Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/22/EK

(2004. gada 31. marts)

par mērinstrumentiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Uz dažiem mērinstrumentiem attiecas īpašās direktīvas, kas pieņemtas, pamatojoties uz Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu 71/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm [4]. Tehniski novecojušās īpašās direktīvas ir jāatceļ un jāaizstāj ar atsevišķu direktīvu, kas atbilst Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijai par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem [5].

(2) Precīzus un viegli pārbaudāmus mērinstrumentus var izmantot dažādu mērījumu veikšanai. Ja šie mērījumi skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, kā arī godīgu tirdzniecību, kas daudzējādā ziņā tieši vai netieši ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi, var paredzēt, ka ir jāizmanto reglamentēti mērinstrumenti.

(3) Reglamentētā metroloģiskā kontrole nedrīkst radīt šķēršļus brīvai mērinstrumentu apritei. Atbilstošajiem noteikumiem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, un atbilstības pierādījumiem jābūt atzītiem visā Kopienā.

(4) Reglamentētā metroloģiskā kontrole paredz atbilstību noteiktām mērīšanas veiktspējas prasībām. Mērinstrumentiem piemērojamām mērīšanas veiktspējas prasībām ir jānodrošina augsts aizsardzības līmenis. Atbilstības novērtēšanas mērķis ir panākt augstu ticamības līmeni.

(5) Reglamentētā metroloģiskā kontrole parasti jāievieš dalībvalstīm. Ja reglamentētā metroloģiskā kontrole ir noteikta, drīkst izmantot tikai tos mērinstrumentus, kas atbilst kopīgām mērīšanas veiktspējas prasībām.

(6) Ar šo direktīvu ieviestais brīvās izvēles princips, kas ļauj dalībvalstīm izmantot savas izvēles tiesības, lemjot par to, vai reglamentēt šīs direktīvās darbības jomā iekļauto ierīču izmantošanu, ir piemērojams tikai tiktāl, ciktāl tas neveicina negodīgu konkurenci.

(7) Īpaši jānorāda ražotāju pienākumi saistībā ar šīs direktīvas prasību izpildi.

(8) Mērinstrumentu mērīšanas veiktspēja ir īpaši jutīga pret vidi, jo īpaši pret elektromagnētisko vidi. Mērinstrumentu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem ir šīs direktīvas neatņemama daļa, tādēļ turpmāk nav piemērojamas prasības attiecībā uz noturību, kas iekļautas Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvā 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību [6].

(9) Kopienas tiesību aktos ir jānosaka tādas pamatprasības, vēlams, mērīšanas veiktspējas prasības, kas nekavē tehnikas attīstību. Noteikumiem par tehnisku šķēršļu novēršanu tirdzniecībā ir jāpamatojas uz Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūciju par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem.

(10) Ņemot vērā atšķirīgos klimatiskos apstākļus un patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa atšķirības, kādas ir katrā valstī, pamatprasības var izraisīt vides vai precizitātes klases noteikšanu.

(11) Lai varētu vieglāk pierādīt atbilstību pamatprasībām un veicināt atbilstības pārbaudi, būtu vēlams izstrādāt saskaņotus standartus. Šādus saskaņotus standartus izstrādā privāto tiesību subjekti, un tiem jābūt juridiski nesaistošās redakcijās. Šajā nolūkā Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) ir atzīti par tām kompetentajām struktūrām, kas pieņem saskaņotus standartus saskaņā ar 1984. gada 13. novembrī parakstītajām vispārējām pamatnostādnēm Komisijas un Eiropas standartizācijas struktūru sadarbībai.

(12) Tehniskās un mērīšanas veiktspējas specifikācijas starptautiski saskaņotajos normatīvajos dokumentos var daļēji vai pilnībā atbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām. Šādos gadījumos šos starptautiski saskaņotos normatīvos dokumentus var izmantot saskaņoto standartu vietā, kas noteiktos apstākļos nodrošina atbilstības prezumpciju.

(13) Atbilstību šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām var nodrošināt arī specifikācijas, kas nav iekļautas kādā Eiropas tehniskajā standartā vai starptautiski saskaņotajā normatīvajā dokumentā. Tāpēc Eiropas tehnisko standartu vai starptautiski saskaņotu normatīvo dokumentu izmantošanai nav jābūt obligātai.

(14) Veicot kompleksa daļu atbilstības novērtēšanu, ir jāievēro šīs direktīvas noteikumi. Ja kompleksa daļas pārdod atsevišķi un neatkarīgi no mērinstrumenta, atbilstības novērtēšana jāveic neatkarīgi no atbilstošā mērinstrumenta novērtēšanas.

(15) Metroloģijā notiek nepārtraukta attīstība, kas var radīt jaunas prasības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu.Tāpēc katrai mērījumu un, ja vajag, kompleksa daļas kategorijai ir jāparedz attiecīga procedūra vai iespēja izvēlēties starp vairākām vienlīdz stingrām procedūrām. Noteiktās procedūras atbilst Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmumam 93/465/EEK par atbilstības novērtēšanas procedūru dažādo posmu moduļiem, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās, un noteikumiem par to, kā piestiprināt un izmantot CE atbilstības marķējumu [7]. Var gadīties, ka šiem moduļiem tomēr jāparedz izņēmumi, pielāgojoties konkrētām metroloģiskās kontroles īpatnībām. Jānodrošina iespēja piestiprināt CE atbilstības marķējumu ražošanas gaitā.

(16) Nemitīgā metroloģijas attīstība un ieinteresēto personu bažas sakarā ar sertifikāciju aktualizē vajadzību nodrošināt vienotas atbilstības novērtēšanas procedūras rūpniecības ražojumiem, kā to paredz Padomes 2003. gada 10. novembrī pieņemtā rezolūcija [8].

(17) Dalībvalstis nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

(18) Dalībvalstīm jāveic attiecīgie pasākumi, lai nepieļautu prasībām neatbilstošu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā. Tālab, lai sasniegtu šo mērķi visā Kopienā, ir vajadzīga atbilstoša sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(19) Ražotāji jāinformē par to, kāpēc ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums par viņu ražojumiem, un par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

(20) Jāparedz pieņemams pārejas laiks, kurā ražotājiem ir iespēja izmantot savas tiesības, kas tika piešķirtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(21) valsts specifikācijas saistībā ar attiecīgajām spēkā esošajām valsts prasībām nedrīkst būt pretrunā šīs direktīvas noteikumiem par "nodošanu ekspluatācijā".

(22) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kurā noteiktas procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai [9].

(23) Mērinstrumentu komitejas darbībā jāparedz arī apspriedes ar ieinteresēto personu pārstāvjiem.

(24) Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 71/318/EEK, 71/319/EEK, 71/348/EEK, 73/362/EEK, 75/33/EEK, ciktāl tās attiecas uz šīs direktīvas MI-001 pielikumā minētajiem skaitītājiem, kā arī Direktīva 75/410/EEK, 76/891/EEK, 77/95/EEK, 77/313/EEK, 78/1031/EEK un 79/830/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz ierīcēm un sistēmām, kuru mērfunkcija ir noteikta īpašajos–mērinstrumentu pielikumos, proti, uz ūdens skaitītājiem (MI-001), gāzes skaitītājiem un tilpuma korektoriem (MI-002), aktīvās elektroenerģijas skaitītājiem (MI-003), siltumenerģijas skaitītājiem (MI-004), mērsistēmām nepārtrauktai un dinamiskai šķidrumu daudzuma mērīšanai, kas nav ūdens (MI-005), automātiskajiem svariem (MI-006), taksometriem (MI-007), materiālajiem mēriem (MI-008), dimensiālo mērījumu mērinstrumentiem (MI-009) un izplūdes gāzu analizatoriem (MI-010).

2. pants

1. Dalībvalstis var noteikt 1. pantā minēto mērinstrumentu izmantošanu mērījumiem, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, patērētāju tiesību aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un godīgu tirdzniecību, ja tās uzskata to par pamatotu.

2. Ja dalībvalstis neparedz šādu izmantošanu, tās sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm savas rīcības pamatojumu.

3. pants

Mērķis

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības, kādām jāatbilst 1. pantā minētajām ierīcēm un sistēmām, lai tās varētu laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā 2. panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Šī ir īpašā direktīva, kurā noteiktas prasības attiecībā uz elektromagnētisko noturību Direktīvas 89/336/EEK 2. panta 2. punkta izpratnē. Paliek spēkā Direktīvas 89/336/EEK prasības attiecībā uz elektromagnētisko starojumu.

4. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a) "mērinstruments" ir jebkura ierīce vai sistēma, kuras mērfunkcija ir minēta 1. un 3. pantā;

b) "kompleksa daļa" ir specializētajos pielikumos atsevišķi minēta tehniskā ierīce, kas funkcionē patstāvīgi un ir ietverta mērinstrumentā:

- kopā ar citām kompleksa daļām, kas ir saderīgas ar to, vai

- kopā ar mērinstrumentu, kas ir saderīgs ar to;

c) "reglamentētā metroloģiskā kontrole" ir tādu mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, kas skar sabiedrības intereses, sabiedrības veselības aizsardzību, valsts drošību un sabiedrisko kārtību, vides aizsardzību, nodokļu un nodevu iekasēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un godīgu tirdzniecību;

d) "ražotājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par mērinstrumenta atbilstību šīs direktīvas prasībām, savā vārdā laižot to tirgū un/vai to nododot ekspluatācijā saviem mērķiem;

e) "laišana tirgū" ir tiešajam lietotājam paredzētas ierīces pirmreizēja nogādāšana Kopienā, saņemot par to atlīdzību, vai bez maksas;

f) "nodošana ekspluatācijā" ir tiešajam lietotājam paredzētas ierīces pirmreizēja izmantošana tai paredzētajiem mērķiem;

g) "pilnvarotais pārstāvis" ir Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, ko ražotājs rakstveidā pilnvarojis rīkoties savā vārdā, lai veiktu noteiktus uzdevumus šīs direktīvas izpratnē;

h) "saskaņots standarts" ir tehniskā specifikācija, ko pēc Komisijas pieprasījuma ir pieņēmusi CEN, CENELEC vai ETSI, vai arī divas vai visas šīs organizācijas kopā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā [10], un kas sagatavota, ievērojot Komisijas un Eiropas standartizācijas organizāciju apstiprinātās vispārējās pamatnostādnes;

i) "normatīvais dokuments" ir dokuments, kurā ir tehniskās specifikācijas, ko apstiprinājusi Organisation Internationale de Métrologie Légale (OIML), ievērojot 16. panta 1. punktā izvirzīto kārtību.

5. pants

Piemērojamība kompleksa daļām

Ja ir īpaši pielikumi, kuros noteiktas pamatprasības attiecībā uz kompleksa daļām, šādām kompleksa daļām šīs direktīvas noteikumus piemēro ar attiecīgajām izmaiņām.

Nosakot kompleksa daļu un mērinstrumentu atbilstību prasībām, tos var novērtēt atsevišķi un neatkarīgi vienu no otra.

6. pants

Pamatprasības un atbilstības novērtēšana

1. Mērinstrumentam jāatbilst I pielikumā un attiecīgajā īpašajā–mērinstrumentu pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

Ja tas ir vajadzīgs pareizai mērinstrumenta lietošanai, dalībvalstis var paredzēt, ka I pielikumā vai attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minētā informācija ir jānodrošina tās dalībvalsts valsts valodā(-s), kurā šis mērinstruments laists tirgū.

2. Mērinstrumenta atbilstību pamatprasībām novērtē saskaņā ar 9. pantu.

7. pants

Atbilstības marķējums

1. Uz mērinstrumenta atbilstību visiem šīs direktīvas noteikumiem norāda tā CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums, kas norādīts 17. pantā.

2. CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu piestiprina ražotājs vai to dara citi, viņam par to uzņemoties atbildību. Šos marķējumus var piestiprināt mērinstrumenta ražošanas gaitā, ja tam ir pamatojums.

3. Mērinstrumentus aizliegts marķēt ar tāda satura un/vai formas marķējumu, ko trešās personas var sajaukt ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu. Mērinstrumentiem drīkst būt jebkurš cits marķējums, ja vien tas netraucē ieraudzīt un izlasīt CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu.

4. Ja uz mērinstrumentu attiecas pasākumi, ko veic saskaņā ar citām direktīvām, kuras citu iemeslu dēļ paredz tam piestiprināt CE atbilstības marķējumu, šajā marķējumā ir jānorāda, ka attiecīgais mērinstruments atbilst arī šo pārējo direktīvu prasībām. Šajā gadījumā direktīvās paredzētajos dokumentos, uzrakstos vai norādījumos, kas pievienoti mērinstrumentam, jābūt norādei uz minēto direktīvu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā

1. Dalībvalstis, atsaucoties uz šo direktīvu, nedrīkst kavēt tādu mērinstrumentu laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, ja tie ir nodrošināti ar CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu saskaņā ar 7. pantu.

2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirgū laiž un/vai ekspluatācijā nodod tikai tādus mērinstrumentus, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

3. Dalībvalsts var pieprasīt, ka mērinstrumentam ir jāatbilst tādiem ekspluatācijā nodošanas noteikumiem, kas izriet no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā gadījumā dalībvalsts izraugās augšējo un apakšējo temperatūras robežu pēc I pielikuma 1. tabulas un turklāt var norādīt nosacījumus attiecībā uz mitrumu (mitruma kondensācija ir pieļaujama vai nav), kā arī paredzēto atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

4. Ja mērinstrumentam ir noteiktas vairākas precizitātes klases:

a) īpašo–mērinstrumentu pielikumos sadaļā "Nodošana ekspluatācijā" var norādīt, kādai jābūt precizitātes klasei konkrētiem pielietojumiem;

b) pārējos gadījumos dalībvalsts var noteikt, kura no paredzētajām precizitātes klasēm der katram konkrētam pielietojumam, ja tās teritorijā ir atļautas visas precizitātes klases.

Gan a), gan b) apakšpunktā minētajos gadījumos saimnieks var pēc savas izvēles izmantot augstākas precizitātes klases mērinstrumentu.

5. Dalībvalstis neliedz tirdzniecības izstādēs, citās izstādēs, skatēs u.tml. izstādīt mērinstrumentus, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām, ja vien ir par to neatbilstību skaidri informē redzama zīme, kura norāda, ka tos nedrīkst laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā, kamēr netiks panākta to atbilstība prasībām.

9. pants

Atbilstības novērtēšana

Pēc ražotāja izvēles mērinstrumenta atbilstību attiecīgajām pamatprasībām novērtē pēc vienas no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas uzskaitītas īpašajā–mērinstrumentu pielikumā. Vajadzības gadījumā ražotājs nodrošina tehnisko dokumentāciju konkrētiem mērinstrumentiem vai mērinstrumentu grupām atbilstoši 10. pantā noteiktajam.

Atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi ir aprakstīti A līdz H1 pielikumā.

Dokumentu sagatavošanu un saraksti sakarā ar atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā atrodas pilnvarotā iestāde, kas veic atbilstības novērtēšanu, vai šai iestādē noteiktā valodā.

10. pants

Tehniskā dokumentācija

1. Tehniskajā dokumentācijā saprotamā veidā jāizskaidro mērinstrumenta konstrukcija, ražošana un darbība, lai ir iespējams novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

2. Tehniskajai dokumentācijai jābūt pietiekami sīki izstrādātai, lai:

- tajā būtu metroloģisko raksturlielumu definīcija,

- nodrošinātu ražoto mērinstrumentu metroloģisko rādītāju reproducējamību, ja tie ir pareizi noregulēti, izmantojot šim mērķim paredzētos līdzekļus, un

- nodrošinātu mērinstrumentu integritāti.

3. Tehniskā dokumentācija, ciktāl tas attiecas uz mērinstrumenta un/vai tā modeļa novērtējumu un identifikāciju, ietver:

a) mērinstumenta vispārēju aprakstu;

b) projekta skices, ražošanas rasējumus un detaļu, komplektu daļu, strāvas slēgumu u.tml. shēmas;

c) ražošanas procedūras, kas nodrošina atbilstīgu produkciju;

d) vajadzības gadījumā, elektronisko ierīču aprakstu kopā ar rasējumiem, diagrammām, plūsmkartēm, kas satur informāciju par loģisko un vispārējo programmatūru, to raksturlielumiem un darbībām;

e) aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi labākai b), c) un d) apakšpunkta, kā arī mērinstrumenta darbības izpratnei;

f) tādu pilnībā vai daļēji piemēroto standartu un/vai normatīvo dokumentu sarakstu, kuri minēti 13. pantā;

g) to risinājumu aprakstu, kas apstiprināti, lai panāktu pamatprasību izpildi, ja nepiemēro 13. pantā minētos standartus un/vai normatīvus;

h) projekta aprēķinu, pārbaužu u.tml. rezultātus;

i) vajadzības gadījumā, attiecīgo pārbaužu rezultātus, kas apliecina, ka mērinstrumenti un/vai to modelis atbilst:

- šīs direktīvas prasībām deklarētajos nominālajos darbības apstākļos un paredzētajos vides traucējumos,

- noturīguma specifikācijām, kas noteiktas gāzes, ūdens un siltumenerģijas skaitītājiem, kā arī citu šķidrumu, kas nav ūdens, skaitītājiem;

j) tādu mērinstrumentu EK modeļa pārbaudes sertifikātus vai EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātus, kuru daļas ir identiskas konstrukcijā izmantojamajām.

4. Ražotājam ir jānorāda plombu un marķējumu atrašanās vietas.

5. Vajadzības gadījumā ražotājam ir jānorāda saskarņu un kompleksa daļu savietojamības nosacījumi.

11. pants

Paziņošana

1. Dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai savā jurisdikcijā esošās struktūras, kuras tās izraudzījušas veikt uzdevumus, kas attiecas uz 9. pantā minētajiem atbilstības novērtēšanas moduļiem, norādot identifikācijas numurus, ko tām piešķīrusi Komisija saskaņā ar šā panta 4. punktu, kādu mērinstrumentu veidu(-us) katra izraudzītā struktūra pārzina, kā arī, vajadzības gadījumā, mērinstrumentu precizitātes klasi, mērījumu diapazonu, mērīšanas tehnoloģiju un citus mērinstrumenta raksturlielumus, kas ierobežo paziņojumā noteikto jomu.

2. Dalībvalstis izraugās šādas struktūras, ievērojot 12. pantā noteiktos kritērijus. Uzskata, ka attiecīgajiem kritērijiem atbilst struktūras, kuras atbilst tādiem noteiktajiem kritērijiem valsts standartos, kas transponē atbilstošos saskaņotos standartus un norādes uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis publicē norādes uz šiem valsts standartiem.

Ja dalībvalsts nav pieņēmusi attiecīgus tiesību aktus par 2. pantā minētajiem uzdevumiem, tā patur tiesības izraudzīties un izziņot struktūru, kas veiks uzdevumus saistībā ar konkrētu mērinstrumentu.

3. Dalībvalsts, kas ir paziņojusi par attiecīgu struktūru:

- nodrošina to, ka šī struktūra arī turpmāk atbilst 12. pantā norādītajiem kritērijiem,

- atsauc savu paziņojumu, ja atklājas, ka šī struktūra vairs neatbilst minētajiem kritērijiem.

Tā uzreiz informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šādu paziņojuma atsaukšanu.

4. Katrai struktūrai pirms tās izziņošanas Komisija piešķir identifikācijas numuru. Komisija publicē pilnvaroto struktūru sarakstu Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un nodrošina saraksta pastāvīgu atjaunināšanu, tajā iekļaujot arī informāciju par 1. punktā minēto pilnvarojuma jomu.

12. pants

Izraudzīto struktūru atbilstības kritēriji

Dalībvalstis piemēro šādus kritērijus, izraugoties struktūras saskaņā ar 11. panta 1. punktu:

1. Izraudzītā struktūra, tās direktors un darbinieki, kas iesaistīti atbilstības novērtēšanā, nedrīkst būt pārbaudāmo mērinstrumentu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji un lietotāji vai šo personu pilnvarotie pārstāvji. Viņi arī nedrīkst tieši iesaistīties mērinstrumentu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā un apkopes pakalpojumos vai pārstāvēt šajās darbībās iesaistītās personas. Iepriekšējais kritērijs tomēr nekādā veidā neaizliedz tehniskas informācijas apmaiņas iespēju starp ražotāju un izraudzīto struktūru atbilstības novērtēšanas gaitā.

2. Izraudzītā struktūra, tās direktors un darbinieki, kas iesaistīti atbilstības novērtēšanā, nedrīkst būt pakļauti nekādai ietekmei un pamudināšanai, jo īpaši materiālajai stimulēšanai, kas var ietekmēt viņu vērtējumus vai atbilstības novērtēšanas rezultātus, it sevišķi no tām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas novērtēšanas rezultātos.

3. Atbilstības novērtēšana jāveic ar visaugstāko profesionālo godīgumu un nepieciešamo kompetenci metroloģijas jomā. Ja izraudzītā struktūra slēdz apakšlīgumus par īpašu uzdevumu veikšanu, tai vispirms jāpārliecinās, ka apakšuzņēmējs atbilst šīs direktīvas un jo īpaši šā panta prasībām. Saskaņā ar šo direktīvu pilnvarotās iestādes rīcībā ir attiecīgie dokumenti, kas apliecina apakšuzņēmēja kvalifikāciju un kuros sniegts novērtējums viņa veiktajam darbam, un ko saglabā izraudzītā struktūra.

4. Izraudzītajai struktūrai jānodrošina tai uzticēto atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšana neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus tā veic pati vai tos veic kāds cits tās uzdevumā, tai uzņemoties atbildību par šiem uzdevumiem. Tās rīcībā jābūt vajadzīgajiem darbiniekiem un vajadzīgajam aprīkojumam, kas ļauj pienācīgi veikt tehniskos un administratīvos uzdevumus atbilstības novērtēšanas gaitā.

5. Izraudzītās struktūras personālam:

- jābūt ieguvušam labu tehnisko un arodizglītību, kas ļauj veikt visus izraudzītajai struktūrai uzticētos atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

- nepieciešamas pietiekamas zināšanas par veicamajos uzdevumos piemērojamajiem noteikumiem un atbilstoša pieredze šādu uzdevumu veikšanā;

- nepieciešamas vajadzīgās prasmes, noformējot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas apliecina, ka pārbaudes ir notikušas.

6. Izraudzītās struktūras direktoram un personālam jābūt objektīvam. Izraudzītās struktūras saņemtā atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no tās veicamo uzdevumu rezultātiem. Izraudzītās struktūras direktora un personāla saņemtā atlīdzība nedrīkst būt atkarīga no paveikto uzdevumu skaita un to rezultātiem.

7. Izraudzītā struktūra veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem civiltiesisko atbildību neuzņemas attiecīgā dalībvalsts.

8. Izraudzītās struktūras direktors un personāls ir pienākums ievērot dienesta noslēpumus saistībā ar informāciju, kas iegūta, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu; šī prasība neattiecas uz dalībvalsts pilnvarotāju iestādi.

13. pants

Saskaņotie standarti un normatīvie dokumenti

1. Dalībvalstis uzskata, ka mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minētajām pamatprasībām, ja tas atbilst tādu valsts standartu normām, kurās ir īstenots šim mērinstrumentam paredzētais Eiropas saskaņotais standarts, un šīs normas atbilst saskaņotajām Eiropas standarta normām, norādes uz kuru ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja mērinstruments tikai daļēji atbilst pirmajā daļā minēto valsts standartu normām, dalībvalstis uzskata, ka ir izpildītas pamatprasības, kas ir atbilstošas tādu valsts standartu normām, kurām atbilst šis mērinstruments.

Dalībvalstis publicē norādes uz valsts standartiem, kas minēti pirmajā daļā.

2. Dalībvalstis uzskata, ka mērinstruments atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–instrumentu pielikumos minētajām pamatprasībām, ja tas atbilst tādu 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto normatīvo dokumentu un sarakstu attiecīgajām daļām, norādes uz kurām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja mērinstruments tikai daļēji atbilst pirmajā daļā minētajam normatīvajam dokumentam, dalībvalstis uzskata, ka ir izpildītas pamatprasības, kas atbilst tādām normatīvajām sastāvdaļām, kurām atbilst šis mērinstruments.

Dalībvalstis publicē norādes uz normatīvajiem dokumentiem, kas minēti pirmajā daļā.

3. Ražotājs var izvēlēties jebkuru tehnisku risinājumu, kas atbilst I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos (MI-001 līdz MI-010) minētajām pamatprasībām. Lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju, ražotājam turklāt pareizi jāizmanto risinājumi, kas norādīti attiecīgajos saskaņotajos Eiropas standartos vai 1. un 2. punktā minēto normatīvo dokumentu un sarakstu atbilstīgajās daļās.

4. Dalībvalstis uzskata, ka ir veiktas attiecīgās pārbaudes saskaņā ar 10. panta i) punktu, ja attiecīgā pārbaužu programma ir izpildīta saskaņā ar attiecīgajiem 1. līdz 3. punktā minētajiem dokumentiem un pārbaužu rezultāti nodrošina pamatprasību izpildi.

14. pants

Pastāvīgā komiteja

Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka 13. panta 1. punktā minētais saskaņotais Eiropas standarts pilnībā nenodrošina I pielikumā un attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minēto pamatprasību izpildi, dalībvalsts vai Komisija nodod šā jautājuma izskatīšanu Pastāvīgajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, pamatojot savu rīcību. Komiteja nekavējoties sniedz savu atzinumu.

Pamatojoties uz komitejas atzinumu, Komisija informē dalībvalstis par to, vai ir jāatsauc tās publicētās norādes uz valsts standartiem, kas minētas 13. panta 1. punkta trešajā daļā.

15. pants

Mērinstrumentu komiteja

1. Komisijai palīdz Mērinstrumentu komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

5. Komisija nodrošina to, ka vajadzīgā informācija par pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar 16. pantu, ir laikus pieejama ieinteresētajām personām.

16. pants

Mērinstrumentu komitejas funkcijas

1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija, ievērojot 15. panta 2. punktā minēto procedūru, var veikt jebkurus atbilstošus pasākumus, lai:

a) apzinātu OIML izstrādātos normatīvos dokumentus un atsevišķā sarakstā norādītu šo dokumentu daļas, kuru ievērošana ļauj pieņemt, ka ir izpildītas attiecīgās šīs direktīvas pamatprasības;

b) Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētu norādes uz a) apakšpunktā minētajiem normatīvajiem dokumentiem un sarakstu.

2. Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija, ievērojot 15. panta 3. punktā minēto procedūru, var veikt jebkurus atbilstošus pasākumus, lai īpašajos–mērinstrumentu pielikumos (MI-001 līdz MI-010) izdarītu grozījumus saistībā ar:

- maksimālajām pieļaujamajām kļūdām (MPK) un precizitātes klasēm,

- nominālajiem darbības apstākļiem,

- kritiskajām robežnovirzēm,

- traucējumiem.

3. Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka normatīvais dokuments, norādes uz kuru saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, pilnībā neatbilst I pielikumā vai attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos minētajām pamatprasībām, šī dalībvalsts vai Komisija nodod šo jautājumu izskatīšanai Mērinstrumentu komitejā, pamatojot savu rīcību.

Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru informē dalībvalstis par to, vai ir vai nav jāatsauc norādes uz attiecīgo normatīvo dokumentu, kuras publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

4. Dalībvalstis var veikt atbilstošus pasākumus, lai valsts līmenī informētu ieinteresētās personas par OIML darbu, kas saistīts ar šīs direktīvas darbības jomu.

17. pants

Marķējums

1. CE atbilstības marķējums, kas minēts 7. pantā, ir "CE" simbols, kurš atveidots saskaņā ar Lēmuma 93/465/EEK pielikuma I.B daļas d) apakšpunktā iekļauto skici. CE atbilstības marķējuma augstumam jābūt vismaz 5 mm.

2. Metroloģiskais papildmarķējums ir lielais burts "M" un marķējuma piestiprināšanas gada divi pēdējie cipari, kas atrodas taisnstūra iekšpusē. Taisnstūra augstums ir vienāds ar CE atbilstības marķējuma augstumu. Metroloģiskais papildmarķējums ir tūlīt aiz CE atbilstības marķējuma.

3. Attiecīgās 11. pantā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, ja to paredz atbilstības novērtēšanas procedūra, ir tieši aiz CE atbilstības marķējuma un metroloģiskā papildmarķējuma.

4. Ja mērinstrumentā ir vairākas ierīces, kas darbojas kopā, bet nav uzskatāmas par kompleksa daļām, marķējumi jāpiestiprina pie mērinstrumenta galvenās ierīces.

Ja mērinstruments ir pārāk mazs vai pārāk jūtīgs, lai pie tā piestiprinātu CE atbilstības marķējumu un metroloģisko papildmarķējumu, tad marķējumam jābūt uz iepakojuma, ja tāds ir, vai šajā direktīvā paredzētajos pavaddokumentos.

5. CE atbilstības marķējumam un metroloģiskajam papildmarķējumam jābūt neizdzēšamam. Pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram jābūt neizdzēšamam vai tādam, ko nevar izmainīt, to nesabojājot. Visiem marķējumiem jābūt skaidri redzamiem vai viegli atrodamiem.

18. pants

Tirgus uzraudzība un administratīvā sadarbība

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mērinstrumenti, uz kuriem attiecas reglamentētā metroloģiskā kontrole, bet kuri nav atbilstoši šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, netiek laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji palīdz cita citai veikt tirgus uzraudzības pienākumus.

Konkrēti kompetentās iestādes apmainās ar:

- informāciju par to, cik lielā mērā mērinstrumenti, ko tās pārbauda, un iegūtie pārbaužu rezultāti atbilst šīs direktīvas noteikumiem,

- pilnvaroto iestāžu izdotajiem EK modeļa pārbaudes un EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātiem un pielikumiem, kā arī to papildinājumiem, grozījumiem un jau iepriekš izdoto sertifikātu atsaukumiem,

- pilnvaroto iestāžu izdotajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un ar informāciju par apstiprinājumu atteikšanas vai atsaukšanas gadījumiem,

- pilnvaroto iestāžu sagatavotajiem novērtējumiem, ja to pieprasa citas iestādes.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka pilnvarotajām iestādēm ir pieejama visa vajadzīgā informācija par šiem sertifikātiem un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem.

4. Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par to, kura kompetentā iestāde ir izraudzīta šādai informācijas apmaiņai.

19. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka visi vai daļa noteikta modeļa mērinstrumentu, kam ir CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums, neatbilst šīs direktīvas pamatprasībām attiecībā uz metroloģisko mērīšanas veiktspēju, lai gan tie ir pareizi uzstādīti un tiek izmantoti saskaņā ar ražotāja norādījumiem, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izņemtu šos mērinstrumentus no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu to turpmāku laišanu tirgū vai aizliegtu vai ierobežotu to turpmāko izmantošanu.

Lemjot par iepriekš minētajiem pasākumiem, dalībvalsts ņem vērā to, vai šādu neatbilstību prasībām novēro sistemātiski vai tikai retos gadījumos. Ja dalībvalsts konstatē, ka neatbilstība prasībām ir novērojama sistemātiski, tā tūlīt informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, pamatojot savu lēmumu.

2. Komisija, tiklīdz iespējams, apspriežas ar iesaistītajām personām.

a) Ja Komisija konstatē, ka pasākumi, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, ir pamatoti, tā tūlīt par to informē minēto dalībvalsti un arī pārējās dalībvalstis.

Atbildīgā dalībvalsts attiecīgi vēršas pret jebkuru personu, kas piestiprinājusi marķējumu, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Ja prasību nepildīšanu izskaidro ar standartu vai normatīvo dokumentu trūkumiem, Komisija pēc apspriešanās ar iesaistītajām personām iespējami īsā laikā nodod šo jautājumu izskatīšanai attiecīgajā komitejā, kas minēta 14. vai 15. pantā.

b) Ja Komisija konstatē, ka pasākumi, ko veikusi attiecīgā dalībvalsts, nav pamatoti, tā tūlīt par to informē minēto dalībvalsti, kā arī attiecīgo ražotāju vai viņa pilnvaroto pārstāvi.

Komisija nodrošina to, ka dalībvalstis tiek pastāvīgi informētas par šīs procedūras norisi un rezultātiem.

20. pants

Nepareizi piestiprināti marķējumi

1. Ja dalībvalsts konstatē, ka CE atbilstības marķējums un metroloģiskais papildmarķējums nav pareizi piestiprināts, ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja pienākums ir:

- nodrošināt mērinstrumenta atbilstību noteikumiem par tādu CE atbilstības marķējumu un metroloģiskā papildmarķējumu, kas nav minēts 19. panta 1. punktā,

- novērst pārkāpumu, ievērojot dalībvalsts paredzētos nosacījumus.

2. Ja iepriekš minētais pārkāpums netiek novērsts, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu vai aizliegtu attiecīgā mērinstrumenta laišanu tirgū, nodrošinātu tās izņemšanu no tirgus, aizliegtu vai ierobežotu tā turpmāko izmantošanu saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.

21. pants

Aizliedzoši vai ierobežojoši lēmumi

Saskaņā ar šo direktīvu precīzi jāpamato visi pieņemtie lēmumi par mērinstrumenta izņemšanu no tirgus, kā arī par mērinstrumenta aizliegšanu vai ierobežošanu laist tirgū vai to nodot ekspluatācijā. Šo lēmumu tūlīt dara zināmu attiecīgajai personai, vienlaikus informējot to par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, un par minēto aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

22. pants

Atceltie tiesību akti

Neierobežojot 23. pantu, no 2006. gada 30. oktobra ir atceltas šādas direktīvas:

- Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz gāzes skaitītājiem [11],

- Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/319/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu skaitītājiem, izņemot ūdens skaitītājus [12],

- Padomes 1971. gada 12. oktobra Direktīva 71/348/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu skaitītāju, izņemot ūdens skaitītājus, palīgierīcēm [13],

- Padomes 1973. gada 19. novembra Direktīva 73/362/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz materiālajiem garuma mēriem [14],

- Padomes 1974. gada 17. decembra Direktīva 75/33/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aukstā ūdens skaitītājiem, ciktāl tā attiecas uz šīs direktīvas MI-001 pielikumā minētajiem skaitītājiem [15],

- Padomes 1975. gada 24. jūnija Direktīva 75/410/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz nepārtrauktas svēršanas summētājsvariem [16],

- Padomes 1976. gada 4. novembra Direktīva 76/891/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektroenerģijas skaitītājiem [17],

- Padomes 1976. gada 21. decembra Direktīva 77/95/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz taksometriem [18],

- Padomes 1977. gada 5. aprīļa Direktīva 77/313/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz šķidrumu, kas nav ūdens, mērīšanas sistēmām [19],

- Padomes 1978. gada 5. decembra Direktīva 78/1031/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz automātiskiem kontrolsvariem un šķirošanas svariem [20],

- Padomes 1979. gada 11. septembra Direktīva 79/830/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz karstā ūdens skaitītājiem [21].

23. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 8. panta 2. punkta, mērījumiem, kuru veikšanai dalībvalstis ir paredzējušas izmantot reglamentētus mērinstrumentus, tās atļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā mērinstrumentus, kas atbilst līdz 2006. gada 30. oktobrim spēkā esošajiem noteikumiem, kamēr nav beidzies minēto mērinstrumentu modeļa apstiprinājuma derīguma termiņš, bet, ja modeļa apstiprinājuma derīgums nav noteikts, – maksimāli desmit gadus no 2006. gada 30. oktobra.

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai līdz 2006. gada 30. aprīlim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstīm pieņemot šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kādā veidā ir izdarāmas šādas atsauces.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2006. gada 30. oktobra.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

25. pants

Pārskatīšanas klauzula

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju līdz 2011. gada 30. aprīlim sagatavot ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, cita starpā pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem ziņojumiem, un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par grozījumiem.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju pārbaudīt, vai rūpniecības ražojumiem pareizi piemēro atbilstības novērtēšanas procedūru, un, ja vajag, ierosināt grozījumus, lai nodrošinātu atbilstošu sertifikāciju.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 31. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 62 E, 27.2.2001., 1. lpp. unOV C 126 E, 28.5.2002., 368. lpp.

[2] OV C 139, 11.5.2001., 4. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. jūlija Atzinums (OV C 65 E, 14.3.2002., 34. lpp.). Padomes 2003. gada 22. jūlija Kopējā nostāja (OV C 252 E, 21.10.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 17. decembra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2004. gada 26. februāra Lēmums.

[4] OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

[5] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[6] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.).

[7] OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

[8] OV C 282, 25.11.2003., 3. lpp.

[9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[10] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

[11] OV L 202, 6.9.1971., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 82/623/EEK (OV L 252, 27.8.1982., 5. lpp.).

[12] OV L 202, 6.9.1971., 32. lpp.

[13] OV L 239, 25.10.1971., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[14] OV L 335, 5.12.1973., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 85/146/EEK (OV L 54, 23.2.1985., 29. lpp.).

[15] OV L 14, 20.1.1975., 1. lpp.

[16] OV L 183, 14.7.1975., 25. lpp.

[17] OV L 336, 4.12.1976., 30. lpp.

[18] OV L 26, 31.1.1977., 59. lpp.

[19] OV L 105, 28.4.1977., 18. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 82/625/EEK (OV L 252, 27.8.1982., 10. lpp.).

[20] OV L 364, 27.12.1978., 1. lpp.

[21] OV L 259, 15.10.1979., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

Mērinstrumentam jānodrošina augsts metroloģiskās drošības līmenis, lai ieinteresētās personas varētu uzticēties mērījumu rezultātiem; tā konstrukcijai un ražošanai jāatbilst augstām kvalitātes prasībām, ņemot vērā mērīšanas tehnoloģiju un mērījumu datu drošumu.

Tālāk ir noteiktas prasības, kādām jāatbilst mērinstrumentiem; vajadzības gadījumā tās papildinātas ar īpašo mērinstrumentu prasībām, kas ietvertas MI-001 līdz MI-010 pielikumos, kuros ir sīkāk aplūkoti daži vispārējo prasību aspekti.

Izvēloties risinājumus, kas izriet no šīm prasībām, ir jāņem vērā paredzētais mērinstrumenta izmantošanas veids un tā paredzamās nepareizas izmantošanas iespējas.

DEFINĪCIJAS

Mērāmais lielums Mērāmais lielums ir konkrēts lielums, kas ir mērījumu objekts.

Ietekmes faktors Ietekmes faktors ir lielums, kas netiek mērīts, bet kurš var ietekmēt mērījumu rezultātus.

Nominālie darbības apstākļi Nominālie darbības apstākļi ir mērāmā lieluma un ietekmes faktora vērtības, kas ir mērinstrumenta normālie darba apstākļi.

Traucējums Ietekmes faktors, kura vērtība nepārsniedz attiecīgajā prasībā paredzētās robežas, bet neiekļaujas mērinstrumentam noteiktajos nominālajos darbības apstākļos. Ietekmes faktors ir uzskatāms par traucējumu, ja šo faktoru neņem vērā, nosakot nominālos darbības apstākļus.

Kritiskā robežnovirze Kritiskā robežnovirze ir vērtība, sasniedzot kuru, mērījumu rezultātu izmaiņas ir uzskatāmas par nevēlamām.

Materiāls mērs Materiāls mērs ir ierīce, kas paredzēta viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību pastāvīgai reproducēšanai vai aizvietošanai tā lietošanas laikā.

Tiešā tirdzniecība - pamatojoties uz mērījuma rezultātu, tiek noteikta cena,

- vismaz viena no darījumā iesaistītajām personām saistībā ar šo mērījumu ir patērētājs vai kāda cita persona, kam nepieciešams līdzvērtīgs aizsardzības līmenis,

- visas darījumā iesaistītās personas tajā laikā un vietā atzīst mērījuma rezultātu.

Klimatiskie apstākļi Klimatiskie apstākļi ir apstākļi, kādos drīkst izmantot mērinstrumentus. Ņemot vērā klimatiskās atšķirības starp dalībvalstīm, ir noteikts robežtemperatūru diapazons.

Komunālo pakalpojumu uzņēmums Komunālo pakalpojumu uzņēmums ir uzņēmums, kas piegādā elektroenerģiju, gāzi, siltumu vai ūdeni.

PRASĪBAS

1. Pieļaujamās kļūdas

1.1. Nominālajos darbības apstākļos, ja nav traucējumu, mērījumu kļūdas nedrīkst pārsniegt maksimālās pieļaujamās kļūdas (MPK) vērtību, kas noteikta attiecīgajās īpašajās–mērinstrumenta prasībās.

Ja īpašajos–mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi, MPK vērtību norāda kā divpusēju novirzi no mērījuma patiesās vērtības.

1.2. Nominālajos darbības apstākļos, ja novēro traucējumus, mērīšanas veiktspējas prasībai jāatbilst attiecīgajām īpašajām–mērinstrumenta prasībām.

Ja mērinstruments ir paredzēts izmantošanai pastāvīgā un nemainīgā noteiktas intensitātes elektromagnētiskajā laukā, pieļaujamie mērījumu rezultāti, kas iegūti, veicot pārbaudi modulētas amplitūdas elektromagnētiskajā laukā, nedrīkst pārsniegt MPK vērtību.

1.3. Ražotājam jānorāda klimatiskie, mehāniskie un elektromagnētiskie apstākļi, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, kā arī enerģijas avots un citi ietekmes faktori, kas var ietekmēt tās precizitāti, ņemot vērā attiecīgos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos noteiktās prasības.

1.3.1. Klimatiskie apstākļi

Ražotājs norāda augšējo un apakšējo temperatūras robežu, izvēloties kādu no 1. tabulā ietvertajiem lielumiem, ja MI-001 līdz MI-010 pielikumā nav noteikts citādi, kā arī norāda gaisa mitrumu (kondensācija ir pieļaujama vai nav) un paredzēto mērinstrumenta atrašanās vietu (ārpus telpas vai telpā).

1. tabula

| Temperatūras robežas |

Augšējā temperatūras robeža | 30 ° C | 40 ° C | 55 ° C | 70 ° C |

Apakšējā temperatūras robeža | 5 ° C | –10 ° C | –25 ° C | –40 ° C |

1.3.2. a) Mehānisko vidi iedala M1 līdz M3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk.

M1 Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro nenozīmīgu vibrāciju un triecienus, piem., mērinstrumenti, kas piestiprināti pie vieglas balsta konstrukcijas, kura pakļauta nelielām vibrācijām un triecieniem, kas rodas, tuvumā veicot spridzināšanas darbus vai pāļu dzīšanu, aizcērtot durvis u.tml.

M2 Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro lielu vibrāciju un triecienus, kurus, piemēram, izraisa tuvumā esoši mehānismi un garām braucoši transportlīdzekļi vai blakus esoši smagie mehānismi, lentes transportieri u.tml.

M3 Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās ar augstu vai ļoti augstu vibrācijas un triecienu līmeni, piemēram, mērinstrumenti, kas tieši uzstādīti uz mehānismiem, lentes transportieriem u.tml.;

b) sakarā ar mehānisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

- vibrācija,

- mehāniskie triecieni.

1.3.3. a) Elektromagnētisko vidi iedala E1, E2 vai E3 klasē, kā tas aprakstīts turpmāk, ja vien attiecīgajos īpašajos–mērinstrumentu pielikumos nav noteikts citādi.

E1 Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami dzīvojamās ēkās, tirdzniecības un vieglās rūpniecības ēkās.

E2 Šai klasei atbilst mērinstrumenti, ko izmanto vietās, kur novēro tādus elektromagnētiskos traucējumus, kādi parasti novērojami citās rūpniecības ēkās.

E3 - sprieguma pazemināšanos, ko izraisa iekšdedzes dzinēju startera strāvas ķēžu iedarbināšana,

- īslaicīgiem slodzes kritumiem, ko novēro, kad atvieno izlādējušos akumulatoru, dzinējam turpinot strādāt,

b) sakarā ar elektromagnētisko vidi ir jāņem vērā šādi ietekmes faktori:

- sprieguma pārtraukumi,

- īslaicīgi sprieguma kritumi,

- sprieguma pārejas elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās,

- elektrostatiskās izlādes,

- elektromagnētiskie lauki radiofrekvenču diapazonā,

- pārraidāmie radiofrekvenču diapazona elektromagnētiskie lauki elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās,

- pārsprieguma viļņi elektroapgādes līnijās un/vai signālu pārraides līnijās.

1.3.4. Attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā arī šādi ietekmes faktori:

- sprieguma svārstības,

- tīkla frekvences svārstības,

- tīkla frekvences magnētiskie lauki,

- visi citi faktori, kas var ievērojami ietekmēt mērinstrumenta precizitāti.

1.4. Veicot šajā direktīvā paredzētās pārbaudes, ievēro šādus noteikumus:

1.4.1. Pamatnoteikumi, kas jāievēro, veicot pārbaudes un nosakot kļūdas

Jāpārbauda katrs būtisks ietekmes faktors, ņemot vērā 1.1. un 1.2. punktā noteiktās pamatprasības. Ja īpašajā–mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, šīs pamatprasības ir piemēro, pārbaudot katru atsevišķu ietekmes faktoru un novērtējot tā ietekmes sekas, kamēr pārējie ietekmes faktori paliek samērā nemainīgi un atbilst to etalonvērtībai.

Metroloģiskās pārbaudes veic pēc ietekmes faktora iedarbības vai iedarbības laikā, ievērojot to, kurš stāvoklis atbilst normāliem mērinstrumenta darbības apstākļiem, kad parasti iedarbojas ietekmes faktors.

1.4.2. Gaisa mitrums

- Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, kādos paredzēts izmantot mērinstrumentu, var veikt pārbaudi mitrumā un nemainīgā temperatūrā (kondensācija nenotiek) vai mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai (notiek kondensācija).

- Pārbaudi mitrumā, cikliski mainoties temperatūrai, veic tad, ja kondensācijai ir būtiska nozīme, vai tad, ja tvaika iekļūšanu veicina elpošana. Apstākļos, kad nenotiek mitruma kondensācija, ir ieteicams veikt pārbaudi mitrumā un nemainīgā temperatūrā.

2. Reproducējamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu citā vietā, vai ko veic cits lietotājs, visiem citiem apstākļiem paliekot nemainīgiem, ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

3. Atkārtojamība

Piemērojot to pašu mērāmo lielumu vienādos mērīšanas apstākļos ir jāiegūst tādi secīgo mērījumu rezultāti, kas būtiski neatšķiras viens no otra. Mērījumu rezultātu starpībām jābūt samērojamām ar MPK.

4. Izšķiršanas spēja un jūtība

Mērinstrumentam jābūt pietiekami jūtīgam un izšķiršanas spējas slieksnim jābūt pietiekami zemam paredzamo mērījumu veikšanai.

5. Mērījumu noturība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ražotāja aprēķinātajā laikā pietiekamā mērā tam nodrošina metroloģisko raksturlielumu noturīgumu, ja tas ir pareizi uzstādīts un to apkopj un izmanto saskaņā ar ražotāja norādījumiem tam paredzētajos vides apstākļos.

6. Uzticamība

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas pēc iespējas samazina bojājumu ietekmi uz mērījumu precizitāti, ja vien šāds bojājums nav acīmredzams.

7. Piemērotība

7.1. Mērinstrumentam nedrīkst būt pazīmes, kas veicina tā negodīgu izmantošanu, un, pēc iespējas, jāsamazina tā nepareizas izmantošanas iespējas aiz pārskatīšanās.

7.2. Mērinstrumentam jābūt piemērotam paredzētajiem mērķiem, ņemot vērā tā faktiskos darba apstākļus, un nedrīkst izvirzīt nepamatoti augstas prasības lietotājam, lai iegūtu pareizus mērījumu rezultātus.

7.3. Komunālo pakalpojumu mērinstrumentu kļūdas nedrīkst pārmērīgi nosvērties vienā pusē, ja plūsma vai strāva atrodas ārpus ierastā diapazona.

7.4. Ja mērinstruments ir paredzēts tāda mērāmā lieluma mērījumiem, kas laika gaitā paliek nemainīgs, mērinstrumentam jābūt nejūtīgam pret nelielām mērāmā lieluma svārstībām vai tam attiecīgi uz tām jāreaģē.

7.5. Mērinstrumentam jābūt izturīgam un izgatavotam no materiāliem, kas ir piemēroti apstākļiem, kādos to paredzēts izmantot.

7.6. Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj kontrolēt mērījumu norisi pēc mērinstrumenta laišanas tirgū un nodošanas ekspluatācijā. Vajadzības gadījumā mērinstrumentu aprīko ar īpašu iekārtu vai programmatūru šādas kontroles veikšanai. Lietošanas pamācībā jābūt pārbaudes procedūras aprakstam.

Ja mērinstruments ir aprīkots ar papildus programmatūru, kas bez mērījumu veikšanas tam nodrošina vēl citas funkcijas, programmatūrai, kas nosaka metroloģiskos raksturlielumus, jābūt viegli identificējamai un tā nedrīkst būt pārāk atkarīga no papildu programmatūras.

8. Aizsardzība pret bojājumiem

8.1. Mērinstrumenta metroloģiskos raksturlielumus nedrīkst pārmērīgi ietekmēt citas ierīces pieslēgšana vai pieslēgtās ierīces īpatnības, kā arī jebkura attāla ierīce, kas ir savienota ar mērinstrumentu.

8.2. Ja aparatūras sastāvdaļa būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, tās konstrukcijai jābūt aizsargātai. Drošības pasākumiem jāgarantē, ka jebkura neatļauta iejaukšanās tiks pamanīta.

8.3. Programmatūru, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, attiecīgi marķē, un tai jābūt aizsargātai.

Mērinstrumenta programmatūrai jābūt viegli identificējamai.

Neatļautas iejaukšanās pierādījumiem jābūt pieejamiem pietiekami ilgi.

8.4. Mērījumu dati, programmatūra, kas būtiski ietekmē metroloģiskos raksturlielumus, un uzglabājamie vai pārraidāmie metroloģiski svarīgie parametri ir attiecīgi jāaizsargā pret netīšu vai tīšu iejaukšanos.

8.5. Komunālo pakalpojumu mērinstrumentu rādījumi, kas apliecina kopējo piegādāto daudzumu, vai rādījumi, pēc kuriem var noteikt kopējo piegādāto daudzumu un kas pilnībā vai daļēji kalpo kā maksājuma pamatojums, nedrīkst būt atiestatāmi.

9. Uz mērinstrumenta norādāmā un mērinstrumentam pievienojamā informācija

9.1. Uz mērinstrumenta ir jābūt šādām zīmēm:

- ražotāja zīme vai ražotāja vārds un uzvārds/nosaukums,

- dati par tā precizitāti,

kā arī, vajadzības gadījumā:

- informācija par lietošanas nosacījumiem,

- mērījumu intensitāte,

- mērījumu diapazons,

- identifikācijas marķējums,

- EK modeļa pārbaudes sertifikāta vai EK konstrukcijas pārbaudes sertifikāta numurs,

- informācija par to, vai papildu ierīces, kas nodrošina metroloģiskos rezultātus, atbilst šīs direktīvas noteikumiem par reglamentēto metroloģisko kontroli.

9.2. Ja mērinstrumenta izmēri ir pārāk mazi vai tā ir pārāk jūtīga, lai uz tās norādītu vajadzīgo informāciju, attiecīgajam marķējumam jābūt uz iepakojuma, ja tāds ir, vai šīs direktīvas noteikumos paredzētajos pavaddokumentos.

9.3. Mērinstrumentam obligāti jāpievieno informācija par tā darbību, ja vien mērinstruments nav tik vienkāršs, ka šāda informācija ir lieka. Informācijai jābūt viegli saprotamai, un vajadzības gadījumā tajā jānorāda:

- nominālie darbības apstākļi,

- mehāniskās un elektromagnētiskās vides klases,

- augšējā un apakšējā temperatūras robeža, kondensācija ir vai nav iespējama, atrašanās vieta (ārpus telpas vai telpā),

- uzstādīšanas, apkopes, remontdarbu veikšanas, pieļaujamās regulēšanas norādījumi,

- norādījumi par pareizu darbību un īpašie izmantošanas apstākļi,

- saskarņu, kompleksu daļu vai mērinstrumentu savietojamības nosacījumi.

9.4. Ja vienkopus vai komunālo pakalpojumu mērījumiem vienlaikus izmanto vairākus vienādus mērinstrumentus, katram no tiem nav obligāti jānodrošina atsevišķa lietošanas pamācība.

9.5. Ja īpašajā–mērinstrumentu pielikumā nav noteikts citādi, skalas iedaļas vērtībai, mērot kādu lielumu, jābūt vienādai ar 1×10n, 2 ×10n vai 5 ×10n, kur n ir vesels skaitlis vai nulle. Mērvienību vai tās simbolu norāda blakus skaitliskajai vērtībai.

9.6. Materiālajam mēram norāda nominālvērtību vai skalu kopā ar izmantoto mērvienību.

9.7. Izmantotajām mērvienībām un to simboliem jābūt saskaņā ar Kopienas tiesību aktu noteikumiem par mērvienībām un to simboliem.

9.8. Visiem marķējumiem un uzrakstiem, kas paredzēti saskaņā ar kādu prasību, jābūt skaidriem, neizdzēšamiem, nepārprotamiem un nenomaināmiem.

10. Mērinstrumentu rādījumi

10.1. Mērījumu rezultātus nolasa no indikatora vai papīra izdrukas.

10.2. Mērinstrumentu rādījumiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem, tiem jāpievieno atzīmes un uzraksti, kas vajadzīgi, lai lietotājam paskaidrotu rezultātu nozīmi. Normālos lietošanas apstākļos ir jānodrošina viegla rādījumu nolasīšana. Ir atļauti papildu rādījumi, ar nosacījumu, ka tos nevar sajaukt ar metroloģiski kontrolētajiem rādījumiem.

10.3. Ja rādījumi ir izdrukas veidā, šādai izdrukai jābūt viegli lasāmai un neizdzēšamai.

10.4. Mērinstrumentam, ko izmanto tiešās tirdzniecības darījumos, jābūt projektētam tā, lai pēc tā pareizas uzstādīšanas mērījumu rezultāti būtu pieejami abām darījuma pusēm. Ja tam ir būtiska nozīme tiešās tirdzniecības gadījumā, uz visām kvītīm, ko patērētājiem izsniedz palīgierīce, kas neatbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, jābūt attiecīgai ierobežojošai norādei.

10.5. Neatkarīgi no tā, vai komunālo pakalpojumu mērinstrumenta rādījumus var nolasīt no attāluma vai nevar, tam jebkurā gadījumā jābūt aprīkotam ar metroloģiski kontrolētu indikatoru, kas ir pieejams patērētājam bez palīglīdzekļu izmantošanas. Mērījumu rezultāts, ko nolasa no šāda indikatora, kalpo par pamatu maksas noteikšanai.

11. Datu turpmākā apstrāde pirms tirdzniecības darījuma noslēgšanas

11.1. Mērinstrumentam, kas nav komunālo pakalpojumu mērinstruments, ilgstoši jāuzglabā mērījumu rezultātu ieraksti kopā ar informāciju par konkrēto darījumu, uz kuru tie attiecas, ja:

- šo mērījumu nav iespējams atkārtot,

- mērinstrumentu parasti paredzēts lietot, klāt neesot vienai no darījuma pusēm.

11.2. Turklāt mērījuma pabeigšanas brīdī pēc pieprasījuma jābūt pieejamam paliekošam pierādījumam, kas apliecina mērījumu rezultātu, un datiem par to, ka tas attiecas un konkrētu darījumu.

12. Atbilstības novērtēšana

Mērinstrumenta konstrukcijai jābūt tādai, kas ļauj viegli novērtēt tā atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

--------------------------------------------------