Komisijas Regula (EK) Nr. 1/2004

(2003. gada 23. decembris)

par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu [1], jo īpaši tā 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu,

publicējusi šīs regulas projektu [2],

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas paziņošanas prasība, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(2) Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem [3] neattiecas uz darbībām, kas ir saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

(3) Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, kā arī noteikusi savu politiku jaunākajās Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē [4] (še turpmāk "pamatnostādnes lauksaimniecībā"). Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi, piemērojot šos pantus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, un lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas kontroli, Komisijai būtu jāizmanto savas Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās pilnvaras arī attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, ciktāl Līguma 89. pants ir atzīts par piemērojamu šiem produktiem. Lauksaimniecības nozares specifikas dēļ ir pamatota regula, kas aptver tikai mazos un vidējos uzņēmumus, kuri darbojas šajā nozarē.

(4) Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Komisija izvērtēs šādus paziņojumus, ņemot vērā šo regulu un pamatojoties uz pamatnostādnēm lauksaimniecībā. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas visi paziņojumi vispirms jāizvērtē, ņemot vērā šo regulu, bet, ja tajā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tad pamatojoties uz pamatnostādnēm lauksaimniecībā. Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru netika paziņots, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(5) Turpmākajos gados lauksaimniecībai būs jāpielāgojas jaunam stāvoklim un turpmākām izmaiņām – tādām kā tirgus attīstība, tirgus politika un tirdzniecības noteikumi, patērētāju pieprasījums un izvēle, kā arī Kopienas paplašināšanās. Šādas izmaiņas ietekmēs ne tikai lauksaimniecības tirgus, bet arī vietējo ekonomiku, galvenokārt lauku rajonos. Lauku attīstības politikas mērķis ir atjaunot un uzlabot lauku rajonu konkurētspēju un tādējādi veicināt nodarbinātības saglabāšanu un kāpumu šajos rajonos.

(6) Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme darba vietu izveidošanā, bet vēl plašāk — tie ir sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības rādītāji. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības. Tiem bieži ir sarežģījumi kapitāla vai kredīta iegūšanai, ņemot vērā dažu finanšu tirgu neuzņēmību pret risku un ierobežotas garantijas, ko tie var piedāvāt. To ierobežotie resursi var arī ierobežot to pieeju informācijai, sevišķi attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsta pasākumiem, kam ar šo regulu noteikts atbrīvojums, ir jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstība, ar noteikumu, ka šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Šāda attīstība jāveicina un jāatbalsta, vienkāršojot esošos noteikumus, ciktāl tie attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(7) Kopienā lauksaimniecības produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā lielā mērā dominē mazie un vidējie uzņēmumi.

(8) Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un par dažu regulu grozīšanu un atcelšanu [5], jau ir ieviesusi īpašus valsts atbalsta noteikumus konkrētiem lauku attīstības pasākumiem, kas saņem dalībvalstu atbalstu bez Kopienas finansējuma.

(9) Šajā regulā noteiktais atbrīvojums attiecas uz jebkādu atbalstu, kas atbilst visām prasībām, kuras šī regula nosaka, kā arī uz atbalsta shēmu, ar noteikumu, ka jebkāds atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šo shēmu, atbilst visām attiecīgajām šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu administratīvās procedūras, nevājinot kontroli, ko veic Komisija, atbalsta shēmās un atsevišķos piešķīrumos, kas neietilpst nevienā atbalsta shēmā, ir jābūt precīzai atsaucei uz šo regulu.

(10) Atbalsts, kas piešķirts, lai segtu reklāmas izdevumus, kā definēts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu EK Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu un dažu produktu, kas nav iekļauti I pielikumā, reklāmai [6], jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas, un uz to turpina attiekties tikai minētās pamatnostādnes.

(11) Ņemot vērā vajadzību panākt atbilstošu līdzsvaru starp līdz minimumam samazinātiem konkurences traucējumiem nozarē, kurā tiek sniegts atbalsts, un šīs regulas mērķiem, nevajadzētu piešķirt atbrīvojumu atsevišķiem piešķīrumiem, kas pārsniedz maksimālo fiksēto summu, neatkarīgi no tā, vai tās ir saskaņā ar atbalsta shēmu, kurai atbrīvojums paredzēts ar šo regulu.

(12) Ar šo regulu nav jāparedz atbrīvojums eksporta atbalstam vai atbalstam, kas atkarīgs no plašākas vietējo ražojumu nevis ievesto preču izmantošanas. Šāds atbalsts var būt nesaderīgs ar Kopienas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un no PTO Lauksaimniecības nolīguma. Atbalsts līdzdalības izmaksām tirdzniecības izstādēs, kā arī pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu jaunus vai esošos produktus jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(13) Lai novērstu šīs atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, atvieglotu dažādu Kopienas un valsts iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā šajā regulā jāizmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīcija, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 70/2001.

(14) Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi un nolūkā nodrošināt to, ka atbalsts ir proporcionāls un nepārsniedz vajadzīgo summu, robežvērtība parasti izsakāma kā atbalsta pasākumu intensitāte attiecība pret attaisnoto izmaksu kopumu, nevis kā maksimālās atbalsta summas.

(15) Lai noteiktu, vai atbalsts saskaņā ar šo regulu ir saderīgs ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā atbalsta intensitāte un attiecīgi atbalsta summa, kas izteikta kā piešķīruma ekvivalents. Lai aprēķinātu piešķīruma ekvivalentu atbalstam, kas maksājams pa daļām, un atbalstam atvieglotu nosacījumu aizdevuma veidā, izmanto procentu likmes, kas dominē tirgū piešķīruma laikā. Valsts atbalsta noteikumu vienota, atklāta un vienkārša piemērojuma nolūkā tirgus likmes šajā regulā uzskatāmas par atsauces likmēm, ar noteikumu, ka atvieglotu nosacījumu aizdevuma gadījumā aizdevumu papildina parastais nodrošinājums un tas nav saistīts ar pārmērīgu risku. Atsauces likmēm ir jābūt tām, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un kas tiek publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Internetā."

(16) Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi valsts atbalsta novērtēšanai lauksaimniecības nozarē nav vajadzīga izšķiršana starp maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dažiem atbalsta veidiem, kurus var saņemt saņēmējs, ir lietderīgi noteikt atbalsta maksimālo summu.

(17) Maksimālais atbalsta daudzums jānosaka, ņemot vērā Komisijas pieredzi tādā līmenī, kas atbilst gan nepieciešamībai līdz minimumam samazināt konkurences traucējumus atbalstītajā nozarē, gan mērķim veicināt mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstību lauksaimniecības nozarē. Vienotības nolūkā ar Kopienas finansētiem atbalsta pasākumiem šis maksimālais daudzums ir jāsaskaņo ar to, kas noteikts pamatnostādnēs lauksaimniecībai un Regulā (EK) Nr. 1257/1999.

(18) Ir lietderīgi noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta shēmu vai individuālu atbalstu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Uzņēmējsabiedrībām, kas saņem ieguldījumu atbalstu, jāatbilst kritērijiem, kuri attiecas uz to obligāto standartu dzīvotspēju un ievērošanu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. un 26. panta 1. punktā. Jāņem vērā visi ražošanas ierobežojumi un ierobežojumi Kopienas atbalstam saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgais mērķis parasti nav to saimnieciskās darbības izmaksu nepārtraukta un periodiska samazināšana, kas parasti jāsedz saņēmējam, un atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā pret nepilnībām, kuras jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomisko ieguvumu, kas ir Kopienas interesēs. Vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražošanas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Bez tam šāds atbalsts var arī nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopīgo organizāciju mehānismus. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu ar noteiktiem atbalsta veidiem.

(19) Ar šo regulu būtu jāatbrīvo atbalsta pasākumi maziem un vidējiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Ieguldījumu un darba vietu radīšana var sekmēt Kopienas mazāk labvēlīgo reģionu un 1. mērķa reģionu ekonomisko attīstību. Minētajos reģionos mazie un vidējie uzņēmumi cieš gan no strukturāliem trūkumiem, kas saistīti ar to atrašanās vietu, gan no grūtībām, kas saistītas ar to lielumu. Tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no mazāk labvēlīgiem reģioniem un 1. mērķa reģioniem jāgūst labums no lielākiem daudzumiem.

(20) Iespējamo traucējumu dēļ, kas radušies no mērķtiecīga ieguldījumu atbalsta un tādēļ, lai piedāvātu lauksaimniekiem brīvību izlemt, kuros produktos veikt ieguldījumu, ieguldījumu atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar šo regulu, neierobežo ar atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Šis nosacījums nedrīkst atturēt dalībvalsti izslēgt atsevišķus lauksaimniecības produktus no šāda atbalsta vai atbalsta shēmām, jo īpaši, ja tiem var atrast normālu noieta tirgu. Kā arī no šīs regulas jāizslēdz dažu veidu ieguldījumi paši par sevi. Ieguldījuma atbalstu, kura mērķis ir konkrētas nozares, var pamatot un tāpēc atbrīvot, ja atbalsts nepārsniedz īpašu noteikumu īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar vides uzlabošanu un aizsardzību, higiēnas apstākļu uzlabošanu lopkopības uzņēmumos vai lauksaimniecības dzīvnieku labturības pilnveidošanu. Ieguldījumi lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā saimniecības līmenī, kuri nerada jaudas palielināšanos un kuru kopējie attaisnotie izdevumi ir zemāki par Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. pantā noteikto ierobežojumu, jāizskata saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti ieguldījumiem lauksaimniecības produktu ražošanā. Ieguldījumi lauku saimniecībās lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, kas rada jaudas palielināšanos un/vai, kuru kopējie attaisnotie izdevumi ir lielāki par Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. pantā noteikto ierobežojumu, ir jāizskata saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā.

(21) Ja atbalstu piešķir, lai pielāgotos nesen ieviestajām obligātajām normām Kopienas līmenī, dalībvalstis, atliekot šādu nosacījumu īstenošanu, nedrīkst lauksaimniekiem pagarināt pielāgošanās periodu. Tādēļ skaidri jānorāda datums, no kura jaunos tiesību aktus vairs neuzskata par jauniem.

(22) Pakalpojumus, ko piedāvā par subsidētām likmēm, lauksaimniekiem bieži piedāvā uzņēmējsabiedrības, kuras lauksaimnieki nevar brīvi izvēlēties. Lai izvairītos no tā, ka atbalstu piešķir pakalpojuma sniedzējiem, nevis lauksaimniekiem, un lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieks par konkurējošu cenu saņem vislabākos pakalpojumus, parasti tiek nodrošināts, ka šādus pakalpojumu sniedzējus izvēlas un atalgo saskaņā ar tirgus principiem. Tomēr attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, jo īpaši pārbaudēm, un pakalpojuma veida vai pakalpojuma sniegšanas juridiskā pamata dēļ, var būt tikai viens izpildītājs.

(23) Dažas Padomes regulas lauksaimniecības jomā paredz īpašas atļaujas atbalsta maksājumiem, ko veic dalībvalstis, bieži kopā ar vai papildus Kopienas finansējumam. Tomēr minētie noteikumi parasti neparedz atbrīvojumus no pienākuma paziņot saskaņā ar Līguma 88. pantu, ciktāl šāds atbalsts atbilst Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tā kā minētajās regulās ir skaidri noteikti šāda atbalsta nosacījumi un/vai šie pasākumi jādara zināmi Komisijai saskaņā ar minēto regulu īpašajiem noteikumiem, saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu nav vajadzīgs turpmāks un atsevišķs paziņojums, lai Komisija varētu veikt šo pasākumu novērtējumu. Juridiskas noteiktības labad šajā regulā jāiekļauj atsauce uz minētajiem noteikumiem un tādēļ, ievērojot Līguma 88. pantu, nav vajadzīgs paziņojums par šiem pasākumiem, ciktāl iepriekš var pārbaudīt, ka šāds atbalsts tiek piešķirts vienīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(24) Lai atbalsts būtu nepieciešamas un sekmētu konkrētu darbības veidu attīstību, ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsts darbības veidiem, kuros saskaņā ar tirgus nosacījumiem saņēmējs jau varētu būt iesaistījies pats. Atbalstu nepiešķir ar atpakaļejošu datumu attiecībā uz darbībām, ko saņēmējs jau ir veicis.

(25) Ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsts, kas summējas kopā ar citu valsts atbalstu, ietverot atbalstu, ko piešķir valsts, reģiona vai vietējās iestādes, ar valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 vai ar Kopienas atbalstu, saistībā ar tām pašam attaisnotajām izmaksām, ja kopējā summa pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas šajā regulā.

(26) Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu pārraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir jāievieš standarta forma, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai apkopota informācija katrreiz, kad saskaņā ar šo regulu ir ieviesta kāda atbalsta shēma vai tiek piešķirts individuāls atbalsts ārpus šādas shēmas, lai to publicētu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ ir jāpieņem noteikumi par dokumentāciju, kas dalībvalstīm ir jāglabā attiecībā uz atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu. Lai dalībvalstis varētu sniegt Komisijai gada pārskatu, Komisijai ir jānosaka konkrētas prasības šāda pārskata izveidei. Ņemot vērā nepieciešamo tehnoloģiju plašo pieejamību, apkopotā informācija un gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski.

(27) Ja kāda dalībvalsts nav ievērojusi šajā regulā noteiktos ziņošanas pienākumus, Komisija nevar saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu veikt savus uzraudzības pienākumus un jo īpaši novērtēt, vai saskaņā ar šo regulu atbrīvotā atbalsta kumulatīvā saimnieciskā ietekme ir tāda, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, lai tie būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Vajadzība novērtēt valsts atbalsta kumulatīvo ietekmi ir sevišķi liela, ja tas pats saņēmējs drīkst saņemt atbalstu, ko piešķir no vairākiem avotiem, kā tas arvien biežāk ir lauksaimniecības jomā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dalībvalsts nekavējoties iesniedz attiecīgu informāciju, pirms saskaņā ar šo regulu tiek īstenoti atbalsta pasākumi.

(28) Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un to, cik bieži kopumā ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas piemērošanas periods beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmas, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, būs atbrīvotas vēl sešus mēnešus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

JOMA, DEFINĪCIJAS UN NOSACĪJUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šī regula attiecas uz atbalstu, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

2. Šī regula neattiecas:

a) uz atbalstu, ko piešķir, lai segtu reklāmas izdevumus, kā definēts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu, reklamējot produktus, kas uzskaitīti EK Līguma I pielikumā, un dažus produktus, kas nav iekļauti I pielikumā;

b) atbalstu, ko piešķir, lai I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus pārstrādātu produktos, kas nav iekļauti I pielikumā.

3. Šī regula neattiecas uz atbalstu individuāliem ieguldījumiem, ja attaisnotie izdevumi pārsniedz 12,5 miljonus EUR vai ja atbalsta faktiskā summa pārsniedz 6 miljonus EUR. Par šādu atbalstu atsevišķi paziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

4. Neierobežojot 16. panta a) apakšpunktu, šī regula neattiecas uz:

a) eksporta atbalsta pasākumiem, t. i., atbalstu, kas tieši saistīts ar izvestajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidi un izmantošanu vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbību;

b) atbalstu, kas sekmē iekšējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievestajām precēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

1. "Atbalsts" ir visi pasākumi, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

2. "Lauksaimniecības produkti" ir:

a) Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 [7];

b) produkti ar KN kodiem 4502, 4503 un 4504 (korķa izstrādājumi);

c) produkti, kas paredzēti piena un piena produktu atdarināšanai vai aizstāšanai, kā minēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 1898/87 3. panta 2. punktā [8];

3. "Lauksaimniecības produktu pārstrāde" ir process, kuram pakļauj lauksaimniecības produktus, tajā iegūstot citus lauksaimniecības produktus;

4. "Mazie un vidējie uzņēmumi" (MVU) ir uzņēmumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā;

5. "Bruto atbalsta intensitāte" ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no projekta attaisnojamām izmaksām. Visi izmantotie skaitļi norāda summas pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja piešķirtais atbalsts nav piešķīrums, atbalsta summa ir tā piešķīruma ekvivalents. Pa daļām maksājama atbalsta faktisko vērtību aprēķina piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama faktiskās vērtības aprēķina nolūkiem un atbalsta summas aprēķinam aizdevumā ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas brīdī;

6. "Kvalitatīvs produkts" ir produkts, kas atbilst kritērijiem 24.b panta 2. un 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1783/2003, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1257/1999, par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai [9];

7. "Nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām" ir tādi laika apstākļi kā, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas iznīcina 20 % no vidējās produkcijas mazāk labvēlīgos apgabalos un 30 % pārējos apgabalos;

8. "Mazāk labvēlīgi apgabali" ir apgabali, kā tos definē dalībvalstis, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 17. pantu;

9. "1. mērķa reģioni" ir reģioni, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 3. pantā [10];

10. "Jaunieviesti obligāti standarti attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību" ir:

a) tādi standarti, kuru gadījumā neparedz pārejas laiku, standartiem ir jābūt obligātiem attiecībā uz uzņēmējiem ne ilgāk par diviem gadiem, pirms ieguldījumi ir faktiski sākti, vai

b) tādi standarti, kuru gadījumā paredz pārejas laikam, standartiem jābūt obligātiem attiecībā uz uzņēmējiem, pēc tam, kad ieguldījumi ir faktiski sākti;

11. "Jauni lauksaimnieki" ir lauksaimniecības produktu ražotāji, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1257/1999 8. pantā;

12. "Ražotāju grupa" ir grupa, kas izveidota nolūkā saskaņā ar tirgus kopīgo organizāciju mērķiem kopīgi pielāgot tirgus prasībām tajā apvienojušos uzņēmumu ražošanu, piemēram, koordinējot piedāvājumu;

13. "Ražotāju asociācija" ir asociācija, kas apvieno atzītas ražotāju grupas, un tai ir tie paši mērķi, tikai plašākā mērogā;

14. "TSE un GSE testu izmaksas" ir visas izmaksas, tostarp testu komplektu, testu paraugu ņemšanas, transportēšanas, testēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas, ko veic saskaņā ar X pielikuma C nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai [11].

3. pants

Atbrīvojuma nosacījumi

1. Individuālais atbalsts, kas neietilpst nevienā shēmā un kas atbilst nosacījumiem šajā regulā, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ar noteikumu, ka 19. panta 1. punktā paredzētais informācijas kopsavilkums ir iesniegts un tajā ir skaidra atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Atbalsta shēmas, kas atbilst nosacījumiem šajā regulā, ir saderīgas ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja:

a) katrs atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā;

b) shēmā ir skaidra atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

c) ir iesniegts 19. panta 1. punktā paredzētais informācijas kopsavilkums.

3. Atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 2. punktā minētajām shēmām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien piešķirtais atbalsts tieši atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

2. NODAĻA

ATBALSTA KATEGORIJAS

4. pants

Ieguldījumi lauku saimniecībās

1. Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās Kopienā lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien tas atbilst 2. līdz 10. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a) 50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos;

b) 40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos.

Attiecībā arī uz ieguldījumiem, ko veic jaunie lauksaimnieki piecos gados pēc darbības sākšanas, maksimālo atbalsta likmi palielina līdz 60 % mazāk labvēlīgos apvidos un līdz 50 % citos reģionos.

Ja ieguldījumi rada papildizmaksas saistībā ar vides aizsardzību un pilnveidošanu, higiēnas apstākļu uzlabošanu lopkopības uzņēmumos vai lauksaimniecības dzīvnieku labturības pilnveidošanu, maksimālās atbalsta likmes (50 % un 40 %), kas minētas pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, drīkst attiecīgi palielināt par 25 un 20 procentu punktiem. Šis palielinājums ir pieļaujams tikai attiecībā uz ieguldījumiem, kas pārsniedz spēkā esošo prasību minimumu Kopienā vai attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību no jauna ieviestajiem obligātajiem standartiem. Palielinājums nedrīkst pārsniegt vajadzīgās attaisnotās papildu izmaksas, un to nedrīkst piemērot ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu.

3. Veicot ieguldījumus, jāpanāk vismaz viens no šādiem mērķiem:

a) ražošanas izmaksu samazināšana;

b) ražošanas pilnveidošana un pārvietošana;

c) kvalitātes uzlabošana;

d) dabiskās vides, higiēnas apstākļu un dzīvnieku labturības standartu saglabāšana un uzlabošana;

e) lauksaimniecisko darbību dažādošanas veicināšana.

4. Attaisnotie izdevumi var būt šādi:

a) nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana;

b) jaunu iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkšana uz nomaksu, tostarp datoru programmatūras iegāde, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību; pārējās izmaksas, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu (nodoklis, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas u.c.), nav attaisnotie izdevumi;

c) vispārējās izmaksas, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde, nepārsniedzot 12 % no a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, pienācīgi pamatotos gadījumos lietotu iekārtu iegādi drīkst uzskatīt par attaisnotiem izdevumiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) iekārtu pārdevējs savā deklarācijā apstiprina to precīzu izcelsmi, kā arī to, ka par šīm iekārtām agrāk nav saņemts valsts vai Kopienas atbalsts;

b) šo iekārtu iegāde rada konkrētas priekšrocības programmai vai projektam vai arī to prasa īpaši apstākļi (piemēram, tajā brīdī jaunas iekārtas nebija pieejamas, tādējādi projekta izpilde bija apdraudēta);

c) attiecīgo izmaksu un tātad atbalsta summas samazinājums salīdzinājumā ar tādu pašu jaunu iekārtu iegādi, vienlaikus saglabājot izdevīgu izmaksu un ieguvumu samēru;

d) iegādātajām lietotajām iekārtām ir vajadzīgie tehniskie un/vai tehnoloģiskie parametri, kas atbilst projekta prasībām.

5. Atbalstu var piešķirt tikai dzīvotspējīgām lauku saimniecībām, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. pantā.

Atbalstu drīkst piešķirt, lai saņēmējam ļautu panākt atbilstību jaunieviestajiem obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību.

Atbilstības novērtējumu Regulas (EK) Nr. 1257/1999 5. panta kritērijiem uzņēmuma līmenī izdara valsts iestāde vai neatkarīga trešā persona, kas ir kvalificēta veikt šādu novērtējumu. Noteikumos, ar ko izveido atbalsta shēmu, vai lēmumā, ar ko piešķir individuālu atbalstu ārpus šādas shēmas, jānorāda, kā ir izdarāma šāda novērtēšana.

6. Jābūt pieejamiem pietiekamiem pierādījumiem, ka arī turpmāk pastāvēs attiecīgo produktu normāls noieta tirgus. Tas jānovērtē pienācīgā līmenī, ko nosaka dalībvalsts, ņemot vērā attiecīgos produktus, ieguldījumu veidus, kā arī esošās un paredzamās jaudas. Normāla noieta tirgus novērtējums jāveic valsts iestādei vai trešai personai, kas nav atkarīga no atbalsta saņēmēja un ir kvalificēta veikt šādu novērtējumu. Noteikumos, ar ko izveido atbalsta shēmu, jānorāda, kā ir izdarāma šāda novērtēšana. Novērtējumam jābalstās uz jaunākajiem datiem un tam jābūt publiski pieejamam.

7. Atbalstu nedrīkst piešķirt, ja tiek pārkāpti aizliegumi vai ierobežojumi, ko paredz Padomes regulas, ar kurām izveido tirgus kopīgās organizācijas, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Kopienas atbalstu.

8. Ja vien tas nav ierobežots līdz īpašu noteikumu īstenošanas izmaksām saistībā ar vides uzlabošanu un aizsardzību, higiēnas apstākļu uzlabošanu lopkopības uzņēmumos un lauksaimniecības dzīvnieku labturību, atbalstu nedrīkst ierobežot atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Atbalstu nedrīkst piešķirt:

a) ieguldījumiem ar mērķi kāpināt ražošanas jaudu, ja jaudas palielināšana saimniecībā sasniedz vairāk kā 20 %, kas jānosaka ganāmpulka vienībās dzīvnieku audzēšanai un apstrādātās platībās augkopībai;

b) ražošanas tiesību, dzīvnieku, zemes (kas nav apbūvei paredzēta zeme), augu iegādei vai augu stādīšanai;

c) vienkāršiem aizvietojuma ieguldījumiem.

9. Maksimālie izdevumi, par kādiem var piešķirt atbalstu, nedrīkst pārsniegt kopējā ieguldījuma robežu, ko dalībvalsts noteikusi atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. pantu. Šo robežu jānosaka atbalsta shēmās.

10. Atbalstu nedrīkst piešķirt attiecībā uz:

a) tādu produktu ražošanu un tirdzniecību, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus;

b) pārstrādi un tirdzniecību cukura nozarē.

5. pants

Tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšana

1. Atbalsts tradicionālo kultūrvēsturisko ainavu un ēku saglabāšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst 2. un 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atbalstu, kas sedz līdz 100 % faktisko izmaksu, drīkst piešķirt attiecībā uz ieguldījumiem vai kapitālieguldījumiem, kuru mērķis ir saglabāt ar ražošanu nesaistītus kultūrvēsturiskus objektus, kas atrodas lauku saimniecībās, piemēram, arheoloģijas vai vēstures objektus. Šajās izmaksās drīkst iekļaut saprātīgu atlīdzību par darbiem, ko veicis pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki, līdz EUR 10000 gadā.

3. Mazāk labvēlīgos apgabalos drīkst piešķirt atbalstu, kas sedz līdz 60 % vai 70 % faktiskās izmaksas attiecībā uz ieguldījumiem vai kapitālieguldījumiem ar mērķi saglabāt kultūrvēsturiskus ražošanas objektus lauku saimniecībās, piemēram, lauku saimniecības ēkas, ar noteikumu, ka šie ieguldījumi nepalielinās saimniecības ražošanas jaudu.

Ja novērots ražošanas jaudas kāpums, 4. panta 2. punktā noteiktās ieguldījuma atbalsta likmes piemēro attaisnotajiem izdevumiem saistībā ar attiecīgajiem darbiem, ko veic, izmantojot parastos mūsdienu materiālus. Papildu atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu līdz pat 100 % papildizmaksu, kas rodas, izmantojot tradicionālos materiālus, kuri vajadzīgi, lai saglabātu ēku kultūrvēsturiskās īpatnības.

6. pants

Lauku ēku pārvietošana sabiedrības interesēs

1. Atbalsts lauku ēku pārvietošanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas ir sabiedrības interesēs un atbilst 2. 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas, pamatojot atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo pantu, ir norādītas dalībvalstu attiecīgajos noteikumos.

2. Drīkst piešķirt atbalstu, kas sedz līdz 100 % faktisko izmaksu, ja sabiedrības interesēs veiktā pārvietošana paredz vienkārši izjaukt, pārnest un no jauna uzcelt esošās ēkas.

3. Ja sabiedrības interesēs veiktās pārvietošanas rezultātā, lauksaimnieks iegūst modernāk iekārtotas ēkas, lauksaimniekam jāiegulda vismaz 60 % vai 50 % mazāk labvēlīgos apgabalos no attiecīgo ēku vērtības palielinājuma pēc pārvietošanas. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, šis ieguldījums ir attiecīgi vismaz 55 % vai 45 %.

4. Ja ēku pārvietošana sabiedrības intereses rada ražošanas jaudas pieaugumu, atbalsta saņēmēja ieguldījumam jābūt vismaz 60 % vai 50 % mazāk labvēlīgos apvidos no izdevumiem, kas saistīti ar šo pieaugumu. Ja saņēmējs ir jaunais lauksaimnieks, šis ieguldījums ir vismaz 55 % vai 45 %.

7. pants

Ieguldījumi pārstrādē un tirdzniecībā

1. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst 2. līdz 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a) 50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem 1. mērķa reģionos;

b) 40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos.

3. Attaisnotie izdevumi var būt šādi:

a) nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana;

b) jaunu iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkšana uz nomaksu, tostarp datoru programmatūras iegāde nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību; pārējās izmaksas, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu (nodoklis, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, apdrošināšanas izmaksas u.c.), nav attaisnotie izdevumi;

c) vispārējās izmaksas, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde, nepārsniedzot 12 % no a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, pienācīgi pamatotos gadījumos lietotu iekārtu iegādi var uzskatīt par attaisnotiem izdevumiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) iekārtu pārdevējs savā deklarācijā apstiprina to precīzu izcelsmi, kā arī to, ka par šīm iekārtām agrāk nav saņemts valsts vai Kopienas atbalsts;

b) šo iekārtu iegāde rada konkrētas priekšrocības programmai vai projektam vai arī to prasa īpaši apstākļi (piemēram, tajā brīdī jaunas iekārtas nebija pieejamas, tādējādi projekta izpilde bija apdraudēta);

c) attiecīgo izmaksu un tātad atbalsta summas samazinājums salīdzinājumā ar tādu pašu jaunu iekārtu iegādi, vienlaikus saglabājot izdevīgu izmaksu un ieguvumu samēru;

d) iegādātajām lietotajām iekārtām ir vajadzīgie tehniskie un/vai tehnoloģiskie rādītāji, kas atbilst projekta prasībām.

4. Atbalstu var piešķirt tikai tiem uzņēmumiem, kas var pierādīt to atbilstību Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbalstu drīkst piešķirt, lai ļautu saņēmējam panākt atbilstību jaunieviestiem obligātiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību.

Atbilstības novērtējumu kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 26. panta 1. punktā, uzņēmuma līmenī veic valsts iestāde vai neatkarīga trešā persona, kas ir kvalificēta veikt šādu novērtējumu. Noteikumos, ar kuriem ievieš atbalsta shēmu, jānorāda, kā ir izdarāma šāda novērtēšana.

5. Jābūt pieejamiem pietiekamiem pierādījumiem, ka arī turpmāk pastāvēs attiecīgo produktu normāls noieta tirgus. Tas jānovērtē pienācīgā līmenī, ko nosaka dalībvalsts, ņemot vērā attiecīgos produktus, ieguldījumu veidus, kā arī esošās un paredzamās jaudas. Normāla noieta tirgus novērtējums jāveic valsts iestādei vai trešai personai, kas nav atkarīga no atbalsta saņēmēja un ir kvalificēta veikt šādu novērtējumu. Noteikumos, ar kuriem ievieš atbalsta shēmu, jānorāda, kā ir izdarāma šāda novērtēšana. Novērtējumam jābalstās uz jaunākajiem datiem un tam jābūt publiski pieejamam.

6. Atbalstu nedrīkst piešķirt, ja tiek pārkāpti aizliegumi vai ierobežojumi, ko paredz Padomes regulas, ar kurām izveido tirgus kopīgās organizācijas, pat ja šādi aizliegumi un ierobežojumi attiecas tikai uz Kopienas atbalstu.

7. Atbalstu nedrīkst ierobežot ar atsevišķiem lauksaimniecības produktiem, bet to nedrīkst piešķirt:

a) tādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas atdarina vai aizstāj pienu un piena produktus;

b) pārstrādei un tirdzniecībai cukura nozarē.

8. pants

Atbalsts jauniem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) jāizpilda kritēriji, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 7. un 8. pantā;

b) kombinētais atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999 un valsts atbalsta veidā saskaņā ar šo pantu, nedrīkst pārsniegt maksimālos pieļaujamos daudzumus, kuri paredzēti minētās regulas 8. panta 2. punktā.

9. pants

1. Atbalsts sakarā ar pirmstermiņa pensionēšanos

Atbalsts sakarā ar pirmstermiņa pensionēšanos ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) jāizpilda kritēriji, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 10., 11. un 12. pantā;

b) komercdarbības pārtraukšanai lauksaimniecībā jābūt pastāvīgai un galīgai.

10. pants

Atbalsts ražotāju grupām

1. Dibināšanas atbalsts ražotāju grupu vai ražotāju asociāciju izveidei ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst 2. līdz 9. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Tiesības saņemt 1. punktā minēto atbalstu ir šādām grupām, ar noteikumu, ka tām ir tiesības uz finansiālo palīdzību saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem:

a) ražotāju grupām vai ražotāju asociācijām, kas ir iesaistītas lauksaimniecības produktu ražošanā, un/vai

b) ražotāju asociācijām, kas ir atbildīgas par izcelsmes apzīmējumu vai kvalitātes marķējumu uzraudzību saskaņā ar Kopienu tiesībām.

Ražotāju grupas vai asociācijas iekšējos noteikumos jāparedz, ka to biedri apņemas piedāvāt produkciju tirgū saskaņā ar pašu sastādītiem piegādes un tirdzniecības noteikumiem.

Šajos noteikumos var ietvert atļauju ražotājiem pašiem piedāvāt tirgū daļu savas produkcijas. Tajos jāpieprasa, lai, pievienojoties grupai vai asociācijai, ražotāji vismaz trīs gadus paliktu tās biedri un par izstāšanos paziņotu vismaz 12 mēnešus iepriekš. Turklāt jāizstrādā kopīgi ražošanas noteikumi, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti vai bioloģiskās lauksaimniecības paņēmienu izmantošanu, kā arī attiecībā uz tirdzniecību un informācijas sniegšanu par produktiem, kas jo īpaši skar to ražu un pieejamību. Tomēr ražotāji turpina atbildēt par savu saimniecību pārvaldīšanu. Nolīgumiem, kas noslēgti ražotāju grupā un asociācijā, pilnībā jāatbilst visiem attiecīgajiem konkurences tiesību noteikumiem, jo īpaši Līguma 81. un 82. panta noteikumiem.

3. Attaisnotajos izdevumos var iekļaut maksu par piemērotu telpu īri, biroja aprīkojuma iegādi, tostarp par datortehniku un programmatūru, administratīvā personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas, kā arī juridiskās un administratīvās izmaksas. Iegādājoties telpas, attaisnotās izmaksas nedrīkst pārsniegt nomas izmaksas pēc tirgus kursa.

4. Atbalstam jābūt īslaicīgam, un tā apmēriem pakāpeniski jāsamazinās, kā arī tas nedrīkst pārsniegt 100 % no pirmā gada attaisnotajām izmaksām. Atbalsta līmeni jāsamazina par vismaz 20 procentu punktiem katrā nākamajā darbības gadā tā, lai piektajā gadā atbalsta summa nepārsniegtu 20 % no faktiskajiem attaisnotajiem izdevumiem šajā gadā.

5. Nedrīkst piešķirt atbalstu tādu izmaksu segšanai, kas radušās, beidzoties pieciem gadiem, vai arī nedrīkst piešķirt atbalstu, ja ir pagājuši septiņi gadi pēc ražotāju organizācijas atzīšanas. Tas neierobežo atbalstu, ko piešķir attaisnotajiem izdevumiem, kuri ir ierobežoti un radušies saistībā ar saņēmēja apgrozījuma palielināšanos vismaz par 30 % ar katru gadu, kas saistīts ar jaunu locekļu pievienošanās un/vai jaunu ražojumu iekļaušanas.

6. Atbalstu nedrīkst piešķirt ražošanas organizācijām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tādēļ faktiski ir individuālie ražotāji.

7. Atbalstu nedrīkst piešķirt citām lauksaimnieku asociācijām, kas veic uzdevumus saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, sniedz savstarpēju atbalstu un saimniecību atbalstu, kā arī lauksaimniecības vadības pakalpojumus saimniecībās, kuras pieder asociācijas biedriem, kopīgi nepielāgojot piegādes tirgum.

8. Saskaņā ar šo pantu kopējā piešķirtā atbalsta summa ražotāju grupai vai asociācijai nedrīkst pārsniegt EUR 100000.

9. Atbalstu nedrīkst piešķirt ražotāju grupām vai asociācijām, kuru mērķi nav saderīgi ar Padomes regulu, ar ko izveido tirgus kopīgo organizāciju.

11. pants

Atbalsts apdrošināšanas prēmiju izmaksām

1. Atbalsts apdrošināšanas prēmijām uzņēmumiem, kas iesaistīti primārajā ražošanā, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja tas atbilst 2. 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

a) 80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka tā paredz segt tikai tādus zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām;

b) 50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka tā paredz segt tikai tādus zaudējumus, kas minēti a) punktā un vēl papildus:

i) citus zaudējumus, ko radījuši klimatiskie apstākļi, un/vai

ii) zaudējumus, kas radušies dzīvnieku un augu slimību dēļ.

Zaudējumi, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām, jānosaka, balstoties uz konkrētā kultūrauga bruto produkciju attiecīgajā gadā, salīdzinot ar bruto produkciju parastā gadā. Bruto produkciju jāaprēķina, salīdzinot ar vidējo bruto produkciju trīs iepriekšējos gados, neieskaitot tos gadus, kad maksāta kompensācija sakarā ar citiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Ja ražošanas līdzekļiem nodarīts kaitējums, kura sekas izpaužas vairākus gadus, pirmās ražas faktiskajiem procentuālajiem zaudējumiem pēc nelabvēlīgā notikuma, salīdzinot ar parasto gadu, tos aprēķinot saskaņā ar iepriekšējos punktos noteiktajiem principiem, jāpārsniedz 10 %, un faktiskajiem zaudējumiem procentos, kas sareizināti ar gadu skaitu, kad novēroti ražas zudumi, jāpārsniedz 20 % mazāk labvēlīgos apvidos un 30 % pārējos apvidos.

3. Atbalsts jāpiešķir apdrošināšanas prēmiju izmaksām, kas sedz zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām.

4. Atbalsts nedrīkst radīt šķēršļus iekšējo apdrošināšanas pakalpojumu tirgus darbībai. Atbalstu nedrīkst ierobežot līdz apdrošināšanai, ko nodrošina viena apdrošināšanas uzņēmējsabiedrība vai uzņēmējsabiedrību grupa vai uz ko attiecas nosacījums, ka apdrošināšanas līgums jāslēdz ar uzņēmējsabiedrību, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī.

12. pants

Atbalsts zemes aizvietošanai

1. Atbalsts uzņēmumiem, kas ir iesaistīti lauksaimniecības produktu ražošanā, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja to piešķir zemes aizvietošanas juridiskajām un administratīvajām izmaksām un ierobežo līdz tām, ietverot apsekošanas izmaksas, līdz pat 100 % no faktiskajām izmaksām.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem, ietverot atbalstu zemes iegādei.

13. pants

Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanai

1. Atbalsts kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības veicināšanai ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja to piešķir 2. punktā minētajām attaisnotajām izmaksām un tas atbilst 3. līdz 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu šādu darbību izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar kvalitatīvu lauksaimniecības produktu ieguvi:

a) līdz 100 % no izmaksām tirgus izpētei, produktu izstrādei un noformējumam, ietverot atbalstu, ko piešķir pieteikumu sagatavošanai sakarā ar izcelsmes apzīmējumu vai īpaša rakstura sertifikātu atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām Kopienas regulām;

b) līdz 100 % no izmaksām, lai ieviestu tādas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā, piemēram, ISO 9000 vai ISO 14000 sistēmas, pasākumus, kas balstīti uz riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP), izsekojamības sistēmas un sistēmas, kas nodrošina autentiskuma un tirdzniecības standartu ievērošanu, vai vides audita sistēmas;

c) līdz 100 % no personālās apmācības izmaksām, lai piemērotu b) punktā minētās shēmas un sistēmas;

d) līdz 100 % no izmaksām, ko iekasē atzītas sertificētājas iestādes par kvalitātes nodrošināšanas un līdzīgu sistēmu sākotnēju sertificēšanu;

e) līdz 100 % no izmaksām sakarā ar obligātajiem kontroles pasākumiem, ko saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem veic kompetentās iestādes, vai kas tiek veikti to uzdevumā, ja vien Kopienas tiesību akti nepieprasa uzņēmumiem segt šādas izmaksas;

f) īslaicīgam atbalstam un atbalstam, kura apmēri pakāpeniski samazinās, saistībā ar to kontroles pasākumu izmaksu segšanu, ko veic pirmajos sešos gados pēc kontroles sistēmas ieviešanas, izcelsmes apzīmējumu vai īpaša rakstura sertifikāta autentiskuma nodrošināšanai saskaņā ar Padomes Regulām (EEK) Nr. 2081/92 [12] un (EEK) Nr. 2082/92 [13]; samazināšanās ir vismaz 10 procentu punkti gadā;

g) līdz 100 % no faktiskajām izmaksām sakarā ar bioloģiskās lauksaimniecības metožu kontroli, ko veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 [14].

3. Atbalsts jāpiešķir tad, ja kontroli veic trešās personas vai kādas struktūras to uzdevumā, piemēram, kompetentās pārvaldes iestādes vai to pilnvarotas organizācijas, kā arī neatkarīgas institūcijas, kas atbild par izcelsmes apzīmējumu, bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu un kvalitātes marķējumu kontroli un uzraudzību, ar noteikumu, ka šie apzīmējumi un marķējumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

4. Atbalstu nedrīkst piešķirt to kontroles darbību izmaksu segšanai, kuras veic pats lauksaimnieks vai ražotājs vai gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos ir paredzēts, ka kontroles izmaksas sedz ražotāji, nenorādot faktiskos maksu apmērus.

5. Kopējā valsts atbalsta summa, ko piešķir saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst pārsniegt EUR 100000 uz saņēmēju trīs gadu laika posmā. Lai aprēķinātu atbalsta summu, uzskata, ka atbalsta saņēmējs saņem pakalpojumus, kas uzskaitīti minētajā punktā.

6. Atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt. Ja 2. punktā uzskaitītos pakalpojumus sniedz ražotāju grupas vai citas lauksaimnieku savstarpējā atbalsta organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkst būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai. Jebkuram ieguldījumam attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, ko nesniedz grupas vai organizācijas biedrs, jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

7. Ja pakalpojuma saņēmējs brīvi neizvēlas 2. punktā minētā pakalpojuma sniedzēju un ja sniedzamā pakalpojuma veida vai pakalpojuma sniegšanas juridiskā pamata dēļ ir tikai viens iespējamais izpildītājs, minētais izpildītājs jāizvēlas un jāatalgo saskaņā ar tirgus principiem, bez diskriminācijas, ja vajadzīgs, izmantojot konkursa procedūras, kas ir saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem, un jebkurā gadījumā, izmantojot pietiekamu reklāmu, lai atvērtu pakalpojumu tirgu konkurencei un pārskatītu piešķiršanas noteikumu objektivitāti.

14. pants

Tehniskā atbalsta nodrošināšana lauksaimniecības nozarē

1. Atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ja to piešķir 2. punktā uzskaitīto tehniskā atbalsta darbību attaisnotajām izmaksām un tas atbilst 3., 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Atbalstu drīkst piešķirt, lai segtu šādus attaisnotos izdevumus:

a) par lauksaimnieku un laukstrādnieku izglītību un apmācību:

i) izmaksas, kas rodas, organizējot mācību programmu;

ii) dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus;

iii) lauksaimnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas izmaksas viņu prombūtnes laikā;

b) attiecībā uz aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībās lauksaimnieka, lauksaimnieka līdzīpašnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas faktiskās izmaksas, viņu slimību vai brīvdienu laikā;

c) attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem, tādām pakalpojumu maksām, kuras neveido nepārtrauktu vai periodisku darbību un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma;

d) attiecībā uz konkursu, izstāžu un gadatirgu rīkošanu un piedalīšanos tajos:

i) dalības maksas;

ii) ceļojuma izmaksas;

iii) publicēšanas izmaksas;

iv) izstāžu telpu īri.

3. Kopējā valsts atbalsta summa, ko piešķir saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst pārsniegt EUR 100000 uz saņēmēju trīs gadu laika posmā vai 50 % no attaisnotajām izmaksām, izvēloties lielāko summu. Lai aprēķinātu atbalsta summu, uzskata, ka atbalsta saņēmējs ir persona, kas saņem tehnisko atbalstu.

4. Atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, attiecīgajā nozarē ir tiesības uz to pretendēt. Ja tehnisko atbalstu nodrošina ražotāju grupas vai citas lauksaimnieku savstarpējā atbalsta organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkst būt nosacījums šā pakalpojuma pieejamībai. Jebkuram ieguldījumam attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, ko nesniedz grupas vai organizācijas biedrs, jābūt proporcionālam pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

5. Ja pakalpojuma saņēmējs brīvi neizvēlas tehniskā atbalsta pakalpojuma sniedzēju, minētais izpildītājs jāizvēlas un jāatalgo saskaņā ar tirgus principiem, bez disriminācijas, ja vajadzīgs, izmantojot konkursa procedūras, kas ir saskaņā ar Kopienu tiesību aktiem, un jebkurā gadījumā, izmantojot pietiekamu reklāmu, lai atvērtu pakalpojumu tirgu konkurencei un pārskatītu piešķiršanas noteikumu objektivitāti.

15. pants

Atbalsts lopkopības nozarei

Šāds atbalsts uzņēmumiem, kas strādā lopkopības nozarē, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un to atbrīvo no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības:

a) atbalsts, ar ko sedz līdz 100 % administratīvo izmaksu, ir tieši saistīts ar ciltsgrāmatu ieviešanu un uzturēšanu;

b) atbalsts, ar ko sedz līdz 70 % no trešo personu veikto vai trešo personu vārdā veikto testu izmaksām, kas rodas, nosakot lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka veiktās pārbaudes un piena kvalitātes regulāro kontroli;

c) atbalsts, ar ko sedz līdz 40 % no 4. pantā uzskaitītām attaisnotajām izmaksām, veicot ieguldījumus dzīvnieku selekcijas stacijās un ieviešot lauku saimniecībās jaunākās dzīvnieku selekcijas metodes vai pieredzi, izņemot izmaksas, kas attiecas uz mākslīgās apsēklošanas ieviešanu un veikšanu;

d) atbalsts līdz 100 %, lai segtu TSE testu izmaksas.

Tomēr, ciktāl tas attiecas uz obligātu GSE pārbaudi liellopiem, kuri nokauti cilvēku uzturam, kopējais tiešais un netiešais atbalsts, ietverot Kopienas maksājumus, nedrīkst pārsniegt EUR 40 par testu. Minētā summa attiecas uz kopējām testēšanas izmaksām, ieverot: testu komplektu, paraugu ņemšanu, transportēšanu, testēšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu. Testēšanas pienākums var balstīties uz Kopienas vai attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Ja jāņem paraugi testiem, uzņēmējam izmaksā valsts atbalstu, kas sedz TSE testu izmaksas. Tomēr, lai atvieglotu šāda valsts atbalsta pārvaldi, atbalstu var izmaksāt laboratorijām, ar noteikumu, ka visu valsts atbalsta summu pārskaita uzņēmējam. Ja ir ņemti paraugi testiem, valsts atbalstam, ko tieši vai netieši ir saņēmis uzņēmējs, jāatspoguļojas attiecīgi zemākās cenās, ko prasa minētais uzņēmējs.

16. pants

Atbalsts, kas paredzēts dažās Padomes regulās

Šāds atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības:

a) dalībvalsts ieguldījumi, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes 1999. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2702/1999 par pasākumiem nolūkā trešās valstīs izplatīt informāciju par lauksaimniecības produktiem un reklamēt tos [15], un jo īpaši tās 9. panta 3. punktā;

b) dalībvalsts ieguldījumi, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes 2000. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū [16], un jo īpaši tās 9. panta 2., 3., un 4. punktā;

c) dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2003, ar ko paredz dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus [17], un jo īpaši tās 13. panta 4. punktā;

d) dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju [18], un jo īpaši tās 14. panta 2. punktā;

e) dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopīgo organizāciju [19], un jo īpaši tās 6. panta 5. punktā un 14. pantā;

f) dalībvalstu piešķirtais atbalsts saskaņā ar 3. un 4. pantu Komisijas 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 2777/2000, ar ko pieņem ārkārtas atbalsta pasākumus liellopu gaļas tirgum [20];

g) dalībvalstu piešķirtais atbalsts saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro daļu Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1251/1999, ar ko izveido atbalsta sistēma noteiktu laukaugu audzētājiem [21];

h) dalībvalstu piešķirtais atbalsts saskaņā ar 15. panta 6. punktu Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulā (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju [22].

3. NODAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Pasākumi pirms atbalsta piešķiršanas

1. Lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā, atbalstu saskaņā ar atbalsta shēmu attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem piešķir tikai pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu ir izveidota un publicēta atbalsta shēma.

Ja atbalsta shēma automātiski dod tiesības saņemt atbalstu, nepieprasot turpmāku rīcību administratīvā līmenī, pašu atbalstu drīkst piešķirt tikai pēc tam, kad saskaņā ar šo regulu ir izveidota un publicēta atbalsta shēma.

Ja atbalsta shēma paredz pieteikuma iesniegšanu attiecīgajai kompetentajai iestādei, pašu atbalstu drīkst piešķirt tikai pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) atbalsta shēmai jābūt izveidotai un publicētai saskaņā ar šo regulu;

b) iesniegumam par atbalsta piešķiršanu jābūt pienācīgi iesniegtam attiecīgajai kompetentajai iestādei;

c) attiecīgajai kompetentajai iestādei pieteikums jāapstiprina tā, lai minētai iestādei būtu pienākums piešķirt atbalstu, skaidri norādot piešķiramā atbalsta summu vai to, kā šī summa tiks aprēķināta; kompetentā iestāde var veikt šādu apstiprināšanu tikai tad, ja nav izsmelts atbalstam un atbalsta shēmai pieejamais budžets.

2. Lai varētu pretendēt uz atbrīvojumu, kas paredzēts šajā regulā, individuālo atbalstu, kas nav ietverts nevienā atbalsta shēmā, piešķir attiecībā uz veiktajām darbībām vai saņemtajiem pakalpojumiem tikai pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta trešās daļas b) un c) apakšpunkta kritēriji.

18. pants

Uzkrāšana

1. Maksimālo atbalsta daudzumu, kas noteikts 4. līdz 15. pantā, piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstītais projekts vai darbība finansēts tikai no valsts līdzekļiem, vai daļēji izmantoti Kopienas līdzekļi.

2. Atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu, nevar uzkrāt kopā ar jebkuru citu valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē vai dalībvalstu un Kopienas finansiālo ieguldījumu, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 1257/1999 51. panta 1. punkta otro daļa, saistībā ar tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šīs uzkrāšanās rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šajā regulā noteikto maksimumu.

3. Ja dalībvalsts piešķir uzņēmumam atbalstu, uz ko attiecas šīs regulas 8., 10., 13. vai 14. pants, tā informē uzņēmumu, ka šāds atbalsts ir piešķirts saskaņā ar attiecīgo šīs regulas pantu. Dalībvalsts saņem no attiecīgā uzņēmuma pilnīgu informāciju par citu, līdzīgu atbalstu, kas ir saņemts. Attiecībā uz 13. un 14. pantā paredzēto atbalstu, informācija jāsniedz par līdzīgu atbalstu, kas saņemts iepriekšējos trīs gados.

Dalībvalsts var piešķirt jaunu atbalstu tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka atbalsta kopējā summa, kas piešķirta saskaņā ar jebkuru no iepriekš minētajiem pantiem, nepalielinās atbalsta kopējo summu, kura saņemta attiecīgajā laika posmā, līdz daudzumam, kas pārsniedz maksimālo atbalsta daudzumu, kurš noteikts attiecīgajā pantā.

19. pants

Pārredzamība un uzraudzība

1. Vēlākais 10 darba dienu laikā, pirms stājas spēkā atbalsta shēma (vai neatkarīgi no kādas shēmas tiek piešķirts individuālais atbalsts), ko atbrīvo ar šo regulu, dalībvalstis nosūta Komisijai informācijas kopsavilkumu par šādu atbalsta shēmu vai par individuālo atbalstu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izmantojot formu, kas noteikta I pielikumā. Informāciju nosūta elektroniski. Piecās darba dienās pēc minētā kopsavilkuma saņemšanas Komisija nosūta paziņojumu par saņemšanu (ar identifikācijas numuru) un publicē kopsavilkumu Internetā.

2. Dalībvalstis glabā detalizētu dokumentāciju attiecībā uz atbalsta shēmām, kas atbrīvotas ar šo regulu, individuālo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām, un individuālo atbalstu, kas atbrīvots ar šo regulu un ko piešķir neatkarīgi no pastāvošajām atbalsta shēmām. Šādā dokumentācijā ir visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu, vai ir izpildīti šajā regulā noteiktie atbrīvojuma nosacījumi, ietverot informāciju par uzņēmuma statusu kā par MVU. Dokumentāciju attiecībā uz individuālo atbalstu dalībvalstis glabā 10 gadus no dienas, kad tas ir piešķirts, un attiecībā uz atbalsta pasākumu shēmu to glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais individuālais atbalsts saskaņā ar šo shēmu. Pēc rakstiska pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts 20 darba dienu laikā vai ilgākā laikā, ko var noteikt pieprasījumā, sniedz Komisijai visas ziņas, ko Komisija uzskata par nepieciešamām, lai izvērtētu, vai ir ievēroti šīs regulas nosacījumi.

3. Ja dalībvalsts attiecīgi ir izveidojusi galveno reģistru atbalstam, kas atsevišķi piešķirts saskaņā ar 8., 10., 13. vai 14. pantu, ietverot pilnīgu informāciju par visu minēto atbalstu, ko piešķīrusi jebkura iestāde minētajā dalībvalstī, 18. panta 3. punkta pirmās daļas prasību vairs nepiemēro no brīža, kad reģistrs attiecas uz trīs gadu laika posmu.

4. Dalībvalstis elektroniski, saskaņā ar paraugu II pielikumā, sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu attiecībā uz katru pilnu vai nepilnu kalendāro gadu, kura laikā šo regulu piemēro. Šo ziņojumu var iestrādāt gada pārskatā, kas jāiesniedz dalībvalstīm, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 [23] 21. panta 1. punktu, un to iesniedz līdz nākamā gada 30. jūnijam pēc tā kalendārā gada, par kuru ir pārskats.

5. Tiklīdz atbalsta shēma stājas spēkā vai piešķir individuālo atbalstu neatkarīgi no atbalsta shēmas, ko atbrīvo ar šo regulu, dalībvalstis publicē Internetā pilnu minētās atbalsta šīs shēmas tekstu vai kritērijus un nosacījumus, ar kādiem ir piešķirts minētais individuālais atbalsts. Komisijai paziņo Interneta adresi un informācijas kopsavilkumu par atbalstu, kas prasīts atbilstoši 1. punktam. To arī ietver gada pārskatā, ko iesniedz saskaņā ar 4. punktu

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šīs regulas spēkā stāšanās dienā vēl neizvērtētos paziņojumus izvērtē saskaņā ar tās noteikumiem. Ja nav izpildīti šīs regulas nosacījumi, Komisija izskata šos neizskatītos paziņojumus saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm valsts atbalstam lauksaimniecības nozarē.

Individuālais atbalsts un atbalsta shēmas, kas īstenotas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, kā arī atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām bez Komisijas apstiprinājuma un neievērojot Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasības, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tiek atbrīvots, ja atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 3. pantā, izņemot minētā panta 1. punkta un 2. punkta b) un c) apakšpunkta prasības par atsauci uz šo regulu un to, ka 19. panta 1. punktā paredzētais kopsavilkums ir iesniegts pirms atbalsta piešķiršanas. Atbalsta pasākumus, kas neatbilst šiem nosacījumiem, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajiem principiem, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

3. Atbalsta shēmas, kas atbrīvotas saskaņā ar šo regulu, arī turpmāk saglabā atbrīvojumu sešu mēnešu pielāgošanās periodā pēc dienas, kas paredzēta 1. punkta otrajā daļā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 194, 15.8.2003., 2. lpp.

[3] OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.

[4] OV C 28, 1.2.2000., 2. lpp. (Labotais variants OV C 232, 12.8.2000., 19. lpp.)

[5] OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

[6] OV C 252, 12.9.2001., 5. lpp.

[7] OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[8] OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp.

[9] OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.

[10] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

[11] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

[12] OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

[13] OV L 208, 24.7.1992., 9. lpp.

[14] OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

[15] OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.

[16] OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.

[17] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

[18] OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp.

[19] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[20] OV L 321, 19.12.2000., 47. lpp.

[21] OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.

[22] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

[23] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------