10.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1429/2004

(2004. gada 9. augusts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 53. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 753/2002 (2) ir jāizdara daži grozījumi Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās Eiropas Savienībai dēļ.

(2)

Līdz ar minēto pievienošanos ir noskaidrojies, ka vīnkopības reģions ne vienmēr atrodas tikai vienas dalībvalsts teritorijā un ka tradicionāliem apzīmējumiem var būt pārrobežu raksturs. Tādēļ ir jāgroza noteikums par tradicionālajiem apzīmējumiem, lai konkrētus tradicionālos apzīmējumus saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem varētu izmantot divas vai vairākas dalībvalstis.

(3)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz galda vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ir uzskaitīti tradicionālie apzīmējumi, ko šādu vīnu aprakstam izmanto dažādos dalībvalstu reģionos. Šis saraksts ir jāpielāgo, tajā iekļaujot attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto jaunās dalībvalstis.

(4)

Ir jāpielāgo īpašo tradicionālo apzīmējumu un tradicionālo papildapzīmējumu saraksti, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto jaunās dalībvalstis.

(5)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikumā ir uzskaitīti vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ko var norādīt vīnu marķējumā. Šis pielikums ir jāpielāgo, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko jaunās dalībvalstis izmantoja šīs regulas piemērošanas dienā.

(6)

Regula (EK) Nr. 753/2002 ir attiecīgi jāgroza.

(7)

Kontroles nolūkā un lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 753/2002 grozījumu piemērošanu no dienas, kad stājas spēkā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgums, šī regula ir jāpiemēro no 2004. gada 1. maija.

(8)

Lai atvieglotu pāreju no vīnu marķēšanas režīma, kas jaunajās dalībvalstīs darbojās pirms pievienošanās Kopienas noteikumiem par vīnu marķēšanu, ir jāļauj uzņēmējiem izmantot etiķetes un fasējuma materiālu, kas iespiests saskaņā ar iepriekšējiem valstu noteikumiem.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 753/2002 groza šādi:

1)

Regulas 24. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Tradicionālu apzīmējumu uzskata par tradicionālu vienas dalībvalsts oficiālajā valodā, ja tas minētajā oficiālajā valodā un konkrētā blakus esošas dalībvalsts(-u) pierobežas reģionā ir ticis izmantots attiecībā uz vīniem, kas ražoti saskaņā ar vienādiem nosacījumiem, ja vien šāds apzīmējums vienā no minētajām dalībvalstīm atbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un abas dalībvalstis savstarpēji vienojas noteikt, izmantot un aizsargāt šādu apzīmējumu.”

2)

Regulas 28. panta pirmajā daļā pēc astotā ievilkuma iekļauj šādus ievilkumus:

“—

“zemské víno” – attiecībā uz Čehijas izcelsmes galda vīniem,

—

“τοπικός οίνος” – attiecībā uz Kipras izcelsmes galda vīniem,

—

“tájbor” – attiecībā uz Ungārijas izcelsmes galda vīniem,

—

““Inbid ta”lokalita tradizzjonali (“I.L.T.”)” – attiecībā uz Maltas izcelsmes galda vīniem,

—

“deželno vino s priznano geografsko oznako” vai “deželno vino PGO” attiecībā uz Slovēnijas izcelsmes galda vīniem.”.

3)

Regulas 29. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“k)

Čehija:

—

“jakostní víno”, “jakostní víno odrůdové”, “jakostní víno známkové”,

—

“jakostní víno s přívlastkem” vai “víno s přívlastkem” kopā ar vienu no šādām norādēm: “kabinetní víno”, “pozdní sběr”, “výběr z hroznů”, “výběr z bobulí”, “výběr z cibéb”, “ledové víno”, “slámové víno”,

—

“jakostní likérové víno”,

—

“jakostní perlivé víno”,

—

“víno originální certifikace”, “V.O.C”, “VOC”;

l)

Kipra:

—

“ΟΕΟΠ” (“Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης”),

—

“οίνος γλυκύς φυσικός”;

m)

Ungārija:

—

“minőségi bor”,

—

“különleges minőségű bor”,

—

“fordítás”,

—

“máslás”

—

“szamorodni”,

—

“aszú … puttonyos”, kam pievieno numurus 3 līdz 6,

—

“aszúeszencia”,

—

“eszencia”,

—

“védett eredetű bor”;

n)

Malta:

—

“Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (“D.O.K.”)”;

o)

Slovēnija:

—

“kakovostno vino z zaščitenim geografskim poreklom” vai “kakovostno vino ZGP”; šiem apzīmējumiem var sekot apzīmējums “mlado vino”,

—

“priznano tradicionalno poimenovanje”, “vino PTP”,

—

“vrhunsko vino z zaščitenim geografskim poreklom” vai “vrhunsko vino ZGP”; šis apzīmējums var būt lietots kopā ar “pozna trgatev”, “izbor”, “jagodni izbor”, “suhi jagodni izbor”, “ledeno vino”, “arhivsko vino”, “arhiva” vai “starano vino”, “slamno vino”;

p)

Slovākija:

 

nosaukumi, ko pievieno vīna izcelsmes norādei:

—

“akostné víno”,

—

“víno s prívlastkom” un “kabinetné”, “neskorý zber”, “výber z hrozna”, “bobuľový výber”, “hrozienkový výber”, “ľadový zber”,

 

kā arī šādi apzīmējumi:

—

“esencia”,

—

“forditáš”,

—

“mášláš”,

—

“samorodné”,

—

“výberová esencia”,

—

“výber … putňový”, kam pievieno numurus 3 līdz 6.”;

b)

panta 2. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“h)

Čehija:

—

“jakostní šumivé víno stanovené oblasti”,

—

“aromatické jakostní šumivé víno stanovené oblasti”/“aromatický sekt s.o.”;

i)

Malta:

—

“Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (“D.O.K.”)”;

j)

Slovēnija:

—

“kakovostno peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom” vai “kakovostno peneče vino ZGP”,

—

“vrhunsko peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom” vai “vrhunsko peneče vino ZGP”,

—

“penina”,

—

“kakovostno peneče vino”.”

4)

Regulas 30. pantā iekļauj šādu f) apakšpunktu:

“f)

Kipra

—

“Κουμανδαρία”(Commandaria).”

5)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

6)

Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Slovēnijas gadījumā produktus, uz kuriem attiecas šī regula un kuru apraksts un noformējums slovēņu valodā atbilda Slovēnijas piemērojamiem noteikumiem pirms tās pievienošanās Kopienai 2004. gada 1. maijā, un kuri laisti apgrozībā pirms pievienošanās, taču neatbilst šīs regulas noteikumiem, drīkst glabāt pārdošanai un eksportēt, līdz izbeidzas krājumi, taču ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. aprīlim, bet 2003. vīnogu novākšanas gada gadījumā – līdz 2007. gada 30. aprīlim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 9. augustā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 908/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 56. lpp.).

I PIELIKUMS

“

II PIELIKUMS

Vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kas ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (1) un ko var norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 19. panta 2. punktu (2)

 

Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi

Valstis, kas drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai kādu no tā sinonīmiem (3)

1

Agiorgitiko

Grieķija o

2

Aglianico

Itālija o, Grieķija o, Malta o

3

Aglianicone

Itālija o

4

Alicante Bouschet

Grieķija o, Itālija o, Portugāle o, Alžīrija o, Tunisija o, ASV o, Kipra o

N.B. Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nevar izmantot vīna apzīmēšanai (izņemot attiecībā uz Itāliju).

5

Alicante Branco

Portugāle o

6

Alicante Henri Bouschet

Francija o, Serbija un Melnkalne (8)

7

Alicante

Itālija o

8

Alikant Buse

Serbija un Melnkalne (6)

9

Auxerrois

Dienvidāfrika o, Austrālija o, Kanāda o, Šveice o, Beļģija o, Vācija o, Francija o, Luksemburga o, Nīderlande o, Apvienotā Karaliste o

11

Barbera Bianca

Itālija o

12

Barbera

Dienvidāfrika o, Argentīna o, Austrālija o, Horvātija o, Meksika o, Slovēnija o, Urugvaja o, ASV o, Grieķija o, Itālija o, Malta o

13

Barbera Sarda

Itālija o

14

Blauburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (18-28-97), Austrija (15-18), Kanāda (18-97), Čīle (18-97), Itālija

15

Blauer Burgunder

Austrija (14-18), Serbija un Melnkalne (25-97), Šveice

16

Blauer Frühburgunder

Vācija (51)

18

Blauer Spätburgunder

Vācija (97), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-28-97), Austrija (14-15), Bulgārija (96), Kanāda (14-97), Čīle (14-97), Rumānija (97), Itālija (14-97)

19

Blaufränkisch

Čehija (50), Austrijao, Vācija, Slovēnija (“Modra frankinja”, “Frankinja”)

20

Borba

Spānija o

21

Bosco

Itālija o

22

Bragão

Portugāle o

22a

Budai

Ungārija o

23

Burgundac beli

Serbija un Melnkalne (121)

24

Burgundac Crni

Horvātijao

25

Burgundac crni

Serbija un Melnkalne (15-99)

26

Burgundac sivi

Horvātijao, Serbija un Melnkalne o

27

Burgundec bel

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o

28

Burgundec crn

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18-97)

29

Burgundec siv

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o

29a

Cabernet Moravia

Čehija o

30

Calabrese

Itālija (75)

31

Campanário

Portugāle o

32

Canari

Argentīna o

33

Carignan Blanc

Francija o

34

Carignan

Dienvidāfrika o, Argentīna o, Austrālija (36), Čīle (36), Horvātija o, Izraēla o, Maroka o, Jaunzēlande o, Tunisija o, Grieķija o, Francija o, Portugāle o, Malta o

35

Carignan Noir

Kipra o

36

Carignane

Austrālija (34), Čīle (34), Meksika, Turcija, ASV

37

Carignano

Itālija o

38

Chardonnay

Dienvidāfrika o, Argentīna (79), Austrālija (79), Bulgārija o, Kanāda (79), Šveice o, Čīle (79), Čehija o, Horvātija o, Ungārija (39), Indija, Izraēla o, Moldāvija o, Meksika (79), Jaunzēlande (79), Rumānija o, Krievija o, Sanmarīno o, Slovākija o, Slovēnija o, Tunisija o, ASV (79), Urugvaja o, Serbija un Melnkalne (“Sardone”), Zimbabve o, Vācija o, Francija, Grieķija (79), Itālija (79), Luksemburga o (79), Nīderlande (79), Apvienotā Karaliste, Spānija, Portugāle, Austrija o, Beļģija (79), Kipra o, Malta o

39

Chardonnay Blanc

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (“Sardone”), Ungārija (38)

40

Chardonnay Musqué

Kanāda o

41

Chelva

Spānijao

42

Corinto Nero

Itālija o

43

Cserszegi fűszeres

Ungārija o

44

Děvín

Čehija o

45

Devín

Slovākija

45a

Duna gyöngye

Ungārija o

45b

Dunaj

Slovākija

46

Durasa

Itālija o

47

Early Burgundy

ASV o

48

Fehér Burgundi

Ungārija (118)

49

Findling

Vācija o, Apvienotā Karalisteo

50

Frankovka

Čehija (19), Slovākija (50a)

50a

Frankovka modrá

Slovākija (50)

51

Frühburgunder

Vācija (16), Nīderlande o

51a

Girgenti

Malta (51c)

51b

Ghirgentina

Malta (51c)

51c

Girgentina

Malta (51a, b)

52

Graciosa

Portugāle o

53

Grauburgunder

Vācija, Bulgārija, Ungārijao, Rumānija (54)

54

Grauer Burgunder

Kanāda, Rumānija (53), Vācija, Austrija

55

Grossburgunder

Rumānija (17) (63) (“Kekfrankos”)

56

Iona

ASV o

57

Kanzler

Apvienotā Karaliste o, Vācijao

58

Kardinal

Vācija o, Bulgārija o

59

Kékfrankos

Ungārija (74)

60

Kisburgundi kék

Ungārija (97)

61

Korinthiaki

Grieķija o

62

Leira

Portugāle o

64

Limnio

Grieķija o

65

Maceratino

Itālija o

65a

Malvasía Riojana

Spānija (99)

65b

Maratheftiko (Μαραθεύτικο)

Kipra

65c

Mátrai muskotály

Ungārija o

65d

Medina

Ungārija o

66

Monemvasia

Grieķija (“Monovasia”)

67

Montepulciano

Itālija o

67a

Moravia

Spānija o

68

Moslavac

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (70), Serbija un Melnkalne o

70

Mozler

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (68) (“Sipon”)

71

Mouratón

Spānija o

72

Müller-Thurgau

Dienvidāfrika o, Austrija o, Vācija, Kanāda, Horvātijao, Ungārija o, Serbija un Melnkalneo, Čehija o, Slovākija o, Slovēnijao, Šveice o, Luksemburga, Nīderlande o, Itālija o, Beļģija o, Francijao, Apvienotā Karaliste, Austrālija o, Bulgārija o, ASV o, Jaunzēlande o, Portugāle

73

Muškát moravský

Čehija o, Slovākija

74

Nagyburgundi

Ungārija (59)

75

Nero d’Avola

Itālija (30)

76

Olivella nera

Itālija o

77

Orange Muscat

Austrālija o, ASV o

77a

Pálava

Čehija, Slovākija

78

Pau Ferro

Portugāle o

79

Pinot Chardonnay

Argentīna (38), Austrālija (38), Kanāda (38), Čīle (38), Meksika (38), Jaunzēlande (38), ASV (38), Turcija o, Beļģija (38), Grieķija (38), Nīderlande, Itālija (38)

79a

Pölöskei muskotály

Ungārija o

80

Portoghese

Itālija o

81

Pozsonyi

Ungārija (82)

82

Pozsonyi Fehér

Ungārija (81)

82a

Radgonska ranina

Slovēnija o

83

Rajnai rizling

Ungārija (86)

84

Rajnski rizling

Serbija un Melnkalne (85-88-91)

85

Renski rizling

Serbija un Melnkalne (84-89-92), Slovēnija (86)

86

Rheinriesling

Bulgārijao, Austrija, Vācija (88), Ungārija (83), Čehija (94), Itālija (88), Grieķija, Portugāle, Slovēnija (85)

87

Rhine Riesling

Dienvidāfrikao, Austrālijao, Čīle (89), Moldāvijao, Jaunzēlandeo, Kipra

88

Riesling renano

Vācija (86), Serbija un Melnkalne (84-86-91), Itālija (86)

89

Riesling Renano

Čīle (87), Malta o

90

Riminèse

Francija o

91

Rizling rajnski

Serbija un Melnkalne (84-85-88)

92

Rizling Rajnski

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika o, Horvātija o

93

Rizling rýnsky

Slovākija o

94

Ryzlink rýnský

Čehija (86)

95

Santareno

Portugāle o

96

Sciaccarello

Francija o

97

Spätburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (14-18-28), Serbija un Melnkalne (16-25), Bulgārija (19), Kanāda (14-18), Čīle, Ungārija (60), Moldāvijao, Rumānija (18), Itālija, Apvienotā Karaliste, Vācija (18)

98

Štajerska Belina

Horvātijao, Slovēnijao

99

Subirat

Spānija (65a)

100

Terrantez do Pico

Portugāleo

101

Tintilla de Rota

Spānijao

102

Tinto de Pegões

Portugāleo

103

Tocai friulano

Itālija (104)

N.B. Nosaukumu “Tocai friulano” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Veneto un Friuli reģionos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.

104

Tocai Italico

Itālija (103)

N.B. Sinonīmu “Tocai italico” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Veneto un Friuli reģionos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.

105

Tokay Pinot gris

Francija

N.B. Sinonīmu “Tokay Pinot gris” drīkst izmantot tikai attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, kuru izcelsme ir Bas-Rhin un Haut-Rhin departamentos pārejas posmā līdz 2007. gada 31. martam.

106

Torrontés riojano

Argentīna o

107

Trebbiano

Dienvidāfrikao, Argentīnao, Austrālija o, Kanāda o, Kiprao, Horvātija o, Urugvaja o, ASV, Izraēla, Itālija, Malta

108

Trebbiano Giallo

Itālija o

109

Trigueira

Portugāle

110

Verdea

Itālija o

111

Verdeca

Itālija

112

Verdelho

Dienvidāfrika o, Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande, ASV, Portugāle

113

Verdelho Roxo

Portugāle o

114

Verdelho Tinto

Portugāle o

115

Verdello

Itālija o

116

Verdese

Itālija o

117

Verdejo

Spānija

118

Weißburgunder

Dienvidāfrika (120)o, Kanāda, Čīle (119), Ungārija (48), Vācija (119, 120), Austrija (119), Apvienotā Karalisteo, Itālija

119

Weißer Burgunder

Vācija (118, 120), Austrija (118), Čīle (118), Šveice, Itālija

120

Weissburgunder

Dienvidāfrika (118), Vācija (118, 119), Apvienotā Karaliste, Itālija

121

Weisser Burgunder

Serbija un Melnkalne (23)

122

Zalagyöngye

Ungārija o

”

(1)  Šie šķirņu nosaukumi un to sinonīmi pilnīgi vai daļēji, tulkojumā vai īpašības vārda formā atbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ko izmanto vīna aprakstam.

(2)  Paskaidrojums:

—

:

apzīmējumi vai skaitļi iekavās

:

atsauce uz minētās šķirnes sinonīmu

—

:

“o”

:

nav sinonīmu

—

:

apzīmējumi vai skaitļi treknrakstā

:

2. sleja: vīnogu šķirnes nosaukums

3. sleja: valsts, kur nosaukums atbilst šķirnei un atsaucei uz šķirni

—

:

apzīmējumi un skaitļi, kas nav treknrakstā

:

2. sleja: vīnogu šķirnes sinonīms

3. sleja: valsts, kas izmanto vīnogu šķirnes sinonīmu

(3)  Attiecīgajām valstīm šajā pielikumā minētās atkāpes ir atļauts izmantot tikai attiecībā uz vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražoti administratīvajās vienībās, kurās attiecīgo šķirņu ražošana ir atļauta šīs regulas spēkā stāšanās laikā, saskaņā ar nosacījumiem, ko attiecīgās valstis ir paredzējušas šo vīnu ražošanai un noformēšanai.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 753/2002 III pielikumā iekļauj šādu tekstu:

“Tradicionālais apzīmējums

Attiecīgie vīni

Produkta kategorijas

Valoda

III pielikumā iekļautais datums

Attiecīgā trešā valsts

ČEHIJA

Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā

pozdní sběr

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

čehu

 

 

Tradicionālie papildapzīmējumi

archivní víno

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

čehu

 

 

panenské víno

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

čehu

 

 

KIPRA

Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā

Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

grieķu

 

 

28. pantā minētie apzīmējumi

Τοπικός Οίνος

visi

galda vīns ar GI

grieķu

 

 

Tradicionālie papildapzīmējumi

Μοναστήρι (Monastiri)

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI

grieķu

 

 

Κτήμα (Ktima)

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns un galda vīns ar GI

grieķu

 

 

UNGĀRIJA

Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā

minőségi bor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

különleges minőségű bor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

fordítás

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

máslás

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

szamorodni

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

“aszú … puttonyos”, kam pievieno numurus 3 līdz 6

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

aszúeszencia

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

eszencia

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

28. pantā minētie apzīmējumi

tájbor

visi

galda vīns ar GI

ungāru

 

 

Tradicionālie papildapzīmējumi

bikavér

Eger, Szekszárd

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

késői szüretelésű bor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

válogatott szüretelésű bor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

muzeális bor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

siller

visi

galda vīns ar GI un noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

ungāru

 

 

SLOVĀKIJA

Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā

forditáš

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

mášláš

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

samorodné

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

“výber … putňový”, kam pievieno numurus 3 līdz 6

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

výberová esencia

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

esencia

Tokaj

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovāku

 

 

SLOVĒNIJA

Īpaši tradicionālie apzīmējumi, kas minēti 29. pantā

Penina

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs dzirkstošais vīns

slovēņu

 

 

Tradicionālie papildapzīmējumi

pozna trgatev

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

izbor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

jagodni izbor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

suhi jagodni izbor

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

ledeno vino

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

arhivsko vino

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

mlado vino

visi

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

Cviček

Dolenjska

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu

 

 

Teran

Kras

noteiktā reģionā ražots kvalitatīvs vīns

slovēņu”