22.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/44

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1540/98 par jaunu noteikumu izveidi kuģu būves atbalstam Grieķija ar 2001. gada 16. jūlija vēstuli informēja Komisiju par vairākiem valsts atbalsta pasākumiem, kas plānoti attiecībā uz uzņēmumu Hellenic Shipyards AE. Šo paziņojumu Komisija saņēma pēc ilgākas sazināšanās ar Grieķijas iestādēm pēc tam, kad Komisijai kļuva zināms par plānotajiem pasākumiem.

(2)

Komisija ar 2002. gada 5. jūnija vēstuli (3), kas autentiskajā valodā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), paziņoja Grieķijas Republikai par savu nodomu apstiprināt dažus attiecīgos atbalsta pasākumus un uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz dažiem citiem pasākumiem (še turpmāk “apstrīdētie pasākumi”), jo īpaši pasākumiem, kas paredzēti 5. panta 2. punktā un 6. panta 2. punktā Aktā 2941/2001, ar ko reglamentē jautājumu par Hellenic Shipyards AE.

(3)

Grieķijas iestādes atbildēja Komisijai 2002. gada 16. septembrī un 13. decembrī. Komisija saņēma arī 2002. gada 6. septembrī datētus vienas ieinteresētās personas komentārus. Par šiem komentāriem ar 2002. gada 2. oktobra vēstuli informēja Grieķijas iestādes.

(4)

Grieķijas iestādes 2002. gada 16. septembra vēstulē lūdza pagarināt termiņu, kurā jāatbild uz ieinteresēto personu komentāriem, un informēja Komisiju, ka Grieķijas valdība apsver iespēju ar likumu atcelt apstrīdētos valsts atbalsta pasākumus. Grieķijas iestādes lūdza par trim mēnešiem pagarināt termiņu, kurā tām jāsniedz atbildes Komisijas izmeklēšanas procedūrā.

(5)

Grieķijas iestādes 2003. gada 30. janvāra vēstulē informēja Komisiju, ka Grieķijas valdība ir izlēmusi atcelt divus apstrīdētos pasākumus, un lūdza papildu trīs mēnešu pagarinājumu minētā lēmuma īstenošanai. Ar 2003. gada 3. aprīļa vēstuli Grieķijas iestādes informēja Komisiju, ka divu minēto pasākumu atcelšanu iekļaus attiecīgā akta “jaunajā” projektā.

(6)

Komisija 2003. gada 1. augusta vēstulē lūdza Grieķijas iestādēm nosūtīt tai iepriekš minētā likuma, ar ko atceļ attiecīgos pasākumus, tekstu un paziņot dienu, kad par to plānots balsot Grieķijas parlamentā. Grieķijas iestādes 2003. gada 1. oktobrī atbildēja Komisijai, ka apstrīdētie pasākumi tiks atcelti ar likumu.

(7)

Komisija 2003. gada 11. novembrī atkārtoja savu prasību Grieķijas iestādēm nosūtīt Komisijai likuma, ar ko atceļ minētos divus pasākumus, tekstu un paziņot tā pieņemšanas dienu. Grieķijas iestādes 2004. gada 24. janvāra vēstulē informēja Komisiju, ka divu minēto pasākumu atcelšana ir iekļauta aktā, ko Grieķijas parlamentā plānots pieņemt līdz 2004. gada 13. februārim.

(8)

Komisija 2004. gada 17. marta vēstulē prasīja Grieķijai sniegt informāciju par sasniegto attiecīgo pasākumu atcelšanā. Grieķijas iestādes ar 2004. gada 29. aprīļa vēstuli informēja Komisiju, ka minēto divu pasākumu atcelšana ir “jaunās pārvaldības” darba plānā. Komisijas un Grieķijas iestāžu ierēdņu sanāksmē 2004. gada 28. jūnijā Komisija arī atgādināja Grieķijas iestādēm par to saistībām atcelt apstrīdētos pasākumus.

(9)

Tomēr saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Grieķijas iestādes nav veikušas vajadzīgās darbības, lai atceltu apstrīdētos pasākumus. Tādēļ Komisija ir nolēmusi slēgt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pieņemot negatīvu lēmumu attiecībā uz diviem apstrīdētajiem pasākumiem.

(10)

Akts 2941/2001 (še turpmāk “Akts”) cita starpā reglamentēja jautājumus attiecībā uz Hellenic Shipyards. Aktu pieņēma 2001. gada augustā un publicēja 2001. gada 12. septembrī Grieķijas valdības laikraksta A sējumā.

(11)

Komisija ar 2002. gada 5. jūnija vēstuli (5) atļāva atbalstu 29,5 miljonu euro apmērā, ko Grieķija plānoja piešķirt saskaņā ar iepriekš minēto Aktu, lai sekmētu to, ka civilo kuģu būvē nodarbinātie brīvprātīgi atstāj Hellenic Shipyards. Komisija konstatēja, ka šis atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 1540/98 4. panta nosacījumiem un tādēļ ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(12)

Tai pat laikā Komisija nolēma uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, un saskaņā ar 6. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (6), aicināja ieinteresētās personas iesniegt komentārus (7). Komisija izteica šaubas par divu atbalsta pasākumu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1540/98.

(13)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1540/98 piemērošanu apstrīdēto pasākumu izvērtēšanai Komisija atzīmē, ka tos nevar uzskatīt par paziņotu atbalstu. Tā kā apstrīdētie pasākumi ir paredzēti Aktā, kas stājās spēkā jau 2001. gada 12. septembrī, un tā kā tie kopš minētās dienas nav atcelti, šos pasākumus uzskata par nelikumīgu atbalstu.

(14)

Lai gan Regulas (EK) Nr. 1540/98 darbības termiņš beidzās 2003. gada 31. decembrī un uz to neattiecas Komisijas paziņojums, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (8) konsekventas pieejas dēļ Komisija šajā gadījumā piemēros minēto regulu. Katrā ziņā Komisija būtu nonākusi pie tā paša secinājuma arī tad, ja attiecīgos pasākumus vērtētu, ņemot vērā pašreizējās Pamatnostādnes par valsts atbalsta kuģu būvei (9).

(15)

Saskaņā ar Akta 5. panta 2. punktu valsts segs daļu no uzņēmuma nākotnes pensiju saistībām. Saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem persona, kas iet pensijā, saņem vienreizēju maksājumu, kas parasti ir 40 % apmērā no summas, kura izmaksāta, personu atlaižot. Saskaņā ar šo noteikumu valsts segs šo izmaksu daļu proporcionāli to gadu skaitam, ko darbinieks nostrādājis Hellenic shipyards pirms tā pārdošanas jaunajiem akcionāriem. Attiecīgo summu uzņēmumam izmaksā pēc tā pieprasījuma. Līdz ar to šis noteikums nodrošina, ka valsts maksā daļu no minētā vienreizējā maksājuma līdz 2035. gadam, kad ies pensijā pēdējie darbinieki, kas uzņēmumā nodarbināti pirms tā nodošanas jaunajiem akcionāriem.

(16)

Akta 6. panta 4. punkts attiecas uz trim posteņiem uzņēmuma 31.12.1999. bilancē: “no nodokļiem brīvie uzkrājumi”, “īpašās rezerves” un “pamatkapitāla palielināšanai paredzētie ieguldījumi”. Uz minētajiem posteņiem neattiecas nekādas nodokļu vai citu maksājumu saistības, lai tos varētu ieskaitīt iepriekšējo gadu zaudējumos.

(17)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu viedokli nodokļu likme no nodokļiem atbrīvoto rezervju kapitalizācijai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kuru akcijas nekotē biržā, ir 10 %. Tātad iepriekš ciesto zaudējumu kompensēšana ar neapliekamajām rezervēm nozīmētu 10 % nodokli no attiecīgās summas. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju, neapliekamie uzkrājumi veido 112 miljonus euro un līdz ar to attiecīgais nodoklis ir 11,2 miljoni euro.

(18)

Grieķijas iestādes ar 2002. gada 16. septembra vēstuli iesniedza savus pirmos novērojumus par apstrīdētajiem pasākumiem (10). Tās jo īpaši paskaidroja, ka saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem (11), īpašās rezerves, ko kapitalizē, atsevišķi apliek ar 5 % nodokli (tādēļ, ka tad, kad tās izveidotas, tās jau ir bijušas apliktas ar nodokli), nevis ar 10 % nodokli, kā norāda Komisija. Tādēļ attiecīgā summa ir 171 282 euro, nevis 342 564 euro.

(19)

Turklāt Grieķijas iestādes norādīja, ka, kapitalizējot summas, kas paredzētas kapitāla palielināšanai, tām piemēro tikai 1 % kapitāla nodokli un tādējādi nepiemēro 10 % nodokli, kā teikts Komisijas vēstulē. Līdz ar to attiecīgā summa ir 255 906 euro, nevis 2,55 miljoni euro, kā aprēķinājusi Komisija, uzsākot izmeklēšanas procedūru.

(20)

Ņemot vērā minēto, Grieķijas iestādes secināja, ka Komisijas vēstulē minētā 11,2 miljonu euro kopējā summa attiecībā uz neapliekamajiem uzkrājumiem jālabo uz 8,69 miljoniem euro, ņemot vērā šādu aprēķinu:

(21)

Neatkarīgi no iebildumiem par attiecīgo summu aprēķināšanu, Grieķijas iestādes tajā pašā vēstulē informēja Komisiju, ka Grieķijas valdība apsver iespēju atcelt tos tiesību aktu noteikumus, kuru dēļ Komisija uzsāka EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Grieķijas iestādes ar 2003. gada 30. janvāra vēstuli oficiāli informēja Komisiju par savu lēmumu atcelt savu tiesību aktu noteikumus divu minēto pasākumu sakarā. Šo informāciju apstiprināja visos turpmākajos Grieķijas iestāžu paziņojumos, kas datēti 2003. gada 3. aprīlī, 1. oktobrī, 2004. gada 24. janvārī un 29. aprīlī.

(22)

Tādēļ Komisija var norādīt, ka Grieķijas iestādes piekrīt secinājumam, ka apstrīdētie pasākumi ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(23)

Komisija saistībā ar savu uzaicinājumu ieinteresētajām personām sniegt atsauksmes par atbalstu, kura sakarā uzsākta attiecīgā procedūra, 2002. gada 9. septembrī saņēma atsauksmes no Hellenic Shipyards tieša konkurenta Elefsis Shipbuilding and Industrial Enterprises S.A. pārstāvjiem. Par šīm atsauksmēm Grieķijas Republiku informēja 2002. gada 2. oktobra vēstulē.

(24)

Elefsis Shipyards uzskatīja, ka Komisijas izdarīto secinājumu dēļ jāturpina izmeklēšana, jo īpaši attiecībā uz Hellenic Shipyards rezerves kapitāla veidu un tā jaudu jūras spēku (75 %) un tirdzniecības (25 %) kuģu būvei un kuģu remonta darbiem.

(25)

Attiecībā uz rezerves kapitālu, kura dēļ Komisija veic izmeklēšanu, Elefsis Shipyards norādīja, ka Komisijai ir jāizmeklē, vai nodokļa likme, ko parasti saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem būtu jāpiemēro šāda rezerves kapitāla izmantošanai zaudējumu kompensācijai, ja Akts 2941/2001 nebūtu īstenots, ir līdzvērtīga 10 %.

(26)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai var radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl tas ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu. Atbilstīgi Eiropas tiesu praksei tirdzniecību uzskata par ietekmētu, ja saņēmējs uzņēmums veic saimniecisko darbību, kas ietver dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību.

(27)

Komisija norāda, ka kuģu būve ir saimnieciska darbība, kas ietver dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Tādēļ uz attiecīgo atbalstu attiecas EK Līguma 87. panta 1. punkta joma.

(28)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu atbalsta kategorijas, kas noteiktas Padomes lēmumā, kurš pieņemts, par Komisijas priekšlikumu balsojot ar kvalificētu balsu vairākumu, var uzskatīt par saderīgām ar kopējo tirgu. Komisija norāda, ka, ņemot vērā minēto, Padome pieņēma Regulu Nr. 1540/98.

(29)

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu, ar ko paredz noteikumus, kuri piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, nelikumīga valsts atbalsta saderība ar kopējo tirgu ir jāvērtē, ņemot vērā tiesību aktus, kas bija spēkā laikā, kad atbalstu piešķīra. Lai gan šajā lietā minēto paziņojumu nepiemēro, konsekventas pieejas nolūkā Komisija šajā lietā piemēros iepriekš minēto regulu, jo īpaši tādēļ, ka konkrētā jautājuma novērtējums nemainītos, pat ja tā pamatā būtu Pamatnostādnes par valsts atbalsta kuģu būvei (13).

(30)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1540/98 “kuģu būve” ir pašgājēju jūras tirdzniecības kuģu būve. Komisija arī norāda, ka Hellenic Shipyards būvē šādus kuģus un tādēļ tas ir uzņēmums, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1540/98.

(31)

Tādēļ Komisijai apstrīdētie pasākumi, ciktāl tie rada vai var radīt konkurences traucējumus civilo kuģu būves un civilo kuģu remonta darbu jomā, bija jāizvērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1540/98. Kā minēts iepriekš, atbilstīgi Grieķijas iestāžu sniegtajai informācijai 75 % no Hellenic Shipyards kuģu būves darbību attiecas uz militāro jomu un tas skar valsts atbalstu, uz ko attiecas Akta 5. panta 2. punkts.

(32)

Saskaņā ar šā punkta noteikumiem valsts sedz vienreizējā pensionēšanās maksājuma daļu proporcionāli to gadu skaitam, ko darbinieks nostrādājis Hellenic Shipyards pirms tā pārdošanas, salīdzinājumā ar gadu skaitu, kas nostrādāti pēc tam. Līdz ar to minētie noteikumi nodrošina, ka daļu vienreizējo maksājumu darbiniekiem, kas aiziet pensijā, valsts maksās līdz 2035. gadam, kad ies pensijā pēdējie pašreiz nodarbinātie darbinieki.

(33)

Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju maksimālās šā pasākuma izmaksas būtu aptuveni 7 miljoni euro, bet, tā kā daļa darbinieku neturpinās darbu uzņēmumā līdz pensijas vecumam, paredzamās izmaksas būtu ap 4 miljoniem euro. Ņemot vērā to, ka Grieķijas iestādes norādīja, ka 75 % darbinieku, uz ko attiecas minētais pasākums, strādā militāro kuģu būvē, aprēķināts, ka atbilstīgi šim pasākumam kopējā valsts atbalsta summa civilo kuģu būves un civilo kuģu remonta virzienam būtu apmēram 1 miljons euro (kas atbilst 25 % darbinieku, uz ko attiecas minētais pasākums).

(34)

Komisija uzskata, ka šis pasākums ir darbības atbalsts, jo tas atbrīvo uzņēmumu no parastajām tā saimnieciskās darbības izmaksām. Tā kā Regulā (EK) Nr. 1540/98 šāds atbalsts nav paredzēts, Komisija secina, ka šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(35)

Komisija norāda, ka atsauce uz attiecību 75 %-25 % attiecīgi militāro un civilo kuģu būves un kuģu remontdarbu sakarā, ir balstīta uz Grieķijas iestāžu paziņojumiem. Šo attiecību konkrētajā oficiālajā izmeklēšanas procedūrā nevērtēja. Tik un tā pašreizējais lēmums šā jautājuma sakarā neskar visus turpmākos secinājumus, ko Komisija var izdarīt, veicot citu izmeklēšanu.

(36)

Saskaņā ar šā punkta noteikumiem uzņēmums var ieskaitīt daļu ar nodokļiem neapliekamo uzkrājumu pamatkapitālā, nemaksājot tiesību aktos noteikto 10 % nodokli, ja šo uzkrājumu daļu ieskaita iepriekšējo gadu zaudējumos. Tos neapliek ne ar kādiem nodokļiem vai citiem maksājumiem, lai tos var ieskaitīt iepriekšējo gadu zaudējumos.

(37)

Akta 6. panta 4. punkts attiecas uz trīs posteņiem uzņēmuma bilancē: “ar nodokļiem neapliekamie uzkrājumi”, “īpašās rezerves” un “pamatkapitāla palielināšanai paredzētie ieguldījumi”. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju nodokļa likme ar nodokļiem neapliekamo uzkrājumu kapitalizācijai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kuru akcijas nekotē biržā, ir 10 %. Tātad iepriekš ciesto zaudējumu kompensēšana ar neapliekamajiem uzkrājumiem nozīmētu 10 % nodokli no attiecīgās summas. Saskaņā ar Grieķijas iestāžu informāciju ar nodokļiem neapliekamie uzkrājumi veido 112 miljonus euro un attiecīgais nodoklis atbilstīgi Grieķijas nodokļu likumdošanai ir 11.2 miljoni euro.

(38)

Ierosinātie nodokļu atbrīvojumi attiecīgo uzkrājumu summēšanai ar iepriekš ciestajiem zaudējumiem dod labumu uzņēmumam un tādēļ ir jāuzskata par valsts atbalstu. Regulā (EK) Nr. 1540/98 šāds atbalsts nav paredzēts un tādēļ Komisija secina, ka šis noteikums nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo īpaši:

(39)

Grieķijas iestādes norāda, ka nevar uzskatīt, ka daļas Hellenic Shipyards uzkrājumu neaplikšana ar nodokļiem (aptuveni 43 miljonu euro apmērā) rada peļņu, kas ir līdzvērtīga 10 % no uzņēmuma norakstītajām summām. Tas tādēļ, ka Akts 2367/95 par uzņēmumu daļēju privatizāciju un pārveidošanu, kas bija pamatā iepriekšējam Komisijas 1997. gada Lēmumam (14) par parādu norakstīšanu, paredzēja 99 % no visiem uzņēmuma esošajiem parādiem norakstīšanu. Šo noteikumu piemēroja neatkarīgi no tā, vai parādi bija reģistrēti grāmatvedības dokumentos vai ne, un arī parādiem, kas radīsies līdz 1996. gada 31. janvārim.

(40)

Grieķijas iestādes apgalvo, ka, ja Hellenic Shipyards līdz 1996. gada 31. janvārim iepriekšējo gadu zaudējumus kompensētu ar neapliekamajiem uzkrājumiem, tad 10 % nodoklis attiecīgajiem 43 miljoniem euro radītu nodokļu saistības, kas saskaņā ar Aktu 2367/95 būtu norakstītas 99 % apmērā. Tās arī apgalvo, ka uzņēmums pat tagad varētu iesniegt noformēšanas dokumentus, kuru pamatā ir minētais noteikums. Līdz ar to vienīgā priekšrocība, ko uzņēmums pašreiz iegūst, ieskaitot 100 % ar nodokļiem neapliekamos uzkrājumus iepriekšējo gadu zaudējumos, ir 43,000 euro (1 % no 10 % no 43 miljoniem euro).

(41)

Uzsākot formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija konstatēja divas problēmas šīs argumentācijas sakarā. Pirmkārt, attiecīgais Komisijas 1997. gada lēmums nosaka Hellenic Shipyards atļauto parādu norakstīšanas apjomu. Komisija nevarēja ļaut turpmāku parādu norakstīšanu, pamatojoties uz Komisijas 1997. gada lēmumu, jo nedrīkst pārsniegt lēmumā noteikto maksimālo summu. Turklāt 1997. gada lēmumā nav noteikts, ka vēlāk var norakstīt turpmākus parādus, pat ja tos var attiecināt uz laika posmu pirms 1996. gada beigām.

(42)

Tādēļ Komisija, ņemot vērā tai pieejamo informāciju, secina, ka ierosinātie nodokļu atbrīvojumi attiecīgo uzkrājumu ieskaitīšanai iepriekš gūtajos zaudējumos ir 4,3 miljonu euro vērtībā, no kā uzņēmums gūst labumu, un tādēļ ir valsts atbalsts. Regulā (EK) Nr. 1540/98 šāds atbalsts nebija paredzēts un Komisija secina, ka to nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(43)

Attiecībā uz otru pusi “ar nodokļiem neapliekamo uzkrājumu” aptuveni 39 miljonu euro vērtībā Grieķijas iestādes apgalvoja, ka tie radušies viesnīcas pārdošanas dēļ 1956. gadā un saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem tos neaplika ar nodokli. 3,9 miljonu euro nodokļu atbrīvojums, kas attiecas uz minēto summu, arī ir atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(44)

Komisijas oficiālā izmeklēšanas procedūra attiecās uz vēl vienu posteni 0,2 miljonu euro apmērā, kas ir saistīts ar akciju emisiju virs nominālvērtības. Grieķijas iestādes informēja Komisiju, ka šie ieguldījumi, kas arī ir domāti kapitāla palielināšanai, parasti netiek aplikti ar nodokli.

(45)

Attiecībā uz īpašajām rezervēm 3,4 miljonu euro apmērā Grieķijas iestādes apgalvo, ka tās ir apliktas ar nodokli saskaņā ar to rašanās brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, līdz ar to nevar iegūt nekādas nodokļu priekšrocības, šīs rezerves summējot ar iepriekš gūtajiem zaudējumiem. Tomēr Komisija norāda, ka īpašo rezervju apjoms ir iekļauts bilancē pie rezervēm. Līdz ar to Komisija pieņem, ka attiecīgās summas summēšana ar iepriekš gūtajiem zaudējumiem arī jāapliek ar 10 % nodokli saskaņā ar parastajām nodokļu tiesību aktu normām.

(46)

Nodokļu atbrīvojumu 340 000 euro apmērā, kas saistīts ar ārkārtas rezervēm, arī uzskata par atbalstu un tādēļ Komisija, ņemot vērā iepriekšējo pamatojumu, secina, ka tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(47)

“Summas, kas paredzētas pamatkapitāla palielināšanai” 25,6 miljonu euro apmērā saskaņā ar Grieķijas iestāžu sniegto informāciju ir summa, ko Grieķijas valsts maksājusi, lai Hellenic Shipyards kompensētu personāla samazināšanas par aptuveni 1 000 cilvēkiem izmaksas laika posmā no 1996. līdz 1997. gadam. Atbilstīgi Grieķijas iestāžu sniegtajai informācijai šo summu neapliek ar nodokli, jo to izmanto iepriekš gūto zaudējumu kompensēšanai.

(48)

Tā kā uzņēmumam bija jāpiemēro 10 % nodoklis iepriekš minētajai summai, Komisija secina, ka atbalsts 2,56 miljonu euro apmērā nodokļu atbrīvojuma veidā attiecīgās summas summēšanai ar iepriekš gūtajiem zaudējumiem nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(49)

Komisija norāda, ka Akta 6. panta 4. punktā ir atļauts izmantot iepriekš gūtos zaudējumus grāmatvedībā bez jebkādiem laika ierobežojumiem. Šajā gadījumā, uzsākot izmeklēšanas procedūru, Komisija pieprasīja informāciju par to, vai šis elements pats par sevi sniedz Hellenic Shipyards priekšrocības salīdzinājumā ar parastajiem Grieķijas tiesību aktiem nodokļu jomā.

(50)

Grieķijas iestādes nav sniegušas attiecīgu informāciju. Tomēr tas, ka Grieķija ir atkārtoti Komisijai norādījusi, ka tā uzņemas saistības atcelt Akta 6. panta 4. punktu, ir pietiekams pamatojums tam, ka šis pasākums arī jāuzskata par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(51)

Kopumā, Komisijai izvērtējot apstrīdētos pasākumus, kā aprakstīts 2002. gada 5. jūnija vēstulē Grieķijas Republikai, to nav ietekmējusi Grieķijas sniegtā informācija. Turklāt šķiet, ka Grieķija ir piekritusi Komisijas analīzei par apstrīdēto pasākumu nesaderību ar kopējo tirgu un tādēļ ir atkārtoti (15) solījusi ar likumu atcelt divus apstrīdētos pasākumus.

(52)

Komisija saņēmusi oficiālu sūdzību par iespējamu valsts atbalstu, ko Grieķijas valdība, iespējams, piešķīrusi Hellenic Shipyards. Pašreiz pārbauda sūdzībā minēto informāciju. Komisija norāda, ka pašreizējais lēmums neietekmē šīs vai kādas citas izmeklēšanas, ko tā var veikt vai uzsākt attiecībā uz iespējamo valsts atbalstu Hellenic Shipyards.

(53)

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja iebildumiem par tā atbalsta apmēra aprēķinu, ko var piešķirt saskaņā ar Akta 6. panta 4. punktu (16), Komisija norāda, ka šie iebildumi zaudējuši jēgu, ņemot vērā, ka šis lēmums paredz minētā noteikuma atcelšanu.

(54)

Grieķijas iestādes netieši piekritušas Komisijas novērtējumam, ka divi apstrīdētie pasākumi ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar Līgumu. Neskatoties uz Grieķijas iestāžu apņemšanos atcelt šos divus pasākumus, Grieķijas parlamentam izdarot attiecīgus grozījumus Aktā, tas līdz šim nav izdarīts. Tādēļ Komisijai jānoslēdz ar 2002. gada 5. jūnija vēstuli uzsāktā procedūra, pieņemot lēmumu, ar ko Grieķijas Republikai liek atcelt divus minētos pasākumus un atgūt visus līdzekļus, kas piešķirti šai sakarā.

(55)

Komisija vēlas uzsvērt, ka minētie pasākumi ir jāatceļ pēc būtības, lai likvidētu valsts atbalsta daļu, ko tie ietver. Turklāt, ciktāl atbalsts, ko Hellenic Shipyards var piešķirt saskaņā ar Akta 5. panta 2.punktu un 6. panta 4. punktu, var būt paredzēts arī citos juridiskos instrumentos, Grieķijai ir jānodrošina, ka arī šos instrumentus atceļ un, ja atbilstīgi tiem ir piešķirts atbalsts, to atgūst no labuma guvējiem.

(56)

Grieķijas iestādes ir norādījušas Komisijai, ka saskaņā ar diviem apstrīdētajiem noteikumiem nav piešķirts nekāds atbalsts. Tomēr Komisija vēlas vērst Grieķijas iestāžu uzmanību uz to, ka, ja atbilstīgi apstrīdētajiem noteikumiem ir izmaksātas atbalsta summas, tās jāatgūst pilnā apmērā un nekavējoties.

(57)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 7. punkts ļauj Komisijai pieņemt negatīvu lēmumu, līdzko beidzies 7. panta 6. punktā minētais termiņš, ņemot vērā tai pieejamo informāciju. Informācija, ko sniegušas Grieķijas iestādes, nav mainījusi Komisijas secinājumu, ka no apstrīdētajiem noteikumiem izriet valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(58)

Tādēļ Komisija slēdz 2002. gada 5. jūnijā uzsākto izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, atbilstīgi kuriem Hellenic Shipyards atbrīvo no nodokļiem saskaņā ar Akta 6. panta 4. punktu un valsts sedz daļu no nākotnes pensiju izdevumiem civilo kuģu būves darbiniekiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu. Šie pasākumi paredz valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar Regulu (EK) Nr. 1540/98 un līdz ar to ar kopējo tirgu.