Padomes Lēmums

(2004. gada 26. janvāris),

ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai

(2004/100/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Ar Līgumu ievieš Savienības pilsonību, kas papildina, bet neizstāj valsts pilsonību un kas jāveicina, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti.

(2) Kopienas un dalībvalstu mērķi ir veicināt nodarbinātību, uzlabot dzīves un darba apstākļus, nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību, attīstīt cilvēkresursus, lai saglabātu augstu nodarbinātības līmeni un izskaustu sociālo izstumšanu.

(3) Kopienu tiesību efektīva un vienāda piemērošana ir jauna prioritāte, kas ir vajadzīga, lai pareizi darbotos iekšējais tirgus; Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobrī Tamperes sanāksmē uzsvēra, ka brīvības, drošuma un tiesiskuma telpai jāpamatojas uz pārskatāmības un demokrātiskas kontroles principiem, ar pilsonisko sabiedrību veicot atklātu dialogu par mērķiem un principiem šajā jomā; Eiropas Savienības Valstu padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācija veicina uzskatu un pieredzes apmaiņu saistībā ar šiem jautājumiem, koordinē un atklāj sabiedrībai Valstu padomju lēmumus par Kopienu tiesībām.

(4) Eiropas Parlaments 1988. gada 15. aprīļa rezolūcijā [2] pauda uzskatu, ka vēlams uzņemties vairākus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu dažādu dalībvalstu pilsoņu savstarpēju saziņu, un ka noderīgs un vēlams ir Kopienas iestāžu atbalsts, lai attīstītu sadraudzības sistēmas starp dažādu dalībvalstu komūnām vai pilsētām.

(5) Eiropadome 2000. gada decembrī Nicā 23. deklarācijā atzina vajadzību uzlabot un pārraudzīt Savienības un tās iestāžu demokrātisko leģitimitāti un pārskatāmību, lai Savienību un tās iestādes tuvinātu dalībvalstu pilsoņiem. Nicā pieņemtā sociālās politikas darba kārtība pamatojas uz jaunu pārvaldes formu, uzsverot pilsoniska dialoga ievērojamo nozīmi, veicinot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Darba kārtība paredz, ka nevalstiskās organizācijas, piemēram, Eiropas Sociālo nevalstisko organizāciju platforma, ir cieši saistītas ar iesaistošas politikas attīstību un visiem vienlīdzīgām iespējām.

(6) Lākenes deklarācijā, kas pievienota 2001. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, apstiprināts, ka viena no pamatproblēmām, kas jārisina Eiropas Savienībai, ir pilsoņu tuvināšana Eiropas iecerēm un Eiropas iestādēm.

(7) Ir pierādījies, cik liela vērtība ir pozīcijām A-321, A-3020, A-3021, A-3024, A-3026, A-3036 un B3-305, kas ir Eiropas savienības vispārējā budžeta plānā 2003. finanšu gadam un iepriekšējiem finanšu gadiem, veicinot ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldības iestādēm par Eiropas veidošanu.

(8) Padome atkārtoti apstiprina pārliecību par to, ka jāturpina atbalstīt pilsētu sadraudzības sistēma, ņemot vērā šīs sistēmas nozīmi pilsoniskās identitātes un Eiropas iedzīvotāju savstarpējās sapratnes veicināšanā. Padome uzsver, ka saistībā ar daudzgadu programmu jānodrošina pienācīgs budžets pilsētu sadraudzības sistēmām un šo sistēmu turpmāka veicināšana, kā Eiropas Parlaments katru gadu to ir neatlaidīgi uzsvēris budžeta procedūras gaitā. Tā arī uzsver, ka ir svarīgi kandidēšanu uz pilsētu sadraudzības sistēmām un šo sistēmu pārvaldību padarīt saprotamu, kā arī pietuvināt šādas sistēmas pilsoņiem.

(9) Asociācija "Mūsu Eiropa" kā ideju laboratorija apvieno personas, kas pārstāv Eiropas sabiedrību un politisko, sociālo, ekonomikas un zinātņu jomu, lai apkopotu idejas par saliedētākas Eiropas Savienības izveidi; pati par sevi tā izvirzījusi vispārēju Eiropas interešu mērķi.

(10) Žana Monē un Robēra Šūmaņa nami ir tikšanās vietas Eiropas iedzīvotājiem, un šo tikšanos mērķis ir noteikt Eiropas integrācijas iniciatorus un galvenos pasākumus, veidojot vidi, kādā dzīvoja un strādāja abi Eiropas veidotāji, un sniegt informāciju par pašreizējo un turpmāko Eiropu; pašas par sevi šīs organizācijas izvirzījušas vispārēju Eiropas interešu mērķi.

(11) Eiropas Bēgļu lietu un izsūtījuma padome pārstāv bēgļu un pārvietoto personu organizācijas visā Eiropas Savienībā, veicinot principus un politiku, kas palīdz sasniegt Līgumā paredzētos mērķus saistībā ar patvērumu un sociālās atstumtības izskaušanu.

(12) Saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kuru piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [3], (turpmāk – "Finanšu regula"), ir vajadzīgs pamatdokuments, kas attiecas uz šiem pašreizējiem atbalsta pasākumiem.

(13) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, pieņemot Finanšu regulu, apņēmās sasniegt mērķi, kas paredz nodrošināt, ka šāds pamatdokuments stājas spēkā 2004. finanšu gadā. Komisija apņēmās ievērot budžetā izdarītās piezīmes saistībā ar īstenošanu.

(14) 2003. gada 24. novembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu deklarācija par pamatdokumentiem attiecībā uz subsīdijām izņēmuma kārtā paredz, ka šajā programmā jāievieš pārejas noteikumi attiecībā uz izdevumu attaisnošanas periodu.

(15) Šī iestāžu deklarācija paredz arī, ka pārejas posma pasākumi saistībā ar subsīdijām saskaņā ar programmas 2. daļu jāievieš attiecībā uz 2004. un 2005. gadu.

(16) Jāparedz programmas teritoriālā piemērošana, lai ietvertu dalībvalstis, un, iespējams, veicot konkrētus pasākumus, arī EBTA/EEZ valstis un kandidātvalstis.

(17) Neskarot Līgumā definētās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā lēmumā attiecībā uz visu programmas darbības laiku ir iekļauts bāzes finansējums 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [4] 34. punkta nozīmē.

(18) Ar Kopienu nesaistītam finansējumam no valsts līdzekļiem jāatbilst Līguma 87. un 88. pantam.

(19) Iestādēm, kuru darbības nav savienojamas ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu mērķiem sabiedriskās kārtības un drošības jomā, ir jāliedz priekšrocības, ko sniedz šī programma.

(20) Atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar šo lēmumu, stingri jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas mērķis

1. Ar šo lēmumu izveido Kopienas rīcības programmu, lai atbalstītu organizācijas, kas darbojas aktīvas Eiropas pilsonības jomā, un veicinātu darbības šajā jomā.

Programmai ir šādi mērķi:

a) veicināt un izplatīt Eiropas Savienības vērtības un mērķus;

b) tuvināt pilsoņus Eiropas Savienībai un tās iestādēm, un veicināt pilsoņu biežāku iesaistīšanos tās organizācijās;

c) pilsoņus cieši iesaistīt pārdomās un diskusijās par Eiropas Savienības izveidi;

d) stiprināt saiknes un apmaiņu starp to valstu pilsoņiem, kuras piedalās programmā, jo īpaši veicinot pilsētu sadraudzību pasākumus;

e) rosināt to organizāciju iniciatīvas, kuras ir iesaistījušās aktīvas un līdzdalību veicinošas pilsonības atbalstīšanā.

2. Darbības, ko atbalsta programma, ir vērstas uz to organizāciju darbības atbalstīšanu un darbību veicināšanu, kuras cenšas sasniegt programmas mērķus saskaņā ar pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. Programma sākas 2004. gada 1. janvārī un beidzas 2006. gada 31. decembrī.

2. pants

Piekļuve programmai

Lai iegūtu tiesības saņemt Kopienas subsīdijas darbību veikšanai, organizācijas ievēro pielikumā noteiktās prasības.

Attiecīgajai darbībai jābūt saskaņā ar principiem, uz kuriem pamatojas Kopienas darbība aktīvas pilsonības jomā.

Lai iegūtu tiesības saņemt ekspluatācijas izdevumu subsīdiju par pastāvīgo darba programmu, ko noteikusi organizācija, kura cenšas sasniegt vispārēju Eiropas interešu mērķi aktīvas pilsonības jomā vai mērķi, kas ir daļa no Eiropas Savienības darbībām šajā jomā, iestādes ievēro pielikumā izklāstītās prasības un ir veidotas tā, lai pielāgotu pasākumus, kam ir ievērojama ietekme visā Eiropas Savienībā.

3. pants

Piekļuve programmai, kas paredzēta valstīm, kuras pievienojas, EBTA/EEZ valstīm un kandidātvalstīm, kuras gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai

Darbībās saskaņā ar programmu var piedalīties organizācijas, kas reģistrētas:

a) valstīs, kas pievienojas un kas 2003. gada 16. aprīlī parakstīja Pievienošanās līgumu;

b) EBTA/EEZ valstīs saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā;

c) Rumānijā un Bulgārijā, attiecībā uz kurām līdzdalības nosacījumi jānosaka saskaņā ar Eiropas nolīgumiem, to papildprotokoliem un attiecīgo Asociāciju padomju lēmumiem;

d) Turcijā, attiecībā uz kuru līdzdalības nosacījumi jānosaka saskaņā ar Pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Turcijas Republiku par vispārējiem principiem Turcijas Republikas dalībai Kopienas programmās [5].

4. pants

Saņēmēju atlase

1. Ekspluatācijas izdevumu subsīdijas par tādas organizācijas pastāvīgo darba programmu, kas izvirzījusi vispārējus Eiropas interešu mērķus aktīvas pilsonības jomā vai mērķus, kuri ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā, piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem vispārējiem kritērijiem.

2. Subsīdijas par darbībām, kas precizētas programmā, piešķir saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem vispārējiem kritērijiem. Darbības izraugās, izsakot aicinājumu iesniegt priekšlikumus.

5. pants

Subsīdijas piešķiršana

Dažādajiem programmas pasākumiem atbilstošās subsīdijas piešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajā pielikuma daļā.

6. pants

Finanšu noteikumi

Šīs programmas īstenošanai paredzētais bāzes finansējums laika posmam no 2004. gada līdz 2006. gadam ir 72 miljoni EUR.

Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

7. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Komisija vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs programmas mērķu sasniegšanu. Šis ziņojums pamatojas, inter alia, uz ārējā novērtējuma ziņojumiem, kuriem jābūt pieejamiem ne vēlāk kā 2006. gada beigās un kuros novērtēta vismaz programmas piemērotība un saskaņotība, tās izpildes efektivitāte (darbību sagatavošana, atlase un īstenošana) un dažādo darbību vispārējā un atsevišķā efektivitāte, ņemot vērā 1. pantā un pielikumā norādīto mērķu sasniegšanu.

8. pants

Nobeiguma noteikumi

Attiecībā uz subsīdijām, kas piešķirtas 2004. gadā saskaņā ar pielikuma 1. un 2. punktu, izdevumu attaisnošanas periods var sākties 2004. gada 1. janvārī, ja attiecīgie izdevumi nav radušies pirms dienas, kad iesniegts pieteikums par subsīdijas saņemšanu, vai pirms dienas, kad sācies saņēmēja budžeta gads.

Attiecībā uz šādām subsīdijām Finanšu regulas 112. panta 2. punktā minētos nolīgumus izņēmuma kārtā var parakstīt vēlākais 2004. gada 30. jūnijā.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. janvāra.

Briselē, 2004. gada 26. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Cowen

[1] Atzinums sniegts 2003. gada 20. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV C 122, 9.5.1988., 38. lpp.

[3] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[4] OV L 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgums, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

[5] OV L 61, 2.3.2002., 29. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. Atbalstītie pasākumi

Galvenais mērķis, kas noteikts 1. pantā, ir atbalstīt darbu aktīvas Eiropas pilsonības jomā, veicinot to organizāciju pasākumus un darbību, kuras darbojas šajā jomā.

Šo atbalstu sniedz, piešķirot vienu no divu veidu subsīdijām:

- vai nu ekspluatācijas izdevumu subsīdiju, kas ir līdzfinansējums izdevumiem saistībā ar tādas organizācijas pastāvīgo darba programmu, kura izvirzījusi vispārīgu Eiropas interešu mērķi aktīvas Eiropas pilsonības jomā vai mērķi, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā (1. un 2. daļa),

- vai subsīdiju, kas ir šajā jomā veiktu konkrētu pasākumu līdzfinansējums (3. daļa).

Darbības, ko veic pilsoniskas sabiedrības organizācijas un citas struktūras, piemēram, pašvaldības iestādes un to organizācijas, kuras darbojas Eiropas līmenī aktīvas pilsonības jomā, un darbības, kas var veicināt Kopienas darbību un tās efektivitāti, ir jo īpaši šādas:

- starptautiski sadarbības pasākumi Eiropas līmenī,

- sanāksmes un apspriedes starp pilsoņiem par tēmām, kas ir Eiropas interesēs, piemēram, par Eiropas vērtībām, mērķiem, pilnvarām, politiku un iestādēm,

- neformāli pārdomu, izglītības un apmācību projekti,

- darbības, kas veicina pilsoņu līdzdalību un iniciatīvu,

- apmaiņas starp pilsoņiem un to organizācijām,

- ar Kopienas pasākumiem saistītas informācijas izplatīšana,

- subsidēto darbību sagatavošana, atbalstīšana un novērtēšana.

Eiropas sociālo NVO platformas galvenās darbības ir šādas:

- palīdzēt izveidot ES politiku par tās dalībvalstu kopējo interešu jautājumiem, jo īpaši saistībā ar sociālajām tiesībām, ES sociālo politiku un programmām un pilsonisku dialogu,

- regulāri informēt tās locekļus par ievirzēm Kopienas politikā, kas uz tiem attiecas, veicinot tās locekļu dialoga procesu un apspriedes ar ES iestādēm, un ar tās locekļu starpniecību veicināt šīs darbības valsts līmenī,

- vecināt dialogu ar citiem grupējumiem, kas nodarbojas ar kopējo interešu jautājumiem (sociālie partneri, citi NVO grupējumi Eiropā, NVO kandidātvalstīs utt.),

- stiprināt sociālas NVO Eiropas Savienībā un kandidātvalstīs, piemēram, dalībvalstīm savstarpēji apmainoties ar pieredzi, praksi un informāciju par Platformu.

Galvenās darbības, ko veic Eiropas Bēgļu lietu un izsūtījuma padome, ir šādas:

- pārstāvēt bēgļu, patvēruma meklētāju un pārvietoto personu organizācijas visā Eiropas Savienībā,

- koordinēt tās locekļu atrašanās vietas visā Eiropas savienībā,

- nosūtīt uz Eiropas iestādēm informāciju par bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārvietotām personām,

- nosūtīt informāciju no Eiropas Savienības uz valstu bēgļu padomēm un nevalstiskajām organizācijām,

- veicināt informācijas un labas prakses apmaiņu,

- iesaistīt apspriedēs un pārdomās par bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārvietotām personām Eiropā un par Eiropas Savienības darbību, ko tā veic, lai palīdzētu šādām personām,

- palielināt Eiropas sabiedrības izpratni ar dalīborganizāciju tīkla starpniecību,

- veicināt līdzdalību un iniciatīvu saistībā ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem un pārvietotām personām.

Eiropas Savienības Valstu padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijas mērķis ir veicināt koordināciju un atklāt sabiedrībai Valstu padomju un Augstāko administratīvo tiesu lēmumus par Kopienu tiesībām, kā arī veicināt to metožu apkopošanu, kuras izmanto, īstenojot Eiropas tiesības valsts līmenī. Šī programma attiecas arī uz Komisijas darbībām saistībā ar to ideju laboratoriju radīšanu, veicināšanu un pārvaldību, kuras darbojas aktīvas pilsonības un Eiropas integrācijas jomā, kā arī uz līdzīgu pasākumu organizēšanu.

2. Atbalstīto pasākumu īstenošana

2.1. Pasākumi, ko veic organizācijas, kurām ir tiesības uz Kopienas finansējumu saskaņā ar programmu, attiecas uz vienu no šādām jomām.

2.1.1. Pasākumu 1. daļa: to turpmāk minēto organizāciju pastāvīgās darba programmas, kas izvirzījušas vispārīgus Eiropas interešu mērķus aktīvas Eiropas pilsonības jomā:

- asociācija "Mūsu Eiropa";

- Žana Monē nams;

- Robēra Šūmaņa nams;

- Eiropas sociālo NVO platforma;

- Eiropas Bēgļu lietu un izsūtījuma padome (ECRE);

- Eiropas Savienības Valstu padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācija.

2.1.2. Pasākumu 2. daļa: citu tādu organizāciju pastāvīgas darbības programma, kuras izvirzījušas vispārīgu Eiropas interešu mērķi aktīvas Eiropas pilsonības jomā vai mērķi, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā.

Šie kritēriji var attiekties uz:

- bezpeļņas organizācijām, kas darbojas, lai palīdzētu pilsoņiem, kuri aktīvi iesaistījušies iepriekš minētajās organizācijās,

- Eiropas izplatītājtīkliem, kuros ietilpst bezpeļņas organizācijas, kas aktīvi darbojas valstīs, kuras piedalās programmā, un kas atbalsta principus un politiku, kura veicina mērķu sasniegšanu šajā jomā,

- organizācijas, kuras izvirzījušās mērķi, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas aktīvas pilsonības jomā.

Var piešķirt ikgadēju ekspluatācijas izdevumu subsīdiju, lai atbalstītu šādas organizācijas pastāvīgās darba programmas īstenošanu.

2.1.3. Pasākumu 3. daļa:

a) pasākumi aktīvas Eiropas pilsonības jomā, ko jo īpaši veic Eiropas interešu nevalstiskās organizācijas, asociācijas un federācijas vai starpnozaru arodbiedrības; atkāpjoties no Finanšu regulas 114. panta, starpnozaru arodbiedrības, kas piedalās Eiropas sociālajā dialogā, saskaņā ar šo daļu var pretendēt, pat ja tās nav juridiskas personas;

b) pasākumi, lai veicinātu pilsētu sadraudzību, kuras iniciatores ir pašvaldības iestādes, vietējās un reģionālās kopienas, vietējās un reģionālās iestādes un to organizācijas.

2.2. Ņemot vērā to pieteikumu kvalitāti un daudzumu, kuri iesniegti par finansējuma saņemšanu, piešķirot programmas līdzekļus, ievēro šādas pamatnostādnes:

- līdzekļi, kas jāpiešķir saskaņā ar 3.a daļu, nav mazāki par 20 procentiem no gada budžeta apjoma, kas pieejams šīs programmas īstenošanai;

- līdzekļi, kas jāpiešķir saskaņā ar 3.b daļu, nav mazāki par 40 procentiem no gada budžeta apjoma, kas pieejams šīs programmas īstenošanai.

3. Saņēmēju atlase

3.1. Ekspluatācijas izdevumu subsīdiju var piešķirt tieši organizācijām, kas darbojas aktīvas Eiropas pilsonības jomā, saskaņā ar programmas 1. daļu, tiklīdz apstiprināts attiecīgs darba plāns un budžets.

3.2. Lai varētu piešķirt subsīdijas saskaņā ar šīs programmas 2. daļu, Komisija publicē uzaicinājumus priekšlikumu iesniegšanai.

Tomēr 2004. gadā un 2005. gadā, atkāpjoties no pirmās daļas, subsīdijas var piešķirt organizācijām, kas minētas šā pielikuma papildinājumā.

Visos gadījumos piemēro visas Finanšu regulā, tās īstenošanas noteikumos un pamatdokumentā paredzētās prasības.

Ja ir publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, var norādīt visas prioritātes attiecībā uz tēmām un darbības veidiem, kas veicina programmas vispārējā mērķa sasniegšanu, un, ja pasākumiem ir daudzgadu darbības laiks, arī to var norādīt.

3.3. Organizācijas, kas var pretendēt uz subsīdijas saņemšanu par īpašiem pasākumiem saskaņā ar programmas 3. daļu, atlasīs, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Komisija nodrošina, ka uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir "klientam draudzīgs" un neuzliek nepārvaramu birokrātisku slogu. Visos attiecīgos gadījumos uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizē divās kārtās, pirmajā kārtā paredzot iesniegt tikai to dokumentu ierobežotu skaitu, kas noteikti vajadzīgi, lai novērtētu priekšlikumu. Attiecībā uz starpnozaru arodbiedrībām, kas piedalās Eiropas sociālajā dialogā, uzaicinājums iesniegt priekšlikumus var būt organizēts slēgta konkursa veidā.

4. To pieteikumu novērtēšanas kritēriji, kas iesniegti par finansējuma saņemšanu

Pieteikumus par finansējuma saņemšanu vērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:

- atbilstība programmas mērķiem,

- plānoto pasākumu kvalitāte,

- iespējamā daudzējādā ietekme, kāda šiem pasākumiem var būt attiecībā uz sabiedrību,

- veikto pasākumu teritoriālā ietekme,

- pilsoņu iesaistīšanās attiecīgo organizāciju struktūrās,

- iecerētā pasākuma izmaksas/ieguvumu samērs [1].

5. Finansējums un attaisnotie izdevumi

5.1. Saskaņā ar 1. daļu attiecīgo organizāciju attaisnotie izdevumi ietver darbības izmaksas un to pasākumu veikšanas izdevumus.

5.2. Ar subsīdijām, kas piešķirtas šīm organizācijām, nesedz visus to attaisnotos izdevumus, kas radušies kalendārajā gadā, par kuru šīs subsīdijas piešķirtas – vismaz 10 % minēto organizāciju budžeta jāfinansē no ārpuskopienas avotiem. Šādu līdzfinansējumu var daļēji veikt natūrā, ja novērtētais ieguldījuma apmērs nepārsniedz faktiski radušās un ar grāmatvedības dokumentiem pamatotās izmaksas vai attiecīgajā tirgū ierastās izmaksas.

5.3. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu pakāpeniska atskaitījuma principu nepiemēro ekspluatācijas izdevumu subsīdijām, kas piešķirtas minētajām organizācijām, jo tās ir organizācijas, kas izvirzījušas vispārēju Eiropas interešu mērķi.

5.4. Saskaņā ar 2. daļu vienīgās izmaksas, kas jāņem vērā, nosakot ekspluatācijas izdevumu subsīdiju, ir izmaksas, kas vajadzīgas izraudzītās organizācijas parasto pasākumu pienācīgai veikšanai, jo īpaši personāla izdevumi, pieskaitāmās izmaksas (nomas maksa un īpašuma izmaksas, aprīkojuma, kancelejas piederumu izmaksas, telekomunikāciju un pasta izdevumi utt.), iekšējo sanāksmju izmaksas, publicēšanas, informēšanas un izplatīšanas izmaksas un izmaksas, kas tieši saistītas ar organizācijas darbībām.

5.5. Ar ekspluatācijas izdevumu subsīdiju, kas piešķirta saskaņā ar 2. daļu, nesedz visus attiecīgās organizācijas attaisnotos izdevumus kalendārajā gadā, par kuru subsīdija piešķirta. Vismaz 20 procenti no to organizāciju budžeta, uz kurām attiecas minētā daļa, jāfinansē no ārpuskopienas avotiem. Šādu līdzfinansējumu var daļēji veikt natūrā, ja novērtētais ieguldījuma apmērs nepārsniedz faktiski radušās un ar grāmatvedības dokumentiem pamatotās izmaksas vai attiecīgajā tirgū ierastās izmaksas.

5.6. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu, ja šādi piešķirtas ekspluatācijas izdevumu subsīdijas atjauno, tad tās pakāpeniski samazina. Šo samazinājumu piemēro, sākot no trešā gada, un tas ir 2,5 procenti gadā. Lai ievērotu šo noteikumu, ko piemēro, neierobežojot iepriekš minēto noteikumu par līdzfinansējumu, Kopienas līdzfinansējuma procentuālais apjoms, kas atbilst par konkrētu finanšu gadu piešķirtajai subsīdijai, ir vismaz par 2,5 punktiem mazāks nekā Kopienas līdzfinansējuma procentuālais apjoms, kas atbilst par iepriekšējo finanšu gadu piešķirtajai subsīdijai.

5.7. Attiecībā uz subsīdiju piešķiršanu saskaņā ar 3. daļu, nemainīgas procentu likmes var piemērot organizatoriskām izmaksām un ceļa izdevumiem.

6. Programmas pārvaldība

Ņemot vērā izmaksu/ieņēmumu analīzi, Komisija var nolemt pilnīgi vai daļēji uzticēt programmas pārvaldību izpildaģentūrai saskaņā ar Finanšu regulas 55. pantu; tā var arī vērsties pie ekspertiem un uzņemties jebkādus citus izdevumus saistībā ar tehnisku un administratīvu palīdzību, kas nav valsts varas īstenošana un ko sniedz kā ārpakalpojumu atbilstīgi ad hoc līgumam. Tā turklāt var finansēt pētījumus un rīkot ekspertu sanāksmes, kas varētu sekmēt programmas īstenošanu, un veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, kas ir tieši saistīti ar programmas mērķa sasniegšanu.

Komisija veic regulāru viedokļu apmaiņu ar pašreizējo un potenciālo rīcības programmas līdzekļu saņēmēju pārstāvjiem.

7. Finansējuma apstiprināšana

Visām iestādēm, asociācijām vai atbildīgajām personām, kam piešķirta subsīdija no šīs programmas līdzekļiem, ir pienākums apstiprināt Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu. Tādēļ Komisija pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes.

8. Rezultātu izplatīšana

Lai veicinātu rezultātu izplatīšanu, pēc iespējas vairākus produktus, kas finansēti no šī programmas, dara pieejamus elektroniski un bez maksas.

9. Pārbaudes un revīzijas

9.1. Ekspluatācijas izdevumu subsīdijas saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma tur pieejamus Komisijai visus apliecinošos dokumentus, tajā skaitā pārbaudīto finanšu pārskatu, par izdevumiem, kas radušies subsīdijas piešķiršanas gadā. Subsīdijas saņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā Komisijai ir pieejami organizācijas partneru vai locekļu rīcībā esoši apliecinošie dokumenti.

9.2. Komisija var izdarīt subsīdijas izlietošanas revīziju, ko veic Komisijas darbinieki tieši vai jebkāda cita kvalificēta ārēja struktūra pēc Komisijas izvēles. Šādas revīzijas var veikt visā nolīguma darbības laikā un piecu gadu laika posmā pēc atlikuma samaksas dienas. Attiecīgā gadījumā pārbaudes rezultātu dēļ Komisija var pieņemt atgūšanas lēmumus.

9.3. Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotajam pieaicinātajam personālam ir attiecīgas piekļuves tiesības, jo īpaši tiesības piekļūt saņēmēja birojiem un visai informācijai, arī elektroniskajai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai.

9.4. Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tādas pašas tiesības, īpaši tiesības uz piekļuvi, kā Komisijai.

9.5. Lai aizsargātu Eiropas Kopienu finansiālās intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, Komisija atbilstoši šai programmai var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas saskaņā ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 [2]. Vajadzības gadījumā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic izmeklēšanu, un šo izmeklēšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 [3].

[1] Atbilstošas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas piemērošana ir saņēmēju pienākums.

[2] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[3] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------