Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2004

(2004. gada 29. aprīlis)

par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu

(Aģentūras regula)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma [4] 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2004. gada 23. martā apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām pakāpeniskai izveidei nepieciešama Kopienas rīcība tehnisko noteikumu jomā, kas piemērojami dzelzceļiem attiecībā uz tehniskajiem aspektiem un drošības aspektiem, kuri ir cieši saistīti.

(2) Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvā 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļu attīstību [5] visiem licencētiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt preču pakalpojumus, paredzēts pakāpeniski nodrošināt tiesības piekļūt infrastruktūrai.

(3) Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvā 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu [6] noteikts, ka visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jābūt licencei un ka licence, kas izdota dalībvalstī, ir derīga visā Kopienā.

(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīvu 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksājumu iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju [7] izveido jaunu sistēmu ar mērķi izveidot Eiropas dzelzceļa telpu bez robežām.

(5) Tehniskās un darbības atšķirības starp dalībvalstu dzelzceļu sistēmām ir sadalījušas valstu dzelzceļa pārvadājumu tirgus un aizkavējušas šīs nozares dinamisku attīstību Eiropas mērogā. Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvā 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamību [8] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvā 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību [9] noteiktas būtiskās prasības un izveidots mehānisms obligāto tehnisko specifikāciju savstarpējās izmantojamības jomā noteikšanai.

(6) Vienlaicīgai drošības un savstarpējās izmantojamības mērķu realizēšanai nepieciešams būtisks tehnisks darbs, kuru jāvada specializētai iestādei. Tādēļ ir nepieciešams esošajā iestāžu sistēmā un attiecībā uz spēka līdzsvaru Kopienā izveidot Eiropas aģentūru, kas ir atbildīga par dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību (turpmāk tekstā — Aģentūru). Šādas aģentūras izveidošana radīs līdzekļus, lai izvērtētu drošības un savstarpējās izmantojamības mērķus Eiropas dzelzceļa tīklam kopīgi un ar augsta līmeņa kompetenci un šādi dos ieguldījumu dzelzceļu atjaunošanā un kopējās transporta politikas vispārējos mērķos.

(7) Lai veicinātu Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām izveidošanu un palīdzētu atjaunot dzelzceļa nozari, tajā pat laikā pastiprinot tās būtiskās priekšrocības drošības jomā, Aģentūrai jāveicina reālas Eiropas dzelzceļu kultūras attīstība un jāveido būtisks dialoga, apspriežu un apmaiņas starp visiem dzelzceļa nozares tirgus dalībniekiem instruments, pienācīgi ievērojot viņu individuālo kompetenci.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 30. aprīļa Direktīvā 2004/49/EK par drošību uz Kopienas dzelzceļiem (Dzelzceļu drošības direktīva) [10] paredzēta kopīgo drošības rādītāju, kopīgo drošības mērķu un kopīgo drošības metožu izveide. Šo instrumentu izveidei nepieciešama neatkarīga tehniskā pieredze.

(9) Lai vienkāršotu procedūras, kuras piemēro izsniedzot drošības sertifikātus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ir svarīgi izveidot vienotu formu drošības sertifikātiem un vienotu formu pieteikumiem drošības sertifikātu saņemšanai.

(10) Dzelzceļu drošības direktīvā ir paredzēta valstu drošības pasākumu pārbaude no drošības un savstarpējās izmantojamības viedokļa. Tālab ir būtisks viedoklis, kas balstīts uz neatkarīgu un neitrālu pieredzi.

(11) Drošības jomā ir svarīgi nodrošināt vislielāko iespējamo pārredzamību un efektīvu informācijas plūsmu. Darbību analīze, kuras pamatā ir kopīgie rādītāji un kura savieno visus nozares dalībniekus, vēl nepastāv, un ir jāievieš šāds instruments. Attiecībā uz statistiku ir nepieciešama cieša sadarbība ar Eurostat.

(12) Valstu dzelzceļa drošības organizācijām, regulatoriem un citām valsts iestādēm jāspēj pieprasīt neatkarīgu tehnisko atzinumu, kad tās pieprasa informāciju, kas attiecas uz vairākām dalībvalstīm.

(13) Direktīvā 2001/16/EK noteikts, ka pirmā savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) grupa jāizveido ne vēlāk kā līdz 2004. gada 20. aprīlim. Komisija šī darba veikšanai ir pilnvarojusi Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociāciju (AEIF), kurā ir pārstāvēti dzelzceļa aprīkojuma ražotāji un infrastruktūras vadītāji un operatori. Jāveic pasākumi, lai saglabātu pieredzi, kuru ir uzkrājuši nozares profesionāļi saistībā ar AEIF. Šīs asociācijas darbības un attīstības nepārtrauktībai ilgākā laikā nepieciešams pastāvīgs tehniskais satvars.

(14) Eiropas tīkla savstarpējā izmantojamība ir jāuzlabo, un jauniem investīciju projektiem, kurus atbalstīt ir izvēlējusies Kopiena, jāatbilst savstarpējās izmantojamības mērķim, kas ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas satiksmes tīkla attīstībai [11].

(15) Lai nodrošinātu nepārtrauktību, darba grupām, kuras Aģentūrai ir jāizveido, pēc vajadzības jābalstās uz AEIF sastāvu, kuru papildina papildu locekļi.

(16) Ritošā sastāva tehniskā apkope ir būtiska drošības sistēmas daļa. Reāls Eiropas dzelzceļa aprīkojuma tehniskās apkopes tirgus nepastāv tāpēc, ka nav tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācijas sistēmas. Šī situācija palielina izmaksas nozarei, un tās rezultātā tiek veikti braucieni bez kravas. Tādēļ pakāpeniski jāizveido Eiropas tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācijas sistēma.

(17) Profesionālā kompetence, kas nepieciešama vilcienu vadītājiem, ir galvenais faktors gan drošības, gan savstarpējās izmantojamības jomā Eiropā. Tā ir arī priekšnosacījums darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai dzelzceļa nozarē. Šis jautājums jārisina attiecībā uz spēkā esošo pamatu sociālajam dialogam. Aģentūrai jāsniedz tehniskais nodrošinājums, kas nepieciešams, lai Eiropas līmenī ņemtu vērā šo aspektu.

(18) Reģistrācija pirmkārt un galvenokārt ir ritošā sastāva spējas darboties noteiktos apstākļos apstiprināšanas akts. Reģistrācijai jābūt pārredzamai un nediskriminējošai un jāietilpst valsts varas iestāžu kompetencē. Aģentūrai jāsniedz tehniskais nodrošinājums, lai izveidotu reģistrācijas sistēmu.

(19) Lai nodrošinātu visām pusēm vislielāko iespējamo pārredzamību un vienlīdzīgu pieeju būtiskajai informācijai, dokumentiem, kas paredzēti savstarpējās izmantojamības procesam, jābūt pieejamiem sabiedrībai. Tas pats attiecas arī uz licencēm un drošības sertifikātiem. Aģentūrai jānodrošina efektīvi līdzekļi apmaiņai ar šo informāciju.

(20) Jauninājumu ieviešana dzelzceļu drošības un savstarpējās izmantojamības jomā ir svarīgs uzdevums, kas Aģentūrai ir jāveicina. Ikviena finansiālā palīdzība, kas sniegta Aģentūras darbību ietvaros, šajā gadījumā nedrīkst radīt jebkādus traucējumus attiecīgajā tirgū.

(21) Lai Aģentūra varētu pienācīgi pildīt savus pienākumus, tai ir jābūt juridiskās personas statusam un atsevišķam budžetam, kuru galvenokārt veido no Kopienas iemaksām. Lai nodrošinātu neatkarību tās ikdienas vadībā un tās sniegtajos atzinumos un ieteikumos, Aģentūras izpilddirektoram jābūt pilnai atbildībai un Aģentūras personālam jābūt neatkarīgam.

(22) Lai efektīvi nodrošinātu Aģentūras funkciju īstenošanu, tās Valdē vajadzētu būt dalībvalstu un Komisijas pārstāvjiem, kas pilnvaroti sastādīt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt vajadzīgos finanšu noteikumus, noteikt pārredzamu Aģentūras lēmumu pieņemšanas procedūru, apstiprināt darba programmu, pieņemt tās budžetu, noteikt dalībvalstu apmeklējumu politiku un iecelt izpilddirektoru.

(23) Lai garantētu Valdes lēmumu pārredzamību, attiecīgo nozaru pārstāvjiem jāapmeklē tās apspriedes, bet bez tiesībām balsot, jo šīm tiesībām jābūt rezervētām valsts varas iestāžu pārstāvjiem, kuri ir atbildīgi demokrātiskas kontroles institūcijām. Komisijai jāieceļ nozares pārstāvji, pamatojoties uz to dzelzceļa uzņēmumu, infrastruktūras vadītāju, dzelzceļa nozares, darba ņēmēju arodbiedrību, pasažieru un preču pārvadāšanas pakalpojumu saņēmēju pārstāvību Eiropas līmenī.

(24) Aģentūras darbam ir jābūt pārredzamam. Eiropas Parlamentam jānodrošina efektīva kontrole, un tālab Eiropas Parlamentam jābūt iespējai uzklausīt Aģentūras izpilddirektoru. Aģentūrai arī jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti attiecībā uz publisko pieeju dokumentiem.

(25) Pēdējos gados sakarā ar vairāku centralizētu aģentūru izveidošanu budžeta lēmējinstitūcija ir mēģinājusi uzlabot tām piešķirtā Kopienas finansējuma izlietojuma pārskatāmību un to pārvaldības kontroli, jo īpaši attiecībā uz maksājumu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, pilnvaru apjomu, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [12], bez ierobežojumiem jāattiecina uz Aģentūru, kurai jāpievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) [13].

(26) Piedāvātās rīcības mērķus, tas ir, izveidot specializētu iestādi, lai formulētu kopējus risinājumus problēmām, kas attiecas uz dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt veicamā darba kopīgā rakstura dēļ, un tādēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

PRINCIPI

1. pants

Aģentūras izveidošana un mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas Dzelzceļu aģentūru, turpmāk tekstā sauktu par Aģentūru.

Aģentūras mērķis ir tehniskos jautājumos veicināt ieviest Kopienas tiesību aktus, kas vērsti uz dzelzceļa nozares konkurences uzlabošanu, paaugstinot dzelzceļa sistēmu savstarpējās izmantojamības līmeni un izstrādājot kopējas pieejas Eiropas dzelzceļu sistēmas drošībai, lai sniegtu ieguldījumu Eiropas dzelzceļu telpas bez robežām izveidē un augsta līmeņa drošības garantēšanā.

Īstenojot šos mērķus, Aģentūra pilnībā ņem vērā Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un īpašos ierobežojumus, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi ar trešām valstīm.

Aģentūrai ir pilna atbildība saistībā ar tai piešķirtajām pilnvarām un uzticētajiem uzdevumiem.

2. pants

Aģentūras darbības veidi

Aģentūra var:

a) adresēt ieteikumus Komisijai attiecībā uz 6., 7., 12., 14., 16., 17. un 18. panta piemērošanu;

b) sniegt atzinumus Komisijai atbilstoši 8., 13. un 15. pantam un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm atbilstoši 10. pantam.

3. pants

Darba grupu sastāvs

1. Lai izstrādātu ieteikumus, kas noteikti 6., 7., 12., 14., 16., 17. un 18. pantā, Aģentūra izveido ierobežotu darbu grupu skaitu. Šīs darba grupas, no vienas puses, par pamatu ņem pieredzi, ko uzkrājuši dzelzceļa nozares profesionāļi, jo īpaši pieredzi, kuru uzkrājusi Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociācija (AEIF), un, no otras puses, kompetento valsts iestāžu pieredzi. Aģentūra nodrošina, ka tās darba grupas ir kompetentas un reprezentatīvas un ka tajās ir iekļauti atbilstoši to rūpniecības nozaru un lietotāju pārstāvji, kurus ietekmēs pasākumi, kurus Komisija var ierosināt, pamatojoties uz ieteikumiem, kurus tai ir adresējusi Aģentūra. Darba grupu darbs ir pārredzams.

Ja 6., 12., 16. un 17. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz nozares darbinieku darba apstākļiem, veselību un drošību, darbinieku arodbiedrību pārstāvji piedalās attiecīgajās darba grupās.

2. Aģentūra iesniedz pieņemto darba programmu dzelzceļa nozares pārstāvniecības iestādēm, kas darbojas Eiropas līmenī. Šo iestāžu sarakstu izveido komiteja, kas minēta Direktīvas 96/48/EK 21. pantā. Katra iestāde un/vai iestāžu grupa iesniedz Aģentūrai sarakstu ar viskvalificētākajiem ekspertiem, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt šīs iestādes katrā darba grupā.

3. Valstu drošības iestādes, kas definētas Dzelzceļu drošības direktīvas 16. pantā, ieceļ savus pārstāvjus darba grupās, kurās tās vēlas piedalīties.

4. Aģentūra pēc vajadzības var darba grupas papildināt ar neatkarīgiem ekspertiem, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā.

5. Darba grupas vada Aģentūras pārstāvis.

4. pants

Apspriešanās ar sociālajiem partneriem

Ja 6., 7., 12., 16. un 17. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz nozares darbinieku darba apstākļiem vai sociālo vidi, Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 98/500/EK [14].

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūra iesniedz savus ieteikumus izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā var izskaidrot savus ieteikumus. Nozaru dialogu komitejas izteiktos atzinumus Aģentūra iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 21. pantā Direktīvā 96/48/EK.

5. pants

Apspriešanās ar dzelzceļa kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem

Ja 6. un 12. pantā minētajam darbam ir tieša ietekme uz dzelzceļa kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmējiem un pasažieriem, Aģentūra apspriežas ar tos pārstāvošajām organizācijām. To organizāciju sarakstu, ar kurām jāapspriežas, izveido komiteja, kas minēta 21. pantā Direktīvā 96/48/EK.

Šīs apspriedes rīko pirms Aģentūra iesniedz savus ieteikumus izskatīšanai Komisijā. Aģentūra pienācīgi ņem vērā šīs apspriedes un jebkurā laikā var izskaidrot savus ieteikumus. Attiecīgo organizāciju izteiktos viedokļus Aģentūra iesniedz Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai, kas minēta 21. pantā Direktīvā 96/48/EK.

2. NODAĻA

DROŠĪBA

6. pants

Tehniskais nodrošinājums

1. Aģentūra ierosina Komisijai kopīgās drošības metodes (CSM) un kopīgos drošības mērķus (CST), kas paredzēti Dzelzceļu drošības direktīvas 6. un 7. pantā.

2. Aģentūra iesaka Komisijai pēc tās vai Direktīvas 96/48/EK 21. pantā minētās komitejas pieprasījuma vai arī pēc savas iniciatīvas citus pasākumus drošības jomā.

3. Pārejas laikā pirms CST, CSM un savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) pieņemšanas, kā arī jautājumu gadījumā, kas attiecas uz aprīkojumu un infrastruktūru, uz kuru neattiecas SITS, Aģentūra var iesniegt visus atbilstīgos ieteikumus Komisijai. Aģentūra nodrošina atbilstību starp šiem ieteikumiem un SITS, kuras jau pastāv vai arī tiek veidotas.

4. Aģentūra iesniedz sīki izstrādātu izmaksu un labumu analīzi, lai pamatotu ieteikumus, kurus tā iesniedz atbilstīgi šim pantam.

5. Aģentūra organizē un veicina sadarbību starp valstu drošības iestādēm un izmeklēšanas iestādēm, kas definētas Dzelzceļu drošības direktīvas 16. un 21. pantā.

7. pants

Drošības sertifikāti

Lai īstenotu Dzelzceļu drošības direktīvas 10. un 15. pantu, kas attiecas uz drošības sertifikātu saskaņošanu, Aģentūra izstrādā un iesaka vienotu formu drošības sertifikātiem, ieskaitot to elektronisko variantu, un vienotu formu pieteikumiem drošības sertifikātu saņemšanai, ieskaitot sarakstu ar sniedzamo būtisko informāciju.

8. pants

Valsts drošības noteikumi

1. Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra veic tehnisko pārbaudi jaunajiem valsts drošības noteikumiem, kuri iesniegti Komisijai atbilstoši Dzelzceļu drošības direktīvas 8. pantam.

2. Aģentūra pārbauda iepriekšminēto noteikumu atbilstību CSM, kas definētas Dzelzceļu drošības direktīvā, un spēkā esošajām SITS. Aģentūra arī pārbauda, vai šie noteikumi ļauj sasniegt CST, kuri definēti minētajā direktīvā.

3. Ja, ņemot vērā dalībvalsts minētos iemeslus, Aģentūra nolemj, ka jebkurš no šiem noteikumiem vai nu neatbilst SITS vai CSM, vai arī neļauj sasniegt CST, tā iesniedz Komisijai atzinumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi noteikumus Aģentūrai.

9. pants

Drošības ievērošanas uzraudzība

1. Aģentūra izveido tīklu, kurā ir iesaistītas valstu iestādes, kas atbildīgas par drošību, un valstu iestādes, kas atbildīgas par izmeklēšanu, kas paredzētas Dzelzceļu drošības direktīvā, lai definētu minētās direktīvas I pielikumā uzskaitīto kopīgo drošības rādītāju saturu un savāktu attiecīgos datus par dzelzceļa drošību.

2. Pamatojoties uz kopīgajiem drošības rādītājiem, valstu ziņojumiem par drošību un nelaimes gadījumiem un savu informāciju, Aģentūra ik pēc diviem gadiem iesniedz ziņojumu par drošības ievērošanu, kurš ir publiski pieejams. Pirmo šādu ziņojumu Aģentūra publicē trešajā savas darbības gadā.

3. Aģentūra izmanto datus, kurus ir savācis Eurostat, un sadarbojas ar Eurostat, lai izvairītos no darbu dublēšanās un nodrošinātu metodisku konsekvenci starp kopīgajiem drošības rādītājiem un rādītājiem, kurus lieto citos transporta veidos.

10. pants

Tehniskie atzinumi

1. Valstu pārvaldes iestādes, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 30. pantā, var pieprasīt tehnisko atzinumu no Aģentūras attiecībā uz to jautājumu drošības aspektiem, kuri tām ir tapuši zināmi.

2. Komitejas, kas minētas Direktīvas 2001/14/EK 35. pantā un Direktīvas 91/440/EEK 11. pantā, var pieprasīt tehnisko atzinumu no Aģentūras attiecībā uz to jautājumu drošības aspektiem, kas ir to attiecīgajās kompetences jomās.

3. Aģentūra sniedz atzinumu divu mēnešu laikā. Šo atzinumu Aģentūra dara publiski pieejamu variantā, no kura ir izņemta visa komerciāli konfidenciālā informācija.

11. pants

Dokumentu publiskā datubāze

1. Aģentūra ir atbildīga par šādu dokumentu publiskās datubāzes uzturēšanu:

a) licences, kas izsniegtas saskaņā ar Direktīvu 95/18/EK;

b) drošības sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar Dzelzceļu drošības direktīvas 10. pantu;

c) ziņojumi par izmeklēšanu, kas nosūtīti Aģentūrai saskaņā ar Dzelzceļu drošības direktīvas 24. pantu;

d) valsts drošības noteikumi, par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Dzelzceļu drošības direktīvas 8. pantu.

2. Valstu iestādes, kas atbildīgas par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto dokumentu izsniegšanu, vienā mēneša laikā informē Aģentūru par katru individuālu lēmumu izsniegt, atjaunot, grozīt vai anulēt šos dokumentus.

3. Aģentūra var šai publiskajai datubāzei pievienot ikvienu publisku dokumentu vai saiti, kas ir būtiska šīs regulas mērķiem.

3. NODAĻA

SAVSTARPĒJĀ IZMANTOJAMĪBA

12. pants

Aģentūras sniegtais tehniskais nodrošinājums

Aģentūra sniedz ieguldījumu dzelzceļa savstarpējās izmantojamības ieviešanā un attīstībā saskaņā ar Direktīvās 96/48/EK un 2001/16/EK noteiktajiem principiem un definīcijām. Šajā nolūkā Aģentūra:

a) ar Komisijas pilnvarojumu organizē un vada 3. pantā minēto darba grupu darbu pie SITS projektu izstrādes un nosūta šos projektus Komisijai;

b) nodrošina, ka SITS tiek pielāgotas tehnikas attīstībai un tirgus tendencēm, un sociālajām prasībām un ierosina Komisijai veikt grozījumus tajās SITS, kurus tā uzskata par vajadzīgiem;

c) nodrošina, no vienas puses, koordināciju starp SITS izveidi un atjaunināšanu un, no otras puses, Eiropas standartu izveidi, kuri ir vajadzīgi savstarpējai izmantojamībai, un uztur attiecīgos sakarus ar Eiropas standartizācijas organizācijām;

d) palīdz Komisijai organizēt un veicināt sadarbību starp pilnvarotajām iestādēm, kā aprakstīts Direktīvu 96/48/EK un 2001/16/EK 20. panta 5. punktā;

e) konsultē Komisiju un adresē tai ieteikumus saistībā ar visa tā personāla darba apstākļiem, kas veic no drošības viedokļa būtiskus uzdevumus.

13. pants

Pilnvaroto iestāžu darbības uzraudzība

Neskarot dalībvalstu atbildību par to ieceltajām pilnvarotajām iestādēm, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma var uzraudzīt pilnvaroto iestāžu darba kvalitāti. Attiecīgā gadījumā tā iesniedz atzinumu Komisijai.

14. pants

Savstarpējās izmantojamības uzraudzība

1. Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma iesaka procedūras dzelzceļu sistēmu savstarpējās izmantojamības ieviešanai, veicinot koordināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras vadītājiem, jo īpaši lai organizētu sistēmu migrāciju.

2. Aģentūra uzrauga dzelzceļu sistēmu savstarpējās izmantojamības progresu. Reizi divos gados tā iesniedz un publicē ziņojumu par savstarpējās izmantojamības progresu. Pirmo šādu ziņojumu Aģentūra publicē otrajā savas darbības gadā.

15. pants

Eiropas dzelzceļu tīkla savstarpējā izmantojamība

Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra no savstarpējās izmantojamības viedokļa pārbauda ikvienu dzelzceļa infrastruktūras projektu, par kuru ir pieprasīts Kopienas finansiālais atbalsts. Aģentūra divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz atzinumu par projekta atbilstību attiecīgajām SITS. Šajā atzinumā pienācīgi ņem vērā atkāpes, kas paredzētas 7. pantā Direktīvās 96/48/EK un 2001/16/EK.

16. pants

Tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācija

Trīs gadu laikā pēc savas darbības sākšanas Aģentūra izveido Eiropas sistēmu ritošā sastāva tehniskās apkopes darbnīcu sertifikācijai un sniedz ieteikumus nolūkā ieviest šo sistēmu.

Šie ieteikumi jo īpaši attiecas uz turpmāk minētajiem punktiem:

- strukturēta pārvaldības sistēma,

- personāls ar vajadzīgo pieredzi,

- telpas, iekārtas un darba rīki,

- tehniskā dokumentācija un tehniskās apkopes prasības.

17. pants

Profesionālā kompetence

1. Aģentūra izveido ieteikumus attiecībā uz kopīgo vienoto kritēriju noteikšanu profesionālajai kompetencei un personāla novērtēšanu, kas iesaistīts dzelzceļa sistēmas ekspluatācijā un tehniskajā apkopē. Šādi rīkojoties, Aģentūra dod priekšroku vilcienu vadītājiem un instruktoriem. Aģentūra apspriežas ar sociālo partneru pārstāvjiem atbilstoši pasākumiem, kas noteikti 4. pantā.

2. Aģentūra sagatavo ieteikumus ar nolūku ieviest sistēmu mācību centru akreditācijai.

3. Aģentūra atbalsta un veicina vilcienu vadītāju un instruktoru apmaiņu starp dažādu dalībvalstu dzelzceļa sabiedrībām.

18. pants

Ritošā sastāva reģistrācija

Aģentūra izveido un iesaka Komisijai standarta formu valstu transportlīdzekļu reģistram atbilstoši Direktīvu 96/48/EK un 2001/16/EK 14. pantam.

19. pants

Dokumentu par savstarpējo izmantojamību reģistrs

1. Aģentūras rīcībā ir publiskais saraksts ar turpmāk minētajiem dokumentiem, kas paredzēti Direktīvās 2001/16/EK un 96/48/EK:

a) EK deklarācijas apakšsistēmu verificēšanai;

b) EK sastāvdaļu atbilstības deklarācijas;

c) atļaujas nodošanai ekspluatācijā, ieskaitot atbilstošos reģistrācijas numurus;

d) ritošā sastāva un infrastruktūras reģistri.

2. Attiecīgās iestādes iesniedz šos dokumentus Aģentūrai, kura nolīgumā ar dalībvalstīm nosaka praktiskās procedūras to iesniegšanai.

3. Nosūtot 1. punktā minētos dokumentus attiecīgās iestādes var norādīt, kurus dokumentus nedrīkst drošības iemeslu dēļ darīt publiski pieejamus.

4. Aģentūra dokumentiem izveido elektronisku datu bāzi, pienācīgi ņemot vērā 3. punktu. Šī datu bāze sabiedrībai ir pieejama caur tīmekļa vietni.

4. NODAĻA

PĒTĪJUMI UN JAUNINĀJUMU VEICINĀŠANA

20. pants

Pētījumi

Ja tas ir vajadzīgs šajā regulā noteikto uzdevumu īstenošanai, Aģentūra pasūta pētījumus, kurus finansē no sava budžeta.

21. pants

Jauninājumu veicināšana

Komisija var saskaņā ar Aģentūras darba programmu un budžetu uzticēt tai uzdevumu veicināt jauninājumu lietošanu, kas vērsti uz dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības uzlabošanu, jo īpaši jauno informācijas tehnoloģiju un līdzsekošanas un reģistrācijas sistēmu lietošanu.

5. NODAĻA

IEKŠĒJĀ STRUKTŪRA UN DARBĪBA

22. pants

Juridiskais statuss

1. Aģentūra ir Kopienas organizācija. Tai ir juridiskas personas statuss.

2. Dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti tā var pirkt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3. Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

23. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.

24. pants

Personāls

1. Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus kopīgi pieņēmušas Eiropas Kopienu iestādes Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2. Neskarot 26. panta noteikumus, attiecībā uz savu personālu Aģentūra izmanto pilnvaras, ko ar iepriekšminēto Civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtību piešķir iecēlējinstitūcijām un līgumslēdzējām iestādēm.

3. Neskarot 26. panta 1. punktu, Aģentūras personāls sastāv no:

- pagaidu darbiniekiem, kurus Aģentūra ir izvēlējusies darbā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, no nozares profesionāļiem, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības jomā; amatpersonām, kuras ieceļ vai norīko Komisija vai dalībvalstis uz laiku līdz pieciem gadiem;

un

- citiem darbiniekiem, kuri definēti Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, lai veiktu ieviešanas vai sekretariāta funkcijas.

4. Eksperti, kuri piedalās Aģentūras organizētajās darba grupās, neietilpst Aģentūras personālā. Viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus, kuru pamatā ir Valdes pieņemtie noteikumi un normas, sedz Aģentūra.

25. pants

Valdes izveidošana un pilnvaras

1. Saskaņā ar šo pantu izveido Valdi.

2. Valde:

a) saskaņā ar 31. pantu ieceļ izpilddirektoru;

b) katru gadu līdz 30. aprīlim pieņem Aģentūras iepriekšējā gada pārskatu un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

c) katru gadu līdz 31. oktobrim, ievērojot Komisijas atzinumu, pieņem Aģentūras nākamā gada darba programmu, un nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Šo darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo Kopienas budžeta procedūru. Ja Komisija 15 dienu laikā pēc darba programmas pieņemšanas par to pauž neapmierinātību, Valde programmu, kas iespējams tiek grozīta, izskata atkārtoti un otrajā lasījumā to pieņem vai nu ar divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot Komisijas pārstāvju balsis, vai arī ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu;

d) izpilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, ievērojot 6. nodaļu;

e) nosaka kārtību, kādā lēmumus pieņem izpilddirektors;

f) nosaka politiku, saskaņā ar kuru veicamas 33. pantā minētās pārbaudes vizītes;

g) izmanto 30. panta 3. punktā minētās disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un struktūrvienību vadītājiem;

h) pieņem savu reglamentu.

26. pants

Valdes sastāvs

1. Valdes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un četri Komisijas pārstāvji, kā arī seši pārstāvji bez balsstiesībām, kas Eiropas līmenī pārstāv šādas grupas:

- dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi,

- infrastruktūras vadītāji,

- dzelzceļa nozare,

- arodbiedrības,

- pasažieri,

- kravu pārvadāšanas pakalpojumu saņēmēji,

un kurus ieceļ Komisija no atlasīto trīs kandidātu saraksta, kuru ir iesniegušas to attiecīgās Eiropas organizācijas.

Valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā viņu attiecīgo pieredzi un zināšanas.

2. Katra dalībvalsts un Komisija ieceļ savus pārstāvjus Valdē un viņu aizstājējus.

3. Valdes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var atjaunot vienu reizi.

4. Ja vajadzīgs, 36. panta 2. punktā minētajos noteikumos paredz kārtību, kādā Valdes darbā iesaistās trešo valstu pārstāvji.

27. pants

Valdes priekšsēdētājs

1. Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2. Priekšēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja viņu dalība Valdē beidzas viņu amata pilnvaru laikā, tad arī viņu pilnvaru laiks beidzas šajā dienā.

28. pants

Sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Aģentūras izpilddirektors piedalās sanāksmēs.

2. Valde sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas, tās locekļu vairākuma vai vienas trešdaļas dalībvalstu pārstāvju pieprasījuma.

29. pants

Balsošana

Ja vien nav noteikts citādi, Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

30. pants

Izpilddirektora pienākumi un pilnvaras

1. Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, neskarot jautājumus, kas ir Komisijas un Valdes kompetencē, veic savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi.

2. Izpilddirektors:

a) sagatavo darba programmu un pēc apspriešanas ar Komisiju to iesniedz Valdei;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu darba programmu, un atbild, cik vien iespējams, uz Komisijas lūgumiem pēc palīdzības saistībā ar Aģentūras uzdevumiem atbilstoši šai regulai;

c) veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšanu un rīkojumu publicēšanu, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

d) izveido efektīvu uzraudzības sistēmu, lai varētu salīdzināt Aģentūras veikumu ar tai noteiktajiem darbības mērķiem, un regulāras novērtēšanas sistēmu, kas atbilst atzītiem profesionālajiem standartiem. Uz tās pamata izpilddirektors katru gadu sagatavo un iesniedz Valdei gada pārskata projektu;

e) attiecībā uz Aģentūras personālu izmanto 24. panta 2. punktā noteiktās pilnvaras;

f) sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, ievērojot 38. pantu, un īsteno budžetu, ievērojot 39. pantu;

3. Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki struktūrvienību vadītāji. Ja izpilddirektors nav ieradies vai nevar pildīt savus pienākumus, viņa pienākumus veic viens no struktūrvienību vadītājiem.

31. pants

Aģentūras personāla iecelšana

1. Izpilddirektoru ieceļ Valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu administratīvā un vadības darba pieredzi, kā arī kompetenci un pieredzi, kas gūta dzelzceļa nozarē. Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu četru piektdaļu balsu vairākumu. Komisija šim amatam drīkst ieteikt vienu vai vairākus kandidātus.

Valdei šādā pašā kārtībā ir tiesības izpilddirektoru atlaist.

2. Izpilddirektors ieceļ citus Aģentūras personāla darbiniekus saskaņā ar 24. pantu.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo pilnvaru termiņu vienreiz var pagarināt.

32. pants

Izpilddirektora uzklausīšana

Reizi gadā izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam ziņojumu par Aģentūras darbību. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā pieprasīt arī tikšanos ar izpilddirektoru jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras darbību.

33. pants

Dalībvalstu apmeklējumi

1. Lai Aģentūra varētu veikt tai 8., 9., 10., 13. un 15. pantā uzticētos uzdevumus, tā var apmeklēt dalībvalstis pārbaudes vizītēs saskaņā ar Valdes noteikto politiku. Dalībvalstu varas iestādes sniedz Aģentūras personāla darbam nepieciešamo atbalstu.

2. Aģentūra par plānoto apmeklējumu informē attiecīgo dalībvalsti, paziņojot deleģēto amatpersonu vārdus un viņu vizītes sākuma dienu. Aģentūras amatpersonām tiek uzdots veikt pārbaudes vizīti ar izpilddirektora lēmumu, kurā norādīti komandējuma mērķi un uzdevumi.

3. Pēc katras pārbaudes vizītes Aģentūra sagatavo ziņojumu, kuru nosūta Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

34. pants

Atbildība

1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2. Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot visas šķīrējtiesas klauzulas, kas ietvertas Aģentūras noslēgtos līgumos.

3. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Aģentūra, saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījušas Aģentūras struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5. Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai attiecīgi viņiem piemērojamā Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

35. pants

Valodas

1. Valde lemj par valodu lietojumu Aģentūrā. Pēc Valdes locekļa pieprasījuma šo lēmumu pieņem vienprātīgi. Dalībvalstis var vērsties pie Aģentūras to izvēlētajā Kopienas valodā.

2. Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

36. pants

Trešo valstu piedalīšanās

1. Aģentūras darbībā var iesaistīties Eiropas valstis, kas noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula.

2. Saskaņā ar attiecīgajiem šo nolīgumu noteikumiem izstrādā noteikumus, kuros minēto valstu līdzdalībai Aģentūras darbā nosaka sīki izstrādātus noteikumus, jo īpaši šādas līdzdalības raksturu un apjomu. Šajos pasākumos, cita starpā, iekļauj noteikumus par finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību Valdē bez balsstiesībām.

37. pants

Pārredzamība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu [15] attiecas uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem.

Valde pieņem praktiskus pasākumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1049/2001 līdz 2004. gada 1. oktobrim.

Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņēmusi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar Līguma attiecīgi 195. un 230. pantu.

6. NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

38. pants

Budžets

1. Aģentūras budžetā katram finanšu gadam tiek sagatavota un uzrādīta visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme par attiecīgo kalendāra gadu. Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

2. Aģentūras ieņēmumi sastāv no:

- Kopienas iemaksām,

- trešo valstu iemaksām, kuras iesaistās Aģentūras darbā saskaņā ar 36. pantu,

- maksas par publikācijām, apmācībām vai citiem Aģentūras sniedzamajiem pakalpojumiem.

3. Aģentūras izdevumos ietilpst darbinieku algas un administratīvie, infrastruktūras uzturēšanas un darbības izmaksas.

4. Izmantojot izpilddirektora sagatavotu ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, Valde katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Valde ne vēlāk kā līdz 31. martam nosūta Komisijai

5. Komisija tāmi kopā ar provizorisku Eiropas Savienības kopbudžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk tekstā — "budžeta lēmējinstitūcija").

6. Pamatojoties uz tāmi, Komisija provizoriskajā Eiropas Savienības kopbudžeta projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. punktu, iekļauj izdevumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu sarakstu un kopbudžetā iemaksājamo subsīdiju summu.

7. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūras štata plānu.

8. Budžetu pieņem Valde. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Eiropas Savienības kopbudžeta pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9. Valde pēc iespējas drīzāk informē budžeta lēmējinstitūciju par saviem nodomiem īstenot projektus, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti, piemēram, ar ēku nomu vai pirkšanu,. Tā par to informē Komisiju. Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu par projektu, tā atzinumu Valdei nosūta sešu nedēļu laikā no dienas, kad paziņots par projektu.

39. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2. Vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kā arī pārskatu par tā finanšu gada budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 128. pantu.

3. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai Aģentūras iepriekšējā finanšu gada orientējošo bilanci kopā ar budžeta un finanšu vadības pārskatu. Pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Revīzijas palāta šos pārskatus izskata saskaņā Līguma 248. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4. Saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 129. pantu, saņemot Revīzijas palātas piezīmes par Aģentūras orientējošo bilanci, izpilddirektors pats uz savu atbildību sastāda Aģentūras galīgo bilanci un to iesniedz Valdei atzinuma sniegšanai.

5. Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgo bilanci.

6. Pēc finanšu gada beigām ne vēlāk kā līdz 1. jūlijam izpilddirektors galīgo bilanci kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7. Galīgos pārskatus publicē.

8. Izpilddirektors vēlākais līdz 30. septembrim iesniedz Revīzijas palātai atbildi par tās piezīmēm. Šī atbilde jānosūta arī Valdei.

9. Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktu.

10. Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz (N + 2)-tā gada 30. aprīlim atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N-tā gada budžeta izpildi.

40. pants

Finanšu regula

Aģentūras finanšu noteikumus pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem Valde. Tie nedrīkst atkāpties no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 [16], ja vien šādu atkāpšanos īpaši neprasa Aģentūras darbība un Komisija nav devusi tai iepriekšēju piekrišanu.

41. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai bez jebkādiem ierobežojumiem uz Aģentūru attiecas Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumi.

2. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

3. Lēmumos par finansēšanu, ieviešanas nolīgumos un instrumentos, kas no tiem izriet, nepārprotami izvirza noteikumu, ka vajadzības gadījumos Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt Aģentūras finansējuma saņēmēju pārbaudes uz vietas.

7. NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Aģentūras darbības sākums

Aģentūra sāk darbību divdesmit četru mēnešu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā šī regula.

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

43. pants

Vērtēšana

Piecus gadus pēc Aģentūras darbības uzsākšanas Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu, Aģentūras iegūtos rezultātus un tās darba metodes. Šajā izvērtēšanā ņem vērā dzelzceļa nozares, sociālo partneru un patērētāju organizāciju pārstāvju viedokļus. Novērtējuma rezultātus dara publiski pieejamus. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz šīs regulas grozījumu priekšlikumus.

Šajā sakarā Komisija vajadzības gadījumā saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā, iesniedz priekšlikumu par šīs regulas noteikumu pārskatīšanu, ņemot vērā norises regulatīvo iestāžu jomā. Eiropas Parlaments un Padome izskata šo priekšlikumu un jo īpaši apsver, vai Valdes sastāvs ir jārevidē atbilstīgi vispārējam satvaram, kas jāpieņem regulatīvo iestāžu jomā.

44. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 29. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. McDowell

[1] OV C 126 E, 28.5.2002., 323. lpp.

[2] OV C 61, 14.3.2003., 131. lpp.

[3] OV C 66, 19.3.2003., 5. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2003. gada 14. janvāra Atzinums (OV C 38 E, 12.2.2004., 135. lpp.), Padomes 2003. gada 26. jūnija Kopējā nostāja (OV C 270 E, 11.11.2003., 48. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 23. oktobra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmums.

[5] OV L 237, 24.8.1991., 25. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/12/EK (OV L 75, 15.3.2001., 1. lpp.).

[6] OV L 143, 27.6.1995., 70. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/13/EK (OV L 75, 15.3.2001., 26. lpp.).

[7] OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2002/844/EK (OV L 289, 26.10.2002., 30. lpp.).

[8] OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[9] OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.

[10] OV L 164, 30.4.2004., 16. lpp.

[11] OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1346/2001/EK (OV L 185, 6.7.2001., 1. lpp.).

[12] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[13] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[14] Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums 98/500/EK par Nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

[15] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[16] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu pamatregulu, kas attiecas uz iestādem, kas minētas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu visparīgajam budžetam 185. pantā (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.).

--------------------------------------------------

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

"Komisija atsauc savu 2002. gada decembra paziņojumu par satvaru Eiropas regulatīvajām iestādēm un tās priekšlikumu par regulu, ar kuru izveido Eiropas Dzelzceļa aģentūru. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2004. gada 13. janvāra rezolūciju par iepriekšminēto paziņojumu Komisija uzskata, ka Valde, kas sastāv no ierobežota skaita locekļiem, kurus ir iecēluši Kopienas administratīvie darbinieki, nodrošinās labāku Aģentūras darbību paplašinātajā ES. Šajā sakarā Komisija cer saņemt Padomes atbildi uz tās paziņojumu par satvaru regulatīvajām iestādēm. Komisija apstiprina savu nodomu vajadzības gadījumā sniegt priekšlikumu par satvaru Eiropas regulatīvajām iestādēm, kurā tiks ietverts arī Valdes sastāvs."

--------------------------------------------------