2.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 56/15


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 16. jūnijs)

par Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas paziņotajiem atbalstiem cauruļvada būvei propilēna transportam starp Roterdamu, Antverpeni un Rūras apgabalu

C 67/03 (ex N 355/03) – C 68/03 (ex N 400/03) – C 69/03 (ex N 473/03)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 2031)

(Autentisks ir vienīgi teksts franču, nīderlandiešu un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2005/170/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās puses ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (1), un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Kopš 2002. gada rudens Komisija ir neoficiāli kontaktējusies ar Vācijas un Nīderlandes varasiestādēm par valsts atbalstiem propilēna cauruļvada būves projekta Vācijas un Nīderlandes daļām. Komisija rakstīja Vācijai 2002. gada 13. februārī, un tā atbildēja 2003. gada 27. martā. Pēc tam Komisija tāpat ir neoficiāli kontaktējusies arī ar Beļģijas varasiestādēm. Eiropas Naftas ķīmijas ražotāju asociācija (ENRA) iesniedza ziņojumu par atbalstu šim projektam ar vēstuli 2003. gada 15. maijā. Ar 2003. gada 24. jūlija, 2003. gada 4. septembra un 2003. gada 16. oktobra vēstulēm Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas varasiestādes paziņoja par atbalstu savām projekta daļām. Šīs lietas tika reģistrētas attiecīgi ar numuriem N 355/03, N 400/03 un N 473/03.

(2)

2003. gada 27. augusta vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju Vācijai, Vācija uz to atbildēja ar vēstulēm 2003. gada 6., 15. un 28. oktobrī.

(3)

Ar 2003. gada 11. novembra Lēmumu K(2003) 4080 Komisija attiecībā uz paziņotajiem pasākumiem uzsāka procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā. Tajā pašā dienā tā nosūtīja šo lēmumu Vācijai, Nīderlandei un Beļģijai: procedūras tika reģistrētas attiecīgi ar numuriem C 67/03, C 68/03 un C 69/03. Vācija, Nīderlande un Beļģija iesniedza savus apsvērumus par šo lēmumu 2003. gada 12., 18. un 22. decembra vēstulēs. Komisija pieprasīja papildu informāciju 2004. gada 23. janvāra vēstulēs, uz kurām attiecīgās dalībvalstis atbildēja ar 2004. gada 20. februāra, 27. februāra un 2. marta vēstulēm.

(4)

Komisijas Lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Trīs ieinteresētās puses nosūtīja Komisijai novērojumus, ko tā nodeva Vācijai, Nīderlandei un Beļģijai. Ar 2004. gada 5., 29. un 11. marta vēstulēm minētās valstis komentēja šos novērojumus. Visbeidzot tās nosūtīja papildu informāciju ar 2004. gada 25. maija un 4. jūnija vēstulēm.

2.   APSPRIEŽAMO PASĀKUMU DETALIZĒTS APRAKSTS

2.1.   Vispārēja informācija un atbalsta saņēmējs

2.1.1.   Propilēns un tā pārvadāšana

(5)

Propilēns, naftas blakusprodukts, tiek izmantots polimēru ražošanai, kas savukārt kalpo plastmasas izgatavošanai. Rietumeiropā apmēram 70 % no visa propilēna apjoma ir etilēna ražošanas blakusprodukti. Tādējādi ražošanas vienību lokalizāciju bieži nosaka etilēna noieta tirgi. Tiek vērtēts, ka Rietumeiropas tirgus vispārējais lielums bija ap 14,7 miljoniem tonnu 2001. gadā, no kurām puse tika izmantota reģionā, kuru apkalpos cauruļvads. Propilēna tirgus nākotnes pieauguma aprēķini svārstās no 3,7 līdz 4,0 % nākamajiem gadiem. Etilēnam raksturīgs ievērojami mazāks pieaugums, apmēram 2 %.

(6)

Pašlaik apmēram 550 šalandas (1 500 tonnas katra) un 4 800 cisternvagoni (50 tonnas katrs), kas pārvadā propilēnu, ik gadus ierodas trīsstūrī Roterdama-Antverpene-Ķelne. Tiek gaidīts, ka šajā reģionā 2010. gadā pietrūks apmēram 1,7 miljoni tonnu propilēna. Ķīmiskās rūpniecības strukturālās attīstības rezultātā cauruļvadam būtu jāpārvadā 2,5 miljoni tonnu.

(7)

Tajā, kas attiecas vienīgi uz transportu no Roterdamas uz Limburgas dienvidiem un Rūras apgabalu, skaitļi ir nedaudz atšķirīgi. 1997. gadā pārvadātā propilēna apjoms bija 93,4 miljoni tonnu uz kilometru, no kurām apmēram 4 miljoni tika pārvadātas pa dzelzceļu un apmēram 89,4 miljoni šalandās. 2010. gadā kopējam apjomam apmēram 1,5 miljoniem tonnu gadā būtu jātiek pārvadātiem uz Rūras apgabalu, un tas nozīmētu 750 šalandas gadā. Kopējais pārvadātais apjoms no Roterdamas uz Limburgas dienvidiem būtu apmēram 180 000 tonnas gadā jeb 900 cisternvagoni un 70 šalandas gadā.

2.1.2.   Atbalsta saņēmējs

(8)

Atbalsta saņēmējs būs European Pipeline Company BV (EPC), ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu konsorcijs. Tā priekštecis ir European Pipeline Development Company (EPDC). Tā akcionāri ir BASF AG, Celanese Chemical Europe GmbH, Shell Nederland Chemie BV, DSM NV, Rütgers Chemicals AG, Sasol Germany GmbH, Veba Oil Refining & Petrochemicals GmbH, Westgas GmbH un SABIC Europe. Šis konsorcijs ir Nīderlandes aktīvu, 100 % Beļģijas aktīvu pārvaldības sabiedrības EPDC Flanders NV un 49,9 % Vācijas aktīvu pārvaldības sabiedrības Propylenpipeline Ruhr GmbH (PRG) turētājs (3). Sabiedrībai Landesentwicklungsgesellschaft Nordrhein-Westfalen (LEG) (4) pieder atlikušais 50,1 %, taču tā nav pakļauta nekādām finansiālām saistībām ārpus savas dalības sabiedrības kapitālā. EPC un Beļģijas un Vācijas aktīvu pārvaldības sabiedrības kopā ir nodibinājušas kopēju uzņēmumu “European Pipeline Administration Company” (EPAC), kam būs uzdota visa cauruļvada pārvaldība.

2.1.3.   Cauruļvada projekts

(9)

Paziņojumos ir runa par cauruļvadu, kam ir jānodrošina propilēna pārvadāšana no Roterdamas uz Oberhauzenu Rūras apgabalā caur Antverpeni, Tessenderlo, Geleen un Ķelni. Tīkla garums būs apmēram 520 km. Tā ceļš, kas sastāv no deviņiem posmiem, cik iespējams, turpinās pastāvošos etilēna pārvadāšanas maršrutus. Vācijas pieteikums skar tikai posmu starp Oberhauzenu caur Ķelni un Nīderlandes robežu (“Pilot 2”), kur tas pievienojas citam posmam Rūras ziemeļu apgabalā (“Pilot 1”). Bez investīcijas cauruļvadam vēl tiks uzbūvētas jaunas ietilpības noliktavas Nīderlandes un Beļģijas ostās un Duisburgā, Vācijā. Saskaņā ar 1985. gada 27. jūnija Padomes Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (5), atbalsta saņēmējs izstrādās novērtējumu par visa cauruļvada ietekmi uz vidi.

(10)

Kopējās investīcijas izmaksas sasniedz 148,5 miljonus EUR, kā tas parādīts 1. tabulā (6):

1. tabula:

Kopējās investīcijas izmaksas

(miljonos EUR)

Posms

Investīcijas summa

Vācija, “Pilot 2”

67,134

Nīderlande

26,0

Beļģija

55,4

Kopā

148,5

(11)

Cauruļvads tiek apsaimniekots saskaņā ar principu, kas atļauj “trešo pušu pieeju tīklam” (“open access/common carrier”), un ar “nelielas peļņas” principu. Visi ieinteresētie ražotāji vai lietotāji var izmantot cauruļvadu bez diskriminācijas. Tā kapacitātei būtu jābūt pietiekamai, lai atbilstu nākamajos divdesmit gados gaidāmajam pieaugumam. Ekspluatācijas maksa par transportu būs vienāda visiem lietotājiem, vai tie būtu akcionāri, vai nē. Tā tiks noteikta atkarībā no šķērsoto posmu skaita.

(12)

Maksa tiks noteikta pārskatāmā veidā, tādā līmenī, kas salīdzināms ar dzelzceļa un ūdensceļa transportā lietotajām maksām. Laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam […] (7). Nebūs daudzuma atlaides. Lai noturētu atbilstošas maksas, tiks veikts pētījums par šiem transporta veidiem ik pēc diviem gadiem.

(13)

Attiecībā uz darbu un pakalpojumu pirkumiem EPAC un PRG ir jāseko pirkumu procedūrām, ko nosaka likumdošana par valsts pirkumiem Kopienas un nacionālajā līmenī.

2.1.4.   Atbalsts

(14)

Vācija grasās piešķirt tiešo subsīdiju 80 % apmērā no aprēķinātā deficīta salīdzinājumā ar normālu rentabilitāti (“unrentierlichen investiven Kosten”) cauruļvada Vācijas posmam (“Pilot 2”), nepārsniedzot 50 % no kopējām investīcijas izmaksām. Pieļaujamās izmaksas ir investīcijas izmaksas, kas ietver plānošanu, celtniecību un pirmo piepildīšanu, pēc pirmajos piecpadsmit gados iespējamo cenas kāpumu atvilkuma, pamatojoties uz pašreiz novērtēto naudas līdzekļu plūsmu analīzi. Finansiālais atbalsts sasniegtu EUR 18 682 000. Saskaņā ar aprēķiniem, ko iesniegušas Vācijas varasiestādes, šis finansiālais atbalsts ļauj sasniegt iekšējā ienesīguma līmeni (IIL) 5,6 % 25 gados.

(15)

Nīderlande grasās piešķirt subsīdiju EUR 4 000 000 apmērā. Šī summa būtu nepieciešama, lai paceltu projekta Nīderlandes daļas rentabilitāti rūpnieciskajiem partneriem pieņemamā līmenī. Vācijas un Nīderlandes finansiālais atbalsts ir pasākumi ad hoc, kas nav pakļauti konkrētai kārtībai.

(16)

Beļģija grasās piešķirt tiešo subsīdiju EUR 2 919 480 apmērā un atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa atvilkuma uz pieciem gadiem, šī priekšrocība ir novērtēta uz EUR 766 000. Kopējās investīcijas izmaksas Beļģijā būtu EUR 55 400 000, no kurām EUR 40 885 000 Beļģijas varasiestādes ir atzinušas par pieļaujamām izmaksām. Tika atskaitīta EUR 16 556 000 liela summa par apsaimniekošanas ienākumiem (8), kā rezultātā pieļaujamā summa paliek EUR 24 329 000. Beļģijas varasiestādes uzskata, ka uz atbalstu attiecas valsts atbalstu shēma, ko apstiprinājusi Komisija (9). Šī shēma paredz 12 % lielu atbalstu šāda veida investīcijām, kas atbilst EUR 2 919 480 lielam atbalstam. Izmaksas, kas nevar gūt atbalstu šīs shēmas ietvaros, ir vispārēju pētījumu, zemes gabalu pirkšanas un komisijas maksas.

(17)

Par Beļģijas atbalstu tika paziņots, lai panāktu juridisku drošību un lai iesniegtu Komisijai investīciju projekta kopuma tabulu ar piešķirtā atbalsta kopējo summu.

(18)

Šīs trīs dalībvalstis ir pakļāvušas savus atbalstus “brīvas piekļuves” un “nediskriminācijas” principu ievērošanai uz 25 gadiem jeb uz cauruļvada ekonomiskās pastāvēšanas laikposmu. Šo principu ievērošana ir noteikta EPMC statūtos; pēc minētā 25 gadu laikposma statūti šajā punktā var tikt grozīti tikai ar visu dalībnieku vienbalsīgu lēmumu.

(19)

Tiek izskatīts EIB aizdevums par summu līdz 30 % no kopējām projekta izmaksām. Akcionāri ieguldītu EUR 8 000 000 no pašu kapitāliem, pārējo finansējumu nodrošinot bankām. Tajā pašā laikā akcionāriem ir jāpacieš zaudējumi pirmajos gados, proti, apmēram EUR 38 000 000 līdz 2008. gadam, kas būtībā sasniegtu apmēram EUR 18 000 000 pēc procentu un nodokļu nomaksas.

2.1.5.   Plašāks Eiropas naftas vadu tīkls olefīniem

(20)

ENRA ir iesniegusi Komisijai ziņojumu par plašāku naftas vadu tīklu olefīniem, kura sastāvdaļa ir arī apspriežamais cauruļvada projekts (10). Pašlaik Eiropā var saskaitīt piecas atšķirīgas sistēmas etilēnam, kas nav savstarpēji savienotas, lai veidotu pilnīgu tīklu, un kas aptver tikai apmēram 50 % no kopējās kapacitātes. Attiecībā uz propilēnu pastāv vairākas atsevišķas sistēmas ap Beniluksu. Vienotajam olefīnu tīklam būtu jāsavieno šīs dažādās sistēmas un jāattīsta tās. Ziņojums iepazīstina ar vairākām kartēm, kurās parādīti dažādi cauruļvadu būves projekti, kas jau tiek īstenoti vai ir projekta līmenī un kam vajadzētu ļaut īstenot tīklu tā kopumā.

2.2.   Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas varasiestāžu izvirzītie atbalsta pamatojumi

(21)

Projektu var pamatot ar vidi, transporta drošību un rūpniecības politiku saistīti apsvērumi.

2.2.1.   Vides priekšrocības

(22)

Propilēna pārvadāšanai būtu ievērojami jāattīstās, un šis fenomens saasinātu spiedienu uz pārvadāšanas kapacitāti ar kuģiem un kravas automašīnām. Cauruļvada mērķis ir atvieglot šo slodzi un novērst šķēršļus, kas traucē kustību. Tas izteikti mazinātu sastrēgumus uz ceļiem.

(23)

Gaidāmā izplūdes gāzu atšķirība starp tradicionālajiem transporta veidiem un pārvadājumiem pa cauruļvadu ir tāda, kā parādīts 2. tabulā.

2. tabula:

Izplūdes gāzes

 

Vienības

Dzelzceļš

Šalandas

Kopā

Cauruļvads

Starpība

Kravas

Tekm

7 100 000

158 200 000

165 300 000

165 300 000

 

CO2

kg/tekm

312

6 960

7 237

4 496

2 741

NOx

kg/tekm

199

124

126

5,12

121

CO

kg/tekm

0,14

6,33

6,47

0,5

5,97

VOC

kg/tekm

0,07

6,33

6,4

0,17

6,23

SO2

kg/tekm

0,14

9,49

9,63

2,15

7,48

(24)

Citi izplūdes gāzu samazinājumi izrietētu no tā, ka cauruļvads ļautu īstenot jaunas investīcijas atrašanās vietās, kas prasītu mazāk olefīnu pārvadāšanas darbību.

2.2.2.   Transporta drošība un sastrēgumi

(25)

Cauruļvads ļautu jūtami uzlabot transporta drošību. Propilēns pieder pie visaugstākā riska kategorijas. Bez cauruļvada tirgus pieaugums izraisītu arī citu propilēna pārvadāšanas veidu pieaugumu, kā arī drošības un sastrēgumu problēmas, kas ar to saistītas.

(26)

Nīderlandē ir satraukums īpaši par pārvadājumiem ar šalandām un pa dzelzceļu. Dzelzceļa transporta attīstība saasina drošības problēmas visa ceļa garumā un propilēna pārkraušanas vietās. Tas nozīmē, ka cauruļvads ļautu samazināt šo risku, konkrēti pateicoties tam, ka tiktu samazināts nepieciešamo manevru skaits stacijās un propilēna pārkraušanas vietās. Viena no zonām, kur riski ir visaugstākie dzelzceļa savienojumā starp Roterdamu un Geleen, būtu Venlo stacija. Lai atrisinātu šo problēmu, būtu jāieplāno pārcelšana, kas izmaksātu aptuveni EUR 134 000 000. Taču cauruļvads šo pārcelšanu dara mazāk nepieciešamu.

(27)

Nīderlande ir novērtējusi šīs subsīdijas tūlītējo sociālo ienesīgumu (satiksmes drošība, izplūdes gāzu un trokšņa samazinājums) uz 12 %.

2.2.3.   Rūpniecības politika un ar nodarbinātību saistītie apsvērumi

(28)

Cauruļvadam būtu piedēvējama stratēģiska nozīme ķīmiskās rūpniecības dzīvotspējā attiecīgajā reģionā. 1998. gadā veikts pētījums uzrādīja atbilstošu infrastruktūru trūkumu kā būtiskāko faktoru, kas traucē konkurences spējai. Situācija ir atšķirīga Savienotajās Valstīs, kur pastāv ļoti attīstīts tīkls. Cauruļvads ļoti būtiski samazinātu pārvadāšanas operācijas, jo tas kalpo par “uzglabāšanas vietu” ar tiešu un tuvu pieeju visiem lietotājiem. Tas arīdzan samazinātu klientu neskaidrības apgādes ar propilēnu jomā, tā ir problēma, kas saistīta ar ražošanas traucējumiem tvaika krekinga iekārtās.

(29)

1999. gadā ķīmisko izejvielu rūpniecība veidoja 5 233 darbavietas Emscher-Lippe apgabalā, Vācijā. Apmēram 1 906 darbavietas bija ļoti būtiski atkarīgas no produktiem uz propilēna bāzes (1 506 izejvielu rūpniecībā un 400 plastmasas pārstrādē). Bez cauruļvada propilēna pārvadāšanai šī reģiona potenciāls tiktu izmantots tikai maksimāli par 50 %. Kāda ekspertīze ir ļāvusi novērtēt darbavietu daudzumu Emscher-Lippe apgabalā ar cauruļvadu un bez tā. Attiecībā uz izejmateriālu ražošanu projekts radītu 658 darbavietas līdz 2010. gadam bez pavairošanas ietekmes. Attiecībā uz integrēto ķīmisko rūpniecību būtu jārunā par 2 697 darbavietām. Galējos skaitļos nodarbinātība katrā gadījumā samazinātos, taču lēnākā ritmā, pateicoties cauruļvadam.

(30)

2002. gadā apmēram 9 740 cilvēki bija nodarbināti ķīmiskajā rūpniecībā Limburgas dienvidos. No 500 līdz 550 no viņiem strādā propilēna ražošanā, kā arī polipropilēna blakusproduktu ražošanā un pārstrādē Limburgas dienvidos.

3.   LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTĀS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(31)

Savā lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija paskaidroja, kādu iemeslu dēļ apspriežamajiem pasākumiem ir jātiek uzskatītiem par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un izteica zināmas aizdomas attiecībā uz to saderību ar minēto līgumu. Šis atbalsts būtībā neatbilst ne Kopienas nosacījumiem atbalstiem vides aizsardzībai (11) (“nosacījumi vides atbalstiem”), ne vadlīnijām par valsts atbalstiem reģionāliem mērķiem (12) (“nosacījumi reģionālajiem atbalstiem”), ne citām Komisijas noteiktām vadlīnijām vai nosacījumiem. Tāpat apspriežamā lieta atšķiras no citiem atbalstiem transporta infrastruktūras projektiem, kas ir saņēmuši Komisijas atļauju. Tajā, kas attiecas uz vispārējiem kritērijiem, kas tikuši piemēroti, lai novērtētu valsts atbalstus, Komisija ir novērojusi, ka kopējās summas nepieciešamība un atbalstu proporcionalitāte nav bijušas skaidras. Daži pastāvoši cauruļvadi ir tikuši pilnībā finansēti no privātiem līdzekļiem. Turklāt atbalsta intensitātes dažādās projekta daļās ir atšķirīgas, proti, konkrēti Vācijas daļā intensitāte ir relatīvi augstāka. Daži faktiski jautājumi radās par pieņēmumiem, kas likti rentabilitātes aprēķinu pamatā. Visbeidzot Komisija ir uzdevusi jautājumu, vai neradīsies konkurenci traucējošs kropļojums, konkrēti starp tiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem, kas tieši piedalās šajā projektā, un citiem ķīmiskās rūpniecības un saistītu nozaru uzņēmumiem, un starp apspriežamā reģiona ķīmisko rūpniecību un to pašu rūpniecību citos Kopienas reģionos.

4.   IEINTERESĒTO PUŠU NOVĒROJUMI

(32)

Komisija ir saņēmusi Deutsche Bahn un divu ķīmiskās rūpniecības konkurentu novērojumus.

(33)

Deutsche Bahn apstiprināja Komisijas analīzi un uzskata, ka atbalsts negatīvi ietekmē uzņēmuma intereses, jo pārvadāšana pa cauruļvadu aizstās dzelzceļa transportu un tas izraisīs zaudējumu apgrozījumā par apmēram EUR 13 000 000 gadā. Jauns apgrozījuma zaudējums rastos tik lielā mērā, cik propilēna ražotāji, kas atrodas Vācijas dienvidos, varētu nolemt lauzt piegādes līgumus ar Rūras apgabala lietotājiem. Deutsche Bahn ir devis vairākus piemērus par zaudējumiem apgrozījumā, ko radījusi cauruļvadu celtniecība.

(34)

Pirmais konkurents paziņo, ka atbalsta olefīnu pārvadāšanas cauruļvada infrastruktūras attīstību Eiropā, taču nav pārliecināts, ka apspriežamā projekta gadījumā tam piešķirtais atbalsts ir pamatots. Pirmkārt, pa cauruļvadu tiks pārvadāti tikai polimēra kvalitātes produkti un nevis ķīmiskas kvalitātes vai pārstrādes kvalitātes produkti, kuros ir mazāks propilēna sastāvs. Polimēra kvalitātes produkti veido tikai 60 % no tirgus. Lai piekļūtu jaunajam cauruļvadam, ķīmiskas kvalitātes produktu ražotājiem būs jāiegulda būtiskas investīcijas, lai to produkti sasniegtu polimēra kvalitātes līmeni. Otrkārt, propilēna pārvadāšanas cauruļvadu tīkla trūkums Eiropā nevar attaisnot zemo ķīmiskās rūpniecības konkurences spēju, jo ekspluatācijas maksas būs tādas pašas kā citiem transporta veidiem. Cauruļvads konkurēs ar šiem pēdējiem, un finansiālais atbalsts kropļos konkurenci ar uzņēmumiem, kas jau tagad īsteno nozīmīgas investīcijas, izvēloties atrašanās vietas, molus u.c. Treškārt, pārvadāšana ar kravas laivām un pa dzelzceļu ir pierādījusi savas priekšrocības attiecībā uz vidi. Ceturtkārt, cauruļvads var būt par iemeslu investīciju pārvietošanai no Beniluksa valstu piekrastes rajoniem, piemēram, uz Vāciju.

(35)

Otrais konkurents piekrīt principam, saskaņā ar kuru vieglo ogļūdeņražu pārvadāšana pa cauruļvadu ir izdevīga efektivitātes un drošības ziņā un ka laba infrastruktūra veicina investīcijas un nodarbinātību ar šo cauruļvadu saistītajos reģionos. Tomēr tas liek pievērst uzmanību tam, ka pašreizējais propilēna daudzums, kas tiek transportēts no rietumiem uz austrumiem, nav pietiekams iemesls, lai investētu šajā cauruļvada būves projektā. Lai attaisnotu atbalstu, būtu nepieciešami papildu apjomi abās pusēs: propilēna patēriņš Nīderlandes Limburgā un Vācijas cauruļvada pusē un propilēna ražošana piekrastes reģionā. Turpretī SABIC ir paziņojis par krekinga uzņēmuma attīstību Nīderlandes Limburgā, kas liktu samazināties tam propilēna daudzumam, kas tiek transportēts no Antverpenes-Roterdamas-Amsterdamas (ARA) apgabala uz cauruļvada austrumu daļu. Bez investīcijām propilēna ražošanā ARA apgabalā cauruļvads paliktu nepietiekami izmantots.

5.   VĀCIJAS, NĪDERLANDES UN BEĻĢIJAS NOVĒROJUMI

5.1.   Trīs dalībvalstu kopīgie novērojumi

(36)

Visas trīs dalībvalstis apstiprina projekta nozīmīgumu vides, transporta drošības, kā arī rūpniecības aspektā. Tās uzsver, ka cauruļvads tiks lietots pēc “brīvas piekļuves”, nediskriminācijas un “kopīga transporta” principiem.

(37)

Nebija iespējams līdzekļu saņēmēju izvēli izdarīt konkursa veidā, jo dažas naftas ķīmijas sabiedrības tieši piedalījās projektā kā jau pastāvošu cauruļvadu daļu īpašnieces. Starp citu, šī procedūra arī nebūtu bijusi ekonomiski izdevīga. Šajā gadījumā konkurences kropļojumi ir izslēgti, jo jebkura sabiedrība var pievienoties konsorcijam.

5.2.   Vācijas novērojumi

(38)

Vācija uzstāj uz to, ka sabiedrisks atbalsts nenozīmē valsts atbalstu, jo tas nerada selektīvas priekšrocības. Cauruļvads, tāpat kā citi līdzīgi projekti, ir jāuzskata par transporta infrastruktūru, kas atbilst iepriekšējiem Komisijas lēmumiem (13). Projekts tika uzsākts ekoloģijas un rūpniecības politikas iemeslu dēļ, un finansiālais atbalsts nav vienkārša reakcija uz privātu iniciatīvu. Tāpat, pieņemot lēmumu par projekta atbalstīšanu, ir ņemts vērā fakts, ka arī citi transporta veidi, kā ūdensceļš un dzelzceļš, tiek finansēti no valsts varasiestāžu puses.

(39)

Vācija cita starpā uzskata, ka projekts cenšas organizēt propilēna pārvadāšanu ar atšķirīgiem noteikumiem. No tā izriet, ka izvērtējamais pasākums attiecas uz Līguma 73. panta piemērošanas lauku.

(40)

Atbalsta dotais iekšējais ienesīgums Vācijā ir 5,6 %. Lielāks ienesīgums nav iespējams: ja ieņēmumi pārsniegtu prognozes pirmo 15 gadu laikā, tad attiecīga summa tiktu atgūta no līdzekļu saņēmēja. Vācija uzsver, ka uzņēmumi, kas tieši piedalās projektā, negūst neproporcionālas priekšrocības, jo jebkuram potenciālajam lietotājam būs pieeja iekārtai ar nediskriminējošiem nosacījumiem. Bez tam pat tādi uzņēmumi, kas darbojas citās ekonomikas nozarēs, var iesaistīties konsorcijā. Cauruļvads paliek uzņēmuma īpašumā pēc piecpadsmit gadiem, taču uzņēmums no tā negūst nekādu priekšrocību.

(41)

Tā kā šis cauruļvads ir Eiropas mēroga tīkla daļa, nebūs konkurences kropļojumu citu Kopienas reģionu ķīmiskajā rūpniecībā.

5.3.   Nīderlandes novērojumi

(42)

Nīderlande liek pievērst uzmanību tam, ka deviņdesmitajos gados nozare, kas ražoja etilēnu un propilēnu Eiropas ziemeļrietumos un bija izteikta eksportētāja, spēcīgās konkurences dēļ konkrēti no Āzijas valstu puses kļuva par izteiktu importētāju. Eiropas ziemeļrietumu etilēna un propilēna tirgus pašlaik ir slēgts tirgus neatkarīgu transporta, uzglabāšanas un pārkraušanas iekārtu trūkuma dēļ. Atbalstu saņēmušais projekts varētu likt šim sektoram atvērt tirgu. Nīderlande ir iesniegusi karti, kurā ir doti tie piekrastes teritoriju piemēri visā Eiropā, kam strukturāli vai īslaicīgi ir iespējams piegādāt propilēnu cauruļvadam.

(43)

Nīderlande atgādina savus aprēķinus par to, ka subsīdijas ienesīguma līmenis sabiedrībai ir 12 %. Vēl bez projekta iekšējā ienesīguma līmeņa aprēķina (6,19 %) Nīderlande liek pievērst uzmanību tam, ka arī konkurējošo transporta veidu ienesīguma līmenis ir zems, jo atrodas robežās no 1 līdz 8 % atkarībā no attiecīgā transporta veida. Nīderlande arī uzskata, ka finansiālais atbalsts varētu tikt uzskatīts par saderīgu, balstoties uz Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu, jo ir runa par nozīmīgu projektu visas Eiropas kopīgās interesēs.

5.4.   Beļģijas novērojumi

(44)

Beļģija vispārējiem novērojumiem pievieno to, ka atbalsts, par ko tā ir paziņojusi, atbilst Komisijas pieņemtajai shēmai, un ka Komisijas pozīcija, saskaņā ar kuru šis atbalsts neatbilstu nosacījumiem atbalstiem videi, nav saskaņā ar Komisijas iepriekšējo novērtējumu par Beļģijas atbalstu shēmu.

5.5.   Komentāri par ieinteresēto pušu novērojumiem

(45)

Komentāros, kas attiecas uz Deutsche Bahn novērojumiem, visas trīs dalībvalstis uzsver, ka subsīdija tiks izmantota vienīgi cauruļvadu infrastruktūrai un nevis pašam transportam un ka ekspluatācijas maksas tiks noteiktas, ņemot vērā ekspluatācijas maksas konkurējošajiem transporta veidiem. Šīs ekspluatācijas maksas būs pārredzamas un nediskriminējošas. Propilēna lietotāji, kas jau būtu investējuši jūrasceļa vai dzelzceļa transporta infrastruktūrā, nav nostādīti neizdevīgā situācijā, jo cauruļvada lietotāji paši uzņemas saistības par pievienošanos cauruļvadam. Bez tam lielākā daļa investīciju, kas nepieciešamas jūrasceļa vai dzelzceļa transportam, neattiecas tieši uz propilēna lietošanu, bet var kalpot arī citu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai. Visbeidzot Deutsche Bahn ir iespēja pievienoties EPDC. Cauruļvada projekta izdošanās var būt svarīga Deutsche Bahn, jo tā paver iespējas propilēna transportam valsts iekšienē.

(46)

Komentāros, kas attiecas uz pirmā konkurenta novērojumiem, visas trīs dalībvalstis liek pievērst uzmanību tam, ka polimēra kvalitātes propilēns ir vienīgais, kas derīgs visu veidu lietošanai. Pārstrādes kvalitāte tiek ļoti reti izmantota ķīmijā, ņemot vērā augsto propāna līmeni, kas izdalās procesā un kas ir jāattīra; turklāt pastāv maz ķīmiskas un pārstrādes kvalitātes produktu ražotāju. Ir novērojama tendence, ka jaunajos ķīmiskās ražošanas procesos polimēra kvalitātes propilēna izmantošana pieaug. Kvalitātes jautājums ir bijis par pamatu padziļinātām diskusijām, pateicoties Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Ekonomikas ministrijas nodibinātajai Task Force. Patiesībā cauruļvads atver vienotu Eiropas propilēna tirgu.

(47)

Komentāros, kas attiecas uz otrā konkurenta novērojumiem, visas trīs dalībvalstis atklāj, ka visas gaidītās vērtības gan no dalībnieku, gan no neatkarīgo ekspertu puses uzrāda neproporcionālu propilēna pieprasījuma pieaugumu nākamajās desmitgadēs. Tādējādi problēma drīzāk ir tāda, kā izvairīties no nosprostojumiem pašreizējo transporta veidu kapacitātē. Propilēns, kas ražots ar krekinga iekārtām, attiecībā uz kurām SABIC ir paziņojis par nodomu investēt, ir ticis iekļauts cauruļvada rentabilitātes aprēķinos. Šī investīcija pašlaik tiek plānota, taču tā neietekmēs cauruļvada ekonomiku. Patiesībā, ja SABIC īstenos savu projektu, Geleen teritorijai šis cauruļvads būs vēl vairāk nepieciešams, lai nodrošinātu darbības elastīgumu neparedzētu darbības traucējumu gadījumā ražošanas vai patēriņa procesā. Vēl vairāk, krekinga iekārtas pašlaik kļūst arvien izplatītākas Terneuzen; to lietošana ir iesākta 2002. gadā, un tās piegādā patērētājiem 300 kilotonnas no Antverpenes līdz Roterdamai. Cauruļvads paver pilnīgi jaunas investīciju perspektīvas propilēna lietotājiem, lai kāda būtu piegādātāju atrašanās vieta. Bez tam pašreizējie cauruļvadi pieder tikai mazam skaitam lielo uzņēmumu.

6.   NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Valsts atbalsta esamība Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(48)

Sabiedrisku finansējumu transporta infrastruktūru būvēm vai pārvaldībai nav vienmēr jāuzskata par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tajā pašā laikā, ja infrastruktūras pārvaldības organizācija veic kādu ekonomisko darbību, atbalsts tā saņēmējam varētu piešķirt konkurences priekšrocību. Šajā gadījumā gan EPC, gan tā akcionāri veic ekonomiskas darbības. Šajā ziņā šis darījums ir ļoti tuvs darījumam, kas saistīts ar naftas vadu lidmašīnu degvielai Atēnās (14). Valsts subsīdija atļauj konsorcijam celt un izmantot iekārtu 25 gadus, neuzņemoties visu izmaksu kopumu. Ir jāievēro turpmākais:

a)

Apspriežamās valstis nav izmantojušas atvērtus konkursus cauruļvada būvei un izmantošanai. Attiecīgās varasiestādes ir aprobežojušās ar to, ka atbildējušas privātai iniciatīvai.

b)

Cauruļvads atmaksājas 25 gados, un nosacījumi, kas noteikti finansiāla atbalsta piešķiršanai, ir piemērojami uz 15 vai 25 gadiem, taču galu galā cauruļvads paliks aktīvu pārvaldības sabiedrību īpašumā.

c)

Līdzdalība cauruļvada sabiedrībā principā ir atvērta visām sabiedrībām, taču praktiski vienīgi propilēna un etilēna ražotāji tajā piedalās tieši.

d)

Sabiedrībai ir jāfunkcionē pēc “nelielas peļņas principa”. Atbalsts patiesībā ļauj sasniegt iekšējā ienesīguma līmeni 5,6 % Vācijas daļā. Taču tarifu struktūrai ir jāseko ekspluatācijas maksu attīstībai, ko piemērojuši konkurējošie transporta veidi. Tādējādi nevar izslēgt augstāku ienesīguma līmeni.

(49)

Šo iemeslu dēļ pastāv selektīva priekšrocība EPC salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas būtu varējuši iesaistīties šajā projektā, un salīdzinājumā ar konkurentiem, kas piedāvā aizstājēja transporta pakalpojumus. Tātad šajā gadījumā ir runa par privātu iniciatīvu, ko subsidējusi valsts. Nav šaubu, ka finansiālais atbalsts ietekmēs attiecības starp dalībvalstīm. Atbalsta ieguvēji ir lieli ķīmiskie uzņēmumi, kas visi aktīvi darbojas pasaules tirgū. Turklāt projekts attiecas uz transporta darbību starp trīs ieinteresētajām dalībvalstīm.

(50)

Vācija, Nīderlande un Beļģija ievēroja prasību paziņot par atbalstu, kas izriet no Līguma 88. panta 3. punkta. Komisija atzīmē, ka kopējās investīcijas izmaksas ir lielākas par EUR 25 000 000 un atbalsta kopums pārsniedz bruto subsīdijas-ekvivalentu par EUR 5 000 000. Tādējādi, pat ja uz Beļģijas piešķirto atbalstu attiecas apstiprinātā shēma atbalstu saņemšanai, ir jāpiemēro prasība paziņot par atbalstu, kas paredzēta 76. punktā par nosacījumiem atbalstiem videi.

6.2.   Apspriežamā atbalsta saderība

(51)

Atbalsts ir piešķirts, lai veicinātu kādu transporta darbību. Propilēna transports pa cauruļvadu nevar tikt uzskatīts par šī produkta ražošanas procesa adaptāciju; tas ir atšķirīgs pakalpojums. Patiesībā ir jākonstatē, ka cauruļvadu būvēs jaunas juridiskas personas, kas veidotas vienīgi ar mērķi piegādāt propilēna transporta pakalpojumus. Lai arī EPC akcionāri ražo un pārstrādā propilēnu, jaunā darbība vispirms dod papildu konkurenci transporta tirgum.

(52)

Tomēr noteikumi, kas nosaka valsts atbalstu saderību transportiem veltītajā Līguma daļā, nav piemērojami. Līguma 73. panta nozīmē ar Līgumu ir saderīgi tādi atbalsti, kas atbild transportu koordinācijas vajadzībām. Līguma 80. pants tomēr ienes vienu ierobežojumu minētās daļas nosacījumos, precizējot, ka “Šīs sadaļas nosacījumi attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.” Tādējādi 73. pants nav piemērojams apspriežamajai investīcijai.

(53)

Par spīti dažādajām atbalsta labvēlīgajām sekām, neviens no noteikumiem, kas nosaka valsts finansiālu atbalstu saderību, ko Komisija ir izstrādājusi, pamatojoties uz 87. panta 2. un 3. pantu, nav piemērojams. Tikai viena ierobežota investīcijas daļa atrodas valsts pabalstu saņemošos reģionos, un attiecīgās varasiestādes nav prasījušas atļauju, atsaucoties uz vadlīnijām par valsts atbalstiem reģionāliem mērķiem. Arī nosacījumi atbalstiem videi nav piemērojami šajā gadījumā. Transports pa cauruļvadu rada mazāku piesārņojumu nekā citi transporta veidi, ko izmanto konkurenti, pat ja runa ir par transportu pa dzelzceļu vai jūrasceļu. Tādējādi tiks panākts jūtams piesārņojuma samazinājums. Principā Komisija tomēr nedod atļauju atbalstiem investīcijām, kas izraisa tā piesārņojuma samazināšanos, ko rada atbalsta saņēmēja konkurenti. Tā drīzāk uzskata valsts atbalstus par saderīgiem zināmos apstākļos, ja atbalsta saņēmējs samazina paša radīto piesārņojumu.

(54)

Šī iemesla dēļ Komisija ir novērtējusi šo pasākumu, tieši pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šo punktu par saderīgiem ar vienoto tirgu par tikt uzskatīti tādi atbalsti, kuru mērķis ir atvieglot zināmu darbību vai zināmu ekonomisko reģionu attīstību, ja tie nepasliktina attiecību nosacījumus tādā mērā, kas pretrunā ar kopīgajām interesēm. Tāda cauruļvada izmantošana, kurš atņem daļu pasūtījuma pārvadāšanai pa dzelzceļu, autoceļu vai jūrasceļu, ir ekonomiska darbība.

(55)

Transporta infrastruktūru jomā Komisija jau ir pieļāvusi, ka atbalsti tiek piešķirti, ja tirgus nedeva sabiedrībai nepieciešamo sabiedriskā transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ilgstošu kustību (15). Attiecībā uz iekārtām, kas ar nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejamas visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem, tā ir pieļāvusi atbalsta intensitāti līdz 50 % no projekta kopējām izmaksām. Transports pa cauruļvadu, sekojot 38. preambulā minēto transporta infrastruktūras projektu paraugam, samazina izplūdes gāzes un ir drošāks par citiem transporta veidiem. Tas dos ieguldījumu arī sastrēgumu mazināšanā. Turklāt Komisija piekrīt Nīderlandes, Beļģijas un Vācijas varasiestādēm, atzīmējot, ka bez projekta priekšrocībām vides aspektā un rūpniecības aspektā, tam ir arī stratēģisks nozīmīgums apspriežamā reģiona ķīmiskajā rūpniecībā. Projekts nestu labumu arī propilēna ražotājiem no citiem Kopienas reģioniem, kuros propilēna piedāvājumam ir pārpalikumi, jo projekts atvieglo viņu produkta pārdošanu. Neviens konkurents no citiem kopējā tirgus reģioniem procedūras ietvaros nav noliedzis, ka pastāv šīs labvēlīgās sekas.

(56)

Konkurences kropļojumi propilēna tirgū ir ierobežoti, pateicoties visu konkurentu brīvai piekļuvei cauruļvadam. Šī principa ievērošana tiek garantēta uz 25 gadiem, kas ir cauruļvada amortizācijas laikposms, un tā kapacitātei normāli vajadzētu būt pietiekamai, lai izvairītos no kustības šķēršļiem nākamajos 20 gados.

(57)

Paziņotie atbalsti var tikt uzskatīti par nepieciešamiem un mērķiem atbilstošiem. Ja to nebūtu, investīciju ienesīgums būtu pārāk neliels un projekts netiktu realizēts. No pārējā nākas atzīt, ka subsīdija ir ierobežota līdz līmenim, kas pieļauj tikai normālu iekšējā ienesīguma līmeni (IIL), kas atbilst investīcijām apspriežamajiem uzņēmumiem. Šajā gadījumā IIL būtu vajadzējis aprēķināt visam projekta kopumam (iekļaujot “Pilot 1”) un nevis tā atsevišķiem posmiem, jo tie ir savstarpēji nesaraujami saistīti un būtu neloģiski ieguldīt investīcijas vienā, nedarot to pārējos posmos. Ja cauruļvads būtu izbūvēts tikai daļēji, paredzētā propilēna plūsma būtu mazāka, kas dotu zemāku IIL un samazinātu priekšrocības vides, drošības un rūpniecības aspektā. Aprēķini projekta kopumam uzrāda IIL 6,19 % līmenī uz 25 gadiem, taču šis līmenis būtu tikai 2,75 %, ja aprēķini būtu veikti uz 15 gadiem. Ja subsīdiju nebūtu, šis līmenis būtu 3,80 % un – 0,24 %. Pieņēmumi, uz kuriem balstās šie aprēķini, ir reālistiski un pamatoti, pat ņemot vērā ieinteresēto pušu novērojumus par šo punktu. Pat 6,19 % līmenis var tikt uzskatīts kā vienāds vai zemāks par normālu ienesīguma līmeni šāda tipa projektiem. IIL pēc citu ķīmisko un naftas cauruļvadu sistēmu nodokļa Eiropā atrodas robežās no 9 līdz 13 % uz 25 gadiem. Atbilstošām sistēmām Amerikas Savienotajās Valstīs ir mazliet augstāks IIL, proti, robežās no 11 līdz 15 %. Ienesīguma līmeņi elektrostacijām un citām šāda veida iekārtām atrodas robežās no 10 līdz 13 % īsākiem laikposmiem, piemēram, uz 15 gadiem. Attiecībā uz jaunajām ķīmiskajām iekārtām ķīmiskā rūpniecība sagaida ienesīguma līmeni, kas augstāks par 15 %, kamēr pašlaik šo iekārtu ienesīguma līmenis mēdz būt zemāks (9 līdz 15 %) atkarībā no iekārtu veida un nodokļu kārtības. Turklāt aprēķinātais IIL pārsniedz vidējos ienesīguma rādītājus dzelzceļa transportam (1 līdz 3 %) un autoceļa transportam (3 līdz 4 %), taču ir salīdzināms ar rādītājiem ķīmisko produktu pārvadājumiem pa ūdensceļu (7 līdz 8 %).

(58)

Konkurences kropļojumi starp uzņēmumiem, kas tieši piedalās projektā, citiem ķīmiskās rūpniecības un citu saistītu sektoru uzņēmumiem ir ierobežoti. Vispirms cauruļvadu izmantos liels skaits uzņēmumu un ne tikai tie, kas piedalās konsorcijā. Liels daudzums propilēna tiks izmantots iekļautajās ķīmiskās rūpniecības vietās, kur radušies produkti tiek nekavējoties ievadīti citos ražošanas procesos, ko veic citi uzņēmumi, tostarp arī MVU. Otrkārt, jebkurš uzņēmums drīkst iesaistīties konsorcijā ar nediskriminējošiem nosacījumiem. Tas, ka iesaistītie uzņēmumi ir pakļauti vieniem nosacījumiem, arī norāda, ka nav būtiskas priekšrocības kādam vienam vai vairākiem sektora uzņēmumiem. Ņemot vērā nelielās peļņas principu un principu, saskaņā ar kuru ekspluatācijas maksas ir noteiktas tādā līmenī, lai ļautu tikai izturēt konkurenci ar citiem transporta veidiem, priekšrocība, ko gūst nozare, izpaužas drīzāk lielākā elastībā un tūlītējā iespējā iegūt propilēnu nekā finansiālā priekšrocībā.

(59)

Ir taisnība, ka tāda propilēna ražotāji, kura tīrības līmenis ir zemāks par polimēra kvalitāti, iespējams, negūs lielu izdevīgumu no cauruļvada. Tomēr ikviena norma kaut kādā mērā ierobežo cauruļvada lietošanu, un izvēlētā norma nodrošina visplašāko izmantošanu. Zināmā mērā cauruļvads var vājināt konkurenci ražotāju starpā propilēna kvalitātes ziņā, tomēr šīm sekām būtu jātiek ierobežotām, jo tehnisku iemeslu dēļ lielākajai daļai ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu būs nepieciešams polimēra un ne zemākas kvalitātes propilēns. Katrā ziņā cauruļvads nekavē citas kvalitātes propilēna transportu pa dzelzceļu un jūrasceļu. Pozitīvais iespaids uz konkurenci, kas šķiet vissvarīgākais, radīsies no lielākas apgādes elastības un no normalizācijas polimēra kvalitātes ziņā, kas atvieglos to lietotāju uzdevumu, kuri vēlas mainīt piegādātāju.

(60)

Saskaņā ar Kopienas nosacījumiem par atbalstiem videi 29. punktu Komisija var atļaut finansiālu atbalstu investīcijām, kas ļauj uzņēmumiem pārsniegt Kopienas normas, kas piemērojamas konkurencei, maksimāli par 30 % bruto no pieļaujamajām investīciju izmaksām. Lai gan apspriežamās investīcijas nav pakļautas minētajiem nosacījumiem, Komisija izsaka novērojumu, ka nav tādu Kopienas normu, kas piespiež iesaistītos uzņēmumus īstenot šo investīciju. Kopējais finansiālā atbalsta līmenis, ņemot vērā arī to, kas ir piešķirts “Pilot 1”, ir zemāks par 30 %. Turpretī zināms skaits elementu atšķir apspriežamo projektu no tām transporta infrastruktūrām, kas minētas 38. preambulā, un izskaidro, kāpēc lielāka intensitāte šajā gadījumā nebūtu pieļaujama. Šie iepriekšējie lēmumi attiecās, piemēram, uz projektiem, kas saistīti ar dzelzceļa un jūrasceļa transporta infrastruktūrām, kam bija jāaizvieto pārvadāšana ar lielas kravnesības automašīnām, un nevis ar pārvadāšanu pa cauruļvadu, kam bija jāaizvieto transports pa dzelzceļu vai jūrasceļu. Cita starpā cauruļvads ir liela attāluma transporta infrastruktūra, un nepietiek tikai ar iekārtām kādā noteiktā vietā vai kādā ierobežotā ceļa daļā. Tāpat ir jāatzīmē, ka šī infrastruktūra var tikt izmantota vienīgi propilēna transportam un nevis kādu citu produktu pārvadāšanai. Bez tam cauruļvada pārvaldnieki būs arī nozīmīgi tā lietotāji. Cita starpā, tā kā priekšrocība neizriet vispirms no transporta izmaksu samazinājuma, bet no elastīgākas apgādes, tie jebkādā gadījumā būs nozīmīgi ieguvēji. Visu šo iemeslu dēļ viss atbalsta apjoms šķiet atbilstīgs.

(61)

Cauruļvads kropļos konkurenci tajā, kas attiecas uz ūdensceļu un dzelzceļu, kā to apgalvo Deutsche Bahn. Komisija atzīmē, ka šis kropļojums šķiet raksturīgs apspriežamā projekta veidam, taču ir pieļāvusi šāda veida kropļojumus citos darījumos, kas skāra transporta infrastruktūras, jo tā uzskatīja, ka šo projektu priekšrocības ir lielākas par kropļojumiem. Ņemot vērā visus izskatītos argumentus, Komisija uzskata, ka konkurences kropļošanas līmenis ir pieņemams, apzinoties projekta priekšrocības, un tādējādi secina, ka kropļojums, kas radies paziņotā atbalsta dēļ, nav arī nelikumīgs.

7.   SECINĀJUMS

(62)

Atbalsti EUR 3 685 480, EUR 4 000 000 un EUR 18 682 000 apmērā, par kuriem ir paziņojušas attiecīgi Beļģija, Nīderlande un Vācija par labu cauruļvada būvei propilēna transportam no Roterdamas uz Rūras apgabalu caur Antverpeni, ir valsts atbalsti Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(63)

Šie atbalsti ir saderīgi ar kopējo tirgu, ņemot vērā šādus elementus: izplūdes gāzu un sastrēgumu samazināšana, kā arī pieaugusī drošība, ko sniedz projekts; projekta nozīmīgums ķīmiskajai rūpniecībai ieinteresētajos reģionos; konkurences kropļojumu ierobežošana, ievērojot nelielas peļņas principu un trešo pušu piekļuves principu tīklam (“open access/common carrier”), kā arī nediskriminācijas principu un to, ka atbalsts ir ierobežots līdz līmenim, kas neļauj sasniegt augstāku iekšējā ienesīguma līmeni par normālo,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsti, par kuriem ir paziņojušas Beļģija, Nīderlande un Vācija, par summām attiecīgi EUR 3 685 480, EUR 4 000 000 un EUR 18 682 000 apmērā par labu cauruļvada būvei propilēna transportam starp Roterdamu, Antverpeni un Rūras apgabalu, ir saderīgi ar kopējo tirgu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Nīderlandes Karalistei un Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2004. gada 16. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario MONTI


(1)  OV C 315, 24.12.2003., 7. lpp.

(2)  Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Aktīvi pieder sabiedrībām ar ierobežotu atbildību EPDC NL CV, EPDC BE CV un PRG GmbH & CoKG, kuru attiecīgie akcionāri ir EPDC NL BV, EPDC BE BV un PRG GmbH.

(4)  Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajai zemei pieder 68,15 % LEG daļu, WestLB pieder 22,25 % daļu, un atlikušās daļas pieder privātiem akcionāriem.

(5)  OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

(6)  “Pilot 1” investīcijas izmaksas būs 50,5 miljoni EUR, kurām projekts saņems finansiālo atbalstu apmēram 25 miljonu EUR apmērā.

(7)  Konfidenciāla informācija.

(8)  Ir jāatzīmē, ka šos apsaimniekošanas ienākumus veido neto peļņa, no kuras atņemta amortizācija un procenti par investīcijām.

(9)  Dekrēts par ekonomisko attīstību flāmu reģionā, N 40/99 (OV C 284, 7.10.2000.) un N 223/93 (OV C 282, 20.10.1993.).

(10)  The Development of a European Olefins Pipelines Network and Its Benefits (Eiropas olefīnu pārvadāšanas naftas vadu tīkla attīstība un tā priekšrocības), 2003. gada maijs. http://www.petrochemistry.net/ templates/shwPressroom.asp? TID=4&SNID=16

(11)  OV C 37, 3.2.2001., 3. lpp.

(12)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(13)  Tai skaitā N 517/98 UK, Subsīdijas Eiropas dzelzceļa pārvadājumu terminālam Dienvidvelsā, Apvienotajā Karalistē (OV C 81, 24.3.1999., 8. lpp.), N 121/99 AT, Atbalsts kombinētajam transportam (OV C 245, 28.8.1999., 2. lpp.), N 208/00 NL, Kārtība, kādā piešķirams finansiāls atbalsts sabiedriskajiem sauszemes termināliem (OV C 315, 4.11.2000., 22. lpp.), un N 649/01 UK, Subsīdija frakta iekārtām, Rosyth ostas projekts (OV C 45, 19.2.2002., 2. lpp.).

(14)  Lieta N 527/2002. Ir runa par 35 % investīciju naftas vadam, pa kuru no jūras uz Atēnu starptautisko lidostu tiek transportēta petroleja. Šis naftas vads pieder sabiedriskajam sektoram, bet to apsaimnieko konsorcijs, kurā apvienojušās lidosta Olympic Airways un trīs naftas rūpniecības sabiedrības. Komisija šo atbalstu uzskatīja par saderīgu ar noteikumiem reģionālajiem finansiālajiem atbalstiem (OV C 148, 25.06.2003.).

(15)  N 649/01 UK, Freight Facilities Grant scheme, skat. 12. zemsvītras piezīmi.