13.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/34

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta un a) apakšpunkta, tas nosakāms tā, lai nekavētu šīs direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir gari augšanas periodi un kultūraugi ar augstu slāpekļa patēriņu.

(2)

Komisija 2002. gada 18. novembrī pieņēma Lēmumu 2002/915/EK (2) par atkāpes pieprasījumu saskaņā ar III pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu un 9. pantu Direktīvā 91/676/EEK. Atkāpe tika piemērota saistībā ar Dānijas rīcības programmu, kas pieņemta 1999.-2003. gadam un bija spēkā līdz 2004. gada 1. augustam. Tā atļāva izmantot līdz 230 kg slāpekli saturošus kūtsmēslus uz vienu hektāru gadā atsevišķām liellopu audzēšanas saimniecībām.

(3)

Dānija 2004. gada 8. janvārī pieprasīja šīs atkāpes pagarinājumu. Šo pieprasījumu papildināja tehniskie dokumenti, kas iesniegti 2004. gada 2. februārī, 2004. gada 2. aprīlī, 2004. gada 23. aprīlī, 2004. gada 14. jūnijā, 2004. gada 2. augustā, 2004. gada 14. septembrī un 2004. gada 4. oktobrī.

(4)

Dānijas tiesību akti, kas transponē Direktīvu 91/676/EEK, uzskatāmi par atbilstošiem direktīvai, un to noteikumi piemērojami arī minētajai atkāpei.

(5)

Dānija 2003. gada decembrī pabeidza novērtējumu tās Otrajam rīcības plānam attiecībā uz ūdens vidi, kurā norādīts uz nitrātu filtrācijas samazināšanas mērķu sasniegšanu par 48 % laikā no 1985. līdz 2003. gadam.

(6)

Dānijas parlamentārais nolīgums par Dānijas trešo rīcības plānu attiecībā uz ūdens vidi 2005.-2015. gadam noteica mērķus tālākai nitrātu filtrācijas samazināšanai par 13 % 2005.-2015. gadā un fosfātu atlikumu samazināšanai par 50 %.

(7)

Atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 5. pantam Dānija ir noteikusi rīcības programmas, kas nodrošina atbilstību direktīvā noteiktajam mērķim, ka nitrātu saturs gruntsūdeņos nedrīkst pārsniegt 50 mg/l.

(8)

Uzraudzības un kontroles rezultāti rāda, ka Lēmumā 2002/915/EK noteiktā atkāpe 2002.-2003. gadā ietvēra 1 845 liellopu audzēšanas saimniecības, 213 617 ganāmpulka vienības un 123 068 hektārus, kas attiecīgi ir 4 %, 11 % un 5 % no kopējā daudzuma Dānijā.

(9)

Aprēķini par nitrātu filtrāciju balstās uz barības vielu izpēti un analīzi lauksaimnieciskajos sateces baseinos, kā arī smilšaino augšņu un mālaino augšņu paraugu noņemšanas vietās, rāda, ka laikā no 1990. līdz 2003. gadam nitrātu filtrācija mālainās augsnēs ir samazinājusies par 42 % un smilšainajās augsnēs – par 52 %. Šis samazinājums ir apstiprinājies arī 2002.-2003. gadā.

(10)

Izmērīto nitrātu koncentrācijas tendenču analīze ūdenī, kas nāk no sakņu zonas, rāda, ka nitrātu koncentrācija pastāvīgi samazinās un patreiz tuvojas 50 mg/l, katru gadu samazinoties par 3,1 mg/l mālainās un par 6,1 mg/l smilšainās augsnēs. Nitrātu koncentrācija lauksaimniecisko sateces baseinu plūsmās 1990.-2003. gadā ir samazinājusies par 29 %. Nitrātu vidējā koncentrācija gan smilšainajās, gan mālainajās augsnēs 2003. gadā bija zem 50 mg/l.

(11)

Komisija, pārbaudot Dānijas pieprasījumu un jo īpaši novērtējot pieredzi, kas gūta saistībā ar Lēmumā 2002/915/EK paredzēto atkāpi, uzskata, ka Dānijas paredzētais kūtsmēslu daudzums, 230 kg slāpekļa uz hektāru gadā, nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiek ievēroti atsevišķi stingri nosacījumi.

(12)

Šis lēmums ir piemērojams saistībā ar Dānijas rīcības programmu, kas pieņemta 2004.-2007. gadam.

(13)

Lēmuma 2002/915/EK termiņš beidzās 2004. gada 1. augustā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar šo lēmumu, un lai nodrošinātu, ka liellopu audzētāji var turpināt izmantot atkāpes sniegtās priekšrocības, ir lietderīgi šo lēmumu piemērot no 2004. gada 2. augusta.

(14)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

a)

“liellopu audzēšanas saimniecības” ir saimniecības, kurās ir vairāk nekā trīs mājlopu vienības un vismaz divas trešdaļas no mājlopiem ir liellopi;

b)

“ganības” ir pastāvīgas vai pagaidu zālaugu platības (pagaidu platības parasti ierīko uz laiku līdz četriem gadiem);

c)

“kultūraugi, kuros sēj zāli” – skābbarības labība, skābbarības kukurūza un/vai vasaras mieži, kurā pirms (kukurūza) vai pēc ražas novākšanas iesēj zāli, kas iedarbojas kā secīgā kultūra bioloģiskai slāpekļa atlikumu savākšanai ziemas laikā;

d)

“bietes” ir lopbarības bietes.

a)

kopējam slāpekļa daudzumam jāatbilst attiecīgajam kultūraugam nepieciešamo barības vielu daudzumam un to uzņemšanai no augsnes, nosakot mēslošanas intensitāti par 10 % zemāku nekā ekonomiski optimālais līmenis;

b)

katrai saimniecībai ir nepieciešams mēslošanas plāns un pārskats. Vēlākais līdz 1. septembrim jāiesniedz iestādēm kultūraugu rotācijas plāns par periodu no 1. augusta līdz 31. martam. Līdz 21. aprīlim šie plāni visam periodam jāpapildina ar informāciju par paredzamo kūtsmēslu un slāpekļa mēslojuma izmantošanu un šiem plāniem jābūt iestāžu rīcībā. Augsekas plānos jānorāda ganības, ganību secīgā kultūra vai bietes un citi kultūraugi, kuros iesēj zāli. Mēslošanas plānā norāda paredzamo nepieciešamā slāpekļa un fosfora daudzumu, nosakot slāpekļa izmantošanu par 10 % zemāku par ekonomiski optimālo daudzumu. Tajā norāda arī mēslojuma veidu, ko paredzēts lietot (piemēram, kūtsmēsli, atkritumi, minerālmēslojums), un iekļauj kartes skici, kurā norādīta atsevišķo lauku atrašanās vieta. Plānus pārskata ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc jebkurām izmaiņām lauksaimniecības praksē, lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību. Mēslošanas plānu ik gadus iesniedz kompetentajai iestādei. Šos noteikumus sastāda kā obligātus rīkojumus;

c)

katra liellopu audzēšanas saimniecība kopā ar savu ikgadējo pieteikumu iesniedz mēslošanas pārskatu un piekrīt, ka tos var pārbaudīt izlases kārtībā;

d)

katrā liellopu audzēšanas saimniecībā, kas par precīzu mēslošanu ir saņēmusi atļauju atkāpei, periodiski veic slāpekļa un fosfora analīzi (vismaz reizi trijos gados, katros 5 ha zemes);

e)

kūtsmēslus neizkaisa rudenī pirms zāles kultivēšanas un pēc aršanas sēj kultūraugus ar augstu slāpekļa patēriņu.