31.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 395/56

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2737/90 (2) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam. Ar Lēmumu 90/480/EEK (3) Komisija pieņēma saistības no diviem galvenajiem eksportētājiem par attiecīgo ražojumu, kam piemēro pasākumus.

(2)

Pēc attiecīgo divu Ķīnas eksportētāju saistību atsaukšanas Komisija ar Regulu (EK) Nr. 2286/94 (4) piemēroja pagaidu antidempinga maksājumu attiecīgo ražojumu importam.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 610/95 (5) grozīja Regulu (EEK) Nr. 2737/90 un piemēroja galīgo antidempinga maksājumu 33 % apmērā volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importam. Ņemot vērā pārskatu, kas tika ierosināts saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“iepriekšējā pārskata izmeklēšana”), ar Regulu (EK) Nr. 771/98 (6) šie pasākumi tika pagarināti uz vēl pieciem gadiem.

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par to antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importu (7), 2003. gada 9. janvārī Komisija saņēma pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatu no Eurometaux (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv Kopienas ražošanas lielāko daļu, šajā gadījumā - vairāk nekā 80 %. Pieprasījumu pamatoja ar to, ka pasākumu termiņa beigas varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(5)

Konstatējot, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatu, Komisija uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (8).

(6)

Komisija 2003. gada 25. novembrī arī saņēma starpposma pārskata pieprasījumu, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza to Kopienas ražotāju vārdā, kas pārstāv Kopienas ražošanas lielāko daļu.

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tirgū parādījies jauns ražojums, kam ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats lietojums kā ražojumam, uz ko attiecas spēkā esošie pasākumi saistībā ar ĶTR izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importu. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka jaunais ražojums būtībā ietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā, kaut arī uz jauno ražojumu pasākumi neattiecas. Attiecīgi pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka esošie pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kaitējošu dempingu, un ka pasākumu darbības joma būtu jāpaplašina, lai jaunā ražojuma veids tiktu iekļauts ražojuma definīcijā.

(8)

Konstatējot, pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, ka pastāv pietiekami pierādījumi daļēja starpposma pārskata uzsākšanai, 2004. gada 31. martā (9) Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu uzsāka pārskatu, kas attiecas tikai uz attiecīgā ražojuma definīciju. Pašlaik šī izmeklēšana turpinās.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem, importētājiem un lietotājiem, kā arī eksportētājiem ĶTR par pārskata uzsākšanu.

(10)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(11)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām iesaistītajām pusēm un saņēma atbildes no trim Kopienas ražotājiem, kas ir arī sūdzības iesniedzēji, viena cita Kopienas ražotāja, viena importētāja, kas arī ir attiecīgā ražojuma lietotājs, septiņiem eksportētājiem/ražotājiem, viena tirgotāja Honkongā, viena tirgotāja/importētāja Vācijā un viena ražotāja analogā valstī. Visas puses izteica savu viedokli rakstiski, un pēc pieprasījuma tās arī uzklausīja.

(12)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par izmeklēšanai vajadzīgu, un veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(13)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga atkārtošanos un/vai turpināšanos un kaitējuma nodarīšanu attiecas uz periodu no 2002. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim (“IP”). Lai izvērtētu iespējamo dempinga turpināšanos un kaitējuma atsākšanos, tika analizētas tendences periodā no 1998. gada līdz IP beigām (“apskatāmais laikposms”).

(14)

Tiek atgādināts, ka, ņemot vērā to, ka tirgū parādījies jauns ražojums, kam ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un kam ir viens un tas pats lietojums kā ražojumam, uz ko attiecas pasākumi, 2004. gada 31. martā tika ierosināts daļējs starpposma pārskats, kas attiecas tikai uz attiecīgā ražojuma definīciju (skat. 6. līdz 8. apsvērumu).

(15)

Tomēr pašreizējā pārskatā apskatāmais ražojums ir tas pats, kas minēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2737/90 un tās turpmākajos grozījumos, t.i., volframa karbīds un kausēts volframa karbīds, kas atbilst KN kodam 2849 90 30.

(16)

Volframa karbīds un kausēts volframa karbīds ir oglekļa un volframa savienojums, kas iegūts termiskā apstrādē (cementēšana - pirmajā gadījumā, kausēšana – otrajā gadījumā). Abi produkti ir starpprodukti, kas tiek izmantoti kā izejmateriāli detaļu ražošanā no smagā metāla, piemēram, cementēta karbīda griezējinstrumenti un ātri nodilstošas detaļas, nodilumizturīgi pārklājumi, naftas urbumu un izrakteņu ieguves instrumenti, kā arī metālu stiepšanas un kalšanas presformas un uzgaļi.

(17)

Daži eksportētāji iebilda, ka volframa karbīds un kausēts volframa karbīds ir dažādi ražojumi. Tam par pamatu bija apgalvojums, ka to ražošanas procesi ir pilnīgi atšķirīgi un ka to lietojumi arī atšķiras.

(18)

Jāatgādina, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 771/98 11. apsvērumā ir minēts, ka izmeklēšanas gaitā ir konstatēts, ka, lai gan ražošanas process ir atšķirīgs, volframa karbīdam un kausētam volframa karbīdam ir viens un tas pats ķīmiskais sastāvs (abi sastāv no apmēram 92 līdz 94 % volframa metāla un 4 līdz 6 % oglekļa) un tie ir no vienas un tās pašas volframa ražošanas ķēdes, t.i., starp volframa metāla pulveri un karbīda rīkiem, un nolietojumizturīgiem materiāliem. Turklāt ražošanā tiem ir viens un tas pats lietojums, t.i., tie ir virsmu cietinātāji. Kaut gan noteiktā izmantošanas nolūkā, kur nepieciešama lielāka dilumizturība un nodilumpretestība, var izmantot tikai kausētu volframa karbīdu, parasti kausētu volframa karbīdu un volframa karbīdu var savstarpēji aizstāt. Tāpēc iepriekšējā pārskata izmeklēšanā tika secināts, ka izmeklēšanas nolūkiem volframa karbīds un kausēts volframa karbīds ir viens un tas pats ražojums.

(19)

Netika iesniegts neviens pietiekams arguments, kas ļautu pamatoti mainīt pieeju un nonākt pie citiem secinājumiem nekā tiem, ko izdarīja iepriekšējā pārskata izmeklēšanā. Turklāt tirgū nav ievērojamu cenu atšķirību starp kausēto volframa karbīdu un volframa karbīdu, jo kausētā volframa karbīda papildu apstrāde tiek kompensēta ar mazāk smalku graudu atlasi pēc lieluma. Tāpēc izmeklēšanas nolūkiem volframa karbīds un kausēts volframa karbīds jāuzskata par vienu un to pašu ražojumu ar vienām un tām pašām pamatīpašībām.

(20)

Kā noteikts iepriekšējās izmeklēšanās, šī pārskata izmeklēšana apstiprināja, ka ražojums, ko eksportē ĶTR, un ražojumi, ko ražo un pārdod Kopienas ražotāji un ražotāji analogā valstī, pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē ir līdzīgi ražojumi, jo tiem būtībā ir vienas un tās pašas pamatīpašības un lietojums.

(21)

Vispārējai zināšanai jāatgādina, ka attiecīgā ražojuma imports no ĶTR, kā rezultātā 1990. gadā ieviesa pasākumus, deviņu mēnešu IP laikā bija 117 tonnas, kas veidoja 5,3 % no tirgus daļas. Noteiktā dempinga starpība tajā laikā bija 73.13 %. Iepriekšējās pārskata izmeklēšanas IP laikā imports bija 234 tonnas, kas veidoja 5 % no tirgus daļas, bet dempinga starpība bija 30.6 %.

(22)

Jāatgādina, ka neviens no attiecīgā ražojuma eksportētājiem iepriekšējās izmeklēšanās nav ieguvis tirgus ekonomikas statusu (TES). Eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka TES piešķiršanas iespēja būtu jāpārbauda, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, izvirzot argumentu, ka pamatregulā nav noteikuma, kas neļautu šiem eksportētājiem piešķirt TES pārskatā, kuru veic saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(23)

Jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšana ir termiņu beigu pārskats, tāpēc pasākumi var tikt tikai atcelti vai palikt spēkā, bet ne grozīti. Tāpēc saskaņā ar iestāžu konsekventu praksi TES pieprasījumi jāiesniedz starpposma pārskata laikā, jo šādā starpposma pārskatā var mainīt pasākumu līmeni.

(24)

Eksportētāji, kas sadarbojās, arī iebilda pret Amerikas Savienoto Valstu izmantošanu par piemērotu trešās valsts tirgus ekonomiku (“analoga valsts”), kā iemeslu šīs valsts nepiemērotībai minot starpību starp IKP uz vienu iedzīvotāju ĶTR un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā vietā eksportētāji, kas sadarbojās, piedāvāja izmantot Korejas Republiku vai Čehijas Republiku, pamatojoties uz to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju šajās valstīs ir tuvāks IKP līmenim ĶTR.

(25)

IKP lielumu uz vienu iedzīvotāju nevar uzskatīt par noteicošo faktoru, lai izlemtu, kura ir piemērota analogā valsts. Amerikas Savienotās Valstis tika uzskatītas par piemērotu analogu valsti iepriekšējā pārskata izmeklēšanā, un netika konstatētas nekādas apstākļu izmaiņas, kas varētu izvēlēto analogo valsti padarīt nepiemērotu pašreizējai izmeklēšanai. Turklāt netika sniegti pārliecinoši pierādījumi, kas liecinātu, ka Korejas Republika vai Čehijas Republika ir piemērotākas.

(26)

Osram Sylvania Inc., kas ražo attiecīgo ražojumu Amerikas Savienotajās Valstīs, piedāvāja sadarboties izmeklēšanā, un atbilstoši tam tika pārbaudīts, vai Osram Sylvania Inc. pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir salīdzināmi ar attiecīgā ražojuma apjomu, ko eksportē no ĶTR. Tika konstatēts, ka Osram Sylvania Inc. pārdošanas apjomi vietējā tirgū vietējiem pircējiem un parastā tirdzniecības gaitā ievērojami pārsniedz 5 % no Ķīnas eksportētāju eksporta apjoma uz Kopienu, kā noteikts, ja normālā vērtība tiek balstīta uz pārdošanas cenām vietējā tirgū.

(27)

Tādēļ, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, tika nolemts saglabāt Amerikas Savienotās Valstis kā analogu valsti pašreizējā procedūrā un izmantot Osram Sylvania Inc. pārdošanas apjomus vietējā tirgū par pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(28)

Tika pārbaudīts, vai Osram Sylvania Inc. pārdošanas apjomus vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem var uzskatīt par veiktiem parastā tirdzniecības gaitā, ievērojot pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(29)

Tika konstatēts, ka visas tirdzniecības vidējā svērtā pārdošanas cena IP laikā bija augstāka nekā vienības vidējās svērtās ražošanas izmaksas. Tāpēc visus pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par veiktiem parastā tirdzniecības gaitā.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu normālā vērtība tika balstīta uz Osram Sylvania Inc. volframa karbīda un kausētā volframa karbīda cenu, par ko tos pārdeva neatkarīgiem pircējiem Amerikas Savienotajās Valstīs IP laikā.

(31)

Pieci no septiņiem eksportētājiem, kas sadarbojās, veidoja gandrīz visu eksportu no ĶTR neatkarīgajiem pircējiem Kopienā IP laikā. Pārējie divi eksportētāji IP laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Tāpēc eksporta cenu var noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu (t. i., pamatojoties uz piecu eksportētāju, kas sadarbojās, faktiski noteiktajām cenām).

(32)

Lai veiktu taisnīgu salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz transporta, iesaiņošanas, apdrošināšanas un kredīta izmaksām, maksājumu termiņiem un pārkraušanas un papildu izmaksām, par ko tika iesniegti pieprasījumi un pierādījumi, ka tās ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu normālā vērtība tika salīdzināta ar eksporta cenu. Abas tika aprēķinātas, pamatojoties uz ražotāja cenu (ex-factory), un salīdzināšana tika veikta vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

(34)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu Kopienas ražotāja noteiktās cenas līmenī un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums parādīja dempinga esamību aptuveni 31 % līmenī, kas ir tuvs pašreizējai antidempinga maksājuma likmei.

(35)

Tā kā dempings netika pārtraukts, tika pārbaudīts, vai ir iespējams, ka turpināsies attiecīgā ražojuma eksports par dempinga cenām. Šajā kontekstā tika ņemti vērā tādi faktori kā attiecīgā ražojuma ražotāju jauda ĶTR un viņu noteiktās pārdošanas cenas trešām valstīm un vietējā tirgū ĶTR.

(36)

Kā minēts 31. apsvērumā, ĶTR bija pieci eksportētāji, kas IP laikā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu.

(37)

Divi no šiem eksportētājiem attiecīgo ražojumu ražoja paši, t.i., ar ražošanu un pārdošanu eksportam nodarbojās vienā un tā pati juridiskā persona.

(38)

Divi citi eksportētāji bija saistīti ar ražotāju uzņēmumiem, t.i., ražošanu un pārdošanu eksportam veica divas atsevišķas, bet saistītas juridiskas personas.

(39)

Piektais eksportētājs nebija saistīts ar ražotāju uzņēmumu; viņš iepirka ražojumus no 37. un 38. apsvērumā minētajiem ražotājiem/eksportētājiem un pēc tam tos eksportēja.

(40)

Četriem eksportētājiem, kam bijušas ražošanas iekārtas, kopējā teorētiskā (10) ražošanas jauda IP laikā bija 9 850 tonnas un kopējais ražošanas apjoms – 8 460 tonnas, kas ir 86 % no jaudas. Tātad četriem ražotājiem eksportētājiem ir 1 390 tonnu neizmantotas ražošanas jaudas, kas atbilst 21,5 % attiecīgā ražojuma aprēķinātā patēriņa brīvajā tirgū (6 461 tonnas) (11).

(41)

Pārējie divi eksportētāji, kas IP laikā attiecīgo produktu neeksportēja uz Kopienu, arī iesniedza informāciju par savu ražošanu un pārdošanu IP laikā. Viens no šiem diviem eksportētājiem bija tirgotājs bez savas ražošanas, otram bija sava ražošana ar jaudu aptuveni 200 tonnas un faktisko ražošanas apjomu 49 tonnas IP laikā.

(42)

Kopējais septiņu eksportētāju jaudas apjoms bija 10 050 tonnas. Septiņiem eksportētājiem IP laikā bija neizmantota ražošanas jauda 1 541 tonnu apjomā, kas ir apmēram 24 % no brīvā tirgus patēriņa Kopienā, kā tas ir definēts 41. apsvērumā. Šāda neizmantota jauda skaidri norāda uz to, ka Ķīnas eksportētāji varētu ievērojami palielināt attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Kopienas tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti. Jāatgādina, ka šo eksportētāju kopējais eksporta apjoms bija 239 tonnas jeb gandrīz 100 % no kopējā attiecīgā ražojuma importa apjoma IP laikā, un tāpēc šie eksportētāji veidoja gandrīz visu eksporta apjomu uz Kopienu.

(43)

Kopš esošo pasākumu ieviešanas Ķīnas eksportētāji ir attīstījuši savu kompetenci attiecīgā ražojuma pakārtotā pārstrādē, galvenokārt instrumentu nozarē (atvasināts no cementēta karbīda).

(44)

IP laikā apmēram 4 846 tonnas (57 %) no kopējās piecu eksportētāju ražošanas tika tālāk apstrādātas, kamēr 1 557 tonnas (18 %) tika pārdotas vietējā tirgū un 2 021 tonnas (24 %) eksportēja minētie eksportētāji.

(45)

Tabulā parādīta piecu eksportētāju vidējā pārdošanas cena pēc galamērķa IP laikā un salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu:

(46)

Kā redzams, Ķīnas eksportētājiem ir pamats būt ieinteresētiem ne tikai izmantot esošo neizmantotu jaudu, lai palielinātu pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, bet arī novirzīt vismaz daļu no pārdošanas apjoma vietējā tirgū un pārdošanas apjoma trešās valstīs uz Kopienas tirgu. Patiešām, salīdzinot ar cenām, ko eksportētāji varētu noteikt savā vietējā tirgū, cenas Kopienas tirgū padara to ļoti pievilcīgu, ja esošie antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(47)

Arī salīdzinot ar Ķīnas eksportu uz citām trešām valstīm, piemēram uz Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, cenas Kopienas tirgū varētu būt pievilcīgas, un pastāvētu liels risks, ka tirdzniecība tiktu novirzīta uz Kopienas tirgu, ja pasākumiem ļautu zaudēt spēku.

(48)

Tādēļ tika konstatēts, ka, ja pasākumi tiks atcelti, ļoti iespējams, liels attiecīgā ražojuma apjoms tiks pārdots par mazāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena, tādējādi radot šai nozarei kaitējumu.

(49)

Kā minēts 34. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji ir turpinājuši dempinga darbības. IP laikā noteiktā dempinga starpība ir 31 %, kas ir apmēram tajā pašā līmenī kā iepriekšējā pārskata izmeklēšanā noteiktā dempinga starpība.

(50)

Kopējā piecu ražotāju eksportētāju jauda IP laikā sasniedza 10 050 tonnas, kas ir vairāk nekā Kopienas ražošanas nozares kopējā jauda. Turklāt IP laikā šiem eksportētājiem bija neizmantota ražošanas jauda, kas atbilst 24 % Kopienas brīvā tirgus patēriņam.

(51)

Attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksporta cenām no ĶTR IP laikā ir konstatēts, ka vidējā pārdošanas cena Kopienas tirgū ir pievilcīgi augsta Ķīnas eksportētājiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka, ja pasākumi tiks atcelti, pastāvēs liels risks, ka turpināsies dempings, kas nodara kaitējumu. Turklāt, ņemot vērā IP laikā konstatēto cenas atšķirību starp attiecīgā ražojuma eksportētāju eksporta cenām uz Kopienu un trešām valstīm, būtu iespējams, ka dempinga eksports tiktu pārvirzīts no citiem tirgiem (piemēram, Japāna un Amerikas Savienotās Valstis) uz Kopienas tirgu, jo tika konstatēts, ka Kopienā cena ir augstāka nekā pārējos galvenajos eksporta tirgos.

(52)

Kopumā visi rādītāji liecina, ka turpināsies imports uz Kopienu no ĶTR par dempinga cenām un ka tā apjoms pieaugs, ja pasākumi tiks atcelti.

(53)

IP laikā attiecīgo ražojumu ražoja:

(54)

Attiecībā uz ražotājiem, kas ražo šo ražojumu izmantošanai pašu vajadzībām, šo uzņēmumu ražotais attiecīgais ražojums ir starpprodukts, kas pilnībā tiek patērēts tālāk augstvērtīgāku ražojumu pakārtotajā ražošanā. Viņu produkciju nepārdod brīvajā tirgū.

(55)

Izmantošana pašu vajadzībām un brīvais tirgus ir jānošķir, lai veiktu Kopienas tirgus ekonomiskās situācijas analīzi un Kopienas ražošanas nozares situācijas analīzi, jo pašu vajadzībām paredzētie produkti nav pakļauti tiešai konkurencei ar importu. Turpretim ražošana, kas paredzēta brīvajam tirgum, nonāk tiešā konkurencē ar attiecīgā ražojuma importu no ĶTR. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka situācija brīvajā tirgū un ražošanā pašu vajadzībām atšķiras.

(56)

Trīs Kopienas ražotāju, kas ražoja brīvajam tirgum un sadarbojās izmeklēšanas laikā, produkcija atbilst 89 % no kopējā Kopienas attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma IP laikā, kas paredzēts brīvajam tirgum. Šie Kopienas ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(57)

Par datu avotu attiecībā uz importu tika izmantota Eiropas Kopienu Statistikas biroja informācija, kas saistīta ar KN kodam 2849 90 30 atbilstošo ražojumu importa apjomu, pārbaudītie eksporta dati no ĶTR eksportētājiem.

(58)

Dati par Kopienas ražošanas nozari tika iegūti no pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem, ko iesniedza trīs Kopienas ražotāji, kas ražo attiecīgo ražojumu pārdošanai brīvā tirgū, kā arī no tiem, kas ražo attiecīgo ražojumu pašu vajadzībām.

(59)

Attiecīgā ražojuma patēriņa apjoms Kopienas brīvajā tirgū tika noteikts, pamatojoties uz:

(60)

Brīvā tirgus patēriņš Kopienā apskatāmajā laika posmā palielinājies par 9 %. Tomēr pieaugums noticis nevienmērīgi. Pēc samazināšanās laikposmā no 1998. līdz 1999. gadam patēriņš palielinājās līdz 2001. gadam, kad sasniedza 7 949 tonnas, un pēc tam atkal samazinājās līdz 6 461 tonnām IP laikā.

(61)

Brīvā tirgus patēriņa ievērojamais pieaugums 2000. un 2001. gada laikā ir daļēji izskaidrojams ar lielāku ekonomisko aktivitāti Kopienā un pasaules tirgū un daļēji - ar jaunās eksporta licenču sistēmas ieviešanu ĶTR. Pēdējais sekmēja masveida iepirkšanu (lietotāju krājumu veidošanās) 2000. gada beigās un 2001. gadā bailēs no iespējamā izejmateriālu un attiecīgā ražojuma trūkuma.

(62)

Importa apjoms no ĶTR liecina par svārstīgu tirdzniecības līmeni apskatāmajā laika posmā, kā rezultāts ir apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 1998. gadu, kas atspoguļojas arī kā lielāka tirgus daļa IP nekā 1998. gadā.

(63)

Vidējā cena attiecīgā ražojuma importam no ĶTR IP laikā bija 12.59 EUR/kg CIF EK robežās. Lai analizētu cenu samazinājumu, attiecīgā ražojuma vidējā svērtā cena Kopienas ražošanas nozarē tika salīdzināta ar vidējo svērto cenu importam no ĶTR Kopienas tirgū IP laikā, ņemot vērā muitas nodokļus un pēcimporta izmaksas.

(64)

Kopienas ražošanas nozares cenu noteikšanas avots bija atbildes, ko Kopienas ražotāji snieguši aptaujas anketā par pārdošanu Kopienā pirmajam nesaistītajam pircējam, tostarp piegādi no rūpnīcas. Ķīnas importa cenu noteikšanas avots bija atbildes, ko snieguši eksportētāji ražotāji, kas eksportēja attiecīgo ražojumu IP laikā.

(65)

Pamatojoties uz minēto, tika noteikts, ka cenu samazinājuma starpība, izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares cenas, ir apmēram 10 %. Ja aprēķinā ir iekļauts antidempinga maksājuma pašreizējais lielums, cenu samazinājums nav.

(66)

Salīdzinot ar importu, kura izcelsme ir citās trešās valstīs, ĶTR izcelsmes importa cenas (t.i., vidēji 12.59 EUR/kg) bija ievērojami zemākas. Šajos apstākļos pastāv liela varbūtība, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR uz Kopienu varētu palielināties uz citu trešo valstu eksporta rēķina.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Kopienas ražošanas nozares situācijas analīze ietver visu ekonomisko faktoru un rādītāju novērtēšanu, kam ir ietekme uz ražošanas nozares stāvokli no 1998. gada (bāzes gads) līdz IP. Turpmāk minētie Kopienas ražošanas nozares dati parāda no trim Kopienas ražotājiem savākto vispārējo informāciju, izņemot gadījumus, kur norādīts citādi.

(68)

Ražošanas jauda tika noteikta, pamatojoties uz uzstādīto iekārtu maksimālo stundas ražīgumu, kas reizināts ar gada maksimālo darba stundu skaitu, samazināts par laiku apkopes un uzturēšanas darbiem un līdzīgiem ražošanas pārtraukumiem. Apskatāmajā laika posmā ražošanas jauda palielinājās par 22 %.

(69)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms apskatāmajā laika posmā palielinājies par 1 %. Tomēr nelielais pieaugums nav vienmērīgs. Pēc samazināšanās par 6 % 1999. gadā ražošanas apjoms palielinājās par 27 % laikposmā starp 1999. un 2001. gadu. IP ražošanas apjoms bija līmenī, kas ir tikai nedaudz lielāks nekā 1998. gadā.

(70)

Ražošanas apjoma un ražošanas jaudas palielināšanās 2000. un 2001. gadā ir izskaidrota 61. apsvērumā. Būtiskais kāpums attiecīgā ražojuma pieprasījumā pasaulē, kas izskaidrojams ar lielu ekonomisko aktivitāti pasaules tirgū un ĶTR jauno eksporta licenču sistēmas ieviešanu, radīja sprūdu investīcijās ražošanas jaudā, īpaši 2000. un 2001. gadā, un apskatāmajā laika posmā izraisīja jaudas palielināšanos par 22 %.

(71)

Jaudas izmantojuma līmeņa samazināšanās IP laikā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir izskaidrojama ar pēkšņo attiecīgā ražojuma pieprasījuma samazināšanos IP laikā. Jauda tika palielināta, pamatojoties uz pieņēmumu par lielo pieprasījumu arī turpmāk, bet tā nebija, jo IP laikā pircēji samazināja savus iepirkumus, lai samazinātu krājumus. Tāpēc IP laikā ražošanas apjoms bija apmēram tāds pats kā 1998. gadā.

(72)

Krājumu lielums paliks relatīvi stabils attiecībā uz ražošanas un pārdošanas apjomu līdz 2000. gadam. Krājumi 2001. gadā samazinājās lielā pieprasījuma dēļ. IP laikā negaidītā pieprasījuma krituma dēļ pasaules tirgū Kopienas ražošanas nozares krājumu apjoms turpināja palielināties un sasniedza 30 % no ražošanas, salīdzinot ar 18 % 1998. gadā. Šai nozarei normālais krājumu lielums ir apmēram 20 % no ražošanas.

(73)

Turpmāk minētie skaitļi atspoguļo Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu un cenas neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tirgus daļu Kopienā un pārdošanas apjomu eksporta tirgū.

(74)

Pārdošanas apjoms Kopienas tirgū apskatāmajā periodā nedaudz palielinājies, IP laikā pārdošanas apjoms ir par 13 % lielāks nekā 1998. gadā. Kopumā Kopienas ražošanas nozares situācija ir nedaudz uzlabojusies uz importa rēķina, tās tirgus daļa no 62 % 1998. gadā palielinājusies līdz 64 % IP.

(75)

Ja neņem vērā 2001. gadu, Kopienas ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena saglabājusies diezgan stabila, vidējā pārdošanas cena IP ir par 5 % lielāka nekā 1998. gadā. 2001. gada laikā vidējā pārdošanas cena palielinājās līdz 17,10 EUR par tonnu, bet pēc tam IP laikā kritās līdz EUR 14,92.

(76)

Eksporta pārdošanas apjoms apskatāmajā periodā arī palielinājās. Pārdošanas apjoms no 1998. gada līdz IP palielinājās par 24 %, tā maksimums bija 2001. gadā. Apskatāmajā laika posmā eksporta pārdošanas apjoms veidoja apmēram 25–30 % kopējā pārdošanas apjoma.

(77)

Kopējais pārdošanas apjoms no 1998. gada līdz IP palielinājās par 16 %, tā maksimums bija 2001. gadā to iemeslu dēļ, kas izskaidroti 61. apsvērumā.

(78)

Izņemot 2001. gadu, kas, kā iepriekš izskaidrots, bija izņēmuma gads, ekonomiskie rādītāji (rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma) liecina, ka kopumā Kopienas ražošanas nozarē bija vērojama zināma pasliktināšanās peļņas normā, ienesīgumā un naudas plūsmā, kas radās no pārdošanas Kopienas tirgū.

(79)

Rentabilitātes samazināšanos veicinošs faktors IP laikā bija tas, ka viens no Kopienas ražotājiem uz laiku zaudēja galveno piegādes līgumu, kā arī pārdošanas apjoma samazināšanos vismaz daļēji izraisīja lietotāji, kas tērēja savus krājumus, kas bija radušies 2001. gadā aiz bailēm no produkta trūkuma. Ir liecības arī par to, ka Kopienas ražotāju rentabilitāti ietekmēja ievērojamās svārstības galvenā izejmateriāla (APT) cenā, kura izcelsmes valsts vairumā gadījumu ir Ķīna, jo šie Kopienas ražotāji ir atkarīgi no šā produkta iegādes brīvajā tirgū.

(80)

No 1998. līdz 2001. gadam ieguldījumu apjoms bija diezgan stabils, tika veikti ieguldījumi ražošanas procesa tehniskā uzlabošanā un ar to saistītās iekārtās. Tomēr IP laikā ieguldījumi ievērojami samazinājās, jo Kopienas tirgū pārdošana slikti atmaksājās.

(81)

Kopienas ražošanas nozarē apskatāmajā periodā (ieskaitot IP) bija joprojām spējīga palielināt kapitālu vai nu ar ārvalstu, vai mātes uzņēmumu finanšu līdzekļiem.

(82)

Apskatāmajā laika posmā darbinieku skaits lēnām samazinājās. Darbaspēka kopējās izmaksas saglabājās samērā stabilas līdz 2000. gadam, bet 2001. gadā palielinājās un IP laikā palika augstākajā līmenī. Apskatāmajā laika posmā darbaspēka izmaksas palielinājās par 8 %, kas atbilst normālam darba algu pieaugumam.

(83)

Laikā no 1998. gada līdz IP ražīgums pieauga par 2 %, kas saistīts ar ražošanas apjoma palielināšanos. Kopienas ražošanas nozare 2000. un 2001. gadā varēja palielināt ražošanas apjomu bez ievērojama darbaspēka palielināšanas, ko nodrošināja šajos gados palielinātais ražīgums. Tomēr jāievēro, ka ražīguma līmeni ietekmē ne tikai ražošanas apjoms, bet arī dažādu ražojumu kombinācija dažādos gados.

(84)

Dempinga importa apjoms no ĶTR un tā tirgus daļa apskatāmajā periodā palielinājās. Tomēr tie bija samērā mazi, salīdzinot ar brīvā tirgus lielumu (tikai 4 % patēriņa brīvajā tirgū). Tomēr lielās dempinga starpības (31 %) dēļ, kā arī ārēju faktoru (kā galvenā izejmateriāla (APT) cenu svārstības un galvenā piegādes līguma zaudēšana uz laiku) dēļ par spīti diezgan stabilajam attiecīgā ražojuma pieprasījumam Kopienas ražošanas nozarē samazinājās tās rentabilitāte un citi finanšu rādītāji, kā minēts 78. apsvērumā.

(85)

Lai iegūtu pilnīgāku ainu par Kopienas ražotāju situāciju, par noteiktiem Kopienas ražošanas nozares ekonomiskajiem rādītājiem iegūtie dati tika salīdzināti ar datiem, ko iesniedza Kopienas ražotājs, kas sadarbojas un kas ražoja vienīgi pašu vajadzībām. Par minēto ražotāju iegūtie dati ir šādi (dots kā indekss, ievērojot, ka dati attiecas tikai uz vienu uzņēmumu):

(86)

No 1998. līdz 1999. gadam ražošanas jauda palielinājās par 16 %, pēc tam saglabājās stabila. Apskatāmajā laika posmā ražošanas apjoms samazinājās par 27 %, svārstoties no indeksa 92 līdz 108. Jaudas izmantojums no 1998. līdz 2001. gadam samazinājās par 6 %, tad par vēl 39 % IP laikā, kas saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos. Krājumi apskatāmajā laika posmā ir vairāk nekā trīskāršojušies, lai gan pieauguma diapazons daļēji atspoguļo nelielos krājumus 1998. gadā. Galvenie ieguldījumi tikai veikti 1998. un 2001. gadā. Darbaspēka apjoms līdz 2001. gadam bija diezgan stabils, bet IP laikā samazinājās par 10 %. Darbaspēka izmaksas palielinājās līdz indeksam 117 2001. gadā, pēc tam IP laikā samazinājās līdz indeksam 109. Ražīgums svārstījās starp indeksu 92 un 111 no 1998. līdz 2000. gadam, bet IP laikā kritās līdz 84, kas saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos par spīti darbaspēka samazināšanai šajā gadā.

(87)

Attiecīgais ražojums tika pārdots iekšienē par transfertcenām. Tika konstatēts, ka transfertcenas nav pietiekami cieši saistītas ar reālo tirgus cenu, lai uzskatītu, ka tās atspoguļo tirgus cenas. Arī dažādo ar tālāku produktu ražošanu saistīto izmaksu sadalījuma analīze nepalīdz noteikt pakārtota ražojuma tirgus cenu. Tāpēc rentabilitātes, ieguldījumu ienesīguma un naudas plūsmas analīze saistībā ar izmantošanu pašu vajadzībām netiek uzskatīta par drošu rādītāju. Attiecīgā uzņēmuma kā lielākas grupas locekļa iespējas palielināt kapitālu netika nopietni ietekmētas.

(88)

Tā kā tika konstatēts, ka imports neatrodas tiešā konkurencē ar attiecīgo ražojumu, kas ražots lietošanai pašu vajadzībām, tiek uzskatīts, ka ražotājus, ka ražo lietošanai pašu vajadzībām, dempinga imports vai pret to vērstie pasākumi ievērojami neietekmē, kaut arī dempinga starpība ir liela.

(89)

Kopumā ražošanas pašu vajadzībām attīstība ir līdzīga brīvā tirgus attīstībai, kaut arī ražošanas apjoma, darbaspēka un ražīguma ziņā tai bija negatīvāka virzība. Tāpēc ražošanas pašu vajadzībām iekļaušana ievērojami neietekmē kopējos secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz brīvo tirgu.

(90)

Lai gan jau kādu laiku ir spēkā pasākumi un pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma ir pamatā stabils, kopumā Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās peļņas norma un citi finanšu rādītāji attiecīgajā periodā. Apskatāmajā laika posmā ierobežojot cenu pieaugumu, Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tomēr tas noticis uz rentabilitātes rēķina. IP laikā nozare atradās tikai nedaudz virs lūzuma punkta, kaut gan šis rezultāts jālīdzsvaro ar 2001. gada rezultātu, kas bija izņēmuma gads. Lai arī dempinga netaisnīgas sekas kompensē maksājums, ir pierādījumi, ka lielās izejmateriāla (APT) cenu svārstības, kura izcelsmes valsts galvenokārt ir ĶTR, ir ietekmējušas to Kopienas ražotāju rentabilitāti, kas ir atkarīgi no minēto izejmateriālu iegādāšanās brīvajā tirgū.

(91)

Ievērojot iepriekšminēto un jo īpaši 66. apsvērumu, pastāv liela varbūtība, ka Kopienas ražošanas nozare saskarsies ar lielāku attiecīgā ražojuma pieaugošā eksporta spiedienu no ĶTR, ja tiks pieļauta pasākumu termiņa izbeigšana. Pieaugošā dempinga importa negodīgā konkurence visticamāk novestu pie turpmākas finanšu situācijas pasliktināšanās Kopienas ražošanas nozarē. Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu atcelšana izraisītu kaitējuma turpināšanos Kopienas ražošanas nozarē.

(92)

Jāpārbauda, vai nepastāv nepārvarami iemesli, kas novestu pie secinājuma, ka Kopienas interesēs nav saglabāt pašreizējos pasākumus. Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Kopienas interešu noteikšana tika pamatota uz dažādu iesaistīto interešu novērtēšanu, piemēram, Kopienas ražošanas nozares, citu Kopienas ražotāju, importētāju/tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju intereses.

(93)

Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu piemērošana nav pret Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana ir jau spēkā esošo antidempinga pasākumu pārskats, ļauj novērtēt antidempinga pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz iesaistītajām pusēm.

(94)

Tika pārbaudīts, vai, par spīti secinājumiem par kaitējošā dempinga turpināšanās lielo iespējamību, nepastāv pārliecinoši pierādījumi, kas varētu novest pie secinājuma, ka saglabāt pasākumus šajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(95)

Tiek atgādināts, ka konstatēts, ka pastāv liela varbūtība, ka dempings turpināsies attiecībā uz attiecīgo ĶTR izcelsmes ražojumu un ka ir risks, ka Kopienas ražošanas nozare turpinās ciest zaudējumus šāda importa dēļ. Kopienas ražošanas nozares interesēs ir izvairīties no zaudējumiem un turpināt piemērot pasākumus, kas palīdzētu to sasniegt. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus pret dempinga importu no ĶTR.

(96)

No importētājiem vai tirgotājiem netika saņemta neviena atbilde. Šī nesadarbošanās no importētāju un tirgotāju puses liek domāt, ka pasākumu saglabāšana importam no ĶTR neatstātu ievērojamu ietekmi uz attiecīgā produkta nesaistītiem importētājiem un tirgotājiem Kopienā. Tas saskan arī ar iepriekšējās izmeklēšanas secinājumiem.

(97)

Attiecīgā produkta lietotāji Kopienā galvenokārt ir smago metālu detaļu ražotnes, kas izmanto attiecīgo produktu par izejmateriālu. Daži lietotāji ir lielie starptautiskie ražotāji, kas izmanto par izejmateriālu galvenokārt savu volframa karbīda produkciju (lietošana pašu vajadzībām), tomēr daži citi lietotāji (galvenokārt mazākas ražotnes) iegādājas attiecīgo produktu no eksportētājiem vai no Kopienas ražošanas nozares.

(98)

Tas, ka lielie starptautiskie ražotāji neizteica ne savu atbalstu, ne iebildumus, liek domāt, ka pasākumu saglabāšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu neatstātu ievērojamu ietekmi uz viņu situāciju Kopienā.

(99)

Viens neliels instrumentu ražotājs atbildēja uz anketas jautājumiem. Apmēram 90 % tā volframa karbīda krājumu tiek pirkti no Kopienas ražotājiem. Viņš izteica bažas, ka pasākumu paturēšana nostiprinātu Kopienas ražošanas nozares pozīcijas attiecībā pret lietotājiem, nozari, ko šis lietotājs uzskata par sadrumstalotu, un padarītu lietotājus vairāk atkarīgus no Kopienas ražošanas nozares kā iegādes avota. Tomēr, lai gan Kopienas ražošanas nozare ES tirgū dominē, veidojot 64 % no tās, un ir svarīgs iegādes avots, tas nav vienīgais piedāvātājs. IP laikā ES tirgū konkurēja pieci ražotāji. Turklāt ir konkurence ar importu no ĶTR un citām valstīm, kas kopā veidoja 36 % tirgus IP laikā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka ES tirgū ir daudzi citi iegādes avoti un ka šā lietotāja bažas ir nepamatotas.

(100)

Lai gan pasākumu saglabāšana varētu palīdzēt saglabāt Kopienas ražošanas nozares pozīcijas attieksmē pret lietotājiem, pastāv arī citi pietiekami iegādes avoti. Ja pasākumi tiktu atcelti, būtu nopietns risks, ka Kopienas ražošanas nozare var tikt izstumta no tirgus un lietotāji var zaudēt svarīgu iegādes avotu.

(101)

Ņemot vērā minēto, pasākumu piemērošanas turpināšana nav pret Kopienas interesēm. Gluži pretēji, ciktāl tas palīdzēs Kopienas ražošanas nozarei palikt aktīvai Kopienas tirgū, tas palīdzēs saglabāt lietotājiem dažādus iegādes avotus.

(102)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka ĶTR eksportētāji IP laikā ir turpinājuši dempinga darbības. Tika parādīts arī, ka Kopienas tirgus Ķīnas eksportētājiem ir pievilcīgs, ņemot vērā cenu līmeni viņu vietējā tirgū un eksporta tirgū. Tāpēc, ja pasākumi tiktu atcelti, ir liela varbūtība, ka Kopienas tirgū ienāktu ievērojams dempinga importa daudzums.

(103)

Kopienas ražošanas nozares finanšu situācija, ko apskatāmajā periodā atspoguļo rentabilitātes, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazināšanās, visticamāk tiktu pasliktināta, ja pasākumi tiktu atcelti, jo Kopienas tirgū sāktu ieplūst palielināts dempinga importa apjoms no ĶTR.

(104)

Attiecībā uz Kopienas interesēm tika secināts, ka nav pārliecinošu pierādījumu, lai nepiemērotu antidempinga pasākumus pret attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu.

(105)

Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu saglabāt esošos antidempinga pasākumus attiecībā uz ĶTR izcelsmes volframa karbīda un kausēta volframa karbīda importu.

(106)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir par pamatu ieteikumam saglabāt pašreizējos pasākumus. Pusēm tika dots laiks, lai izteiktu savas atsuksmes. Netika saņemti komentāri, kas liktu mainīt minētos secinājumus.

(107)

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga pasākumi, kas piemērojami attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam, būtu jāsaglabā,