Padomes regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003

(2003. gada 15. jūlijs)

par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI regula)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom (2000. gada 29. septembris) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu [1], un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

tā kā:

(1) Aizvien pieaug tā Kopienas pašas resursu daļa, kas pamatojas uz dalībvalstu nacionālo kopproduktu tirgus cenās (šeit turpmāk – "NKPtc"), ir nepieciešams vēl vairāk paaugstināt minētā kopapjoma salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu.

(2) Šie dati arī ir nozīmīgi analīzei, lai koordinētu valstu ekonomikas politiku un dažādas Kopienas politikas jomas.

(3) Padomes Lēmums 2000/597/EK, Euratom nosaka, ka NKPtc pašu resursu mērķiem ir līdzvērtīgs nacionālajam kopienākumam tirgus cenās (šeit turpmāk – "NKI"), kā Komisija noteikusi Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas piemērošanā (šeit turpmāk – "EKS 95") saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [4].

(4) Datiem par NKI jābūt salīdzināmiem. Šie dati var būt salīdzināmi vienīgi, ja tiek ievērotas atbilstošās EKS 95 definīcijas un grāmatvedības noteikumi. Šādā nolūkā faktiski izmantotajām novērtējuma procedūrām un pamatdatiem jāļauj pareizi piemērot EKS 95 definīcijas un grāmatvedības noteikumi.

(5) Avotiem un metodēm, ko izmanto, lai apkopotu NKI, jābūt ticamiem. Tas nozīmē, ka noturīgiem un ticamiem statistikas pamatdatiem pēc iespējas jāpiemēro pareizi paņēmieni.

(6) Datiem par NKI jābūt pilnīgiem. Tas nozīmē, ka tajos jāņem vērā arī darbības, par kurām netiek ziņots statistikas pārskatos vai par kurām netiek ziņots finanšu, sociālām vai citām administratīvām iestādēm. Kā priekšnoteikums uzlabotam NKI atspoguļojumam ir jāizstrādā piemērots statistikas datu pamats un novērtējuma procedūras, kā arī jāveic atbilstoši pielāgojumi.

(7) Lai izpildītu uzdevumu sniegt NKI datus pašu resursu mērķiem, Komisija veic pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot dalībvalstu NKI salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu.

(8) Padomes Direktīva 89/130/EEK, Euratom (1989. gada 13. februāris) par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu pēc tirgus cenām [5], izveidojusi procedūru, kā pārbaudīt un novērtēt NKP salīdzināmību, ticamību un pilnīgumu NKP komitejas ietvaros, kur dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas savā starpā. Šī procedūra jāpielāgo, lai ņemtu vērā EKS 95 NKI pašu resursu mērķiem.

(9) Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [6].

(10) Jautājums apspriests ar Statistikas programmu komiteju saskaņā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 89/382/EEK, Euratom (1989. gada 19. jūnijs), ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I nodaļa Nacionālā kopienākuma tirgus cenās definīcija un aprēķināšana

1. pants

1. Nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI) un nacionālo kopproduktu tirgus cenās (IKP) nosaka saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu (EKS 95).

2. IKP ir ražošanas vienību rezidentu ražošanas darbības gala rezultāts. To var definēt trejādi:

a) IKP ir dažādu institucionālo nozaru vai dažādu ražotāju bruto pievienotās vērtības summa, pieskaitot nodokļus un atņemot subsīdijas par ražojumiem (kas nav piešķirtas nozarēm un ražotājiem). Tas ir arī balanspostenis kopējā ekonomikas ražošanas kontā;

b) IKP ir institucionālo vienību, kuras ir rezidenti, preču un pakalpojumu galīgā izlietojuma summa (faktiskais galapatēriņš un bruto kapitālieguldījumi), pieskaitot preču un pakalpojumu eksportu un atņemot preču un pakalpojumu importu;

c) IKP ir kopējā ekonomikas ienākumu veidošanas konta izlietojumu summa (atlīdzība algotiem darbiniekiem, ražošanas un importa nodokļi, atskaitot subsīdijas, bruto darbības rezultāts un kopējās ekonomikas jauktais ienākums).

3. NKI veido kopējie primārie ienākumi, kurus jāsaņem institucionālām vienībām, kas ir rezidenti: atlīdzība algotiem darbiniekiem, ražošanas un importa nodokļi, atskaitot subsīdijas, īpašuma ienākums (saņemamais mīnus maksājamais), bruto darbības rezultāts un bruto jauktais ienākums. NKI ir vienlīdzīgs ar IKP, atskaitot primāros ienākumus, kas rezidentu vienībām jāmaksā nerezidentu vienībām, pieskaitot primāros ienākumus, kas rezidentu vienībām jāsaņem no pārējās pasaules.

II nodaļa NKI datu un papildu informācijas pārsūtīšana

2. pants

1. Dalībvalstis nosaka NKI saskaņā ar 1. pantu, ievērojot attiecīgās valsts parasto grāmatvedības praksi.

2. Dalībvalstis ik gadu līdz 22. septembrim, ņemot vērā valsts grāmatvedības procedūras, iesniedz Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) rādītājus par NKI kopsummu un tā sastāvdaļām saskaņā ar definīcijām, kas norādītas 1. pantā. Kopējos IKP rādītājus un tā sastāvdaļas var atspoguļot saskaņā ar trim paņēmieniem, kas minēti 1. panta 2. punktā. Iesniegtie rādītāji aptver iepriekšējo gadu un izmaiņas, kas izdarītas rādītājos par iepriekšējiem gadiem.

3. Darot zināmus datus, kas minēti 2. punktā, dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) ziņojumu arī par NKI datu kvalitāti. Ziņojums sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai parādītu, kā iegūta kopsumma, un jo īpaši apraksta visas būtiskās izmaiņas procedūrās un statistikas pamatdatos, kas izmantoti, kā arī izskaidro labojumus, kas izdarīti agrākos NKI aprēķinos. Šā ziņojuma saturs un forma atbilst pamatnostādnēm, ko nosaka Komisija saskaņā ar 4. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas noteiktām pamatnostādnēm un saskaņā ar procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā, sniedz Komisijai (Eiropas Kopienu Statistikas birojam) to procedūru un statistikas pamatdatu uzskaitījumu, kas izmantoti, lai aprēķinātu NKI un tā sastāvdaļas saskaņā ar EKS 95. Dalībvalstis pilnveido un atjaunina šo uzskaitījumu saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm.

III nodaļa NKI aprēķināšanas procedūras un pārbaudes

4. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, šeit turpmāk – "NKI komiteja", kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja nosaka savu reglamentu.

5. pants

1. Komisija pārbauda avotus un metodes, ko dalībvalstis izmanto, lai aprēķinātu NKI. Pasākumus, lai padarītu NKI datus salīdzināmākus, ticamākus un pilnīgākus, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 4. panta 2. punktā.

2. NKI komiteja izskata jautājumus, ko tās priekšsēdētājs ierosinājis pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma, kuri attiecas uz šīs regulas īstenošanu, jo īpaši par:

a) ikgadēju atbilstību 1. pantā minētajām definīcijām;

b) ikgadēju pārbaudi par datiem, kas nosūtīti saskaņā ar 2. panta 2. punkta noteikumiem, un informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar 2. panta 3. punkta noteikumiem, attiecībā uz statistikas avotiem un procedūrām NKI un tā sastāvdaļu aprēķināšanai. NKI komiteja, ņemot vērā šīs pārbaudes, veido savu atzinumu par dalībvalstu NKI datu lietderību pašu resursu mērķiem attiecībā uz to ticamību, salīdzināmību un pilnīgumu. Šajā atzinumā norāda galvenos dokumentus, uz kuriem pamatojas pārbaude. NKI un tā sastāvdaļu ticamību, salīdzināmību un pilnīgumu jānovērtē, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu principu.

Šajā sakarā izmaksu un ieguvumu princips saistīts ar novērtējumu par īpašu darbību vai darījumu iespējamo apmēru un nozīmīgumu, pamatojoties uz jebkādu informāciju, kāda ir pieejama. Visbiežāk šī informācija ir kvalitatīva, lai gan dažos gadījumos tā var būt kvantitatīva. Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) pārbauda līdzīgu gadījumu apstrādes salīdzināmību dalībvalstīs un ziņo NKI komitejai par visiem gadījumiem, par kuriem uzskata, ka jāpiemēro izmaksu un ieguvumu princips. Piemērojot šo principu, jāizvairās veltīt nesamērīgus resursus, lai aprēķinātu nenozīmīgus posteņus;

c) neskarot 4. pantu – izsakot savus atzinumus par Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot NKI aprēķināšanu, ieskaitot nepieciešamības gadījumā EKS 95 definīciju interpretāciju un šo priekšlikumu ietekmes uz NKI izmērīšanu.

3. NKI komiteja velta īpašas pūles, lai pilnveidotu dalībvalstu NKI apkopošanas praksi un izplatītu labāko praksi šajā jomā.

Tā arī izskata jautājumus, kas attiecas uz NKI datu pārskatīšanu un NKI pilnīguma problēmu.

Vajadzības gadījumā tā ierosina Komisijai pasākumus, lai padarītu datus par NKI salīdzināmākus un ticamākus.

6. pants

Neskarot pārbaudes, kas noteiktas ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 [8] 19. pantu, Komisijas dienestu un citu dalībvalstu pārstāvji, ja to uzskata par lietderīgu, var veikt kopējas NKI informācijas pārbaudes vizītes, apspriežoties ar dalībvalsti, kurā šāda vizīte notiek. Dalībvalstu līdzdalība šādās vizītēs ir brīvprātīga.

IV nodaļa Nobeiguma noteikumi

7. pants

Komisija līdz 2005. gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

8. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 15. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Tremonti

[1] OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

[2] OV C 45 E, 25.2.2003., 61. lpp.

[3] Atzinums sniegts 2003. gada 12. martā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 359/2002 (OV L 58, 28.2.2002., 1. lpp.).

[5] OV L 49, 21.2.1989., 26. lpp.

[6] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[7] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[8] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------