par nolīguma slēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā par protokola pagaidu piemērošanu, ar ko laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par Protokola pagaidu piemērošanu, ar ko laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, ir apstiprināts Kopienas vārdā.

Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā un Protokola teksti ir pievienoti šim lēmumam.

Protokola noteiktās zvejas iespējas starp dalībvalstīm ir sadalītas šādi:

Ja šo dalībvalstu licenču pieprasījumi neizsmeļ Protokola noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt licenču pieprasījumus no citām dalībvalstīm.

Dalībvalstīm, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo Protokolu, ir jāpaziņo Komisijai par katra loma apjomu, kas nozvejots Komoru zvejas zonā, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 500/2001 (2).

Padomes priekšsēdētājam ir tiesības iecelt personas, kas pilnvarotas parakstīt Nolīgumu Kopienas vārdā.

Briselē, 2005. gada 20. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. BECKETT

vēstuļu apmaiņas veidā par Protokola pagaidu piemērošanu, ar ko laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

Atsaucoties uz Protokolu, kas parafēts 2004. gada 24. novembrī un kas nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, man ir tas gods Jūs informēt, ka Komoru valdība ir gatava provizoriski piemērot šo Protokolu, sākot no 2005. gada 1. janvāra, gaidot tā stāšanos spēkā saskaņā ar tā 13. pantu, ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena veiks to pašu.

Tādā gadījumā Protokola 2. pantā noteiktās ikgadējās finansiālās kompensācijas pirmā daļa ir jāsamaksā līdz 2005. gada 30. septembrim.

Būšu Jums pateicīgs, ja apstiprināsiet Eiropas Kopienas piekrišanu iepriekš minētajam.

Man ir tas gods apstiprināt, ka šodien esmu saņēmis Jūsu vēstuli ar šādu saturu:

“Atsaucoties uz Protokolu, kas parafēts 2004. gada 24. novembrī un kas nosaka zvejas iespējas un finanšu kompensāciju laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, man ir tas gods Jūs informēt, ka Komoru valdība ir gatava provizoriski piemērot šo Protokolu, sākot no 2005. gada 1. janvāra, gaidot tā stāšanos spēkā saskaņā ar tā 13. pantu ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena veiks to pašu.

Tādā gadījumā Protokola 2. pantā noteiktās ikgadējās finanšu kompensācijas pirmā daļa ir jāsamaksā līdz 2005. gada 30. septembrim.

Būšu Jums pateicīgs, ja apstiprināsiet Eiropas Kopienas piekrišanu iepriekš minētajam.”

Man ir tas gods apstiprināt Eiropas Kopienas piekrišanu šīs vēstules saturam.

ar ko laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju, kas paredzēta nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām

1. Sākot no 2005. gada 1. janvāra un uz 6 gadiem saskaņā ar Nolīguma 2. pantu zvejas iespējas ir noteiktas šādi:

2. Šā panta 1. punktu piemēro ar nosacījumu, ka ir izpildīti šā Protokola 4. un 5. panta noteikumi.

3. Kuģi, kas peld ar kādas Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, drīkst zvejot Komoru ūdeņos vienīgi tad, ja tiem ir zvejas licence, ko izsniedz šā Protokola ietvaros un saskaņā ar šā Protokola pielikumā aprakstītajiem noteikumiem.

1. Nolīguma 6. pantā minētā finanšu kompensācija 1. pantā minētajam laikposmam ir noteikta 2 340 000 euro.

2. Šā panta 1. punktu piemēro ar nosacījumu, ka ir izpildīti šā Protokola 4., 5. un 7. panta noteikumi.

3. Šā panta 1. punktā minēto finanšu kompensāciju maksā Kopiena, rēķinot 390 000 euro gadā, šā Protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja Kopienas kuģu Komoru ūdeņos nozvejotā apjoma kopums pārsniedz 6 000 tonnas gadā, gada finanšu kompensācijas kopējo summu paaugstina par 65 euro par katru papildu nozvejoto tonnu. Tomēr kopējā gada summa, ko Kopiena maksā, nedrīkst pārsniegt divkāršu summu 3. pantā noteiktajai (780 000 euro). Ja Kopienas kuģu nozvejotais pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršai kopējai gada summai, summu, kas jāmaksā par daudzumu, kas pārsniedz šo robežu, maksā nākamajā gadā.

5. Maksājumu izdara vēlākais 2005. gada 30. septembrī par pirmo gadu un vēlākais Protokola noslēgšanas gadadienā par nākamajiem gadiem.

6. Ar nosacījumu, ka ir izpildīti 6. panta noteikumi, šīs finanšu kompensācijas izlietošana attiecas vienīgi uz Komoru valdības kompetenci.

7. Finanšu kompensācijas daļu, kas norādīta šā Protokola 7. panta 1. punktā, iemaksā kontā, ko Komoru ministrija, kas atbildīga par zivsaimniecību ir atvērusi Komoru Centrālajā Bankā. Atlikušo finanšu kompensācijas daļu iemaksā Valsts Kases kontā, kas atvērts Komoru Centrālajā Bankā.

Saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, pamatojoties uz Indijas okeāna Tunzivju komisijā (IOTK) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem, puses konsultējas Apvienotajā komisijā, kas noteikta Nolīguma 7. pantā, lai vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un kopīgas vienošanās pieņemtu pasākumus ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zvejas resursu apsaimniekošanu, kas ietekmē Kopienas kuģu darbības.

1. Šā Protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas var palielināt ar kopīgu vienošanos, ja saskaņā ar 3. pantā minētās zinātniskās sanāksmes secinājumiem šī palielināšana neietekmē ilgtspējīgu Komoru resursu apsaimniekošanu. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finanšu kompensāciju palielina proporcionāli un pro rata temporis. Tomēr Eiropas Kopienas maksātās finanšu kompensācijas gada kopējā summa nedrīkst pārsniegt šādi pielāgotas summas divkāršu vērtību.

2. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz divkāršu daudzumu tam, kas atbilst pārskatītai gada kopējai summai, tad summu, kas jāmaksā par daudzumu, kas pārsniedz šo robežu, maksā nākamajā gadā.

3. Gadījumā, ja puses vienojas par 3. pantā minēto pasākumu pieņemšanu, paredzot 1. pantā minēto zvejas iespēju samazināšanu, finanšu kompensāciju samazina proporcionāli un pro rata temporis.

4. Arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādām kuģu kategorijām var pārskatīt ar kopēju pušu vienošanos un ievērojot visus iespējamos zinātniskās sanāksmes ieteikumus attiecībā uz krājumu apsaimniekošanu, ko varētu ietekmēt šī pārdale. Puses vienojas par atbilstošu finanšu kompensācijas noregulēšanu, ja zvejas iespēju pārdale to pamato.

Ja Kopienas zvejas kuģi ir ieinteresēti zvejas darbībās, kas nav norādītas 1. pantā, puses konsultējas pirms iespējamas atļaujas piešķiršanas no Komoru iestāžu puses. Vajadzības gadījumā puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro šīm jaunajām zvejas iespējām, un, ja nepieciešams, veic grozījumus šajā Protokolā un tā pielikumā.

Finanšu kompensācijas maksājuma apturēšana un pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā

1. Nopietnu apstākļu gadījumā, izņemot dabas fenomenus, kas traucē zveju Komoru ūdeņos, Eiropas Kopiena var apturēt 1. panta 2. punktā minētās finanšu kompensācijas maksājumu, ja iespējams, pēc pušu konsultācijām un ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena ir samaksājusi visu pienākošos summu apturēšanas brīdī.

2. Finanšu kompensācijas maksājumu atsāk, tiklīdz puses ar kopēju vienošanos pēc konsultācijām konstatē, ka apstākļi, kas izraisīja zvejas pārtraukšanu, ir pazuduši un ka situācija var ļaut atsākt zveju.

3. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu Kopienas kuģiem piešķirto licenču derīguma termiņu pagarina par tādu laikposmu, kas vienāds ar zvejas apturēšanas laikposmu.

1. Šā Protokola 2. panta 1. punktā minētā finanšu kompensācija līdz 60 % no kompensācijas summas ir paredzēta zvejas nozares politikas attīstībai un ieviešanai Komorās ar mērķi izveidot atbildīgu zvejniecību tās ūdeņos. Šīs daļas pārvaldība pamatojas uz īstenojamiem mērķiem, kas noteikti pēc pušu kopīgas vienošanās un tiem atbilstošām gada un daudzgadu programmām.

2. Lai ieviestu iepriekš 1. punktā minētos noteikumus, puses Apvienotajā komisijā, kas noteikta nolīguma 7. pantā, sākot ar Protokola stāšanos spēkā un vēlākais trīs mēnešu laikā pēc šī Protokola stāšanās spēkā, vienojas par daudzgadu sektoriālo programmu un tās piemērošanas kārtību, tostarp konkrēti par:

3. Visi ierosinātie daudzgadu sektoriālās programmas grozījumi pusēm ir jāapstiprina Apvienotajā komisijā.

4. Katru gadu Komoras nolemj par 1. punktā minētās finanšu kompensācijas daļas izlietojumu sadalījumu daudzgadu programmas ieviešanai. Attiecībā uz pirmo gadu, kad Protokols ir spēkā, par šo sadalījumu ir jāpaziņo Kopienai brīdī, kad Apvienotajā komisijā pieņem daudzgadu sektoriālo programmu. Par katru nākamo gadu Komoras paziņo Kopienai par šo izlietošanu vēlākais iepriekšējā gada 30. novembrī.

5. Gadījumā, ja daudzgadu sektoriālās programmas ieviešanas rezultātu gada novērtējums to pamato, puses konsultējas, lai noteiktu noteikumus jaunai šā Protokola 2. panta 1. punktā noteiktās finanšu kompensācijas izlietojuma sadalījumu, lai šiem rezultātiem pielāgotu Programmas ieviešanai izlietoto fondu faktisko summu.

1. Visiem strīdiem pušu starpā attiecībā uz šā Protokola noteikumu interpretāciju un piemērošanu, ir jābūt pamatā konsultācijām pušu starpā Apvienotajā komisijā, kas paredzēta Nolīguma 7. pantā un kas, ja nepieciešams, tiek sasaukta uz ārkārtas sesiju.

2. Neskarot 9. panta noteikumus Protokola piemērošanu var apturēt pēc kādas puses iniciatīvas, ja strīdu, kas pretnostata puses, uzskata par smagu un ja konsultācijas Apvienotajā komisijā saskaņā ar 1. punktu nav ļāvušas to izbeigt ar izlīgumu.

3. Protokola piemērošanas apturēšana ir pakļauta ieinteresētās puses paziņojumam par tās nodomu rakstiski un vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā šī apturēšana stāsies spēkā.

4. Apturēšanas gadījumā puses turpina konsultācijas, lai meklētu risinājumu ar izlīgumu strīdam, kas tās pretnostata. Ja šādu risinājumu atrod, Protokola piemērošana atjaunojas un finanšu kompensācijas summu samazina proporcionāli un pro rata temporis atkarībā no laikposma ilguma, kurā Protokola piemērošana bija apturēta.

Ja ir izpildīti 3. panta noteikumi, gadījumā, ja Kopiena izlaistu 2. pantā noteiktos maksājumus, šā protokola piemērošanu var pārtraukt pie šādiem nosacījumiem:

Zvejas kuģu darbības Komoru ūdeņos nosaka Komorās piemērojamie tiesību akti, izņemot, ja nolīgumā vai šajā Protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

Trešajā šā Protokola, tā pielikuma un papildinājumu piemērošanas gadā puses var pārskatīt protokola, pielikuma un papildinājumu noteikumus un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus. Šajos grozījumos var iekļaut tonnāžas robežlīmeņus un kuģu īpašnieku fiksētos avansa maksājumus.

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām pielikumu anulē un aizstāj ar šā Protokola pielikumu.

1. Šis Protokols un tā pielikums stājas spēkā datumā, kurā puses savstarpēji paziņo par tam nepieciešamo procedūru izpildi.

2. Lai kuģis saņemtu atzīšanu, kuģa īpašniekam, kapteinim un pašam kuģim nedrīkst būt aizliegta zveja Komorās. Tiem ir jābūt likumības stāvoklī attiecībā pret Komoru pārvaldes iestādēm tajā nozīmē, ka tiem ir jābūt nokārtojušiem visas iepriekšējās saistības, kas radušās sakarā ar to zveju Komorās, ievērojot ar Kopienu noslēgtos zvejas nolīgumus.

3. Katru Kopienas kuģi, kas pieprasa zvejas licenci, ir jāpārstāv kuģa aģentam, kurš rezidē Komorās. Šī pārstāvja vārdu un adresi norāda licences pieprasījumā.

4. Kopienas kompetentās iestādes iesniedz Komoru kompetentajām iestādēm pieprasījumu attiecībā uz katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 20 dienas pirms prasītā derīguma termiņa sākšanās.

5. Pieprasījumus iesniedz Komoru kompetentajām iestādēm saskaņā ar veidlapām, kuru paraugs dots I papildinājumā.

8. Maksa ietver visus valsts un vietējos izdevumus, izņemot ostas nodokļus un izdevumus par pakalpojumiem.

9. Attiecībā uz visiem kuģiem 15 dienu laikā pēc tam, kad Komoru kompetentās iestādes ir saņēmušas visus iepriekš 6. punktā minētos dokumentus, licences izsniedz kuģa īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem ar Eiropas Kopienu Komisijas Delegācijas Maurīcijā starpniecību.

10. Gadījumā, ja licences parakstīšanas brīdī Eiropas Komisijas Delegācijas birojs ir slēgts, licenci nodod tieši kuģa aģentam ar kopiju Delegācijai.

12. Tomēr pēc Eiropas Komisijas lūguma un pierādītas nepārvaramas varas gadījumā viena kuģa licenci aizstāj ar jaunu licenci, kas izdota uz cita kuģa vārda, kas līdzīgs aizstājamajam kuģim, un par to nav jāveic jauna maksa.

13. Aizstājamā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod anulēto licenci Komoru kompetentajām iestādēm ar Eiropas Komisijas Delegācijas starpniecību.

14. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks ir atdevis anulēto licenci Komoru kompetentajām iestādēm. Eiropas Komisijas Delegāciju Maurīcijā informē par licences nodošanu.

15. Licence ir pastāvīgi jāglabā uz kuģa, neskarot to, kas noteikts šā pielikuma VII nodaļas 2. punktā.

3. Licences izsniedz pēc tam, kad kompetentajām valsts iestādēm ir samaksātas šādas summas:

4. Maksu galīgo aprēķinu par visu gadu veic Eiropas Kopienu Komisija vēlākais nākamā gada 31. jūlijā, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, ko sastāda katrs kuģa īpašnieks un apliecina par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti dalībvalstīs kā, piemēram, Pētniecības Institūts Attīstībai (PIA), Instituto Español de Oceanografia (IEO) un Instituto de Investigação das Pescas e do Mar (IPIMAR).

5. Šo aprēķinu paziņo vienlaicīgi Komoru kompetentajai iestādei un kuģa īpašniekiem.

6. Katru iespējamo papildu maksājumu kuģa īpašnieki veiks Komoru valsts kompetentajām iestādēm vēlākais nākamā gada 31. augustā uz kontu, kas minēts šās nodaļas 1. iedaļas 7. punktā.

7. Tomēr, ja galīgais aprēķins ir zemāks par šās iedaļas 3. punktā minēto avansa summu, attiecīgo pārpalikušo summu kuģa īpašnieks nevar atgūt.

Lai novērstu kaitīgo iedarbību uz maza apjoma zveju Komoru ūdeņos, Kopienas kuģiem nav atļauts zvejot tuvāk par 10 jūras jūdzēm no katras salas, ne arī 3 jūras jūdžu rādiusā ap zivju koncentrēšanās iekārtām, ko ieviesusi Komoru ministrija, kas atbildīga par zivsaimniecību, un kuru atrašanās vietas ir paziņotas Eiropas Komisijas pārstāvim Maurīcijā.

Šos noteikumus var pārskatīt nolīguma 7. pantā minētā Apvienotā komisija.

2. Visiem kuģiem, kam ir atļauts zvejot Komoru ūdeņos, saskaņā ar nolīgumu ir pienākums paziņot savu nozveju Komoru ministrijai, kas atbildīga par zivsaimniecību saskaņā ar šādiem noteikumiem.

3. Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Komoru valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa licenci līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest rēderim sodu, kāds paredzēts Komorās spēkā esošajā likumdošanā. Par to informē Eiropas Komisiju.

1. Katrs Kopienas kuģis uz sava rēķina uzņem vismaz vienu vietējo jūrnieku reisa laikā Komoru ūdeņos.

3. Kuģu īpašnieki brīvi izvēlas jūrniekus, ko uzņemt uz sava kuģa, no tiem, kas norādīti Komoru kompetentās iestādes iesniegtā sarakstā.

4. Kuģu īpašnieki vai viņa pārstāvis paziņo Komoru kompetentajai iestādei uz attiecīgā kuģa uzņemto vietējo jūrnieku vārdus, norādot viņu veicamo lomu ekipāžā.

5. Starptautiskās darba organizācijas (SDO) deklarāciju par darba principiem un pamattiesībām pilnībā piemēro attiecībā uz jūrniekiem, ko uzņem uz ES kuģiem. Tas ietver brīvību dibināt organizācijas un tiesības uz darbinieku kolektīvu sarunu un šo tiesību atzīšanu, un par diskriminācijas novēršanu saistībā ar amatu un profesiju.

6. Vietējo jūrnieku darba līgumus, kuru vienu kopiju nodod parakstītājiem, noslēdz starp Kuģu īpašnieka pārstāvi (pārstāvjiem) un jūrniekiem un/vai to arodbiedrībām vai to pārstāvjiem saistībā ar Komoru kompetento iestādi. Šie līgumi garantēs jūrniekiem ienākumus no jūrniekiem paredzētā sociālā nodrošinājuma shēmas, kas ietver dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanu.

7. Vietējo jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Tā jānosaka pirms licenču izsniegšanas ar kopēju nolīgumu starp kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem un Komoru iestādēm. Tomēr vietējo jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt zemāki par tiem, ko piemēro Komoru kuģu apkalpēm un jebkādā gadījumā ne zemāki par SDO normām.

8. Katram jūrniekam, ko pieņēmuši darbā Kopienas kuģi, ir jāstādās priekšā norādītā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms tās, kas piedāvāta viņa uzņemšanai. Ja jūrnieks neierodas uzņemšanai paredzētajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks ir automātiski atbrīvots no saistībām uzņemt šo jūrnieku.

9. Gadījumā, ja vietējie jūrnieki netiek uzņemti citu iemeslu dēļ nekā iepriekšējā punktā minētais, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par katru reisa dienu Komoru ūdeņos fiksēta likme, kas noteikta $ 20 dienā. Šo summu samaksās vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktajās robežās.

10. Šo summu izmantos vietējo jūrnieku apmācībai un to iemaksās Komoru iestāžu norādītajā kontā.

Kopienas zvejas kuģiem ir jāievēro Indijas okeāna Tunzivju komisijas (IOTK) pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem, to tehniskajām specifikācijām un visiem citiem tehniskajiem pasākumiem, ko piemēro to zvejai.

1. Kuģi, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauja zvejot Komoru ūdeņos, uzņem Komoru zivsaimniecības iestāžu ieceltus novērotājus pie tālāk noteiktajiem nosacījumiem.

1.1. Pēc Komoru ministrijas, kas atbildīga par zivsaimniecību, pieprasījuma tunzivju zvejas kuģi uzņem tās ieceltu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Komoru ūdeņos nozvejoto lomu.

1.2. Komoru kompetentā iestāde sastāda to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotājs, kā arī iecelto novērotāju sarakstu, kuri tiks uzņemti uz kuģiem. Šie saraksti tiek atjaunināti. Uzreiz pēc to sastādīšanas sarakstus iesniedz Eiropas Komisijai un ik pēc trīs mēnešiem paziņo par to iespējamo atjaunošanu.

1.3. Komoru kompetentā iestāde licences izsniegšanas brīdī vai vēlākais 15 dienu laikā pirms dienas, kas noteikta novērotāja uzņemšanai paziņo attiecīgajiem kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem tā ieceltā novērotāja vārdu, kurš jāuzņem uz kuģa.

2. Novērotāja uzturēšanās laiks uz kuģa ilgst vienu reisu. Vienlaikus pēc Komoru kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma šo uzņemšanu var paildzināt uz vairākiem reisiem atkarībā no noteiktajam kuģim paredzēto reisu vidējā ilguma. Komoru kompetentās iestādes izsaka šo pieprasījumu, paziņojot noteiktā novērotāja vārdu uzņemšanai uz attiecīgā kuģa.

3. Novērotāja uzņemšanas nosacījumus nosaka kopīgā nolīgumā starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Komoru iestādēm.

4. Novērotāja uzņemšanu veic kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, un to īsteno pirmā reisa sākumā Komoru ūdeņos pēc norādīto kuģu saraksta paziņošanas.

5. Attiecīgie rēderi divu nedēļu laikā ar brīdinājumu desmit dienas iepriekš paziņo datumus un Komoru ostas, kas noteiktas novērotāju uzņemšanai.

6. Gadījumā, ja novērotāju uzņem ārzemju ostā, novērotāja ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir novērotājs no Komorām, atstāj Komoru ūdeņus, ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, cik iespējams, ātru Komoru novērotāja atgriešanos dzimtenē par kuģa īpašnieka līdzekļiem.

7. Ja novērotājs neatrodas noteiktajā vietā noteiktajā laikā un vēl divpadsmit stundas pēc šā laika, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no prasības uzņemt šo novērotāju.

9. Kuģa kapteinis veic visus pasākumus, kas attiecas uz viņa atbildību, lai nodrošinātu novērotāja fizisko un morālo drošību viņa funkciju izpildes laikā.

10. Novērotāja rīcībā ir visi atvieglojumi, kas nepieciešami viņa funkciju izpildei. Kuģa kapteinis viņam ļauj piekļūt komunikāciju līdzekļiem, kas nepieciešami viņa pienākumu izpildei, dokumentiem, kas tieši saistīti ar kuģa zveju, tostarp konkrēti kuģa žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī vietām kuģī, kas nepieciešamas, lai atvieglotu viņa pienākumu izpildi.

12. Novērošanas laikposma beigās un pirms kuģa atstāšanas novērotāji sagatavo darba ziņojumu, ko iesniedz Komoru kompetentajām iestādēm ar kopiju Eiropas Komisijai. Viņi paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kurš var tajā pievienot vai likt pievienot jebkādas piezīmes, ko tas uzskata par derīgām, apliecinot tās ar savu parakstu. Vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim, kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi.

13. Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina apstākļos, kas atbilst kuģa virsniekiem.

14. Novērotāja algu un sociālās garantijas sedz Komoru kompetentās varas iestādes.

15. Kuģu īpašnieki piedalās zinātnisko novērojumu izdevumu segšanā maksājot $ 20 dienā par kuģi. Šo maksu veic papildus un vienlaicīgi ar zvejas maksu.

1. Eiropas Kopienas rīcībā ir atjaunināts to kuģu saraksts, kuriem saskaņā ar šā Protokola nosacījumiem ir izsniegta zvejas licence. Šo saraktu paziņo Komoru iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, tūlīt pēc tā sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts.

2. Kopienas kuģus var ierakstīt iepriekšējā punktā minētajā sarakstā tūlīt pēc tam, kad ir saņemts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minētā avansa maksājuma paziņojums. Šajā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt šā saraksta apstiprinātu kopiju un turēt to uz kuģa zvejas licences vietā, līdz tā ir izsniegta.

3.1. Kopienas kuģi vismaz 3 stundas iepriekš paziņo Komoru iestādēm, kas atbildīgas par zvejas kontroli, savu nodomu iebraukt Komoru ūdeņos vai izbraukt no tiem.

3.2. Paziņojot par izbraukšanu, katrs kuģis paziņo arī savu atrašanās vietu un uz kuģa esošās nozvejas daudzumu un sugas. Šos paziņojumus būtu jāveic pa faksu vai gadījumā, ja kuģi nav aprīkoti ar faksa aparātu, pa radio.

3.3. Kuģi, kuru atklāj zvejojot, iepriekš nebrīdinot Komoru kompetentās iestādes, uzskata par kuģi bez licences.

3.4. Faksa un telefona numuru, kā arī elektroniskā pasta adresi tāpat paziņo zvejas licences izsniegšanas brīdī.

4.1. Kopienas kuģu kapteiņi, kas zvejo Komoru ūdeņos, atļauj un atvieglo to Komoru ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas inspekcija un kontrole.

4.2. Šo ierēdņu atrašanās laiks uz kuģa nepārsniedz laiku, kas tiem nepieciešams uzdevumu veikšanai.

4.3. Pēc katras inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izsniedz apliecinājumu.

Visus Kopienas kuģus, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, uzraudzīs ar satelīta starpniecību saskaņā ar 3. papildinājuma nosacījumiem. Šie nosacījumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Komoru iestādes paziņo EK Delegācijai Maurīcijā par Komoru Zvejas pārraudzības centra (ZPC) darbības uzsākšanu.

6.1. Komoru kompetentās iestādes ne vēlāk kā 48 stundu laikā informē Eiropas Komisiju un kuģa karoga valsti par katru un par katru uzkāpšana uz klāja sankciju piemērošanu Kopienas kuģim Komoru ūdeņos.

6.2. Eiropas Komisija vienlaikus saņem detalizētu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kas izraisījuši šo uzkāpšana uz klāja.

7.1. Pēc tam Komoru kompetentā iestāde ir sastādījusi ziņojumu, kuģa kapteinim ir jāparaksta šis dokuments.

7.2. Šis paraksts neskar aizstāvības tiesības un līdzekļus, ko kuģa kapteinis var baudīt attiecībā uz pārkāpumu, ko tam pārmet.

7.3. Kapteinim ir jāvada savs kuģis uz Komoru iestāžu norādīto ostu. Neliela pārkāpuma gadījumā Komoru kompetentā iestāde pēc uzkāpšanas uz klāja var atļaut kuģim turpināt zveju.

8.1. Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai kuģa apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darba dienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek apspriede starp Eiropas Komisiju un Komoru kompetentajām iestādēm, apspriedē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

8.2. Šīs apspriedes laikā puses savā starpā apmainās ar dokumentiem vai citu derīgu informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot konstatēto faktu apstākļus. Kuģa īpašnieku vai tā pārstāvi informē par šīs apspriedes rezultātiem, kā arī par visiem pasākumiem, kas var izrietēt no kontroles uz klāja.

9.1. Pirms tiesiskas procedūras sākšanas pieļautā pārkāpuma risinājums tiek meklēts kompromisa ceļā. Šī procedūra tiek izbeigta vēlākais trīs darba dienas pēc uzkāpšanas uz klāja.

9.2. Mierizlīguma procedūras gadījumā piemērojamo sodanaudas summu nosaka saskaņā ar Komoru tiesību aktiem.

9.3. Gadījumā, ja lietu nav izdevies atrisināt mierizlīguma ceļā un to turpina kompetentajā tieslietu instancē, kuģa īpašnieks Komoru kompetento iestāžu norādītā bankā iemaksā galvojumu, ko nosaka, ņemot vērā uzkāpšanas uz klāja radītās izmaksas, kā arī sodanaudu summas un kompensācijas, kas uzliktas par tiesībpārkāpumu atbildīgajām personām.

9.4. Bankas galvojums ir neatsaucams pirms tiesas procedūras beigām. To atbrīvo, tiklīdz kā procedūra beidzas bez soda piespriešanas. Tāpat gadījumā, ja sods uzliek sodanaudu, kas zemāka par iemaksāto galvojumu, atlikušo summu Komoru kompetentās iestādes atlaiž.

10.1. Kopienas kuģiem, kas vēlas pārkraut lomus Komoru ūdeņos, šī darbība ir jāveic, piestājot Komoru ostās.

10.2. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš ir jāpaziņo Komoru kompetentajām iestādēm šāda informācija:

10.3. Pārkraušanu uzskata par izbraukšanu no Komoru ūdeņiem. Tātad kuģiem ir jāiesniedz Komoru kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācijas un jāpaziņo par savu nodomu vai nu turpināt zveju, vai izbraukt no Komoru ūdeņiem.

10.4. Jebkāda lomu pārkraušanas darbība, kas nav minēta iepriekšējos punktos, Komoru ūdeņos ir aizliegta. Ikviena persona, kas pārkāpj šos nosacījumus, ir pakļauta Komorās spēkā esošajos tiesību aktos paredzētajām sankcijām.

11. Kopienu kuģu kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu kādā Komoru ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Komoru inspektori. Kad inspekcija ir pabeigta, kuģa kapteinim izsniedz apliecinājumu.