1.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/57


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 10. februāris),

ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 247)

(2005/166/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (1), un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 6. punktu un 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Katru gadu Komisijai sniegtā informācija ir vajadzīga, lai faktiski varētu novērtēt veikumu attiecībā uz Kopienas un tās dalībvalstu saistību pildīšanu saistībā ar visu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanu vai samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolu un sagatavot Kopienas gada pārskatus saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolā noteiktajām saistībām.

(2)

Komisijai ir jāpārskata elementi, kas uzskaitīti šā lēmuma 4. panta 1. punktā, ja saskaņā ar UNFCCC pārskatu par Kopienas inventarizāciju ir pieprasīti papildelementi, kā arī jāpieņem grozījumi, kas vajadzīgi saskaņā ar procedūru, kas minēta Lēmuma 280/2004/EK 9. panta 2. punktā, lai pieprasītu dalībvalstīm ziņot par šiem elementiem to turpmākajos ziņojumos atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam.

(3)

Informācija, kuru reizi divos gados paziņo Komisijai, ir vajadzīga, lai varētu novērtēt Kopienas un tās dalībvalstu plānoto progresu attiecībā uz saistību pildīšanu saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu.

(4)

Komisijai ir jāpārskata II un III pielikums un līdz 2007. gada 1. janvārim jāpieņem visi grozījumi, kas vajadzīgi saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

(5)

Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, ievērojot šajā lēmumā izklāstītos principus, Komisija sagatavos novērtējumus par datiem, kas trūkst dalībvalsts uzskaitē, lai nodrošinātu minētās dalībvalsts un Kopienas uzskaites pilnīgumu saskaņā ar UNFCCC ikgadējo inventarizāciju ziņošanas vadlīnijām un pārskatītajām IPCC 1996. gada vadlīnijām attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem.

(6)

Dalībvalstīm un Komisijai ir jāsagatavo ziņojumi par to, kas paveikts līdz 2005. gadam, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts paziņojumiem un vadlīnijām atbilstīgi Kioto protokola 7. pantā minētajam.

(7)

Dalībvalstīm un Komisijai ir jāsagatavo ziņojumi par Marrākešas Līgumā noteikto papildu laika posmu, lai izpildītu saistības pēc minētā laika posma beigām saskaņā ar Kioto protokola 7. panta vadlīnijām.

(8)

Dalībvalstu un Kopienas sadarbības un koordinēšanas procedūras un grafiks attiecībā uz Lēmumā 280/2004/EK minētajām saistībām, kas izklāstīts šajā lēmumā, nodrošinās šo saistību savlaicīgu un efektīvu īstenošanu.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Lēmuma 280/2004/EK 9. pantā minētā Komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Priekšmets

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir izveidoti noteikumi, ar ko īsteno Lēmumu 280/2004/EK attiecībā uz:

a)

Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. un 2. punktā minētās informācijas ziņošanu saskaņā ar minētā lēmuma 3. panta 3. punktu;

b)

Kopienas uzskaites sistēmas izveidi saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 2. punktu;

c)

prasībām ziņot par Kioto protokola 3. panta 2. punktā prasīto progresu un saistībā ar Marrākešas Līgumā noteikto papildu laika posmu saistību izpildei saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 6. punktu;

d)

procedūrām un grafikiem, lai sadarbotos un koordinētu Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punktā uzskaitītās saistības saskaņā ar minētā lēmuma 8. panta 3. punktu.

II NODAĻA

Ziņošana, ko veic dalībvalstis

1. iedaļa

Gada pārskati

2. pants

Informācijas noteikšana un norādījumi attiecībā uz ziņošanu

1.   Dalībvalstis nosaka informāciju, kas sniedzama atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam saskaņā ar:

a)

pārskatītajām 1996. gada Starpvaldību grupas par klimata pārmaiņām (IPCC) vadlīnijām attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem, turpmāk tekstā “pārskatītās IPCC 1996. gada vadlīnijas attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem”;

b)

IPCC labas prakses vadlīnijām un nenoteiktības vadību valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstos, turpmāk tekstā “IPCC labas prakses vadlīnijas”;

c)

IPCC labas prakses vadlīnijām attiecībā uz zemes izmantošanu, tās izmantošanas izmaiņām un mežsaimniecību (LULUCF), turpmāk tekstā “IPCC labas prakses vadlīnijas attiecībā uz LULUCF”.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, kas sniedzama atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam, pievienojot kopiju, kas paredzēta Eiropas Vides aģentūrai, saskaņā ar:

a)

vadlīnijām par Pušu nacionālo paziņojumu sagatavošanu, kas ietvertas Konvencijas I pielikuma I daļā: UNFCCC pārskata vadlīnijas par gada sarakstiem, turpmāk tekstā “UNFCCC pārskata vadlīnijas par gada sarakstiem”;

b)

vadlīnijām par Kioto protokola 7. pantā prasītās informācijas sagatavošanu, turpmāk tekstā “Kioto protokola 7. pantā minētās vadlīnijas”.

3.   Pilnīgu valsts uzskaites ziņojumu, kas minēts Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta otrajā daļā, sagatavo, izmantojot valsts uzskaites ziņojuma struktūru, kas izklāstīta UNFCCC pārskata vadlīnijās par gada sarakstiem.

3. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu un lēmumiem, kas saistībā ar to ir pieņemti, Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta ietvaros paziņo par savām antropogēnajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām no avotiem un piesaisti no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņām un mežsaimniecības pasākumiem saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. punktu par gadiem laikposmā no 1990. līdz aizpagājušajam gadam.

Dalībvalstis, kas saglabā mežu apsaimniekošanu, aramzemes apsaimniekošanu, ganību apsaimniekošanu vai atkārtotu veģetāciju saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 4. punktu, ziņo arī antropogēnās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no avotiem un piesaisti par katru izvēlēto darbību laikposmam no 1990. gada līdz aizpagājušajam gadam.

Dalībvalstis skaidri izdala šo informāciju no novērtējumiem par antropogēnām emisijām no avotiem, kas minēti Kioto protokola A pielikumā.

2.   Dalībvalstis sniedz 1. punktā minēto informāciju savos ziņojumos, kas iesniedzami no 2010. gada 15. janvāra.

4. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta f) apakšpunkta ietvaros sniedz:

a)

aprakstu par dalībvalsts institucionālajiem sarakstu sagatavošanas pasākumiem un par sarakstu sagatavošanas procesu;

b)

aprakstu par izmantotajām metodēm un datu avotiem, ieskaitot informāciju par izmantotajām metodēm un pasākumu datu veidiem, un emisiju koeficientiem, kurus izmanto attiecībā uz galvenajiem Kopienas avotiem, ko katru gadu līdz 31. oktobrim nosaka Komisija saskaņā ar IPCC labas prakses vadlīniju 7. nodaļu un IPCC labas prakses vadlīniju attiecībā uz LULUCF 5. nodaļu. Dalībvalstis sniedz šo informāciju, atsaucoties uz valsts sarakstu ziņojuma sadaļām vai tabulas veidā, kas atrodama šā lēmuma I pielikumā;

c)

informāciju par dalībvalsts kvalitātes nodrošināšanas un kontroles programmu, ieskaitot tās kvalitātes mērķus un sarakstu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles plānu;

d)

vispārēju nenoteiktības novērtējumu;

e)

vispārēju pabeigtības izvērtējumu, īpaši apskatot konkrētās dalībvalsts ģeogrāfisko pārklājumu un jebkādas nepilnības sarakstu iesniegšanā;

f)

sektorālās pieejas salīdzinājumu ar standartpieeju;

g)

atbildes uz UNFCCC pārskatu par iepriekšējiem valsts sarakstiem, kas saņemti no brīža, kad tika iesniegts iepriekšējais valsts saraksts un informācija par veiktajiem pārrēķiniem;

h)

iepriekšējo emisiju tendenču aprakstu un interpretāciju.

2.   Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama atbilstīgi 1. punkta a) līdz e) apakšpunktam, dalībvalstis var norādīt, ka valsts sarakstu ziņojumu nodaļās nekādas izmaiņas nav bijušas.

5. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu

Informācijā no nacionālā reģistra, kas minēts Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, ietver informāciju, kas prasīta saskaņā ar Kioto protokola 7. pantā minētajām vadlīnijām.

6. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta h) apakšpunktu

Informācijā par juridiskajiem uzņēmumiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ietver to juridisko uzņēmumu sarakstu, kurus dalībvalsts ir pilnvarojusi pārvaldīt piešķirtā apjoma vienības (PAV), novērstās vienības (NV), emisiju samazināšanas vienības (ISV) un apstiprināto emisiju samazināšanos (AIS), ieskaitot pagaidu AIS (pAIS) un ilgtermiņa AIS (iAIS).

7. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu

Informācijā par rādītājiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punkta j) apakšpunktā, ietver:

a)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz prioritārajiem rādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-1 tabulā;

b)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz prioritārajiem papildrādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-2 tabulā;

c)

līdz 2005. gada 15. janvārim un katru gadu pēc tam novērtējumu attiecībā uz papildinošajiem rādītājiem, kas uzskaitīti II pielikuma II-3 tabulā.

2. iedaļa

Divgadu ziņojumi

8. pants

Vadlīnijas attiecībā uz ziņojumu sniegšanu

Dalībvalstis paziņo informāciju, kas minēta Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punktā, saskaņā ar vadlīnijām attiecībā uz Pušu nacionālo paziņojumu sagatavošanu, kas ietvertas Konvencijas I pielikuma II daļā: UNFCCC pārskata vadlīnijas par nacionālajiem paziņojumiem, turpmāk tekstā “UNFCCC ziņošanas vadlīnijas attiecībā uz nacionālajiem paziņojumiem”, un Kioto protokola 7. pantā noteiktajām vadlīnijām.

9. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu

Informācijā par attiecīgās valsts politiskajām nostādnēm un pasākumiem, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ietver:

a)

tās politikas un pasākumu sarakstu, kas tika izbeigti vai atcelti laika posmā, kad notika ziņošana;

b)

faktisko un plānoto darbību aprakstu kopā ar citām attiecīgām politikām un pasākumiem, kā arī Kopienas politikām un tiesību aktiem;

c)

prognožu rādītājus 2005., 2010., 2015. un 2020. gadam, kā minēts šā lēmuma III pielikumā.

10. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu

1.   Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis skaidri norāda prognozes “ar pasākumiem” un “ar papildu pasākumiem”, kā arī tajās ietverto politiku un pasākumus.

Prognozē “ar pasākumiem” ietver īstenotu un pieņemtu politiku un pasākumus. Prognozē “ar papildu pasākumiem” ietver plānotu politiku un pasākumus.

Dalībvalstis var ietvert informāciju par prognozēm “bez pasākumiem” kā daļu no savām prognozēm “ar pasākumiem” un “ar papildu pasākumiem”. Prognozē “bez pasākumiem” netiek ietverta politika un visi pasākumi, kas ir īstenoti, pieņemti vai plānoti pēc gada, kas izvēlēts par šās prognozes ieviešanas gadu.

2.   Metodiku, paraugu, pamata pieņēmumu un galveno ievadparametru un izvadparametru aprakstos, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta iv) daļā, ietver obligātos parametrus, kas aprakstīti šā lēmuma IV pielikuma 1. punktā, ja tādus izmanto.

Dalībvalstis tiek mudinātas paziņot prognožu parametrus, kas ietverti ieteikto parametru sarakstā, kas minēts šā lēmuma IV pielikuma 2. punktā.

Dalībvalstis apņemas veikt savu prognožu jutīguma analīzi, kas vērsta uz prognožu paraugos ietvertajiem galvenajiem ievadmainīgajiem.

Dalībvalstis tiek mudinātas definēt augstu, centrālo un zemu scenāriju attiecībā uz galvenajiem ievadmainīgajiem un attiecībā uz šiem scenārijiem noteikt prognozēto emisiju daudzumu. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas ietvert sava prognostiskā modeļa un to metožu robustuma pasākumu, kas izmantotas to novērtējumos. Dalībvalstis var apsvērt dažādu variantu scenāriju izmantošanu, pielietojot dažādu ievadmainīgo kombinācijas.

11. pants

Ziņošana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) daļu un d) apakšpunktu

Dalībvalstis sniedz informāciju par kopīgas īstenošanas izmantošanu, tīrās attīstības mehānismu un starptautisko emisijas kvotu tirdzniecību atbilstīgi Kioto protokola 6., 12. un 17. pantam, lai izpildītu noteikto emisiju daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/358/EK (2) 2. pantu un Kioto protokolu, pamatojoties uz šā lēmuma V pielikumā doto anketu. Dalībvalstis tiek mudinātas katru gadu sniegt šo informāciju kā daļu no sava ziņojuma atbilstīgi Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktam.

Dalībvalstis var noteikt, ka šī informācija attiecas tikai uz izmaiņām vai papildinājumiem informācijā, kas paziņota, balstoties uz anketu par iepriekšējo gadu.

III NODAĻA

Kopienas uzskaites sistēma

1. iedaļa

Kopienas uzskaites sistēma

12. pants

Informācijas un datu kvalitāte un apmaiņa Kopienas uzskaites sistēmā

1.   Dalībvalstis nodrošina pasākumu datu, emisiju koeficientu un citu parametru kvalitāti, kas tiek izmantoti valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzskaitē saskaņā ar IPCC labas prakses vadlīnijām un IPCC labas prakses vadlīnijām attiecībā uz LULUCF.

2.   Dalībvalstis savu gada sarakstu elektroniskā veidā iesniedz Komisijai un kopiju nosūta Eiropas Vides aģentūrai.

2. iedaļa

Novērtējumi par datiem, kas trūkst valsts uzskaitē saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu

13. pants

Novērtējumi par datiem, kas trūkst valsts uzskaitē saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu

Ja dalībvalsts līdz pārskata gada 15. martam neiesniedz visus datus, kas prasīti saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktu, Komisija sagatavo novērtējumus par datiem, kas konkrētajai dalībvalstij trūkst, kas jāietver Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstā attiecībā uz minēto pārskata gadu un avota kategoriju, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām par gada sarakstiem un pārskatītajām IPCC 1996. gada vadlīnijām par valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu sarakstiem.

14. pants

1.   Komisijas novērtējumi par trūkstošajiem datiem balstās uz principiem, kas izklāstīti 2., 3. un 4. punktā.

2.   Ja no dalībvalsts var saņemt konsekventu paziņoto novērtējumu laiku attiecīgajā avota kategorijā par iepriekšējiem gadiem, kurā nav veikti grozījumi, kas minēti Kioto protokola 5. panta 2. punktā, lai iegūtu emisiju novērtējumu, izmanto minētā laika ekstrapolāciju.

Attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju novērtējumu enerģētikas nozarē, emisiju ekstrapolācija jāveic, balstoties uz procentuālajām izmaiņām Eurostat oglekļa dioksīda emisiju novērtējumā.

3.   Ja attiecīgās avota kategorijas aprēķinā tika veikti labojumi saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu iepriekšējos gados un dalībvalsts nav iesniegusi izskatīto aprēķinu, labošanas pamatmetode, ko izmanto ekspertu izskatīšanas komanda, kā tas noteikts tehniskajās vadlīnijās par metodoloģijas labojumiem saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu, turpmāk tekstā sauktas “tehniskās vadlīnijas attiecībā uz labojumiem”, tiek izmantotas, nepiemērojot konservatīvisma faktoru, kas definēts šajās vadlīnijās.

4.   Ja konsekvents paziņoto novērtējumu laiks attiecīgajā avota kategorijā nav pieejams un ja avota kategorijas novērtējumā nav veikti grozījumi saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu, novērtējums balstās uz grozījumu tehniskajām vadlīnijām, nepiemērojot minētajās vadlīnijās definēto konservatīvisma koeficientu.

15. pants

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti līdz pārskata gada 31. martam sagatavo novērtējumus, kas minēti 14. pantā, un dara tos zināmus pārējām dalībvalstīm.

16. pants

Attiecīgā dalībvalsts izmanto novērtējumus, kas minēti 14. pantā, attiecībā uz valsts sarakstu iesniegšanu UNFCCC, lai nodrošinātu konsekvenci starp Kopienas sarakstu un dalībvalstu sarakstiem.

IV NODAĻA

Ziņošana, norādot līdz 2005. gadam paveikto, un saistību pildīšanai noteiktais papildu laika posms

1. iedaļa

Ziņojumi, norādot līdz 2005. gadam paveikto

17. pants

Dalībvalsts ziņošana, norādot līdz 2005. gadam paveikto, saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 4. punktu

1.   Dalībvalstis sagatavo ziņojumu, norādot līdz 2005. gadam paveikto, saskaņā ar UNFCCC ziņošanas vadlīnijām attiecībā uz valsts paziņojumiem un vadlīnijām saskaņā ar Kioto protokola 7. pantu. Ziņojumā ietver:

a)

to vietējo pasākumu aprakstu, ieskaitot jebkurus juridiskus un institucionālus pasākumus, kas pieņemti, lai pildītu konkrētās dalībvalsts saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu, kā arī aprakstu par vietējo pasākumu programmu atbilstību un spēkā stāšanos;

b)

informāciju par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju tendencēm un prognozēm valsts līmenī, ja tendences ir balstītas uz inventarizācijas datiem, ko dalībvalstis līdz 2005. gada 15. aprīlim ir iesniegušas UNFCCC;

c)

novērtējumu par to, kā a) punktā minētie valsts pasākumi, ņemot vērā b) apakšpunktā minētās tendences un prognozes, palīdzēs dalībvalstij pildīt savas saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu;

d)

to pasākumu, darbību un programmu sarakstu, ko dalībvalsts veic, lai pildītu savas saistības saskaņā ar Kioto protokola 10. un 11. pantu.

2.   Dalībvalstis iesniedz ziņojumu kā vienotu dokumentu, ietverot četras nodaļas, kurās ir informācija, kas uzskaitīta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

Informācija par prognozēm, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, saskan ar informāciju, kas līdz 2005. gada 15. jūnijam ir iesniegta Komisijai saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 3. punktu.

2. iedaļa

Ziņojumi pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām

18. pants

Dalībvalsts ziņošana pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 5. punktu

Katras dalībvalsts ziņojumā saskaņā ar modalitātēm attiecībā uz piešķirto apjomu uzskaiti saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu ir šāda informācija:

a)

attiecībā uz pašreizējo kalendāro gadu līdz saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām (definēts pēc Griničas laika), kopējais daudzums:

i)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV katrā dalībvalsts pārvaldības, atcelšanas, aizvietošanas un izstāšanās kontā un visos operatoru un personu pārvaldības kontos katra gada 1. janvārī;

ii)

PAV, kas izsniegts, pamatojoties uz piešķirto summu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7. punktu un 3. panta 8. punktu;

iii)

ISV, kas izsniegts, pamatojoties uz projektiem, kas veikti saskaņā ar Kioto protokola 6. pantu;

iv)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV, kas saņemts no citiem reģistriem, un atsevišķs saraksts, kurā identificēti pārskaitījuma konti un reģistri;

v)

NV, kas izsniegtas, pamatojoties uz katru pasākumu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu;

vi)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV, kas pārskaitītas uz citiem reģistriem, un atsevišķs saraksts, kurā identificēti iegūtie konti un reģistri;

vii)

ISV, AIS, PAV un NV, kas atceltas, pamatojoties uz pasākumiem saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu;

viii)

ISV, AIS, PAV un NV, kas atceltas pēc tam, kad Rīcības komiteja ir noteikusi, ka dalībvalsts nepilda savas saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 1. punktu;

ix)

citi ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV atceltas;

x)

ISV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), PAV un NV izstājušās;

xi)

PAV, AIS, ISV, NV un tAIS, pārskaitīti tAIS rezerves kontā saistību periodā;

xii)

PAV, AIS, ISV, NV un lAIS, pārskaitīti lAIS rezerves kontā pirmajā Kioto protokola saistību periodā;

b)

kopējais skaits un ISV, PAV, NV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS) kārtas numuri dalībvalsts izstāšanās kontā ziņošanas perioda beigās;

c)

to ISV, AIS un PAV kopējais daudzums un kārtas numuri, ko dalībvalsts pieprasa pārnest uz nākamo saistību periodu.

Informācija ietver tikai tos ISV, PAV, NV, AIS (ieskaitot lAIS un tAIS), kas ir spēkā attiecīgajam saistību periodam. To nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2216/2004 (3) 9. pantu, un iesniedz elektroniskā veidā.

19. pants

Kopienas ziņošana pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 5. panta 5. punktu

Kopienas ziņojumā ir šāda informācija:

a)

kopējie 18. panta a) apakšpunktā minēto vienību daudzumi, ko paziņojušas dalībvalstis, un kopējie minēto vienību daudzumi, kuras atrodas Kopienas reģistrā;

b)

ISV, PAV, NV, AIS kopējais daudzums un kārtas numuri (ieskaitot lAIS un tAIS) dalībvalstu un Kopienas izstāšanās kontos pārskata perioda beigās;

c)

ISV, AIS un PAV kopējais daudzums un kārtas numuri, ko katra dalībvalsts un Kopiena pieprasa pārvietot uz turpmāko saistību periodu saskaņā ar modalitātēm attiecībā uz piešķirto apjomu uzskaiti saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu.

V NODAĻA

Sadarbības un koordinēšanas procedūras un grafiki

20. pants

Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu saraksta un saraksta ziņojuma sastādīšana saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1.   Dalībvalstis izmanto Eiropas Vides aģentūras “ReportNet” instrumentus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1641/2003 (4), lai iesniegtu ikgadējo informāciju saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktu.

2.   Visi jaunākie dati, ko sniedz dalībvalstis saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 4. panta 1. punktu, attiecas tikai uz trūkstošajiem datiem un atšķirību novēršanu.

3.   Procedūras un grafiks Kopienas saraksta un saraksta ziņojuma sastādīšanai ir izklāstīts VI pielikumā.

21. pants

Pārskatīšanas, grozīšanas un atbilstības procedūras saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu atbilstoši Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam

1.   Ja dalībvalsts 1. jūnijā nav iesniegusi ikgadējo sarakstu ziņojumu UNFCCC, tā nekavējoties par to paziņo Komisijai.

2.   Dalībvalstis vienas nedēļas laikā paziņo Komisijai, ka tās no UNFCCC ir saņēmušas šādu informāciju:

a)

ekspertu pārskata darba grupas norādes par problēmām saistībā ar dalībvalsts inventarizāciju, kam nepieciešami grozījumi;

b)

labojumi sarakstu novērtējumos, ko, vienojoties dalībvalstij un ekspertu pārskata darba grupai, piemēro attiecīgajam iesniegtajam sarakstam;

c)

labotie novērtējumi, kas ietverti atsevišķu sarakstu pārskata ziņojuma projektā, kas tika piemēroti, ja dalībvalsts nebija ieviesusi labojumus, kas apmierinātu ekspertu darba grupu;

d)

īstenošanas jautājumi, kas iesniegti Rīcības komitejai saskaņā ar Kioto protokolu, tās paziņojums par īstenošanas jautājuma risināšanu un visi Rīcības komitejas un tās nodaļu provizoriskie atzinumi un lēmumi attiecībā uz dalībvalsti.

Attiecībā uz a) apakšpunktu dalībvalsts paziņo Komisijai par to, kā tā plāno risināt problēmas, ko norādījusi ekspertu darba grupa.

Attiecībā uz c) apakšpunktu dalībvalsts paziņo Komisijai par to, vai tā akceptē vai noraida ierosinātos grozījumus.

Komisija informē pārējās dalībvalstis vienas nedēļas laikā pēc a) līdz d) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas no attiecīgās dalībvalsts.

3.   Komisija vienas nedēļas laikā informē visas dalībvalstis par šādas informācijas saņemšanu no UNFCCC:

a)

ekspertu darba grupas norādījumi par problēmām, kas saistītas ar Kopienas sarakstu, kam nepieciešami labojumi;

b)

labojumi sarakstu novērtējumos, ko, vienojoties dalībvalstij un ekspertu pārskata darba grupai, piemēro attiecīgajam iesniegtajam sarakstam;

c)

labotie novērtējumi, kas ietverti atsevišķu sarakstu pārskata ziņojuma projektā, kas tika piemēroti, ja dalībvalsts nebija ieviesusi labojumus, kas apmierinātu ekspertu darba grupu;

d)

īstenošanas jautājumi, kas iesniegti Rīcības komitejai saskaņā ar Kioto protokolu, tās paziņojums par īstenošanas jautājuma risināšanu un visi Rīcības komitejas un tās nodaļu provizoriskie atzinumi un lēmumi attiecībā uz dalībvalsti.

4.   Dalībvalstis saskaņo ar Komisiju savu reakciju uz pārskatīšanas procesu saistībā ar Lēmumā 280/2004/EK noteiktajiem pienākumiem:

a)

laika posmā, kas noteikts saskaņā ar Kioto protokolu, ja grozītie novērtējumi vienā gadā vai kumulatīvie grozījumi turpmākajos saistību perioda gados vienā vai vairākās dalībvalstīs attiecas uz Kopienas saraksta grozījumiem tādā apjomā, kas neļauj ievērot pildītu metodoloģiskās un ziņošanas prasības saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 1. punktu ar mērķi pildīt prasības, kas noteiktas vadlīnijās saskaņā ar Kioto protokola 7. pantu;

b)

divu nedēļu laikā, pirms attiecīgajām institūcijām saskaņā ar Kioto protokolu tiek iesniegts:

i)

pieprasījums pārskatīt grozījumu;

ii)

pieprasījums atkārtoti ieviest kritēriju noteikšanu;

iii)

atbilde uz lēmumu risināt jautājumu par īstenošanu vai par Rīcības komitejas sākotnējo atzinumu.

5.   Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par grozījumiem, kas aprēķināti to sarakstu novērtējumos brīvprātīgās koriģēšanas procedūras laikā, ko piemēro saskaņā ar grozījumu tehniskajām vadlīnijām.

22. pants

Ziņojumu sagatavošana par sasniegto progresu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta d) apakšpunktu

1.   Komisijas izstrādātais ziņojuma projekts par Kopienas sasniegto progresu līdz 2005. gadam tiek nodots dalībvalstīm līdz 2005. gada 30. jūlijam. Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. augustam, sniedz komentārus.

2.   Dalībvalstis iesniedz savus ziņojumus par sasniegto progresu līdz 2005. gadam UNFCCC sekretariātam līdz 2006. gada 1. janvārim un tai pašā dienā nosūta Komisijai iesniegtā ziņojuma elektronisku versiju.

23. pants

Ziņošana par piešķirtā apjoma noteikšanu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta e) apakšpunktu

1.   Katra dalībvalsts līdz 2006. gada 15. janvārim iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

pilnīgu laiku attiecībā uz to antropogēno siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju pa avotiem un piesaisti uzskaiti, ko nekontrolē Monreālas protokols, kā tas paziņots UNFCCC;

b)

izvēlētā bāzes gada identifikāciju attiecībā uz fluorogļūdeņražiem, perfluorogļūdeņražiem un sēra heksafluorīdu, kā tas paziņots UNFCCC;

c)

savu priekšlikumu attiecībā uz emisiju līmeni oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu izteiksmē saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu un Kioto protokola 3. panta 7. un 8. punktu, pēc tam, kad ir noteikti bāzes gada emisiju galīgie skaitļi, pamatojoties uz noteikta daudzuma emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistībām, kas izklāstītas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā un Kioto protokolā, ņemot vērā metodes, lai aprēķinātu antropogēnās emisijas no avotiem un piesaisti, kas minēta Kioto protokola 5. panta 2. punktā, un modalitātes, lai aprēķinātu piešķirto apjomu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7. un 8. punktu;

d)

saistību perioda aprēķina rezervi kā 90 procentus no ierosinātā, piešķirtā apjoma vai 100 procentus no pēdējo reizi izskatītā saraksta, izvēloties mazāko lielumu;

e)

minimālo vērtību atlases identifikāciju attiecībā uz koku vainagu slēgumu, zemes teritoriju un koku augstumu, lai to izmantotu savu pasākumu uzskaitē saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktu līdz ar šī izvērtējuma konsekvences attaisnojumu un informāciju, kas iepriekš ir ziņota Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai vai citām starptautiskām institūcijām, un atšķirību gadījumā, paskaidrojumu, kāpēc un kā šāds novērtējums tika izvēlēts, saskaņā ar definīcijām, modalitātēm, noteikumiem un vadlīnijām saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas izmaiņām un mežniecības pasākumiem Kioto protokola ietvaros;

f)

pasākumu izvēles identifikāciju saskaņā ar 3. panta 4. punktu, lai ietvertu tās uzskaitē pirmajā saistību periodā līdz ar informāciju par to, kā valsts sistēmā saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu tiks noteiktas zemes teritorijas, kas saistītas ar pasākumiem, saskaņā ar definīcijām, modalitātēm, noteikumiem un vadlīnijām saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas izmaiņām un mežniecības pasākumiem saskaņā ar Kioto protokolu;

g)

norādi uz to, vai katru Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktā minēto pasākumu tā plāno uzskaitīt katru gadu vai par visu saistību periodu;

h)

valsts sistēmas aprakstu saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 1. punktu un Kioto protokola 7. panta vadlīnijām;

i)

valsts reģistra aprakstu saskaņā ar Kioto protokola 7. panta vadlīnijām.

Dalībvalstis, kas nav minētas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā, sniedz šo informāciju līdz 2006. gada 15. jūnijam.

2.   Grafiks, lai sagatavotu un iesniegtu ziņojumus, kas minēti Lēmuma 280/2004/EK 7. panta 1. punktā un iesniegti saskaņā ar modalitātēm piešķirtā piešķirto apjomu uzskaitei saskaņā ar Kioto protokola 7. panta 4. punktu, ir noteikts VII pielikumā.

24. pants

Ziņošana saistībā ar saistību izpildei noteikto papildu laika posmu saskaņā ar Lēmuma 280/2004/EK 8. panta 1. punkta f) apakšpunktu

1.   Dalībvalstu ziņojumus pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām iesniedz UNFCCC sekretariātam un Komisijai viena mēneša laikā pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām.

2.   Kopienas ziņojumu pēc saistību izpildei noteiktā papildu laika posma beigām iesniedz UNFCCC sekretariātam viena mēneša laikā pēc 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

25. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2005. gada 10. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)   OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.

(2)   OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(3)   OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp.

(4)   OV L 245, 29.9.2003., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Dalībvalstu izmantoto metožu, datu avotu un emisiju koeficientu faktoru tabula attiecībā uz EK galvenajiem avotiem 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros

Informācija par izmantotajām metodēm varētu būt metode, modelis vai atsevišķas valsts pieeja. Darbības datus var ņemt no valsts statistikas, vai arī tie var būt raksturīgi konkrētai iekārtai. Emisiju koeficienti varētu būt IPCC noklusējuma emisiju koeficienti, kā tas minēts pārskatītajās 1996. gada IPCC vadlīnijās attiecībā uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju sarakstiem un IPCC labas prakses vadlīnijās, valstij raksturīgie emisiju koeficienti, iekārtai raksturīgie emisiju koeficienti vai “CORINAIR” emisiju koeficienti, kas izstrādāti saskaņā ar 1979. gada Konvenciju par liela darbības rādiusa pārrobežu gaisa piesārņojumu.

I –1. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (Enerģētika)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisiju koeficients (4)

1.

Enerģētika

Image 1

Image 2

Image 3

Image 4

Image 5

Image 6

Image 7

Image 8

Image 9

Image 10

Image 11

Image 12

A.

Degvielas sadegšana

Image 13

Image 14

Image 15

Image 16

Image 17

Image 18

Image 19

Image 20

Image 21

Image 22

Image 23

Image 24

1.

Enerģētikas nozares

Image 25

Image 26

Image 27

Image 28

Image 29

Image 30

Image 31

Image 32

Image 33

Image 34

Image 35

Image 36

a.

Valsts elektrības un siltuma ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Naftas attīrīšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Cietā kurināmā ražošana un citas enerģētikas nozares

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Ražošanas nozares un būvniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Dzelzs un tērauds

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Krāsainie metāli

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Ķīmiskās vielas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Celuloze, papīrs un druka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

e.

Pārtikas pārstrāde, dzērieni un tabaka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

f.

Citi (kā noteikts tabulā 1.A(a)s2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Transports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Civilā aviācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Autotransports

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Dzelzceļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Kuģniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

e.

Citi transporta veidi (kā noteikts tabulā 1.A(a)s3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citas nozares

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Komercdarbība/Institūciju darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Privātpersonu sektors

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Lauksaimniecība/mežsaimniecība/zivsaimniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Stacionāri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Mobili

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Gaistošas emisijas no degvielas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Cietais kurināmais

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Akmeņogļu ieguve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Cietā kurināmā pārstrāde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Citi (kā noteikts tabulā 1.B.1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Nafta un dabasgāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a.

Nafta

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

b.

Dabasgāze

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

c.

Vēdināšana un novadīšana un sadedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

d.

Citi (kā noteikts tabulā 1.B.2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


I –2. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (rūpnieciski procesi)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

HFCs

PFCs

SF6

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbība dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

2.

Rūpniecības procesi

Image 37

Image 38

Image 39

Image 40

Image 41

Image 42

Image 43

Image 44

Image 45

Image 46

Image 47

Image 48

Image 49

Image 50

Image 51

Image 52

Image 53

Image 54

Image 55

Image 56

Image 57

Image 58

Image 59

Image 60

A.

Minerālprodukti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 61

Image 62

Image 63

Image 64

Image 65

Image 66

Image 67

Image 68

Image 69

Image 70

Image 71

Image 72

1.

Cementa ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 73

Image 74

Image 75

Image 76

Image 77

Image 78

Image 79

Image 80

Image 81

Image 82

Image 83

Image 84

2.

Kaļķu ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 85

Image 86

Image 87

Image 88

Image 89

Image 90

Image 91

Image 92

Image 93

Image 94

Image 95

Image 96

3.

Kaļķakmens un dolomīta izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 97

Image 98

Image 99

Image 100

Image 101

Image 102

Image 103

Image 104

Image 105

Image 106

Image 107

Image 108

4.

Kalcinētās sodas pelnu ražošana un izmantošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 109

Image 110

Image 111

Image 112

Image 113

Image 114

Image 115

Image 116

Image 117

Image 118

Image 119

Image 120

5.

Asfalta segums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 121

Image 122

Image 123

Image 124

Image 125

Image 126

Image 127

Image 128

Image 129

Image 130

Image 131

Image 132

6.

Ceļu segums ar asfaltu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 133

Image 134

Image 135

Image 136

Image 137

Image 138

Image 139

Image 140

Image 141

Image 142

Image 143

Image 144

7.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 145

Image 146

Image 147

Image 148

Image 149

Image 150

Image 151

Image 152

Image 153

Image 154

Image 155

Image 156

B.

Ķīmijas nozare

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Amonjaka ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Slāpekļskābes ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Adipīnskābes ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Karbīda ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Metāla ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 157

Image 158

Image 159

Image 160

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Dzelzs un tērauda ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 161

Image 162

Image 163

Image 164

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Dzelzs sakausējuma ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 165

Image 166

Image 167

Image 168

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Alumīnija ražošana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 169

Image 170

Image 171

Image 172

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

SF6, kas izmantots alumīnija un magnija kausēšanā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 173

Image 174

Image 175

Image 176

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Citi (kā noteikts tabulā 2(I)A-G)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 177

Image 178

Image 179

Image 180

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Cita veida ražošana

 

 

 

 

Image 181

Image 182

Image 183

Image 184

Image 185

Image 186

Image 187

Image 188

Image 189

Image 190

Image 191

Image 192

Image 193

Image 194

Image 195

Image 196

Image 197

Image 198

Image 199

Image 200

1.

Celuloze un papīrs

 

 

 

 

Image 201

Image 202

Image 203

Image 204

Image 205

Image 206

Image 207

Image 208

Image 209

Image 210

Image 211

Image 212

Image 213

Image 214

Image 215

Image 216

Image 217

Image 218

Image 219

Image 220

2.

Pārtika un dzērieni

 

 

 

 

Image 221

Image 222

Image 223

Image 224

Image 225

Image 226

Image 227

Image 228

Image 229

Image 230

Image 231

Image 232

Image 233

Image 234

Image 235

Image 236

Image 237

Image 238

Image 239

Image 240

E.

Perhalogēnogļūdeņražu un SF6 ražošana

Image 241

Image 242

Image 243

Image 244

Image 245

Image 246

Image 247

Image 248

Image 249

Image 250

Image 251

Image 252

Image 253

Image 254

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Blakusproduktu emisijas

Image 255

Image 256

Image 257

Image 258

Image 259

Image 260

Image 261

Image 262

Image 263

Image 264

Image 265

Image 266

Image 267

Image 268

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Gaistošas emisijas

Image 269

Image 270

Image 271

Image 272

Image 273

Image 274

Image 275

Image 276

Image 277

Image 278

Image 279

Image 280

Image 281

Image 282

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Citi (kā noteikts tabulā 2(II)

Image 283

Image 284

Image 285

Image 286

Image 287

Image 288

Image 289

Image 290

Image 291

Image 292

Image 293

Image 294

Image 295

Image 296

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Perhalogēnogļūdeņražu un SF6 patēriņš

Image 297

Image 298

Image 299

Image 300

Image 301

Image 302

Image 303

Image 304

Image 305

Image 306

Image 307

Image 308

Image 309

Image 310

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Atdzesēšana un gaisa kondicionēšanas iekārtas

Image 311

Image 312

Image 313

Image 314

Image 315

Image 316

Image 317

Image 318

Image 319

Image 320

Image 321

Image 322

Image 323

Image 324

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Pārklāšana ar putām

Image 325

Image 326

Image 327

Image 328

Image 329

Image 330

Image 331

Image 332

Image 333

Image 334

Image 335

Image 336

Image 337

Image 338

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Liesmu slāpētāji

Image 339

Image 340

Image 341

Image 342

Image 343

Image 344

Image 345

Image 346

Image 347

Image 348

Image 349

Image 350

Image 351

Image 352

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Aerosoli/ Mērītu dozu inhalators

Image 353

Image 354

Image 355

Image 356

Image 357

Image 358

Image 359

Image 360

Image 361

Image 362

Image 363

Image 364

Image 365

Image 366

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Šķīdinātāji

Image 367

Image 368

Image 369

Image 370

Image 371

Image 372

Image 373

Image 374

Image 375

Image 376

Image 377

Image 378

Image 379

Image 380

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Citi pielietojuma veidi, izmantojot ODS aizvietotājus

Image 381

Image 382

Image 383

Image 384

Image 385

Image 386

Image 387

Image 388

Image 389

Image 390

Image 391

Image 392

Image 393

Image 394

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Pusvadītāja ražošana

Image 395

Image 396

Image 397

Image 398

Image 399

Image 400

Image 401

Image 402

Image 403

Image 404

Image 405

Image 406

Image 407

Image 408

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

Elektriskās ierīces

Image 409

Image 410

Image 411

Image 412

Image 413

Image 414

Image 415

Image 416

Image 417

Image 418

Image 419

Image 420

Image 421

Image 422

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Citi (kā noteikts tabulā 2(II)

Image 423

Image 424

Image 425

Image 426

Image 427

Image 428

Image 429

Image 430

Image 431

Image 432

Image 433

Image 434

Image 435

Image 436

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


I –3. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (šķīdinātāju un citu produktu izmantošana, lauksaimniecība)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

3.

Šķīdinātāju un citu produktu izmantošana

Image 437

Image 438

Image 439

Image 440

Image 441

Image 442

Image 443

Image 444

Image 445

Image 446

Image 447

Image 448

A.

Krāsas izmantošana

 

 

 

 

Image 449

Image 450

Image 451

Image 452

 

 

 

 

B.

Attaukošana un ķīmiskā tīrīšana

 

 

 

 

Image 453

Image 454

Image 455

Image 456

 

 

 

 

C.

Ķīmiskie produkti, ražošana un apstrāde

 

 

 

 

Image 457

Image 458

Image 459

Image 460

 

 

 

 

D.

Citi

 

 

 

 

Image 461

Image 462

Image 463

Image 464

 

 

 

 

4.

Lauksaimniecība

Image 465

Image 466

Image 467

Image 468

Image 469

Image 470

Image 471

Image 472

Image 473

Image 474

Image 475

Image 476

A.

Zarnu fermentācija

Image 477

Image 478

Image 479

Image 480

 

 

 

 

Image 481

Image 482

Image 483

Image 484

1.

Liellopi

Image 485

Image 486

Image 487

Image 488

 

 

 

 

Image 489

Image 490

Image 491

Image 492

2.

Bifeļi

Image 493

Image 494

Image 495

Image 496

 

 

 

 

Image 497

Image 498

Image 499

Image 500

3.

Aitas

Image 501

Image 502

Image 503

Image 504

 

 

 

 

Image 505

Image 506

Image 507

Image 508

4.

Citi

Image 509

Image 510

Image 511

Image 512

 

 

 

 

Image 513

Image 514

Image 515

Image 516

B.

Kūtsmēslu apsaimniekošana

Image 517

Image 518

Image 519

Image 520

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Liellopi

Image 521

Image 522

Image 523

Image 524

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Bifeļi

Image 525

Image 526

Image 527

Image 528

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Aitas

Image 529

Image 530

Image 531

Image 532

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citi

Image 533

Image 534

Image 535

Image 536

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Rīsu kultivēšana

Image 537

Image 538

Image 539

Image 540

 

 

 

 

Image 541

Image 542

Image 543

Image 544

D.

Lauksaimniecības augsne

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Tiešās augsnes emisijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Ganības, rādiuss un aploka kūtsmēsli

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Netiešās emisijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Citi (kā noteikts tabulā 4.D)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Paredzētā savannu dedzināšana

Image 545

Image 546

Image 547

Image 548

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Lauksaimniecības nogulšņu lauka dedzināšana

Image 549

Image 550

Image 551

Image 552

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi

Image 553

Image 554

Image 555

Image 556

 

 

 

 

 

 

 

 


I –4. TABULA

Kopienas kopsavilkuma ziņojums par izmantotajām metodēm, darbības datiem un emisiju koeficientiem (zemes izmantošanas izmaiņas un mežniecība, atkritumi, citi)

SILTUMNĪCAS EFEKTU IZRAISOŠO GĀZU AVOTS UN PIESAISTE

CO2

CH4

N2O

KATEGORIJAS

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

Galvenais avots (1)

Piemērotā metode (2)

Darbības dati (3)

Emisijas koeficients (4)

5.

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežsaimniecība

Image 557

Image 558

Image 559

Image 560

Image 561

Image 562

Image 563

Image 564

Image 565

Image 566

Image 567

Image 568

A.

Mežu zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Mežu zeme, atlikusī mežu zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par mežu zemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

B.

Aramzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Aramzeme, atlikusī aramzeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par aramzemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Ganības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Ganības, atlikušās ganības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par ganībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Mitraines

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Mitraines, atlikušās mitraines

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par mitraini

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.

Apmetnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Apmetnes, atlikušās apmetnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par apmetnēm

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

F.

Cita zeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Cita zeme, atlikusī cita zeme

Image 569

Image 570

Image 571

Image 572

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Zeme, kas pārveidota par citu zemi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

G.

Citi (lūdzu noteikt)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ievāktie meža produkti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Atkritumi

Image 573

Image 574

Image 575

Image 576

Image 577

Image 578

Image 579

Image 580

Image 581

Image 582

Image 583

Image 584

A.

Cieto atkritumu likvidēšana uz zemes

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 585

Image 586

Image 587

Image 588

1.

Pārvaldīto atkritumu likvidēšana uz zemes

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 589

Image 590

Image 591

Image 592

2.

Nepārvaldīto atkritumu likvidēšanas vietas

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 593

Image 594

Image 595

Image 596

3.

Citi (kā noteikts tabulā 6.A)

 

 

 

 

 

 

 

 

Image 597

Image 598

Image 599

Image 600

B.

Kanalizācijas apstrāde

Image 601

Image 602

Image 603

Image 604

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Rūpniecības kanalizācija

Image 605

Image 606

Image 607

Image 608

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Vietējā un komerciālā kanalizācija

Image 609

Image 610

Image 611

Image 612

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Citi (kā noteikts tabulā 6.B)

Image 613

Image 614

Image 615

Image 616

 

 

 

 

 

 

 

 

C.

Atkritumu sadedzināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

D.

Citi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Citi (kā noteikts Kopsavilkumā 1.A)

Image 617

Image 618

Image 619

Image 620

Image 621

Image 622

Image 623

Image 624

Image 625

Image 626

Image 627

Image 628

Atgādinājumi:

Image 629

Image 630

Image 631

Image 632

Image 633

Image 634

Image 635

Image 636

Image 637

Image 638

Image 639

Image 640

Starptautiskās ogļu telpas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aviācija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuģniecība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

CO2 emisijas no biomasas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Kopienas galvenie avoti. Aizpilda Komisija/EVA ar galveno kategoriju analīzes rezultātiem no iepriekšējās inventarizācijas.

(2)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu konkrēto piemēroto metodi:

 

N (IPCC saistību neizpilde),

 

AP (Atsauces pieeja),

 

R1 (IPCC 1. rinda),

 

R1a, R1b, R1c (IPCC 1a rinda, 1b rinda un 1c rinda, atbilstoši),

 

R2 (IPCC 2. rinda),

 

R3 (IPCC 3. rinda),

 

C (“CORINAIR”),

 

AV (Atsevišķa valsts),

 

M (Modelis),

 

COPERT X (Copert modelis X = versija).

Ja tiek izmantota vairāk par vienu avota kategoriju, numurējiet attiecīgās metodes. Paskaidrojumi par atsevišķas valsts metodēm un jebkādām izmaiņām IPCC metožu neizpildē, kā arī informācija attiecībā uz Dažādām metodēm uz avota kategoriju, ja vairāk kā viena metode ir norādīta, ir jāsniedz dokumentu sarakstā.

(3)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu izmantotos darbību datu avotus:

 

NS (nacionālā statistika),

 

RS (reģionālā statistika),

 

IS (Starptautiskā statistika),

 

AI (Dati par atsevišķu iekārtu),

 

AS (asociācijas, biznesa organizācijas),

 

A (īpašas aptaujas, izpētes).

Ja iepriekš sniegtie apzīmējumi nav atbilstoši nacionālajos apstākļos, izmantojiet papildu apzīmējumus un sniedziet to paskaidrojumu dokumentu sarakstā. Ja ir izmantoti dažādi AD avoti, izmantojiet dažādus apzīmējumus vienā un tajā pašā tabulas sadalījumā ar papildu paskaidrojumiem dokumentu sarakstā.

(4)  Izmantojiet šādus galvenos apzīmējumus, lai noteiktu izmantoto emisijas koeficientu:

 

N (IPCC saistību neizpilde),

 

C (“CORINAIR”),

 

AV (Atsevišķa valsts),

 

AI (Atsevišķa iekārta).

Ja ir izmantoti dažādi emisijas koeficienti, izmantojiet dažādus apzīmējumus vienā un tajā pašā tabulas sadalījumā ar papildu paskaidrojumiem dokumentu sarakstā.


II PIELIKUMS

IKGADĒJO RĀDĪTĀJU SARAKSTS

II-1. TABULA

Prioritāro rādītāju saraksts (1)

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas (2)  (3)

1

MAKRO

Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/Mio eiro

CO2 emisijas kopā, kt

CO2 emisijas kopā (neietverot LUCF), kā ziņots KZF

GDP, Bio eiro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

2

MAKO B0

Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/Mio Eiro

CO2 emisijas no enerģijas patēriņa, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas (IPCC avota kategorija 1A, sektorālā pieeja)

GDP, Bio eiro (EC95)

Iekšzemes kopprodukts nemainīgās 1995. gada cenās (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

3

TRANSPORTS C0

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visās transporta darbībās ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas izgatavoti galvenokārt personu transportam un kuru kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars no 3 900  kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, Mkm

 

Transportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisijas datiem, ja iespējams.

4

RŪPNIECĪBA A1

Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/Mio eiro

CO2 emisijas no rūpniecības, kt

Emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ražošanas rūpniecībā, būvniecībā un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi), ieskaitot sadegšanu, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2). Enerģiju, kas izmantota transporta nozarē, nevajadzētu ietvert šeit, bet pie transporta rādītājiem. Šajā Emisijas, kas rodas no ārpusceļa transportlīdzekļu un citu transportlīdzekļu ražošanas rūpniecībā, ir jāietver šajā sektorā.

Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās ražošanas rūpniecības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

5

MĀJSAIMNIECĪBAS A.1

Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/dzīvojamā māja

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju fonds, 1 000

Pastāvīgi apdzīvotu dzīvojamo māju fonds

6

PAKALPOJUMI A0

CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa komercsektorā un institūciju sektorā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecības un institucionālās ēkās valsts un privātajā sektorā (IPCC avota kategorija 1A4a). Enerģiju, kas izmantota transporta nozarē, nevajadzētu ietvert šeit, bet pie transporta rādītājiem.

Pievienotā bruto vērtība pakalpojumi, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pakalpojumos (NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (Avots: Nacionālie konti)

7

PĀRSTRĀDE B0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts un autoražotāju elektrostacijām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts un autoražotāju termoelektrostacijām, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai valsts un autoražotāju termoelektrostacijās un termoelektrocentrālēs. Emisijas tikai no siltuma ražošanas ierīcēm nav ietvertas.

Visi produkti – izlaide valsts un autoražotāju termoelektrostacijās, PJ

Saražotā bruto elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada valsts un autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām. Valsts termoelektrostacijas, kā pamatdarbību, ražo elektrību (un siltumu) pārdošanai trešām pusēm. Tās var būt privātas vai piederēt valstij. Autoražotāju termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību, kas atbalsta to pamatdarbību. Bruto elektrības ražošana tiek mērīta pie galveno transformatoru izejas, t.i., ir iekļauts elektrības patēriņš iekārtas palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģijas bilance)


II-2. TABULA

Prioritāro rādītāju saraksts (4)

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas (5)

1

TRANSPORTS D0

CO2 emisijas no kravas transporta uz ceļa, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visām transporta darbībām ar vieglākiem transportlīdzekļiem (transportlīdzekļi ar bruto svaru 3 900 kg vai mazāk, kas radīti vieglas kravas pārvadāšanai, vai kuriem ir īpašas iezīmes, kā, piemēram, četru riteņu piedziņa, lai veiktu darbības ārpusceļa apstākļos – IPCC avota kategorija 1A3bii) un smagajiem transportlīdzekļiem (jebkurš transportlīdzeklis, kam vairāk kā 3 900 kg bruto svars un kas ražoti galvenokārt smagas kravas transportēšanai – IPCC avota kategorija 1A3biii, neieskaitot autobusus).

Kravas transports uz ceļa, Mtkm

 

Transportēto tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

2

RŪPNIECĪBA A1.11

Kopējā CO2 intensitāte – dzelzs un tērauda rūpniecība, t/Mio eiro

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Pievienotā bruto vērtība – dzelzs un tērauda rūpniecība, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52). (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

3

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – ķīmijas rūpniecība, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte ķīmijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ķīmisko produktu ražošanā, ietverot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanai (IPCC avota kategorija 1A2c).

Pievienotā bruto vērtība ķīmijas rūpniecībā, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

4

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītās CO2 emisijas stikla, keramikas un celtniecības materiālos, kt

CO2 emisijas degvielas sadegšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā.

Pievienotā bruto vērtība - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, Bio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

5

RŪPNIECĪBA C0.1

Specifiskas CO2 emisijas no dzelzs un tērauda rūpniecības, t/t

Kopējās CO2 emisijas no dzelzs un tērauda, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas dzelzs un tērauda ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2a), no dzelzs un tērauda ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C1) un no dzelzs sakausējumu ražošanas procesa (IPCC avota kategorija 2C2).

Skābekļa tērauda ražošana, kt

Skābekļa tērauda ražošana (NACE 27) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

6

RŪPNIECĪBA C0.2

Specifiskas, ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas cementa rūpniecībā, t/t

Enerģija saistībā ar CO2 emisijām no stikla, keramikas un celtniecības materiāliem, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26), ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā.

Cementa ražošana, kt

Cementa ražošana (NACE 26) (Avots: ražošanas statistika)


II-3. TABULA

Papildrādītāju saraksts

Nr.

Nomenklatūra Eurostat enerģētikas efektivitātes rādītāji

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas

1

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar dīzeļdegvielu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kurs darbina ar dīzeļdegvielu, kt

CO2 emisijas no dīzeļdegvielas sadegšanas visām transporta darbībām ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas ražoti galvenokārt personu transportēšanai un kuru jauda ir 12 vai mazāks personu skaits; transportlīdzekļa bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai dīzeļdegvielai).

Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo automobiļu skaits, Mio km

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: transporta statistika)

2

TRANSPORTS B0

Specifiskas, ar benzīnu saistītas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, g/100 km

CO2 emisijas no pasažieru mašīnām, kurš darbina ar benzīnu, kt

CO2 emisijas no benzīna sadegšanas visām transporta darbībām, ko veic ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi, kas ražoti galvenokārt personu transportēšanai un kuru kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļa bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi tikai benzīns).

Ar benzīnu darbināmo pasažieru automašīnu skaits, Mio km

Ar benzīnu darbināmo transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: transporta statistika)

3

TRANSPORTS C0

Specifiskas CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, t/pkm

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas visām transporta darbībām, ko veic ar vieglajiem automobiļiem (automobiļi ražoti galvenokārt personu transportēšanai, un to kapacitāte ir 12 personas vai mazāk; transportlīdzekļu bruto svars – no 3 900 kg vai mazāk – IPCC avota kategorija 1A3bi).

Pasažieru transports pēc mašīnām, Mpkm

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Ja iespējams, darbību datiem jāsaskan ar datiem par emisijām.

4

TRANSPORTS E1

Specifiskas gaisa transporta emisijas, t/pasažieris

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta, kt

CO2 emisijas no vietējā gaisa transporta (komerciālā, privātā, lauksaimniecības u.c.), ieskaitot pacelšanos un nolaišanos (IPCC avota kategorija 1A3aii). Neietvert degvielas izmantošanu lidostās zemes transportam. Neietvert arī degvielu stacionārai sadedzināšanai lidostās.

Vietējā gaisa transporta pasažieri, Mio

Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežūrējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija). (Avots: transporta statistika.)

Piezīme: Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

5

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 emisijas pārtikas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas produktu ražošanā, ieskaitot sadegšanu elektrības un siltuma ražošanā (IPCC avota kategorija 1A2e).

Pievienotā bruto vērtība – pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, Mio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

6

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte – papīra un drukas rūpniecībā, t/Mio eiro

Ar enerģētiku saistītā CO2 emisijas papīra un drukas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā, kā arī rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadegšanas, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Pievienotā bruto vērtība – papīra un drukas rūpniecībā, Mio eiro (EC95)

Pievienotā bruto vērtība nemainīgās 1995. gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (Avots: Tautsaimniecības pārskats)

7

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkurināšanai, t/m2

CO2 emisijas telpu apkurināšanai mājsaimniecībās, kt

CO2 emisijas no degvielas sadegšanas telpu apkurināšanai mājsaimniecībās.

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju teritorija, Mio m2

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo ēku kopējā teritorija.

8

PAKALPOJUMI B0

Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai, kg/m2

CO2 emisijas no telpu apkurināšanas komercsektorā un institucionālajā sektorā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas telpu apkurināšanai saimniecības un institucionālās ēkās valsts un privātajā sektorā.

Dienesta ēku teritorija, Mio m2

Dienesta ēku kopējā teritorija (CE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99)

9

PĀRSTRĀDE D0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts termolektrostacijām, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanā valsts termoelektrostacijās un termoelektrocentrālēs (IPCC avota kategorija 1A1ai un 1A1aii). Nav ietvertas emisijas tikai no spēkstacijām.

Visu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām. Valsts termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pārdošanai trešām pusēm, un tā ir to pamatdarbība. Tās var būt privātas vai piederēt valstij. Bruto elektrības radīšana tiek mērīta pēc galveno transformatoru produkcijas, t.i., pēc elektrības patēriņa iekārtu palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģētikas bilance)

10

PĀRSTRĀDE E0

Specifiskas CO2 emisijas no autoražotāju iekārtām, t/TJ

CO2 emisijas no autoražotājiem, kt

CO2 emisijas no visas izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai, ko rada autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles.

Visu produktu izlaide autoražotāju termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektrība un siltums, kas pārdots trešām pusēm (termoelektrocentrālēm – TEC), ko rada autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Autoražotāju termoelektrostacijas ražo elektrību (un siltumu) pilnībā vai daļēji savai izmantošanai, veicot to kā darbību, kas atbalsta pamatdarbību. Bruto elektrības ražošanu mēra pēc galveno transformatoru produkcijas, t.i., pēc elektrības patēriņa iekārtu palīgierīcēs un transformatoros. (Avots: enerģētikas bilance)

11

PĀRSTRĀDE

Oglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ

CO2 emisijas no klasiskās enerģijas ražošanas, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā sadegšanas bruto elektrības un siltuma ražošanai, ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles un autoražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav ietvertas emisijas tikai no termocentralēm.

Visu produktu izlaide valsts un autoražotāju elektrostacijās, PJ

Kopējā saražotā elektrība un trešām pusēm (termoelektrocentrālēm- TEC) pārdotais siltums, ko rada valsts un autoražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektrības ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju. (Avots: enerģētikas bilance)

12

TRANSPORTS

Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ

CO2 emisijas no transportlīdzekļiem, kt

CO2 emisijas no visa izrakteņu kurināmā visām transporta darbībām (IPCC avota kategorija 1A3)

Kopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJ

Ietver kopējo galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance)

13

RŪPNIECĪBA C0.3

Specifiskas, ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas papīra rūpniecībā, t/t

Ar enerģētiku saistītas CO2 emisijas papīra un poligrāfijas rūpniecībā, kt

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā, ieskaitot emisijas no sadegšanas, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2d).

Celulozes fiziskā izlaide, kt

Celulozes produkcija (NACE 21). (Avots: ražošanas statistika)

14

RŪPNIECĪBA

CO2 emisijas no rūpniecības sektora, kt

 

Emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas ražošanas nozarē, būvniecībā, šahtās un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas un gāzes ieguvi), ieskaitot sadegšanu, kas rodas elektrības un siltuma ražošanas rezultātā (IPCC avota kategorija 1A2). Enerģiju, kas izmantota rūpniecības transportam, nevajag ietvert šajā sadaļā, bet pie transporta rādītājiem. Šajā sadaļā jāietver emisijas, kas rodas no āŗpusceļa transportlīdzekļiem un citiem pārvietojamiem mehānismiem rūpniecībā.

Kopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ

 

Ietver kopējo galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance).

15

MĀJSAIMNIECĪBAS

CO2 emisijas no mājsaimniecībām, kt

 

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā sadegšanas mājsaimniecībās (IPCC avota kategorija 1A4b).

Kopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ

 

Ietver mājsaimniecību kopējo galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektrības patēriņu). (Avots: enerģētikas bilance).


(1)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(2)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.

(3)  Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996. g.) Izskatītās 1996. gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām.

(4)  Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(5)  Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.


III PIELIKUMS

Prognožu rādītāji, lai uzraudzītu un izvērtētu progresu ar politiskajām nostādnēm un pasākumiem (1)

Nr.

Eurostat sektori

Rādītājs

Numerators/denominators

1

MAKRO

CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/Mio eiro

Kopējās CO2 emisijas, kt

IKP, Bio eiro (EC95)

2

TRANSPORTS C0

CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem, kt

 

Pasažieru automašīnu nobraukto kilometru skaits, Mkm

 

3

TRANSPORTS D0

CO2 emisijas no kravas transporta (visa veida), kt

 

Kravas transports (visa veida), Mtkm

 

4

RŪPNIECĪBA A1

Ar enerģētiku saistīta CO2 rūpnieciskā intensitāte, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa rūpniecībā, kt

Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, Bio eiro (EC95)

5

MĀJSAIMNIECĪBAS A1

Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām, t/dzīvojamā māja

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa mājsaimniecībās, kt

Pastāvīgi apdzīvoto dzīvojamo māju skaits, 1 000

6

PAKALPOJUMI A0

CO2 intensitāte pakalpojumu sektorā, t/Mio eiro

CO2 emisijas no izrakteņu kurināmā patēriņa pakalpojumiem, kt

Pievienotā bruto vērtība – pakalpojumi, Bio eiro (EC95)

7

PĀRSTRĀDE B0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts un autoražotāju elektroiekārtām, t/TJ

CO2 emisijas no valsts un autoražotāju termoelektrostacijām, kt

Visi produkti – valsts un autoražotāju termoelektrostaciju produkcija, PJ

8

LAUKSAIMNIECĪBA

Specifiskas N2O emisijas no mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanas, kg/kg

N2O emisijas no sintētisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošanas, kt

Sintētisko mēslošanas līdzekļu un kūtsmēslu izmantošana, kt slāpeklis

9

LAUKSIEMNIECĪBA

Specifiskas CH4 emisijas no liellopu audzēšanas, kg/liellops

CH4 emisijas no liellopiem, kt

Liellopu kopskaits, 1 000 galvas

10

ATKRITUMI

Specifiskas CH4 emisijas no atkritumu izgāztuvēm, kt/kt

CH4 emisijas no atkritumu izgāztuvēm, kt

Pašvaldību atkritumi, kas tiek vesti uz atkritumu izgāztuvēm, kt


(1)  Lai gūtu detalizētāku informāciju (vadlīnijas/definīcijas) attiecībā uz 1.–7. rādītāju, skatīt II pielikumu. 1.–7. rādītājam jāsaskan ar līdzvērtīgajiem rādītājiem II pielikumā, ja iespējams; 8.–10. rādītājam jāsaskan ar informāciju, kas sniegta KZF.


IV PIELIKUMS

PARAMETRU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOJUMIEM

1.   Obligātie plānojumu parametri

Pieņēmumi attiecībā uz vispārējiem ekonomiskajiem parametriem:

—

Iekšzemes kopprodukts (IKP) (vērtība konkrētajos gados vai ikgadējās izaugsmes koeficients un pamatgads);

—

Kopskaits (vērtība konkrētajos gados vai ikgadējās izaugsmes koeficients un pamatgads);

—

Starptautiskās akmeņogļu cenas EUR uz tonnu vai GJ (giga džouli);

—

Starptautiskās naftas cenas konkrētajos gados EUR uz mucu vai GJ;

—

Starptautiskās gāzes cenas konkrētajos gados EUR uz m3 vai GJ.

Pieņēmumi attiecībā uz enerģētikas sektoru

—

Kopējais bruto iekšzemes patēriņš peta džoulos (PJ) (sadalījums attiecībā uz naftu, gāzi, akmeņoglēm, atjaunojamiem energoresursiem, kodolenerģiju, cita veida);

—

Kopējā elektrības izstrāde pēc degvielas veida (nafta, gāze, akmeņogles, atjaunojamie energoresursi, kodolenerģija, citi);

—

Enerģijas pieprasījums nozarēs, sniedzot sadalījumu pēc degvielas (piegādātās) (ieteiktās nozares ir enerģētikas rūpniecība, rūpniecība, komerciālā vai terciārā nozare, dzīvojamo rajonu nozare un transporta nozare);

—

Pieņēmumi attiecībā uz laika parametriem, jo īpaši attiecībā uz sasilšanas vai paaugstināšanās grādu dienām.

Pieņēmumi attiecībā uz rūpniecības nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Rūpniecības sektora akcijas IKP un izaugsmes koeficients;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Ražošanas indekss rūpniecības sektoram (ieteiktais sadalījums ir intensīva enerģētikas rūpniecība, kas balstīta uz fizisko produkciju, un ražošanas rūpniecība, kas balstīta uz monetāro vērtību);

Pieņēmumi attiecībā uz transporta nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Transporta pieaugums attiecībā uz IKP;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Pasažieru personu kilometru skaita pieaugums;

—

Kravas tonnu kilometru pieaugums.

Pieņēmumi attiecībā uz būvniecību (dzīvojamo rajonu nozare un komerciālā vai etrciārā nozare)

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Privātā patēriņa līmenis (neietverot privāto transportu);

—

Terciārās nozares daļa no IKP un izaugsmes koeficenta.

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Telpu mainīšanas koeficients attiecībā uz terciārām celtnēm un dzīvojamām mājām;

—

Dzīvojamo māju skaits un strādājošo skaits terciārajā nozarē.

Pieņēmumi lauksaimniecības nozarē

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Lauksaimniecības nozares daļa no IKP un relatīvās izaugsmes;

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Mājlopu skaits attiecībā uz dzīvnieku veidu (attiecībā uz zarnu fermentāciju liellopiem, ganību vai piena govīm, aitām un kūtsmēslu izmatošana attiecībā uz cūkām un mājputniem);

—

Graudaugu teritorija pēc graudaugu veida;

—

Emisiju koeficienti pēc mājlopu veida attiecībā uz zarnu fermentāciju un kūtsmēslu izmantošanu un pēc graudaugu veida un mēslošanas līdzekļu izmantošanas (tonnas).

Pieņēmumi attiecībā uz atkritumu nozari

—

Atkritumu rašanās uz cilvēku vai pašvaldību nejaukto atkritumu tonnas;

—

Pašvaldību nejaukto atkritumu organiskās daļas;

—

Pašvaldību nejauktie atkritumi, kas atrodas atkritumu izgāztuvēs, sadedzinātie vai kompostā pārvērstie atkritumi (tonnās vai %).

Pieņēmumi attiecībā uz mežniecības nozari

—

Meža definīcijas;

—

Pārvaldīto mežu teritorija;

—

Nepārvaldīto mežu teritorija.

2.   Ieteiktie prognožu parametri

Pieņēmumi attiecībā uz vispārējiem ekonomiskajiem parametriem

—

IKP izaugsmes koeficienti sadalīti pēc rūpniecības nozarēm 2000. gadā;

—

Salīdzinošie dati ar oficiālajām prognozēm.

Pieņēmumi attiecībā uz enerģētikas nozari

—

Nacionālās akmeņogļu, naftas un gāzes enerģijas cenas uz noari (ieskaitot nodokļus) – ieteiktās nozares ir elektrības un siltuma ražošana, rūpniecība, komerciālā nozare, dzīvojamo rajonu un transporta nozare. Ir jāsniedz pastāvīgās cenas;

—

Nacionālās elektrības cenas attiecībā uz nozari, kā tas minēts iepriekš (var būt modeļa produkcija);

—

Rajona apkures kopējā produkcija pēc degvielas veida.

Pieņēmumi attiecībā uz rūpniecības nozari

—

Fluora saturošo gāzu pieņēmumi:

—

Alumīnija produkcija un emisiju koeficienti;

—

Magnija produkcija un emisiju koeficienti;

—

Putu produkcija un emisiju koeficienti;

—

Dzesējošo vielu krājums un noplūdes koeficients.

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

IKP daļa dažādās nozarēs un izaugsmes koeficienti;

—

Enerģijas intensitātes uzlabošanas koeficients (1990 = 100).

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Produkcijas indekss attiecībā uz dažādām nozarēm;

—

Uzlabošanas koeficents vai enerģijas efektivitātes indekss.

Pieņēmumi attiecībā uz būvniecību (dzīvojamo rajonu, komerciālajā vai terciārajā nozarē)

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Terciāro un saimniecības nozaru daļa no IKP;

—

Enerģijas intensitātes uzlabošanās koeficients.

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Saimniecību skaits;

—

Jauno ēku skaits;

—

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās koeficients (1990 = 100).

Pieņēmumi attiecībā uz transporta nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Transporta pieaugums attiecībā uz IKP – sadalījums pēc pasažieriem un kravas;

—

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās – sadalījums pēc transportlīdzekļa veida;

—

Enerģijas efektivitātes uzlabošanās – sadalījums pēc transportlīdzekļa veida, nosakot, vai tas tiek piemērots attiecībā uz visu autoparku vai jaunajām automašīnām;

—

Modeļu sadalījuma koeficents (pasažieru un kravas);

—

Pasažieru ceļa kilometru pieaugums;

—

Pasažieru dzelzceļa kilometru pieaugums;

—

Pasažieru aviācijas kilometru pieaugums;

—

Kravas tonnu kilometru pieaugums uz ceļa;

—

Kravas tonnu kilometru pieaugums uz dzelzceļa;

—

Kravas tonnu kilometru pieaugums kuģniecībā.

Pieņēmumi attiecībā uz lauksaimniecības nozari

Dalībvalstīm, kas izmanto makroekonomiskos modeļus:

—

Tirdzniecība lauksaimniecības jomā (imports/eksports);

—

Vietējais patēriņš (piemēram, piena/liellopu gaļas patēriņš).

Dalībvalstīm, kas izmanto citus modeļus:

—

Graudaugu, ganību, aramzemes, rezervētā teritorija, pārveidošana uz mežiem, utt.;

—

Makroekonomiskie pieņēmumi attiecībā uz lauksaimniecības darbību prognozēm;

—

Mājlopu apraksts (piemēram, pēc ieguldījuma/barojošās bilances, produkcijas/dzīvnieku produkcijas, piena produkcijas kvotām/liellopu produktivitātes);

—

Lauksaimniecības veidu attīstība (piemēram, intensīvi konvencionālā, organiskā lauksaimniecība);

—

Dzīvošanas/ganību perioda sistēmu sadalījums un dzīvošanas/ganību periods;

—

Augsnes mēslošanas režīma parametri:

—

Detalizēta informācija par mēslošanas līdzekļiem (mēslošanas līdzekļa veids, piemērošanas laiks, neorganiskā/organiskā proporcija);

—

Amonjaka izgarošana pēc kūtsmēslu noklāšanas uz augsnes;

—

Kūtsmēslu izmantošana;

—

Kūtsmēslu sistēmas izmantošanas parametri:

—

Uzkrājuma iekārtu sadalījums (piemēram, ar vai bez seguma):

—

Slāpekļa izdalīšanas koeficients no kūtsmēsliem;

—

Kūtsmēslu piemērošanas metodes;

—

Kontroles pasākumu ieviešanas apjoms (uzkrājuma sistēmas, kūtsmēslu piemērošana), labāko pieejamo metožu izmantošana;

—

Parametri saistībā ar slāpekļa oksīda emisijām no lauksaimniecības augsnes (piemēram, slāpekļa sārmu daļa, emisiju koeficients attiecībā uz tiešajām emisijām, slāpekļa saturs graudaugu nogulsnēs);

—

Kūtsmēslu izmantošanas apjoms.


V PIELIKUMS

Anketa attiecībā uz Kioto protokola mehānismu izmantošanu, sasniedzot 2008.–2012. gada mērķus

1.

Vai jūsu dalībvalsts plāno izmantot vienoto īstenošanu (VI), tīrās attīstības mehānismu (TAM) un starptautisko emisiju kvotu tirdzniecību (SIT) saskaņā ar Kioto protokolu (Kioto mehānismiem), lai pildītu noteiktās emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu? Ja jā, kāds progress ir panākts saistībā ar īstenošanas noteikumiem (operatīvās programmas, institucionālie lēmumi) un jebkādiem saistītiem, vietējiem likumiem?

2.

Vai jūsu dalībvalsts ir noteikusi un paziņojusi UNFCCC par nozīmēto nacionālo varas instanci, kas atbildīga par tīrās attīstības mehānisma projektiem un noteikusi galvenos punktus vienotajiem īstenošanas projektiem? Ja jā, lūdzu, sniedziet detalizētu informāciju.

3.

Kuru no trim Kioto mehānismiem jūsu dalībvalsts izmanto vai plāno izmantot?

4.

Kādus noteiktus ieguldījumus attiecībā uz noteikto emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 2. pantu un Kioto protokolu jūsu dalībvalsts plāno gūt no Kioto mehānismiem pirmajā noteiktajā emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā laika periodā no 2008. – 2012. gadam (lūdzu, izmantojiet Tabulu Nr. 1)?

1. TABULA

Noteikti Kioto mehānismu ieguldījumi pirmajā saistību periodā

Kioto mehānisms

Plānotais daudzums (kopā) pirmajā saistību periodā

(Gg CO2 līdzvērtīgi)

Kopā attiecībā uz visiem Kioto mehānismiem (*1)

 

Starptautiskā emisiju kvotu tirdzniecība

 

Visas uz projektu balstītās darbības

 

Kopīga īstenošana

 

Tīrās attīstības mehānisms

 

5.

Nosakiet budžetu EUR valūtā attiecībā uz Kioto mehānismu kopējo izmantošanu, ja iespējams, attiecībā uz mehānismu un iniciatīvu, programmu vai fondu, ietverot laiku, kādā budžets tiks iztērēts.

6.

Ar kurām valstīm jūsu dalībvalsts ir noslēgusi divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus vai vienojusies par paskaidrojuma rakstiem vai līgumiem attiecībā uz darbību īstenošanu, kas balstīts uz projektu?

7.

Par katru plānoto, pašlaik notiekošo un pabeigto tīrās attīstības mehānismu un vienotās īstenošanas projekta darbību, kurā jūsu dalībvalsts piedalās, sniedziet šādu informāciju:

a)

projekta nosaukums un kategorija (VI/TAM);

b)

uzņēmēja valsts;

c)

finansējums: sniedziet īsu aprakstu par valdības un privāta sektora dalību finansējuma nodrošināšanā, izmantojiet tādas kategorijas kā “privāts”, “valsts”, “valsts – privātās partnerattiecības”;

d)

projekta veids: izmantojiet īsu aprakstu, piemēram:

Enerģētika un enerģija

:

Degvielas maiņa, atjaunojamās enerģijas ģenerācija, enerģijas efektivitātes uzlabošana, gaistošo emisiju samazināšana no degvielas, citi (lūdzu, nosakiet)

Rūpnieciskie procesi

:

Materiāla aizvietošana, procesa vai aprīkojuma maiņa, atkritumu apstrāde, atgūšana vai pārstrāde, citi (lūdzu, nosakiet)

Zemes izmantošana, zemes izmantošanas izmaiņas un mežniecība

:

Apmežošana, atkārtota apmežošana, mežu pārvaldība, aramzemes pārvaldība, ganību zemes pārvaldība, atkārtota veģetācija

Transports

:

Degvielas maiņa, degvielas efektivitātes uzlabošana, citi (lūdzu, nosakiet)

Lauksaimniecība

:

Kūtsmēslu izmantošana, citi (lūdzu, nosakiet)

Atkritumi

:

Nejaukto atkritumu pārvaldība, atkritumu izgāztuvju metāna atgūšana, kanalizācijas pārvaldība, citi (lūdzu, nosakiet)

Citi

:

Lūdzu, sniedziet īsu cita projekta veida aprakstu

e)

Statuss: izmantojiet šādas kategorijas:

—

ieteiktā

—

apstiprinātā (iesaistīto valdību apstiprinājums un projekta izpēte pabeigta)

—

notiek būvniecība (uzsākšanas vai konstrukcijas fāze)

—

darbībā

—

pabeigtā

—

atliktā

f)

Ilgums: sniedziet šādu informāciju:

—

Oficiālās apstiprināšanas datums (piemēram, Izpildvalde ir apstiprinājusi tīrās attīstības mehānisma projektus vai uzņēmēja valsts – vienotās īstenošanas projektus);

—

Projekta uzsākšanas datums (darbības sākums);

—

Plānotais projekta ilgums (ilgums);

—

Kreditēšanas periods (cik gados ISV vai AIS tiks radīts);

—

Emisiju samazināšanās vienību (ISV) (no uzņēmēja valsts) vai apstiprināto emisiju samazināšanas (AIS) vienību izsniegšanas datums (no TAM izpildvaldes).

g)

Pirmā vai otrā kursa apstiprināšanas procedūra (tikai vienotajiem īstenošanas projektiem).

h)

Plānotā galīgā un ikgadējā emisiju samazināšanās, kas radusies līdz pirmā saistību perioda beigām.

i)

ISV vai AIS radītais projekta apjoms, ko apgūs dalībvalsts.

j)

Kredīti, kas radušies līdz ziņošanas gada beigām: sniedziet informāciju par kredītu skaitu (kopējais un ikgadējais), kas gūts no vienotajiem īstenošanas projektiem, tīrās attīstības projektiem un kredītiem, kas radušies no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežniecības darbību rezultātā.


(*1)  Ja iespējams, lūdzu, sniedziet šos datus kursīvā


VI PIELIKUMS

Procedūras un laika plānojums, lai veiktu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijas un aizpildītu inventarizācijas ziņojumu

Elements

Kurš

Kad

Ko

1.

Ikgadējo inventarizāciju iesniegšana (pabeigts Kopējais ziņošanas formāts (KZF) un nacionālās inventarizācijas ziņojuma elementi) no dalībvalstīm saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK

Dalībvalstis

Katru gadu līdz 15. janvārim

Elementi, kas uzskaitīti Lēmuma 280/2004/EK 3. panta 1. punktā, kas iestrādāts no 2. līdz 7. pantam.

Pasākumi, kas veikti, lai uzlabotu aprēķinus jomās, kas pirms tam tika regulētas saskaņā ar Kioto protokola 5. panta 2. punktu (lai ziņotu saskaņā ar Kioto protokolu).

2.

Dalībvalstu iesniegumu “sākotnējā pārbaude”

Komisija (ieskaitot ĢD ESTAT (Eurostat), ĢD JRC (JRC)), palīdzot Eiropas Vides aģentūrai (EVA).

Cik ātri vien iespējams, saņemot informāciju no dalībvalsts, vēlākais, līdz 1. aprīlim.

Sākotnējās pārbaudes un saskaņošanas pārbaudes (ko veic EVA). Dalībvalstu sniegto enerģētikas datu salīdzinājums, pamatojoties uz IPCC atsauces metodi, ar Eurostat enerģētikas datiem (no Eurostat un dalībvalstīm) un dalībvalstu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežniecības (LULUCF) inventarizāciju pārbaudes no ĢD JRC (konsultējoties ar dalībvalstīm).

3.

Kopienas inventarizācijas projekta pabeigšana

Komisija (ieskaitot Eurostat, JRC), palīdzot EVA.

Līdz 28. februārim

Kopienas inventarizācijas projekts (no EVA), balstoties uz dalībvalsts inventarizācijām un papildu informāciju, ja nepieciešams.

4.

Kopienas inventarizācijas projekta nodošana

Komisija, palīdzot EVA

28. februāris

Kopienas inventarizācijas projekta nodošana 28. februārī dalībvalstīm. Dalībvalstis pārbauda informāciju.

5.

Aktualizētas vai papildu inventarizācijas informācijas iesniegšana un pilnīgi nacionālie inventarizācijas ziņojumi no dalībvalstīm

Dalībvalstis

15. marts

Aktualizēta vai papildu inventarizācijas informācija, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nepilnības vai lai aizpildītu trūkstošas vietas) un pilnīgi galīgie nacionālie inventarizācijas ziņojumi.

6.

Aprēķini attiecībā uz trūkstošo informāciju no nacionālās inventarizācijas

Komisija, palīdzot EVA

31. marts

Komisija sagatavo aprēķinu par trūkstošo informāciju līdz ziņošanas gada 31. martam, konsultējoties ar attiecīgo dalībvalsti, un paziņo par tiem dalībvalstīm.

7.

Komentāri no dalībvalstīm attiecībā uz Komisijas aprēķiniem par trūkstošo informāciju

Dalībvalstis

8. aprīlis

Dalībvalstis sniedz komentārus par Komisijas aprēķiniem attiecībā uz trūkstošo informāciju, lai Komisija izdarītu apsvērumus.

8.

Galīgā ikgadējā Kopienas inventarizācija (ieskaitot Kopienas inventarizācijas ziņojumu)

Komisija, palīdzot EVA

15. aprīlis

Kopienas galīgās ikgadējās inventarizācijas iesniegšana UNFCCC. Šī inventarizācija tiks izmantota, lai izvērtētu progresu kā daļu no mehānisma.

9.

Sākotnējo pārbaužu rezultātu nodošana dalībvalstīm no Kopienas

Komisija, palīdzot EVA

Cik ātri vien iespējams, saņemot sākotnējo pārbaužu rezultātus.

Komisija nodod sākotnējo pārbaužu rezultātus, cik ātri vien iespējams, kad tos saņēmušas tās dalībvalstis, ko ir ietekmējušas sākotnējās pārbaudes.

10.

Attiecīgās dalībvalsts atbilde uz sākotnējo pārbaužu rezultātiem no Kopienas iesniegumiem

Dalībvalstis

Vienas nedēļas laikā, saņemot atklājumus.

Dalībvalstis, kurām sākotnējo pārbaužu laikā tika konstatētas problēmas vai nepilnības, sniedz Komisijai atbildes attiecībā uz sākotnējām pārbaudēm.

11.

Jebkādi atkārtoti iesniegumi no dalībvalstīm, atbildot uz UNFCCC sākotnējām pārbaudēm

Dalībvalstis

Katrai dalībvalstij tāpat kā saskaņā ar UNFCCC sākotnējo pārbaužu fāzi.

Saskaņā ar Kioto protokolu: ir jānodrošina atkārtota iesniegšana Komisijai piecu nedēļu laikā no iesniegšanas paredzētā datuma.

Dalībvalstis sniedz Komisijai atkārtotus iesniegumus, ko tās iesniedz UNFCCC sekretariātā, atbildot uz UNFCCC sākotnējām pārbaudēm. Dalībvalstīm ir skaidri jānosaka, kuras daļas ir izskatītas, lai veicinātu Kopienas atkārtoto iesniegumu izmantošanu.

Tā kā Kopienas atkārtotajiem iesniegumiem ir jāsakrīt ar gala termiņiem, kā tas noteikts saskaņā ar Kioto protokola 8. pantu, atkārtotie iesniegumi Komisijai ir jāsūta agrāk, nekā periodā, kas paredzēts saskaņā ar Kioto protokola 8. panta vadlīnijām, nodrošinot, ka atkārtotajos iesniegumos tiek laboti dati vai informācija, kas tiek izmantota, lai pabeigtu Kopienas inventarizāciju.

12.

Atkārtotu iesniegumu iesniegšana pēc sākotnējo pārbaužu fāzes

Dalībvalstis

Kad tiek konstatēti atkārtoti iesniegumi.

Dalībvalstis sniedz Komisijai jebkādus atkārtotus iesniegumus (KZF vai nacionālais inventarizācijas ziņojums), ko tie sniedz UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējo pārbaužu fāzes.


VII PIELIKUMS

Procedūras un grafiki dalībvalstu un Kopienas piešķirto apjomu noteikšanai

Kad

Kas

Kā uzdevums

2006. gada 15. janvāris

Dalībvalstu ziņojumu projektu iesniegšana, nosakot to piešķirto apjomu Komisijai, saskaņā ar 23. pantu no dalībvalstīm, kas ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

Dalībvalstis, kas ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

2006. gada marts

Komisijas lēmuma projekts, nosakot attiecīgos emisiju līmeņus, kas piešķirti Kopienai un katrai dalībvalstij, kas ietverta Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu, kas nosūtīts Klimata pārmaiņu komitejai

Komisija

2006. gada aprīlis

Atzinums par Komisijas lēmuma projektu, nosakot attiecīgos emisiju līmeņus, kas piešķirti Kopienai un katrai dalībvalstij, kas ietverta Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā saskaņā ar Lēmuma 2002/358/EK 3. pantu

Klimata pārmaiņu komiteja

2006. gada 15. jūnijs

Dalībvalstu ziņojumu projektu iesniegšana, nosakot piešķirto apjomu Komisijai, saskaņā ar 23. pantu no dalībvalstīm, kas nav ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

Dalībvalstis, kas nav ietvertas Lēmuma 2002/358/EK II pielikumā

2006. gada augusts

Ziņojuma projektu nodošana dalībvalstīm, nosakot Kopienas piešķirto apjomu

Komisija

2006. gada septembris

Komentāri Komisijai par ziņojuma projektu, nosakot Kopienas piešķirto apjomu

Dalībvalstis

Līdz 2006. gada 31. decembrim

Dalībvalsts un Kopienas ziņojumi par piešķirto apjomu noteikšanu, kas iesniegti UNFCCC

Dalībvalstis un Komisija