ar ko, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas reformu, pielāgo Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā

ņemot vērā Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai (1), kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 16. aprīlī, un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (2), turpmāk “Pievienošanās akts”, un jo īpaši tā 23. pantu,

Pievienošanās akta II pielikuma 6. sadaļas A. iedaļu “ Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pielāgo šādi:

Iedaļas 27. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“27.

32003 R 1782: Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un konkrētas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, 1. lpp.)”

Regulas 1. pantā pēc otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:

“–	vienkāršots pagaidu atbalsts lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs (turpmāk “vienotā platībmaksājuma shēma”)”

Regulas 2. pantam pievieno šādu g) punktu:

“g)	“jaunās dalībvalstis” ir Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija.”

Pēc IV sadaļas iekļauj šādu IVa sadaļu:

“IVA SADAĻA

ATBALSTA SHĒMU ĪSTENOŠANA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

143.a pants

Atbalsta shēmu ieviešana

Jaunajās dalībvalstīs tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu tabulu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī:

—	2004. gadā – 25 %,

—	2005. gadā – 30 %,

—	2006. gadā – 35 %,

—	2007. gadā – 40 %,

—	2008. gadā – 50 %,

—	2009. gadā – 60 %,

—	2010. gadā – 70 %,

—	2011. gadā – 80 %,

—	2012. gadā – 90 %,

—	no 2013. gada – 100 %.

143.b pants

Vienotā platībmaksājuma shēma

1. Vēlākais pievienošanās dienā jaunās dalībvalstis var nolemt, ka 9. punktā minētajā piemērošanas laikposmā maksājumus aizstāj ar vienotu platībmaksājumu, ko aprēķina atbilstīgi 2. punktam.

2. Vienoto platībmaksājumu veic reizi gadā. To aprēķina, gada finanšu līdzekļu kopapjomu, kas noteikts atbilstīgi 3. punktam, dalot ar katras jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platību, kas noteikta atbilstīgi 4. punktam.

3. Katrai jaunajai dalībvalstij Komisija nosaka gada finanšu līdzekļu kopapjomu:

—	kā līdzekļu summu, kas attiecīgā kalendārajā gadā būs pieejama tiešo maksājumu piešķiršanai jaunajā dalībvalstī,

—	saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem un kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katrai atbalsta shēmai norādīts Pievienošanās aktā un turpmākos Kopienas tiesību aktos, un

—	kas tiek pielāgots, izmantojot 143.a pantā norādītās atbilstīgās procentuālās daļas, lai pakāpeniski ieviestu tiešos maksājumus.

4. Vienotā platībmaksājuma shēmas sakarā jaunās dalībvalsts lauksaimniecības zemes platība ir tā izmantotās lauksaimniecības zemes platības daļa, kura 2003. gada 30. jūnijā ir saglabāta labā lauksaimniecības stāvoklī, neatkarīgi no tā, vai šī platība minētajā dienā tiek vai netiek izmantota ražošanā, un kuru attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar objektīviem kritērijiem, ko nosaka attiecīgā jaunā dalībvalsts un apstiprina Komisija.

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība ir kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās pļavas, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi, kā Komisija (EUROSTAT) noteikusi statistikas nolūkā.

5. Piešķirot maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, par atbilstīgām uzskata visas lauksaimniecības zemes platības, kas atbilst 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, par ko var pieprasīt maksājumus, ir 0,3 ha. Tomēr katra jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas apstiprinājumu, noteikt lielāku minimālo zemes platību, kas nepārsniedz 1 ha.

6. Nav obligāti jāveic ražošana un jāizmanto ražošanas faktori. Tomēr lauksaimnieki var 4. punktā minēto zemi izmantot jebkādiem lauksaimnieciskās ražošanas mērķiem. Ja tiek audzētas kaņepes, uz kurām attiecas KN kods 5302 10 00, piemēro Regulas (EK) Nr. 1251/1999 (16) 5.a panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2316/1999 (17) 7.b pantu, kā arī šīs regulas 52. panta 1. punktu.

Jebkādu zemi, attiecībā uz kuru saņem maksājumus atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai, saglabā labā lauksaimniecības stāvoklī, kas atbilst vides aizsardzības prasībām.

No 2005. gada 1. janvāra jaunajām dalībvalstīm 3., 4., 6., 7. un 9. panta piemērošana nav obligāta tiktāl, ciktāl šie noteikumi attiecas uz vadības prasībām, kas noteiktas ar likumu.

7. Ja kādā konkrētā gadā vienotie platībmaksājumi jaunajā dalībvalstī pārsniedz gada finanšu līdzekļu kopapjomu, tad valsts noteikto summu uz vienu hektāru, ko piemēro šajā jaunajā dalībvalstī, proporcionāli samazina, piemērojot samazināšanas koeficientu.

8. Ciktāl tas vajadzīgs, uz vienotajiem platībmaksājumiem attiecas Kopienas noteikumi par Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kas paredzēti Regulā (EEK) Nr. 3508/92 (18), un jo īpaši tās 2. pantā, kā arī šīs regulas II sadaļas 4. nodaļā, un jo īpaši tās 18. pantā. Atbilstīgi iepriekš noteiktajam ikviena jaunā dalībvalsts, kas izvēlas šo shēmu,

—	sagatavo un izskata lauksaimnieku pieteikumus par atbalstu attiecīgajā gadā. Šādos pieteikumos ir ziņas par pieteikumu iesniedzējiem un deklarētajām lauksaimniecības zemes platībām (identifikācijas numurs un platība);

—	ievieš zemes platību identifikācijas sistēmu, lai nodrošinātu, ka zemes, attiecībā uz kurām iesniegti pieteikumi atbalsta saņemšanai, var identificēt, ka to platības ir noteiktas, ka attiecīgās platības ir lauksaimniecības zeme un ka par tām nav iesniegts cits pieteikums;

—	ievieš datorizētu datubāzi par lauku saimniecībām, zemes platībām un atbalsta pieteikumiem;

—	pārbauda atbalsta pieteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3508/92 7. un 8. pantu attiecas uz 2004. gadu, un atbalsta pieteikumus, kas saskaņā ar šīs regulas 23. pantu attiecas uz jebkuru gadu, sākot no 2005. gada.

Vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošana nekādi neiespaido jauno dalībvalstu pienākumus saistībā ar Padomes Direktīvā 92/102/EEK (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (20) paredzētajiem Kopienas noteikumiem par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu.

9. Katrai jaunajai dalībvalstij vienotā platībmaksājuma shēma ir pieejama piemērošanai laikposmā līdz 2006. gada beigām ar iespēju šo laikposmu divas reizes pagarināt par vienu gadu, ja jaunā dalībvalsts to lūdz. Ņemot vērā 11. punkta noteikumus, ikviena jaunā dalībvalsts piemērošanas laikposma pirmā vai otrā gada beigās var pieņemt lēmumu pārtraukt šīs shēmas piemērošanu, lai piemērotu vienreizējā maksājuma shēmu. Jaunās dalībvalstis paziņo Komisijai par savu nodomu pārtraukt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanu, un šādu paziņojumu iesniedz līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam.

10. Pirms vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām Komisija izvērtē attiecīgās jaunās dalībvalsts sagatavotību, lai pilnībā piemērotu tiešos maksājumus.

Proti, līdz vienotā platībmaksājuma piemērošanas laikposma beigām jaunajai dalībvalstij ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi integrētās sistēmas ieviešanai, kā paredzēts 18. pantā, lai pareizi īstenotu tiešos maksājumus, kādi tie ir attiecīgajā laikā.

11. Pamatojoties uz veikto izvērtēšanu, Komisija:

a)	norāda, ka attiecīgā jaunā dalībvalsts var pievienoties tiešo maksājumu sistēmai, ko piemēro Kopienas dalībvalstīs un ko nosaka 2004. gada 30. aprīlī; vai

b)	pieņem lēmumu pagarināt vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laiku attiecīgajā jaunajā dalībvalstī par tādu laikposmu, kādu uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka vajadzīgās vadības un kontroles procedūras ir pilnīgi ieviestas un darbojas pareizi.

Līdz b) apakšpunktā minētā pagarinātā piemērošanas laikposma beigām piemēro 10. punktu.

Līdz piecu gadu laikposma beigām, kurā piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, proti, līdz 2008. gadam, piemēro procentuālo sadalījumu, kas paredzēts 143.a pantā. Ja atbilstīgi lēmumam, ko pieņem saskaņā ar b) apakšpunktu, vienotā platībmaksājuma shēmu piemēro pēc minētās dienas, tad procentuālo daļu, kas 2008. gadam noteikta 143.a pantā, piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.

12. Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas laikposma beigām piemēro tiešos maksājumus, kā noteikts atbilstīgos Kopienas noteikumos un pamatojoties uz kvantitatīviem parametriem, piemēram, pamatplatībām, prēmijas maksimālo apjomu un maksimālo garantēto daudzumu (MGD), kas katram tiešajam maksājumam norādīts Pievienošanās aktā (21) un turpmākos Kopienas tiesību aktos. Turpmāk piemēro procentuālās daļas, kas 143.a pantā noteiktas attiecīgajiem gadiem.

13. Jaunās dalībvalstis iesniedz Komisijai sīki izstrādātu informāciju par pasākumiem, ko tās veic šā panta īstenošanai, un jo īpaši par pasākumiem, ko veic atbilstīgi 7. punktam.

143.c pants

Valsts papildu tiešie maksājumi un tiešie maksājumi

1. Šajā pantā: “KLP veida valsts shēma” ir jebkāda valsts tiešo maksājumu shēma, kuru piemēro pirms jauno dalībvalstu pievienošanās dienas un atbilstīgi kurai piešķir atbalstu lauksaimniekiem par ražošanu, uz ko attiecas kāds no tiešajiem maksājumiem.

2. Jaunajām dalībvalstīm ir iespēja, iepriekš saņemot Komisijas atļauju, papildināt tiešos maksājumus, piešķirot:

attiecībā uz visiem tiešajiem maksājumiem, 2004. gadā – līdz 55 % no tiešo maksājumu līmeņa Kopienā, kāds tas noteikts uz 2004. gada 30. aprīli, 2005. gadā – līdz 60 %, 2006. gadā – līdz 65 % un no 2007. gada – līdz 30 procentu punktiem papildus piemērojamajam līmenim, kas attiecīgajam gadam noteikts 143.a pantā. Tomēr Čehijas Republika var tiešos maksājumus kartupeļu cietes ražošanas nozarē papildināt līdz 100 % no Kopienā piemērojamā tiešo maksājumu apjoma, kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī;

vai

i) attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, kas nav vienotā maksājuma shēmas maksājumi, par 10 procenta punktiem palielinātu tāda tiešā atbalsta kopējo apjomu, ko jaunajā dalībvalstī attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu bijušas tiesības saņemt 2003. kalendārajā gadā atbilstīgi KLP veida valsts shēmai. Tomēr attiecībā uz Lietuvu references gads ir 2002. kalendārais gads, un attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada;

ii)

attiecībā uz vienreizējā maksājuma shēmu valsts papildu tiešā atbalsta kopapjoms, ko jaunā dalībvalsts var piešķirt konkrētā gadā, nepārsniedz noteikto finanšu līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

—

reizes pa 10 procenta punktiem palielinātu tādu KLP veida valsts tiešā atbalsta kopapjomu, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī būtu pieejams 2003. kalendārajā gadā vai, attiecībā uz Lietuvu, 2002. kalendārajā gadā. Tomēr attiecībā uz Slovēniju palielinājums ir 10 procenta punkti 2004. gadā, 15 procenta punkti 2005. gadā, 20 procenta punkti 2006. gadā un 25 procenta punkti no 2007. gada;

—	attiecīgajai jaunajai dalībvalstij VIIIa pielikumā noteikto maksimumu, ko attiecīgos gadījumos koriģē saskaņā ar 64. panta 2. punktu un 70. panta 2. punktu.

Lai aprēķinātu pirmajā ievilkumā minēto kopapjomu, aprēķinā ietver valsts tiešos maksājumus un/vai to sastāvdaļas, kas atbilst Kopienas tiešajiem maksājumiem, un/vai to sastāvdaļas, kas tika ņemtas vērā, saskaņā ar 64. panta 2. punktu, 70. panta 2. punktu un 71.c pantu aprēķinot attiecīgajai jaunajai dalībvalstij noteikto faktisko maksimumu.

Attiecībā uz katru konkrēto tiešo maksājumu jaunā dalībvalsts var izvēlēties piemērot vai nu a), vai b) iespēju.

Kopējais tiešais atbalsts, ko lauksaimniekiem jaunajās dalībvalstīs var piešķirt pēc pievienošanās un saskaņā ar atbilstīgajiem tiešajiem maksājumiem, ieskaitot valsts papildu tiešos maksājumus, nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt saskaņā ar atbilstīgo tiešo maksājumu, kuru attiecīgajā laikā piemēro Kopienā un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.

3. Kipra ir tiesīga tiešo atbalstu, ko lauksaimniekiem izmaksā saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem tiešajiem maksājumiem, papildināt līdz atbalsta kopapjomam, ko lauksaimnieks Kiprā būtu varējis saņemt 2001. gadā.

Kipras iestādes nodrošina, ka tiešā atbalsta kopapjoms, ko Kiprā lauksaimniekam piešķir pēc pievienošanās saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu, ietverot visus valsts tiešos papildu maksājumus, noteikti nepārsniedz tiešā atbalsta līmeni, kuru lauksaimnieks saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu būtu varējis saņemt Kopienā un kāds tas ir 2004. gada 30. aprīlī.

Papildu valsts atbalsta kopapjomi, ko var piešķirt, ir norādīti XII pielikumā.

Attiecībā uz piešķiramo valsts papildu atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

Šā panta 2. un 5. punkts neattiecas uz Kipru.

4. Ja kāda jaunā dalībvalsts izlemj piemērot vienotā platībmaksājuma shēmu, šī jaunā dalībvalsts var piešķirt valsts papildu tiešo atbalstu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 5. un 8. punktā.

5. Attiecībā uz 2004. gadu valsts papildu atbalsta kopapjoms katrā nozarē un apakšnozarē konkrētajā gadā, kad piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, nepārsniedz katrai nozarei un apakšnozarei noteikto līdzekļu kopapjomu. Šis līdzekļu kopapjoms ir starpība starp:

—	atbalsta kopapjomu attiecīgajā nozarē un apakšnozarē, kas izriet no attiecīgi 2. punkta a) vai b) apakšpunkta piemērošanas, un

—	tiešā atbalsta kopapjomu, kas attiecīgajā jaunajā dalībvalstī tajā pašā nozarē un apakšnozarē būtu bijis pieejams attiecīgajā gadā atbilstīgi vienotā platībmaksājuma shēmai.

Sākot ar 2005. gadu, attiecībā uz jebkuru turpmāko gadu prasība ievērot minēto ierobežojumu, piemērojot nozaru un apakšnozaru noteiktos finanšu līdzekļu kopapjomus, nav spēkā. Tomēr jaunajām dalībvalstīm ir tiesības izmantot īpašus nozaru un apakšnozaru finanšu līdzekļu kopapjomus, ar nosacījumu, ka šāds īpašs nozares vai apakšnozares finanšu līdzekļu kopapjoms attiecas vienīgi uz

—	tiešajiem maksājumiem, kas apvienoti ar vienreizējā maksājuma shēmu, un/vai

—	vienu vai vairākiem tiešajiem maksājumiem, kuri ir vai var tikt izslēgti no vienreizējā maksājuma shēmas saskaņā ar 70. panta 2. punktu, vai arī kurus var piemērot daļēji, kā paredzēts 64. panta 2. punktā.

6. Attiecīgā jaunā dalībvalsts var, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un iepriekš saņemot Komisijas atļauju, lemt par piešķiramā valsts papildu atbalsta apjomu.

7. Komisijas atļauja:

—	gadījumos, uz ko attiecas 2. punkta b) punkts, ietver norādi uz atbilstīgām KLP veida valsts tiešo maksājumu shēmām,

—	paredz līmeni, līdz kuram var izmaksāt valsts papildu atbalstu, kā arī valsts papildu atbalsta procentuālo apjomu un, attiecīgos gadījumos, tā piešķiršanas nosacījumus,

—	tiek piešķirta, ņemot vērā jebkādas korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ievērojot kopējās lauksaimniecības politikas attīstību.

8. Valsts papildu maksājumus vai atbalstu nepiešķir lauksaimniecības darbībām, kurām Kopienā 2004. gada 30. aprīlī nav paredzēti tiešie maksājumi.

9. Līdztekus valsts papildu tiešajiem maksājumiem, Kipra var līdz 2010. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Ņemot vērā 2001. gadā piešķirtā valsts atbalsta būtību un apjomu, Kipra var piešķirt valsts atbalstu XIII pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Attiecībā uz piešķiramo valsts atbalstu veic korekcijas, kas varētu būt vajadzīgas, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Ja šāda koriģēšana būtu nepieciešama, tad – pamatojoties uz Komisijas lēmumu – izdara grozījumus attiecībā uz šāda atbalsta apjomu un piešķiršanas nosacījumiem.

Kipra iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

10. Līdztekus valsts papildu tiešajiem maksājumiem, Latvija var līdz 2008. gadam piešķirt pagaidu valsts atbalstu, ko pakāpeniski samazina. Šādu valsts atbalstu piešķir formā, kas līdzīga Kopienas atbalsta formai, piemēram, kā savstarpēji nesaistītus maksājumus.

Latvija var piešķirt valsts atbalstu XIV pielikumā uzskaitītajām nozarēm un apakšnozarēm, nepārsniedzot minētajā pielikumā norādītos apjomus.

Latvija iesniedz Komisijai gada ziņojumu par valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, norādot atbalsta veidu un apjomus katrā nozarē un apakšnozarē.

Pēc 145. panta d) punkta pievieno šādu punktu:

“d) a)

sīki izstrādātus noteikumus par IVa sadaļā paredzēto pasākumu īstenošanu,”

e)	Regulas 153. panta 4. punktam pievieno šādu teikumu: “Šīs Regulas 2.a pantā minētā vienkāršotā shēma neattiecas uz jaunajām dalībvalstīm.”

Regulas I pielikumā pēc rindas “vienreizējs maksājums” iekļauj šādu rindu:

“Vienotais platībmaksājums

Šīs Regulas IVa sadaļas 143.b pants

Nesaistīts maksājums, kas aizstāj visus šajā pielikumā minētos tiešos maksājumus”

Regulai pievieno šādus pielikumus:

“

XII PIELIKUMS

1. tabula:

Kipra: Valsts papildu tiešie maksājumi gadījumos, kad piemēro parastās tiešo maksājumu shēmas

Pieaugumu tabula	25 %	30 %	35 %	40 %	50 %	60 %	70 %	80 %	90 %
Nozare	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011	2012
Laukaugi (izņemot cietos kviešus)	7 913 822	7 386 234	6 858 646	6 331 058	75 881	4 220 705	3 165 529	2 110 353	1 055 176
Cietie kvieši	2 256 331	2 059 743	1 888 505	1 743 235	1 452 696	1 162 157	871 618	581 078	290 539
Graudaugi	30 228	28 273	26 318	24 363	20 363	16 362	12 272	8 181	4 091
Piens un piena produkti	887 535	1 759 243	2 311 366	2 133 569	1 777 974	1 422 379	1 066 784	711 190	355 595
Liellopu gaļa	3 456 709	3 226 262	2 995 814	2 765 367	2 304 473	1 843 578	1 382 684	921 789	460 895
Aitas un kazas	8 267 087	7 715 948	7 164 809	6 613 669	5 511 391	4 409 113	3 306 835	2 204 556	1 102 278
Olīveļļa	5 951 250	5 554 500	5 157 750	4 761 000	3 967 500	3 174 000	2 380 500	1 587 000	793 500
Tabaka	782 513	730 345	678 178	626 010	521 675	417 340	313 005	208 670	104 335
Banāni	3 290 625	3 071 250	2 851 875	2 632 500	2 193 750	1 755 000	1 316 250	877 500	0
Rozīnes	104 393	86 562	68 732	50 901	15 241	0	0	0	0
Mandeles	49 594	30 878	12 161	0	0	0	0	0	0
Kopā	32 990 086	31 649 237	30 014 153	27 681 672	23 040 943	18 420 634	13 815 476	9 210 317	4 166 409

Valsts papildu tiešie maksājumi gadījumos, kad piemēro vienreizējā maksājuma shēmu:

Kopējais papildu valsts tiešo maksājumu apjoms, ko var piešķirt saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu, atbilst maksimālajiem apjomiem pa nozarēm, kas norādīti šajā tabulā un kas skar nozares, uz kurām attiecas vienreizējā maksājuma shēma tiktāl, ciktāl atbalsts šīm nozarēm ir savstarpēji nesaistīts.

2. tabula:

Kipra: Papildu valsts tiešie maksājumi gadījumos, kad attiecībā uz tiešajiem maksājumiem piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu

Vienotā platībmaksājumu shēma
Nozare	2004	2005	2006	2007	2008
Laukaugi (izņemot cietos kviešus)	6 182 503	3 997 873	2 687 095	1 303 496	0
Cietie kvieši	2 654 980	2 469 490	2 358 196	2 240 719	2 018 131
Graudaugi	27 346	20 566	16 498	12 204	4 068
Piens un piena produkti	1 153 380	2 323 212	3 501 948	3 492 448	3 474 448
Liellopu gaļa	4 608 945	4 608 945	4 608 945	4 608 945	4 608 945
Aitas un kazas	10 932 782	10 887 782	10 860 782	10 832 282	10 778 282
Olīveļļa	7 215 000	6 855 000	6 639 000	6 411 000	5 979 000
Rozīnes	182 325	176 715	173 349	169 796	163 064
Banāni	4 368 300	4 358 700	4 352 940	4 346 860	4 335 340
Tabaka	1 049 000	1 046 750	1 045 400	1 043 975	1 041 275
Kopā	38 374 562	36 745 034	36 244 154	34 461 726	32 402 554

XIII pielikums

Valsts atbalsts Kiprā

Nozare	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
Graudaugi (izņemot cietos kviešus)	7 920 562	6 789 053	5 657 544	4 526 035	3 394 527	2 263 018	1 131 509
Piens un piena produkti	5 405 996	3 161 383	1 405 471	1 124 377	843 283	562 189	281 094
Liellopu gaļa	227 103	194 660	162 216	129 773	97 330	64 887	0
Aitas un kazas	3 597 708	3 083 750	2 569 791	2 055 833	1 541 875	1 027 917	513 958
Cūkas	9 564 120	8 197 817	6 831 514	5 465 211	4 098 909	2 732 606	1 366 303
Mājputni un olas	3 998 310	3 427 123	2 855 936	2 284 749	1 713 561	1 142 374	571 187
Vīns	15 077 963	12 923 969	10 769 974	8 615 979	6 461 984	4 307 990	2 153 995
Olīveļļa	7 311 000	6 266 571	5 222 143	4 177 714	3 133 286	2 088 857	1 044 429
Galda vīnogas	3 706 139	3 176 691	2 647 242	2 117 794	1 588 345	1 058 897	529 448
Pārstrādāti tomāti	411 102	352 373	293 644	234 915	176 187	117 458	58 729
Banāni	445 500	381 857	318 214	254 571	190 929	127 286	63 643
Viengadīgie augļi, tostarp kauleņaugļi	9 709 806	8 322 691	6 935 576	5 548 461	4 161 346	2 774 230	1 387 115
Kopā	67 375 310	56 277 938	45 669 267	36 535 414	27 401 560	18 267 707	9 101 410

XIV PIELIKUMS

Valsts atbalsts Latvijā

VALSTS ATBALSTS
Nozare	2004	2005	2006	2007	2008
Lini	654 000	523 200	392 400	261 600	130 800
Cūkas	204 000	163 200	122 400	81 600	40 800
Aitas un kazas	107 000	85 600	64 200	42 800	21 400
Sēklas	109 387	87 510	66 110	44 710	23 310
Kopā	1 074 387	859 510	645 110	430 710	216 310

”

Pievienošanās akta VI pielikuma 4. sadaļas “Lauksaimniecība” 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

Pievienošanās akta VII pielikuma 5. sadaļas A. iedaļai “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pievieno šādu punktu:

Pievienošanās akta VIII pielikuma 4. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

Pievienošanās akta IX pielikuma 5. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

Pievienošanās akta XI pielikuma 4. sadaļas A. iedaļu “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” pielāgo šādi:

Pievienošanās akta XII pielikuma 6. sadaļas A. iedaļas “Tiesību akti lauksaimniecības jomā” 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

Šis lēmums ir sagatavots spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu un zviedru valodā; visi teksta ir vienlīdz autentiski.

Šo lēmumu piemēro no 2004. gada 1. maijā, ņemot vērā Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai stāšanos spēkā.

(10) Īpašs 50 000 tonnu palielinājums piešķiršanai vienīgi ražotājiem Azoru salās.

(16) Padomes Regula (EK) Nr. 1251/1999 (1999. gada 17. maijs), ar ko izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp.).

(17) Komisijas Regula (EK) Nr. 2316/1999 (1999. gada 22. oktobris), ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar ko izveido palīdzības sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.).

(18) Padomes Regula (EEK) Nr. 3508/92 (1992. gada 27. novembris), ar ko izveido integrētu administrēšanas un kontroles sistēmu dažām Kopienas atbalsta shēmām (OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp.).

(19) Padomes Direktīva 92/102/EEK (1992. gada 27. novembris) par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).