Komisijas Regula (EK) Nr. 1192/2003

(2003. gada 3. jūlijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 91/2003 (2002. gada 16. decembris) par dzelzceļa transporta statistiku [1], un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu un 4. panta 5. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 91/2003 Komisija var pielāgot šīs regulas definīcijas.

(2) Datu vākšanai, ko īsteno, pamatojoties uz visās dalībvalstīs vienotajām definīcijām, ir nepieciešamas papildu definīcijas, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta statistikas saskaņošanu.

(3) Saskaņā ar 4. pantu Regulā (EK) Nr. 91/2003 Komisija var pielāgot pielikumu saturu.

(4) Jāizmaina H.1 tabulas specifikācijas, lai nodrošinātu skaidru pārskatu par statistikas piemērošanas jomu.

(5) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 91/2003.

(6) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kura izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [2],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 91/2003 groza šādi:

1. Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

1. "Ziņotājvalsts" ir dalībvalsts, kas pārsūta datus Statistikas birojam;

2. "Valsts iestādes" ir valsts statistikas institūti un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par Kopienas statistikas izveidi;

3. "Dzelzceļš" ir satiksmes līnija, kas izveidota no sliedēm tikai dzelzceļa transportlīdzekļiem;

4. "Dzelzceļa transportlīdzeklis" ir pārvietojama iekārta, kas pārvietojas tikai pa sliedēm un kas pārvietojas ar savu pašas jaudu (velkošie transportlīdzekļi) vai ko velk cits transportlīdzeklis (pasažieru vagoni, drezīnas piekabes, bagāžas un kravas vagoni);

5. "Dzelzceļa uzņēmums" ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas sniedz kravu un/vai pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus pa dzelzceļu. Uzņēmumi, kuru vienīgā nodarbošanās ir sniegt pakalpojumus pasažieru pārvadāšanai pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām, nav iekļauti šīs definīcijas jomā;

6. "Kravu pārvadāšana pa dzelzceļu" ir kravu pārvietošana no iekraušanas vietas līdz izkraušanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus;

7. "Pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu" ir pasažieru pārvietošana no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus. Pasažieru pārvadāšana pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām nav iekļauta šīs definīcijas jomā;

8. "Metro" (arī zināms kā "apakšzemes dzelzceļš" vai "metropolitēns") ir elektriskais dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai ar pārvadājumu jaudu lielam satiksmes apjomam, un tam ir raksturīgas ekskluzīvas ceļa tiesības, vairāku vagonu vilcieni, paātrināšanās līdz lielam ātrumam, ātrs paātrinājums un sarežģīta signalizācija, kā arī pārbrauktuvju neesamība, lai nodrošinātu ļoti biežu vilcienu kursēšanu un augstu perona noslodzi. Metro ir arī raksturīgas tuvu novietotas stacijas, parasti tas nozīmē 700 līdz 1200 metru attālumu starp stacijām. "Liels ātrums" ir tāds salīdzinājumā ar tramvajiem, un ar to šeit saprot apmēram 30 līdz 40 km/h īsākos attālumos un 40 līdz 70 km/h garākos attālumos;

9. "Tramvajs" ir pasažieru transportlīdzeklis, kas izveidots tā, lai sasēdinātu tajā vairāk nekā deviņas personas (tajā skaitā vadītāju), kas ir pieslēgts pie elektrības vadiem vai ko ar dzinējspēku apgādā dīzeļdzinējs un kas pārvietojas pa sliedēm;

10. "Vieglais dzelzceļš" ir dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai, kam bieži izmanto ar elektrību darbināmus vagonus, kas pārvietojas pa sliedēm un kas darbojas pa vienam vai mazos vilcienos uz fiksētām divsliežu līnijām. Attālums starp stacijām/pieturvietām parasti ir mazāks nekā 1200 metri. Salīdzinot ar metro, vieglais dzelzceļš ir vieglāk būvēts, ir konstruēts zemākam satiksmes apjomam, un parasti pa to pārvietojas ar mazākiem ātrumiem. Dažreiz ir grūti precīzi nodalīt vieglā dzelzceļa līnijas un tramvaja līnijas; tramvaja līnijas, galvenokārt, nav nodalītas no ceļu satiksmes, turpretī vieglā dzelzceļa līnijas var būt nodalītas no citām sistēmām;

11. "Iekšzemes pārvadājumi" ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ziņotājvalstī. Tie var ietvert tranzītu caur citu valsti;

12. "Starptautiskie pārvadājumi" ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) ziņotājvalstī un vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) citā valstī;

13. "Tranzīts" ir pārvadājumi pa dzelzceļu caur ziņotājvalsti starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ārpus ziņotājvalsts. Transporta darbības, kas ietver kravu/pasažieru iekraušanu/iekāpšanu vai izkraušanu/izkāpšanu no cita transporta veida vai citā transporta veidā uz ziņotājvalsts robežas, neuzskata par tranzītu;

14. "Dzelzceļa pasažieris" ir jebkura persona, kas veic braucienu pa dzelzceļu, izņemot vilciena apkalpes locekļus. Negadījumu statistikā ieskaita pasažierus, kas cenšas iekāpt vilcienā, kas kustas, vai izkāpt no tā;

15. "Pasažieru skaits" ir dzelzceļa pasažieru veikto braucienu skaits, kur katrs ceļojums ir definēts kā pārvietošanās no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai ar pārsēšanos no viena dzelzceļa transportlīdzeklī citā vai bez tās. Ja pasažieri izmanto vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, viņus nevajadzētu pieskaitīt vairāk nekā vienu reizi;

16. "Pasažierkilometrs" ir mērvienība, kas atspoguļo viena pasažiera pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

17. "Svars" ir kravu daudzums tonnās (1000 kilogrami). Svaram, kas jāņem vērā, pieskaita papildus pārvesto kravu svaram, iepakojuma svaru un konteineru, maināmo virsbūvju, paliktņu, kā arī to autotransporta līdzekļu svaru, ko kombinētā transporta darbību gaitā pārvadā pa dzelzceļu. Ja kravas pārvadā, izmantojot vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, šo kravu svaru nevajadzētu pieskaitīt vairāk nekā vienu reizi;

18. "Tonnkilometri" ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kas atspoguļo vienas kravas tonnas (1000 kilogrami) pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

19. "Vilciens" ir viens vai vairāki dzelzceļa transportlīdzekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai drezīnas, vai viena drezīna, kas veic ceļu viena pati un kas pārvietojas ar attiecīgu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta sākumpunkta līdz noteiktam beigu punktam. Vienu lokomotīvi, t.i., lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati, neuzskata par sastāvu;

20. "Vilcienkilometrs" ir mērvienība, kas atspoguļo vilciena pārvietošanos par vienu kilometru. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts, ja tas zināms; citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

21. "Sūtījums ar pilnīgi piekrautu vilcienu" ir jebkurš sūtījums, kas iekrauts vienā vai vairākos vagonos, kurus vienā laikā transportē viens nosūtītājs vienā stacijā un kurus sūta tālāk bez izmaiņām vilciena sastāvā uz viena kravas saņēmēja adresi vienā galamērķa stacijā;

22. "Sūtījums ar pilnīgi piekrautu vagonu" ir jebkurš sūtījums, kuram ir nepieciešama ekskluzīva (visa) vagona izmantošana neatkarīgi no tā, vai visa kravnesība ir izmantota vai ne;

23. "LES (20 pēdu ekvivalenta mērvienība)" ir standarta vienība, kurai par pamatu ir 20 pēdu garš (6,10 metri) ISO konteiners, ko izmanto kā satiksmes plūsmu vai pārvadājumu jaudu statistikas mērvienību. Viens standarta 40′ ISO 1. sērijas konteiners atbilst 2 LES konteineriem. Maināmās virsbūves, kas mazākas par 20 pēdām, atbilst 0,75 LES, tās, kas ir no 20 pēdām līdz 40 pēdām lielas, — 1,5 LES, un tās, kas ir lielākas nekā 40 pēdas, — 2,25 LES;

24. "Smags negadījums" ir jebkurš negadījums, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa transportlīdzeklis kustībā un kura rezultātā vismaz viena persona ir gājusi bojā vai ir guvusi smagus miesas bojājumus vai kura rezultātā nopietni kaitēts inventāram, sliedēm, citām iekārtām vai videi vai radušies būtiski satiksmes traucējumi. Negadījumi darbnīcās, noliktavās un novietnēs neietilpst šīs definīcijas jomā;

25. "Negadījums ar smagiem miesas bojājumiem" ir jebkurš negadījums, kurā iesaistīts viens dzelzceļa transportlīdzeklis kustībā un kura rezultātā viena persona ir gājusi bojā vai guvusi smagus miesas bojājumus. Negadījumi darbnīcās, noliktavās un novietnēs neietilpst šīs definīcijas jomā;

26. "Bojā gājusī persona" ir jebkura persona, kas bojā gājusi uzreiz vai mirusi 30 dienu laikā negadījuma rezultātā, izņemot pašnāvības;

27. "Smagus miesas bojājumus guvusī persona" ir jebkura persona, kas guvusi smagus miesas bojājumus un kas ir ievietota slimnīcā ilgāk nekā 24 stundas negadījuma rezultātā, izņemot pašnāvību mēģinājumus;

28. "Negadījums, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem" ir jebkurš negadījums vai notikums, kas jāpaziņo saskaņā ar RID/ADR 1.8.5. iedaļu;

29. "Pašnāvība" ir rīcība ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā iestājas nāve un kuru fiksē un klasificē kompetentā valsts iestāde;

30. "Pašnāvības mēģinājums" ir rīcība ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā rodas smagi miesas bojājumi, bet neiestājas nāve, un kuru fiksē un klasificē kompetentā valsts iestāde."

2. Regulas H pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.

[2] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

H PIELIKUMS

STATISTIKA PAR NEGADĪJUMIEM

Mainīgo lielumu un mērvienību saraksts | negadījumu skaits (H.1, H.2 tabula)bojā gājušo skaits (H.3 tabula)to personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus (H.4 tabula) |

Pārskata periods | Gads |

Biežums | Katrs gads |

Tabulu saraksts ar sadalījumu katrai tabulai | H.1 tabula: smagu negadījumu skaits un to negadījumu skaits, kuros gūti smagi miesas bojājumi (fakultatīvs), pēc negadījuma veidaH.2 tabula: negadījumu skaits, kas saistīti ar bīstamu kravu pārvadājumiemH.3 tabula: bojā gājušo personu skaits, pēc negadījuma veida un pēc personas kategorijasH.4 tabula: to personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus, pēc negadījuma veida un pēc personas kategorijas |

Datu pārsūtīšanas termiņš | Pieci mēneši pēc pārskata perioda beigām |

Pirmais pārskata periods | 2004. gads |

Piezīme | 1.Negadījumu veidus iedala šādi:sadursmes (izņemot avārijas uz dzelzceļa pārbrauktuvēm),noskriešana no sliedēm,negadījumi, kas saistīti ar dzelzceļa pārbrauktuvēm,tādi negadījumi attiecībā uz personām, ko kustībā izraisījusi ritošā daļa,ugunsgrēks ritošajā daļā,citi,kopā.Negadījuma veids attiecas uz sākotnējo negadījumu.2.H.2 tabulai šāds sadalījums:kopējais to negadījumu skaits, kas saistīti vismaz ar vienu dzelzceļa transportlīdzekli, kurš transportē bīstamu kravu, kas noteikta kravu sarakstā K pielikumā,minēto negadījumu skaits, kuros notiek bīstamo kravu noplūde.3.Personu kategorijas iedala šādi:pasažieri,darbinieki (tostarp darbuzņēmēji),citi,kopā.4.Datus H.1 līdz H.4 tabulā sniedz par visiem dzelzceļiem, uz kuriem attiecas šī regula.5.Pirmo piecu šīs regulas piemērošanas gadu laikā dalībvalstis var sniegt šo statistiku atbilstoši savām valstu definīcijām, ja nav pieejami dati, kas atbilst saskaņotajām definīcijām (pieņemtām saskaņā ar 11. panta 2. punktā noteikto procedūru). |

"

--------------------------------------------------