24.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/27

—

2002. gada 17. jūlijā plenārajā sesijā pieņemto Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Reglamentu (OV L 268, 2002. gada 4. oktobris) un

—

izmaiņas, kas izriet no sekojošiem tiesību aktiem:

1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nodrošina organizētas pilsoniskās sabiedrības dažādu ekonomisko un sociālo aprindu pārstāvību. Komiteja ir 1957. gadā uz Romas Līguma pamata nodibināta padomdevēja iestāde.

2.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas padomdevēja funkcijas dod iespēju Komitejas locekļiem, tātad arī viņu pārstāvētajām organizācijām, piedalīties Kopienas lēmumu pieņemšanas procesā. Dažādu, dažkārt diametrāli pretēju viedokļu salīdzināšanā un Padomnieku dialogā tiek iesaistīti ne vien parastie sociālie partneri, proti, darba devēji (I grupa) un darba ņēmēji (II grupa), bet arī visu citu sociālo un profesionālo interešu pārstāvji (III grupa). Pieredze, dialogs un viedokļu sakritības meklējumi, ar ko saistās šis darbs, var uzlabot Kopienas politisko lēmumu kvalitāti un uzticamību, padarot tos saprotamākus un pieņemamākus Eiropas pilsoņiem, kā arī vairot atklātību, kas ir būtiska demokrātijai.

3.

Eiropas iestāžu vidū Komiteja veic specifiskas funkcijas: tā visaugstākajā mērā ir organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvības un diskusiju vieta, privileģēts sarunu biedrs šīs sabiedrības dialogā ar Savienības iestādēm.

4.

Būdama vienlaikus forums un lēmumu izstrādāšanas vieta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja veicina demokrātiskāku viedokļu izpausmi Eiropas Savienības izveidē, kā arī attiecībās ar trešo valstu ekonomiskajiem un sociālajiem spēkiem. Tādā veidā tā piedalās patiesas Eiropas pilsoņu apziņas veidošanā.

5.

Lai varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus, 2002. gada 17. jūlijā Komiteja saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 260. panta 2. punktu pieņēma šo Reglamentu.

1.

Komitejas darbība notiek četru gadu periodos.

2.

Pēc katras sastāva atjaunošanas reizi četros gados Komiteju sasauc gados vecākais loceklis iespēju robežās ne ilgāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Komitejas locekļiem ir paziņots, ka Padome viņus ir iecēlusi amatā.

1.

Komitejā ir šādas struktūras: pilnsapulce, birojs, prezidents un darba grupas.

2.

Komiteja sastāv no trim grupām, kuru izveidošanu un lomu nosaka 27. pants.

1.

Birojs sastāv no 37 locekļiem, garantējot katras dalībvalsts pārstāvību tajā.

2.

Birojs ietver:

3.

Prezidents tiek izraudzīts pārmaiņus no triju grupu locekļu vidus.

4.

Prezidents un prezidenta vietnieki nevar tikt ievēlēti no jauna pēc viņu divgadīgā mandāta izbeigšanās.

5.

Prezidenta vietnieki tiek izvēlēti no to divu grupu locekļu vidus, kurās neietilpst prezidents.

6.

Biroja locekļu ievēlēšana notiek saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto principu un ievērojot līdzsvaru starp grupām saskaņā ar 27. pantu.

1.

Pirmās sesijas laikā, kuru notur atbilstoši 1. panta noteikumiem, Komiteja sava vecākā locekļa vadībā ievēlē no savu locekļu vidus prezidentu, divus prezidenta vietniekus, darba grupu priekšsēdētājus un pārējos Biroja locekļus, izņemot grupu priekšsēdētājus, uz diviem gadiem, rēķinot no Komitejas izveides dienas.

2.

Laikā, kad prezidenta pienākumus veic Komitejas vecākais loceklis, debates drīkst notikt tikai par šīm vēlēšanām.

1.

Komiteja var savā sastāvā izveidot sagatavošanas komisiju, kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un kurai tiek uzdots pieņemt kandidatūras un iesniegt pilnsapulcei kandidātu sarakstu, ņemot vērā 3. panta noteikumus.

2.

Atbilstoši šā panta noteikumiem Komiteja pauž savu viedokli par prezidenta un Biroja locekļu amatu kandidātu sarakstu vai sarakstiem.

3.

Komiteja ievēlē (vajadzības gadījumā – secīgos balsojumos) Biroja locekļus, izņemot grupu un darba grupu priekšsēdētājus, balsojot par vienu vai vairākiem plurinomināliem sarakstiem.

4.

Atbilstoši 3. panta noteikumiem balsošanai iesniedzami tikai pilni kandidātu saraksti līdz ar katra kandidāta paziņojumu par piekrišanu balotēties vēlēšanās.

5.

Par Biroja locekļiem tiek ievēlēti tā saraksta kandidāti, kuri saņem visvairāk un vismaz ceturto daļu likumīgi nodoto balsu.

6.

Pēc tam pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Komitejas prezidentu un prezidenta vietniekus no Biroja locekļu vidus, kuri ievēlēti saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem.

7.

Pēc tam Komiteja ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē darba grupu priekšsēdētājus.

8.

Nobeigumā Komiteja balso par visiem Biroja locekļiem kopumā. Viņi skaitās ievēlēti, ja saņem vismaz divas trešdaļas likumīgi nodoto balsu.

1.

Biroja sēdi sasauc prezidents – vai nu savu pilnvaru kārtā, vai arī pēc desmit locekļu pieprasījuma.

2.

Par katru Biroja sēdi tiek sastādīts apspriešanas protokols. Šo protokolu iesniedz Birojam apstiprināšanai.

3.

Birojs izstrādā savas darbības noteikumus.

4.

Tas vada Komitejas iekšējo organizāciju un darbību un apstiprina Reglamenta piemērošanas noteikumus.

5.

Birojs un prezidents īsteno Finanšu regulā un Komitejas Reglamentā paredzētās pilnvaras budžeta un finanšu jomā.

6.

Ievērojot budžeta un finanšu procedūras, Birojs apstiprina noteikumu piemērošanu attiecībā uz locekļu, viņu vietnieku, kuri iecelti saskaņā ar 18. pantu, ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kā arī dienas naudas summu ekspertiem, kuri iecelti saskaņā ar 23. pantu.

7.

Birojam ir politiskā atbildība par kopējo Komitejas vadīšanu. Tas īsteno šo atbildību, īpaši raugoties, lai Komitejas, tās struktūru un personāla darbība atbilstu tās institucionālajai lomai.

8.

Birojs ir atbildīgs par cilvēku, budžeta un tehnisko resursu pareizu izmantošanu Līgumā noteikto uzdevumu izpildei. Proti, tas piedalās budžeta procedūrā un sekretariāta organizatoriskajā darbā.

9.

Birojā pēc vajadzības var tikt izveidotas ad hoc grupas, lai izpētītu jebkuru tā kompetencē ietilpstošu jautājumu. Citi locekļi var tikt iesaistīti šo grupu darbā, izņemot jautājumus par amatpersonu iecelšanu.

10.

Ik pēc sešiem mēnešiem Birojs izskata Komitejas sniegto atzinumu tālāko gaitu, balstoties uz šajā sakarā sastādītu ziņojumu.

11.

Pēc locekļa vai ģenerālsekretāra pieprasījuma Birojs precizē Reglamenta un tā piemērošanas noteikumu skaidrojumu. Biroja skaidrojumi ir saistoši, taču tos var apstrīdēt, iesniedzot apelāciju pilnsapulcei, kurai pieder galīgā lēmuma tiesības.

12.

Atjaunojoties Komitejas sastāvam ik pēc četriem gadiem, Birojs, kuram beidzas pilnvaru termiņš, pilda kārtējos pienākumus līdz jaunās Komitejas pirmajai sesijai.

1.

Lai palīdzētu Birojam īstenot tā pilnvaras finanšu un budžeta jomā, tiek izveidota “budžeta grupa”.

2.

Budžeta grupu vada viens no diviem prezidenta vietniekiem prezidenta pakļautībā. Tā sastāv no deviņiem locekļiem, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

3.

Noteiktu jautājumu risināšanai Birojs var deleģēt lēmuma pieņemšanas pilnvaras budžeta grupai.

4.

Budžeta grupā vienbalsīgi pieņemtie jautājumi bez diskusijām tiek nodoti apstiprināšanai Birojā.

5.

Budžeta grupa piedalās budžeta izstrādāšanā un nodrošina tā pareizu izpildi.

6.

Budžeta grupas priekšsēdētājs piedalās sarunās ar budžeta institūcijām un par to atskaitās Birojam.

7.

Budžeta grupas pienākumos ietilpst padomu sniegšana prezidentam, Birojam un Komitejai, kā arī dienestu kontrole.

1.

Lai veicinātu Komitejas saziņas stratēģiju un nodrošinātu tās pārraudzību, tiek izveidota “saziņas grupa”.

2.

Saziņas grupu vada viens no diviem prezidenta vietniekiem, pakļaujoties prezidentam. Tā sastāv no deviņiem locekļiem, kurus Birojs ieceļ pēc grupu priekšlikuma.

1.

Prezidija sastāvā ir prezidents un divi prezidenta vietnieki.

2.

Komitejas prezidijs tiekas ar grupu priekšsēdētājiem, lai sagatavotu Biroja un pilnsapulces darbu. Šajās apspriedēs, ja tas ir vajadzīgs vai vēlams, tiek aicināti piedalīties arī attiecīgo darba grupu priekšsēdētāji.

3.

Komitejas darbības programmas noteikšanai prezidijs vismaz divas reizes gadā tiekas ar grupu priekšsēdētājiem un darba grupu priekšsēdētājiem.

1.

Prezidents vada Komitejas darbu saskaņā ar līgumiem un šā Reglamenta noteikumiem.

2.

Prezidents pastāvīgi iesaista savā darbā prezidenta vietniekus; viņš var tiem uzticēt noteiktus uzdevumus vai pienākumus, kuri ietilpst viņa kompetencē.

3.

Prezidents var uzticēt ģenerālsekretāram noteiktu uzdevumu veikšanu uz noteiktu laiku.

4.

Prezidentam ir tiesības pārstāvēt Komiteju ārējos sakaros. Noteiktos gadījumos viņš var deleģēt šīs pilnvaras vienam no prezidenta vietniekiem vai locekļiem.

5.

Prezidents ziņo Komitejai par pasākumiem un darbību, kas veikta Komitejas vārdā laika posmā starp sesijām. Šiem ziņojumiem neseko apspriešana.

6.

Pēc ievēlēšanas amatā prezidents plenārajā sesijā izklāsta savu darbības programmu savam pilnvaru laikam. Tādā pašā veidā viņš savu pilnvaru termiņa beigās ziņo par īstenoto.

1.

Komitejas sastāvā ir paredzētas sešas darba grupas. Taču pēc Biroja priekšlikuma pilnsapulces plenārā sesija var nodibināt arī citas darba grupas jomās, uz kurām attiecas Līgumi.

2.

Dibināšanas sesijas gaitā reizi četros gados pēc katras atjaunošanās Komiteja izveido darba grupas.

3.

Katras atjaunošanās gadījumā reizi četros gados var tikt izskatīts darba grupu saraksts un kompetences loks.

1.

Darba grupu locekļu skaitu nosaka Komiteja pēc Biroja priekšlikuma.

2.

Katram Komitejas loceklim, izņemot prezidentu, jābūt vismaz vienas darba grupas sastāvā.

3.

Neviens nedrīkst būt vairāk kā divās darba grupās; izņēmumi pieļaujami ar Biroja atļauju un ar nolūku nodrošināt dalībvalstu taisnīgu pārstāvību.

4.

Komiteja ieceļ darba grupu locekļus uz diviem gadiem, un šo mandātu ir iespējams pagarināt.

5.

Darba grupas locekļa nomaiņa notiek tādā pašā kārtībā kā iecelšana.

1.

Darba grupas birojs tiek ievēlēts uz diviem gadiem, tas sastāv no divpadsmit locekļiem, no kuriem viens ir priekšsēdētājs un trīs ir priekšsēdētāja vietnieki, no katras grupas pa vienam.

2.

Darba grupas priekšsēdētāja un pārējo tās biroja locekļu ievēlēšanu veic Komiteja.

3.

Biroja priekšsēdētājs un pārējie locekļi var tikt ievēlēti no jauna.

4.

Trīs darba grupu priekšsēdētāja postenis ik pa diviem gadiem tiek pakļauts rotācijai pa grupām. Tā pati grupa nevar ieņemt vienas darba grupas vadību vairāk kā četrus gadus no vietas.

1.

Saskaņā ar šā Reglamenta 32. panta noteikumiem darba grupu uzdevums ir izstrādāt atzinumus vai informatīvos ziņojumus par jautājumiem, kuri tām nodoti izskatīšanai.

2.

Lai izpētītu izskatīšanai nodotos jautājumus, darba grupas var savā sastāvā veidot izpētes vai redakcijas grupas vai iecelt vienu ziņotāju. Šis ziņotājs atbild par atzinumu tālāko gaitu pēc pieņemšanas plenārajā sesijā un laikus par to informē darba grupu.

3.

Ziņotāju un – vajadzības gadījumā – līdzziņotāju ieceļ un izpētes un redakcijas grupu sastāvu nosaka, balstoties uz grupu priekšlikumiem.

4.

Izpētes grupas nevar būt pastāvīgi veidojumi, izņemot ārkārtas gadījumu, kad Birojs to iepriekš atļāvis uz tiem pašiem diviem gadiem.

1.

Kavēkļu gadījumā Komitejas loceklis var iecelt sev vietnieku darbam izpētes grupās.

2.

Izraudzītā vietnieka vārds un amats jādara zināms Komitejas Birojam, lai saņemtu tā piekrišanu.

3.

Vietnieks izpētes grupās veic tās pašas funkcijas, kādas ir loceklim, kura vietā viņš darbojas.

1.

Īpašos gadījumos Komiteja var savā iekšienē pēc Biroja iniciatīvas izveidot apakškomitejas, kuru uzdevums ir par stingri vispārīga rakstura horizontāliem jautājumiem izstrādāt atzinumu projektus vai informācijas ziņojumus, kas iesniedzami vispirms Birojam, pēc tam lemšanai Komitejā.

2.

Sesiju starplaikos Birojs var turpināt veidot apakškomitejas ar nosacījumu, ka tās vēlāk tiek ratificētas Komitejā. Viena apakškomiteja var tikt izveidota tikai vienam mērķim. Līdz ar Komitejas nobalsošanu par tās sagatavoto atzinuma projektu vai informatīvo ziņojumu, tā beidz pastāvēšanu.

3.

Ja izrādās, ka kāds jautājums ietilpst vairāku darba grupu kompetencē, apakškomiteja tiek izveidota no attiecīgo darba grupu locekļiem.

4.

Uz apakškomitejām pēc analoģijas principa ir attiecināmi noteikumi par darba grupām.

1.

Ja izskatāmā jautājuma raksturs, plašums un specifika prasa īpaši elastīgus darba paņēmienus, procedūru un līdzekļus, tad Komiteja var izveidot novērošanas grupas.

2.

Novērošanas grupa tiek iecelta ar pilnsapulces plenārās sesijas lēmumu, kurš apstiprina iepriekš pieņemtu Biroja lēmumu, kas pieņemts pēc kopīga grupu vai darba grupu priekšlikuma.

3.

Lēmumā par novērošanas grupas izveidi jānosaka tās darbības priekšmets, struktūra, sastāvs, darbības ilgums un noteikumi.

1.

Komiteja ir tiesīga veidot padomdevējas komisijas. Tās sastāv no Komitejas locekļiem un no organizētas pilsoniskās sabiedrības pilnvarotiem pārstāvjiem, kas pārstāv jomas, ko Komiteja vēlas piesaistīt.

2.

Komisiju veidošanu nosaka ar pilnsapulces plenārās sesijas lēmumu, kas apstiprina Biroja pieņemto lēmumu. Lēmumā par komisiju veidošanu ir jānorāda tās mērķis, struktūra, sastāvs, ilgums un noteikumi.

3.

Atbilstīgi šā panta 1. un 2. punkta nosacījumiem var tikt izveidota “industriālo pārmaiņu konsultatīvā komisija” (CCMI), kas sastāv no Komitejas locekļiem un pilnvarotiem pārstāvjiem no ogļu un tērauda nozares un ar to saistīto nozaru profesionālajām organizācijām. Šīs komisijas prezidentam ir jābūt Biroja loceklim. Viņš tiek izvēlēts no divdesmit pieciem Biroja locekļiem, uz kuriem attiecas šā Reglamenta 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts.

1.

Komiteja var pēc Biroja iniciatīvas uzturēt strukturētas attiecības ar Eiropas Savienības un trešo valstu pilsoniskās sabiedrības ekonomiskajām un sociālajām padomēm, līdzīgām sociālekonomiska rakstura iestādēm un organizācijām.

2.

Tāpat Komiteja veic darbību, kuras mērķis ir radīt ekonomiskās un sociālās padomes vai tamlīdzīgas iestādes valstīs, kurās tādu vēl nav.

1.

Komiteja pēc Biroja ierosinājuma var norīkot delegācijas attiecību uzturēšanai ar dažādām organizētās pilsoniskās sabiedrības sociālekonomiska rakstura jomām valstīs un valstu apvienībās ārpus Eiropas Savienības.

2.

Sadarbība starp Komiteju un tās partneriem no organizētās pilsoniskās sabiedrības kandidātvalstīs notiek jaukto padomdevēju komisiju ietvaros, kur šādas komisijas ir izveidojušas Asociācijas padomes. Parasti tā norisinās kontaktgrupās.

1.

Komiteja sastāv no trim locekļu grupām, kuras attiecīgi pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un pārējās organizētas pilsoniskās sabiedrības sociālekonomiskās jomas.

2.

Šīs grupas ievēlē savus priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus. Grupas piedalās Komitejas un tās struktūru darba sagatavošanā, organizēšanā un koordinēšanā. Tās sekmē šo struktūru informēšanu. Tām attiecīgi ir savs sekretariāts.

3.

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu grupu priekšsēdētāji ir Biroja locekļi.

4.

Grupu priekšsēdētāji palīdz Komitejas prezidentam un prezidenta vietniekiem izstrādāt pamatmērķus un – vajadzības gadījumā – kontrolēt izdevumus.

5.

Grupu priekšsēdētāji kopā ar Komitejas prezidentu un prezidenta vietniekiem piedalās Biroja un pilnsapulces darba sagatavošanā.

6.

Saskaņā ar 6. panta 7. punktu grupas iesniedz pilnsapulcei priekšlikumus par darba grupu priekšsēdētāju un saskaņā ar 16. pantu – par darba grupu biroju ievēlēšanu.

7.

Grupas iesniedz priekšlikumus par budžeta grupas sastāvu, kuru Birojs veido saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

8.

Grupas iesniedz priekšlikumus par novērošanas grupu un konsultatīvo komisiju sastāvu, kuras pilnsapulce veido attiecīgi saskaņā ar 21. un 24. pantu.

9.

Grupas iesniedz priekšlikumus par delegāciju un jaukto padomdevēju komisiju sastāvu, kuras tiek veidotas attiecīgi saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu.

10.

Grupas iesniedz priekšlikumus par ziņotājiem un par izpētes un redakcijas grupu sastāvu, kuras darba grupas norīko vai izveido saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

11.

Darbojoties atbilstoši šā panta 6.–10. punktam, grupas ņem vērā dalībvalstu pārstāvību Komitejā, dažādas ekonomiskās un sociālās darbības sastāvdaļas, kompetences sadalījumu un korektas vadības kritērijus.

12.

Locekļi var brīvprātīgi pievienoties vienai no grupām, ja vien viņu atbilstību atzīst pārējie grupas locekļi. Loceklis nevar būt vienlaicīgi vairāku grupu sastāvā.

13.

Locekļiem, kuri nav nevienas grupas sastāvā, ģenerālsekretariāts nodrošina materiālo un tehnisko palīdzību, kas vajadzīga viņu pilnvaru īstenošanai. Viņi var piedalīties izpētes grupu un citu iekšējo struktūru darbā pēc Komitejas prezidenta lēmuma, kas tiek pieņemts, konsultējoties ar grupām.

1.

Komitejas locekļi var pēc pašu vēlēšanās apvienoties interešu grupās, kuras pārstāv dažādas Eiropas Savienības organizētās pilsoniskās sabiedrības sociālekonomiskās jomas.

2.

Interešu grupu sastāvā var būt triju Komitejas grupu locekļi. Loceklis nevar būt vienlaicīgi vairāku interešu grupu sastāvā.

3.

Interešu grupu izveidošanu apstiprina Birojs, kurš par to ziņo pilnsapulcei.

1.

Komiteju sasauc tās prezidents, lai pēc Padomes, Komisijas vai Eiropas Parlamenta pieprasījuma izstrādātu atzinumus.

2.

Prezidents sasauc Komiteju arī pēc tās Biroja priekšlikuma un ar tās locekļu vairākuma piekrišanu, lai Komiteja pēc savas iniciatīvas sniegtu atzinumus par visām problēmām, kuras risināmas Eiropas Savienībai.

1.

Lai izstrādātu atzinumu vai informatīvo ziņojumu, Birojs saskaņā ar 8. panta 4. punktu uzdod šajā jautājumā kompetentai darba grupai veikt attiecīgo sagatavošanas darbu. Ja problēma nepārprotami ir noteiktas darba grupas kompetencē, tad uzdevumu tai dod prezidents, kurš par to informē Biroju.

2.

Ja kāda darba grupa, kura ir nozīmēta kāda atzinuma izstrādāšanā, vēlas uzklausīt Industriālo pārmaiņu konsultatīvās komisijas (CCMI) viedokli vai ja CCMI vēlas izteikties par kādai darba grupai iedalītu atzinuma tēmu, Birojs var pilnvarot CCMI izstrādāt papildatzinumu par vienu vai vairākiem punktiem, kas ir atzinuma pieprasījuma saturā. Birojs var pieņemt šo lēmumu arī pēc savas iniciatīvas. Birojam jāorganizē Komitejas darbs tā, lai CCMI var izstrādāt savu atzinumu pieteikami laicīgi, lai to varētu ņemt vērā darba grupas.

Ziņošanai Komitejai atbildīgas ir tikai darba grupas. Tādēļ tām jāpievieno Padomdevējas komisijas atzinums savam pašas atzinumam.

3.

Prezidents informē attiecīgās darba grupas priekšsēdētāju par lēmumu un termiņu, kad darba grupas darbam jābūt pabeigtam.

4.

Prezidents informē Komitejas locekļus par atzinuma pieprasījumu un paziņo datumu, kad šis jautājums būs plenārās sesijas dienas kārtībā.

1.

Darba grupu sēdi sagatavo darba grupas priekšsēdētājs saziņā ar tās Biroju.

2.

Sēdi vada darba grupas priekšsēdētājs vai – viņa prombūtnes gadījumā – viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

1.

Darba grupas sēde ir likumīga, ja tajā piedalās vai ir pārstāvēta vairāk nekā puse no iecelto grupas locekļu skaita.

2.

Ja nav kvoruma, tad priekšsēdētājs slēdz šo sēdi un sasauc jaunu, nosakot tās termiņu pēc sava ieskata, bet noteikti tajā pašā dienā; jaunā sēde ir likumīga neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.

Darba grupas atzinumā ietilpst tikai tie dokumenti, kurus tā ir pieņēmusi saskaņā ar šā Reglamenta 56. pantā paredzēto procedūru.

2.

Noraidīto labojumu teksts tiek pievienots pielikumā, norādot notikušos balsojumus, ja šie labojumi ir saņēmuši vismaz ceturto daļu nodoto balsu.

1.

Saskaņā ar 17. panta 2. punkta noteikumiem sagatavošanas darbs darba grupās parasti notiek izpētes grupā.

2.

Ziņotājs, kuram vajadzības gadījumā palīdz viens vai vairāki līdzziņotāji un eksperts, izskata izvirzīto problēmu, noskaidro viedokļus un uz šā pamata izstrādā atzinuma projektu, kuru iesniedz darba grupas priekšsēdētājam.

3.

Izpētes grupās netiek veikta balsošana.

1.

Sesiju sagatavošanu veic prezidents saziņā ar Biroju. Lai organizētu pilnsapulces darbu, Birojs rīko sanāksmi pirms katras sesijas un vajadzības gadījumā arī sesijas laikā.

2.

Birojs var noteikt katra atzinuma apspriešanas ilgumu plenārajā sesijā.

1.

Vismaz piecpadsmit dienas pirms sesijas atklāšanas prezidents nosūta katram Komitejas loceklim, kā arī Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam dienas kārtības projektu, kuru ir apstiprinājis Birojs pēc prezidija priekšlikuma sadarbībā ar grupu priekšsēdētājiem.

2.

Atklājot katru sesiju, apstiprināšanai pilnsapulcē tiek iesniegts dienas kārtības projekts. Kad dienas kārtības projekts ir pieņemts, tā punkti izskatāmi sēdē, kurā tie iekļauti. Komitejas sēžu darbā vajadzīgie dokumenti tiek nosūtīti locekļiem saskaņā ar 40. pantu.

1.

Komitejas sanāksme ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās vai ir pārstāvēta vairāk nekā puse tās locekļu.

2.

Ja nav kvoruma, tad prezidents slēdz šo sanāksmi un sasauc jaunu, nosakot tās termiņu pēc sava ieskata, bet noteikti tās pašas sesijas laikā; jaunā sēde ir tiesīga lemt neatkarīgi no klātesošo vai pārstāvēto locekļu skaita.

1.

Prezidents atklāj sesiju, vada debates un seko reglamenta ievērošanai. Viņam palīdz prezidenta vietnieki.

2.

Prezidentu viņa prombūtnē aizvieto prezidenta vietnieki. Prezidenta vietnieku prombūtnes gadījumā aizvietošanu uzņemas gados vecākais Biroja loceklis.

3.

Komiteja pieņem lēmumus, balstoties uz darbu, ko veikusi pilnsapulcei ziņot kompetenta darba grupa.

4.

Ja nav bijis negatīvu balsojumu teksta pieņemšanai darba grupā, Birojs var ierosināt pilnsapulcē balsojumu bez debatēm. Šāda procedūra tiek pielietota, ja vismaz 25 locekļi neizsaka iebildumus.

5.

Ja pilnsapulcē par tekstu nav nodots balsu vairākums, Komitejas prezidents, saskaņojot ar pilnsapulci, var nosūtīt šo tekstu uz kompetentu darba grupu jaunai izskatīšanai vai iecelt jaunu galveno ziņotāju, kurš tās pašas sesijas vai citas sesijas laikā piedāvā jaunu atzinuma projektu.

1.

Izmaiņu pieteikumi ir jānoformē rakstveidā ar autoru parakstiem un jāiesniedz sekretariātam pirms sesijas sākuma.

2.

Pilnsapulces darba labas organizācijas nolūkā Birojs nosaka izmaiņu pieteikumu iesniegšanas kārtību.

3.

Tomēr Komitejai ir jāpieņem izmaiņu pieteikumi arī pirms atsevišķu sēžu sākuma, ja uz tiem ir vismaz piecpadsmit locekļu paraksti.

4.

Izmaiņu pieteikumos ir jānorāda, uz kuru teksta daļu tie attiecas, un komentāros ir jāsniedz pamatojuma īss izklāsts.

5.

Tiek noteikts, ka pilnsapulce par katru izmaiņu pieteikumu noklausās tā autoru, vienu oponentu un ziņotāju.

6.

Izmaiņu pieteikumu izskatīšanas laikā ziņotājs ar šā izmaiņu pieteikuma autora piekrišanu var mutiski piedāvāt kompromisa priekšlikumus, par kuriem ir jābalso pilnsapulcē.

7.

Ja runa ir par pretatzinumu, kurā tiek sniegta pilnīgi pretēja pozīcija darba grupas sagatavotajam atzinumam, Birojam, apspriežoties ar darba grupas priekšsēdētāju un ziņotāju, ir jāizvērtē, vai šo izmaiņu pieteikumu šādā redakcijā var iesniegt lemšanai Komitejā vai tas ir jānosūta atpakaļ jaunai izskatīšanai darba grupā.

8.

Vajadzības gadījumā Komitejas prezidents, apspriežoties ar kompetentās darba grupas priekšsēdētāju un ziņotāju, Komitejai piedāvā izskatīt izmaiņu pieteikuma tekstus tādā veidā, lai galīgajā atzinumā tiktu saglabāta loģiska teksta konsekvence.

1.

Vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc kāda locekļa pieprasījuma prezidents var aicināt Komiteju izteikties par uzstāšanās laika ierobežojumu, kā arī par runātāju skaitu, sēdes pārtraukumu vai debašu izbeigšanu. Pēc debašu izbeigšanas vārds tiek dots tikai balsojuma noskaidrošanai pēc aizklātā balsojuma un prezidenta noteiktajās laika robežās.

2.

Jebkuram loceklim ir tiesības jebkurā brīdi prasīt vārdu un saņemt atļauju, lai ierosinātu izmaiņas darba kārtībā.

1.

Katra plenārā sesija tiek protokolēta. Šo dokumentu iesniedz Komitejai apstiprināšanai.

2.

Protokolu galīgajā formā paraksta Komitejas prezidents un ģenerālsekretārs.

1.

Komitejas atzinumi sastāv ne vien no juridiskās bāzes izklāsta, bet pauž arī Komitejas motivāciju un viedokli par problēmu kopumā.

2.

Par atzinuma tekstu kopumā notikušās balsošanas rezultāts iekļaujams atzinuma teksta preambulā. Ja balsošana ir notikusi, balsis ieprotokolējot, tad tiek minēti balsotāju uzvārdi.

3.

Atzinumam pielikumā tiek pievienoti noraidīto izmaiņu pieteikumu un to pamatojumu teksti, kā arī norādes par balsojumu, ja šie izmaiņu pieteikumi saņēmuši vismaz ceturto daļu balsu. Tas pats noteikums attiecas arī uz pretēju atzinumu.

4.

Komitejas atzinumam pielikumā ir arī darba grupas atzinuma teksts, kas ticis noraidīts par labu pilnsapulces pieņemtajiem labojumiem, un norādes par balsojumu, ja iesniegtais darba grupas atzinuma teksts ir saņēmis vismaz ceturto daļu balsu.

5.

Ja viena no grupām, kas izveidotas Komitejas sastāvā saskaņā ar 27. pantu, vai viena no sociālekonomiskajām interešu grupām, kas izveidotas saskaņā ar 28. pantu, pauž atšķirīgu un vienotu nostāju par problēmu, kura nodota izskatīšanai pilnsapulcē, tad pēc balsošanas par debatēm, balsis ieprotokolējot, viņu viedoklis šajā jautājumā var tikt fiksēts īsā paziņojumā, kuru pievieno atzinumam.

1.

Komitejas pieņemtos atzinumus un sesijas protokolu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.

Ziņotājs ar ģenerālsekretariāta palīdzību seko atzinumu tālākajai gaitai.

1.

Likumīgi balsošanas veidi ir: “par”, “pret” vai “atturas”.

2.

Ja nav šim Reglamentam pretēju noteikumu, tad Komitejas un tās struktūru dokumenti vai lēmumi tiek pieņemti ar nodoto balsu vairākumu, fiksējot “par” vai “pret” nodoto balsu skaitu.

3.

Balsošana notiek vai nu atklāti, vai izsaucot balsis ieprotokolējot, vai aizklāti.

4.

Balsošana par izmaiņu pieteikumu, izsaucot balsis ieprotokolējot, ir rīkojama, ja to pieprasa ceturtā daļa Komitejas locekļu. Turklāt balsošanu par katru atzinumu kopumā, balsis ieprotokolējot, rīko tad, ja to vēlas vismaz desmit locekļi.

5.

Aizklātā balsošana tiek rīkota, ja to pieprasa Komitejas locekļu vairākums.

6.

Ja plenārajā sesijā vai darba grupā, veicot atklātu balsošanu vai balsošanu, balsis ieprotokolējot, “par” un pret balsu skaits ir vienāds, tad izšķirošā ir sēdes prezidenta balss.

7.

Ja ziņotājs akceptē izmaiņu pieteikumu, tad tas tomēr nevar būt iemesls šā izmaiņu pieteikuma nenodošanai balsošanai.

1.

Ja no termiņa, kuru Komitejai atzinuma došanai ir noteikusi Padome, Eiropas Parlaments vai Komisija, izriet steidzamība, tad var lemt par steidzamās procedūras piemērošanu, ja prezidents konstatē, ka tā ir vajadzīga, lai Komiteja varētu laikus dot atzinumu.

2.

Ja steidzamība ir Komitejas līmenī, tad prezidents var bez iepriekšējas konsultēšanās ar Biroju nekavējoties veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi Komitejas darba nodrošināšanai. Viņš par to informē Biroja locekļus.

3.

Prezidenta veiktie pasākumi tiek nodoti Komitejai apstiprināšanai nākamajā sesijā.

1.

Ja steidzamība izriet no termiņa, kurš ir dots darba grupai, tad tās priekšsēdētājs ar Komitejas prezidenta piekrišanu un saziņā ar darba grupas Biroju organizē darba grupas darbu izņēmuma kārtībā un atšķirīgi no darba grupu darba organizācijas noteikumiem, kuri ir šajā Reglamentā.

2.

Darba grupas veiktie pasākumi jāiesniedz apstiprināšanai nākamajā darba grupas sēdē.

1.

Katram Komitejas loceklim, kurš nevar būt klāt sēdē, uz kuru viņš ir pienācīgā veidā uzaicināts, ir pienākums par to iepriekš paziņot prezidentam vai, respektīvi, attiecīgajam priekšsēdētājam.

2.

Ja Komitejas loceklis bez vērā ņemama attaisnojuma nav bijis klāt vairāk kā trijās plenārajās sesijās pēc kārtas, tad pēc konsultēšanās ar Biroju un pēc tam, kad ieinteresētā persona uzaicināta izklāstīt savas prombūtnes iemeslus, prezidents var pieprasīt Padomei izbeigt šā locekļa pilnvaras.

3.

Ja darba grupas loceklis bez vērā ņemama attaisnojuma nav bijis klāt vairāk kā trijās sēdēs pēc kārtas, tad darba grupas priekšsēdētājs pēc tam, kad ieinteresētā persona uzaicināta izklāstīt savas prombūtnes iemeslus, var pieprasīt, lai viņš tiktu darba grupas sastāvā aizvietots ar citu locekli.

1.

Katram Komitejas loceklim, kurš nevar būt klāt sesijā vai darba grupas sēdē, ir tiesības rakstveidā, iepriekš brīdinot par to prezidentu vai attiecīgo priekšsēdētāju, deleģēt savas balsstiesības citam Komitejas vai darba grupas loceklim.

2.

Katram loceklim plenārajā sesijā vai darba grupā nedrīkst būt vairāk par vienu šādu pilnvarojumu.

1.

Katram darba grupas, izpētes grupas vai delegācijas loceklim, kurš nevar ierasties uz sēdi, uz kuru viņš ir pienācīgā veidā uzaicināts, ir tiesības, iepriekš tieši vai ar savas grupas sekretariāta starpniecību rakstveidā brīdinot ieinteresēto priekšsēdētāju, tikt pārstāvētam ar cita Komitejas locekļa starpniecību.

2.

Pārstāvības pilnvarojums ir spēkā tikai tajā sēdē, kurai tas ir izdots.

3.

Bez tam katrs izpētes grupas loceklis var šīs grupas izveidošanas brīdī pieprasīt, lai viņu aizvieto ar citu Komitejas locekli. Tāda aizvietošana ir spēkā attiecībā uz noteiktu jautājumu uz visu darba grupas darba laiku, kas tiek veltīts šim jautājumam, un nav atsaucama.

1.

Komiteja publicē savus slēdzienus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar noteikumiem, kurus izdevusi Padome un Komisija pēc konsultēšanās ar Komitejas Biroju.

2.

Komitejas, tās Biroja un darba grupu sastāvs, kā arī visas pārmaiņas un papildinājumi tajos tiek izziņoti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komitejas tīmekļa vietnē.

1.

Komiteja nodrošina savu lēmumu atklātumu saskaņā ar ES Līguma 1. panta noteikumiem.

2.

Ģenerālsekretāra pienākums ir veikt vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgie dokumenti būtu pieejami atklātībā.

3.

Saskaņā ar EK Līguma 21. panta 3. daļu katram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības rakstveidā vērsties Komitejā, izmantojot vienu no oficiālajām valodām, un saņemt atbildi šajā pašā valodā.

1.

Komitejas plenārās sesijas un darba grupu sēdes ir atklātas.

2.

Dažas debates, kuras nav saistītas ar konsultatīvo darbu, ar Komitejas lēmumu var tikt pasludinātas par konfidenciālām pēc attiecīgās iestādes vai struktūras pieprasījuma vai pēc Biroja priekšlikuma.

3.

Citas sēdes nav atklātas.

1.

Eiropas iestāžu locekļi var piedalīties un uzstāties Komitejas un tās struktūru sēdēs.

2.

Citu struktūru locekļi un pienācīgu atļauju saņēmušie iestāžu un struktūru ierēdņi var tikt uzaicināti piedalīties sēdēs, uzstāties tajās vai atbildēt uz jautājumiem sēdes priekšsēdētāja vadībā.

1.

Komitejas locekļiem ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas padomnieka tituls.

2.

Uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem attiecas Līgumam pievienotā 1965. gada 8. aprīļa Protokola IV nodaļas 11. panta noteikumi par privilēģijām un neaizskaramību Eiropas Kopienā.

1.

Locekļu statuss aptver padomnieku tiesības un pienākumus, kā arī noteikumu kopumu, kas regulē viņu darbību un attiecības ar iestādi un tās dienestiem.

2.

Locekļu statuss nosaka arī pasākumus, kurus var veikt Reglamenta un statusa pārkāpuma gadījumā.

a)

nodrošināt lietu uzraudzību un locekļu statusa ievērošanu;

b)

izstrādāt priekšlikumus locekļu statusa pilnveidošanai un uzlabošanai;

c)

veicināt un pienācīgā veidā sekmēt problēmu situācijas vai konflikta atrisinājumu locekļu statusa ietvaros;

d)

nodrošināt saikni starp Komitejas locekļiem un ģenerālsekretariātu jautājumos, kuri attiecas uz locekļu statusa piemērošanu.

1.

Komitejas locekļu mandāts beidzas Padomes noteiktā četru gadu termiņa beigās, kad tiek atjaunots Komitejas sastāvs.

2.

Komitejas locekļa mandāts beidzas viņa demisijas, tiesību zuduma, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā.

3.

Komitejas locekļa funkcijas nav savienojamas ar darbu valdībā, Parlamentā, EK iestādēs, Reģionu komitejā, Eiropas Investīciju bankas Administratīvajā padomē, kā arī ar EK ierēdņa vai darbinieka funkcijām.

4.

Par demisiju paziņo vēstulē, kuru adresē Komitejas prezidentam.

5.

Tiesību zudums iestājas gadījumos, kuri noteikti šā Reglamenta 60. panta 2. punktā. Tādā gadījumā Padome, ja nolemj izbeigt locekļa mandātu, veic atvietošanas procedūru.

6.

Demisijas, nāves, nepārvaramas varas vai amatu nesavienojamības gadījumā Komitejas prezidents ziņo par to Padomei, kura konstatē vakanci un veic atvietošanas procedūru. Tomēr demisijas gadījumā demisionējošais loceklis paliek amatā līdz brīdim, kad tiek norīkots viņa nomainītājs, izņemot gadījumu, kad demisionējošais loceklis paziņo par pretējo.

7.

Visos gadījumos, kas paredzēti šā panta 2. punktā, nomainītāju ieceļ uz atlikušo mandāta laiku.

1.

Komitejai palīdz sekretariāts ģenerālsekretāra vadībā; ģenerālsekretāra darbību uzrauga prezidents, kurš pārstāv Biroju.

2.

Ģenerālsekretārs ar padomdevēja tiesībām piedalās Biroja sēdēs un sastāda šo sēžu protokolus.

3.

Viņš dod Birojam svinīgu solījumu pilnīgi objektīvi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

4.

Viņš nodrošina pilnsapulces, Biroja un prezidenta lēmumu izpildi saskaņā ar šo Reglamentu un reizi trijos mēnešos iesniedz prezidentam rakstveida ziņojumu par administratīvajām vai organizatoriskajām problēmām paredzētās vai plānotās kritēriju un noteikumu piemērošanas aspektā, kā arī par personāla jautājumiem.

5.

Ģenerālsekretārs var deleģēt savas pilnvaras prezidenta noteiktajās robežās.

6.

Pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma Birojs sastāda tādu ģenerālsekretariāta organizācijas plānu, kas nodrošina Komitejas un tās struktūru darbību un palīdz locekļiem īstenot savas pilnvaras, proti, organizēt sēdes un izstrādāt atzinumus.

1.

Pilnvaras, ko ieceļošajai institūcijai piešķir Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumi, īsteno:

2.

Pilnvaras, ko darba līgumu slēdzējai institūcijai piešķir Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi, īsteno:

3.

Pilnvaras, ko institūcijai piešķir Civildienesta noteikumu 110. pants, Noteikumu vispārējo noteikumu un pēc vienošanās pieņemto noteikumu izpildīšanā īsteno prezidents.

4.

Birojs, prezidents un ģenerālsekretārs ir tiesīgi deleģēt viņiem ar šo pantu piešķirtās pilnvaras.

5.

Saskaņā ar šā panta 4. punktu sastādītajos deleģēšanas aktos ir jānorāda piešķirto pilnvaru apjoms, to robežas un termiņi, kā arī tas, vai tiek piešķirtas pārpilnvarojuma tiesības.

1.

Prezidenta rīcībā ir atsevišķs sekretariāts.

2.

Šā sekretariāta darbinieki tiek pieņemti par līgumdarbiniekiem budžeta ietvaros; pilnvaras, kuras ir piešķirtas instancei, kam ir darba līgumu slēgšanas tiesības, īsteno prezidents.

1.

Katru gadu līdz 1. jūnijam ģenerālsekretārs iesniedz Birojam paredzamo Komitejas nākamā gada izdevumu un ieņēmumu budžeta projektu. Birojs sastāda paredzamo Komitejas izdevumu un ieņēmumu aprēķinu un iesniedz šo aprēķinu Eiropas Kopienas Finanšu regulā noteiktajos termiņos.

2.

Finanšu regulas noteikumu ietvaros Komitejas prezidents izpilda izdevumu un ieņēmumu aprēķinu vai kontrolē tā izpildīšanu.

1.

Lēmumu par vajadzību mainīt šo Reglamentu var pieņemt Komitejas locekļu absolūtais vairākums.

2.

Lai izdarītu izmaiņas Reglamentā, Komiteja nodibina Reglamenta komisiju. Komisija ieceļ galveno ziņotāju, kuram uzdod sastādīt jauna Reglamenta projektu.

3.

Jaunā Reglamenta spēkā stāšanās brīdi nosaka, kad Reglaments tiek pieņemts Komitejā.