Padomes Regula (EK) Nr. 658/2004

(2004. gada 7. aprīlis),

ar ko paredz galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3285/94 par kopīgiem importa noteikumiem, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 518/94 [1] un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2474/2000 [2], un jo īpaši tās 7. un 16. pantu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 7. marta Regulu (EK) Nr. 519/94 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz importu no dažām trešām valstīm, ar kuru atceļ Regulas (EK) Nr. 1765/82, (EEK) Nr. 1766/82 un (EEK) Nr. 3420/83 [3] un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 427/2003 [4], un jo īpaši tās 6. un 15. pantu,

pēc apspriedēm Padomdevējā komitejā, kas izveidota attiecīgi ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 un Regulas (EK) Nr. 519/94 4. pantu,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1) Spānijas valdība 2003. gada 20. jūnijā informēja Komisiju, ka, ņemot vērā sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importa tendences, ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 3285/94 un (EK) Nr. 519/94, iesniedza informāciju, ietverot pieejamus pierādījumus, kā noteikts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 3285/94 10. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 8. pantu, un lūdza, lai Komisija saskaņā ar šiem instrumentiem pieņem aizsardzības pasākumus.

(2) Spānija apgalvoja, ka attiecīgā produkta imports strauji un būtiski pieaudzis gan vispārīgi, gan relatīvi attiecībā pret Kopienas ražošanu un patēriņu. Turklāt Spānija aizbildinājās, ka importa apjoma pieaugums Eiropas Kopienā negatīvi ietekmējis cenu līmeni Kopienā un Kopienas ražotāju tirgus daļu un pārdotos apjomus, radot tiem nopietnu kaitējumu. Spānija steidzināja Kopienas aizsardzības pasākumu pieņemšanu.

(3) Komisija informēja visas dalībvalstis par situāciju un apspriedās ar tām par importa noteikumiem un nosacījumiem, importa tendencēm un to radīto nopietno kaitējumu vai draudiem, kā arī par dažādajiem ekonomikas un tirgus stāvokļa aspektiem attiecībā uz attiecīgajiem Kopienas produktiem.

(4) Komisija 2003. gada 11. jūlijā uzsāka izmeklēšanu saistībā ar nopietnu kaitējumu vai kaitējuma draudiem Kopienas ražotājiem, kas ražo importētajam produktam līdzīgus vai tieši konkurējošus produktus.

(5) Pēc iepriekšējas izmeklēšanas Komisija piemēroja pagaidu aizsardzības pasākumus pret konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu saskaņā ar Komisijas 2003. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2003 [5].

(6) Komisija pēc tam veica visaptverošu izmeklēšanu saistībā ar attiecīgo produktu un oficiāli informēja eksportējošos ražotājus un importētājus, kā arī to zināmās pārstāvju organizācijas, par kuru ieinteresētību bija zināms, eksportētājvalstu pārstāvjus un Kopienas ražotājus.

(7) Daži ražotāji eksportētāji, Kopienas ražotāji un importētāji iesniedza rakstiskas atsauksmes. Visas ieinteresētās puses, kas noteiktajā termiņā lūdza iespēju būt uzklausītām un norādīja, ka lietas izskatīšanas rezultāti var tās ietekmēt un ka ir īpaši iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tādu iespēju guva. Ieinteresēto pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes izskatīja un vajadzības gadījumā ņēma vērā, izdarot galīgos atzinumus. Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai pieņemtu galīgu lēmumu.

2. IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1. ATTIECĪGAIS PRODUKTS UN LĪDZĪGS VAI TIEŠI KONKURĒJOŠS PRODUKTS

2.1.1. Attiecīgais produkts

(8) Produkts, par kuru Komisiju informēja, ka, ņemot vērā importa tendences, acīmredzot ir jāievieš aizsardzības pasākumi, ir konkrēti sagatavoti vai konservēti mandarīni (ieskaitot tanžerīnus un sacumas), klementīni, vilkingi un citi līdzīgi citrusu hibrīdi, kuru sastāvā nav spirta piedevas, bet ir cukura piedeva (attiecīgais produkts).

(9) Attiecīgais produkts pašlaik ir klasificēts kā produkts, kura KN kodi ir 20083055 un 20083075. Šie KN kodi atbilst attiecīgajam produktam tiešajā iesaiņojumā attiecīgi ar tīro svaru virs 1 kg un tīro svaru, kas nepārsniedz 1 kg.

(10) Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgo produktu iegūst, mizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam konservē cukursīrupā (14 līdz 16 %). Mizošanu un sadalīšanu daiviņās var veikt vai nu ar rokām, vai mehanizēti.

(11) Attiecīgo produktu ražo dažādā svarā, lai tas atbilstu gan patērētāju tirgus, gan sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas nozares pieprasījumam. Lielāko daļu patērētāju tirgus aizņem 312 g tīrā svara/(175 g bez šķidruma) iesaiņojums, kaut arī palielinās lielāka svara – 850 g/(480 g) – iesaiņojuma pārdošanas apjoms. Lielākus iesaiņojumus, jo īpaši 2,65 kg/(1500 g) un 3,1 kg/(1700 g), izmanto sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas nozarē, bet 2,65 kg iesaiņojums ir vispopulārākais.

(12) Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu "mandarīns". Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti tam, lai tos lietotu svaigā veidā vai gatavotu sulas, vai konservētu. Tie ir līdzīgi, un, patiešām, svaigiem mandarīniem (ieskaitot tanžerīnus un sacumas), klementīniem, vilkingiem un līdzīgiem citrusu hibrīdiem visiem ir viens KN kods sešu ciparu līmenī (080520).

(13) Daži ražotāji eksportētāji paziņoja, ka ne tikai konservēti mandarīni, bet visi augļu konservi jāuzskata par vienu attiecīgo importēto produktu.

(14) Komisija noraidīja šo argumentu un apstiprināja, ka ir atšķirība starp konservētiem mandarīniem un citiem augļu konserviem. Svaigiem augļiem, no kuriem ražoti cita veida konservi, ir citi kombinētās nomenklatūras kodi sešu ciparu līmenī. Kaut arī ir tiesa, ka uz mandarīniem un pārējiem augļu konserviem attiecas viens HS kods, kas ir 2008, tas attiecas arī uz citiem atšķirīgiem produktiem. Tādēļ to, vai uz produktu attiecas HS kods 2008, pašu par sevi neuzskata par svarīgu faktoru. Kaut arī dažāda veida augļu konserviem (gan no vienas, gan dažādām šķirnēm) ir dažas kopīgas īpašības (piemēram, ilgs glabāšanas laiks, konservēšana cukursīrupā vai augļu sulā), to garša, struktūra, forma un krāsa atšķiras un tos nevar viegli aizstāt ar mandarīniem. Kaut arī visi ir pārtikas produkti, atšķiras arī to galvenais galapatēriņš. Turklāt katra produkta pārstrādes process ir atšķirīgs (atkarīgs no tā, vai produkts ir jāžāvē, jāmizo, jāsmalcina, jāsagriež šķēlītēs vai jāsadala daiviņās).

(15) Izskanēja arī arguments, ka sagatavoti un konservēti augļi un svaigi augļi ir viens attiecīgais importētais produkts. Arī šo argumentu noraidīja. Uz sagatavotiem un konservētiem augļiem četru ciparu līmenī attiecas cita tarifa klasifikācija nekā uz svaigiem augļiem. Svaigi augļi nav pārstrādāti un tiem ir ierobežots glabāšanas laiks. Tos mazgā, mizo, atbrīvo no kauliņiem, sagriež, sasmalcina vai citādi pārstrādā galvenokārt to tiešais patērētājs. Ir vispārīgs uzskats, ka svaigiem augļiem ir atšķirīgas īpašības, piemēram, garša, struktūra u.c. nekā sagatavotiem un konservētiem augļiem, kā arī dažāds izlietojums.

(16) Neatkarīgi no tā, ka attiecīgo produktu var ražot no vairākiem atšķirīgiem mazu citrusaugļu veidiem, ka tam ir atšķirīgas īpašības un ka tas ir iesaiņots dažāda lieluma tiešos iesaiņojumos, Komisijas aptauja liecina, ka tiem visiem ir identiskas vai līdzīgas fizikālās īpašības, izlietojums un pielietojums. Tādēļ Komisijas secinājums ir tāds, ka attiecīgais produkts ir viens produkts, kas atbilst kādam no attiecīgajiem iepriekš minētajiem KN kodiem.

2.1.2. Līdzīgi vai tieši konkurējoši produkti

(17) Komisija ir pārbaudījusi, vai Kopienas ražotāju ražotais produkts (še turpmāk – "līdzīgais produkts") ir līdzīgs attiecīgajam importētajam produktam.

(18) Attiecīgajam ražotajam produktam ir dažādas īpašības, pārsvarā 10 % vai mazāk no tā ir daiviņās sadalīti augļi (ko sauc par "augstākās kvalitātes produktu"). Visus pārējos sauc par "standarta produktu". Daži eksportētāji un importētāji, kas sadarbojās, aizbildinājās, ka Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes konservētajiem mandarīniem ir labāka kvalitāte nekā ES izcelsmes konservētajiem mandarīniem, jo tie ir mizoti ar rokām, apgalvojot, ka starp ĶTR importētajiem mandarīniem parasti ir mazāks procentuālais daudzums salauztu daiviņu. Tomēr, kaut gan lielākā daļa importēto mandarīnu ir ĶTR izcelsmes mandarīni, tas ir pretrunīgs pierādījums attiecībā uz attiecīgā produkta un līdzīgā produkta kvalitāti/redzamo kvalitāti, un šo apgalvojumu par kvalitāti nevarēja pamatot:

- viens importētājs tirgoja gan augstas kvalitātes attiecīgo produktu, gan arī zemas kvalitātes produktu. Pārbaudes rezultāti liecināja, ka 2002. gadā tas no Spānijas iepirka nedaudz vairāk augstas kvalitātes produktu nekā no ĶTR un visus zemas kvalitātes produktus importēja no ĶTR;

- Kopienas ražotāji, lai nodrošinātu sava produkta kvalitāti un visaugstākos higiēnas standartus, ir būtiski investējuši ekstensīvās modernizācijas programmās un to ražošanas procesi ir īpaši automatizēti. Kopienas ražotāji uzsvēra, ka, raizējoties par stingrību attiecībā uz importētajiem produktiem piemērotajām higiēnas pārbaudēm konservēšanas procesā, dažās valstīs patērētāji dod priekšroku konservētiem mandarīniem, ko ražojuši Kopienas ražotāji.

(19) Šajos apstākļos Komisijas secinājums par šo jautājumu ir tāds, ka starp attiecīgā produkta un Kopienas ražotāju ražotā produkta faktisko vai redzamo kvalitāti nav būtiskas atšķirības, kaut arī nelielas faktiskās un redzamās kvalitātes atšķirības tomēr ir.

(20) Komisija, izdarot secinājumus, jo īpaši ņēma vērā šādus izmeklēšanas secinājumus:

a) importētajam produktam un Kopienas produktam ir vienāda starptautiskā klasifikācija attiecībā uz tarifu HS koda līmenī (seši cipari). Turklāt tiem ir vienādas vai līdzīgas fizikālās īpašības, piemēram, garša, izmērs, forma un struktūra. Bija dažas atšķirības attiecībā uz kvalitāti, bet pārsvarā patērētāji tās neuztvēra. Turklāt, tā kā uz dažu to importēto produktu etiķetēm, kurus pārdod Eiropas tirgū, nav norādīta izcelsme, patērētājiem ir grūti atšķirt ES produktu no importēta produkta;

b) importēto produktu un Kopienas produktu pārdeva, izmantojot līdzīgus vai identiskus tirdzniecības kanālus, informācija par cenu pircējiem bija uzreiz pieejama, un attiecīgais produkts un Kopienas ražotāju produkts konkurēja galvenokārt cenas ziņā;

c) gan attiecīgais produkts, gan Kopienas produkts ir paredzēti vienam un tam pašam vai līdzīgam galapatēriņam, tādējādi tie bija alternatīvi jeb aizstājoši produkti un tos bija viegli savstarpēji aizstāt;

d) importēto produktu un Kopienas produktu patērētāji uztvēra kā alternatīvas, lai apmierinātu konkrētu vēlmi vai pieprasījumu, un šajā ziņā dažu eksportētāju un importētāju norādītās atšķirības bija tikai nelielas izmaiņas.

(21) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, par spīti iespējamām atšķirībām attiecībā uz produktu īpašībām un kvalitāti, kas norādītas iepriekš minētajos iesniegumos, importētais produkts un Kopienas produkts ir "līdzīgi produkti".

2.2. KOPIENAS RAŽOTĀJU DEFINĪCIJA

(22) Kopējais attiecīgā produkta ražošanas apjoms Kopienā 2002./2003. gada konservēšanas sezonā bija aptuveni 40000 tonnas. Visa attiecīgā produkta ražošana Kopienā veikta Spānijā.

(23) Astoņi Kopienas ražotāji (konservu ražotāji), kas neierobežoti sadarbojās izmeklēšanā, visi ir tādu asociāciju dalībnieki, kas integrētas Spānijas augļu un dārzeņu pārstrādes asociāciju valsts federācijā (FNACV). Kopējais attiecīgā produkta ražošanas apjoms Kopienā 2002./2003. gadā bija 39600 tonnas, no kurām iepriekš minētie ražotāji saražoja 34150 tonnas, kas ir vairāk nekā 85 % no Kopienas kopējās produkcijas. Tādējādi tie pārstāv lielāko daļu Kopienas kopējās produkcijas Regulas (EK) Nr. 3285/94 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta un Regulas (EK) Nr. 519/94 15. panta 1. punkta nozīmē. Attiecībā uz šo procedūru tos attiecīgi uzskata par Kopienas ražotājiem.

3. IMPORTA APJOMA PALIELINĀŠANĀS

3.1. IEVADS

(24) Komisija ir pārbaudījusi, vai attiecīgo produktu importē Kopienā tik ļoti palielinātos daudzumos, vispārīgi vai attiecībā uz Kopienas kopējo produkciju, un/vai ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kas rada vai varētu radīt Kopienas ražotājiem nopietnu kaitējumu. Šinī saistībā Komisija ir pievērsusi uzmanību attiecīgā produkta importam visnesenākajā laika posmā, par kuru bija pieejami dati. Turpmāk sniegtajā tabulā norādīta importa attīstība laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2002./2003. gadam.

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

ES imports | 16347 | 17573 | 20335 | 44804 | 44813 |

Kopienas produkcija | 81869 | 75767 | 60462 | 60329 | 39600 |

Imports/Produkcija | 20 % | 23 % | 34 % | 74 % | 113 % |

3.2. IMPORTA APJOMS

(25) Laika posmā no 1998./1999. gada līdz 1999./2000. gadam importa apjoms palielinājās par apmēram 7 %. Nākamajā gadā pieaugums palielinājās par apmēram 16 %, importa apjomam palielinoties līdz 20335 tonnām 2000./2001. gadā. Pēc tam bija ievērojams importa apjoma palielinājums laika posmā no 2000./2001. gada līdz 2001./2002. gadam. Importa apjoms palielinājās par 120 %, viena gada laikā sasniedzot 44804 tonnas, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā importa līmenis 1998./1999. gadā. Aptuveni šajā pašā līmenī imports saglabājās 2002./2003. gada konservēšanas sezonā.

Šīs tendences apstiprina jaunākie pieejamie dati. Jaunākā informācija liecina, ka imports uz ES 2003. gadā (pēdējais laika posms, par ko pieejami dati) sasniedza aptuveni 54000 tonnas, sasniedzot visaugstāko līmeni pēdējā ceturksnī, kad importa apjoms bija vairāk nekā 17000 tonnas, neskatoties uz to, ka 2003. gada 9. novembrī ieviesa pagaidu aizsardzības pasākumus.

(26) Attiecībā pret Kopienas kopējo produkcijas apjomu importa apjoms palielinājās no 20 % 1998./1999. gadā līdz 34 % 2000./2001. gadā, līdz 74 % 2001./2002. gadā un līdz 113 % 2002./2003. gadā. Šīs tendences apstiprina jaunākā informācija.

3.3. IMPORTA TIRGUS DAĻA

| 1998/99 | 1999/00 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Importa tirgus daļa | 20 % | 24 % | 31 % | 56 % | 62 % |

(27) Importa tirgus daļa laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam palielinājās no 20 % līdz 31 %, pirms tā gandrīz divkāršojās līdz 56 % 2001./2002. gadā. Importa tirgus daļa 2002./2003. gadā joprojām palielinājās līdz 62 % no patēriņa. Komisijas secinājums ir tāds, ka nesenos pieaugumus var uzskatīt par pēkšņiem, straujiem un būtiskiem, salīdzinot ar attīstību iepriekšējās konservēšanas sezonās.

4. IMPORTA CENAS

Avots:

EUROSTAT

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Cena EUR/tonna | 631 | 670 | 792 | 691 | 605 |

(28) Importētā produkta vidējā cena (CIF cena uz ES robežas) pieauga par 6 % laika posmā no 1998./1999. gada līdz 1999./2000. gadam un pēc tam vēl par 18 % laika posmā no 1999./2000. gada līdz 2000./2001. gadam, pirms 2001./2002. gadā tā kritās par 13 % līdz 691 EUR par tonnu. Vidējā cena 2002./2003. gadā turpināja kristies, sasniedzot 605 EUR. Komisija ņem vērā, ka, kaut arī cenas pieauga 2000./2001. gadā, galvenais importa apjoma pieaugums notika 2001./2002. gadā attiecībā pret cenu samazinājumu, un ka cenas turpināja kristies 2002./2003. gadā (par 12 %).

(29) Cenu krišanās tendenci apstiprina jaunākie pieejamie dati. Atjauninātā informācija, ko importētāji snieguši par importa un tālākpārdošanas cenām un daudzumiem laika posmā no 2003. gada aprīļa līdz 2003. gada decembrim, liecina, ka cenas šajā laika posmā kritušās vēl par 13,5 %. Tā kā konservētu mandarīnu eksporta cenas faktūrrēķinā parasti norāda ASV dolāros, ASV dolāra kritums pret eiro ir veicinājis cenu turpmāku samazināšanos. Vidējais maiņas kurss bija 1,15 USD pret EUR laika posmā no 2003. gada aprīļa līdz decembrim, salīdzinot ar 1,08 USD pret EUR 2002./2003. gada periodā, samazinoties par 6,6 %. Tā kā vispārējais cenu kritums bija 13,5 %, šķiet, ka šis kritums nav attiecināms tikai uz maiņas kursa svārstībām, bet arī uz cenu faktisku kritumu mēnešos pirms pagaidu pasākumu ieviešanas un īsi pēc tam.

(30) Novērtējot iespējamās cenu tendences nākotnē, Komisija arī ņem vērā, ka galvenais sacumu tirgus mazumtirgotājs Vācijā ir pazeminājis standarta 314 ml kārbas cenu no 0,35 eiro uz 0,29 eiro pēc 2004. gada 5. janvāra (t.i., pēc pagaidu pasākumu ieviešanas).

5. NEPAREDZĒTI NOTIKUMI

(31) Pēdējos piecos gados ir bijuši vairāki notikumi, kas radīja attiecīgā produkta strauju importa apjoma pieaugumu, jo īpaši attiecībā uz importu no ĶTR. Šie notikumi nevarēja būt paredzami Urugvajas kārtas pabeigšanas laikā. Jāatzīmē, ka analīze ir īpaši vērsta uz ĶTR, jo vairāk nekā 98 % attiecīgā produkta importa ES ir Ķīnas izcelsmes produktu imports.

(32) Līdz pagājušā gadsimta 90.–to gadu vidum attiecīgā produkta ražošanas jauda ĶTR bija pietiekama, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu un eksportētu produktu uz tai visienesīgākajiem eksporta tirgiem, proti, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (Rietumkrastu). Ķīnas eksports uz Kopienu bija neliels un salīdzinoši stabils.

(33) Turpmāk sniegtajā tabulā norādīti vispasaules patēriņa un ĶTR ražošanas jaudas, produkcijas, eksporta un vietējā patēriņa aprēķini konservēšanas sezonām no 1998./1999. gada līdz 2002./2003. gadam, kas indeksēti, pieņemot, ka novērtētais patēriņš visā pasaulē 1998./1999. gadā bija 100 punkti.

Avots:

EUROSTAT un cita plaši pieejamā informācija, kā arī izmeklēšanas gaitā iesniegtā informācija. Dati ir indeksēti, jo persona, kas sniedza datus par Ķīnu, pieprasīja, lai tos uzskatītu par konfidenciāliem datiem.

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Patēriņš visā pasaulē | 100 | 115 | 113 | 137 | 141 |

Ķīnas ražošanas jauda | 70 | 96 | 113 | 139 | 148 |

Ķīnas produkcija | 57 | 82 | 86 | 109 | 124 |

Ķīnas vietējais patēriņš | 5 | 9 | 12 | 16 | 20 |

Ķīnas kopējais eksports (novērtējums) | 48 | 65 | 70 | 96 | 104 |

(34) Ķīnas vietējais patēriņš 1998./1999. gadā bija 5 punkti, savukārt ražošanas jauda bija 70 punkti, bet faktiskā ražošana 57 punkti (daudz vairāk nekā vajadzīgs, lai apmierinātu vietējā tirgus vajadzības). Līdz 2002./2003. gadam Ķīnas vietējais patēriņš bija palielinājies līdz 20 punktiem, bet Ķīnas ražošanas jauda pieaugusi līdz 148 punktiem, un faktiskā produkcija bija sasniegusi 124 punkti (88 % no novērtētā patēriņa visā pasaulē). Kaut arī patēriņš Ķīnā bija strauji pieaudzis, faktiski tas saglabājās neliels. Kaut arī patēriņa apjoms visā pasaulē palielinājās, tas notika ļoti pakāpeniski (apmēram par 7 % gadā). Šādos apstākļos nevarēja paredzēt, ka Ķīnas ražošanas jauda varētu pieaugt par 16 % gadā un 2002./2003. gadā pārsniegt patēriņa apjomu visā pasaulē, neatstājot telpu citiem ražotājiem. Tā kā ĶTR vietējais patēriņš ir palielinājies tikai par 20 punktiem, Ķīnas ražošanas jaudas un produkcijas palielinājums nepārprotami pastiprināja spiedienu uz ĶTR, lai tā eksportētu ļoti lielus daudzumus (un tiešām, attiecīgajā periodā eksports vairāk nekā divkāršojās no 48 līdz 104 punktiem). Šos skaitļus var norādīt konkrētā kontekstā, ņemot vērā to, ka Ķīnas eksporta apjoms 2002./2003. gadā bija vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā kopējais novērtētais patēriņš Eiropas Kopienā minētajā gadā.

(35) Acīmredzot ES un ASV tirdzniecības strīds par hormoniem gaļā arī bija faktors, kas palielināja Ķīnas eksporta apjomu uz ES. To produktu sarakstā, uz kuriem Amerikas Savienotās Valstis ierosināja attiecināt pretpasākumus saistībā ar minēto strīdu, iekļāva attiecīgo produktu. Šķiet, ka Ķīnas ražotāji to uztvēra kā iespēju būtiski palielināt eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai aizstātu ES produktu, un veicināja vērā ņemamu Ķīnas konservēšanas jaudas palielināšanos. Tomēr šo iespēju neīstenoja un ĶTR radās ievērojama pārprodukcija, attiecībā uz kuru Ķīnai vajadzēja rast alternatīvu noietu. Vispievilcīgākais tirgus izrādījās ES, un ĶTR ievērojami palielināja savu eksportu uz ES tirgu.

(36) Arī Ķīnas monetārā politika, saskaņā ar ko juaņas attiecībā pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru ir aptuveni 8,28 juaņas/USD, par spīti manāmajām atšķirībām starp šo divu valūtu relatīvajām vērtībām ir veicinājusi eksportu. Tas vēl iespējamāku padarīja faktu, ka attiecīgo produktu, visticamāk, eksportēs, nevis pārdos Ķīnas vietējā tirgū. Turklāt pēc ASV dolāra vērtības negaidītās krišanās attiecībā pret eiro pēc 2000. gada oktobra juaņa zaudēja vērtību, salīdzinot ar eiro, kas Eiropas tirgu darīja vēl pievilcīgāku Ķīnas eksportētājiem.

(37) Visbeidzot, Komisijas veiktās analīzes secinājums ir tāds, ka neparedzētos notikumus, kas izraisīja importa pieaugumu Kopienā, veido vairāki vienlaicīgi faktori: nepieredzētais Ķīnas ražošanas jaudas pieaugums, kas izraisīja spiedienu, kurš radīja vajadzību eksportēt; iespēja, ka Amerikas Savienoto Valstu pretpasākumi saistībā ar hormonu strīdu varētu izslēgt ES produktu no ASV, sekmējot ĶTR ražošanas jaudas pieaugumu un tātad arī ražošanu; patērētāju izvēles izmaiņas 2001. gadā un turpmāk un Ķīnas valdības noteiktā valūtas maiņas kursa politika, ko papildināja ASV dolāra negaidītā krišanās pēc 2000. gada oktobra. Šis faktoru apvienojums, pilnīgi neparedzams Urugvajas kārtas beigās, radīja nosacījumus nepieredzētam importa apjoma pieaugumam Kopienā.

6. NOPIETNS KAITĒJUMS

6.1. IEVADS

(38) Lai galīgi noteiktu, vai Kopienas līdzīgā produkta ražotājiem ir radies nopietns kaitējums, t.i., ievērojama vispārējā Kopienas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās, Komisija pabeidza visu to attiecīgo objektīvo un aprēķināmo faktoru novērtējumu, kuri ietekmē Kopienas ražotāju stāvokli. Jo īpaši attiecībā uz attiecīgo produktu Komisija novērtēja ražošanas jaudas, produkcijas, jaudas izmantošanas, nodarbinātības, produktivitātes, naudas plūsmas, ieguldītā kapitāla peļņas, iekšējās izmantošanas, krājumu, patēriņa, pārdošanas apjomu, tirgus daļas, cenas, cenu samazinājuma un rentabilitātes attīstības gaitu laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2002./2003. gada sezonām.

(39) Sniegta arī Kopienas patēriņa analīze, kaut arī tas nav kaitējuma rādītājs.

6.1.1. Patēriņš

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Patēriņš (t) | 80065 | 74056 | 65676 | 80960 | 72843 |

(40) Attiecīgā produkta patēriņu Kopienā noteica, pamatojoties uz Kopienas ražotāju un pārējo ES ražotāju pārdošanas kopapjomu un attiecīgā produkta kopējo importu Kopienā atbilstoši EUROSTAT sniegtajiem datiem.

(41) Laka posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam patēriņš Kopienā samazinājās par 18 %, t.i., no 80065 tonnām līdz 65676 tonnām. Laika posmā no 2000./2001. gada līdz 2001./2002. gadam tas palielinājās par 23 %, sasniedzot augstāko līmeni izskatāmajā laika posmā (80960 tonnas). Visnesenākajā sezonā (2002./2003. gads) patēriņš samazinājās par 10 %, salīdzinot ar 2001./2002. gadu, un patēriņš tuvinājās tā vidējam apjomam izvērtējamā laika posmā (74720 tonnas gadā).

6.1.2. Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Jauda (t) | 126760 | 129260 | 129260 | 129260 | 129260 |

Jaudas izmantojums | 65 % | 59 % | 47 % | 47 % | 31 % |

(42) Komisija ir veikusi Kopienas ražotāju ražošanas jaudas analīzi, pamatojoties uz ražošanas jaudu visai sezonai (no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim). Līdzīgo produktu ražo no novembra līdz februārim, izmantojot ražošanas iekārtas, no kurām dažas pārējā gada laikā var izmantot arī citu augļu un dārzeņu pārstrādei. Tomēr no novembra līdz februārim nav citu augļu vai dārzeņu, kas attiecīgajos reģionos (Valensija un Mursija Spānijā) būtu pieejami pārstrādei.

(43) Izmeklēšanas rezultāti apstiprināja, ka kopējā novērtētā teorētiskā ražošanas jauda visā izmeklēšanas periodā saglabājās stabila un minētajā periodā bija tikai viens palielinājums (2 %), kas reģistrēts no 1998./1999. gada līdz 1999./2000. gadam.

(44) Jaudas izlietojums laika posmā no 1998./1999. gada līdz 1999./2000. gadam samazinājās no 65 % līdz 59 %. Šo kritumu daļēji var izskaidrot ar jaudas palielināšanos par 2 % minētajā gadā, tomēr galvenokārt tas skaidrojams ar ražošanas apjoma samazināšanos par 7,5 %, proti, no 81869 tonnām līdz 75767 tonnām. Vēl par 12 procentu punktiem jaudas izlietojums kritās 2000./2001. gadā (līdz 47 %). Nākamajā gadā tas saglabājās stabils, bet tad samazinājās līdz 31 % (kritums par 16 procentu punktiem) 2002./2003. gadā. Jaudas izlietojuma kritums 1999./2000. gadā un turpmāk atspoguļo ražošanas apjoma samazināšanos tajos pašos laika posmos.

6.1.3. Kopienas ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Ražošanas apjoms (t) | 81869 | 75767 | 60462 | 60329 | 39600 |

(45) Kopienas ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms samazinājās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam – no 81869 tonnām līdz 60329 tonnām. Pēc tam ražošanas apjoms samazinājās vēl par 35 % 2002./2003. gada sezonā, sasniedzot savu zemāko līmeni izpētes periodā.

(46) Ražošanas tendenci apstiprina jaunākie pieejamie dati (2003./2004.), kas norāda uz turpmāku ražošanas apjoma samazināšanos līdz 26165 tonnām (daļēji dati). Kopienas ražotāji nevar veikt ieguldījumus un plānot ražošanu, ja tiem nav iepriekšēja pasūtījuma no saviem lielākajiem klientiem. Tomēr tie nespēj iegūt šādus pasūtījumus, jo nevar konkurēt cenas ziņā.

6.1.4. Nodarbinātība

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Nodarbinātība (perioda beigas) | 2502 | 2441 | 2462 | 2419 | 2343 |

(47) Nodarbinātība saistībā ar attiecīgo produktu samazinājās 1999./2000. gadā. Tā nedaudz uzlabojās 2000./2001. gadā, pirms kritās atkal 2001./2002. gadā un 2002./2003. gadā. Papildus Kopienas ražotāju reģistrētajam nodarbinātības kritumam piecu gadu laikā samazinājās arī nodarbinātība mandarīnu konservēšanas nozarē Kopienā, jo daži attiecīgā produkta ražotāji Kopienā pārtrauca šo darbību jau pirms aizsardzības izmeklēšanas uzsākšanas. Jāatzīmē, ka lielais vairums darbaspēka ir sezonas darbinieki. Tādēļ šī tabula jāskata saistībā ar nākamo tabulu par nostrādātajām stundām.

6.1.5. Nostrādātās stundas un darba ražīgums

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Nostrādātās stundas | 944000 | 985000 | 823000 | 861000 | 625000 |

Ražīgums (nostrādātās stundas/tonnas) | 15,9 | 16,8 | 15,6 | 16,8 | 17,7 |

(48) Nostrādātās stundas, kas ietver sezonas darbinieku nodarbinātību, sniedz precīzāku priekšstatu par Kopienas ražotāju ietekmi uz nodarbinātību. Nostrādāto stundu skaits arī sniedz daudz precīzāku ražīguma mērīšanas bāzi nekā nodarbināto skaits.

(49) Kopumā novērojama vienmērīga nostrādāto stundu skaita samazināšanās, uzrādot kritumu no 861000 tonnām uz 625000 tonnām, kas ir kritums par 27 % visnesenākajā sezonā. Ražīgums nedaudz samazinājās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam, tas ir, no 15,9 nostrādātajām stundām uz saražoto tonnu līdz 16,8 nostrādātām stundām, un turpmāk samazinājās līdz 17,7 stundām pēdējā sezonā (2002./2003. gadā). Jāņem vērā, ka ražīguma izmaiņas lielā mērā rada svaiga produkta raža.

6.1.6. Naudas plūsma un peļņa no ieguldītā kapitāla (ROCE)

Finanšu gads | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | 2002 |

Naudas plūsma (indekss: 1999 = 100) | 2 | 100 | 80 | 116 | – 4 |

ROCE | 15,1 | 18,9 | 9,3 | 9,8 | 8,1 |

(50) Naudas plūsmu un ROCE var izskatīt tikai to uzņēmumu līmenī, kas sadarbojās un ražoja attiecīgo produktu (nevis tikai saistībā ar attiecīgo produktu), un tā norādīta kalendārajos gados. Tādēļ šie rādītāji ir mazāk nozīmīgi nekā pārējie rādītāji. Tomēr var redzēt, ka visnesenākajā laika posmā naudas plūsma un ROCE ir būtiski samazinājušās.

6.1.7. Pārdošanas apjoms

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Pārdošanas apjoms Kopienā (t) | 63718 | 56483 | 45341 | 36156 | 28030 |

(51) Kopienas ražotāju saražotā līdzīgā produkta pārdošanas apjoms Kopienā samazinājās no 63718 tonnām līdz 45341 tonnām laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam, atspoguļojot patēriņa apjoma samazināšanos un importa apjoma palielināšanos minētajā laika posmā. Tomēr par spīti patēriņa apjoma pieaugumam nākamajā gadā pārdošanas apjoms turpināja samazināties laika posmā no 2000./2001. gada līdz 2001./2002. gadam (par 20 %), sasniedzot 36156 tonnas, jo imports vairāk nekā divkāršojās līdz 44804 tonnām. Tas atspoguļo importa pieaugošo dominējošo stāvokli tirgū. Visnesenākajā laika posmā pārdošanas apjoms turpināja samazināties līdz 28030 tonnām 2002./2003. gadā, kas ir zemākais līmenis vēsturē, atspoguļojot 56 % samazinājumu četros gados.

6.1.8. Tirgus daļa

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Tirgus daļa. | 79 % | 76 % | 69 % | 44 % | 38 % |

(52) Kopienas ražotāju tirgus daļa samazinājās no 79 % līdz 69 % laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam, līdz 44 % 2001./2002. gadā un līdz 38 % 2002./2003. gadā. Būtiskie kritumi pēdējās divās sezonās liecina par importa pieaugošo iespiešanos tirgū minētajos laika posmos, kas notika par spīti faktam, ka Kopienas ražotāji laikā no 2000./2001. gada līdz 2001./2002. gadam pazemināja savas cenas par 17 % un 2002./2003. gadā vēl par 6 %.

(53) Cenu kritums un tirgus daļas zaudēšana par labu importam notika tajā pašā laikā, kad ievērojami samazinājās Kopienas ražotāju rentabilitāte (izskatīta tālāk tekstā).

6.1.9. Līdzīgā produkta cena un cenu samazinājums

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Kopienas pārdošanas vienības cenas (EUR/tonna) | 826 | 790 | 925 | 827 | 781 |

Ķīnas eksporta vienības cena, piekaitot muitas nodokli (EUR/tonna) [6] | 732 | 773 | 910 | 790 | 691 |

Cenu samazinājums (EUR/tonna) | 94 | 17 | 15 | 37 | 90 |

Cenu samazinājums | 11 % | 2 % | 2 % | 4 % | 12 % |

(54) Līdzīgā produkta vidējā cena samazinājās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 1999./2000. gadam, bet palielinājās 2000./2001. gadā, sasniedzot 17 % pieaugumu līdz 925 EUR par tonnu. Vidējā cena atkal kritās līdz 827 EUR par tonnu 2001./2002. gadā un turpmāk samazinājās līdz 781 EUR par tonnu 2002./2003. gadā.

(55) Lai noteiktu cenu samazinājuma līmeni, izskatīja informāciju attiecībā uz cenām par salīdzināmiem laika posmiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un par apjomiem, kas pārdoti līdzīgiem klientiem. Pamatojoties uz salīdzinājumu ar vidējo ražotāja cenu, ko noteica Kopienas ražotāji un ražotāji eksportētāji Kopienas importētājiem (CIF cena uz ES robežas, ieskaitot muitas nodokli), vietējās cenas samazināja visos piecos izpētes periodos par 2–12 %.

6.1.10. Rentabilitāte

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Tīrā peļņa/zaudējumi no Kopienas pārdošanas apjomiem | 4,0 % | 0,5 % | 6,8 % | –1,7 % | –4,3 % |

(56) Izskatāmajā piecu gadu periodā Kopienas ražotāju Kopienā pārdoto apjomu rentabilitāte ievērojami mainījās. Zemāko rentabilitāti reģistrēja 2001./2002. gadā un 2002./2003. gadā, bet augstāko – 2000./2001. gadā. Tā kā imports sasniedza augstāko līmeni izvērtējamā periodā, importa vidējā cena 2002./2003. gadā samazinājās līdz 605 EUR par tonnu un Kopienas produkta vidējā cena pazeminājās līdz 781 EUR par tonnu. Šis cenu kritums kopā ar pārdošanas apjoma samazināšanos notika vienlaikus ar Kopienas ražotāju rentabilitātes kritumu no 6,8 % līdz (–1,7 %) 2001./2002. gadā, un šī tendence turpinājās, pasliktinot situāciju līdz (–4,3 %) 2002./2003. gadā.

(57) Mērķa cenas samazinājums atspoguļo apjomu, par kādu importētā produkta cena ir zemāka nekā cena, kādu Kopienas ražotāji varētu cerēt noteikt situācijā, kas nerada zaudējumus. Mērķa cenu samazinājuma līmeni aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto, zaudējumus neradošo cenu par tonnu Kopienas produkta. Šo cenu aprēķināja, ņemot Kopienas produkta attiecīgās ražošanas izmaksas (kas koriģētas, lai ņemtu vērā transporta izmaksas, lai tādējādi nodrošinātu pareizu salīdzinājumu ar importu, kas piegādāts patēriņam galvenajā ģeogrāfiskajā apgabalā), kurām pieskaitīta 6,8 % peļņas norma. Šo peļņas normu uzskatīja par saprātīgu, jo tā attiecas uz Kopienas ražotāju peļņu normālā tirdzniecības situācijā, ko nav ietekmējusi pēkšņa, strauja importa apjoma palielināšanās. Šo cenu, kas nerada zaudējumus, salīdzināja ar vidējo svērto cenu par tonnu attiecīgā importētā produkta laika posmā no 2003. gada aprīļa līdz decembrim tajā pašā tirdzniecības līmenī, pieskaitot CIF cenu uz Kopienas robežas, muitas nodokli, pēcimporta izmaksas un importētāju peļņu. Starpību starp abām minētajām cenām izteica kā procentuālo daļu no importētā produkta CIF cenas uz Kopienas robežas un tādējādi ieguva mērķa cenu samazinājumu, kas ir 57,9 %.

6.1.11. Krājumi

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Noslēguma krājumi (t) | 13016 | 10628 | 11205 | 17279 | 11069 |

(58) Krājumu apmērs samazinājās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam, bet tad ievērojami palielinājās 2001./2002. gadā, pirms 2002./2003. gadā tas kritās līdz 2000./2001. gada līmenim, jo Kopienas ražotāji samazināja lielo krājumu apjomu, samazinot ražošanas apjomu. Krājumu palielinājums 2000./2001. gadā un 2001./2002. gadā notika vienlaicīgi ar Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma samazinājumu Kopienā par 20 %, un konstatēja, ka tas galvenokārt saistīts ar pārdošanas apjoma samazināšanos.

6.1.12. Secinājums

(59) Dati liecina, ka, kamēr ražošanas jauda nedaudz palielinājās izvērtējamā perioda sākumā, ir vērojamas negatīvas tendences attiecībā uz jaudas izlietojumu, ražošanu, nodarbinātību, rentabilitāti, naudas plūsmu un ROCE. Kopumā, ņemot vērā patēriņu, kas samazinājās divus gadus un tad palielinājās gandrīz līdz iepriekšējam līmenim, lai samazinātos atkal 2002./2003. gadā, dati liecina par negatīvu attīstību attiecībā uz pārdošanu, tirgus daļu, cenām un rentabilitāti gan 2001./2002. gadā, gan 2002./2003. gadā. Krājumi palielinājās 2001./2002. gadā, bet samazinājās līdz iepriekšējam līmenim 2002./2003. gadā.

(60) Jo īpaši Komisija atzīmē, ka, kamēr 2001./2002. gadā imports vairāk nekā divkāršojās (44804 tonnas), Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms Kopienā sasniedza zemu līmeni (36156 tonnas) un Kopienas ražotāju rentabilitātes līmenis samazinājās līdz (–1,7 %). Tas notika vienlaicīgi ar patēriņa apjoma palielināšanos minētajā gadā. Ņemot vērā šādu situāciju, kaut arī varētu gaidīt, ka importa apjoms būs vienlīdzīgs patēriņa apjomam un cena stabilizēsies, importa apjoms palielinājās vairāk nekā divkārt un cena gan importētajam produktam, gan Kopienas ražotāju produktam samazinājās.

(61) Turklāt 2002./2003. gadā, kaut arī patēriņš kritās par 10 %, importa apjoma līmenis nesamazinājās un patēriņa apjoma samazināšanās galvenokārt ietekmēja Kopienas ražotājus, kuru pārdošanas apjomi kritās par 22 %, kamēr to noteiktās cenas samazinājās par 6 %. Šo apstākļu dēļ un iepriekšējā gada krājumu pārsniegšanas dēļ Kopienas ražotājiem vajadzēja ievērojami samazināt ražošanas apjomu.

(62) Šādu faktoru kopumu atspoguļo ekonomiskie rādītāji, kas attiecas uz Kopienas ražotājiem. Kopienas ražotāji ir zaudējuši tirgus daļu, kas zemāko līmeni sasniedza 2002./2003. gadā. Tie ir piedzīvojuši arī pārdošanas apjoma samazināšanos absolūtā izteiksmē gan 2001./2002. gadā, gan 2002./2003. gadā. Tādēļ katrā no šiem gadiem tie bija spiesti samazināt ražošanas apjomu. Rezultātā to jaudas izlietojums ir krities gan 2001./2002. gadā, gan 2002./2003. gadā. Arī ražīgums un nodarbinātība ir samazinājušies gan 2001./2002. gadā, gan 2002./2003. gadā. Kopienas ražošanas apjoms un cenu kritums kopumā ir samazinājuši Kopienas ražotāju pārdošanas ieņēmumus par 29 % no 41,9 miljoniem EUR 2000./2001. gadā līdz 29,9 miljoniem EUR 2001./2002. gadā un par 21,9 miljoniem EUR 2002./2003 gadā. Tajā pašā laikā Kopienas ražotāju rentabilitāte samazinājās no 6,8 % līdz (–1,7 %) 2001./2002. gadā un līdz (–4,3 %) 2002./2003. gadā.

(63) Ņemot vērā visus minētos faktorus, Komisija secina, ka Kopienas ražotājiem ir nodarīts nopietns kaitējums.

7. CĒLOŅSAKARĪBA

(64) Lai izpētītu cēloņsakarību starp pieaugošo importa apjomu un nopietno kaitējumu un lai nodrošinātu to, ka citu faktoru radīto kaitējumu nesaista ar pieaugošo importa apjomu, Komisija veikusi šādus pasākumus:

- to faktoru kaitējumu radošās sekas, kurus uzskata par kaitējuma radītājiem, ir atšķirtas viena no otras,

- šīs kaitējuma sekas ir attiecinātas uz faktoriem, kuri tās rada,

- pēc tam, kad kaitējumu saistīja ar visiem cēloņu faktoriem, kādi bija, Komisija ir noteikusi, vai importa apjoma pieaugums ir "faktisks un nozīmīgs" nopietna kaitējuma cēlonis.

7.1. KAITĒJUMA RADOŠO FAKTORU ANALĪZE

7.1.1. Pieaugošā importa apjoma sekas

(65) Mandarīnu konservu tirgus ir pārskatāms attiecībā uz piegādes un patērētāju avotiem. Tā kā konservēti mandarīni būtībā ir plaša patēriņa prece, attiecīgais produkts un līdzīgais produkts konkurē galvenokārt cenas ziņā.

(66) Laika posmā no 2000./2001. gada līdz 2002./2003. gadam importa tirgus daļa palielinājās no 31 % līdz 56 % un tad līdz 62 %, kamēr Kopienas ražotāju tirgus daļa samazinājās no 69 % līdz 44 % un tad līdz 38 %. Tajā pašā laika posmā importa apjoms palielinājās no 34 % līdz 74 % un pēc tam līdz 113 % no Kopienas produkcijas, kas norāda, ka importa apjoms arī ir palielinājies attiecībā pret produkciju uz Kopienas ražotāju rēķina.

(67) Attiecībā uz cenām laika posmā no 2000./2001. gada līdz 2002./2003. gadam importētā produkta vidējā vienības cena saskaņā ar EUROSTAT datiem Kopienas tirgū samazinājās no 792 EUR līdz 691 EUR un tad līdz 605 EUR par tonnu. Tajā pašā laika posmā Kopienas produkta vidējā vienības cena samazinājās no 925 EUR līdz 827 EUR un tad līdz 781 EUR par tonnu. Tikai līdzīgā produkta vidējās cenas par vienību samazināšanās vien ietekme uz Kopienas ražotāju pārdošanas ieņēmumiem Kopienā būtu samazinājums par 11 % (4,4 miljoni EUR) 2001./2002. gadā un turpmāks samazinājums par 6 % (1,7 miljoni EUR) 2002./2003. gadā. Ņemot vērā vienlaicīgo pārdošanas apjomu samazināšanos, faktiskais pārdošanas ieņēmumu samazinājums Kopienā bija 12 miljoni EUR 2001./2002. gadā un 8 miljoni EUR 2002./2003. gadā. Šie pārdošanas ieņēmumu samazinājumi (kopā ar pieaugušajām izmaksām) izraisīja nozīmīgu rentabilitātes kritumu un 1,7 % zaudējumus Kopienas ražotājiem 2001./2002. gadā un 4,3 % zaudējumus 2002./2003. gadā.

(68) Iepriekšminēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka ir saistība starp importa pieaugumu par zemām cenām un nopietno kaitējumu, kas radīts Kopienas ražotājiem, un ka importa apjoma pieaugums ir radījis kaitējumu, kas jo īpaši izpaužas kā lejupvērsts spiediens uz cenām un Kopienas ražotāju pārdotā apjoma samazinājums Kopienas tirgū.

7.1.2. Patēriņa izmaiņu ietekme

(69) Komisija ir veikusi rūpīgu izmeklēšanu attiecībā uz patēriņa apjoma samazināšanās kaitējumu radošajām sekām laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam. Minētais samazinājums ir jāskata saistībā ar kopējo tendenci piecu gadu periodā, par kuru notiek izmeklēšana. Patēriņa apjoms samazinājās no 80065 tonnām 1998./1999. gadā līdz 74056 tonnām 1999./2000. gadā un 65676 tonnām 2000./2001. gadā, bet pēc tam palielinājās par 15284 tonnām līdz 80960 tonnām 2001./2002. gadā, pirms tas atkal samazinājās līdz 72843 tonnām 2002./2003. gadā.

(70) Komisija atzīmēja, ka tikmēr, kamēr patēriņa apjoms pazeminājās līdz zemākajam līmenim izvērtējamā laika posmā 2000./2001. gadā, tas bija arī gads, kurā Kopienas ražotāji sasniedza augstāko rentabilitātes līmeni (6,8 %). No otras puses, patēriņa apjoms palielinājās 2001./2002. gadā līdz 80960 tonnām (tā augstākais līmenis šajā periodā), bet tajā pašā laikā Kopienas ražotāju rentabilitāte samazinājās līdz (–1,7 %). Tādēļ nav skaidras saistības starp pašu patēriņu un rentabilitāti un Kopienas ražotāju kopējo ekonomikas stāvokli.

(71) Izskatot patēriņa ietekmi uz Kopienas ražotāju rentabilitāti, jāņem vērā visu tirgus dalībnieku reakcija uz patēriņa izmaiņām. Šajā saistībā konstatēja, ka, kamēr Kopienas ražotāji bija spiesti samazināt pārdošanas apjomus Kopienā par aptuveni 9185 tonnām 2001./2002. gadā, salīdzinot ar 2000./2001. gadu, importa tendence bija gluži pretēja – tā apjoms strauji palielinājās (+ 24469 tonnas). Līdzīgi 2002./2003. gadā, kamēr importa apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī, Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms samazinājās par vairāk nekā 8000 tonnām.

(72) Runājot par ietekmi uz cenām, svārstībām attiecībā uz to konservu patēriņu, kuriem ir ievērojams glabāšanas laiks, parasti nevajadzētu būtiski ietekmēt cenu, ja produkcija ir pielāgota tirgus vajadzībām. Šajā saistībā Kopienas ražotāji, acīmredzot, reaģējuši, samazinot gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus lielākā mērā, nekā vajadzīgs, lai piemērotos patēriņa apjoma samazinājumam. To atspoguļo tāds pats krājumu samazinājums.

(73) Līdzīgi, samazinot cenu spiedienu, varētu mazināt zaudējumus radošo ietekmi, kas rodas zemo cenu dēļ. Svarīgākais faktors ir peļņa, kad jebkurš kritums būtu samazināts līdz minimumam, ja cenas un pārdošanas apjomi nebūtu būtiski samazinājušies. Tāpēc ir saprātīgi secināt, ka, ja nebūtu lētā importa straujā pieauguma, patēriņa apjoma samazināšanās nebūtu izraisījusi ievērojamu peļņas samazināšanos.

(74) Ja visi tirgus dalībnieki būtu pielāgojuši ražošanu, Kopienas ražotāji vienalga būtu pārdevuši mazāk 1999./2000., 2000./2001. gadā un 2002./2003. gadā. Savukārt patēriņa apjoms 2001./2002. gadā bija sasniedzis augstāko līmeni kopš 1998./1999. gada un bija aptuveni tādā pašā līmenī kā minētajā gadā. Tomēr Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms 2001./2002. gadā samazinājās, salīdzinot ar 1998./1999. gadu, par 29438 tonnām, kas ir samazinājums par 43 %. Tajā pašā laikā importa apjoms 2001./2002. gadā palielinājās par 28457 tonnām, salīdzinot ar 1998./1999. gadu. Tādēļ importa apjoms ievērojami palielinājās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam par spīti tam, ka patēriņa apjoms bija tikai nedaudz lielāks.

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Patēriņa (t) faktiskā attīstība | 80065 | 74056 | 65676 | 80960 | 72843 |

Faktiskā tirgus daļa | 80 % | 76 % | 69 % | 45 % | 38 % |

Tirgus daļas modelēšana [7] | 80 % | 71 % | 57 % | 45 % | 35 % |

(75) Iepriekšējā tabulā redzams, ka, pat ja patēriņa apjoms būtu palicis nemainīgs visā izpētes periodā, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa tomēr neattīstītos pilnīgi savādāk. Tas pierāda, ka patēriņa attīstībai ir tikai ierobežota ietekme uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu.

(76) Minēto iemeslu dēļ secina, ka, kaut arī ir saikne starp patēriņa apjoma samazināšanos un novēroto kaitējumu radošu ietekmi, šī saikne nav būtiska.

7.1.3. Eksporta izmaiņu ietekme

| 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Eksports (tonnās) | 21316 | 21672 | 14544 | 18099 | 17780 |

(77) Komisija izskatīja arī eksporta apjoma samazināšanās ietekmi. Laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam Kopienas ražotāju konservēto mandarīnu eksporta apjoms samazinājās no 21316 tonnām līdz 14544 tonnām, jo Kopienas ražotāji zaudēja tirgus daļu konkurencē ar ĶTR noteiktajām zemajām cenām (jo īpaši hormonu strīda dēļ, kas izskatīts 35. apsvērumā). No 2000./2001. gada līdz 2001./2002. gadam eksporta apjoms palielinājās līdz 18099 tonnām un 2002./2003. gada sezonā tas palielinājās līdz 17780 tonnām. Piecu gadu laikā eksporta apjoms samazinājās par apmēram 3500 tonnām, kaut arī lielākais samazinājums notika starp 1999./2000. gadu un 2000./2001. gadu. Eksporta apjoms 2001./2002. gadā faktiski pieauga par labu Kopienas ražotājiem. Visnesenākajā laika posmā no 2001./2002. gada līdz 2002./2003. gadam eksports ir samazinājies par 319 tonnām jeb 1,7 %, kas ir tikai 0,8 % no Kopienas ražošanas apjoma minētajā gadā.

(78) Jāatzīmē arī, ka, veicot 6.1.10. iedaļā minēto rentabilitātes aprēķinu, ņemti vērā tikai pārdošanas apjomi Kopienā. Tādēļ reģistrētais Kopienas ražotāju rentabilitātes samazinājums visnesenākajos laika posmos gandrīz nepavisam nav atkarīgs no eksporta ietekmes.

(79) Iepriekšminēto iemeslu dēļ secina, ka ir konkrēta saikne starp eksporta apjoma samazināšanos un novēroto kaitējumu radošo ietekmi, ciktāl, piemēram, samazinātais eksporta apjoms ir veicinājis mazāku ražošanas apjomu un zemāku jaudas izlietojuma līmeni. Tomēr uzskata, ka vislielākā šāda ietekme bija laika posmā no 1999./2000. gada līdz 2000./2001. gadam (kad Kopienas ražotāji vēl guva peļņu), un ka pavisam nelielajam eksporta apjoma samazinājumam, kas notika 2002./2003. gadā un kas līdzvērtīgs mazāk nekā 1 % no Kopienas produkcijas, nebija vērā ņemamas ietekmes.

7.1.4. Jaudas pārpalikuma ietekme

(80) Komisija ir pārbaudījusi, vai kaitīgā ietekme būtu varējusi rasties Kopienas ražotāju jaudas pārpalikuma dēļ. Aprēķinātajā teorētiskajā ražošanas jaudā izmeklēšanas periodā bija tikai pavisam nelielas izmaiņas, kad 1999./2000. gadā ražošanas jauda palielinājās par 2 % līdz 129260 tonnām.

(81) Šis jaudas pieaugums veicināja jaudas izlietojuma samazināšanos 1999./2000. gadā un turpmākajos gados, jo paredzētā vajadzība pēc papildu jaudas neīstenojās. Tādēļ secina, ka ir saikne starp jaudas pieaugumu un kaitējumu radošo ietekmi, kas novērota piecu gadu perioda sākumā, kaut arī papildu jaudas ietekme uz Kopienas ražotāju vispārējo rentabilitāti bija ļoti neliela.

7.1.5. Izejvielu piegādes trūkuma ietekme

(82) Daži eksportētāji iebilda, ka iemesls, kādēļ samazinājās Kopienas ražotāju ražošanas apjomi, bija izejvielu (proti, svaigo mazo citrusaugļu) piegādes trūkums ES tirgū. Tomēr, pamatojoties uz ES svaigo mazo citrusaugļu tirgus izpēti, Komisija secina, ka piegāde bija pietiekama, lai apmierinātu pārstrādes nozares pieprasījumu.

(83) A tabulā norādīta svaigu mazo citrusaugļu (klementīnu, mandarīnu un sacumu) faktiskais ražošanas apjoms laika posmā no 1998. gada līdz 2002. gadam.

A tabula

Avots:

CLAM.

Gads | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | 2002 |

Produkcija | 2329341 | 2823106 | 2511550 | 2379634 | 2650000 |

7.1.6. Pārstrādes nozares pieprasījums pēc svaigiem mazajiem citrusaugļiem.

(84) Pārstrādes nozarē mandarīnu konserviem izmantoto klementīnu un sacumu daudzums laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2002./2003. gadam ir norādīts B tabulā.

B tabula

Sezona | 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Sacumas un klementīni | 120000 | 110000 | 95000 | 95000 | 60000 |

(85) Kā redzams A un B tabulās, svaigu mazo citrusaugļu piegāde ES tirgū bija daudz lielāka nekā pārstrādes nozares pieprasījums.

(86) Tomēr pārstrādes nozare konkurē ar citiem svaigu sacumu un klementīnu pircējiem un tās konkurētspēju, acīmredzot, kavē cenu kritums, kas radies attiecībā uz līdzīgo produktu. Pārstrādei paredzēto svaigo mandarīnu cenu nosaka ar gada līgumiem starp konservētājiem un lauksaimniekiem, par kuriem vienojas sezonas sākumā. C tabulā ir norādīta cena, par kādu mandarīnu audzētāji pārdeva svaigus produktus un produktus konservēšanai.

C tabula

Sezona | 1998/99 | 1999/2000 | 2000/01 | 2001/02 | 2002/03 |

Svaigi (EUR/tonna) | 547 | 498 | 571 | 557 | 527 |

Konservēšanai (EUR/tonna) | 256 | 255 | 313 | 245 | 172 |

(87) Cenu atšķirība atspoguļo divus faktorus. Pirmkārt, Kopienas ražotāji arvien mazāk var piedāvāt pirkšanai izejvielas (svaigas sacumas un klementīnus) par cenām, kas tiem ļauj sasniegt pienācīgu rentabilitātes līmeni. Otrkārt, tā kā Kopienas ražotāji piedāvāja zemas cenas to sacumu audzētājiem, kuras galvenokārt izmanto kā izejvielas konservēšanai, audzētāji pārorientēja savu ražošanu no sacumām uz klementīniem, cenšoties palielināt ražošanas rentabilitāti. Tomēr minētais process nav izrādījies pietiekami izdevīgs, lai tam būtu bijusi ievērojama ietekme uz piegādes pieejamību Kopienas ražotājiem.

(88) Tādēļ Komisija secina, ka piegādes trūkums neradīja kaitējumu Kopienas ražotājiem.

7.1.7. Citi faktori

(89) Galīgās izmeklēšanas laikā Komisijas dienesti neidentificēja un ieinteresētās personas neizvirzīja cēloņsakarības faktorus (izņemot tos, kas iepriekš izskatīti no 7.1.1. līdz 7.1.6. iedaļai).

7.2. SAISTĪBA AR KAITĒJUMU RADOŠO IETEKMI

(90) Nopietnais kaitējums, kas nodarīts Kopienas ražotājiem, izpaudās galvenokārt kā samazināts pārdošanas apjoms, samazinātas cenas par vienību, aizvien sliktāka rentabilitāte un finanšu zaudējumi. Komisija papildus importa apjoma pieaugumam identificēja trīs faktorus, kas veicinājuši kaitējumu: patēriņa apjoma samazināšanās, eksporta apjoma samazināšanās un palielināta jauda.

(91) Pirmkārt, bija patēriņa apjoma samazināšanās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam, pēc kura bija patēriņa apjoma pieaugums 2001./2002. gadā, un pēc tam atkal samazināšanās visnesenākajā laika posmā. Tomēr importa attīstības gaita nepavisam nepielāgojās šim patēriņa modelim, un Komisija uzskata, ka patēriņa apjoma samazināšanās laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2000./2001. gadam būtiski neietekmēja ne apjomu, ne cenas. Patēriņa apjoma samazināšanās 2002./2003. gadā notika vienlaicīgi ar Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu, cenu un rentabilitātes samazināšanos, un Komisija ir secinājusi, ka šī patēriņa apjoma samazināšanās bija faktors, kas sekmēja Kopienas ražotājiem radīto nopietno kaitējumu.

(92) Komisija ir izskatījusi arī Kopienas ražotāju eksporta apjoma samazināšanos piecu gadu periodā. Samazināšanās notika piecu gadu perioda sākumā. Tomēr perioda beigās, kad radās nopietns kaitējums, eksporta apjoms palielinājās un pēc tam nedaudz samazinājās. Tāpēc eksporta attīstība ievērojami mazāk ietekmēja Kopienas ražotājus 2001./2001. gadā un 2002./2003. gadā nekā importa apjoma palielināšanās.

(93) Komisija izskatīja arī jaudas palielināšanos, kas notika 1999./2000. gadā un pēc tam saglabājās. Šīs papildu jaudas izmaksas gadā bija nenozīmīgas.

(94) Komisija, pārliecinājusies par to, ka citu faktoru ietekme nav saistīta ar importa apjoma palielināšanos, atzīmēja, ka ir faktiska un būtiska cēloņsakarība starp Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma, pārdošanas cenu un rentabilitātes samazināšanos un importa apjoma palielināšanos, kas ne tikai palielinājās daudz ātrāk nekā patēriņa apjoms 2000./01. gadā un 2001./2002. gadā, bet palielinājās arī tad, kad patēriņa apjoms samazinājās laika posmā no 1998./1999. gadam līdz 2000./2001. gadam un 2002./2003. gadā.

7.2.1. Secinājums

(95) Komisija pēc tam, kad tā citu zināmo faktoru zaudējumus radošās sekas bija izskatījusi, nodalījusi un atšķīrusi citu no citas un no importa pieauguma zaudējumus radošajām sekām, un nodrošinājusi, ka citu faktoru radītais kaitējums nav saistīts ar importu, ir secinājusi, ka ir faktiska un būtiska saikne starp importa apjoma palielināšanos un Kopienas ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu.

8. KOPIENAS INTERESES

8.1. IEPRIEKŠĒJAS PIEZĪMES

(96) Aizsardzības pasākumu mērķis ir atlīdzināt nopietno kaitējumu un novērst attiecīgos produktus ražojošo Kopienas ražotāju turpmāku situācijas pasliktināšanos. Papildus neparedzētiem notikumiem, importa apjoma palielinājumam, nopietnam kaitējumam un cēloņsakarībām Komisija ir pārbaudījusi, vai ir kādi pārliecinoši ekonomiski iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka galīgo pasākumu piemērošana nav Kopienas interesēs. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, apsvēra pasākumu ietekmi uz visām izmeklēšanas procedūrā iesaistītajām pusēm un pasākumu pieņemšanas vai nepieņemšanas iespējamās sekas.

8.2. KOPIENAS RAŽOTĀJU INTERESES

(97) Kopienas ražotāji ir veikuši nozīmīgus ieguldījumus un tiem ir visvairāk mehanizētās un automatizētās ražošanas sistēmas pasaulē. Tie ir dzīvotspējīgi un konkurētspējīgi normālos tirgus apstākļos. Izpētes periodā Kopienas ražotāji ir piedzīvojuši ražošanas un pārdošanas apjomu ievērojamu samazināšanos, tādēļ tie pašlaik nespēj darboties ar peļņu. Kopienas ražotāju stāvolis vēl aizvien būs apdraudēts, ja turpināsies pašreizējais ievērojamais importa apjoms par zemām cenām.

(98) Galīgo aizsardzības pasākumu ieviešana sniegtu Kopienas ražotājiem iespēju pārstrukturēties un tādējādi nodrošināt attiecīgā produkta ražošanas ilgtermiņa dzīvotspēju un uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspēju kopumā. Tas sniegtu tiem īso pārtraukumu, kas vajadzīgs, lai pārstrukturētos un gūtu labumu no lielākiem pētniecības un attīstības izdevumiem, kuru mērķis ir ražošanas izmaksu turpmāka samazināšana. Plāni attiecībā uz nostiprināšanos nozarē ir jau diezgan attīstīti, bet noteikti būs vajadzīgs laiks, lai nostiprinātos un gūtu no tā labumu. Turklāt ir identificētas vairākas izmaksu ietaupījuma iniciatīvas, ieskaitot ciešāku sadarbību starp Kopienas ražotājiem to izejvielu iegādē, kas nav svaigi augļi (uz kuriem jau attiecas vienošanās par kopīgu iepirkumu).

8.3. SVAIGU MAZO CITRUSAUGĻU AUDZĒTĀJU INTERESES KOPIENĀ

(99) To svaigu augļu audzētāju interesēs, kas piegādā izejvielas Kopienas ražotājiem, ir, lai būtu stabils un prognozējams pieprasījums pēc viņu produkta par cenu, no kuras viņi varētu gūt saprātīgu peļņu. Izrādās, ka starp sekām, kas rada nozīmīgo attiecīgā produkta lētā importa apjomu, ir izejvielu (mazo citrusaugļu, jo īpaši sacumu) cenas samazināšana ES tirgū. Tādēļ svaigu augļu audzētāju interesēs ir pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu attiecīgā produkta lētā importa apjomu ES.

8.4. LIETOTĀJU INTERESES UN KOPIENĀ IMPORTĒJOŠO UZŅĒMĒJU INTERESES

(100) Lai novērtētu pasākumu ietekmi uz importētājiem un lietotājiem, Kopiena izsūtīja anketas zināmajiem attiecīgā produkta importētājiem un izmantotājiem Kopienas tirgū. Atbildes atsūtīja deviņi importētāji, taču neatsūtīja neviens lietotājs, kas nav saistīts ar importētājiem.

(101) Daži attiecīgā produkta importētāji apgalvoja, ka pasākumu piemērošana nav vajadzīga, jo Kopienas ražotājiem problēmas radīja augstas cenas un konservēšanai paredzētu svaigu mandarīnu piegādes trūkums Kopienā, nevis palielinājies importa apjoms. Tomēr jānorāda, ka līdz 2001./2002. gada beigām, kas ir gads, kurā importa apjoms palielinājās līdz 44804 tonnām, bet Kopienas ražotāju pārdošanas apjoms ES samazinājās līdz 36156 tonnām, Kopienas ražotāju krājumi palielinājās par 6074 tonnām, proti, līdz 17279 tonnām. Tas, acīmredzot, pierāda, ka pārdošanas apjoma samazināšanos, ko piedzīvoja Kopienas ražotāji, neizraisīja viņu nespēja nodrošināt piegādi, bet kādi citi faktori, un visticamākais izskaidrojums šķiet lētā importa palielinātā apjoma aizvien vairāk dominējošais stāvoklis.

(102) Importētāji arī iebilda, ka ir labāk saglabāt dažādus piegādes avotus un ka tad, ja pieņem pasākumus, šiem pasākumiem nevajadzētu būt minimālo cenu sistēmas veidā vai rindas kārtībā notikušas kvotas piešķiršanas veidā, jo tas varētu radīt turpmākus traucējumus tirgū. Jo īpaši rindas kārtības princips varētu veicināt importu gada sākumā, līdz kvota ir izlietota, kad pieprasījums, savukārt, būtu vērsts uz vietējām piegādēm. Turklāt viņi uzsvēra to, ka tirgotājiem galvenajos Eiropas tirgos un patērētājiem joprojām jābūt pieejamam labas kvalitātes produktam par zemām cenām.

(103) Galīgos pasākumus veido tarifu kvota, kas atspoguļo tradicionālo importa līmeni. Tāpēc zaudējumus, kas varētu rasties izmantotājiem un importētājiem, ja tādi rodas vispār, neuzskata par tādiem, kuri kompensētu sagaidāmo labumu, kas Kopienas ražotājiem rastos to pasākumu dēļ, kurus uzskata par minimumu, kas vajadzīgs, lai novērstu Kopienas ražotāju stāvokļa turpmāku pasliktināšanos.

8.5. KOPIENAS PATĒRĒTĀJU INTERESES

(104) Tā kā attiecīgais produkts ir patēriņa prece, Komisija informēja dažādās patērētāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Patērētāju organizācijas nesniedza nekādu atbildi un tādēļ uzskata, ka ietekme uz patērētājiem ir minimāla.

9. ES PAPLAŠINĀŠANA

9.1. IMPORTS UZ KANDIDĀTVALSTĪM

(105) Ņemot vērā, ka minētie pasākumi būs spēkā pēc ES paplašināšanās, kas plānota 2004. gada 1. maijā, Komisija arī apsvēra importa apjoma palielināšanos (gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē) attiecībā uz ES–25.

| 2000 | 2001 | 2002 | 2003 |

Kandidātvalstu imports no valstīm ārpus ES–25 | 2562 | 4268 | 5350 | 6528 |

Kandidātvalstu imports no ES–15 | 1964 | 1014 | 1472 | 1500 [8] |

Kopā | 4527 | 5283 | 6821 | 8028 |

(106) Importa apjoms uz kandidātvalstīm no valstīm ārpus ES–25 palielinājās par 67 % no 2562 tonnām 2000. gadā līdz 4268 tonnām 2001. gadā un turpināja palielināties līdz 5350 tonnām (turpmāks pieaugums par 25 %) 2002. gadā. Šāds importa apjoms 2003. gadā palielinājās vēl par 22 % līdz 6528 tonnām.

(107) Lai apsvērtu, kāds būtu bijis iespējamais importa apjoma palielinājums uz ES–25 pēdējos gados, jāpieskaita importa apjoms uz ES un kandidātvalstu imports no valstīm ārpus ES–25.

| 2000 | 2001 | 2002 | 2003 |

ES imports [9] | 17573 | 20335 | 44804 | 44813 |

Kandidātvalstu imports no valstīm ārpus ES–25 | 2562 | 4268 | 5350 | 6528 |

Kopā | 20135 | 24603 | 50154 | 51341 |

(108) Pamatojoties uz iepriekšminēto, kopējais importa apjoms uz ES–25 būtu pieaudzis par 22 % no 20135 tonnām līdz 24603 tonnām laika posmā no 2000. gada līdz 2001. gadam un pēc tam par 104 % līdz 50154 tonnām laika posmā no 2001. gada līdz 2002. gadam. Importa apjoms būtu saglabājies šajā augstajā līmenī 2003. gadā un patiešām būtu palielinājies par 2 % līdz 51341 tonnām.

(109) Kandidātvalstīs neražo attiecīgo produktu un, kā minēts iepriekš, imports uz ES–25 attīstījās līdzīgi importam uz ES–15. Tādēļ uzskata, ka nopietnā kaitējuma un cēloņsakarības analīze attiecībā uz ES–15 paliek spēkā arī attiecībā uz ES–25.

(110) Komisija ir apsvērusi arī Kopienas interešu jautājumu saistībā ar ES–25. Kandidātvalstīs neražo izejvielas vai attiecīgo produktu. Tomēr attiecīgo produktu importē uz kandidātvalstīm, un importa apjoms ir aptuveni 12 % no kopējā importa apjoma uz ES–25. Importētāju, lietotāju un patērētāju intereses kandidātvalstīs ir importētāju/lietotāju un patērētāju intereses un neatšķiras no importētāju/lietotāju un patērētāju interesēm ES–15, kur to ir daudz vairāk. Importētāju/lietotāju un patērētāju intereses ES–15 ir identiskas ar ES–25 importētāju/lietotāju un patērētāju interesēm un pilnīgi tās pārstāv. Tādēļ uzskata, ka nopietna kaitējuma un cēloņsakarības analīze attiecībā uz ES–15 paliek spēkā arī attiecībā uz ES–25.

(111) Visas ieinteresētās puses, kas uzskata, ka pēc ES paplašināšanās pasākumu turpmāka piemērošana to pašreizējā veidā nav pamatota saistībā ar ES–25, ir aicinātas iesniegt iebildumus Komisijai ne vēlāk kā 2004. gada 15. maijā, sīki izklāstot iemeslus, kādēļ Komisijai būtu jāuzsāk pasākumu pārskatīšana.

10. VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

(112) Tā kā palielinājās attiecīgā produkta importa apjoms (kā aprakstīts 24. līdz 27. apsvērumā), Kopienas tā attiecīgā produkta tirgū, kas ir viens no produktiem, kuri uzskaitīti 1. panta 2. punktā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgu kopīgo organizāciju [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 [11], ir radušies nopietni traucējumi, kas varētu apdraudēt Līguma 33. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir izpildīti vajadzības gadījumā piemērojamie nosacījumi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/96 22. pantu.

11. NOBEIGUMA APSVĒRUMI

(113) Komisijas analīze, kas veikta par izmeklēšanas atzinumiem, pierāda, ka nosacījumi attiecībā uz galīgajiem aizsardzības pasākumiem ir izpildīti.

11.1. PASĀKUMU VEIDS UN LĪMENIS

(114) Lai saglabātu Kopienas tirgu atvērtu un nodrošinātu atbilstīgas piegādes pieejamību atbilstoši pieprasījumam, ir lietderīgi ieviest tādu tarifu kvotu sistēmu, kuras pārsniedzot, ir jāmaksā papildu nodoklis, lai imports, ja tas pārsniedz tarifu kvotas, joprojām varētu iekļūt Kopienā, bet tikai tad, ja samaksāts papildu nodoklis. Jānosaka tāds papildu nodokļa līmenis, kas atbilst Kopienas ražotājiem radītā nopietnā kaitējuma novēršanas mērķim. Šajā saistībā ņem vērā, ka papildu nodoklis, kas noteikts saskaņā ar pagaidu aizsardzības pasākumiem (Komisijas Regula (EK) Nr. 1964/2003), izrādījās neatbilstošs, lai īstermiņā samazinātu importa apjoma līmeni. Patiešām, laika posmā, kurā bija piemērojami pagaidu pasākumi, no 2003. gada 9. novembra līdz 2004. gada 10. aprīlim attiecīgā produkta importa apjoms turpināja palielināties un cenas turpināja kristies. Saskaņā ar pagaidu pasākumiem papildu nodokļa likme bija noteikta 155 EUR par tonnu. Daļēji pieaugušā eiro stipruma dēļ ir skaidrs, ka šo likmi absorbēja tās vidējās cenas samazinājums, kuru noteica ražotāji eksportētāji ĶTR. Tādēļ, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, papildu nodokļa likmei jābūt lielākai nekā 155 EUR par tonnu.

(115) Papildu nodokļa līmenis aprēķināts, pamatojoties uz mērķa cenu, ar kādu Kopienas ražotāji gūtu 6,8 % peļņu no apgrozījuma un kas koriģēta, lai ņemtu vērā transporta izmaksas, lai tādējādi nodrošinātu pareizu salīdzinājumu ar importu, ko piegādā patēriņam galvenajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šo summu pēc tam salīdzināja ar to vidējo importa cenu laika posmā no 2003. gada aprīļa līdz 2003. gada decembrim tajā pašā tirdzniecības līmenī, kas pielāgota CIF cenai uz Kopienas robežas, muitas nodoklim, pēcimporta izmaksām un importētāja peļņai. Iepriekš minētais peļņas līmenis pamatojās uz tās faktiskās peļņas novērtējumu, ko Kopienas ražotāji guvuši laika posmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam. Mērķa cenas samazinājuma līmenis ir aprēķināts 57,9 % apmērā no CIF importa cenas. Fiksētās likmes nodokļa aspektā maksājamam nodoklim tādējādi jābūt 301 EUR par tonnu. Ņemot vērā atzīto ietekmi, kāda uz importa cenu ir eiro stipruma lielajām izmaiņām attiecībā pret Ķīnas juaņu, gadījumā, ja vēlāk eiro vērtība attiecībā pret juaņu krītas tiktāl, lai būtiski ietekmētu cenas, nodokļa līmeni var pārskatīt.

(116) Lai saglabātu pieeju Kopienas tirgum, tarifu kvotām jābūt noteiktām, pamatojoties uz importa apjomu nesenā periodā. Visnesenākais trīs gadu periods, par ko pieejama importa statistika, ir no 1999./2000. gada līdz 2001./2002. gadam (2002./2003. gadu neuzskata par reprezentatīvu, jo šajā laikā uzsāka aizsardzības pasākumus). Tādēļ tarifu kvotām jābūt noteiktām, pamatojoties uz vidējo importa apjomu minētajos gados (27570 tonnas attiecībā uz ES–15). Ņemot vērā dažu importētāju krājumu ievērojamo papildināšanu un pastāvīgo importa apjoma augsto līmeni pēdējā laikā, uzskata, ka šis ir maksimālais apjoms, kas jāimportē bez papildu nodokļa. Uzskata, ka šis ir apjoms, kas ļauj Kopienas ražotājiem turpināt pielāgošanos, izvairoties no viņu situācijas turpmākas pasliktināšanās.

(177) Komisija ņem vērā, ka tarifu kvotu apjoms būs jāpārskata, ņemot vērā paplašināšanos, kas plānota 2004. gada 1 maijā. Tādēļ tarifu kvotu apjoms par pirmo periodu (27570 tonnas attiecībā uz ES–15) jāpalielina par vidējo importa daudzumu gadā uz kandidātvalstīm no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, no 2000. gada līdz 2002. gadam. Šis vidējais apjoms ir 4060 tonnas. Tādēļ ES–25 tarifu kvotai par pirmo periodu jābūt 31630 tonnām. Tā kā pēdējais periods ilgst tikai 212 dienas, faktiskā importa kvota par pēdējo periodu proporcionāli jāsamazina.

(118) Lai saglabātu tradicionālas tirdzniecības plūsmas, vienlaikus nodrošinot, ka Kopienas tirgus joprojām ir atvērts jaunām piegādātājām valstīm, tarifu kvotu apjoms jāsadala starp šīm valstīm, kas ir īpaši ieinteresētas piegādāt attiecīgo produktu Kopienas tirgū, un daļa jārezervē tām valstīm, kas pašlaik nav tik ļoti ieinteresētas. Pēc apspriešanās ar ĶTR, kas ir vienīgā valsts, kura ir īpaši ieinteresēta, Komisija uzskata par lietderīgu piešķirt ĶTR īpašu tarifu kvotu, pamatojoties uz minētās valsts piegādātā produkta kopējo daudzumu trīs gadu periodā no 1999./2000. gada līdz 2001./2002. gadam. Lielais vairums importa šajā periodā bija ĶTR izcelsmes imports un tādēļ valsts īpašā tarifu kvota jāpiemēro ĶTR, bet cita kvota jāpiemēro visām pārējām valstīm.

(119) Pamatojoties uz izklāstīto, ĶTR piešķirtās sākotnējās kvotas apjoms attiecībā uz ES–25 būtu 30843 tonnas par vienu gadu, kamēr visām pārējām valstīm piešķirtais apjoms par minēto laika posmu būtu 787 tonnas. Uzskata, ka, to veicot, visām pārējām valstīm piešķirtā kvota būtu pārāk maza, lai ļautu veidoties konkurencei vai ienākt tirgū jauniem uzņēmējiem. Ir vēlams, lai arī citām valstīm, izņemot ĶTR, būtu iespēja eksportēt attiecīgo produktu uz Kopienu. Tādēļ visām pārējām valstīm piešķirtā kvota jāpalielina par 3 % no Kopienas vidējā patēriņa apjoma izvērtējamā laika posmā (vai par 2314 tonnām uz gadu), un tādējādi kvotu kopējais pamatapjoms ir 33157 tonnas.

(120) Ņemot vērā pienākumu liberalizēt pasākumus, tarifu kvotu kopējais gada apjoms jāpalielina par 5 % katrā nākamajā periodā, tas ir, līdz 34815 tonnām par laika posmu līdz 2006. gada 10. aprīlim, līdz 36556 tonnām par laika posmu līdz 2007. gada 10. aprīlim un līdz 22294 tonnām par laika posmu līdz 2007. gada 8. novembrim (212 dienas). Komisija veiks termiņa vidusposma pārskatu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 21. pantu, lai pārbaudītu pasākuma rezultātus, noteiktu, vai un kādā veidā ir lietderīgi paātrināt liberalizācijas tempu, un pārliecinātos, vai pasākuma piemērošana vēl aizvien ir vajadzīga. Termiņa vidusposma pārskata kontekstā Komisija ņems vērā arī pasākumus, ko veikuši Kopienas ražotāji pārstrukturēšanās gaitā.

(121) Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un Kopienas starptautiskajām saistībām aizsardzības pasākumi nav jāpiemēro jaunattīstības valstu izcelsmes produktiem tiktāl, ciktāl to attiecīgā produkta importa daļa Kopienā nepārsniedz 3 %. Vienīgā jaunattīstības valsts, kas neatbilst prasībām, lai gūtu labumu no šīs atkāpes, ir ĶTR. Tādēļ jaunattīstības valstis, uz kurām galīgie pasākumi neattiecas, ir jāprecizē, un šis precizējums ir ietverts 2. pielikumā.

11.2. TARIFU KVOTU PĀRVALDĪBA

(122) Pirms pasākumu piemērošanas daži importētāji un to asociācijas pieprasīja, lai būtu ieviesta sistēma, kas ļautu importētājiem, kas parasti ieved attiecīgo produktu no ĶTR, piešķirt garantētus daudzumus, pamatojoties uz to parasto importa apjoma līmeni no ĶTR. Pārējie importētāji iebilda, ka jebkādai kvotu sistēmai jābūt ieviestai, pamatojoties uz rindas kārtības principu, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un saglabātu konkurenci.

(123) Lai gūtu informāciju, kas vajadzīga, lai ieviestu metodi, kas piemērota kvotu pārvaldīšanai, Komisija 2003. gada 2. oktobrī publicēja paziņojumu [12]. Pamatojoties uz sniegto informāciju, katrā no konservēšanas sezonām 1999./2000., 2000./2001. un 2001./2002. gadā lielāko daļu attiecīgā produkta importa (vairāk nekā 90 %) ieveda neliels skaits importētāju, kuri ieveda vidēji 500 vai vairāk tonnas konservēšanas sezonā (še turpmāk– tradicionālie importētāji). Atlikumu ieveda citi importētāji, kas nav tradicionālie importētāji (še turpmāk – citi importētāji).

(124) Kaut arī daži importētāji iebilda, ka attiecībā uz tradicionālajiem importētājiem slieksnim jābūt zemākam (piemēram, 300 tonnas vai mazāk), piemērojot pagaidu pasākumus, konstatēja, ka bija daudzi importētāji, kas vēlējās importēt mazākus daudzumus. Tādēļ mazāku daudzumu importētāju intereses kopumā ievēro labāk, palielinot tarifu kvotas daļu, kas pieejama netradicionāliem importētājiem, nevis samazinot slieksni, lai importētāju uzskatītu par tradicionālu importētāju.

(125) Pēc lūguma izskatīšanas, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot pagaidu pasākumus, Komisija ņem vērā šādus apsvērumus:

- bez garantēto licenču sistēmas no ĶTR importētā produkta cena var ievērojami palielināties tarifu kvotu sākotnējā periodā un pēc tam kristies, kad importētāji sasniegs vai pārsniegs importa apjoma līmeni, kas vajadzīgs, lai tie varētu veikt pasūtījumus ("straujās peļņas" efekts). "Straujās peļņas" efekts attiecībā uz tarifu kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz rindas kārtības principu, draud nodarīt kaitējumu Kopienas ražotājiem, jo konservēšanas sezonas sākumposmā pieprasījums būs vērsts uz importu no ĶTR un pievērsīsies Kopienas ražotāju produktam tikai pēc tam, kad tarifu kvota būs izsmelta. Tas draud samazināt Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu konservēšanas sezonas sākumposmā, un Kopienas ražotāji var piedzīvot arī nenoteiktību, ko rada nopietnas cenas svārstības. Ja tā notiktu, tas apdraudētu tā mērķa sasniegšanu, kas izvirzīts, nosakot galīgos pasākumus,

- to pašreizējo importētāju interesēs, kuri parasti importē ievērojamus attiecīgā produkta daudzumus no ĶTR, minētais nosacījums ir izvirzīts, lai nodrošinātu tradicionālo tirdzniecības plūsmu saglabāšanu un viņu spēju arī turpmāk ievest noteiktu daudzumu attiecīgā produkta no ĶTR bez papildu nodokļa. Arī jauno importētāju interesēs ir, lai viņiem būtu iespēja importēt attiecīgo produktu no ĶTR bez papildu nodokļa,

- mazumtirgotāju un patērētāju interesēs ir, lai turpinātos attiecīgā produkta atbilstoša piegāde Kopienas tirgū un lai tirgus cena stabilizētos,

- galīgajiem pasākumiem jābūt tādiem, lai varētu sasniegt ar tiem noteiktos mērķus, tajā pašā laikā līdz minimumam samazinot nevajadzīgus tirgus traucējumus, kas izpaužas kā nopietnas cenu svārstības, un negatīvu ietekmi uz Kopienas ražotājiem, kā arī nodrošinot vismazāko administratīvo slogu importētājiem. Šajā saistībā ņem vērā, ka pagaidu pasākumu piemērošanas laikā attiecīgā produkta importa apjoms faktiski palielinājās, kamēr mazumtirdzniecības cenu, ko noteicis vismaz viens galvenais tirgus dalībnieks, samazināja par 17 %,

- pasākumiem būtu jābūt tādiem, lai tie sekmētu pieaugošu konkurenci starp importētājiem un nodrošinātu, ka jauniem netradicionāliem importētājiem ir iespēja iesaistīties tirgū.

(126) Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka nebūtu lietderīgi pārvaldīt tarifu kvotu, pamatojoties uz rindas kārtības principu. Drīzāk tiem uzņēmējiem, kuri parasti ir ieveduši Kopienā vai kandidātvalstīs ievērojamu daudzumu attiecīgā produkta (tradicionālie importētāji), jābūt iespējai pieprasīt atļauju attiecīgā produkta daudzuma ievešanai bez papildu nodokļa, pamatojoties uz to parasto importa apjoma līmeni no ĶTR. Tajā pašā laikā citiem importētājiem, kuri vēlas ievest Kopienā attiecīgo produktu no ĶTR, bet kuri neatbilst šiem kritērijiem (citi importētāji), jābūt iespējai pieprasīt atļauju attiecīgā produkta daudzuma ievešanai bez papildu nodokļa.

(127) Tādēļ varētu izveidot tādu atļauju sistēmu, kas ļautu attiecīgo produktu ievest bez papildu nodokļa, uzrādot ievešanas atļauju. Sīki izstrādātajiem noteikumiem attiecībā uz minēto sistēmu ir jāpapildina noteikumi vai jāatkāpjas no noteikumiem, kuri paredzēti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka kopīgus sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot ievešanas un izvešanas atļauju un iepriekš noteiktu kompensācijas apliecību sistēmu lauksaimniecības produktiem [13], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 322/2004 [14].

(128) Lai minētā sistēma varētu efektīvi darboties, tiesības pieprasīt atļauju jāpiešķir tikai uzņēmējiem, fiziskām vai juridiskām personām, indivīdiem vai grupām, kas pēdējā laikā importējušas uz Kopienu vai kandidātvalstīm. Ir vajadzīgi arī pasākumi, kas jāveic, lai pēc iespējas samazinātu spekulatīvu pieteikumu iesniegšanu par ievešanas atļauju saņemšanu, jo tas var izraisīt situāciju, ka dažas tarifu kvotas var būt neizmantotas. Tādēļ, lai varētu pieprasīt ievešanas atļauju, importētājiem jābūt nesen ievedušiem Kopienā līdzīgu produktu pienācīgu minimālo daudzumu. Ņemot vērā attiecīgā produkta īpašības un vērtību, uzskata par pamatotu, ka, lai varētu pieprasīt atļauju, importētājiem jābūt ievedušiem vismaz 50 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, vienā vai vairākās pēdējās trīs konservēšanas sezonās (2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. gads attiecībā uz galīgo pasākumu pirmo periodu (no 2004. gada 11. aprīlim līdz 2005. gada 10. aprīlim)). Turklāt jāparedz prasība samaksāt nodrošinājumu par katru attiecīgā produkta tonnu, par kuru iesniegts pieprasījums izsniegt ievešanas atļauju. Minētajam nodrošinājumam jābūt pietiekami augstā līmenī, kas vajadzīgs, lai novērstu spekulatīvu pieteikumu iesniegšanu, bet ne tik augstam, lai atturētu no pieteikumu iesniegšanas uzņēmējus, kas patiešām gatavojas veikt komercdarbību saistībā ar augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem. Uzskata, ka šajā kontekstā saprātīgs nodrošinājums ir nodrošinājums, kas līdzvērtīgs aptuveni 20 % no attiecīgā importētā produkta vērtības.

(129) Saskaņā ar pagaidu pasākumiem tradicionālie importētāji saņēma 85 % no tarifu kvotas (23435 tonnas gadā), kamēr citi importētāji saņēma 15 % (4135 tonnas gadā). Pasākumiem jābūt tādiem, lai varētu saglabāt tradicionālo importētāju stāvokli, vienlaikus saglabājot konkurenci un citiem importētājiem sniedzot pieeju tirgum. Ir ievērojams skaits importētāju, kas iepriekš importējuši konservētas sacumas no ĶTR, bet kas nesasniedz 500 tonnu slieksni, lai tos uzskatītu par tradicionāliem importētājiem. Ņemot vērā šo importētāju ievesto daudzumu atšķirību, konstatēja, ka taisnīgāk ir palielināt tarifu kvotas apjomu šādiem importētājiem, nevis pazemināt apjomu slieksni.

(130) Uzskata, ka neatkarīgi no attiecīgā produkta lielā procentuālā daudzuma, ko tradicionālie importētāji ieveduši nesenākajās konservēšanas sezonās, lai saglabātu tirgu atvērtu, saglabātu konkurenci un sniegtu iespēju mazāku daudzumu importētājiem iesaistīties tirgū, 25 % no tarifu kvotas par ĶTR izcelsmes precēm jābūt pieejamiem "citiem importētājiem". Piešķirot tradicionālajiem importētājiem 75 % saistībā ar galīgajiem pasākumiem, sākotnējais ikgadējais tarifu kvotas apjoms, kas tiem pieejams, būtu saglabāts 23132 tonnu apmērā. Tas saglabātu tradicionālo importētāju stāvokli, vienlaikus ļaujot netradicionālajiem importētājiem piešķirt lielāku procentuālo daudzumu nekā daudzumu, kas tiem piešķirts saistībā ar pagaidu pasākumiem. Tādēļ citiem importētājiem piešķirtais apjoms būtu jāpalielina līdz 7711 tonnām (25 % no tarifu kvotas).

(131) Atļaujas ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importam attiecīgajā procentuālajā apjomā no tarifu kvotas, kas piešķirta tradicionālajiem importētājiem, jādara pieejamas tradicionālajiem importētājiem, iesniedzot pieteikumu un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Atļaujas par tarifu kvotas atlikušo daļu attiecīgajam periodam jādara pieejamas "citiem importētājiem", iesniedzot pieteikumu un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. Šādi kritēriji ir vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka katram tradicionālajam importētājam ir iespēja saglabāt savu stāvokli vis à vis citiem tradicionālajiem importētājiem, ka neviens atsevišķs importētājs nevar kontrolēt tirgu un ka ir saglabāta konkurence starp importētājiem. Šajā saistībā vispiemērotākais objektīvais kritērijs tradicionālajiem importētājiem ir attiecīgā produkta maksimālais daudzums (tīrais svars), kas ievests konservēšanas sezonā pēdējo trīs konservēšanas sezonu laikā (2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. gadā par galīgo pasākumu pirmo periodu (no 2004. gada 11. aprīļa līdz 2005. gada 10. aprīlim)). Vispiemērotākais objektīvais kritērijs citiem importētājiem ir ierobežojums, kas ir 20 % no tarifu kvotas, kura ir pieejama citiem Ķīnas izcelsmes preču importētājiem (tas ir, 3 % no tarifu kvotas Ķīnas izcelsmes precēm).

(132) Attiecībā uz attiecīgā produkta importu, kura izcelsme ir valsts, kas nav ĶTR, tā kā tradicionālie importētāji neieved būtiskus attiecīgā produkta daudzumus no citām valstīm, kas nav ĶTR, un tā kā tarifu kvota, kas jānosaka, ir ievērojami augstāka nekā imports iepriekšējās konservēšanas sezonās, uzskata, ka visai tarifu kvotai jābūt pieejamai visiem importētājiem, pamatojoties uz tādiem pašiem nosacījumiem, un ka (iepriekš minēto iemeslu dēļ) vispiemērotākais objektīvais kritērijs ievešanas atļauju pieteikumu skaita samazināšanai ir ierobežojums, kas ir 20 % no tarifu kvotas, kura pieejama par minētās izcelsmes precēm.

(133) Tiesības ievest preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifu kvotas nav jāattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tiesības ievest preces par tarifu kvotu, kas piešķirta ĶTR izcelsmes importam, un par tarifu kvotu importam, kura izcelsme ir visās citās valstīs, arī ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ jāpiemēro pašlaik Kopienā spēkā esošie kritēriji izcelsmes noteikšanai, un lai nodrošinātu to, ka tarifu kvotas piešķir efektīvi, lai ievestu attiecīgo produktu, uz Kopienas robežas ir jāuzrāda izcelsmes apliecība, izņemot gadījumu, kad uz attiecīgā produkta importu attiecas izcelsmes apliecinājums, kas ir izdots vai sagatavots saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri paredzēti, lai pretendētu uz atbilstību preferenciāliem tarifa pasākumiem.

11.3. ILGUMS

(134) Galīgie pasākumi nedrīkst ilgt vairāk nekā četrus gadus, ieskaitot to pagaidu pasākumu periodu, kuri stājās spēkā 2003. gada 9. novembrī. Tādēļ to termiņam jābeidzas ne vēlāk kā 2007. gada 8. novembrī.

PADOME IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tarifu kvotu sistēma

1. Ar šo ir atvēta tarifu kvotu sistēma attiecībā uz konkrētu sagatavotu vai konservētu mandarīnu (ieskaitot tanžerīnus un sacumas), klementīnu, vilkingu un tādu citu līdzīgu citrusu hibrīdu importu Kopienā, kuru sastāvā nav spirta piedevas, bet ir cukura piedeva, un kuru pašreizējie KN klasifikācijas kodi ir 20083055 un 20083075 (še turpmāk – "konservēti mandarīni"). Katras tarifu kvotas apjoms un laika posms, kurā tās piemērojamas, izklāstīts 1. pielikumā.

2. Konservētiem mandarīniem, ko ieved saskaņā ar 1. punktā minētajām kvotām, turpina piemērot līgto nodokļa likmi, kas paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2658/87 [15], vai kādu citu preferenciālu nodokļa likmi.

3. Saskaņā ar 9. pantu uz konservēto mandarīnu importu, ko veic, neuzrādot atļauju, kura minēta 3. panta 1. punktā attiecībā uz valsti, kas ir šo konservēto mandarīnu izcelsmes valsts, attiecas papildu nodoklis, kas ir 301 EUR par tonnu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "konservēšanas sezona" ir 12 mēnešus ilgs laika posms no 1. oktobra vienā gadā līdz 30. septembrim nākamajā gadā;

b) "kandidātvalstis" ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Malta un Kipra;

c) "importētājs" ir uzņēmējs, fiziska vai juridiska persona, indivīds vai grupa, kas veikusi importu Kopienā vai kandidātvalstīs vienā vai vairākās no pēdējām trim konservēšanas sezonām, sezonā ievedot vismaz 50 tonnas augļu un dārzeņu pārstrādes produktu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, neatkarīgi no minētā importa izcelsmes;

d) "tradicionālais importētājs" ir importētājs, kas pēdējās trīs konservēšanas sezonās Kopienā vai kandidātvalstīs ir ievedis vidēji 500 tonnas vai vairāk konservētu mandarīnu sezonā, neatkarīgi no minētā importa izcelsmes;

e) "references daudzums" ir maksimālais konservēto mandarīnu daudzums, ko konservēšanas sezonā tradicionālais importētājs ir ievedis kādā no pēdējām trim konservēšanas sezonām;

f) "citi importētāji" ir importētāji, kas nav tradicionālie importētāji;

g) "izcelsme" attiecas uz valsti, kurā ir importa izcelsme, kas, no vienas puses, ir ĶTR, vai, no otras puses, cita valsts, kas nav ĶTR.

3. pants

Ievešanas atļauju sistēma

1. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, veicot importu saskaņā ar 1. panta 1. punktā minētajām kvotām, jāuzrāda ievešanas atļauja (še turpmāk – atļauja), kas izsniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1291/2000.

2. Attiecībā uz atļaujām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktu. Atļauju 19. ailē ir atzīme "0".

3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta, tiesības, ko paredz atļaujas, nav nododamas citai personai.

4. Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā minētās drošības naudas apmērs ir 150 EUR par tonnu tīrā svara.

4. pants

Atļauju derīgums

1. Atļaujas pieteikumu un atļauju 8. ailē norāda produkta izcelsmes valsti. Vārdu "jā" 8. ailē atzīmē ar krustiņu. Atļaujas ir derīgas tikai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsmes valsts ir norādīta minētajā ailē.

2. Atļaujas ir derīgas tikai tajā laika posmā, par kuru tās ir izsniegtas. Atļaujas 24. ailē iekļauj ierakstu, kas norāda atļaujas derīguma termiņu (piemēram, "atļauja derīga tikai no 2004. gada 11. aprīļa līdz 2005. gada 10. aprīlim").

5. pants

Pieteikumi atļaujas saņemšanai

1. Tikai importētāji drīkst iesniegt pieteikumus atļaujas saņemšanai.

Pieteikumus iesniedz kompetentajām valsts iestādēm. Lai pamatotu savus pieteikumus, importētāji sniedz informāciju, kas kompetentajām valsts iestādēm apliecina atbilstību 2. panta c) un d) punktam.

2. Pieteikumus atļauju saņemšanai laika posmā līdz 2005. gada 10. aprīlim var iesniegt laika posmā no 2004. gada 1. līdz 7. maijam. Pieteikumus atļauju saņemšanai vēlākā laika posmā var iesniegt no 1. līdz 8. februārim tieši pirms attiecīgā laika posma sākuma visos citos gadījumos.

3. Tradicionālo importētāju iesniegtie pieteikumi atļauju saņemšanai attiecas uz daudzumu, kas nepārsniedz attiecīgā tradicionālā importētāja references daudzumu ĶTR izcelsmes konservētu mandarīnu importam un ir ne vairāk kā 20 % no tarifu kvotas, kas noteikta attiecībā uz to konservēto mandarīnu importu, kuru izcelsme ir visās pārējās valstīs.

4. Pieteikumi atļauju saņemšanai, ko iesniedz citi importētāji, attiecas uz daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no tarifu kvotas, kura noteikta 1. pielikumā attiecībā uz ĶTR izcelsmes konservētu mandarīnu importu, un daudzumu, kurš nepārsniedz 20 % no tarifu kvotas, kas noteikta attiecībā uz to konservēto mandarīnu importu, kuru izcelsme ir visās pārējās valstīs.

5. Atļauju 20. ailē vajadzības gadījumā ieraksta norādi "tradicionālais importētājs" vai "cits importētājs" un "pieprasījums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 658/2004".

6. pants

Tarifu kvotu sadalījums

1. Ķīnas izcelsmes importam tarifu kvotu, kas definēta 1. panta 1. punktā, par katru laika posmu sadala šādi:

a) 75 % tradicionālajiem importētājiem;

b) 25 % citiem importētājiem.

Ja kādā laika posmā kāda no importētāju kategorijām neizmanto visu piešķirto daudzumu, atlikumu var piešķirt otrai kategorijai.

2. Attiecībā uz importu, kas nav Ķīnas izcelsmes imports, 1. panta 1. punktā definētā kvota ir pieejama gan tradicionālajiem importētājiem, gan citiem importētājiem.

7. pants

Dalībvalstu paziņojumi Komisijai

1. Dalībvalstis paziņo Komisijai, vai ir iesniegti pieteikumi atļauju saņemšanai, un daudzumus, uz kādiem attiecas pieteikumi atļauju saņemšanai.

2. Attiecībā uz laika posmu no 2004. gada 11. aprīļa līdz 2005. gada 10. aprīlim 1. punktā minēto informāciju paziņo ne vēlāk kā 2004. gada 11. maijā plkst. 12.00 (Briseles laiks).

3. Attiecībā uz katru turpmāko laika posmu 1. punktā minēto informāciju paziņo ne vēlāk kā 10. februārī plkst. 12.00 (Briseles laiks) tieši pirms attiecīgā laika posma sākuma.

4. Paziņojumus, kas minēti 1. punktā, nosūta elektroniski, izmantojot formātu, ko Komisija, lai to ievērotu, nosūtījusi dalībvalstīm. Paziņojumos ietverto informāciju iedala pēc importētāja veida un izcelsmes 2. panta nozīmē.

8. pants

Atļauju izsniegšana

1. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 7. pantu, Komisija ar regulu pieņem lēmumu attiecībā uz katru izcelsmi un katru importētāja veidu 2. panta nozīmē un, ņemot vērā 2. punktu, attiecībā uz īpatsvaru, kādā atļaujas jāizdod. Minēto lēmumu pieņem ne vēlāk kā 2004. gada 2. jūnijā attiecībā uz laika posmu no 2004. gada 11. aprīļa līdz 2005. gada 10. aprīlim, un visos citos gadījumos to pieņem ne vēlāk kā 15. martā tieši pirms attiecīgā laika posma sākuma.

2. Ja, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 7. pantu, Komisija konstatē, ka pieteikumi atļauju saņemšanai pārsniedz saskaņā ar 1. un 6. pantu noteiktos daudzumus, tā nosaka vienotu procentuālo daudzuma ierobežojumu, kas jāpiemēro attiecīgajiem pieteikumiem par atļauju saņemšanu.

3. Atļaujas izdod kompetentās valstu iestādes ceturtajā darbdienā pēc 1. punktā paredzētās regulas stāšanās spēkā.

4. Ja saskaņā ar 1. punktu daudzums, par ko ir izdota atļauja, ir mazāks nekā pieprasītais daudzums, pieteikumu atļaujas saņemšanai var atsaukt trīs darbdienu laikā pēc to pasākumu stāšanās spēkā, kas pieņemti saskaņā ar minēto punktu. Šāda atsaukuma gadījumā tūlīt atmaksā drošības naudu.

9. pants

Jaunattīstības valstis

Uz to konservēto mandarīnu importu, kuru izcelsme ir kādā no jaunattīstības valstīm, kas precizētas 2. pielikumā, tarifu kvotas vai sadalījums atbilstoši tām neattiecas.

10. pants

Vispārīgi noteikumi

1. To konservēto mandarīnu izcelsmi, uz kuriem attiecas šī regula, nosaka saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem.

2. Ievērojot 3. punktu, laižot brīvā apgrozībā Kopienā trešās valsts izcelsmes konservētus mandarīnus, jāuzrāda izcelsmes apliecība, ko izdevušas attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 [16] 47. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Izcelsmes apliecība, kas minēta 2. punktā, nav vajadzīga attiecībā uz konservētu mandarīnu importu, ja uz to attiecas izcelsmes apliecinājums, kas izdots vai sagatavots saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri paredzēti, lai pretendētu uz preferenciāliem tarifa pasākumiem.

4. Izcelsmes apliecinājumu akceptē tikai tad, ja konservētie mandarīni atbilst izcelsmes noteikšanas kritērijiem, kas izklāstīti Kopienā spēkā esošajos noteikumos.

11. pants

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

12. pants

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. aprīlī un to piemēro līdz 2007. gada 8. novembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 7. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pascal Lamy

[1] OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.

[2] OV L 286, 11.11.2000., 1. lpp.

[3] OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.

[4] OV L 65, 8.3.2003., 1. lpp.

[5] OV L 290, 8.11.2003., 3. lpp.

[6] Avots:EUROSTAT.

[7] Modelēšana, ja visā periodā patēriņa līmenis bija nemainīgs tā 1998./1999. gada līmen.

[8] Provizorisks aprēķin.

[9] Dati par konservēšanas sezonām, kas ir no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim.

[10] OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

[11] OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.

[12] OV C 236, 2.10.2003., 30. lpp.

[13] OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

[14] OV L 58, 26.2.2004., 3. lpp.

[15] OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2344/2003 (OV L 346, 31.12.2003., 38. lpp.).

[16] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Periods | Kvota – ĶTR (tonnas) | Kvota – visas pārējās valstis (tonnas) |

No 11.4.2004. līdz 10.4.2005. | 30843 | 2314 |

No 11.4.2005. līdz 10.4.2006. | 32385 | 2430 |

No 11.4.2006. līdz 10.4.2007. | 34004 | 2551 |

No 11.4.2007. līdz 8.11.2007. | 20738 | 1556 |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

To jaunattīstības valstu saraksts, uz kurām neattiecas pasākumi, jo tās ieved Kopienā mazāk nekā 3 % importa.

Apvienotie Arābu Emirāti, Afganistāna, Antigva un Barbuda, Angola, Argentīna, Barbadosa, Bangladeša, Burkinafaso, Bahreina, Burundi, Benina, Bruneja Darusalama, Bolīvija, Brazīlija, Bahamu salas, Butāna, Botsvāna, Beliza, Kongo Demokrātiskā Republika, Centrālāfrikas Republika, Kongo, Kotdivuāra, Čīle, Kamerūna, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Kaboverde, Džibutija, Dominika, Dominikānas Republika, Alžīrija, Ekvadora, Ēģipte, Eritreja, Etiopija, Fidži, Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Gabona, Grenāda, Gana, Gambija, Gvineja, Ekvatoriālā Gvineja, Gvatemala, Gvineja–Bisava, Gajāna, Hondurasa, Haiti, Honkonga, Indonēzija, Indija, Irāka, Irāna (Islāma Republika), Jamaika, Jordānija, Kenija, Kambodža, Kiribati, Komoru salas, Sentkitsa–Nevisa, Kuveita, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Lībija, Sentlūsija, Šrilanka, Libērija, Lesoto, Lībijas Arābu Džamahīrija, Maroka, Madagaskara, Māršala salas, Mali, Mjanma, Mongolija, Mauritānija, Maurīcija, Maldīvu salas, Malāvija, Meksika, Malaizija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Nikaragva, Nepāla, Nauru, Omāna, Panama, Peru, Papua–Jaungvineja, Filipīnas, Pakistāna, Palau, Paragvaja, Katara, Ruanda, Saūda Arābija, Zālamana salas, Seišeļu salas, Sudāna, Sjerraleone, Senegāla, Somālija, Surinama, Santome un Prinsipi, Salvadora, Sīrijas Arābu Republika, Svazilenda, Čada, Togo, Taizeme, Tunisija, Tonga, Austrumtimora, Trinidāda un Tobāgo, Tuvalu, Tanzānija (Apvienotā Republika), Ķīnas Taibei, Uganda, Urugvaja, Sentvinsenta un Grenadīnas, Venecuēla, Vjetnama, Vanuatu, Samoa, Jemena, Dienvidāfrika, Zambija un Zimbabve.

--------------------------------------------------