.

4.   Šo nolīgumu var izbeigt jebkurā laikā jebkura no Pusēm, par to rakstiski informējot otru Pusi sešus mēnešus iepriekš, izmantojot diplomātiskos kanālus. Šā nolīguma termiņa beigšanās vai šā nolīguma izbeigšana neietekmē neviena darbībā esoša kopīga zinātniskās izpētes projekta derīgumu vai norisi saskaņā ar šo nolīgumu, ne arī konkrētas tiesības un pienākumus, kas radušies saskaņā ar pielikumu.

5.   Visus jautājumus vai strīdus attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Pusēm savstarpēji vienojoties.

Sagatavots Brazīlijā divi tūkstoši ceturtā gada deviņpadsmitajā janvārī divos oriģināleksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Šo tekstu atšķirīgas interpretācijas gadījumā angļu valodas versija vienmēr būs noteicošā.

PIELIKUMS

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

Saskaņā ar šā nolīguma IX pantu:

 

Puses nodrošina, ka intelektuālais īpašums, kas radies saskaņā ar šo nolīgumu, tiek pienācīgi un efektīvi aizsargāts.

 

Puses apņemas savlaicīgi informēt viena otru par jebkuriem saskaņā ar šo nolīgumu radītiem izgudrojumiem vai citiem darbiem, kas var radīt intelektuālā īpašuma tiesības.

I.   DARBĪBAS JOMA

A.

Šajā nolīgumā jēdzienam “intelektuālais īpašums” ir tāda nozīme, kāda noteikta 2. pantā Konvencijā, ar kuru nodibina Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (PIĪO), kas parakstīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā.

B.

Šis pielikums nekādi nemaina vai nemazina tiesību, interešu un intelektuālā īpašuma sadali starp Pusi un tās valstspiederīgajiem vai dalībniekiem, kuru nosaka katras Puses tiesību akti un prakse.

C.

Radušos strīdus intelektuālā īpašuma jomā risina sarunu veidā starp dalības iestādēm, uz ko tie attiecas, vai vajadzības gadījumā Puses un to oficiālie pārstāvji. Ja Puses par to ir savstarpēji vienojušās, strīdi var tikt iesniegti arbitrāžas tiesā saskaņā ar šādos gadījumos piemērojamiem starptautisko tiesību aktiem. Ja nav nolemts citādi un Puses vai to oficiālie pārstāvji nav to rakstiski apstiprinājuši, tiek piemēroti Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas standarti.

D.

Ja kāda Puse uzskata, ka konkrēts kopīgu pētījumu projekts šā nolīguma izpratnē var izraisīt tāda intelektuālā īpašuma radīšanu vai dāvināšanu, kas nav aizsargāts otras Puses teritorijā spēkā esošajos tiesību aktos, Puses nekavējoties uzsāk sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

II.   TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

A.

Katra Puse saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem ar līgumu var iegūt neekskluzīvu, neatsaucamu, bezmaksas atļauju tulkot, reproducēt, adaptēt, nodot un publiski izplatīt rakstus, ziņojumus un tehniskas un zinātniskas grāmatas, kas radušās tieši no sadarbības pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu, nodrošinot, ka tiek ievēroti likumīgie nosacījumi par darba radīšanas īpašumtiesībām un autortiesību nodošanu. Visās darbu kopijās, kas var būt autortiesību priekšmets un kas radītas saskaņā ar šiem noteikumiem un izplatītas publiski, jāmin autoru vārdi, izņemot gadījumus, kad autori ir īpaši atteikušies no šīm tiesībām.

B.

Visa veida intelektuālā īpašuma tiesības, kas nav aprakstītas šā pielikuma II nodaļas A punktā, tiek piešķirtas, kā norādīts turpmāk.

1)

Viespētnieki, piemēram, zinātnieki, kas ierodas galvenokārt savas izglītības veicināšanai, saņem intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar vienošanos ar viņu uzņēmējām iestādēm saskaņā ar attiecīgajiem to valsts tiesību aktiem. Papildus katram viespētniekam, kas nosaukts par izgudrotāju, ir tiesības, tādā pašā veidā kā uzņēmējas iestādes pētniekiem, uz jebkuru proporcionālu tā honorāra daļu, ko uzņēmēja iestāde saskaņā ar intelektuālā īpašuma izmantošanas atļauju.

2)

Attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kas ir radīts vai var tikt radīts kopīgos pētījumos, dalībnieki izveido kopīgo tehnoloģiju pārvaldības plānu, par ko vienojas ar rakstisku līgumu starp kopīgā pētījumu projekta dalībniekiem, iepriekš nosakot to rezultātu vai jebkuru labumu taisnīgu un līdzsvarotu sadali, kas radušies no sadarbības, ņemot vērā attiecīgo Pušu vai to dalībnieku ieguldījumu, un stingrā saskaņā ar katrā Pusē spēkā esošiem intelektuālā īpašuma tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem par intelektuālo īpašumu, ko parakstījušas Puses.

a)

Ja Puses vai to dalībnieki nepieņem tās Puses, kura zina par intelektuālā īpašuma radīšanu vai iespējamu radīšanu kopīga pētījuma rezultātā, kopīgo tehnoloģiju pārvaldības plānu sadarbības sākuma posmā un ja tās nespēj slēgt nolīgumu saprātīgā laikposmā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, Pusēm nekavējoties jāsāk sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Kamēr jautājums nav atrisināts, šāds intelektuālais īpašums pieder Pusēm vai to dalībniekiem kopīgi, ja vien kopīgi nevienojas citādi;

b)

ja kopīgo pētījumu projekts, kas veikts saskaņā ar šo nolīgumu, rada tādu intelektuālo īpašumu, kas būtu jāaizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, ko neparedz spēkā esošie tiesību akti vienā no Pusēm, Puses nekavējoties sāk sarunas, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

III.   KONFIDENCIĀLA INFORMĀCIJA

A.

Katra Puse un tās dalībnieki aizsargā jebkurus komercdarbības un/vai rūpniecības noslēpumus, kas noteikti kā konfidenciāli un kas radīti un piegādāti saskaņā ar šo nolīgumu, ievērojot piemērojamos normatīvos aktus un praksi, par ko Puses vienojušās.

B.

Neviena Puse vai dalībnieks nedrīkst bez iepriekšējas atļaujas izpaust informāciju, kas noteikta kā konfidenciāla, izņemot darbiniekiem, kas pieder pie ierēdņu, līgumslēdzēju vai apakšuzņēmēju kategorijas; informācijas publiskošana ir stingri ierobežota, tā atļauta tikai pusēm, kas iesaistītas kopīgo pētījumu projektā, par ko vienojušies dalībnieki, un/vai oficiālajam valdības iestāžu personālam, kas saistīts ar projektu vai šo nolīgumu.

C.

Informācija var tikt izpausta vienīgi Pusēm ar rakstisku atļauju, un to nekādā gadījumā nedrīkst izpaust plašāk, nekā tas ir tieši vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumus, pienākumus vai līgumus, kas saistīti ar izpausto informāciju.

D.

Konfidenciālās informācijas saņēmēji rakstveidā apņemas paturēt šādu informāciju noslēpumā, un Pusēm jānodrošina, lai šīs saistības tiktu izpildītas.

E.

Pusei nekavējoties jāpaziņo otrai Pusei, ja tā nespēj vai, iespējams, nespēs garantēt konfidenciālās informācijas neizpaušanu. Puses viena otrai sniegs padomus, lai noteiktu, kādi pasākumi ir piemērojami šādā gadījumā.