Padomes Regula (EK) Nr. 870/2004

(2004. gada 24. aprīlis),

ar ko izveido Kopienas programmu ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, vākšanai un izmantošanai lauksaimniecībā un atceļ Regulu (EK) Nr. 1467/94

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā ir ļoti svarīga lauksaimnieciskās ražošanas un lauku apvidu ilgtspējīgai attīstībai. Tādēļ jāveic vajadzīgie pasākumi, lai ilgtspējīgā veidā saglabātu, raksturotu, vāktu un izmantotu šīs daudzveidības potenciālu nolūkā veicināt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķu sasniegšanu.

(2) Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana un ilgstoša izmantošana veicina arī to mērķu sasniegšanu, kas minēti Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, kuru Kopiena apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 93/626/EEK [1], un attiecīgajā Kopienas bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, kurā ietverts darbības plāns bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un lauksaimniecības ģenētisko resursu aizsardzībai. Tas kā ļoti svarīgs uzdevums minēts arī FAO Vispārējā rīcības plānā pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgstošai izmantošanai un Starptautiskajā Līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai, ko Komisija un dalībvalstis parakstīja 2002. gada 6. jūnijā.

(3) Sakarā ar plašo pasākumu klāstu, ko veic dalībvalstīs (valsts sektora iestādes vai fiziskas vai juridiskas personas) un dažādas starptautiskas organizācijas un programmas, piemēram, FAO, Eiropas Kultūraugu ģenētisko resursu tīklu sadarbības programma (ECP/GR), Lauksaimniecības starptautiskās pētniecības padomdevēja grupa (CGIAR), Vispasaules lauksaimniecības pētniecības forums (GFAR), iniciatīvas "Lauksaimniecības pētniecība attīstībai" (ARD) reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, ko atbalsta Kopiena, lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu vadības valsts koordinatoru Eiropas Reģionālais centrs, Eiropas Meža ģenētisko resursu programma (Euforgen) un ar to saistītās pašreiz notiekošās Ministru konferences par Eiropas mežu aizsardzību (MCPFE) noteiktās saistības, ko Kopiena ir parakstījusi, ir vajadzīga efektīva informācijas apmaiņa un cieša sadarbība Kopienas attiecīgās jomas dalībnieku starpā, kā arī sadarbība ar attiecīgajām organizācijām visā pasaulē attiecībā uz ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu lauksaimniecībā, lai veicinātu to pozitīvu ietekmi uz lauksaimniecību.

(4) Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanā, raksturošanā, vākšanā un izmantošanā veiktais darbs var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību, uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti, veicināt lauku apvidu daudzveidības palielināšanos un izejvielu un lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību.

(5) Jāveicina lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana ex situ un in situ (tostarp saglabāšana un attīstība in situ/saimniecībā). Tam jāietver visi augu, mikrobu un dzīvnieku ģenētiskie resursi, kas ir vai var būt noderīgi lauksaimniecībā un lauku attīstībā, tostarp meža ģenētiskie resursi, saskaņā ar KLP vajadzībām, lai saglabātu ģenētiskos resursus un palielinātu mazāk izmantotu šķirņu izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

(6) Jāturpina uzlabot zināšanas par Kopienā pieejamajiem ģenētiskajiem resursiem, to izcelsmi un īpašībām. Katrā dalībvalstī esošā attiecīgā informācija par valstī vai reģionos esošo materiāli tehnisko bāzi un veiktajām darbībām ģenētisko resursu saglabāšanā, raksturošanā, vākšanā un izmantošanā lauksaimniecībā jāapkopo un jādara pieejama pārējām dalībvalstīm un Kopienā, kā arī starptautiskā līmenī, jo īpaši jaunattīstības valstīs, saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem un nolīgumiem.

(7) Jāveicina tādu decentralizētu, pastāvīgu un plaši pieejamu uz tīmekļa resursiem balstītu reģistru izveide, kurās apkopotu minētās zināšanas, un to pieejamības nodrošināšana Kopienas un starptautiskā mērogā, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos centienus izveidot reģistru, kurā apvienotu Eiropas gēnu bankās esošās ex situ kolekcijas (EPGRIS – Eiropas Augu ģenētisko resursu informācijas tīkls "EURISCO", ko finansē piektā pamatprogramma).

(8) Kopienai jāpapildina un jāveicina dalībvalstu centieni lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgstošā izmantošanā. Pievienotās vērtības radīšana Kopienas mērogā ir jāveicina, saskaņojot pašreizējo rīcību un veicinot jaunu pārrobežu iniciatīvu izveidi attiecībā uz ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu lauksaimniecībā.

(9) Tādēļ jāparedz pasākumi, kas papildina vai paplašina darbības jomu attiecībā uz labuma guvējiem un/vai piemērotām darbībām nolūkā finansēt Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [2].

(10) Lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu, ar Padomes 1994. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1467/94 par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā [3] izveidoja Kopienas programmu uz pieciem gadiem. Šī programma beidzās 1999. gada 31. decembrī un jāaizvieto ar jaunu Kopienas programmu. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1467/94 jāatceļ.

(11) Nosakot un īstenojot pasākumus atbilstīgi jaunajai Kopienas programmai, jāņem vērā pētniecība, tehnoloģiskā attīstība un demonstrējumi, ko atbalsta valsts mērogā vai saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprogrammām pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomā. To sēklu un augu pavairošanas materiāla tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot saskaņā ar jauno programmu, ir jānotiek, neskarot Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību [4], Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību [5], Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīvu 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību [6], Padomes1992. gada 28. aprīļa Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālo, kas nav sēklas [7], Padomes 1992. gada 28. aprīļa Direktīvu 92/34/EEK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošaans materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai [8], Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību [9], Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīvu 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību [10], Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu [11], Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību [12], Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību [13], Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību [14] un Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību [15].

(12) Eiropas Ekonomikas zonas līgums (turpmāk tekstā — "EEZ līgums") paredz, ka Eiropas Ekonomikas zonas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis (turpmāk tekstā — EBTA/EEZ valstis), cita starpā, stiprina un paplašina sadarbību Kopienas veikto pasākumu sistēmā ģenētisko resursu saglabāšanas, raksturošanas, vākšanas un izmantošanas lauksaimniecībā jomā.

(13) Lai labāk īstenotu Kopienas programmu, jāizstrādā darba programma laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam, kurā precizēti attiecīgie finanšu noteikumi, kas jāpiemēro.

(14) Kopienas programmas īstenošanas un uzraudzības nolūkā jāparedz, ka Komisija var izmantot zinātnisku un tehnisku padomdevēju palīdzību.

(15) Viss Kopienas atbalsts jāfinansē atbilstīgi finanšu perspektīvas 3. pozīcijai (iekšpolitikas jomas).

(16) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību [16],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Lai sasniegtu KLP mērķus un pildītu starptautiskā līmenī paredzētās saistības, ar šo izveido Kopienas programmu laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam ar mērķi Kopienas mērogā papildināt un veicināt dalībvalstīs veikto darbu ģenētisko resursu saglabāšanā, raksturošanā, vākšanā un izmantošanā lauksaimniecībā.

2. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz augu, mikrobu un dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem, ko izmanto vai var izmantot lauksaimniecībā.

2. Saskaņā ar šo regulu atbalstu nepiešķir šādiem mērķiem:

a) saistībām, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 VI nodaļas II sadaļa, kā noteikts saskaņā ar 14. pantu Komisijas 2002. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 445/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [17],

b) darbībām, uz ko attiecas Eiropas Kopienas pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un demonstrācijas pasākumu jomā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) augu ģenētiskie resursi ir tās lauksaimniecības kultūras, dārzkopības kultūras, ārstniecības augi un smaržaugi, augļu kultūras, meža koki un savvaļas augi, ko izmanto vai varētu izmantot lauksaimniecībā;

b) dzīvnieku ģenētiskie resursi ir lauksaimniecības dzīvnieku (mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku) un savvaļas dzīvnieku ģenētiskie resursi, ko izmanto vai varētu izmantot lauksaimniecībā;

c) ģenētiskais materiāls ir visi augu, mikrobu vai dzīvnieku izcelsmes materiāli, tostarp pavairošanas materiāls un veģetatīvās pavairošanas materiāls, kurā ir iedzimtības funkcionālās vienības;

d) lauksaimniecības ģenētiskie resursi ir visi augu, mikrobu vai dzīvnieku izcelsmes materiāli, kam ir faktiska vai potenciāla vērtība lauksaimniecībā;

e) saglabāšana in situ ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmā un dabiskajā biotopā un sugu vai savvaļas šķirņu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē un attiecībā uz domesticētām dzīvnieku sugām vai kultivētām augu sugām lauksaimniecības vidē, kur ir attīstījušās to atšķirīgās īpašības;

f) saglabāšana in situ/saimniecībā ir saglabāšana un attīstība in situ saimniecības mērogā;

g) saglabāšana ex situ ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus dabiskā biotopa;

h) ex situ kolekcija ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus dabiskā biotopa;

i) bioģeogrāfiskais reģions ir ģeogrāfiskais reģions ar tipiskām īpašībām attiecībā uz faunas un floras uzbūvi un struktūru.

4. pants

Piemērotas darbības

1. Kopienas programma, kas minēta 1. pantā, ietver mērķtiecīgas, saskaņotas un papildu darbības, kas paredzētas 5., 6. un 7. pantā.

2. Atbilstīgi programmai veiktās darbības ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem fitosanitārijas, dzīvnieku veselības un zootehnisko noteikumu jomā, sēklu un pavairošanas materiāla tirdzniecības jomā un tiesību aktiem par kopējo katalogu, un, tās veicot, ņem vērā:

a) citas darbības, ko veic Kopienas mērogā;

b) attiecīgus starptautiskus procesus, attīstību un nolīgumus, jo īpaši attiecībā uz:

- Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

- Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai,

- FAO Vispārējo rīcības plānu pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgstošai izmantošanai un citām saskaņā ar FAO veiktām darbībām,

- Eiropas Augu saglabāšanas stratēģiju un Ministru konferenču par mežu aizsardzību Eiropā attiecīgām rezolūcijām,

- Vispārējo lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu vadības stratēģiju, un

- – programmām, ko īsteno starptautiskā mērogā, piemēram, Eiropas Kultūraugu ģenētisko resursu tīklu sadarbības programma (ECP/GR), lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu vadības valsts koordinatoru Eiropas Reģionālais centrs, Eiropas Meža ģenētisko resursu programma (Euforgen) un Lauksaimniecības starptautiskās pētniecības padomdevēja grupa (CGIAR).

5. pants

Mērķtiecīgas darbības

Mērķtiecīgās darbības ietver:

a) darbības, ar ko veicina lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu ex situ un in situ;

b) Eiropas decentralizēta, pastāvīga un plaši pieejama uz tīmekļa resursiem balstīta to ģenētisko resursu reģistra izveidi, ko pašreiz saglabā in situ, ieskaitot ģenētisko resursu in situ/saimniecībā saglabāšanas darbības;

c) ņemot par pamatu atsevišķu valstu reģistrus, Eiropas decentralizēta, pastāvīga un plaši pieejama uz tīmekļa resursiem balstīta reģistra izveide, kurā ietver ex situ kolekcijas (gēnu bankas), in situ materiāli tehnisko bāzi (resursus) un datu bāzes, kas pašreiz ir pieejamas vai tiek izstrādātas;

d) dalībvalstu kompetento organizāciju regulāras apmaiņas ar zinātnes un tehnikas atziņām veicināšana, jo īpaši par pieejamo ģenētisko resursu izcelsmi un individuālajām īpašībām.

Darbības, kas minētas a) apakšpunktā, ir starptautiskas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā bioģeogrāfisko reģionu faktorus, un Kopienas līmenī veicina vai papildina reģionu vai valstu mērogā veikto darbu. Tās nedrīkst ietvert atbalstu dabas aizsardzības apvidu saglabāšanai.

6. pants

Saskaņotas darbības

Saskaņotās darbības veicina informācijas apmaiņu par tematiskiem jautājumiem, lai uzlabotu ģenētisko resursu saglabāšanas, raksturošanas, vākšanas un izmantošanas Kopienas lauksaimniecībā darbību un programmu koordināciju. Šīs darbības ir starptautiskas.

7. pants

Papildu darbības

Papildu darbības ietver informēšanu, izplatīšanu un konsultatīvas darbības, kas ietver semināru, tehnisko konferenču, sanāksmju ar nevalstiskām organizācijām (NVO) un citām ieinteresētajām personām, mācību organizēšanu un tehnisko pārskatu sagatavošanu.

8. pants

Darba programma

1. Komisija nodrošina Kopienas programmas īstenošanu, ņemot vērā 2004. līdz 2006. gada darba programmu, kas izveidota saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto kārtību, un, ņemot vērā budžeta dotāciju pieejamību.

2. Darbības, ko līdzfinansē saskaņā ar Kopienas programmu, ilgst ne vairāk kā četrus gadus.

9. pants

Darbību izraudzīšanās

1. Komisija saskaņā ar 8. pantā minēto darba programmu un, ņemot vērā Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par darbībām, izraugās darbības, ko finansēs saskaņā ar Kopienas programmu.

2. Uzaicinājumi izteikt priekšlikumus attiecas uz darbībām un jomām, kas minētas 5., 6. un 7. pantā un I pielikumā. Uzaicinājumu izteikt priekšlikumus saturu nosaka saskaņā ar 15. panta 2. punktā paredzēto kārtību un attiecīgajiem pantiem VI sadaļā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [18].

3. Priekšlikumus par 5., 6. un 7. pantā minētajām darbībām var iesniegt valsts iestāde vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir valsts piederīgā un reģistrēta Kopienā, ieskaitot gēnu bankas, nevalstiskas organizācijas, selekcionārus, tehniskos institūtus, eksperimentālas saimniecības, dārzniekus un mežu īpašniekus. Iestādes vai personas, kas reģistrētas trešās valstīs, arī var iesniegt priekšlikumus, ja tāda iespēja ir paredzēta 10. pantā.

4. Priekšlikumu vērtēšanā ņem vērā šādus kritērijus:

a) saistība ar 1. pantā noteiktajiem Kopienas programmas mērķiem;

b) ierosinātā darba tehniskā kvalitāte;

c) spēja sekmīgi veikt darbību un nodrošināt tās efektīvu vadību, ko izvērtē no resursu un kompetenču viedokļa un ietverot dalībnieku paredzētos organizatoriskos pasākumus;

d) Eiropas pievienotā vērtība un potenciālais ieguldījums Kopienas politikās.

5. Darbību priekšlikumus, ko plānots finansēt saskaņā ar Kopienas programmu, izraugās, ņemot vērā neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Neatkarīgos ekspertus uzaicina Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 57. panta 2. punktu un 178. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [19].

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto kārtību.

10. pants

Trešo valstu piedalīšanās

Kopienas programmā var piedalīties:

a) EBTA/EEZ valstis atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti EEZ līgumā;

b) asociētās valstis saskaņā ar tiem nosacījumiem, kuri noteikti attiecīgajos divpusējos līgumos, ar ko nosaka vispārējus principus šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

11. pants

Subsīdiju līgums

1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi izraudzītās darbības, tā slēdz subsīdiju līgumus ar šo darbību veicējiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 VI sadaļas attiecīgajiem pantiem. Subsīdiju līgumos norāda sīki izstrādātus kritērijus ziņošanai par veikto darbību rezultātiem, to izplatīšanai, aizsardzībai un izmantošanai.

2. Komisija veic vajadzīgos pasākumus, jo īpaši, veicot tehniskas, administratīvas un grāmatvedības pārbaudes līdzekļu saņēmēju telpās, lai pārbaudītu, ka sniegtā informācija un apliecinošie dokumenti ir pareizi un visas subsīdiju līgumā paredzētās saistības ir izpildītas.

12. pants

Tehniskā palīdzība

1. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 57. panta 2. punktu Komisija var lūgt zinātnes un tehnikas ekspertu palīdzību Kopienas programmas īstenošanai, tostarp tehniskas konsultācijas par uzaicinājumu izteikt priekšlikumus sagatavošanu, tehnisko un finanšu pārskatu novērtējumu, kā arī vadības, pārskatu un informācijas nolūkā.

2. Pakalpojumu līgumu slēdz, rīkojot uzaicinājuma uz konkursu procedūru valsts iepirkuma jomā saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 V sadaļas pantiem.

13. pants

Kopienas ieguldījums

1. Kopienas ieguldījums 5. pantā minētajās darbībās nepārsniedz 50 % no kopējām darbību izmaksām.

2. Kopienas ieguldījums 6. un 7. pantā minētajās darbībās nepārsniedz 80 % no kopējām darbību izmaksām.

3. Kopiena piešķir finansējumu līdz 100 % apmērā no tā atbalsta kopējām izmaksām, kas minēts 9. panta 5. punktā (priekšlikumu novērtējums), 12. pantā (tehniskā palīdzība) un 14. pantā (Kopienas programmas novērtējums).

4. Saskaņā ar finanšu perspektīvas 3. pozīciju Iekšpolitikas jomas sniedz ieguldījumu to darbību un atbalsta finansēšanā, ko, piemērojot šo regulu, veic saskaņā ar Kopienas programmu.

5. Kopienas programmai piešķirto līdzekļu paredzamais sadalījums ir norādīts II pielikumā.

14. pants

Kopienas programmas novērtējums

Kopienas programmas darbības beigās Komisija izraugās neatkarīgu ekspertu grupu, kas ziņos par šīs regulas īstenošanu, novērtēs rezultātus un sniegs attiecīgus ieteikumus. Grupas ziņojumu kopā ar Komisijas komentāriem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

15. pants

Komitejas procedūra

1. Komiteja palīdz Komisijai ģenētisko resursu saglabāšanā, raksturošanā, vākšanā un izmantošanā lauksaimniecībā (turpmāk Komiteja).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Komiteju regulāri informē par Kopienas programmas īstenošanu.

16. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1467/94 atceļ, neskarot to personu līgumsaistības, kas slēgušas no minētās regulas izrietošus līgumus.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2004. gada 24. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.

[2] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 583/2004 (OV L 91, 30.3.2004., 1. lpp.)

[3] OV L 159, 28.6.1994., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[4] OV 125, 11.7.1966., 2298./66. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK (OV L 165, 3.7.2003., 23. lpp.).

[5] OV 125, 11.7.1966., 2309./66. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.

[6] OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 157, 10.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[8] OV L 157, 10.6.1992., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[9] OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[10] OV L 11, 15.11.2000., 17. lpp.

[11] OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

[12] OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.

[13] OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

[14] OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.

[15] OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/61/EK.

[16] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[17] OV L 74, 15.3.2002., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 963/2003 (OV L 138, 5.6.2003., 32. lpp.).

[18] OV L 248, 10.9.2002., 1. lpp.

[19] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Kopienas programma: piemērotas darbības un jomas

1. Piemērotas darbības un jomas

Kopienas programma attiecas uz to ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, novērtējumu, vākšanu, dokumentēšanu, attīstību un izmantošanu, kuri pašreiz ir Kopienas teritorijā. Attiecīgie organismi ir augi (sēklaugi), dzīvnieki (mugurkaulnieki un daži bezmugurkaulnieki) un mikroorganismi.

Programma attiecas uz aktīvā augšanas fāzē esošu ģenētisko materiālu un miera fāzē esošu ģenētisko materiālu (sēklām, embrijiem, spermu un putekšņiem). Programma attiecas uz ex situ, in situ un saimniecību kolekcijām. Programma var attiekties uz visiem materiālu veidiem, to skaitā kultūras tīršķirnēm un mājas šķirnēm un rasēm, vietējām šķirnēm un rasēm, šķirnes augu un dzīvnieku selekcijas materiālu, genotipa eksemplāru kolekcijām un savvaļas sugām.

Prioritāti piešķirs sugām, kas Kopienā vai nu ir, vai, iespējams, var kļūt nozīmīgas lauksaimniecībā, dārzkopībā vai mežkopībā.

Priekšroku dos ģenētisko resursu izmantošanai, lai

a) dažādotu lauksaimniecības produkciju;

b) uzlabotu produktu kvalitāti;

c) ilgstoši pārvaldītu un izmantotu dabas un lauksaimniecības resursus;

d) uzlabotu vides un lauku ainavas kvalitāti;

e) noteiktu produktus, ko var izmantot jaunā veidā un jaunos tirgos.

Kad kolekcijas reģistrētas un uzsākta jaunas kolekcijas vākšana, saskaņā ar programmu veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ņem vērā arī lietotāju (lauksaimnieku, dārzkopju) tradicionālo reģionālo pieredzi un zināšanas par audzēšanas metodēm, īpašo izmantošanu, pārstrādi, garšu u.c. Minēto informāciju nereģistrē kā aprakstu, bet, cik vien iespējams, standartizētā veidā, kas ļauj to dokumentēt un viegli iegūt datus savstarpēji saistītu datu bāžu sistēmā.

Visas darbības, ko veic saskaņā ar programmu, atbilst Kopienas tiesību aktiem par sēklu un pavairošanas materiāla tirdzniecību un kopējo katalogu, kā arī fitosanitārajiem, dzīvnieku veselības un zootehniskajiem noteikumiem, kas ir spēkā Kopienā.

Saskaņā ar KLP mērķiem un Kopienas starptautiskajām saistībām, ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai veicinātu tā darba rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, kas attiecas uz ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, novērtēšanu, vākšanu, dokumentēšanu, attīstību un izmantošanu lauksaimniecībā un var veicināt minēto mērķu sasniegšanu un saistību izpildi. Galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu un praktisku atbalstu ģenētisko resursu pašreizējiem un nākotnes tiešajiem lietotājiem Kopienā.

2. Nepiemērotas darbības un jomas

Uz Kopienas finansiālo atbalstu saskaņā ar šo programmu nevar pretendēt par šādām darbībām: teorētiski pētījumi, pētījumi nolūkā pārbaudīt hipotēzes, pētījumi nolūkā uzlabot instrumentus un tehniku, darbs, kas saistīts ar nepārbaudītu tehniku vai modeļu sistēmām, un visas citas pētnieciskās darbības. Par šādām darbībām var pretendēt uz atbalstu Kopienas pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammās. Tomēr esošo metožu pielāgošanu kādai darbībai, kas atbilst šai regulai, var uzskatīt par piemērotu atbalsta saņemšanai saskaņā ar Kopienas programmu.

Nevar saņemt atbalstu attiecībā uz darbībām, par ko var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā.

Saskaņā ar šo programmu nevar piešķirt atbalstu saistībām, ko dalībvalstis jau pilda un/vai uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 VI nodaļas II sadaļa, kā minēts Regulas (EK) Nr. 445/2002 14. pantā. Tomēr ir jāveicina darbības, kas rada Regulas (EK) Nr. 1257/1999 un šīs programmas savstarpējo papildināšanos.

Darbības, kas attiecas uz zemākiem dzīvniekiem, zemākiem augiem un mikroorganismiem, tostarp sēnēm, uzskata par piemērotām tikai tad, ja minētos dzīvniekus, augus un mikroorganismus audzē vai kultivē uz zemes un ja tos izmanto vai varētu izmantot lauksaimniecībā, ieskaitot organismus, kas ir piemēroti izmantošanai kā bioloģiskās apkarošanas līdzekļi lauksaimniecībā tās plašākajā nozīmē. Izņēmumus var paredzēt īpašā noteiktu ģenētisku attiecību gadījumā starp parazītu vai simbiontu un saimniekorganismu, kā arī tad, ja jāsaglabā abi organismi. Materiāla vākšanu un ieguvi var veikt, ievērojot iepriekš noteiktās prioritātes.

3. Darbību veidi

Kopienas programmas ģenētisko resursu saglabāšanai, raksturošanai, novērtēšanai, vākšanai, dokumentēšanai, attīstībai un izmantošanai lauksaimniecībā īstenošana ietver mērķtiecīgas, saskaņotas un papildu darbības. Veicina šādas darbības.

3.1. Mērķtiecīgas darbības

Darbības, kuru mērķis ir lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana, raksturošana, novērtēšana, vākšana, dokumentēšana, attīstība un izmantošana ex situ, in situ un saimniecībās, ir paredzētas, lai Kopienas mērogā atbalstītu vai papildinātu reģionu vai valstu mērogā veikto darbu. Tās ir starptautiskas (attiecīgā gadījumā ņemot vērā arī bioģeogrāfisko reģionu faktorus). Tās nedrīkst ietvert atbalstu dabas aizsardzības apvidu saglabāšanai.

Šīm darbībām jārada to agrovides programmu pievienotā vērtība (zināšanu izplatīšana, lietojuma palielināšana, metožu uzlabošana, apmaiņa dalībvalstu starpā), kas attiecas uz apdraudētajām sugām, izcelsmi un šķirnēm un ko jau finansē valsts vai reģionālā mērogā (piemēram, ģenētiskās daudzveidības un attāluma starp attiecīgajām šķirnēm raksturojums, vietējo produktu izmantošana, programmu vadītāju kopīgā darba koordinācija).

Šīs darbības parasti jāveic dalībniekiem, kas ir reģistrēti Kopienā un saņem finansējumu saskaņā ar pašreizējo programmu sadarbībā ar organizācijām citos pasaules reģionos. Prioritāte jāpiešķir darbībām, kas paredz divu vai vairāku nesaistītu, dažādās dalībvalstīs reģistrētu dalībnieku līdzdalību. Jāveicina nevalstisko organizāciju un citu saglabāšanā in situ/saimniecībā ieinteresēto personu dalība.

Eiropas ģenētisko resursu izplatīšana un apmaiņa jāveicina, lai veicinātu mazāk izmantoto sugu izmantošanu un arī ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas daudzveidīgo ģenētisko resursu izmantošanu.

Attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem pašreiz ir pieejams un saskaņā ar EPGRIS iniciatīvu tiek attīstīts decentralizēts, pastāvīgs un plaši pieejams uz tīmekļa resursiem balstīts Eiropas tīkls, kas apvieno valstu reģistrus par ex situ kolekcijām (gēnu bankām), in situ materiāli tehnisko bāzi (resursiem) un valstu reģistru datu bāzes. Ir jāveido valstu reģistri par Eiropas valstīs esošajām ex situ kolekcijām, jāizveido un turpmāk jāattīsta Eiropas meklēšanas katalogs, kā arī jāattīsta in situ resursu (gēnu fondu vai gēnu saglabāšanas centru) reģistri.

Pamatojoties uz valstu reģistriem un ņemot vērā Euforgen tīklošanas programmas pasākumus, ir jāizveido decentralizēts, pastāvīgs un plaši pieejams uz tīmekļa resursiem balstīts meža ģenētisko resursu Eiropas reģistrs, ietverot in situ resursus (gēnu fondus vai gēnu saglabāšanas centrus) un ex situ kolekcijas.

Attiecībā uz saimniecību dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem jācenšas veidot valstu administratīvo faktoru reģistru Eiropas tīkls (finansējuma avots un statuss, šķirņu stāvoklis un apdraudētība, ciltsgrāmatu atrašanās vieta utt.), ko jāvada saskaņā ar DAD-IS, t.i., Vispārējās lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu vadības stratēģijas informācijas sistēmu.

Dzīvnieku ģenētisko resursu (spermas, embriju) saglabāšanai ex situ ir jāizveido uz tīmekļa resursiem balstīts valstu reģistru tīkls un Eiropas meklēšanas katalogs atbilstoši obligātajiem pases datiem. Reģistra darbam ir jāaptver galvenokārt Kopienā savākto lauksaimniecības ģenētisko resursu materiāli tehniskās bāzes (ģenētisko resursu glabāšanai un konservācijai) noteikšana, regulāra atjaunināšana un regulāra publikācija, kā arī kārtējā darba uzskaites saistībā ar šo ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, novērtēšanu, vākšanu, dokumentēšanu, attīstību un izmantošanu. Reģistra datos var ietvert atsevišķu jaunieguvumu obligātos pases datus

Attiecībā uz mikrobu ģenētiskajiem resursiem Eiropas Bioloģisko resursu centru tīkla (EBRCN) sistēmā ir jāizveido uz tīmekļa resursiem balstīts ex situ un in situ resursu valstu reģistru tīkls.

Jāveicina dalībvalstu kompetento organizāciju regulāra informācijas apmaiņa, jo īpaši par pieejamo ģenētisko resursu izcelsmi un atsevišķajām īpašībām. Tas palīdzēs izveidot valstu reģistru tīklu, kas nodrošinās pieeju saglabātu ģenētisko resursu kolekcijām un ar tām saistītām darbībām Kopienā. Valstu reģistru tīkla mērķis ir atbalstīt Kopienas un valstu mēroga darbības un veicināt pēc iespējas plašas zināšanas par saglabāto materiālu un tā izmantošanu.

Izmaksas, kas saistītas ar nevalstisko organizāciju jaudas palielināšanu, reģistru izveidi un uzraudzību, dalībvalstu kompetento iestāžu regulāru informācijas apmaiņu un regulāru publikāciju un ziņojumu sagatavošanu, sedz no kopējās apropriāciju summas, kas paredzēta programmas īstenošanai.

3.2. Saskaņotas darbības

Saskaņotās darbības ir paredzētas, lai uzlabotu koordināciju Kopienas mērogā, galvenokārt, organizējot seminārus un sagatavojot ziņojumus par atsevišķām (valstu, reģionu, vietēja mēroga) dalībvalstīs veiktām darbībām lauksaimniecības resursu saglabāšanai, raksturošanai, novērtēšanai, vākšanai, dokumentēšanai, attīstībai un izmantošanai. Tām jo īpaši jāveicina informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā un dalībvalstu un Kopienas starpā par tematiskiem jautājumiem un īpašām vietējām (saimniecību mērogā), reģionālām vai valstu mēroga darbībām un programmām (ko veic vai plāno veikt ar dalībvalstu pilnvarojumu vai iestādes, kas nav dalībvalstu pakļautībā), ieskaitot darbības, ko veic vai var veikt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999, Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību [1] un Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/92 par īpaša rakstura sertifikātiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem [2] vai Padomes 1998. gada 14. decembra Direktīvu 98/95/EK, ar ko attiecībā uz iekšējā tirgus konsolidāciju, ģenētiski modificētu augu šķirnēm un augu ģenētiskajiem resursiem groza Direktīvas 66/400/EEK, 66/401/EEK, 66/402/EEK, 66/403/EEK, 69/208/EEK, 70/457/EEK un 70/458/EEK par biešu sēklu, lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, sēklas kartupeļu, eļļas augu un šķiedraugu sēklu, kā arī dārzeņu sēklu tirdzniecību, un par kopējo lauksaimniecības augu šķirņu katalogu [3], lai saskaņotu šīs iniciatīvas savā starpā, ar Kopienas mērogā veicamiem pasākumiem un ar attiecīgiem starptautiskiem procesiem, attīstību un nolīgumiem. Saskaņotās darbības var arī ietvert koordinācijas darbības attiecībā uz tematiskiem jautājumiem (īpašiem kultūraugu vai dzīvnieku ģenētiskiem resursiem), izmantojot specializētas tehniskās grupas. Saskaņotās darbības ir starptautiskas.

3.3. Papildu darbības

Īpašās papildu darbības ietver informēšanas, informācijas izplatīšanas un konsultatīvas darbības, tai skaitā

- semināru, tehnisku konferenču, praktisko semināru, neregulāru sanāksmju ar NVO un citām ieinteresētām iestādēm un attiecīgām personām organizēšana,

- mācību un mobilitātes shēmas speciālistiem,

- tehnisko pārskatu sagatavošana,

- rezultātu izmantošana no tirgus (lietotāju) puses.

4. Mērķtiecīgas darbības: precīzāka informācija par piemērotajām platībām

4.1. Kultūraugu ģenētiskie resursi

1) Uz tīmekļa resursiem balstīta pastāvīga un plaši pieejama valstu reģistru tīkla izveide attiecībā uz kultūraugu ģenētiskajiem resursiem (in situ un ex situ); EURISCO uzturēšana un turpmāka uzlabošana.

2) Informācijas apmaiņa par saimniecību mērogā veiktu darbību metodēm, tehniku un pieredzi, ieskaitot izmantošanas un tirdzniecības koncepcijas, kas var veicināt mazāk lietotu kultūraugu izmantošanu un sekmēt lauksaimniecības dažādošanu.

3) Tādu kultūraugu savvaļas radniecīgo augu in situ resursu reģistrs un dokumentēšana, ko izmanto vai iespējams varētu izmantot pārtikā un lauksaimniecībā.

4) Tādas Eiropas centrālās kultūraugu datu bāzes (ECCDB) izveide, uzturēšana un uzlabošana, kurā apvieno datus par kultūraugu raksturojumu un novērtējumu un kas saistīta ar valstu reģistru tīklu un ar EURISCO katalogu attiecībā uz pases līmeņa datiem.

5) Tādu pastāvīgu Eiropas ex situ kolekciju izveide un koordinācija, kas balstītas uz esošajām valstu vai institūciju ex situ kolekcijām, īstenošanas koncepcijām Eiropas valstu atbildības sadalīšanai kultūraugu ģenētisko resursu saglabāšanas jomā.

6) Apdraudēto un mazāk izmantoto kultūraugu ģenētisko resursu saglabāšanas un demonstrāciju lauku/dārzu Eiropas tīkla izveide un koordinācija.

7) Tādu kultūraugu ģenētisko resursu raksturošana un novērtēšana, kas varētu būt noderīgi Eiropas lauksaimniecībā.

8) Tādu kultūraugu ģenētisko resursu vākšana saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem un saistībām, kas varētu būt noderīgi Eiropas lauksaimniecībā.

4.2. Mežu ģenētiskie resursi

1) Tāda uz tīmekļa resursiem balstīta, pastāvīga un plaši pieejama tīkla izveide, kas apvieno valstu reģistrus attiecībā uz ilgtspējīgai mežu pārvaldībai Eiropā pašreiz izmantojamiem vai potenciāli derīgiem meža ģenētiskiem resursiem.

2) Informācijas apmaiņa par meža ģenētisko resursu saglabāšanas un pārvaldības metodēm, tehniku un pieredzi.

3) Labākās saimnieciskās vadības prakses attiecībā uz meža ģenētiskajiem resursiem novērtējums un attīstība un ar to saistītu darbību iekļaušana valstu mežu programmās.

4) Attiecīgo mērķsugu reprezentatīvu gēnu fondu vai gēnu saglabāšanas centru Eiropas tīklu izveide, lai uzlabotu ģenētisko resursu saglabāšanu un raksturošanu Eiropas mērogā.

5) Meža ģenētisko resursu novērtējums sugu un izcelsmes līmenī (ieskaitot izmēģinājumu novērtējumu attiecībā uz veiktiem izcelsmes eksperimentiem), kam var būt nozīme attiecībā uz ilgstpējīgu mežu pārvaldību Eiropā.

6) Kolekciju izveide un koordinācija, lai veicinātu ģenētisko resursu izmantošanu apmežošanai, mežu atjaunošanai, rehabilitācijai un koku stāvokļa uzlabošanai Eiropas mērogā.

7) To mežu ģenētisko resursu vākšana, kas var būt noderīgi Eiropas mērogā.

4.3. Dzīvnieku ģenētiskie resursi

1) Uz tīmekļa resursiem balstīta, pastāvīga un plaši pieejama Eiropas tīkla izveide, kas apvieno valstu reģistrus attiecībā uz ex situ un in situ/saimniecību mēroga dzīvnieku ģenētiskiem resursiem, ņemot vērā darbības, ko veic saskaņā ar Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu valstu koordinatoru tīklu un kas saistītas ar FAO/DAD-IS sistēmu.

2) Standartizētu un salīdzināmu Eiropas mēroga kritēriju izstrādāšana, lai noteiktu valstu prioritātes dzīvnieku ģenētisko resursu ilgtsošas saglabāšanas un izmantošanas jomā, un ar to saistītu starptautiskās sadarbības prasību noteikšana.

3) Eiropas dzīvnieku ģenētisko resursu kriogēni sasaldētā materiāla izveide, ņemot par pamatu valstu vai institūciju kriogēni sasaldēto materiālu.

4) To dzīvnieku ģenētisko resursu (sugu un šķirņu) raksturojums un novērtējums, ko izmanto vai varētu izmantot pārtikā vai lauksaimniecībā.

5) Lauksaimniecības ģenētisko resursu kopējās vērtības pārbaudes standartizēta Eiropas režīma izveide un apdraudētu lauksaimniecības dzīvnieku sugu un populāciju īpašību dokumentēšana.

6) Apdraudēto Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu Noasa saimniecību, dzīvnieku glābšanas centru un lauksaimniecības dzīvnieku parku Eiropas tīkla izveide un koordinācija.

7) Apdraudēto šķirņu un populāciju kopēju starptautisku ciltsdarba programmu izveide. Noteikumu izstrādāšana attiecībā uz informācijas apmaiņu, ģenētisko materiālu un vaislas dzīvniekiem.

8) Tādu stratēģiju izstrādāšana, ar ko atbalsta vietējo šķirņu rentabilitātes palielināšanu, lai attīstītu saikni starp vietējām šķirnēm un to tipiskajiem produktiem, noteiktu un veicinātu vietējo šķirņu vērtību attiecībā uz vides pakalpojumiem (piemēram, ainavas saglabāšanu, agroekosistēmu pārvaldību) un šo šķirņu ieguldījumu lauksaimniecības daudzveidībā (piemēram, lauku kultūras daudzveidības uzturēšanā, lauku attīstībā un tūrismā utt.).

9) Tādu stratēģiju izstrādāšana, ar ko veicina Eiropas mērogā iespējami noderīgu mazāk izmantoto dzīvnieku ģenētisko resursu izmantošanu.

[1] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[2] OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

[3] OV L 25, 1.2.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPIENAS PROGRAMMAS PAREDZAMAIS FINANŠU SADALĪJUMS

| % |

Darbības | 90 |

Mērķtiecīgas darbības | 73 |

—lauksaimniecības ģenētisko resursu ex situ un in situ saglabāšanas, raksturošanas, vākšanas un izmantošanas veicināšanai, lai Kopienas mērogā sekmētu vai papildinātu reģionu vai valstu mērogā veikto darbu, | (53) |

—Eiropas decentralizētu, pastāvīgu un plaši pieejamu uz tīmekļa resursiem balstītu reģistru izveidei, kurās apkopotu informāciju par lauksaimniecības ģenētiskajiem resursiem (jo īpaši minēto resursu izcelsmi un raksturīgajām īpašībām), saglabāšanas pasākumiem, materiāli tehnisko bāzi un datu bāzēm, kas pašreiz Kopienā ir pieejamas vai tiek veidotas. | (20) |

Saskaņotas darbības | 9 |

—Informācijas apmaiņa par tematiskiem jautājumiem attiecībā uz valstu pasākumiem un programmām, lai uzlabotu šo iniciatīvu savstarpējo saskaņošanu, kā arī saskaņošanu ar Kopienas mērogā veiktiem pasākumiem un starptautiskās sarunās panākto. | |

Papildu darbības | 8 |

—Informēšana, informācijas izplatīšanu un konsultatīvas darbības, kas ietver semināru, tehnisko konferenču, sanāksmju ar nevalstiskām organizācijām un citām ieinteresētajām personām un mācību organizēšana un tehnisko pārskatu sagatavošana. | |

Tehniska palīdzība un ekspertu konsultācijas (novērtējums) | 10 (8 +.o 2) |

Kopā | 100 |

--------------------------------------------------