18.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/10

(1)

2004. gada 19. maijā Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1009/2004 (2) (še turpmāk – “pagaidu regula”) noteica antidempinga pagaidu maksājumu dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā.

(2)

Pēc tam, kad atklātībai tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika ieviesti pagaidu antidempinga pasākumi, vairākas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskus apsvērumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu secinājumiem. Pusēm, kas to lūdza, deva iespēju tikt uzklausītām.

(3)

Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem.

(4)

Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Pusēm arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem datiem un apsvērumiem.

(5)

Tika izskatītas ieinteresēto pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika grozīti.

(6)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgu ražojumu netika saņemtas jaunas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 11. līdz 15. apsvērumu.

(7)

Divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, atkārtoti apgalvoja, ka ir vajadzējis veikt normālās vērtības korekciju sakarā ar nodokļu atmaksu, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu “Importa nodevas un netiešie nodokļi” vai 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu “Citi faktori”, piemērojot to labumiem, ko saņem saskaņā ar piešķīrumu shēmu ievedmuitas maksājumiem (še turpmāk – “DEPB”) pēc eksportēšanas. Ievērojot 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, viņi apgalvoja, ka vismaz DEPB kredītu summa, ko izmanto to izejvielu importam, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā, būtu jānosaka kā atbrīvojums.

(8)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka korekciju nevar veikt, jo saskaņā ar pagaidu regulas 25. apsvērumu izmeklēšanā konstatēja, ka nav tiešas saistības starp piešķirtajiem DEPB kredītiem un iepirktajām izejvielām, jo kredītus var izmantot, lai segtu nodokļus, kas maksājami par jebkurām importētajām precēm, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi vai aizliegumi. Turklāt pat tad, ja kredītus izmantotu to izejvielu importam, kas vajadzīgas grafīta elektrodu ražošanai, ražotāji eksportētāji nevarētu pierādīt, ka izejvielas ir izmantotas eksportētā ražojuma ražošanā. Turklāt uzņēmumu izmaksu uzskaites sistēmā DEPB kredīti ir iegrāmatoti kā ienākumi, nevis kā negatīvs postenis. Tāpēc, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedību, nav saites starp eksportēto preču cenu noteikšanu un gūtajiem DEPB ieņēmumiem. Visbeidzot, netika iesniegti jauni argumenti, kas pamatotu pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunkta piemērošanu. Tāpēc iesniegtos argumentus nevar pieņemt, un ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 25. līdz 26. apsvērumā.

(9)

Abi ražotāji eksportētāji arī atkārtoti izklāstīja savus argumentus attiecībā uz atšķirībām tirdzniecības līmeņos, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) daļu. Taču jauni argumenti netika iesniegti. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. un 28. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(10)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, apstrīdēja eksporta cenu aprēķinos izmantotos valūtas maiņas kursus. Viņi apgalvoja, ka jāizmanto maiņas kursi, kas ir spēkā maksājuma dienā, nevis rēķina izsniegšanas dienā. Turklāt viņi arī apgalvoja, ka būtu precīzāk izmantot faktiskos dienas maiņas kursus, nevis vidējos maiņas kursus mēnesī, kurā izsniedz rēķinu.

(11)

Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka Komisija konsekventi izmanto maiņas kursus, kas saistīti ar rēķina izsniegšanas dienu, jo cenas noteikšanā ņem vērā maiņas kursus rēķina izsniegšanas dienā. Tāpēc tika noraidīts pieprasījums izmantot maksājuma dienas maiņas kursus. Tomēr vienojās par rēķina izsniegšanas dienas faktisko maiņas kursu izmantošanu mēneša vidējo maiņas kursu vietā. Ņemot to vērā, attiecīgi tika grozīti dempinga aprēķini.

(12)

Izskatot jautājumu, norādītajos mēneša vidējos maiņas kursos tika atklāta pārrakstīšanās kļūda. Tā kā šos maiņas kursus aizstāja ar dienas maiņas kursiem, kā paskaidrots 11. apsvērumā, šo kļūdu uzskata par izlabotu.

(13)

Pēc izmantojamo maiņas kursu korekcijas, kā norādīts 9. līdz 11. apsvērumā, galīgi noteiktais dempinga apjoms, izteikts procentos no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas, ir šāds:

(14)

Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu attiecībā uz šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. līdz 35. apsvērumu.

(15)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas Indijas eksportētāji norādīja uz atšķirīgo cenu samazinājuma starpību vienam konkrētam attiecīgā ražojuma veidam, salīdzinot ar līdzīgu ražojumu veidu cenu samazinājuma starpībām. Apgalvojumu rūpīgi izskatīja un secināja, ka atšķirība ir radusies sakarā ar kļūdu ziņojumā par viena konkrēta Kopienas ražotāja kredītzīmēm un atlaidēm. Tāpēc šo iebildumu pieņēma un attiecīgi koriģēja šā konkrētā ražojuma veida cenu samazinājuma starpību un, ja bija vajadzīgs, šo korekciju veica arī citiem ražojuma veidiem.

(16)

Turklāt tika secināts, ka vairāki Kopienas ražošanas nozares tirdzniecības darījumi, kas izmantoti cenu samazinājuma starpības aprēķinos, ir uzskaitīti divreiz. Tāpēc divreiz uzskaitītie darījumi ir jāsvītro un attiecīgi ir jāgroza cenu samazinājuma starpības aprēķini. Divkāršā uzskaite tomēr nav notikusi, aprēķinot rādītājus, ko izmanto kaitējuma novērtēšanā. Tāpēc kaitējuma rādītājus nevajadzēja grozīt.

(17)

Rezultātā salīdzinot konstatēja, ka izmeklēšanas laikposmā attiecīgo Kopienā pārdoto Indijas izcelsmes ražojumu cenu dēļ Kopienas ražošanas nozares cenas samazinājās par 3 % līdz 11 %.

(18)

Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu attiecībā uz šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 36. līdz 72. apsvērumu, izņemot 42. apsvērumu (skatīt 15. līdz 17. apsvērumu iepriekš).

(19)

Indijas eksportētāji atkārtoja savus argumentus, ka noteiktā cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu pamatojas uz datiem, kas uzskatāmi par nedrošiem, jo līdz 1998. gada sākumam pastāvēja kartelis. Taču Indijas eksportētāji nesniedza jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts apsvērumu iesniegšanai par šo jautājumu.

(20)

Vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis sākt šo procedūru arī pret līdzīga ražojuma importu no Japānas. Pašreizējās procedūras uzsākšanas laikā Komisijai nebija pietiekamu pierādījumu par kaitējumu radošu dempingu, kas būtu par pamatu procedūras uzsākšanai pret Japānas izcelsmes importu saskaņā ar pamatregulas 5. panta prasībām. Dažu personu sniegtā informācija pēc procedūras uzsākšanas nesatur pietiekamus pierādījumus – ne atsevišķi, ne arī kopā ar citu Komisijai pieejamo informāciju izmeklēšanas laikā, jo no tās neizriet pierādījumi par kaitējumu radošu dempingu. Piemēram, iepriekšminēto personu iesniegtie pierādījumi ietvēra vienīgi informāciju par Japānas grafīta elektrodu vietējā tirgus un eksporta vidējām cenām, nenorādot, vai šie grafīta elektrodi faktiski atbilst attiecīgā ražojuma parametriem, kā noteikts pagaidu regulas 13. apsvērumā. Jebkurā gadījumā tas, ka procedūra nav uzsākta pret Japānas izcelsmes importu, nekādi nemaina izmeklēšanas secinājumus attiecībā uz cēloņsakarības esamību.

(21)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 73. līdz 93. apsvērumu.

(22)

Apvienība, kas pārstāv lietotājus, un viens uzņēmums lietotājs atkārtoti uzsvēra savas bažas, ka jebkāda pasākuma ieviešana, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, samazinās vispārējo konkurenci šā konkrētā ražojuma tirgū Kopienā un neizbēgami izraisīs cenu pieaugumu. Tomēr saskaņā ar pagaidu regulas 103. apsvēruma novērtējumu līdzīga ražojuma cenas pieauguma ietekme uz galapatērētājiem varētu būt minimāla. Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākuma mērķis nav apturēt Indijas ražojumu importu Kopienā, bet gan atjaunot taisnīgus konkurences apstākļus, ko bija izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot uzskata, ka šo pasākumu līmenis nav tāds, kas varētu izslēgt Indijas ražotājus no Kopienas tirgus.

(23)

Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94. līdz 107. apsvērumu.

(24)

Pēc pagaidu secinājumu paziņošanas vairākas ieinteresētās puses apgalvoja, ka peļņas norma 9,4 % apmērā, kam jāatspoguļo Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, nepastāvot kaitējumu radošam dempingam no Indijas, ir pārāk augsta. Tika apgalvots, ka rūpniecības preču nozarēs, piemēram, tērauda, tekstilmateriālu un ķīmisko pamatvielu ražošanas nozarēs, peļņu parasti nosaka 5 % apmērā. Tās pašas personas arī pieprasīja, lai tiktu pilnībā izpausta minētā rādītāja aprēķināšanai izmantotā metode.

(25)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, peļņas normu 9,4 % apmērā ieguva, veicot pamatotu novērtējumu, kurā ņemti vērā vairāki elementi, tostarp: i) Kopienas ražošanas nozares peļņa 1999. gadā, kad dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā; ii) tirgus apstākļi tajā laikā un iii) produkcijas izlaide, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedības datubāzi. Minēto datubāzi veido uzņēmumu grāmatvedības dati, kurus vispirms savāc lielāko industrializēto valstu centrālās bankas, t.i., lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV, Japānā, un ko pēc tam Eiropas centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija apkopo pa nozarēm. Datubāze ir atjaunināta laikā starp pagaidu un galīgo noteikšanu. Analizējot atjauninātos datus par ES dalībvalstīm, ASV un Japānu, ir redzams, ka uzņēmumos, kas darbojas radniecīgākajās nozarēs, par kurām ir pieejami dati, vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņu atvilkuma ir bijusi 7,5 % 2002. gadā – šis gads ir pēdējais gads, par kuru datubāzē ir pieejama informācija.

(26)

Tomēr uzskata arī, ka, aprēķinot peļņu, ko varētu gūt dempinga neesamības gadījumā, jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas atbilst šim mērķim. Jo īpaši, kā tas ir darīts saskaņā ar pagaidu regulas 110. apsvērumu, tika izpētīta Kopienas ražošanas nozares peļņa laikā, kad dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā (t.i., 1999. gadā), kā arī visi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt minētā laikposma atbilstību šim nolūkam. Visbeidzot ir atzīmēts, ka attiecīgo ražojumu izmanto ierīcēs, kurās ir svarīga kvalitāte, un tam ir stingri jāatbilst noteiktiem parametriem, jo īpaši elektriskās pretestības ziņā. Tas nozīmē, ka ražošanas process ir ļoti kapitālietilpīgs un pētniecības un attīstības izmaksas ir lielas. Tas, ka tikai ierobežots skaits ražotāju visā pasaulē pārvalda šo tehnoloģiju, ir vēl viens apliecinājums tam, ka šo ražojumu noteikti nedrīkst uzskatīt par pamatpreci.

(27)

Ņemot vērā visus šos apstākļus un elementus, izdara galīgo secinājumu, ka kaitējuma starpības aprēķināšanā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga no Indijas, ir jānosaka 8 % apmērā.

(28)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secinājumiem par cenu samazinājuma starpību (skatīt 15. līdz 17. apsvērumu), kā arī ņemot vērā pārskatītos maiņas kursus (skatīt 10. apsvērumu), kaitējuma starpību pārskata šādi:

(29)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, bet tas nedrīkst pārsniegt iepriekš aprēķināto kaitējuma starpību.

(30)

Dempinga un zaudējuma starpības korekcijas nav ietekmējušas noteikuma par zemāku maksājumu piemērošanu. Tāpēc ar šo apstiprina metodes, ko izmanto, lai noteiktu antidempinga maksājuma likmes, ņemot vērā paralēlo kompensācijas maksājumu noteikšanu par tā paša ražojuma importu no Indijas, kā norādīts pagaidu regulas 114. un 115. apsvērumā. Tāpēc galīgie maksājumi ir šādi:

(31)

Ņemot vērā dempinga starpības apjomu, kas konstatēts ražotājiem eksportētājiem Indijā, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(32)

Šajā regulā minētās uzņēmuma individuālās antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pašreizējās izmeklēšanas secinājumus. Tādējādi tās atspoguļo šo uzņēmumu stāvokli, kas tika konstatēts attiecīgajā izmeklēšanā. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēti šās regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūras, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(33)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs uzņēmuma individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēroti individuāli maksājumi,