30.3.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/1


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 22. marts)

ar ko, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas reformu, pielāgo Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (1), kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī, un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (2), turpmāk “Pievienošanās akts”, un jo īpaši tā 23. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (3),

tā kā:

(1)

kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, un jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (4), ievieš nozīmīgas izmaiņas acquis, kas bija pievienošanās sarunu pamatā;

(2)

tādēļ ir nepieciešams pielāgot Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) Pievienošanās aktu, lai sarunu iznākums būtu saderīgs ar jauno acquis, jo īpaši gadījumos, kad atsauces Pievienošanās aktā ir novecojušas vai kad sarunu iznākums nav saderīgs ar jaunajām regulām lauksaimniecības jomā;

(3)

veicot nepieciešamos pielāgojumus Pievienošanās aktā, sarunu iznākuma pamata būtība un principi ir jāsaglabā un jāpiemēro visiem jaunajiem elementiem. Turklāt pielāgojumi Pievienošanās aktā veicami tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams;

(4)

Padomes Regula (EK) Nr. 1787/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (5), un Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko ievieš nodevas piena un piena produktu nozarē (6), ievieš nozīmīgas izmaiņas acquis, kas attiecas uz piena nozari. Tādēļ Pievienošanās aktā šajā jomā ir nepieciešams veikt tehniska rakstura pielāgojumus, lai sarunu iznākums attiektos uz jauno acquis un būtu ar to saskaņā;

(5)

jaunie pasākumi “Atbilstība Kopienas standartiem”, kas paredzēti jaunajām dalībvalstīm pievienošanās sarunu laikā, un “atbilstība standartiem”, kas ieviesta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1783/2003 (2003. gada 29. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1257/1999, ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) (7), ir jāapvieno tā, lai tie savstarpēji nepārklātos, vienlaicīgi saglabājot atbilstības pasākuma dotās iespējas jaunajām dalībvalstīm;

(6)

LEADER (Kopienas iniciatīva lauku attīstībai) veida darbības jaunajās dalībvalstīs jāatbalsta, īstenojot pasākumus, kas ir iekļauti struktūrfondu programmās, nevis ar atsevišķu programmu;

(7)

ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1259/1999 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (8). Tādēļ noteikumus, kas saistīti ar tiešo maksājumu ieviešanu jaunajās dalībvalstīs un ar vienotā platībmaksājuma shēmu, ir jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1782/2003;

(8)

lai saglabātu sarunu iznākumu, ir īpaši nepieciešams veikt vajadzīgos pielāgojumus, ar ko nodrošina, ka ar likumu noteiktās vadības prasības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 savstarpējās atbilstības noteikumos, nav obligātas jaunajām dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu;

(9)

vienreizējā maksājuma shēmu jaunajās dalībvalstīs vajadzētu piemērot, beidzoties vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposmam;

(10)

lai saglabātu valsts papildu tiešo maksājumu saskaņotību, pēc vienreizējā maksājuma shēmas ieviešanas ir jāveic daži pielāgojumi. Jo īpaši ir nepieciešams pielāgot Pievienošanās aktā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi papildu maksājumi darbojas kā plānots, īstenojot trīs dažādus scenārijus: pirmkārt, “klasisko” tiešo maksājumu shēmu, otrkārt, jaunas vienreizējā maksājuma shēmas reģionālo versiju un, treškārt, vienotā platībmaksājuma shēmu;

(11)

Pievienošanās akts ir jāpielāgo tā, lai saskaņotie pārējas periodi paliktu spēkā, kad tiek atceltas regulas, attiecībā uz kurām bija paredzētas šādas atkāpes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pievienošanās akta II pielikuma 6. sadaļas A. iedaļu “ Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pielāgo šādi:

1)

Iedaļas 13. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“13.

32003 R 1788: Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko ievieš nodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.)”.

a)

Regulas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Čehijas Republikai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts I pielikuma g) tabulā. Šo rezervi atmaksā no 2006. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par ko laikposmā no 1998. gada – Igaunijai un Latvijai – vai no 2000. gada – Čehijas Republikai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm. Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās tirdzniecības kvotu pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 23. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumiem, ko Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija iesniedz līdz 2005. gada 31. decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences attiecīgās valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām un ražošanu tirgum.

5.   Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju norādītie valsts references daudzumi ietver visu govs pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.”

b)

Regulas 6. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju iepriekšminētie individuālie references daudzumi ir paredzēti I pielikuma f) tabulā.

Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju 12 mēnešu laikposms individuālo references daudzumu noteikšanai sākas: Ungārijai 2001. gada 1. aprīlī, Maltai un Lietuvai 2002. gada 1. aprīlī, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai 2003. gada 1. aprīlī, un Polijai un Slovēnijai 2004. gada 1. aprīlī.

Tomēr, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (9) 95. pantu, Polija un Slovēnija var attiecīgos gadījumos noteikt pagaidu individuālos references daudzumus, pamatojoties uz 12 mēnešu laikposmu, kas sākas 2003. gada 1. aprīlī, un līdz 2005. gada 1. aprīlim tām ir jānosaka pastāvīgi individuālie references daudzumi. Līdz 2005. gada 1. aprīlim šīs regulas 3. un 4. pantu nepiemēro Polijai un Slovēnijai.

Attiecībā uz Poliju kopējā apjoma sadalījumu piegādēm un tiešajai tirdzniecībai Komisija pārskata, pamatojoties uz 2003. gada faktiskajiem datiem par piegādēm un tiešo tirdzniecību, un - vajadzības gadījumā - koriģē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 23. panta 2. punkta minēto procedūru.

c)

Regulas 9. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Poliju, Slovēniju un Slovākiju references tauku saturs, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats kā references tauku saturs ražotājiem piešķirtajos daudzumos šādos datumos: Ungārijai 2002. gada 31. martā, Lietuvai 2003. gada 31. martā, Čehijas Republikai, Kiprai, Igaunijai, Latvijai un Slovākijai 2004. gada 31. martā un Polijai un Slovēnijai 2005. gada 31. martā.”

d)

Regulas I pielikuma tabulas aizstāj ar šādām tabulām:

“a)

2004./2005. gadam

Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju valsts references daudzumus, kas minēti 1. panta 1. punktā, piemēro laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 31. martam.

Dalībvalsts

Daudzumi, tonnās

Beļģija

3 310 431,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 455 348,000

Vācija

27 864 816,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 235 798,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

269 049,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 074 692,000

Austrija

2 749 401,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 870 461,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 407 003,324

Zviedrija

3 303 000,000

Apvienotā Karaliste

14 609 747,000

b)

2005./2006. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi, tonnās

Beļģija

3 310 431,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 455 348,000

Vācija

27 864 816,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 235 798,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

269 049,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 074 692,000

Austrija

2 749 401,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle (10)

1 920 461,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 407 003,324

Zviedrija

3 303 000,000

Apvienotā Karaliste

14 609 747,000

c)

2006./2007. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi, tonnās

Beļģija

3 326 983,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 477 624,000

Vācija

28 004 140,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 356 977,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

270 394,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 130 066,000

Austrija

2 763 148,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 929 824,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 419 025,324

Zviedrija

3 319 515,000

Apvienotā Karaliste

14 682 697,000

d)

2007./2008. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi, tonnās

Beļģija

3 343 535,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 499 900,000

Vācija

28 143 464,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 478 156,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

271 739,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 185 440,000

Austrija

2 776 895,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 939 187,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 431 047,324

Zviedrija

3 336 030,000

Apvienotā Karaliste

14 755 647,000

e)

Laikposmā no 2008./2009. gada līdz 2014./2015. gadam

Dalībvalsts

Daudzumi, tonnās

Beļģija

3 360 087,000

Čehijas Republika

2 682 143,000

Dānija

4 522 176,000

Vācija

28 282 788,000

Igaunija

624 483,000

Grieķija

820 513,000

Spānija

6 116 950,000

Francija

24 599 335,000

Īrija

5 395 764,000

Itālija

10 530 060,000

Kipra

145 200,000

Latvija

695 395,000

Lietuva

1 646 939,000

Luksemburga

273 084,000

Ungārija

1 947 280,000

Malta

48 698,000

Nīderlande

11 240 814,000

Austrija

2 790 642,000

Polija

8 964 017,000

Portugāle

1 948 550,000

Slovēnija

560 424,000

Slovākija

1 013 316,000

Somija

2 443 069,324

Zviedrija

3 352 545,000

Apvienotā Karaliste

14 828 597,000

(f)

References daudzumi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, kas minēti 6. panta 1. punkta otrajā daļā

Dalībvalsts

References daudzumi piegādēm, tonnās

References daudzumi tiešajām piegādēm, tonnās

Čehijas Republika

2 613 239

68 904

Igaunija

537 188

87 365

Kipra

141 337

3 863

Latvija

468 943

226 452

Latvija

1 256 440

390 499

Ungārija

1 782 650

164 630

Malta

48 698

Polija

8 500 000

464 017

Slovēnija

467 063

93 361

Slovākija

990 810

22 506

(g)

Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, kas minēti 1. panta 4. punktā

Dalībvalsts

Īpašās restrukturizācijas rezerves daudzumi, tonnās

Čehijas Republika

55 788

Igaunija

21 885

Latvija

33 253

Lietuva

57 900

Ungārija

42 780

Polija

416 126

Slovēnija

16 214

Slovākija

27 472”

e)

Regulas II pielikuma tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“REFERENCES TAUKU SATURS

Dalībvalsts

References tauku saturs (g/kg)

Beļģija

36,91

Čehijas Republika

42,10

Dānija

43,68

Vācija

40,11

Igaunija

43,10

Grieķija

36,10

Spānija

36,37

Francija

39,48

Īrija

35,81

Itālija

36,88

Kipra

34,60

Latvija

40,70

Lietuva

39,90

Luksemburga

39,17

Ungārija

38,50

Nīderlande

42,36

Austrija

40,30

Polija

39,00

Portugāle

37,30

Slovēnija

41,30

Slovākija

37,10

Somija

43,40

Zviedrija

43,40

Apvienotā Karaliste

39,70”

2)

Iedaļas 15. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Kartupeļu cieti ražojošiem uzņēmumiem maksā piemaksu EUR 22,25 par tonnu par kartupeļu cietes daudzumu līdz kvotas limitam, kas minēts 2. panta 2. vai 4. punktā, ar nosacījumu, ka tie kartupeļu ražotājiem par kartupeļiem, kas vajadzīgi, lai saražotu cieti līdz kvotas limitam, ir samaksājuši minimālo cenu, kas minēta Regulas 4.a pantā.””

3)

Iedaļas 25. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“25.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1 lpp.).”

(a)

Regulas 95. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Polijai un Slovēnijai 2004. gadam paredzēto piena ražošanas piemaksas apjomu par tonnu reizina ar pagaidu individuālajiem references daudzumiem, kas saimniecībā pieejami 2004. gada 1. maijā.”

(b)

Regulas 95. panta 4. punktam pievieno šādas daļas:

“Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju šā punkta pirmajā daļā minētie kopējie references daudzumi ir paredzēti Padomes Regulas (EK) No 1788/2003 (11) I pielikuma f) tabulā.

Attiecībā uz Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju šā punkta pirmajā daļā minētais 12 mēnešu laikposms ir 2004./2005. gads.

c)

Regulas 96. panta 2. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“2.   Papildmaksājumi: kopējās summas (miljonos EUR):

 

2004

2005

2006. un 2007. gads (12)

Beļģija

12,12

24,30

36,45

Čehijas Republika

9,817

19,687

29,530

Dānija

16,31

32,70

49,05

Vācija

101,99

204,53

306,79

Igaunija

2,286

4,584

6,876

Grieķija

2,31

4,63

6,94

Spānija

20,38

40,86

61,29

Francija

88,70

177,89

266,84

Īrija

19,20

38,50

57,76

Itālija

36,34

72,89

109,33

Kipra

0,531

1,066

1,599

Latvija

2,545

5,104

7,656

Lietuva

6,028

12,089

18,133

Luksemburga

0,98

1,97

2,96

Ungārija

7,127

14,293

21,440

Malta

0,178

0,357

0,536

Nīderlande

40,53

81,29

121,93

Austrija

10,06

20,18

30,27

Polija

32,808

65,796

98,694

Portugāle

6,85

13,74

20,62

Slovēnija

2,051

4,114

6,170

Slovākija

3,709

7,438

11,157

Somija

8,81

17,66

26,49

Zviedrija

12,09

24,24

36,37

Apvienotā Karaliste

53,40

107,09

160,64

Jaunajās dalībvalstīs kopējās summas piemēro saskaņā ar pieaugumu tabulu, kas paredzēta 143.a pantā.”

4)

Iedaļas 26. punktu pielāgo šādi:

a)

Regulas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“26.

31999 R 1257: Padomes Regula (EK) Nr. 1257/1999 (1999. gada 17. maijs), ar ko paredz atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī groza un atceļ dažas regulas (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.), ko groza:

32003 R 1783: Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1783/2003 (OV L 270, 21.10. 2003., 70. lpp.)”.

b)

Pielāgojuma 1. punktu, ar ko Regulā iekļauj II sadaļas IXa nodaļu, groza šādi:

i)

svītro 33.c pantu;

ii)

jaunā 33.f panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Atbalstu var piešķirt, lai pieņemtu integrētas lauku attīstības stratēģijas, kas ir eksperimentālas un ko sagatavo vietējās grupas atbilstīgi principiem, kuri izklāstīti 12., 14. un 36. punktā Komisijas 2000. gada 14. aprīļa Paziņojumā dalībvalstīm, ar ko paredz pamatnostādnes Kopienas iniciatīvai lauku attīstības jomā (Leader +) (13). Šādu atbalstu piešķir vienīgi tiem reģioniem, kur jau ir pietiekama administratīvā spēja un pieredze lauku attīstības veida darbībās.

iii)

jauno 33.h pantu aizstāj ar šādu pantu:

“33.h pants

Tiešo maksājumu papildinājumi

1.   Kā pagaidu un sui generis pasākumu un vienīgi laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos maksājumus vai atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (14) 143.c pantam.

2.   Atbalsts, ko lauksaimniekam piešķir par 2004., 2005. un 2006. gadu, nepārsniedz starpību starp:

a)

tiešo maksājumu apjomu, ko jaunajās dalībvalstīs attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.a pantam; un

b)

40 % no tiešo maksājumu apjoma, ko Kopienā piemēro attiecīgajā gadā un kas noteikts 2004. gada 30. aprīlī.

3.   Kopienas dalība atbalstā, ko kādā jaunajā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu piešķir par 2004., 2005. un 2006. gadu, nepārsniedz 20 % no Kopienas dalības kopapjoma attiecīgajam gadam. Tomēr jaunā dalībvalsts var šo 20 % gada apjomu aizstāt ar šādiem apjomiem: 2004. gadā – 25 %, 2005. gadā – 20 % un 2006. gadā – 15 %.

4.   Atbalstu, kas lauksaimniekam piešķirts saskaņā ar šo pantu, uzskata par:

a)

attiecībā uz Kipru – par valsts papildu tiešo atbalstu, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c panta 3. punktā minētos kopapjomus;

b)

attiecībā uz pārējām jaunajām dalībvalstīm – attiecīgi par valsts papildu tiešajiem maksājumiem vai atbalstu, lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.c panta 2. punktā minētos kopapjomus.

iv)

regulas 33.l pantā pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:

“2.a   Atkāpjoties no 21.b panta, saistībā ar Kopienas lauksaimniecības standartiem, attiecībā uz kuriem pārejas periods ir paredzēts Pievienošanās akta (15) 24. pantā minētajos pielikumos, lauksaimniekiem, kuru darbība atbilst šiem standartiem, var piešķirt pagaidu atbalstu laikposmā, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un no dienas, kad izdevumi ir kompensējami atbilstīgi lauku attīstības programmdokumentam.

c)

Pielāgojuma 6. punktā, ar ko regulā iekļauj III sadaļas IVa nodaļu, svītro 47.a panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)

Pielāgojuma 10. punktā, ar ko regulai pievieno II pielikumu, svītro rindu, kas attiecas uz 33.c pantu.

5)

Iedaļas 27. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“27.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp.)”

a)

Regulas 1. pantā pēc otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“–

vienkāršots pagaidu atbalsts lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs (turpmāk “vienotā platībmaksājuma shēma”)”

b)

Regulas 2. pantam pievieno šādu g) punktu:

“g)

“jaunās dalībvalstis” ir Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija.”

c)

Pēc IV sadaļas iekļauj šādu IVa sadaļu:

“IVA SADAĻA

ATBALSTA SHĒMU ĪSTENOŠANA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

143.a pants

Atbalsta shēmu ieviešana

Jaunajās dalībvalstīs tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī:

2004. gadā – 25 %,

2005. gadā – 30 %,

2006. gadā – 35 %,

2007. gadā – 40 %,

2008. gadā – 50 %,

2009. gadā – 60 %,

2010. gadā – 70 %,

2011. gadā – 80 %,

2012. gadā – 90 %,

no 2013. gada – 100 %.

143.b pants

Vienotā platībmaksājuma shēma

1.   Vēlākais pievienošanās dienā jaunās dalībvalstis var nolemt, ka 9. punktā minētajā piemērošanas laikposmā maksājumus aizstāj ar vienotu platībmaksājumu, ko aprēķina atbilstīgi 2. punktam.

2.   Vienoto platībmaksājumu veic reizi gadā. To aprēķina, gada finanšu līdzekļu kopapjomu, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam, dalot ar katras jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platību, kas noteikta atbilstīgi 4. punktam.

3.   Katrai jaunajai dalībvalstij Komisija nosaka gada finanšu līdzekļu kopapjomu:

kā līdzekļu summu, kas attiecīgā kalendārajā gadā būs pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai jaunajā dalībvalstī,

saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katrai atbalsta shēmai norādīts Pievienošanās aktā un turpmākos Kopienas tiesību aktos, un

kas tiek pielāgots, izmantojot 143.a pantā norādītās atbilstīgās procentuālās daļas, lai pakāpeniski ieviestu tiešos maksājumus.

4.   Vienotā platībmaksājuma shēmas sakarā jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platība ir tā izmantotās lauksaimniecības zemes platības daļa, kura 2003. gada 30. jūnijā ir saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība minētajā dienā tiek vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko nosaka attiecīgā jaunā dalībvalsts un apstiprina Komisija.

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās pļavas, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi, kā Komisija (EUROSTAT) noteikusi statistikas nolūkā.

5.   Piešķirot maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, par atbilstīgām uzskata visas lauksaimniecības zemes platības, kas atbilst 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, par ko var pieprasīt maksājumus, ir 0,3 ha. Tomēr katra jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas apstiprinājumu, noteikt lielāku minimālo zemes platību, kas nepārsniedz 1 ha.

6.   Nav obligāti jāveic ražošana un jāizmanto ražošanas faktori. Tomēr lauksaimnieki var 4. punktā minēto zemi izmantot jebkādiem lauksaimnieciskās ražošanas mērķiem. Ja tiek audzētas kaņepes, uz kurām attiecas KN kods 5302 10 00, piemēro Regulas (EK) Nr. 1251/1999 (16) 5.a panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2316/1999 (17) 7.b pantu, kā arī šīs regulas 52. panta 1. punktu.

Jebkādu zemi, attiecībā uz kuru saņem maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, saglabā labā lauksaimniecības stāvoklī, kas atbilst vides aizsardzības prasībām.

No 2005. gada 1. janvāra jaunajām dalībvalstīm 3., 4., 6., 7. un 9. panta piemērošana nav obligāta tiktāl, ciktāl šie noteikumi attiecas uz vadības prasībām, kas noteiktas ar likumu.

7.   Ja kādā konkrētā gadā vienotie platībmaksājumi jaunajā dalībvalstī pārsniedz gada finanšu līdzekļu kopapjomu, tad valsts noteikto summu uz vienu hektāru, ko piemēro šajā jaunajā dalībvalstī, proporcionāli samazina, piemērojot samazināšanas koeficientu.

8.   Ciktāl tas vajadzīgs, uz vienotajiem platībmaksājumiem attiecas Kopienas noteikumi par Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 3508/92 (18), un jo īpaši tās 2. pantā, kā arī šīs regulas II sadaļas 4. nodaļā, un jo īpaši tās 18. pantā. Atbilstīgi iepriekš noteiktajam ikviena jaunā dalībvalsts, kas izvēlas šo shēmu,

sagatavo un izskata lauksaimnieku pieteikumus par atbalstu attiecīgajā gadā. Šādos pieteikumos ir ziņas par pieteikumu iesniedzējiem un deklarētajām lauksaimniecības zemes platībām (identifikācijas numurs un platība);

ievieš zemes platību identifikācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka zemes, attiecībā uz kurām iesniegti pieteikumi atbalsta saņemšanai, var identificēt, ka to platības ir noteiktas, ka attiecīgās platības ir lauksaimniecības zeme un ka par tām nav iesniegts cits pieteikums;

ievieš datorizētu datubāzi par lauku saimniecībām, zemes platībām un atbalsta pieteikumiem;

pārbauda atbalsta pieteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3508/92 7. un 8. pantu attiecas uz 2004. gadu, un atbalsta pieteikumus, kas saskaņā ar šīs regulas 23. pantu attiecas uz jebkuru gadu, sākot no 2005. gada.

Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošana nekādi neiespaido jauno dalībvalstu pienākumus saistībā ar Padomes Direktīvā 92/102/EEK (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (20) paredzētajiem Kopienas noteikumiem par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu.

9.   Katrai jaunajai dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanai laikposmā līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Ņemot vērā 11. punkta noteikumus, ikviena jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu, lai piemērotu vienreizējā maksājuma shēmu. Jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu, un šādu paziņojumu iesniedz līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.

10.   Pirms vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām Komisija izvērtē attiecīgās jaunās dalībvalsts sagatavotību, lai pilnībā piemērotu tiešos maksājumus.

Proti, līdz vienotā platībmaksājuma piemērošanas laikposma beigām jaunajai dalībvalstij ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi integrētās sistēmas ieviešanai, kā paredzēts 18. pantā, lai pareizi īstenotu tiešos maksājumus, kādi tie ir attiecīgajā laikā.

11.   Pamatojoties uz veikto izvērtēšanu, Komisija:

a)

norāda, ka attiecīgā jaunā dalībvalsts var pievienoties tiešo maksājumu sistēmai, ko piemēro Kopienas dalībvalstīs un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī;

vai

b)

pieņem lēmumu pagarināt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laiku attiecīgajā jaunajā dalībvalstī par tādu laikposmu, kādu uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka vajadzīgās vadības un kontroles procedūras ir pilnīgi ieviestas un darbojas pareizi.

Līdz b) apakšpunktā minētā pagarinātā piemērošanas laikposma beigām piemēro 10. punktu.

Līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2008. gadam, piemēro procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.a pantā. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo daļu, kas 2008. gadam noteikta 143.a pantā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.

12.   Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām piemēro tiešos maksājumus, kā noteikts atbilstīgos Kopienas noteikumos un pamatojoties uz kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katram tiešajam maksājumam norādīts Pievienošanās aktā (21) un turpmākos Kopienas tiesību aktos. Turpmāk piemēro procentuālās daļas, kas 143.a pantā noteiktas attiecīgajiem gadiem.

13.   Jaunās dalībvalstis iesniedz Komisijai sīki izstrādātu informāciju par pasākumiem, ko tās veic šā panta īstenošanai, un jo īpaši par pasākumiem, ko veic atbilstīgi 7. punktam.

143.c pants

Valsts papildu tiešie maksājumi un tiešie maksājumi

1.   Šajā pantā: “KLP veida valsts shēma” ir jebkāda valsts tiešo maksājumu shēma, kuru piemēro pirms jauno dalībvalstu pievienošanās dienas un atbilstīgi kurai piešķir atbalstu lauksaimniekiem par ražošanu, uz ko attiecas kāds no tiešajiem maksājumiem.

2.   Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos maksājumus, piešķirot:

a)

attiecībā uz visiem tiešajiem maksājumiem, 2004. gadā – līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā – līdz 60 %, 2006. gadā – līdz 65 % un no 2007. gada – līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a pantā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100 % no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī;

vai

b)

i)

i) attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas maksājumi, par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads, un attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada;

ii)

attiecībā uz vienreizējā maksājuma shēmu valsts papildu tiešā atbalsta kopapjoms, ko jaunā dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā, nepārsniedz noteikto finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

reizes pa 10 procenta punktiem palielinātu tādu KLP veida valsts tiešā atbalsta kopapjomu, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī būtu pieejams 2003. kalendārajā gadā vai, attiecībā uz Lietuvu, 2002. kalendārajā gadā. Tomēr attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada;

un

attiecīgajai jaunajai dalībvalstij VIIIa pielikumā noteikto maksimumu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2. punktu un 70. panta 2. punktu.

Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai to sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem, un/vai to sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimumu.

Attiecībā uz katru konkrēto tiešo maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a), vai b) iespēju.

Kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgajiem tiešajiem maksājumiem, ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar atbilstīgo tiešo maksājumu, kuru attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.

3.   Kipra ir tiesīga tiešo atbalstu, ko lauksaimniekiem izmaksā saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiešajiem maksājumiem, papildināt līdz atbalsta kopapjomam, ko lauksaimnieks Kiprā būtu varējis saņemt 2001. gadā.

Kipras iestādes nodrošina, ka tiešā atbalsta kopapjoms, ko Kiprā lauksaimniekam piešķir pēc pievienošanās saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu, ietverot visus valsts tiešos papildu maksājumus, noteikti nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, kuru lauksaimnieks saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu būtu varējis saņemt Kopienā un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.

Papildu valsts atbalsta kopapjomi, ko var piešķirt, ir norādīti XII pielikumā.

Attiecībā uz piešķiramo valsts papildu atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

Šā panta 2. un 5. punkts neattiecas uz Kipru.

4.   Ja kāda jaunā dalībvalsts izlemj piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, šī jaunā dalībvalsts var piešķirt valsts papildu tiešo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 5. un 8. punktā.

5.   Attiecībā uz 2004. gadu valsts papildu atbalsta kopapjoms katrā nozarē un apakšnozarē konkrētajā gadā, kad piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, nepārsniedz katrai nozarei un apakšnozarei noteikto līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

atbalsta kopapjomu attiecīgajā nozarē un apakšnozarē, kas izriet no attiecīgi 2. punkta a) vai b) apakšpunkta piemērošanas, un

tiešā atbalsta kopapjomu, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī tajā pašā nozarē un apakšnozarē būtu bijis pieejams attiecīgajā gadā atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai.

Sākot ar 2005. gadu, attiecībā uz jebkuru turpmāko gadu prasība ievērot minēto ierobežojumu, piemērojot nozaru un apakšnozaru noteiktos finanšu līdzekļu kopapjomus, nav spēkā. Tomēr jaunajām dalībvalstīm ir tiesības izmantot īpašus nozaru un apakšnozaru finanšu līdzekļu kopapjomus, ar nosacījumu, ka šāds īpašs nozares vai apakšnozares finanšu līdzekļu kopapjoms attiecas vienīgi uz

tiešajiem maksājumiem, kas apvienoti ar vienreizējā maksājuma shēmu, un/vai

vienu vai vairākiem tiešajiem maksājumiem, kuri ir vai var tikt izslēgti no vienreizējā maksājuma shēmas saskaņā ar 70. panta 2. punktu, vai arī kurus var piemērot daļēji, kā paredzēts 64. panta 2. punktā.

6.   Attiecīgā jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas atļauju, lemt par piešķiramā valsts papildu atbalsta apjomu.

7.   Komisijas atļauja:

gadījumos, uz ko attiecas 2. punkta b) punkts, ietver norādi uz atbilstīgām KLP veida valsts tiešo maksājumu shēmām,

paredz līmeni, līdz kuram var izmaksāt valsts papildu atbalstu, kā arī valsts papildu atbalsta procentuālo apjomu un, attiecīgos gadījumos, tā piešķiršanas nosacījumus,

tiek piešķirta, ņemot vērā jebkādas korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

8.   Valsts papildu maksājumus vai atbalstu nepiešķir lauksaimniecības darbībām, kurām Kopienā 2004. gada 30. aprīlī nav paredzēti tiešie maksājumi.

9.   Līdztekus valsts papildu tiešajiem maksājumiem, Kipra var līdz 2010. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Ņemot vērā 2001. gadā piešķirtā valsts atbalsta būtību un apjomu, Kipra var piešķirt valsts atbalstu XIII pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Attiecībā uz piešķiramo valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Ja šāda koriģēšana būtu nepieciešama, tad – pamatojoties uz Komisijas lēmumu – izdara grozījumus attiecībā uz šāda atbalsta apjomu un piešķiršanas nosacījumiem.

Kipra iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

10.   Līdztekus valsts papildu tiešajiem maksājumiem, Latvija var līdz 2008. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Latvija var piešķirt valsts atbalstu XIV pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Attiecībā uz piešķiramo valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Ja šāda koriģēšana būtu nepieciešama, tad – pamatojoties uz Komisijas lēmumu – izdara grozījumus attiecībā uz šāda atbalsta apjomu un piešķiršanas nosacījumiem.

Latvija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

d)

Pēc 145. panta d) punkta pievieno šādu punktu:

“d) a)

sīki izstrādātus noteikumus par IVa sadaļā paredzēto pasākumu īstenošanu,”

e)

Regulas 153. panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Šīs Regulas 2.a pantā minētā vienkāršotā shēma neattiecas uz jaunajām dalībvalstīm.”

f)

Regulas I pielikumā pēc rindas “vienreizējs maksājums” iekļauj šādu rindu:

“Vienotais platībmaksājums

Šīs Regulas IVa sadaļas 143.b pants

Nesaistīts maksājums, kas aizstāj visus šajā pielikumā minētos tiešos maksājumus”

g)

Regulai pievieno šādus pielikumus:

XII PIELIKUMS

1. tabula:

Kipra: Valsts papildu tiešie maksājumi gadījumos, kad piemēro parastās tiešo maksājumu shēmas

Pieaugumu tabula

25 %

30 %

35 %

40 %

50 %

60 %

70 %

80 %

90 %

Nozare

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

Laukaugi (izņemot cietos kviešus)

7 913 822

7 386 234

6 858 646

6 331 058

75 881

4 220 705

3 165 529

2 110 353

1 055 176

Cietie kvieši

2 256 331

2 059 743

1 888 505

1 743 235

1 452 696

1 162 157

871 618

581 078

290 539

Graudaugi

30 228

28 273

26 318

24 363

20 363

16 362

12 272

8 181

4 091

Piens un piena produkti

887 535

1 759 243

2 311 366

2 133 569

1 777 974

1 422 379

1 066 784

711 190

355 595

Liellopu gaļa

3 456 709

3 226 262

2 995 814

2 765 367

2 304 473

1 843 578

1 382 684

921 789

460 895

Aitas un kazas

8 267 087

7 715 948

7 164 809

6 613 669

5 511 391

4 409 113

3 306 835

2 204 556

1 102 278

Olīveļļa

5 951 250

5 554 500

5 157 750

4 761 000

3 967 500

3 174 000

2 380 500

1 587 000

793 500

Tabaka

782 513

730 345

678 178

626 010

521 675

417 340

313 005

208 670

104 335

Banāni

3 290 625

3 071 250

2 851 875

2 632 500

2 193 750

1 755 000

1 316 250

877 500

0

Rozīnes

104 393

86 562

68 732

50 901

15 241

0

0

0

0

Mandeles

49 594

30 878

12 161

0

0

0

0

0

0

Kopā

32 990 086

31 649 237

30 014 153

27 681 672

23 040 943

18 420 634

13 815 476

9 210 317

4 166 409

Valsts papildu tiešie maksājumi gadījumos, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu:

Kopējais papildu valsts tiešo maksājumu apjoms, ko var piešķirt saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu, atbilst maksimālajiem apjomiem pa nozarēm, kas norādīti šajā tabulā un kas skar nozares, uz kurām attiecas vienreizējā maksājuma shēma tiktāl, ciktāl atbalsts šīm nozarēm ir savstarpēji nesaistīts.

2. tabula:

Kipra: Papildu valsts tiešie maksājumi gadījumos, kad attiecībā uz tiešajiem maksājumiem piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu

Vienotā platībmaksājumu shēma

Nozare

2004

2005

2006

2007

2008

Laukaugi (izņemot cietos kviešus)

6 182 503

3 997 873

2 687 095

1 303 496

0

Cietie kvieši

2 654 980

2 469 490

2 358 196

2 240 719

2 018 131

Graudaugi

27 346

20 566

16 498

12 204

4 068

Piens un piena produkti

1 153 380

2 323 212

3 501 948

3 492 448

3 474 448

Liellopu gaļa

4 608 945

4 608 945

4 608 945

4 608 945

4 608 945

Aitas un kazas

10 932 782

10 887 782

10 860 782

10 832 282

10 778 282

Olīveļļa

7 215 000

6 855 000

6 639 000

6 411 000

5 979 000

Rozīnes

182 325

176 715

173 349

169 796

163 064

Banāni

4 368 300

4 358 700

4 352 940

4 346 860

4 335 340

Tabaka

1 049 000

1 046 750

1 045 400

1 043 975

1 041 275

Kopā

38 374 562

36 745 034

36 244 154

34 461 726

32 402 554

XIII pielikums

Valsts atbalsts Kiprā

Nozare

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Graudaugi (izņemot cietos kviešus)

7 920 562

6 789 053

5 657 544

4 526 035

3 394 527

2 263 018

1 131 509

Piens un piena produkti

5 405 996

3 161 383

1 405 471

1 124 377

843 283

562 189

281 094

Liellopu gaļa

227 103

194 660

162 216

129 773

97 330

64 887

0

Aitas un kazas

3 597 708

3 083 750

2 569 791

2 055 833

1 541 875

1 027 917

513 958

Cūkas

9 564 120

8 197 817

6 831 514

5 465 211

4 098 909

2 732 606

1 366 303

Mājputni un olas

3 998 310

3 427 123

2 855 936

2 284 749

1 713 561

1 142 374

571 187

Vīns

15 077 963

12 923 969

10 769 974

8 615 979

6 461 984

4 307 990

2 153 995

Olīveļļa

7 311 000

6 266 571

5 222 143

4 177 714

3 133 286

2 088 857

1 044 429

Galda vīnogas

3 706 139

3 176 691

2 647 242

2 117 794

1 588 345

1 058 897

529 448

Pārstrādāti tomāti

411 102

352 373

293 644

234 915

176 187

117 458

58 729

Banāni

445 500

381 857

318 214

254 571

190 929

127 286

63 643

Viengadīgie augļi, tostarp kauleņaugļi

9 709 806

8 322 691

6 935 576

5 548 461

4 161 346

2 774 230

1 387 115

Kopā

67 375 310

56 277 938

45 669 267

36 535 414

27 401 560

18 267 707

9 101 410

XIV PIELIKUMS

Valsts atbalsts Latvijā

VALSTS ATBALSTS

Nozare

2004

2005

2006

2007

2008

Lini

654 000

523 200

392 400

261 600

130 800

Cūkas

204 000

163 200

122 400

81 600

40 800

Aitas un kazas

107 000

85 600

64 200

42 800

21 400

Sēklas

109 387

87 510

66 110

44 710

23 310

Kopā

1 074 387

859 510

645 110

430 710

216 310

2. pants

Pievienošanās akta VI pielikuma 4. sadaļas “Lauksaimniecība” 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.

31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 panta 3. f) punkta, līdz 2004. gada beigām Igaunija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (22), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

3.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 122. panta d) punkta, līdz 2006. gada beigām Igaunija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regula (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (22), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. pantu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

3. pants

Pievienošanās akta VII pielikuma 5. sadaļas A. iedaļai “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pievieno šādu punktu:

“5.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 131. panta 1. punkta, prasības attiecībā uz ganāmpulka blīvumu Kiprā piemēro pakāpeniski un atbilstīgi lineāram grafikam, sākot no 4,5 ganāmpulka vienībām uz hektāru pirmajā gadā pēc pievienošanās līdz 1,8 ganāmpulka vienībām uz hektāru piektajā gadā pēc pievienošanās.”

4. pants

Pievienošanās akta VIII pielikuma 4. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.

31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

32003 R 1782: Padomes 29.9.2003 Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2004. gada beigām Latvija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (23), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

4.

Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 122. panta d) punkta, līdz 2006. gada beigām Latvija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (23), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. pantu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

5. pants

Pievienošanās akta IX pielikuma 5. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“3.

31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

32003 R 1782: Padomes 29.9.2003. Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2004. gada beigām Lietuva var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (24), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

4.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 122. panta d) punkta, līdz 2006. gada beigām Lietuva var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (24), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. pantu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

6. pants

Pievienošanās akta XI pielikuma 4. sadaļas A. iedaļu “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pielāgo šādi:

1)

Nosaukumā pēc pēdējā ievilkuma iekļauj šādu tekstu:

“32003 R 1784: Padomes Regula (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par graudaugu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.);

320003 R 1785: Padomes Regula (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.).”

2)

Iedaļas 1. punkta b) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2759/75 21. panta, Regulas (EK) Nr. 2201/96 23. panta, Regulas (EK) Nr. 1254/1999 40. panta, Regulas (EK) Nr. 1255/1999 38. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 1260/2001 45. panta, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 23. panta un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 24. panta, Malta var piešķirt īpašu pagaidu valsts atbalstu tādu importētu lauksaimniecības produktu iepirkšanai, uz kuriem pirms pievienošanās attiecās eksporta atmaksājumi vai kuri tika importēti no trešām valstīm, nemaksājot nodokļus, ar nosacījumu, ka Malta ievieš sistēmu, kā garantēt lai šādu atbalstu efektīvi izjustu patērētāji. Atbalstu aprēķina, pamatojoties ES tirgus cenu (ietverot transportu) un pasaules tirgus cenu starpību; atbalsts nepārsniedz šo cenu starpību, un tajā ņem vērā eksporta atmaksājumu apjomu.”

3)

Iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.

32003 R 1788: Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko ievieš nodevas piena un piena produktu nozarē (OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1788/2003 9. panta, Maltā ražotā piena references tauku saturu nosaka piecus gadus pēc pievienošanās dienas.

Līdz references tauku satura noteikšanai Maltā nepiemēro tauku satura salīdzinājumu (vai pielāgojumu) piegāžu papildnodevas aprēķināšanai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1788/2003 10. pantā.”

4)

Pēc 5. punkta iekļauj šādu punktu:

“5.a

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 131. panta 1. un 2. punkta, prasības attiecībā uz ganāmpulka blīvumu Maltā piemēro pakāpeniski un atbilstīgi lineāram grafikam, sākot no 4,5 ganāmpulka vienībām uz hektāru pirmajā gadā pēc pievienošanās līdz 1,8 ganāmpulka vienībām uz hektāru piektajā gadā pēc pievienošanās. Šajā laikposmā, nosakot ganāmpulka blīvumu saimniecībā, neņem vērā piena govju skaitu, kas vajadzīgs, lai saražotu attiecīgajam ražotājam noteikto piena kopējo references daudzumu.

Līdz 2007. gada 31. decembrim Malta iesniedz Komisijai ziņojumu par šo pasākumu.”

7. pants

Pievienošanās akta XII pielikuma 6. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.

31999 R 1254: Padomes Regula (EK) Nr. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.), kurā jaunākos grozījumus izdara:

32003 R 1782: Padomes 26.6.1996. Regula (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 10.7.1996., 1. lpp.).

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. panta f) punkta, līdz 2004. gada beigām Polija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (25), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 3. nodaļu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

5.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp):

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 122. panta d) punkta, līdz 2006. gada beigām Polija var tādu sugu govis, kas uzskaitītas I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2342/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopējo organizāciju piemērot attiecībā uz piemaksu shēmām (26), uzskatīt par atbilstīgām piemaksai, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. pantu piešķir par zīdītājgovīm, ja šādas govis ir lecinātas vai apsēklotas ar gaļas šķirnes bulli.

8. pants

Šis lēmums ir sagatavots spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu un zviedru valodā; visi teksta ir vienlīdz autentiski.

9. pants

Šo lēmumu piemēro no 2004. gada 1. maijā, ņemot vērā Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai stāšanos spēkā.

Briselē, 2004.gada 22.martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

B. COWER


(1)  Īpašais izdevums, 23.9.2003., 17. lpp.

(2)  Īpašais izdevums, 23.9.2003., 33. lpp.

(3)  2004. gada 11. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts)

(4)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 270, 21.10.2003., 121. lpp.

(6)  OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.

(7)  OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.

(8)  OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp.

(9)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(10)  Īpašs 50 000 tonnu palielinājums piešķiršanai vienīgi ražotājiem Azoru salās.

(11)  OV L 270, 21.10.2003, 123. lpp.

(12)  70. panta piemērošanas gadījumā arī turpmākajos kalendārajos gados.

(13)  OV C 139, 18.5.2000., 5. lpp.

(14)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(15)  Īpašais izdevums, 23.9.2003., 33. lpp.

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 1251/1999 (1999. gada 17. maijs), ar ko izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999 (1999. gada 22. oktobris), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar ko izveido palīdzības sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3508/92 (1992. gada 27. novembris), ar ko izveido integrētu administrēšanas un kontroles sistēmu dažām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.).

(19)  Padomes Direktīva 92/102/EEK (1992. gada 27. novembris) par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(21)  Īpašais izdevums, 23.9.2003., 33. lpp.

(22)  OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

(23)  OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

(24)  OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

(25)  OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

(26)  OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.