12.11.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 336/38

(1)

Lūgumā, kas iesniegts Komisijai un kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēts 2004. gada 3. martā, Austrijas valdība lūdza atļauju ieviest trīs pasākumus, atkāpjoties no Direktīvas 77/388/EEK 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta.

(2)

Austrijas lūgtās atkāpes nolūks ir noteikt, ka saņēmējs ir atbildīgs par PVN šādos trīs gadījumos: pirmkārt, attiecībā uz tādu preču piegādi, kas ir viena PVN maksātāja nodrošinājums citam PVN maksātājam, sniedzot šo nodrošinājumu; otrkārt, attiecībā uz preču piegādi, ja īpašuma tiesības nodotas tiesību pārņēmējam un ja šis tiesību pārņēmējs izmanto šīs tiesības; un, treškārt, attiecībā uz nekustamā īpašuma nodošanu tiesas noteiktas izsoles ceļā citam PVN maksātājam. Lūgtie pasākumi uzskatāmi par pasākumiem, lai novērstu dažu veidu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas minētajās jomās.

(3)

Ja preces tiek piegādātas kā viena PVN maksātāja nodrošinājums otram PVN maksātājam, sniedzot šādu nodrošinājumu, tas parasti atspoguļo situāciju, kad nodrošinājuma devējam, kas piegādā preces, ir ierobežotas iespējas nomaksāt savus parādus, tostarp nodokļa parādus. Kad nodrošinājuma ņēmējs, kas saņēmis preces, izmanto savas tiesības un pārdod nodrošinājumu trešai personai, šī pārdošana sevī ietver arī preču piegādi no nodrošinājuma devēja līdz nodrošinājuma ņēmējam. Šajos gadījumos PVN zaudējumi radās daudzos gadījumos, jo nodrošinājuma ņēmējam nevarēja atteikt viņa atskaitīšanas tiesības un no nodrošinājuma devēja, kas veic piegādi, nevarēja prasīt atbildību, jo viņš bija maksātnespējīgs vai vienkārši nozuda. Lielais problēmu apjoms, ar kurām saskaras Austrijas pārvaldes iestādes, prasa veikt juridiskus pasākumus. Līdzīga atkāpe ir tikusi piešķirta Vācijai ar Padomes Lēmumu 2002/439/EK (2).

(4)

Gadījumos, kad preču pircējam ir ierobežotas iespējas nomaksāt savus ar pirkumu saistītos parādus, preču piegādātājs var saglabāt īpašuma tiesības, kā arī nodot tiesības izmantot šīs īpašuma tiesības un prasījumu attiecībā uz pirkuma cenu kādai trešai personai, parasti bankai, kā nodrošinājumu aizdevumam, ko banka piešķīrusi pircējam. Ja preču pircējs pārtrauc maksāt ar aizdevumu saistīto parādu, banka izmantos savas īpašuma tiesības; tas ietver preču piegādi no sākotnējā pircēja bankai. Šajā gadījumā banka parasti nemaksā sākotnējam pircējam apgrozījuma nodokli, kas būtu maksājams par piegādi, bet to izlieto, lai segtu sākotnējā pircēja aizdevuma parādu, tādējādi radot PVN zaudējumus Austrijas fiskālajām iestādēm, jo sākotnējie pircēji parasti ir maksātnespējīgi vai nozūd, pirms Austrijas nodokļu administrācija ir viņus identificējusi un atguvusi PVN. Tāpēc šis gadījums ir līdzīgs iepriekš aprakstītajam nodrošinājuma īstenošanas gadījumam.

(5)

PVN zaudējumi radās arī gadījumos, ja tika veikta atklātā izsolē pārdota nekustamā īpašuma piegādāšana, uz ko attiecas nodoklis, citai personai, pamatojoties uz tiesas lēmumu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad piegādātājs bija izvēlējies nodokļu saistības, lai arī piegādes laikā viņš nebija tādā finansiālā situācijā, lai spētu maksāt nodokļu administrācijai nodokli, par ko viņš iesniedzis rēķinu pircējam. Pircējs parasti varēja izmantot savas atskaitīšanas tiesības, un piegādātājs nemaksāja fiskālajām iestādēm PVN. Lielais problēmu apjoms, ar kurām saskaras Austrijas pārvaldes iestādes, prasa veikt juridiskus pasākumus. Nekustamais īpašums ir lielas vērtības prece; līdz ar to arī ar nodokli apliekamā summa un zaudējumi PVN veidā – pat vienā atsevišķā darījumā – ir īpaši augsti. Nekustamā īpašuma vērtība parasti sevī ietver slēpto PVN, līdz ar to šīs iespējas saglabāšana ir nepieciešama, lai saglabātu neitrālu PVN sistēmu. Ņemot vērā šos apstākļus, kļūst skaidrs, ka paredzētās saņēmēja saistības attiecībā uz PVN būtībā ir vispiemērotākais risinājums konkrētos apstākļos, īpaši attiecībā uz liela riska iesaistīšanu. Lūgtā atkāpe ļauj izvairīties no PVN zaudējumiem, jo fiskālās iestādes nemaksā PVN kādam no iesaistītajiem saimnieciskās darbības subjektiem. Risinājums arī ļauj izvairīties no piegādātāja un saņēmēja dubultas atbildības par nodokļiem, kas būtu saistīts ar lielāku ekonomisko risku saņēmējam, un no apgrūtinošām atgūšanas procedūrām fiskālajām iestādēm, kuras citādi varētu vērsties pie saņēmēja vienīgi tad, ja naudas atgūšana no piegādātāja izrādītos neiespējama. Tas ļauj izvairīties no trešās personas, piemēram notāra, fiskālās atbildības, kas radītu lielākas izmaksas piegādātājam un saņēmējam. Līdzīgas atkāpes ir tikušas piešķirtas Vācijai ar Padomes Lēmumiem 2002/439/EK un 2004/290/EK (3).

(6)

Attiecīgā atkāpe neietekmē PVN apjomu, kas jāmaksā gala patēriņa posmā, un tai nav negatīvas ietekmes uz Kopienu pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodoklis,

1)

Preču piegāde, kas ir viena PVN maksātāja nodrošinājums otram PVN maksātājam, sniedzot šo nodrošinājumu.

2)

Preču piegāde, ja īpašuma tiesības nodotas tiesību pārņēmējam un ja pēdējais minētais izmanto šīs tiesības.

3)

Nekustamā īpašuma nodošana tiesas noteiktas izsoles ceļā citai personai.