Padomes Lēmums

(2004. gada 22. marts),

ar ko pieņem Padomes reglamentu

(2004/338/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 207. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 121. panta 3. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. pantu "Eiropadome sekmē Savienības attīstību un nosaka šīs attīstības vispārējās politiskās pamatnostādnes".

(2) Lai pilnībā īstenotu minētās attīstības sekmēšanas un Savienības vispārējo politisko pamatnostādņu definēšanas funkcijas, Eiropadome 2002. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē Seviļā vienojās par dažiem noteikumiem, kā sagatavot, vadīt un noslēgt tās sanāksmes. Caurskatāmības un efektivitātes labad šie organizatoriskie noteikumi konkrēti jāmin Padomes reglamentā un to īstenošanai jāveic praktiski pasākumi.

(3) Ir svarīgi, lai Padome ievērotu darba organizācijas noteikumus, kas ļautu labāk izmantot tās rīcībā esošo ierobežoto laiku. Tādēļ Padome 2003. gada 18. martā pieņēma rīcības kodeksu, lai uzlabotu efektivitāti, sagatavojot un vadot Padomes un tās sagatavošanas grupu sanāksmes. Šis rīcības kodekss jāiekļauj reglamentā, lai tas iegūtu juridiski saistošu spēku,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

2002. gada 22. jūlija Padomes reglamentu (2002/682/EK, Euratom) [1], aizstāj ar šādu, kas stājas spēkā 2004. gada 23. martā. "

Padomes Reglaments

1. pants

Paziņojumi par sapulcēm un to norises vieta

1. Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša iniciatīvas vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas pieprasījuma [1].

2. Septiņus mēnešus līdz prezidentvalsts pilnvaru laika sākumam, pēc apspriešanās attiecīgi ar iepriekšējo un nākamo prezidentvalsti, pašreizējā prezidentvalsts paziņo dienas, kad tā paredz rīkot sanāksmes, kuras Padomei būs jārīko, lai veiktu likumdošanas darbu vai pieņemtu ar darbību saistītus lēmumus.

3. Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā [2].

Ārkārtējos apstākļos un attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) ar vienprātīgu lēmumu var nolemt, ka Padomes sanāksme notiek citur.

2. pants

Padomes sastāvs, Vispārējo lietu un Ārējo sakaru padomes nozīme un programmu izstrāde

1. Padome var rīkot sanāksmes dažādā sastāvā atkarībā no aplūkojamā jautājuma. Padome tās Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomes sastāvā (še turpmāk "Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome"), sasaucot sanāksmi, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nosaka sastāvu sarakstu, kas izklāstīts I pielikumā.

2. Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome darbojas šādās divās galvenajās darbības jomās, par kurām tā rīko atsevišķas sanāksmes ar atsevišķu darba kārtību iespējami dažādos datumos un kuras attiecīgi aptver šādus jautājumus:

a) Eiropadomes sanāksmju sagatavošana un paveiktā darba kontrole, tostarp visu sagatavošanas darbu nepieciešamā koordinēšana, vispārēja politikas koordinēšana, institucionāli un administratīvi jautājumi, horizontālās lietas, kas ietekmē vairākas Savienības politikas, un jebkura lieta, kuru tai uztic Eiropadome, ņemot vērā Ekonomikas un monetārās savienības darbības noteikumus;

b) visa Savienības ārējā darbība, jo īpaši kopējā ārpolitika un drošības politika, Eiropas drošības un aizsardzības politika, ārējā tirdzniecība, sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība.

3. Lai sagatavotu Eiropadomes sanāksmes, Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome sanāksmē, kas sasaukta saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu:

a) pēc prezidentvalsts priekšlikuma vismaz četras nedēļas līdz Eiropadomes sanāksmei sagatavo darba kārtības projektu ar attiecīgām norādēm;

b) dienu pirms Eiropadomes sanāksmes notur galīgo sagatavošanas sanāksmi un apstiprina darba kārtību.

Citu Padomes sastāvu priekšlikumus par Eiropadomes darba procesu nosūta Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomei, kas sasaukta sanāksmē saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, vismaz divas nedēļas pirms Eiropadomes sanāksmes.

Izņemot ārkārtējus un neparedzamus iemeslus, kas saistīti, piemēram, ar pašreizējiem starptautiskiem notikumiem, neviens cits Padomes sastāvs vai Padomes sagatavošanas komiteja nedrīkst rīkot sanāksmi laika posmā starp 2. punkta b) apakšpunktā minēto galīgo sagatavošanas sanāksmi un Eiropadomes sanāksmi.

Pasākumus, kas vajadzīgi Eiropadomes darba norises praktiskajai organizācijai, veic prezidentvalsts kopā ar Ģenerālsekretariātu saskaņā ar Eiropadomes pieņemtajiem noteikumiem.

4. Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome, kas sasaukta sanāksmē saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, iesaka Eiropadomei pieņemt daudzgadu stratēģisko programmu nākamajiem trim gadiem, kuras pamatā ir kopīgs priekšlikums, ko, apspriežoties ar Komisiju, sagatavojušas attiecīgās prezidentvalstis.

5. Ņemot vērā minēto daudzgadu stratēģisko programmu un pēc attiecīgas apspriešanās, abas prezidentvalstis, kam jāpilda pilnvaras nākamajā gadā, kopīgi iesniedz gada darbības programmas projektu, kurā izklāstītas Padomes darbības tajā gadā. Šo programmas projektu katra gada decembrī iesniedz Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomei. Šis programmas projekts, inter alia, attiecas arī uz atbilstošiem jautājumiem, kas izriet no tā dialoga par politikas prioritātēm attiecīgajam gadam, kas noticis pēc Komisijas iniciatīvas. Abas attiecīgās prezidentvalstis pabeidz šo programmu, pamatojoties uz diskusiju Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomē, kas sasaukta sanāksmē saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

6. Nākamā prezidentvalsts sagatavo orientējošas pagaidu darba kārtības Padomes sanāksmēm, kuras paredzētas nākamajos sešos mēnešos, atspoguļojot ieplānoto likumdošanas darbu un ar darbību saistītus lēmumus. Šīs orientējošās pagaidu darba kārtības sagatavo ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz tās pilnvaru laika sākumam, pamatojoties uz gada darbības programmu, un pēc apspriešanās ar Komisiju. Vajadzības gadījumā var paredzēt Padomes sanāksmes papildus tām, kas iepriekš plānotas.

Attiecīgā prezidentvalsts pēc apspriešanās ar Komisiju un nākamo prezidentvalsti vēlākais vienu nedēļu līdz tās pilnvaru laika sākumam sagatavo līdzīgas orientējošas pagaidu darba kārtības Padomes sanāksmēm, kuru norise plānota sešu mēnešu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā perioda.

Ja sešu mēnešu laikā jebkura no minētajā laika posmā plānotajām sanāksmēm izrādās nepamatota, prezidentvalsts to nesasauc.

[3]

Dienas kārtība

1. Ņemot vērā Padomes gada programmu, priekšsēdētājs sagatavo pagaidu darba kārtību katrai sanāksmei. Darba kārtību nosūta pārējiem Padomes locekļiem un Komisijai vismaz 14 dienas pirms sanāksmes sākuma.

2. Pagaidu darba kārtībā ir iekļauti punkti, par kuriem Ģenerālsekretariāts no Padomes locekļa vai no Komisijas vismaz 16 dienas pirms attiecīgās sanāksmes sākuma ir saņēmis pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā, pievienojot ar tiem saistītos dokumentus. Pagaidu darba kārtībā ar zvaigznīti ir atzīmēti arī tie punkti, par kuriem prezidentvalsts, Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt balsojumu. Šādu atzīmi izdara, tiklīdz ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

3. Punktus, kas saistīti ar tiesību akta vai kopējas nostājas pieņemšanu par likumdošanas iniciatīvu vai priekšlikumu par pasākumu, kurš jāpieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, neiekļauj pagaidu darba kārtībā lēmuma pieņemšanai, kamēr nav beidzies sešu nedēļu laika posms, kas paredzēts Protokola par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā 3. punktā.

Padome var vienprātīgi atkāpties no sešu nedēļu laika posma, ja uz punkta iekļaušanu attiecas izņēmums, kas izskaidrojams ar minētā protokola 3. punktā paredzēto steidzamību.

4. Minētajā darba kārtībā var iekļaut tikai tos punktus, attiecībā uz kuriem Padomes locekļiem un Komisijai ir nosūtīti dokumenti vēlākais līdz dienai, kad nosūta pagaidu darba kārtību.

5. Ģenerālsekretariāts nosūta Padomes locekļiem un Komisijai pieprasījumus par punktu iekļaušanu darba kārtībā, kā arī dokumentus, attiecībā uz kuriem netika ievēroti iepriekš minētie termiņi.

Ja līdz tās nedēļas beigām, kas ir pirms nedēļas, kurā notiek Padomes sanāksme, Pastāvīgo pārstāvju komiteja nav beigusi izskatīt likumdošanas jautājumus 7. panta nozīmē, prezidentvalsts tos izņem no pagaidu darba kārtības, ja vien steidzamības dēļ nav jādara kas cits un netiek ierobežots 2. punkts.

6. Pagaidu darba kārtību iedala A un B daļā. Punktus, kurus Padome var apstiprināt bez apspriešanas, iekļauj A daļā, taču jebkuram Padomes vai Komisijas loceklim ir iespējams izteikt viedokli šo punktu apstiprināšanas brīdī un iekļaut izteikumus protokolā.

7. Darba kārtību Padome apstiprina katras sanāksmes sākumā. Lai darba kārtībā iekļautu punktu, kas nav ierakstīts pagaidu darba kārtībā, Padomei jāpieņem vienprātīgs lēmums. Šādi iekļautus punktus var izvirzīt balsošanai, ja ir izpildīti visi Līgumos paredzētie procedūras noteikumi.

8. Tomēr "A" punktu no darba kārtības izņem, ja vien Padome nenolemj citādi, ja nostāja par "A" punktu varētu izraisīt turpmāku punkta apspriešanu vai ja to pieprasa Padomes loceklis vai Komisija.

9. Jebkuram pieprasījumam iekļaut punktu par "citu jautājumu" pievieno skaidrojošu dokumentu.

4. pants

Tā Padomes locekļa pārstāvība, kas nevar piedalīties sanāksmē

Ievērojot 11. panta noteikumus par balsstiesību deleģēšanu, Padomes loceklis, kurš nevar piedalīties sanāksmē, var organizēt sev pārstāvību.

5. pants

Sanāksmes

1. Padomes sanāksmes nav atklātas, izņemot 8. pantā minētos gadījumus.

2. Komisiju uzaicina piedalīties Padomes sanāksmēs. Tas pats attiecas uz Eiropas Centrālo banku gadījumos, kad tā īsteno savas iniciatīvas tiesības. Padome tomēr var nolemt apspriesties bez Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes.

3. Padomes un Komisijas locekļus var pavadīt amatpersonas, kuras tiem palīdz. Šo amatpersonu vārdus un amatus Ģenerālsekretariātam paziņo iepriekš. Padome var noteikt maksimālo personu skaitu katrā delegācijā, kuras vienlaicīgi var atrasties Padomes sanāksmes telpā, ieskaitot Padomes locekļus.

4. Padomes sanāksmēs personas ielaiž tikai tad, ja tās var uzrādīt Ģenerālsekretariāta izsniegtu caurlaidi.

6. pants

Dienesta noslēpums un dokumentu uzrādīšana tiesas prāvās

1. Neierobežojot 8. un 9. pantu un noteikumus par dokumentu publiskumu, uz Padomes apspriedēm attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, ja Padome nenolemj citādi.

2. Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja var atļaut izmantošanai tiesas prāvā uzrādīt to Padomes dokumentu kopiju vai izrakstu, kuri nav vēl darīti pieejami sabiedrībai saskaņā ar noteikumiem par dokumentu publiskumu.

7. pants

Gadījumi, kad Padome rīkojas likumdevēja statusā

Padome rīkojas likumdevēja statusā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. panta 3. punkta otrās daļas nozīmē, kad tā pieņem noteikumus, kas ir juridiski saistoši dalībvalstīs vai dalībvalstīm, regulu, direktīvu, pamatlēmumu vai lēmumu veidā, pamatojoties uz attiecīgiem Līgumu noteikumiem, izņemot apspriedes, kuru rezultātā pieņem iekšējus pasākumus, administratīvus vai budžeta aktus, tiesību aktus par iestāžu savstarpējām attiecībām vai starptautiskām attiecībām vai nesaistošus tiesību aktus (piemēram, slēdzienus, ieteikumus vai rezolūcijas).

Ja Padomei iesniedz likumdošanas iniciatīvas vai priekšlikumus, tā atturas no tādu tiesību aktu pieņemšanas, kas nav paredzēti Līgumos, piemēram, rezolūcijas vai deklarācijas, kuras nav minētas 9. pantā.

8. pants

Sabiedrībai pieejamas Padomes apspriedes un publiskas debates

1. Padomes apspriedes par tiesību aktiem, kas jāpieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, kura paredzēta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā, ir pieejamas sabiedrībai šādi:

a) sabiedrībai pieejama ir Komisijas veiktā iepazīstināšana ar tās vissvarīgākajām likumdošanas iniciatīvām un attiecīgās debates Padomē. Šādu iniciatīvu sarakstu katru sešu mēnešu laika posma sākumā pieņem Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome, kas notur sanāksmi saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pēc prezidentvalsts priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Komisiju;

[4].

Šādos gadījumos Padomes apspriedes ir sabiedrībai pieejamas, pārraidot Padomes sanāksmi ar audiovizuālu līdzekļu palīdzību, īpaši klausīšanās telpā. Balsošanas rezultātus parāda ar vizuāliem līdzekļiem.

Ģenerālsekretariāts, ja vien iespējams, iepriekš informē sabiedrību par dienām un aptuveno laiku, kad notiks audiovizuālās pārraides, un veic visus praktiskos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu šā punkta īstenošanu.

2. Vispārējo lietu un ārējo sakaru padome, kas notur sanāksmi saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, katru gadu rīko publiskas debates par Padomes gada darbības programmu un, ja vajadzīgs, par Komisijas gada darba programmu. Šīs ikgadējās publiskās debates publiski pārraida ar audiovizuālu līdzekļu palīdzību.

3. Padome pēc Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, rīko vismaz vienas publiskas debates par svarīgām jaunām likumdošanas iniciatīvām, kas nav minētas 1. punktā.

Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja katrā konkrētajā gadījumā ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka jārīko citas publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kas ietekmē Savienības intereses.

Prezidentvalsts, jebkurš Padomes vai Komisijas loceklis šādām debatēm var ierosināt jautājumus vai īpašas tēmas.

Šādas debates pārraida publiski ar audiovizuālu līdzekļu palīdzību.

9. pants

Balsojumu, balsojumu skaidrojumu un protokolu publiskošana

1. Papildus gadījumiem, kad Padomes apspriedes ir sabiedrībai pieejamas saskaņā ar 8. panta 1. punktu, Padomei rīkojoties likumdevēja statusā 7. panta nozīmē, tiek publiskoti arī balsojumu rezultāti un Padomes locekļu sniegtie balsojumu skaidrojumi, kā arī Padomes protokolā iekļautie paziņojumi un šajā protokolā iekļautie punkti, kas saistīti ar tiesību aktu pieņemšanu.

To pašu noteikumu piemēro:

a) balsojumu rezultātiem un balsojumu skaidrojumiem, kā arī Padomes protokolā iekļautajiem paziņojumiem un šajā protokolā iekļautajiem punktiem, kas attiecas uz kopējas nostājas pieņemšanu, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. vai 252. pantu;

b) balsojumu rezultātiem un Padomes locekļu vai to pārstāvju sniegtajiem balsojumu skaidrojumiem Samierināšanas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantu, kā arī Padomes protokolā iekļautajiem paziņojumiem un šajā protokolā iekļautajiem punktiem, kuri attiecas uz Samierināšanas komitejas sanāksmi;

c) balsojumu rezultātiem un balsojumu skaidrojumiem, kā arī Padomes protokolā iekļautajiem paziņojumiem un šajā protokolā iekļautajiem punktiem, kas attiecas uz Padomes izstrādātu konvenciju, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

2. Turklāt balsojumu rezultātus publisko šādos gadījumos:

a) ja Padome rīkojas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, pieņemot vienprātīgu Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

b) ja Padome pieņem kopēju nostāju Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas nozīmē, pieņemot vienprātīgu Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma;

c) citos gadījumos, pieņemot Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumu pēc viena to locekļa pieprasījuma.

Ja Padomes balsojuma rezultātu publisko saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu, pēc attiecīgo Padomes locekļu pieprasījuma publisko arī balsojuma laikā sniegtos balsojumu skaidrojumus, pienācīgi ievērojot šo reglamentu, juridisko noteiktību un Padomes intereses.

Padomes protokolā ierakstītos paziņojumus un šāda protokola punktus, kas saistīti ar a), b) un c) apakšpunktā minēto tiesību aktu pieņemšanu, publisko ar Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas lēmumu, kas pieņemts pēc viena to locekļa pieprasījuma.

3. Balsojumus nepublisko gadījumos, ja bijusi apspriešana, kuras rezultātā jānotiek indikatīviem balsojumiem vai jāpieņem provizoriski tiesību akti.

10. pants

Padomes dokumentu publiskums

Īpaši noteikumi attiecībā uz Padomes dokumentu publiskumu ir izklāstīti II pielikumā.

11. pants

Balsošanas kārtība un kvorums

1. Padome balso pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas.

Priekšsēdētājam turklāt jāatklāj balsošanas procedūra pēc Padomes locekļa vai Komisijas iniciatīvas ar noteikumu, ka šādi nolemj Padomes locekļu vairākums.

2. Padomes locekļi balso dalībvalstu kārtībā, kāda noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 203. pantā, sākot ar to locekli, kurš saskaņā ar minēto kārtību ir nākamais pēc locekļa, kas atrodas priekšsēdētāja amatā.

3. Katrs Padomes loceklis var arī tikt pilnvarots balsot ne vairāk kā viena cita locekļa vārdā [5].

4. Lai Padome varētu balsot, ir jābūt klāt to Padomes locekļu vairākumam, kuriem saskaņā ar Līgumiem ir tiesības balsot. Balsojot priekšsēdētājs ar Ģenerālsekretariāta palīdzību pārbauda, vai ir kvorums.

[6]

Rakstiska procedūra

1. Padomes tiesību aktus steidzamos jautājumos var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja vienprātīgi nolemj izmantot šo procedūru. Īpašos apstākļos arī priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā rakstiskos balsojumus var izmantot, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

2. Komisijas piekrišana izmantot rakstisko procedūru ir nepieciešama tad, ja rakstiskais balsojums paredzēts jautājumā, kuru Padomei ir ierosinājusi Komisija.

3. Ģenerālsekretariāts katru mēnesi sastāda to tiesību aktu kopsavilkumu, kas pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.

[7].

5. Ģenerālsekretariāts konstatē, kad ir izpildītas rakstiskās procedūras.

13. pants

Protokols

1. Katrā sanāksmē sagatavo protokolu un, kad tas apstiprināts, to paraksta ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās (še turpmāk "ģenerālsekretārs") vai ģenerālsekretāra vietnieks. Viņi var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

Protokolā katram darba kārtības punktam parasti norāda:

- Padomei iesniegtos dokumentus,

- Padomes pieņemtos lēmumus vai izdarītos secinājumus,

- Padomes izteiktos paziņojumus un tos paziņojumus, kuru ierakstīšanu ir pieprasījis Padomes loceklis vai Komisija.

2. Ģenerālsekretariāts 15 dienu laikā sagatavo protokola projektu un iesniedz to Padomei vai Pastāvīgo pārstāvju komitejai apstiprināšanai.

3. Līdz šādai apstiprināšanai jebkurš Padomes loceklis vai Komisija var pieprasīt, lai protokolā tiktu iekļautas sīkākas ziņas par jebkuru darba kārtības punktu. Šādus pieprasījumus var izteikt Pastāvīgo pārstāvju komiteja.

14. pants

Apspriedes un lēmumi, pamatojoties uz dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras paredzētas spēkā esošajos noteikumos par valodām

1. Izņemot gadījumus, kad Padome steidzamības dēļ vienprātīgi nolemj citādi, Padome apspriežas un pieņem lēmumus, pamatojoties tikai uz tiem dokumentiem un projektiem, kas sagatavoti valodās, kuras precizētas spēkā esošajos noteikumos par valodām.

2. Jebkurš Padomes loceklis var iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru ierosināto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajās 1. punktā minētajās valodās.

15. pants

Tiesību aktu parakstīšana

Padomes pieņemto tiesību aktu tekstu un Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto tiesību aktu tekstu paraksta to pieņemšanas brīdī amatā esošais priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks. Ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks var deleģēt savas paraksta tiesības Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektoriem.

[8]

Nespēja piedalīties balsojumā

Piemērojot šo reglamentu, saskaņā ar III pielikumu tiks pienācīgi ņemti vērā gadījumi, kad saskaņā ar Līgumiem viens vai vairāki Padomes locekļi nevar piedalīties balsojumā.

17. pants

Tiesību aktu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

1. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks publicē šādus tiesību aktus:

a) Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. un 2. punktā minētie tiesību akti;

b) Euratom līguma 163. panta pirmajā daļā minētie tiesību akti;

c) kopējās nostājas, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. un 252. pantā minētajām procedūrām, un šo kopējo nostāju iemesli;

d) pamatlēmumi un lēmumi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā;

e) konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktu.

Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci uz šādu konvenciju stāšanos spēkā;

f) konvencijas, ko dalībvalstis parakstījušas, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 293. pantu.

Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci uz šādu konvenciju stāšanos spēkā;

g) Kopienas noslēgti starptautiski nolīgumi.

Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci uz šādu nolīgumu stāšanos spēkā;

h) starptautiski nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu, ja vien Padome nenolemj citādi, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentu publiskumu [9].

Oficiālajā Vēstnesī izdara atsauci uz šādu nolīgumu stāšanos spēkā.

2. Ja Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja nenolemj citādi, ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks Oficiālajā Vēstnesī publicē šādus dokumentus:

a) iniciatīvas, ar ko dalībvalsts iepazīstina Padomi, ievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 67. panta 1. punktu;

b) iniciatīvas, ar ko dalībvalsts iepazīstina Padomi, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktu;

c) kopējās nostājas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā;

d) direktīvas, kas nav minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. un 2. punktā, lēmumi, kuri nav minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. punktā, ieteikumi un atzinumi.

3. Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja katrā atsevišķajā gadījumā vienprātīgi izlemj, vai ģenerālsekretāram vai ģenerālsekretāra vietniekam Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē kopējās stratēģijas, vienota rīcība un kopējās nostājas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 12. pantā.

4. Padome vai Pastāvīgo pārstāvju komiteja katrā atsevišķajā gadījumā, ņemot vērā iespējamo galvenā tiesību akta publicēšanu, izlemj to, vai ģenerālsekretāram vai ģenerālsekretāra vietniekam Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē:

a) pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopīgo rīcību, kura minēta Līguma par Eiropas Savienību 12. pantā;

b) vienota rīcība, kopējās nostājas vai jebkurš cits lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz kopēju stratēģiju, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā;

c) jebkuri pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā minētos lēmumus, un jebkuri pasākumi, kuri vajadzīgi, lai īstenotu konvencijas, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktu;

d) citi Padomes tiesību akti, piemēram, sui generis lēmumi vai rezolūcijas.

5. Ja ar nolīgumu, kas noslēgts starp Kopienām un vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, izveido struktūru, kurai piešķirtas lēmējtiesības, Padome, kad šāds nolīgums tiek noslēgts, izlemj, vai šīs struktūras pieņemtie lēmumi ir jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Tiesību aktu paziņošana

1. Direktīvas, kas nav minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. un 2. punktā, un lēmumus, kuri nav minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. punktā, to adresātiem paziņo ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā.

2. Ja minētos dokumentus nepublicē Oficiālajā Vēstnesī, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā, to adresātiem paziņo šādus tiesību aktus:

a) ieteikumus;

a) kopīgās stratēģijas, vienotu rīcību un kopējās nostājas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 12. pantā;

c) kopējās nostājas, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā;

d) pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tiesību aktus, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 12. un 34. pantu.

3. Ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieks vai ģenerāldirektors, kas rīkojas viņu vārdā, nosūta dalībvalstu valdībām un Komisijai autentiskus to Padomes direktīvu eksemplārus, kas nav minētas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 254. panta 1. un 2. pantā, kā arī Padomes lēmumus un ieteikumus.

19. pants [10]

Pastāvīgo pārstāvju komiteja, komitejas un darba grupas

[11] nodrošina Savienības politiku un darbību pastāvīgumu un seko, lai tiktu ievēroti šādi principi un noteikumi:

a) likumības, subsidiaritātes, proporcionalitātes un tiesību aktu pamatotības princips;

b) noteikumi, ar kuriem piešķir pilnvaras Savienības iestādēm un struktūrām;

c) budžeta noteikumi;

d) noteikumi par procedūru, pārredzamību un projektu izstrādes kvalitāti.

2. Pastāvīgo pārstāvju komiteja iepriekš pārbauda visus punktus Padomes sanāksmes darba kārtībā, ja vien tā nenolemj citādi. Pastāvīgo pārstāvju komiteja cenšas savā līmenī vienoties par tekstu, kas iesniedzams Padomei pieņemšanai. Tā nodrošina, lai Padome tiktu pienācīgi iepazīstināta ar lietām, un vajadzības gadījumā iesniedz pamatnostādnes, izvēles iespējas vai piedāvātos risinājumus. Ārkārtējā situācijā Padome vienprātīgi var nolemt atrisināt jautājumu bez iepriekšējas pārbaudes.

3. Ar Pastāvīgo pārstāvju komitejas apstiprinājumu var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu attiecīgu iepriekš noteiktu sagatavošanas darbu vai izpēti.

Ģenerālsekretariāts atjauno un publicē sagatavošanas grupu sarakstu. Tikai šajā sarakstā iekļautās komitejas un darba grupas var rīkot sanāksmes kā Padomes sagatavošanas grupas.

4. Pastāvīgo pārstāvju komiteju atkarībā no darba kārtībā iekļautajiem punktiem vada tās dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis vai pastāvīgā pārstāvja vietnieks, kura ir Padomes prezidentvalsts. Ja vien Padome nenolemj citādi, arī dažādas Līgumā paredzētās komitejas vada minētās dalībvalsts delegāts. Tas pats attiecas uz 3. punktā minētajām komitejām un darba grupām, ja vien Pastāvīgo pārstāvju komiteja nenolemj citādi.

5. Sagatavojot to Padomes sastāvu sanāksmes, kuri sanāk reizi sešos mēnešos, ja sanāksmes notiek šā laika posma pirmajā pusē, komiteju, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, sanāksmes un darba grupu sanāksmes, kas notiek iepriekšējos sešos mēnešos, vada tās dalībvalsts delegāts, kuras kārta ir vadīt minētās Padomes sanāksmes.

6. Ja lietu būtībā izskatīs sešu mēnešu laika posmā, tās dalībvalsts delegāts, kura ir prezidentvalsts attiecīgajos sešos mēnešos, var iepriekšējā sešu mēnešu laika posmā vadīt komiteju, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, sanāksmes un darba grupu sanāksmes, kad tās apspriež šo lietu. Šo daļu praktiski var īstenot pēc abu attiecīgo prezidentvalstu vienošanās.

Konkrētā gadījumā, kad tiek izskatīts Kopienas budžets attiecīgajam finanšu gadam, to Padomes sagatavošanas grupu sanāksmes, kas nav Pastāvīgo pārstāvju komiteja un kas nodarbojas ar Padomes darba kārtības jautājumu sagatavošanu attiecībā uz budžeta izskatīšanu, vada tās dalībvalsts delegāts, kura būs Padomes prezidentvalsts otrajā sešu mēnešu laika posmā gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Tas pats, vienojoties ar otru prezidentvalsti, attiecas uz Padomes sanāksmju vadīšanu laikā, kad tiek apspriesti minētie budžeta jautājumi. Attiecīgās prezidentvalstis apspriedīsies par praktisko kārtību.

[12]:

a) lēmums rīkot Padomes sanāksmi ārpus Briseles vai Luksemburgas (1. panta 3. punkts);

b) atļauja izsniegt Padomes dokumenta kopiju vai izrakstu tā izmantošanai tiesas prāvās (6. panta 2. punkts);

c) lēmums rīkot publiskas debates Padomē (8. panta 3. punkts);

d) lēmums publiskot balsojumu rezultātus gadījumos, kas noteikti 9. panta 2. un 3. punktā;

e) lēmums izmantot rakstisko procedūru (12. panta 1. punkts);

f) Padomes protokola apstiprināšana vai grozījumi (13. panta 2. un 3. punkts);

g) lēmums publicēt vai nepublicēt tekstu vai tiesību aktu Oficiālajā Vēstnesī (17. panta 2., 3. un 4. punkts);

h) lēmums apspriesties ar kādu iestādi vai struktūru;

i) lēmums, ar ko nosaka vai pagarina termiņu apspriedēm ar kādu iestādi vai struktūru;

j) lēmums pagarināt laika posmus, kas noteikti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. panta 7. punktā;

k) kādai iestādei vai struktūrai nosūtāmas vēstules teksta apstiprinājums.

20. pants

Prezidentvalsts un diskusiju lietišķa norise

1. Prezidentvalsts atbild par šā reglamenta piemērošanu un par to, lai diskusijas norisinātos lietišķi. Prezidentvalsts jo īpaši nodrošina, lai tiktu ievēroti IV pielikuma noteikumi par darba metodēm paplašinātā Padomē.

Lai nodrošinātu diskusiju pienācīgu norisi, tā (ja vien Padome nenolemj citādi) var veikt visus piemērotos pasākumus, kas vajadzīgi, lai iespējami optimāli izmantotu sanāksmēm atvēlēto laiku, un jo īpaši:

a) ierobežot katras delegācijas locekļu skaitu, kam atļauts uzturēties telpā, kur notiek diskusija par konkrētu jautājumu, un nolemt, vai atļaut atvērt klausīšanās telpu;

b) noteikt kārtību, kādā aplūkojami jautājumi, un noteikt diskusiju ilgumu par tiem;

c) organizēt laiku, kas atvēlēts konkrēta jautājuma diskutēšanai, jo īpaši ierobežojot dalībnieku uzstāšanās laiku, un nosakot kārtību, kādā tie var izteikties;

d) lūgt delegācijām līdz noteiktai dienai rakstiski iesniegt savus priekšlikumus diskutējamā teksta grozījumiem, kā arī sniegt īsu paskaidrojumu, ja tas vajadzīgs;

e) lūgt delegācijām, kurām par konkrētu jautājumu, tekstu vai tā daļu ir identiska vai līdzīga nostāja, izvēlēties vienu dalībnieku no to vidus, lai izteiktu to kopējo nostāju sanāksmē vai rakstiski pirms sanāksmes.

2. Neierobežojot 19. panta 4. līdz 6. punktu, kā arī prezidentvalsts pilnvaras un tās vispārējo politisko atbildību, prezidentvalstij palīdz tās dalībvalsts pārstāvis, kas būs nākamā prezidentvalsts. Pēc prezidentvalsts pieprasījuma un, rīkojoties pēc tās norādījumiem, nākamā prezidentvalsts to aizstāj, kad tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā atbrīvo no dažiem uzdevumiem, kā arī nodrošina Padomes darba nepārtrauktību.

[14]

Komiteju un darba grupu ziņojumi

Neatkarīgi no pārējiem šā reglamenta noteikumiem prezidentvalsts organizē dažādu komiteju un darba grupu sanāksmes tā, lai to ziņojumi būtu pieejami pirms Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēm, kurās tie izskatāmi.

Ja vien steidzamības apsvērumu dēļ nav jārīkojas citādi, prezidentvalsts atliek uz nākamo Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmi jebkurus tādus likumdošanas jautājumus 7. panta nozīmē, par kuriem komiteja vai darba grupa nav beigusi apspriesties vismaz piecas darba dienas pirms Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmes.

22. pants

[15]

Lai palīdzētu Padomei pildīt savu uzdevumu, proti, nodrošināt tās pieņemto tiesību aktu projektu izstrādes kvalitāti, juridiskais dienests atbild par priekšlikumu un tiesību aktu projektu izstrādes kvalitātes pārbaudi attiecīgajā posmā, kā arī par Padomes un tās struktūru uzmanības vēršanu uz ieteikumiem saistībā ar izstrādi, ievērojot 1998. gada 22. decembra Iestāžu nolīgumu.

Visā likumdošanas procesā tie, kuri iesniedz tekstus saistībā ar Padomes darbu, pievērš īpašu uzmanību projektu izstrādes kvalitātei.

23. pants

Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretariāts

1. Padomei palīdz Ģenerālsekretariāts, ko vada ģenerālsekretārs, kuram palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, kas atbild par Ģenerālsekretariāta darbu. Ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.

2. Padome pieņem lēmumu par Ģenerālsekretariāta uzbūvi [16].

Tās vadībā ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Ģenerālsekretariāta pareizu darbību.

3. Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā, kā arī tās ikgadējās programmas īstenošanā. Ģenerālsekretariāts prezidentvalsts pārziņā un vadībā palīdz tai meklēt risinājumus.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem ģenerālsekretārs palīdz Padomei un prezidentvalstij jautājumos, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, tostarp īpašo pārstāvju darba koordinēšanu.

Vajadzības gadījumā ģenerālsekretārs var lūgt prezidentvalsti sasaukt komiteju vai darba grupu, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, vai iekļaut kādu punktu komitejas vai darba grupas darba kārtībā.

4. Ģenerālsekretārs vai ģenerālsekretāra vietnieks Padomei iesniedz Padomes izdevumu tāmes projektu pietiekami laicīgi, lai nodrošinātu finanšu noteikumos paredzēto termiņu ievērošanu.

5. Ģenerālsekretārs, kuram palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, pilnībā atbild par budžeta II iedaļā (Padome) norādīto apropriāciju pārvaldību un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to pienācīgu pārvaldību. Viņš/viņa realizē attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas noteikumiem.

24. pants

Drošība

Noteikumus par drošību Padome pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

25. pants

Nolīgumu un konvenciju depozitāra pienākumi

Ja Padomes ģenerālsekretāru ieceļ par depozitāru nolīgumam, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu vai ko noslēgusi Kopiena ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām, konvencijai, kas noslēgta dalībvalstu starpā, vai konvencijai, kas noslēgta, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, minēto nolīgumu vai konvenciju ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Padomē.

Šādos gadījumos ģenerālsekretārs pilda depozitāra pienākumus un nodrošina arī to, lai šādu nolīgumu vai konvenciju spēkā stāšanās dienas tiktu publicētas Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Pārstāvība Eiropas Parlamentā

Padomi Eiropas Parlamentā vai tā komitejās var pārstāvēt prezidentvalsts vai, ar tās piekrišanu, nākamā prezidentvalsts vai ģenerālsekretārs. Padomi minētajās komitejās var pārstāvēt arī tās ģenerālsekretāra vietnieks vai Ģenerālsekretariāta vecākās amatpersonas, kas rīkojas saskaņā ar prezidentvalsts norādījumiem.

Padome var iepazīstināt Eiropas Parlamentu ar savu viedokli, arī izmantojot rakstisku paziņojumu.

27. pants

Noteikumi par tiesību aktu formu

Noteikumi par tiesību aktu formu ir izklāstīti V pielikumā.

28. pants

Padomei adresētā sarakste

Padomei paredzēto saraksti nosūta tās priekšsēdētājam uz šādu Padomes adresi:

Council of the European Union

Rue de la Loi/Wetstraat 175

B – 1048 Brussels

I PIELIKUMS

PADOMES SASTĀVA SARAKSTS

1. Vispārējās lietas un ārējie sakari [1].

2. Ekonomika un finanses [2].

3. Tieslietas un iekšlietas [3].

4. Nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju aizsardzība.

5. Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība un zinātniskā izpēte) [4].

6. Transports, telekomunikācijas un enerģētika.

7. Lauksaimniecība un zivsaimniecība.

8. Vide.

9. Izglītība, jaunatne un kultūra [5].

Katra dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 203. pantu nosaka to, kā tā tiek pārstāvēta Padomē.

[6].

Vispārējo lietu un ārējo sakaru padomē katru valdību dažādās šā sastāva sanāksmēs pārstāv tās izvēlēts ministrs vai valsts sekretārs.

II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PADOMES DOKUMENTU PUBLISKUMU

1. pants

Darbības joma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir pieejami Padomes dokumenti, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1049/2001 paredzētos principus, nosacījumus un ierobežojumus, un šajā pielikumā paredzētos īpašos noteikumus.

2. pants

Apspriešanās par trešo personu dokumentiem

1. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu un 9. panta 3. punktu, un gadījumā, ja, pārbaudot dokumentu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu nav skaidrs, vai tas ir nododams atklātībā, ir jāapspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja:

a) dokuments ir konfidenciāls dokuments, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 1. punktā;

b) dokumenta izcelsme ir dalībvalstī un

tas ticis iesniegts Padomei līdz 2001. gada 3. decembrim vai

attiecīgā dalībvalsts ir lūgusi neizpaust dokumentu bez iepriekšējas tās piekrišanas.

2. Visos pārējos gadījumos, kad Padome saņem pieprasījumu par tās rīcībā esošu trešās personas dokumentu, Ģenerālsekretariāts, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu, apspriežas ar attiecīgo trešo personu, ja vien, pārbaudot dokumentu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. un 3. punktu, nekļūst skaidrs, vai tas ir izpaužams, vai ne.

3. Ar trešo personu apspriežas rakstiski (tostarp pa e–pastu), un tai dod pietiekamu termiņu atbildei, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. pantā noteikto termiņu. 1. punktā minētajos gadījumos trešajai personai lūdz sniegt rakstisku atzinumu.

4. Ja uz dokumentu neattiecas 1. punkta a) vai b) apakšpunkts un Ģenerālsekretariāts, ņemot vērā trešās personas pausto negatīvo viedokli, neuzskata, ka ir piemērojams Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1. vai 2. punkts, lietu izskata Padome.

Ja Padome paredz dokumentu publiskot, trešo personu tūlīt rakstiski informē par Padomes nodomu dokumentu publiskot, kad būs pagājušas ne mazāk kā 10 darba dienas. Vienlaikus trešās personas uzmanību pievērš Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 243. pantam.

3. pants

Konsultāciju pieprasījumi, ko saņem no citām iestādēm vai no dalībvalstīm

Citas iestādes vai dalībvalsts iesniegtos pieprasījumus konsultēties ar Padomi par Padomes dokumenta pieprasījumu, nosūta pa e–pastu uz adresi access@consilium.eu.int vai pa faksu uz numuru (32–2) 285 6361.

Ģenerālsekretariāts tūdaļ, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā sniedz savu atzinumu Padomes vārdā, ņemot vērā jebkādu termiņu, kas nepieciešams, lai attiecīgā iestāde vai dalībvalsts pieņemtu lēmumu.

4. pants

Dokumenti, kuriem ir dalībvalstu izcelsme

Dalībvalsts pieprasījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu rakstiski iesniedz Ģenerālsekretariātam.

5. pants

Dalībvalstu pieprasījumu nosūtīšana

Ja dalībvalsts iesniedz Padomei pieprasījumu, to apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. un 8. pantu un attiecīgiem šā pielikuma noteikumiem. Ja piekļuvi liedz daļēji vai pilnīgi, pieprasījuma iesniedzēju informē, ka atkārtots pieprasījums jāadresē tieši Padomei.

6. pants

Adrese pieprasījumu iesniegšanai

Pieprasījumus par piekļuvi dokumentam rakstiski adresē Padomes ģenerālsekretāram/augstajam pārstāvim, rue de la Loi/Wetstraat 175, B–1048, Brussels, pa e–pastu uz adresi access@consilium.eu.int vai pa faksu uz numuru (32–2) 285 6361.

7. pants

Sākotnējo pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, jebkuru pieprasījumu par piekļuvi kādam Padomes dokumentam izskata Ģenerālsekretariāts.

8. pants

Atkārtotu pieteikumu izskatīšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 9. panta 2. un 3. punktu, par jebkuriem atkārtotiem pieprasījumiem lemj Padome.

9. pants

Maksa

Maksu par Padomes dokumentu izsniegšanu un kopiju nosūtīšanu nosaka ģenerālsekretārs.

10. pants

Padomes dokumentu publiskais reģistrs

1. Ģenerālsekretariāts atbild par Padomes dokumentu reģistra publiskuma nodrošināšanu.

2. Papildus atsaucēm uz dokumentiem reģistrā norāda, kuri pēc 2000. gada 1. jūlija sagatavotie dokumenti ir jau publiskoti. To saturu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti [1] un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 16. pantu dara pieejamu Internetsā.

11. pants

Sabiedrībai tieši pieejami dokumenti

1. Šis pants attiecas uz visiem Padomes dokumentiem, ja tie nav klasificēti, un neierobežo iespēju iesniegt rakstisku pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6. pantu.

2. Šajā pantā:

- "aprite" ir dokumenta galīgā varianta izplatīšana Padomes locekļiem, to pārstāvjiem vai delegātiem,

- "likumdošanas dokuments" ir jebkurš dokuments, kas attiecas uz tiesību akta pārbaudi un pieņemšanu Padomes reglamenta 7. panta nozīmē.

3. Ģenerālsekretariāts dara sabiedrībai pieejamus šādus dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a) dokumentus, kuru autors nav ne Padome, ne dalībvalsts un kurus publiskojis to autors vai kuri publiskoti ar tā autora piekrišanu;

b) pagaidu darba kārtību Padomes sanāksmēm tās dažādos sastāvos,

c) Padomes pieņemtu tekstu, ko paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

4. Ja uz dokumentiem tiešām neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, Ģenerālsekretariāts var publiskot arī šādus dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a) komiteju un darba grupu pagaidu darba kārtību;

b) citus dokumentus, piemēram, informatīvas piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai vienā no tās sagatavošanas struktūrām, kas neatspoguļo atsevišķas delegāciju nostājas, izņemot juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

5. Ģenerālsekretariāts papildus 3. un 4. punktā minētajiem dokumentiem publisko šādus likumdošanas dokumentus, tiklīdz tie laisti apritē:

a) to vēstuļu pavadvēstules un kopijas, kas attiecas uz tiesību aktiem, kurus Padomei adresējušas citas Eiropas Savienības iestādes vai struktūras vai, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, kāda dalībvalsts;

b) piezīmes, kas iesniegtas apstiprināšanai Pastāvīgo pārstāvju komitejā un/vai Padomē (piezīmes par "I/A" un "A" punktiem), kā arī tiesību aktu projektus, uz kuriem tās attiecas;

c) lēmumus, ko Padome pieņēmusi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. panta procedūras gaitā, un Samierināšanas komitejas kopīgos dokumentus.

6. Kad ir pieņemts viens no 5. punkta c) apakšpunktā minētajiem lēmumiem vai ir notikusi attiecīgā tiesību akta galīgā pieņemšana, Ģenerālsekretariāts publisko visus likumdošanas dokumentus saistībā ar attiecīgo tiesību aktu, kuri tikuši sastādīti pirms minētā lēmuma pieņemšanas un uz kuriem neattiecas neviens no Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 1., 2. punktā un 3. punkta otrajā daļā noteiktajiem izņēmumiem, piemēram, informatīvās piezīmes, ziņojumus, progresa ziņojumus un ziņojumus par situāciju apspriedēs Padomē vai vienā no tās sagatavošanas grupām (apspriežu rezultātus), izņemot juridiskā dienesta atzinumus un ieteikumus.

Saskaņā ar šiem noteikumiem pēc dalībvalsts pieprasījuma nepublisko dokumentus, kuri minēti pirmajā daļā un kuros atspoguļota attiecīgās dalībvalsts delegācijas atsevišķā nostāja Padomē.

III PIELIKUMS

1. Piemērojot turpmāk minētos šā reglamenta noteikumus, un lēmumos, kuru balsojumā Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas locekļi nevar piedalīties saskaņā ar Līgumiem, minēto locekļu balsis nav ņemamas vērā:

a) 1. panta 3. punkta otrā daļa (sanāksmes rīkošana ārpus Briseles vai Luksemburgas);

b) 3. panta 7. punkts (tāda punkta iekļaušana darba kārtībā, kas nav iekļauts pagaidu darba kārtībā);

c) 3. panta 8. punkts ("A" punkta saglabāšana darba kārtībā "B" punkta veidā, ja citādi tas būtu no darba kārtības jāizņem);

d) 5. panta 2. punkts – tikai attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas klātbūtni (apspriede bez Eiropas Centrālās bankas klātbūtnes);

e) 9. panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) punkts un otrā un trešā daļa (balsojumu rezultātu, balsojumu skaidrojumu, Padomes protokolā iekļauto paziņojumu un šajā protokolā iekļauto punktu, kas saistīti ar kopējas nostājas pieņemšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, publiskošana; balsojumu rezultātu, balsojumu skaidrojumu, Padomes protokolā iekļauto paziņojumu un šajā protokolā iekļauto punktu, kas saistīti ar gadījumiem, kuri nav minēti 2. punktā, publiskošana);

f) 11. panta 1. punkta otrā daļa (balsošanas procedūras atklāšana);

g) 12. panta 1. punkts (rakstiskas procedūras izmantošana);

[1];

i) 17. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts (iniciatīvas, ko saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 67. panta 1. punktu vai Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktu iesniegusi dalībvalsts, nepublicēšana Oficiālajā Vēstnesī);

j) 17. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts (kopējas nostājas, kas pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, vai dažu direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu nepublicēšana Oficiālajā Vēstnesī);

k) 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts (jebkuru pasākumu, ar kuriem īsteno Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā minētos lēmumus vai konvencijas, publicēšana Oficiālajā Vēstnesī);

l) 17. panta 5. punkts (lēmumu, ko pieņēmusi saskaņā ar starptautisku nolīgumu izveidota struktūra, publicēšana vai nepublicēšana Oficiālajā Vēstnesī).

2. Padomes vai Pastāvīgo pārstāvju komitejas loceklis nedrīkst izmantot turpmākās šā reglamenta iespējas saistībā ar lēmumiem, par kuriem šis komisijas loceklis saskaņā ar Līgumiem nedrīkst balsot:

a) 3. panta 8. punkts (Padomes locekļa iespēja pieprasīt izņemt no darba kārtības "A" punktu);

b) 11. panta 1. punkta otrā daļa (Padomes locekļa iespēja pieprasīt uzsākt balsošanas procedūru);

c) 11. panta 3. punkts (Padomes locekļa iespēja pārstāvēt cita locekli balsojumā);

d) 14. panta 2. punkts (ikviena Padomes locekļa iespēja iebilst pret apspriešanu, ja jebkuru piedāvāto grozījumu teksti nav sagatavoti viņa vai viņas norādītajā valodā).

IV PIELIKUMS

DARBA METODES PAPLAŠINĀTĀ PADOMĒ

Sanāksmju sagatavošana

1. Prezidentvalsts nodrošina, lai darba grupa vai komiteja iesniegtu lietu Pastāvīgo pārstāvju komitejai tikai tad, ja ir pamatots iemesls domāt, ka šajā līmenī tiešām tiks panāks progress vai tiks noskaidrots viedoklis. Un otrādi, lietas var nodot atpakaļ darba grupai vai komitejai tikai vajadzības gadījumā un, allaž norādot uzdevumu atrisināt precīzi definētas problēmas.

2. Prezidentvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai darbs ritētu uz priekšu laikā starp sanāksmēm. Tā, piemēram, var ar darba grupas vai komitejas piekrišanu visefektīvākajā veidā uzsākt vajadzīgās apspriedes par īpašām problēmām, lai attiecīgā darba grupa vai komiteja saņemtu atpakaļ piedāvājumu par iespējamiem risinājumiem. Tā var veikt arī rakstiskas apspriedes, pieprasot delegācijām sniegt rakstveida atbildi uz kādu priekšlikumu līdz darba grupas vai komitejas nākamajai sanāksmei.

3. Vajadzības gadījumā delegācijas līdz nākamajai sanāksmei rakstveidā iesniedz savus viedokļus, ko tās nodomājušas ieņemt šajā sanāksmē. Ja tie ietver priekšlikumus par teksta grozījumiem, delegācijas iesaka konkrētu formulējumu. Delegācijas, kuru viedokļi ir identiski, pēc iespējas iesniedz tos kopā.

4. Pastāvīgo pārstāvju komiteja atturas no jauna pievērsties jautājumiem, kas jau aplūkoti, gatavojot tās sēdi. Tas galvenokārt attiecas uz "I" punktiem, informāciju par organizāciju un aplūkoto punktu kārtību, kā arī informāciju par darba kārtību un turpmāko Padomes sanāksmju organizāciju. Citus jautājumus delegācijas pēc iespējas izvirza Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmju gatavošanas laikā, nevis pašā Pastāvīgo pārstāvju komitejā.

5. Kad tiek gatavotas Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmes, prezidentvalsts pēc iespējas ātrāk sniedz delegācijām visu informāciju, kas vajadzīga šo sanāksmju kārtīgai sagatavošanai, ieskaitot informāciju par to, ko prezidentvalsts sagaida no apspriedēm par katru darba kārtības punktu. Un otrādi, prezidentvalsts vajadzības gadījumā rosina delegācijas, gatavojot Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmes, sniegt citām delegācijām informāciju, ko tās ieņems Pastāvīgo pārstāvju komitejā. Šādā kontekstā prezidentvalsts nosaka Pastāvīgo pārstāvju komitejas sēdes galīgo darba kārtību. Vajadzības gadījumā prezidentvalsts var biežāk sasaukt to grupu sanāksmes, kas gatavo Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmes.

Sanāksmju norise

6. Padomes darba kārtībā netiek iekļauts neviens jautājums, lai par to vienkārši izteiktos Komisija vai Padomes loceklis, izņemot, ja ir plānotas debates par jaunām nozīmīgām iniciatīvām.

7. Prezidentvalsts atturas iekļaut Pastāvīgo pārstāvju komitejas darba kārtībā tikai informatīvus jautājumus. Tā vietā šādu informāciju, piemēram, citu komisiju apspriežu vai ar trešo valsti vai citu iestādi risinātu apspriežu rezultātus, procesuālus vai organizatoriskus jautājumus utt., pēc iespējas rakstveidā nodod delegācijām, gatavojot Pastāvīgo pārstāvju komitejas sēdes, un to atkārtoti neaplūko Pastāvīgo pārstāvju komitejā.

8. Sanāksmes sākumā Padomes priekšsēdētājs sniedz visu nepieciešamo informāciju par sanāksmes norisi, jo īpaši norādot laiku, ko paredz veltīt katram jautājumam. Viņš vairās no gariem ievadiem un no informācijas atkārtošanas, kas delegācijām jau ir zināma.

9. Sākot diskusiju par būtisku jautājumu, Padomes priekšsēdētājs delegācijām atkarībā no diskusiju veida norāda, cik ilgi tās var izteikties par šo jautājumu. Lielākajā daļā gadījumu izteikšanās nepārsniedz divas minūtes.

10. Principā ir iespējamas pēc kārtas veiktas aptaujas, lai izteiktu viedokli; tās var lietot tikai ārkārtas gadījumos par īpašiem jautājumiem, ievērojot ierobežoto laiku, ko Padomes priekšsēdētājs atvēlējis, lai izteiktos.

11. Padomes priekšsēdētājs pēc iespējas koncentrējas uz diskusijām, jo īpaši, pieprasot delegācijām sniegt atbildes uz kompromisu formulējumiem vai īpašiem priekšlikumiem.

12. Sanāksmju laikā un sanāksmju noslēgumā Padomes priekšsēdētājs nesniedz garus diskusiju apkopojumus, bet aprobežojas ar gūto rezultātu īsu kopsavilkumu (būtība un/vai procedūra).

13. Delegācijas cenšas neatkārtot iepriekšējo runātāju sacīto. To izteikumiem jābūt īsiem, atbilstošiem pēc būtības un tēmas.

14. Līdzīgi noskaņotas delegācijas tiek lūgtas noturēt apspriedes, lai to kopīgo viedokli par konkrētu jautājumu paustu viens runātājs.

15. Apspriežot tekstus, delegācijas izvirza konkrētus rakstiskus formulējuma priekšlikumus, ne vien tikai nepiekrīt attiecīgajam priekšlikumam.

16. Ja Padomes priekšsēdētājs nav norādījis ko citu, delegācijas atturas ņemt vārdu, ja tās piekrīt attiecīgajam priekšlikumam; šādā gadījumā klusēšanu uzskata par piekrišanu pēc būtības.

V PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR TIESĪBU AKTU FORMU

A. Regulu forma

1. Regulās, kuras kopā pieņem Eiropas Parlaments un Padome, un Padomes regulās iekļauj šādus elementus:

a) virsrakstā – vārds "Regula", kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde uz to priekšmetu;

b) attiecīgi vārdi "Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome" vai "Eiropas Savienības Padome";

c) atsauce uz normām, saskaņā ar kuriem regulu pieņem un pirms kuriem ir vārdi "ņemot vērā";

d) norāde, kurā ietverta atsauce uz iesniegtajiem priekšlikumiem un iegūtajiem atzinumiem, kā arī veiktajām apspriedēm;

e) iemesli, uz kuriem ir pamatota regula un pirms kuriem ir vārdi "tā kā", numurējot apsvērumus;

f) frāze "ir pieņēmuši šo regulu" vai "ir pieņēmusi šo regulu", kam seko regulas galvenā daļa.

2. Regulas iedala pantos, kurus vajadzības gadījumā grupē nodaļās un iedaļās.

3. Regulas pēdējā pantā nosaka spēkā stāšanās dienu, ja šī diena nav 20. diena pēc publikācijas.

4. Regulas pēdējam pantam seko:

a) i) "Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs";

vai

[1];

b) vieta, kur regula pieņemta, kurai seko regulas pieņemšanas datums,

un

c) attiecībā uz

i) regulu, ko kopā pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome:

"Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs"

kam seko Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārds;

ii) Padomes regulu:

"Padomes vārdā –

priekšsēdētājs"

kam seko regulas pieņemšanas brīdī amatā esošā Padomes priekšsēdētāja vārds.

B. Direktīvu, lēmumu, ieteikumu un atzinumu forma (Eiropas Kopienas dibināšanas līgums)

1. Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemto direktīvu un lēmumu virsrakstā un Padomes direktīvu un lēmumu virsrakstā iekļauj vārdu "Direktīva" vai "Lēmums".

2. Padomes ieteikumu un atzinumu virsrakstā iekļauj vārdu "Ieteikums" vai "Atzinums".

3. Mutatis mutandis piemēro iepriekš A daļā norādītos noteikumus, kas saistīti ar regulām, ievērojot attiecīgos Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus, direktīvas un lēmumus.

C. Līguma par Eiropas Savienību 12. pantā minēto Eiropadomes kopējo stratēģiju, vienotas rīcības un kopējo nostāju forma Kopējām stratēģijām, vienotai rīcībai un kopējām nostājām Līguma par Eiropas Savienību 12. panta nozīmē ir attiecīgi viens no šādiem virsrakstiem:

a) "Eiropadomes kopējā stratēģija", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

b) "Eiropadomes kopējā stratēģija", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

c) "Padomes kopējā nostāja", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets.

D Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā minēto kopējo nostāju, pamatlēmumu, lēmumu un konvenciju forma

Kopējām nostājām, pamatlēmumiem, lēmumiem un konvencijām Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punkta nozīmē ir attiecīgi viens no šādiem virsrakstiem:

a) "Eiropadomes kopējā stratēģija", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

b) "Padomes vienota rīcība", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets;

c) "Padomes kopējā nostāja", kārtas numurs (gads/numurs/KĀDP), pieņemšanas datums un priekšmets.

b) "konvencija, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu", un priekšmets.

"

Briselē, 2004. gada 22. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Cowen

[1] Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmums, ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 230, 28.8.2002., 7. lpp.).

[1] Šajā punktā ir atspoguļots Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 204. pants.

[2] Šajā punktā ir atspoguļots Līgumiem pievienotā Protokola par Eiropas Kopienu un Eiropola iestāžu, dažu struktūru un struktūrvienību mītņu atrašanās vietu vienīgā panta b) punkts.

[3] Par 1. un 3. pantu:"Neierobežojot Līguma par Eiropas Savienību 22. panta 2. punktu, kurā precizēts, ka gadījumos, kad vajag ātri pieņemt lēmumu, Padomes ārkārtas sanāksmi var sasaukt, īsā termiņā sniedzot paziņojumu, Padome apzinās vajadzību ātri un efektīvi izskatīt ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku saistītus jautājumus. 3. pantā minētā kārtība nekavē šīs vajadzības izpildi."

[4] Par 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu:"8. panta 1. punkta b) apakšpunktu īsteno šādi: prezidentvalsts, izmantojot vārdus "publiska apspriešana", pagaidu darba kārtībā norāda tos punktus, par kuriem Padome balsos apspriedes beigās.Šis praktiskais pasākums neietekmē noteikumu, kas paredzēts Padomes reglamenta 11. panta 1. punktā."

[5] Šajā punktā ir atspoguļots Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 206. pants.

[6] Par 12. pantu:"Padome piekrīt apsvērt to, vai ieteicams reglamentā iekļaut iespēju izmantot vienkāršotu rakstisku procedūru gadījumos, kad Padome rīkojas, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu."

[7] Par 12. panta 4. punktu:"Padome norāda, ka COREU tīkls ir jāizmanto saskaņā ar Padomes 1995. gada 12. jūnija slēdzienu par Padomes darba metodēm."

[8] Par 16. pantu un III pielikumu:"Padome piekrīt, ka 16. panta un III pielikuma noteikumi attiecas uz tiesību aktiem, par kuru pieņemšanu dažiem Padomes locekļiem saskaņā ar Līgumiem nav tiesību balsot. Tomēr minētie noteikumi neattiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 7. panta piemērošanu.Pirmo reizi piemērojot Līguma par Eiropas Savienību 43. un 44. pantu, Padome, ņemot vērā citās jomās gūto pieredzi, apsvērs visus pielāgojumus, kas vajadzīgi šā reglamenta 16. pantam un III pielikumam."

[9] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[10] Šie noteikumi neierobežo Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 114. pantā, un esošos Padomes lēmumus par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp. un OV L 5, 1.1.1999., 71. lpp.).

[11] Par 19. panta 1. punktu:"Pastāvīgo pārstāvju komiteja nodrošina 1. punktā izklāstīto principu konsekvenci un ievērošanu, jo īpaši jautājumos, kurus pēc būtības sagatavo citās jomās."

[12] Par 19. panta 7. punktu:"Ja Padomes loceklis uzskata, ka procedūras lēmuma projekts, kas iesniegts pieņemšanai Pastāvīgo pārstāvju komitejā saskaņā ar 19. panta 7. punktu, izraisa jautājumu pēc būtības, lēmuma projektu iesniedz Padomei."

[13] Šie noteikumi neierobežo Ekonomikas un finanšu komitejas nozīmi, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 114. pantā, un esošos Padomes lēmumus par to (OV L 358, 31.12.1998., 109. lpp. un OV L 5, 1.1.1999., 71. lpp.).

[14] Par 21. pantu:"Darba grupu ziņojumi un jebkādi citi dokumenti, ko izmanto par pamatu Pastāvīgo pārstāvju komitejas apspriedēm, laikus jānosūta delegācijām, lai tos varētu izskatīt."

[15] Par 22. pantu:"Padomes locekļi komentē tiesību aktu oficiālās kodifikācijas priekšlikumus 30 dienu laikā pēc tam, kad Ģenerālsekretariāts izplatījis šādus priekšlikumus.Padomes locekļi nodrošina, lai tie tiesību aktu pārstrādāšanas priekšlikuma noteikumi, kas bez ievērojamiem grozījumiem ņemti no iepriekšējā tiesību akta, tiktu pārbaudīti saskaņā ar principiem, kas noteikti kodifikācijas priekšlikumu pārbaudei."

[16] 1. punkta un 2. punkta pirmā daļa atspoguļo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 207. panta 2. punktu.

[1] Tostarp Eiropas drošības un aizsardzības politika un sadarbība attīstības jomā.

[2] Tostarp budžets.

[3] Tostarp civilā aizsardzība.

[4] Tostarp tūrisms.

[5] Tostarp audiovizuālie jautājumi.

[6] Par I pielikuma otro daļu:"Prezidentvalsts organizē Padomes darba kārtības, sagrupējot savstarpēji saistītus darba kārtību punktus, lai atvieglotu attiecīgo valstu pārstāvju līdzdalību, jo īpaši tad, ja attiecīgajam Padomes sastāvam ir jāizskata skaidri nošķirami tematu kopumi."

[1] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[1] Par III pielikuma 1. punkta h) apakšpunktu:"Padome apstiprina, ka tiks turpināta pašreizējā prakse, kad tekstus, ko izmanto par apspriežu pamatu, sagatavo visās valodās."

[1] Par IV pielikuma A daļas 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļu:"Padome norādītu, ka Līgumos paredzētajos gadījumos, kad tiesību akts nav piemērojams visās dalībvalstīs vai attiecībā uz visām dalībvalstīm, tā teritoriālā piemērošana jāprecizē attiecīgā akta pieņemšanai norādītajos iemeslos un saturā."

--------------------------------------------------