24.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 320/5


PADOMES ATZINUMS

(2004. gada 5. jūlijs)

par Kipras konverģences programmu 2004.-2007. gadam

(2004/C 320/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR SNIEGUSI ŠO ATZINUMU.

Padome 2004. gada 5. jūlijā izskatīja Kipras konverģences programmu, kas aptver laika posmu no 2004. gada līdz 2007. gadam. Programma lielākoties atbilst prasībām atteicībā uz datiem grozītajos “noteikumos par stabilitātes un konverģences programmu saturu un formātu”.

Programmas pamatā ir budžeta stratēģija, kā mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu no 6,3 % no IKP 2003. gadā līdz 2,9 % no IKP līdz 2005. gadam, lai līdz 2005. gadam atbilstu Māstrihtas budžeta deficīta kritērijam, un turpmāk samazināt valsts budžeta deficītu līdz 2,2 % no IKP 2006. gadā un 1,6 % no IKP līdz 2007. gadam. Tālab ar konverģences programmu paredzēts vadīt pieaugošu primārās bilances atlikumu no prognozētajiem -1,6 % no IKP 2004. gadā līdz 2 % no IKP līdz 2007. gadam; kā arī būtiski novērst parāda pieaugumu IKP attiecībās, to samazinot no 75,2 % no IKP 2004. gadā līdz vērtībai, kas ir mazāka par 69 % IKP prognozes laikposma beigās. Šo veicina galvenokārt strukturāli pasākumi, lai ierobežotu izdevumus un līdz tādam pašam apjomam paaugstināt ieņēmumus. Pasākumus galvenokārt īsteno no 2005. gada.

Programma jo īpaši pievēršas ieņēmumu paaugstināšanai un izdevumu samazināšanai, jomās, kurās vēsturiski notikusi vislielākā novirze. Konkrēta programmā paredzētā korekcija atspoguļo valdības apņemšanos uzlabot valstu finanses, ņemot vērā tās nodomu līdz 2007. gadam ieviest eiro; šis ir galvenais iemesls stingriem fiskālā pielāgojuma sākumpasākumiem, lai samazinātu valsts budžeta deficītu pa 2,3 procentpunktiem no IKP 2005. gadā. Ņemot vērā dažādos fiskālās konsolidācijas rezultātus, šis mērķis šķiet diezgan augsts, un tāpēc tā īstenošana prasa ciešu apņemšanos, tostarp vajadzības gadījumā papildu pasākumu veikšanu.

Programma balstās uz makroekonomikas modeli, kurā paredzēts, ka reālais IKP pieaugums strauji pastiprināsies no 3,5 % 2004. gadā līdz 4,5 % 2007. gadā, un, šķiet, ka šie pieņēmumi ir ticami. Inflācijas prognoze arī šķiet reāla. Programmā ietverti četri dažādi makroekonomisko rādītāju un budžeta prognožu modeļi: “centrālais” modelis, “augstais” modelis, “zemais” modelis un “augstākas procentu likmes” modelis. Vērtējot budžeta prognozes, tā saukto “centrālo” modeli atzīst par atsauces modeli, jo, balstoties uz pašlaik pieejamo informāciju, tas, šķiet, atspoguļo ticamus pieņēmumus par pieaugumu.

Programmā paredzēts, ka 2005. gadā deficīts samazināsies līdz 3 % no IKP atsauces vērtības (vai līdz vērtībai, kas ir mazāka par to) un turpināsies samazināties, lai gan šie mērķi neatbilst tādam budžeta stāvoklim, kādā ieņēmumi un izdevumi programmas darbības laikā ir tuvu līdzsvaram.

Budžeta iznākumi varētu būt sliktāki nekā projektēti. Ņemot vērā korekcijas apjomu un Kipras fiskālās konsolidācijas sasniegumus, 2005. gada mērķis saistās ar ievērojamām šaubām. Tāpēc programmas budžeta nostāja varētu būt nepietiekama, lai līdz 2005. gadam samazinātu deficītu līdz deficīta robežlielumam - 3 % no IKP (vai līdz vērtībai, kas ir mazāka par to). Tā varētu arī nenodrošināt pietiekamu drošības rezervi pret robežlieluma pārsniegšanu, pastāvot normālām makroekonomisku rādītāju svārstībām.

Programmā parāda attiecība augstākajā punktā sasniedz 75,2 % 2004. gadā vai pēc tam samazinājas par gandrīz 7 procentu punktiem līdz 68,4 % no IKP 2007. gadā. Šo straujo samazināšanos rada galvenokārt arvien pozitīvākas primārās bilances un nomināls IKP pieaugums, kas 2005.-2007. gadā pārsniedz procentu maksājumus par valsts parādu. Parāda apjoma attiecības attīstība varētu būt mazāk labvēlīga nekā projektēta, ņemot vērā apdraudējumu iepriekš minētiem deficīta iznākumiem.

Attiecībā uz ilgtspējību ilgtermiņā Kipras budžetā varētu rasties nesabalansētība, veicot izmaksas, ko prasa sabiedrība, kura noveco. Lai gan veselības aprūpes sistēmas reformu īstenos 2006. gadā, pensiju plānu reformas pasākumi ir tikai sākotnējā stadijā. Lai nodrošinātu valsts finansēm stabilu pamatu, ir būtiski, ka efektīvi un savlaicīgi īsteno šādas reformas, kopā ar citiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai iegūtu pietiekamu primāro atlikumu.

Ņemot par pamatu Komisijas ieteikumus, Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, ka Kiprā pastāv pārmērīgs valsts budžeta deficīts saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, un saskaņā ar 104. panta 7. punktu Kiprai sniedza ieteikumus, lai to novērstu, kuros iekļautu Padomes ieteikumi par īstenojamo politiku.

Kipras konverģences programmas galvenās prognozes

 

2003

2004

2005

2006

2007

Reālais IKP pieaugums (%)

2,0

3,5

4,3

4,4

4,5

Nodarbinātības līmeņa pieaugums (%)

0,9

1,0

1,0

2,0

3,0

PCI inflācija (%)

4,1

2,0

2,0

2,0

2,0

Vispārīgā valdības bilance (% no IKP)

– 6,3

– 5,2

– 2,9

– 2,2

– 1,6

Valdības bruto parāds (% no IKP)

72,6

75,2

74,8

71,5

68,4


(1)  OJ L209, 2.8.1997, p.1. OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Visi šajā tekstā minētie dokumenti ir atrodami interneta mājas lapā

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.