Komisijas Regula (EK) Nr. 40/2004

(2004. gada 9. janvāris)

par pierādījumu tam, ka ir izpildītas muitas formalitātes cukura ievešanai trešās valstīs, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. pantā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgus kopīgo organizāciju [1], un jo īpaši tās 27. panta 11. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma otro teikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 5. punkts paredz, ka eksporta kompensācijas cukura nozarē var atšķirties atkarībā no galamērķa, kad to nosaka pasaules tirgus situācija vai dažu tirgu īpašās prasības.

(2) Minētā diferencēšana, izslēdzot dažus galamērķus, ir paredzēta 1. pantā Komisijas 2003. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 1290/2003 par pastāvīgu konkursu, ko rīko, lai noteiktu maksājumus un/vai kompensācijas par baltā cukura eksportu 2003./2004. tirdzniecības gadam [2]. Bez tam tos pašus galamērķus izslēdz arī, nosakot eksporta kompensācijas attiecīgā gadījumā katru otro mēnesi vai katru mēnesi par balto cukuru, jēlcukuru bez tālākas apstrādes, sīrupiem un citiem cukura nozares produktiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1260/2001 28. un 30. pantā.

(3) Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. panta 11. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka kompensācija jāizmaksā, saņemot pierādījumu, ka produkti ir izvesti no Kopienas, bet diferencētas kompensācijas gadījumā – ka produkti ir nogādāti atļaujā norādītajā galamērķī vai kādā citā galamērķī, par kuru ir noteikta kompensācija.

(4) Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulas (EK) Nr. 800/1999, ar ko paredz kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem [3], 16. pantā ir uzskaitīti dažādie dokumenti, kas var būt par pierādījumu tam, ka ir izpildītas muitas formalitātes trešā valstī, kur kompensācijas likme ir diferencēta atbilstoši galamērķim. Saskaņā ar minēto pantu Komisija dažos īpašos gadījumos, kuri jānosaka, var pieņemt lēmumu, ka tajā pantā minēto pierādījumu var sniegt ar īpašu dokumentu vai kādā citā veidā.

(5) Cukura nozarē eksporta darbības parasti regulē līgumi, kas noslēgti uz FOB pamata Londonas standartizēto termiņdarījumu līgumu tirgū. Rezultātā pircēji šajā FOB posmā uzņemas visas līgumsaistības, tostarp sniegt pierādījumu par muitas formalitāšu izpildi, neraugoties uz to, ka viņi nav tiešie kompensācijas saņēmēji, uz ko viņiem ir tiesības, sniedzot minēto pierādījumu. Šā pierādījuma iegūšana par visiem eksportētajiem daudzumiem var būt saistīta ar ievērojamām administratīvajām grūtībām dažās valstīs, un tas var būtiski aizkavēt vai nepieļaut kompensācijas izmaksu visiem daudzumiem, kas faktiski eksportēti.

(6) Ievērojot ietekmi uz tirgus līdzsvaru, ko minētās administratīvās grūtības var radīt, jānosaka alternatīvi galamērķa pierādījumi, kas sniedz vajadzīgās garantijas.

(7) Šis ir atbrīvojums, tādēļ jāierobežo tā piemērošanas laiks.

(8) Pieredzētās grūtības ir radušās tādēļ, ka no 2003. gada 8. marta ir atceltas kompensācijas par eksportu uz Rietumbalkānu valstīm. Minētajos apstākļos, lai ievērotu nediskriminēšanas principu starp Kopienas uzņēmējiem un lai aizsargātu vienādas attieksmes principu, šī regula jāattiecina uz visām situācijām, kas izveidojušās pēc 2003. gada 8. marta.

(9) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Attiecībā uz izvedumiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 27. pantu, par kuriem izvedējs nevar sniegt Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta 1. un 2. punktā minēto pierādījumu, atkāpjoties no minētā panta, uzskata, ka produkti ir ievesti trešā valstī, uzrādot šādus trīs dokumentus:

a) pārvadājuma dokumenta kopiju;

b) produkta izkraušanas apliecinājumu, kas sagatavots vai nu attiecīgās trešās valsts oficiālā dienestā, kādā no galamērķa valstī dibinātajiem dalībvalstu oficiālajiem dienestiem, vai arī starptautiskā uzraudzības aģentūrā, kura apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 16. panta 5. punktu, kurā apliecināts, ka produkts ir izvests no izkraušanas vietas vai vismaz, cik apliecinājuma izdevējam dienestam vai aģentūrai ir zināms, produkts nav turpmāk pārkrauts reeksporta nolūkā;

c) bankas dokumentu, ko izdevuši Kopienā dibināti apstiprināti starpnieki, kurā apliecināts, ka maksājums, kas atbilst attiecīgajai izvešanai, ir kreditēts pie šiem starpniekiem atvērtā izvedēja kontā, vai ar maksājuma apstiprinājumu.

2. Dalībvalstis pārbauda Regulas (EK) Nr. 800/1999 20. panta prasību pareizu piemērošanu, ievērojot 1. punkta noteikumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā attiecas uz izvedumiem, kas veikti pēc 2003. gada 8. marta, un tā ir piemērojama līdz 2004. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 9. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2196/2003 (OV L 328, 17.12.2003., 17. lpp.).

[2] OV L 181, 19.7.2003., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2126/2003 (OV L 319, 4.12.2003., 4. lpp.).

[3] OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2083/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 23. lpp.).

--------------------------------------------------