(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) (še turpmāk – “sākotnējā regula”) Padome piemēroja antidempinga maksājumu par polietilēntereftalāta (PET) plēves (PET plēves) importu, tostarp tādas plēves importu, kuras izcelsmes valsts ir Indija. Antidempinga maksājuma apjoms tika noteikts robežās no 0 % līdz 62,6 %. Ar Lēmumu 2001/645/EK (3) Komisija pieņēma piecu ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības.

(2)

Par Indijas izcelsmes PET plēves importu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (4) ir noteikti arī kompensācijas maksājumi robežās no 3,8 % līdz 19,1 %.

(3)

2002. gada 28. jūnijā, publicējot paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (5), Komisija darīja zināmu, ka ir sākta daļēja starpposma pārskatīšana saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 (6) 19. pantu. Pieprasījums attiecās tikai uz pasākuma formas pārbaudi un, konkrētāk, uz iesniedzēja piedāvāto saistību pieļaujamības pārbaudi. Šī pārskatīšana joprojām turpinās.

(4)

2003. gada 22. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) Komisija darīja zināmu, ka ir sākta daļēja starpposma pārskatīšana saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu, attiecinot to tikai uz antidempinga pasākumu veidu. Šī pārskatīšana joprojām turpinās.

(5)

2004. gada 19. februārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8), Komisija darīja zināmu, ka ir sākta daļēja starpposma pārskatīšana saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu par dempingu, attiecinot to tikai uz Indijas ražotāju eksportētāju Jindal Polyester Limited. Šī pārskatīšana joprojām turpinās.

(6)

2004. gada 6. janvārī Komisija saņēma pieprasījumu (še turpmāk – “pieprasījums”), kas attiecināms uz Pamatregulas 13. panta 3. punktu, no Kopienas valstu ražotājiem DuPont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (še turpmāk – “pieprasījuma iesniedzēji”) veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamu izvairīšanos no antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz Indijā ražotās PET plēves importu. Pieprasījuma iesniedzēji pārstāv lielāko daļu PET plēves ražotāju Kopienā.

(7)

Pieprasījuma iesniedzēji apstiprināja un iesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka pēc pasākumu ieviešanas attiecībā uz PET plēvi, arī to importu, kuru izcelsmes valsts ir Indija, tirdzniecībā notikušas nozīmīgas pārmaiņas, kas attiecas uz PET plēves eksportu no Indijas, Brazīlijas un Izraēlas uz Kopienu. Šīs izmaiņas bija saistītas ar to, ka Indijā ražotā PET plēve tiek importēta caur Brazīliju un Izraēlu. Šādai rīcībai nav nekāda ekonomiska pamatojuma vai iemesla, izņemot to, ka tika ieviests maksājums par PET plēves importu no Indijas.

(8)

Turklāt pieprasījuma iesniedzēji apstiprināja un iesniedza prima facie pierādījumus tam, ka noteikuma par maksājumu neievērošana ietekmējusi importēto preču cenas un apjomu. Tika norādīts, ka PET plēve, kuras izcelsmes valsts ir Indija, importu aizstāj nozīmīga apjoma PET plēves imports no Brazīlijas un Izraēlas. Turklāt pieprasījuma iesniedzēji sniedza prima facie pierādījumus faktam, ka no Izraēlas un Brazīlijas eksportētās PET plēves cenas tika pakļautas dempingam salīdzinājumā ar iepriekš noteikto Indijas izcelsmes PET plēvi.

(9)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 284/2004 (9) (še turpmāk – “ierosināšanas regula”) Komisija sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu iespējamu izvairīšanos no antidempinga pasākumiem attiecībā uz Indijā ražoto plēvi, importējot PET plēvi caur Brazīliju un Izraēlu, neatkarīgi no tā, vai ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav deklarēta kā Brazīlija vai Izraēla, un saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu no 2004. gada 20. februāra deva norādījumu muitas amatpersonām reģistrēt PET plēves importu no Brazīlijas un Izraēlas, neatkarīgi no tā, vai ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav deklarēta kā Brazīlija vai Izraēla. Komisija paziņoja Indijas, Brazīlijas un Izraēlas amatpersonām par izmeklēšanas sākšanu. Tajā pašā laikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 283/2004 (10) Komisija ierosināja sākt izmeklēšanu, lai arī noskaidrotu faktu par iespējamu izvairīšanos no nolīdzinošās muitas, kas attiecas uz Indijā ražoto PET plēvi, importējot PET plēvi caur Brazīliju un Izraēlu, neatkarīgi no tā, vai ražojuma izcelsmes valsts ir vai nav deklarēta kā Brazīlija vai Izraēla. Izmeklēšanas rezultāti ir iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1976/2004 (11).

(10)

Indijas iestādes norādīja, ka tās uzskatījušas, ka likuma apiešanas izmeklēšana nav pieļaujama ne saskaņā ar vienošanos īstenot VI pantu 1994. gada VVTT, ne arī Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem. Pieprasījums tika noraidīts, jo Pamatregulas nosacījumi par pasākumiem pret likuma apiešanu nav pretrunā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI pantu un ar Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem. Patiešām – Urugvajas daudzpusējo tirdzniecības sarunu Nobeiguma aktā ir iekļauts Lēmums par pasākumiem pret likumu apiešanu (12), kas klasificē šo lietu kā antidempinga pasākumu situācijā, kad nav vienošanās par konkrētu dokumentu. Tā kā šis lēmums tika pieņemts, zinot, ka vairākām PTO dalībvalstīm jau bija tiesību akti attiecībā uz pasākumiem pret likuma apiešanu, Eiropas Kopiena to uzskata kā atļauju atsevišķām dalībvalstīm pieņemt vai saglabāt attiecīgos noteikumus, līdz ir pieņemti noteikumi uz daudzpusējās vienošanās pamata. Šādi principi, protams, ir jāpiemēro antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(11)

Aptaujas lapas tika nosūtītas tiem eksportētājiem/ražotājiem Indijā, Brazīlijā un Izraēlā, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, tika nosaukti pieprasījumā vai vēlāk kļuva zināmi Komisijai. Aptaujas lapas tika nosūtītas arī importētājiem Kopienā, kas tika nosaukti pieprasījumā vai sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā. Visas personas tika informētas, ka atteikšanās sadarboties varētu izraisīt Pamatregulas 18. panta piemērošanu un konstatāciju, kas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var būt mazāk labvēlīga, nekā gadījumā, ja persona būtu sadarbojusies.

(12)

Atbildes uz aptaujas lapām tika saņemtas no pieciem eksportētājiem/ražotājiem Indijā, viena eksportētāja/ražotāja Brazīlijā un no viena pārstrādes uzņēmuma, kas nodarbojas ar PET plēves šķelšanu, pārklāšanu un pārveidošanu Izraēlā un to eksportēšanu uz Kopienas valstīm. Pieteicās vēl kāds Izraēlas uzņēmums, kas paskaidroja, ka tas pārstrādāja PET plēvi, taču galaražojumi netika eksportēti atbilstoši KN kodiem, kurus lieto PET plēves klasifikācijai. Pamatojoties uz to, uzņēmums neiesniedza atbildi uz aptaujas lapām.

(13)

Pieci importētāji Kopienā atsaucās līdz ar aptaujas lapu saņemšanu. Trīs no tiem ziņoja, ka nekad nav importējuši PET plēvi ne no Brazīlijas, ne Izraēlas. Pārējie divi importētāji paziņoja, ka izmeklēšanas periodā tie nav importējuši Indijas PET plēvi no Brazīlijas vai Izraēlas. Tādējādi neviens no šiem uzņēmumiem neiesniedza atbildes uz aptaujas lapām.

(14)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(15)

Izmeklēšanas periods ilga no 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim (še turpmāk – “IP”). Lai iegūtu pierādījumus un izpētītu tirdzniecības struktūras izmaiņas, tika savākti dati par laiku no 2000. gada līdz IP beigām.

(16)

Kā minēts 12. apsvērumā, pieci PET plēves ražotāji/eksportētāji Indijā sadarbojās ar izmeklētājiem, nosūtot atbildes uz aptaujas lapām. Informāciju sniedza arī viens PET plēves eksporta ražotājs Brazīlijā un viens pārstrādes uzņēmums, kas nodarbojas ar PET plēves šķelšanu, pārklāšanu un pārveidošanu Izraēlā. Saskaņā ar Eurostat datiem šie Brazīlijas un Izraēlas uzņēmumi pārstāvēja mazāko daļu (mazāk nekā 1 % un attiecīgi apmēram 5 %) no kopējā PET plēves importa no minētajām valstīm uz Kopienu IP gan apjoma, gan vērtības ziņā.

(17)

Sākoties izmeklēšanai, Indijas iestādes iesniedza statistikas informāciju par PET plēves eksportu no Indijas uz Kopienas valstīm. Statistikas dati par PET plēves eksportu uz Kopienu tika iegūti arī no Brazīlijas nacionālās datu bāzes.

(18)

Attiecīgais ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, ir Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, ko parasti deklarē atbilstoši KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 (še turpmāk – “attiecīgais ražojums”).

(19)

Tiek uzskatīts, ka PET plēvei, kas uz Kopienu eksportēta no Indijas, un PET plēvei, kas nosūtīta uz Kopienu no Brazīlijas un Izraēlas, ir vienādas pamatīpašības un pielietojuma veidi. Tādēļ Pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē tās tiek uzskatītas par līdzīgiem ražojumiem.

(20)

Laikposmā no 1999. līdz 2003. gadam attiecīgo ražojumu imports veidoja 96,5 % no kopējā importa no Indijas atbilstīgi attiecīgajiem KN kodiem. Tādēļ tirgus analīze tika veikta, izmantojot Eurostat datus KN kodu līmenī. Jāatzīmē, ka 1999. gadā PET plēves, kuras izcelsmes valsts ir Indija, importam Kopienā tika noteikti kompensācijas maksājumi, kā rezultātā šīs plēves imports samazinājās. Tam sekoja antidempinga pasākumi 2001. gadā, līdz ar to bija vērojama vēl izteiktāka importa samazināšanās. Antidempinga pasākumi, kas attiecas uz Indiju, ir vienošanās par cenām starp pieciem atsevišķiem ražotājiem eksportētājiem un vienu uzņēmumu ar 0 % antidempinga maksājumu. Rezultātā lielākajai daļai Indijas ražotāju importam nav jāmaksā antidempinga maksājums. 53,3 % antidempinga maksājums tiek piemērots visu citu ražotāju eksportētāju importam. 2000. gadā Indijas izcelsmes PET plēves imports Kopienas valstīs veidoja 11 600 tonnas. 2001. gadā imports sākotnēji samazinājās līdz 6 100 tonnām, bet 2002. gadā atkal pieauga līdz 7 700 tonnām un IP laikā turpināja pieaugt līdz pat 11 500 tonnām. Dati, kurus iesniedza Indijas ražotāji eksportētāji, uzrādīja līdzīgas tendences – pieaugumu par apmēram 1 300 tonnām laikā no 2001. gada līdz 2002. gadam un turpmāku pieaugumu par apmēram 3 400 tonnām laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam. Tomēr jāņem vērā, ka izmeklēšanas vajadzībām informāciju nesniedza visi Indijas ražotāji. Vēl vairāk – izmaiņas apjomos laikā no 2000. gada līdz 2003. gadam jāapskata kontekstā ar lielu importa pieaugumu no eksportētājiem, kurus īstenotie pasākumi ietekmēja mazāk.

(21)

Šajā sakarā jāpiemin, ka vienam uzņēmumam bija jāmaksā ievērojami zemāka kumulatīvā muitas likme (13) nekā citiem ražotājiem. Šī uzņēmuma komercdarbībā bija vērojama tendence, kas bija atšķirīga no citiem ražotājiem – ievērojams attiecīgā ražojuma tirgus daļas pieaugums attiecībā uz Kopienas valstīm laikā starp 2000. un 2003. gadu (IP). Savukārt citu ražotāju eksports uz Kopienu ievērojami samazinājās. Neņemot vērā šo nevienmērīgo tendenci, ražojuma importa apjoms Kopienas valstīs bija krietni mazāks nekā pirms antidempinga pasākumu ieviešanas.

(22)

Indijas iestādes iesniedza statistikas datus par eksportu, tostarp arī uz Kopienu, norādot, ka oficiāla statistika attiecībā uz Indiju neliecina par to, ka PET plēves ražotāji būtu apgājuši noteiktos antidempinga pasākumus. Tomēr šī informācija nesaskan ar eksporta datiem, kurus iesnieguši Indijas ražotāji eksportētāji, vismaz attiecībā uz eksportu uz Izraēlu: šie dati parāda skaidri redzamu eksporta pieaugumu uz Izraēlu tūlīt pēc antidempinga pasākumu ieviešanas (no apmēram 40 tonnām 2000. gadā līdz apmēram 800 tonnām IP). Attiecībā uz tiešo eksportu uz Brazīliju saskaņā ar Indijas oficiālo informāciju šajā laika periodā vērojams neliels pieaugums, tomēr tajā nav iekļauta informācija par netiešo tirdzniecību caur starpniekvalstīm. Vienīgais zināmais PET plēves ražotājs Brazīlijā sadarbojās izmeklēšanas gaitā, un tā eksports uz Kopienu ir niecīga (0,5 %) daļa no visa tirdzniecības apjoma no Brazīlijas uz Kopienu.

(23)

Saskaņā ar Eurostat datiem KN līmenī PET plēves imports no Brazīlijas uz Kopienu palielinājies no apmēram 650 tonnām (0,6 % no kopējā importa) 2000. gadā līdz 1 200 tonnām (1,4 %) 2001. gadā un vairāk nekā 2 500 tonnām (3,2 %) 2002. gadā pēc antidempinga pasākumu ieviešanas, saglabājot mazliet vairāk nekā 2 000 tonnas IP (2,4 % no kopējā PET plēves importa).

(24)

Kā minēts iepriekš (22. apsvērums), Terphane ir vienīgais Brazīlijas uzņēmums, kas sadarbojās izmeklēšanā, un ir arī vienīgais zināmais PET plēves ražotājs šajā valstī. Šis uzņēmums izmeklēšanas periodā uz Kopienu ir eksportējis tikai vienu PET plēves partiju 10,6 tonnu apjomā. Neskaitot paraugus, kas tika pārdoti 2002. gadā, šis bija pirmais uzņēmuma PET plēves eksports uz Kopienu. Tādējādi uzņēmuma darbību nevar saistīt ar PET plēves eksporta apjomiem no Brazīlijas uz Kopienas valstīm laikā no 2000. gada līdz 2003. gadam (23. apsvērums). Plēve, kas tika eksportēta uz Kopienu no šī uzņēmuma, ražotas telpās, kas izveidotas, pirms tika ieviesti noteiktie pasākumi attiecībā uz Indijas PET plēvi. Tādējādi šī uzņēmuma uzņēmējdarbībā nebija vērojamas nekādas izmaiņas.

(25)

Saskaņā ar Eurostat datiem KN līmenī PET plēves imports no Izraēlas uz Kopienu palielinājies no apmēram 3 000 tonnām (3,7 % no kopējā PET plēves importa) 2000. gadā līdz 3 400 tonnām (4,1 %) 2001. gadā. Apjomi turpināja pieaugt līdz vairāk nekā 4 200 tonnām (5,1 % no importa) 2002. gadā un vairāk nekā 4 400 tonnām 2003. gadā (5,5 % no importa). Izraēlā darbojas ļoti mazs skaits PET plēves ražotāju, un termiņā iegūtā informācija liecināja, ka viņu mazais ražojuma apjoms nevarēja ietekmēt to PET plēves daudzumu, kas Kopienas valstīs importēts no Izraēlas laika periodā no 2000. gada līdz 2003. gadam.

(26)

Oficiālā informācija par Indijas eksportu liecina par pastāvīgu eksporta pieaugumu no Indijas uz Izraēlu. 2000. gadā tika eksportēta 81 tonna, 2001. gadā – 395 tonnas, 2002. gadā – 1 032 tonnas un 2 453 tonnas IP.

(27)

Vienīgais uzņēmums Izraēlā, kas sadarbojās, Jolybar, šķeļ, pārklāj un pārveido iegādāto PET plēvi un pārdod to kā izstrādājumus, kas atbilst tiem pašiem KN kodiem kā attiecīgie ražojumi, taču tie parasti nav Indijas izcelsmes, tāpēc tos nevar uzskatīt par attiecīgajiem ražojumiem. Uzņēmums Kopienā piegādājis PET plēvi kopš 1990. gadiem. Jolybar PET plēves eksports uz Kopienu dubultojās laika posmā no 1999. gada līdz 2003. gadam (IP). Kopienai piegādātās plēves uzņēmums ražo ar iekārtām, kas ierīkotas pirms tam, kad stājās spēka pret Indijas PET plēves importu vērstie pasākumi. Neatkarīgi no tā, vai šī eksporta attīstība norāda uz izmaiņām uzņēmuma tirdzniecības struktūrā, šis jautājums netika apspriests tālāk, jo pastāvēja skaidrs ekonomisks pamatojums šai darbībai, kā tas minēts 31. apsvērumā.

(28)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un jo īpaši ņemot vērā saistību starp izmaiņām eksporta apjomā no Brazīlijas un Izraēlas un antidempinga pasākumu ieviešanu 2001. gadā pret Indijas izcelsmes PET plēvei, ir novērojamas izmaiņas tirdzniecības struktūrā attiecībā uz PET plēves eksportu no Indijas, Izraēlas un Brazīlijas.

(29)

Citas sadarbības trūkuma dēļ un, ņemot vērā, ka iepriekš minētās izmaiņas Brazīlijas tirdzniecības struktūrā radās pēc antidempinga maksājumu ieviešanas, balstoties uz pieejamo informāciju un citu skaidrojumu trūkuma dēļ, ir jāsecina, ka izmaiņas tirdzniecības struktūrā izraisīja maksājumu ieviešana, nevis jebkāds cits pamatots iemesls vai ekonomiskais pamatojums Pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(30)

Citas sadarbības trūkuma dēļ un, ņemot vērā, ka iepriekš minētās izmaiņas tirdzniecības struktūrā radās pēc antidempinga maksājumu ieviešanas, balstoties uz pieejamo informāciju un citu skaidrojumu trūkuma dēļ, ir jāsecina, ka izmaiņas tirdzniecības struktūrā izraisīja maksājumu ieviešana, nevis jebkāds cits pamatots iemesls vai ekonomiskais pamatojums Pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(31)

Izmeklēšanas rezultātā ir konstatēts, ka Jolybar eksports uz Kopienu ir iedibināts jau sen, un Kopienai piegādāto plēvi uzņēmums ražo ar iekārtām, kas ierīkotas pirms tam, kad stājās spēkā uz Indijas PET plēvi vērstie pasākumi. Uzņēmums tradīciju nepiegādāt Indijas PET plēvi Kopienas klientiem izskaidroja kā vispārīgo noteikumu, jo šī klientu grupa dod priekšroku Eiropas plēvēm, ko Jolybar izmanto par pamatu turpmākai apstrādei. Izņēmuma kārtā IP laikā Indijas plēve apmēram vienas tonnas apmērā tika nosūtīta vienam no Kopienas klientiem kā daļa no lielas partijas, ko pircējs steidzami pieprasīja. Tādejādi tiek secināts, ka pastāv pietiekams ekonomiskais pamatojums Jolybar eksporta attīstībai, kas ir saskaņā ar minētā uzņēmuma darbībām Kopienas tirgū attiecībā uz PET plēvi, ko tas ražo.

(32)

Skaitļi 20. līdz 28. apsvērumā liecina, ka kopš pasākumu ieviešanas 2001. gadā ir notikušas skaidras kvantitatīvas Kopienas minētā izstrādājuma importa izmaiņas. Pasākumu ieviešanas laikā Indijas imports uz Kopienu samazinājās par 5 500 tonnām, bet attiecīgi pieauga ražojuma imports no Brazīlijas un Izraēlas. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2000. gada līdz IP beigām imports Kopienā sasniedza 1 376 tonnas no Brazīlijas un 1 392 tonnas no Izraēlas. Savukārt eksports no Indijas samazinājies par 5 653 tonnām. Tādēļ tiek uzskatīts, ka daļa no Indijas eksporta aizstāta ar eksportu caur Brazīliju un Izraēlu, tādējādi samazinot pieņemto antidempinga pasākumu ietekmi uz ražojuma daudzumu, kas tiek eksportēts Kopienas tirgū.

(33)

Par ražojuma, kas tiek sūtīts no Brazīlijas un Izraēlas, cenām. Tā kā šajā gadījumā izmeklēšanā tika saņemta minimāla palīdzība, bija jāizmanto Eurostat dati, kas arī bija vislabākais pieejamais informācijas avots.

(34)

Antidempinga izmeklēšanā konstatēts, ka vidējā PET plēves cena, kas importētas no Brazīlijas IP, pēc importa nodokļu nomaksas veidoja aptuveni 50 % zaudējumu novēršanas pakāpes, kā rezultātā tika ieviesti pašreizējie antidempinga pasākumi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, var konstatēt, ka PET plēves, kas tika ievesta no Brazīlijas, samazināja antidempinga pasākumu ietekmi arī uz cenām.

(35)

Antidempinga izmeklēšanā konstatēts, ka vidējā PET plēves cena, kas importētas no Izraēlas IP, pēc importa nodokļu nomaksas veidoja aptuveni 55 % zaudējumu novēršanas pakāpes, kā rezultātā tika ieviesti antidempinga pasākumi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, var konstatēt, ka PET plēve, kas tika ievesta arī no Izraēlas, samazināja antidempinga maksājuma ietekmi arī uz cenām.

(36)

Iepriekš minētais pierāda, ka PET plēve, kas tika ievesta gan no Brazīlijas, gan Izraēlas, samazināja antidempinga maksājuma ietekmi uz cenām un eksportētā ražojuma apjomu.

(37)

Saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 1. punktu tika meklēti pierādījumi dempingam salīdzinoši ar iepriekš noteiktajām šī ražojuma vai identiska ražojuma cenām un apjomu. Saistībā ar ierobežoto atbalstu izmeklēšanas procesā (16. apsvērums), lai noskaidrotu iespējamu dempinga faktu attiecībā uz attiecīgā ražojuma eksportu no Brazīlijas un Izraēlas uz Kopienas valstīm IP, saskaņā ar Pamatregulas 18. pantu informācijai par eksporta cenām uz Kopienas valstīm tika izmantoti Eurostat dati. Lai salīdzinātu eksporta cenu un preces parasto vērtību, tika pieņemts, ka ražojumi, kas ievesti no Brazīlijas un Izraēlas IP, ir identiski tiem, kas tika eksportēti no Indijas.

(38)

Lai pareizi salīdzinātu preces normālo vērtību un eksporta cenu, tika izmantota atšķirīgo faktoru, kas ietekmē cenas un cenu konkurētspēju, izlīdzināšana saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(39)

Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 11. punktu un 2. panta 12. punktu vidējā normālā ražojuma cena, kas tika iegūta pirmreizējās izmeklēšanas laikā, tika salīdzināta ar vidējām eksporta cenām IP, kā norādīts 34. un 35. apsvērumā. Šis salīdzinājums atklāja aptuvenas dempinga robežas, kas izteiktas % no CIF cenas pirms nodokļa nomaksas pie Kopienas valstu robežas un veidoja 17,5 % Brazīlijai un 14,5 % Izraēlai.

(40)

Komisija no Terphane un Jolybar saņēma lūgumu atbrīvot uzņēmumus no reģistrācijas un pieņemtajiem pasākumiem. Kā minēts 24. un 27. apsvērumā, šie uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā – sniedza atbildes uz nosūtītajiem jautājumiem un deva atļauju pārbaudes apmeklējumam. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1830/2004 (14) Komisija veica izmaiņas ierosināšanas regulā ar nolūku pārtraukt reģistrāciju PET plēves importam no Terphane un Jolybar, kas neapgāja antidempinga maksājumus.

(41)

Saskaņā ar iepriekšminētajiem konstatējumiem, ka Terphane un Jolybar nav apgājuši spēkā esošos antidempinga pasākumus, arī šie uzņēmumi jāatbrīvo no paredzētās pasākumu paplašināšanas.

(42)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, ka notikusi antidempinga pasākumu apiešana Pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 1. punkta pirmo teikumu spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma (t.i., PET plēvi, kuras izcelsmes valsts ir Indija) importu jāattiecina arī uz PET plēves importu no Brazīlijas vai Izraēlas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsmes valsts ir vai nav deklarēta kā Brazīlija vai Izraēla, izņemot tos ražojumus, kuru ražotāji ir Terphane un Jolybar.

(43)

Saskaņā ar Pamatregulas 14. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka antidempinga pasākumi attiecībā uz reģistrēto importu jāpiemēro, sākot no importa reģistrācijas datuma, ar antidempinga maksājumu jāapliek PET plēves imports no Brazīlijas un Izraēlas, kas bija reģistrēts saskaņā ar ierosināšanas regulu, kurā kā izņēmums minēts PET plēves imports no Brazīlijas, ražotājs Terphane un PET plēves imports no Izraēlas, ražotājs Jolybar.

(44)

Atbrīvojumi no maksājuma, kas attiecas uz Terphane un Jolybar ražoto plēvi, saskaņā ar Pamatregulas 13. panta 4. punktu, ir spēkā ar noteikumu, ka atbrīvojums nav piešķirts uz nepatiesas vai maldinošas informācijas pamata, kuru snieguši attiecīgie uzņēmumi. Ja ir prima facie pierādījumi, kas liecinātu par pretējo, Komisija var ierosināt izmeklēšanu, lai izlemtu jautājumu par to, vai atbrīvojums paliek spēkā.

(45)

Maksājumu neattiecināšana uz Terphane un Jolybar PET plēves importu tiek pamatats ar izmeklēšanas rezultātiem. Tādējādi šāda neattiecināšana attiecas vienīgi uz PET plēves importu no Brazīlijas, šiem konkrētajiem ražotājiem (juridiskajam personām). PET plēves imports, kuru ražo vai nosūta jebkurš cits uzņēmums, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, uzrādot tā nosaukumu, nevar gūt labumu no atbrīvojuma un to jāattiecina atlikusī maksājuma likme, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001.

(46)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Padome plānoja pagarināt spēkā esošo galīgo antidempinga maksājumu, un tām bija dota iespēja to komentēt un tikt uzklausītām. Izraēlas iestādes minēja tādus pašus apsvērumus kādus sniegusi Indijas valdība, kas norādīti 10. apsvērumā. Puses arī iesniedza Izraēlas PET plēves pārstrādātāju sarakstu, kuri bija eksportējuši uz Kopienu laikposmā no 2003. gada līdz 2004. gadam. Tomēr šie uzņēmumi nesadarbojās noteiktajos termiņos, un nebija iespējams noteikt, vai šie uzņēmumi bija apgājuši pasākumus. Tālab šos uzņēmumus nevarēja atbrīvot no pasākumu piemērošanas Izraēlai,