Padomes Regula (EK) Nr. 151/2003

(2003. gada 27. janvāris),

ar ko ievieš galīgo antidempinga ievedmuitas nodokli Krievijas izcelsmes noteikta veida elektriskām loksnēm ar orientētu graudu

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importa dempingu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] ("Pamatregula"), un jo īpaši tās 11. panta 2. un 3. punktu,

pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējā izmeklēšana un spēkā esošie pasākumi

(1) Ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK [2] Komisija ievešanai Kopienā ieviesa galīgo antidempinga ievedmuitas nodokli tām Krievijas izcelsmes noteikta veida elektriskām loksnēm ar orientētu graudu (GOES), kuru KN kodi ir robežās no 72251100 līdz 72261110. Uzliktā antidempinga nodokļa likme bija 40,1 %. Piedāvātā vienošanās saistībā ar šādu importu tika pieņemta.

(2) Paturot prātā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma beigu termiņu, 2002. gada 23. jūliju, Padome ar Regulu (EK) Nr. 963/2002 [3] nolēma, ka antidempinga procedūras, kuras uzsāka atbilstoši Komisijas Lēmumam Nr. 2277/96/EOTK [4] ("Pamatlēmums") un kuras ir vēl spēkā minētajā dienā, ir jāturpina un jāreglamentē ar Pamatregulas noteikumiem, kas stājas spēkā no 2002. gada 24. jūlija. Līdzīgi jebkurus citus antidempinga pasākumus, kas izriet no antidempinga izmeklēšanas, no 2002. gada 24. jūlija reglamentē ar Pamatregulas noteikumiem.

2. Pārskatīšanas prasības

(3) Pēc paziņojuma publicēšanas par to antidempinga pasākumu gaidāmo izbeigšanu, kas ir spēkā attiecībā uz Krievijas izcelsmes GOES importu [5], Komisija saņēma pieprasījumu par pasākumu pārskatīšanu, ievērojot Pamatlēmuma 11. panta 2. punktu.

(4) Minēto pieprasījumu iesniedza Eiropas dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācija (Eurofer) (pieprasītājs) to ražotāju labā, kas pārstāv lielāko daļu Kopienas attiecīgā produkta ražotājus. Pieprasījumu pamatoja ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un kaitējuma turpināšanos un/vai atkārtošanos Kopienas rūpniecībā.

(5) Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, konstatējot, ka ir pietiekams pamatojums uzsākt pārskatīšanu, Komisija uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu [6] OV C 53, 20.2.2001., 13. lpp..

(6) Tajā pašā laikā Komisija, saskaņā ar 11. panta 3. punktu, pēc savas ierosmes nolēma sākt izmeklēšanu, lai pārbaudītu pasākumu veida lietderību [7] OV C 53, 20.2.2001., 13. lpp.. Izmeklēšanas laikā Komisija saņēma tirgus ekonomikas režīma (MET) atjaunošanas pieprasījumus no "Viz Stal" un "Novolipetsk Iron and Steel Corporation" saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu. Šie pieprasījumi pamatojās uz to, ka attiecīgie ražotāji eksportētāji tagad ir izpildījuši minētās Regulas prasības, kā rezultātā viņu ražojumu dempinga starpība ir būtiski samazinājusies. Tirgus ekonomikas režīma pieprasījumu rezultātā Komisija saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt īpašus starpposma pārskatus, kas pēc darbības jomas attiecas tikai uz šo ražotāju eksportētāju dempingu. Tāpēc šajā posmā tiek uzskatīts par lietderīgu lemt tikai pēc pārskatīšanas, kas saistīta ar pasākumu termiņa izbeigšanos (kuru uzsāka 2001. gada 20. februārī). Kaut arī starpposma pārskats ir ierobežots noteikt tikai pasākumu formu, to savienos ar tirgus ekonomikas režīma pārskatīšanu, līdz ar to ņemot vērā eksportētāju tā brīža ekonomiskos apstākļus.

3. Pašreizējā izmeklēšana

a) Kārtība

(7) Komisija oficiāli informēja par pārskatīšanas uzsākšanu Kopienas ražotājus, kas pieprasīja pārskatīšanu, importētājus, piegādātājus un lietotājus, par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjus, un deva ieinteresētajām Pusēm iespēju paust savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

b) Ieinteresētās Puses un pārbaudes apmeklējumi

(8) Komisija nosūtīja anketas Pusēm, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un visiem zināmiem attiecīgo ražojumu izgatavotājiem Brazīlijā, Čehijas Republikā, Indijā, Japānā, Korejas Republikā, Polijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, uzskatot šīs valstis par pašreizējai izmeklēšanai analogām valstīm. Komisija saņēma atbildes no četriem Kopienas ražotājiem, kuri pieprasīja pārskatīšanu, diviem ražotājiem eksportētājiem Krievijā, viena piegādātāja un no 10 lietotāju uzņēmumiem Kopienā. Turklāt uz aptaujas anketu atbildēja arī divi importētāji Kopienā, kuri bija saistīti ar vienu no ražotājiem eksportētājiem Krievijā. Visbeidzot uz aptaujas anketu atbildēja viens GOES ražotājs Brazīlijā.

(9) Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes veica turpmāk norādītajos uzņēmumos.

Kopienas ražotāji, kas pieprasīja atkārtotu izskatīšanu:

- Acciai Speciali Terni SpA, Terni, Itālija,

- EBG Gesellschaft für elektromagnetische Werkstoffe mbH, Gelzenkirhena, Vācija,

- Orb Electrical Steels Limited, Ņūporta, Apvienotā Karaliste

- Ugo SA, Izberga, Francija.

Piegādātājs:

- Thyssen Krupp Stahl AG, Dīsburga, Vācija.

Lietotāji:

- Alstom T & D SA, Sentkvīna, Francija,

- Blum GmbH, Faiingene, Vācija.

Ražotāji eksportētāji Krievijā:

- Novolipetsk Iron and Steel Corporation (NLMK), Lipetska.

- VIZ STAL, Jekaterinburga.

Citi sadarbības uzņēmumi trešās valstīs:

- Duferco Investment SA, Lugāno, Šveice (importa koordinators, kas ietilpst Duferco Group).

Analogās valsts ražotājs:

- ACESITA SA, Sanpaulu, Timoteu, Brazīlija.

(10) Uzņēmumi, kas sadarbojās izmeklēšanā, bet kuri netika apmeklēti.

Lietotāji:

- Alstom T & D SA, Lepetitkevilī, Francija,

- Brush Transformers Limited, Lāfbero, Apvienotā Karaliste,

- Cogent Power Ltd, Bilstouna, Apvienotā Karaliste,

- France Transfo SA, Mezjēralesmeca, Francija,

- Hawker Siddeley Power Transformers Limited, Londona, Apvienotā Karaliste,

- Société Nouvelle Transfix SA, Tulona, Francija,

- South Wales Transformers Limited, Blekvuda, Apvienotā Karaliste,

- Surahammars Bruks AB, Sūrahammara, Zviedrija.

(11) Visas ieinteresētās Puses tika informētas par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem, plānoja ieteikt pasākumu saglabāšanu. Tām arī deva laiku, kurā tās, pēc minētās informācijas saņemšanas, varēja aizstāvēt savas intereses. Pušu piezīmes ņēma vērā, un vajadzības gadījumā izdarīja izmaiņas secinājumos.

c) Izmeklēšanas laika posms

(12) Izmeklēšanas laika posms (IP), kurā izmeklēja dempinga un zaudējumu turpināšanos un/vai atkārtošanos, bija no 2000. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim. Tendenču izpēte saistībā ar zaudējumu turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laika posmu no 1997. gada līdz IP beigām (analizētais laika posms).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(13) Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, tas ir, Krievijas izcelsmes auksti velmētas elektrotehniskā silīcijtērauda loksnes un sloksnes ar orientētu graudu ar platumu virs 500 mm, kuru KN kods ir 72251100 un 72261110 robežās. Šo ražojumu izmanto elektromagnētiskās ierīcēs un tādās iekārtās kā spēka un sadales transformatori.

(14) GOES diezgan sarežģītajā ražošanas procesā graudu daļiņas tiek orientētas vienādi loksnes vai sloksnes griešanās virzienā, lai veicinātu ļoti efektīvu magnētiskā lauka rašanos. Attiecīgajam ražojumam jāatbilst specifikācijām, kuras nosaka magnētiskā indukcija, uzkrāšanas koeficients, kā arī atkārtotas uzmagnetizēšanas zudumu pieļaujamais līmenis. Parasti ražojuma abas puses pārklāj ar plānu izolējošu pārklājumu.

2. Līdzīgi ražojumi

(15) GOES, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražotāji, kas pieprasa pārskatīšanu, un GOES, ko ražo Krievijā un eksportētāji ražotāji pārdod Kopienā, ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Ir arī noskaidrots, ka GOES, ko ražo un pārdod vietējā tirgū trešā valstī ar tirgus ekonomiku (analogā valstī), tas ir, Brazīlijā (skat. apsvērumus no 20 līdz 28), ir tādas pašas svarīgākās fizikālās un tehniskās īpašības kā GOES, ko ražo Krievijā un eksportē uz Kopienu. Tāpēc Pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie tika uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

C. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Iepriekšējas piezīmes

(16) Saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu, veikto pasākumu izbeigšanas pārskatīšanas mērķis ir noteikt, vai izmeklēšanas laika posmā dominēja dempings un vai pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(17) Šajā sakarā tika pārbaudīti šajā izmeklēšanas laika posmā uz Kopienu eksportētie daudzumi. Sākotnējā izmeklēšanas laika posmā Krievijas GOES eksporta daļa Kopienas tirgū sasniedza 7,4 % no Kopienas patēriņa, kamēr Krievijas GOES eksporta daļa Kopienā pašreizējā izmeklēšanas laika posmā bija 2,2 % apmērā. Tas joprojām ir būtisks, tas ir, ievērojami pārsniedz de minimis robežu, kas noteikta Pamatregulas 5. panta 7. punktā.

(18) Pašreizējā procesa laikā sadarbības līmenis bija augsts. Abi zināmie Krievijas ražotāji eksportētāji sadarbojās un piedalījās Komisijas aptaujā. Abu uzņēmumu atbildes pārbaudīja uz vietas.

2. Dempinga turpināšanās iespējamība

(19) Attiecībā uz dempinga iespējamo turpināšanos, izpētīja, vai eksportā no Krievijas pašlaik izmanto dempingu. Tas tika darīts tāpēc, ka gadījumā, ja arī pašlaik notiek dempings, tas varētu būt nopietns signāls tam, ka imports par dempinga cenām varētu nākotnē turpināties un pieaugt, ja antidempinga pasākumus neveiktu arī turpmāk.

a) Analoga valsts

(20) Dempinga starpība, ko aprēķināja sākotnējā izmeklēšanā, parādīja atsevišķu valsts vienoto starpību attiecībā uz Krievijas izcelsmes GOES importu Kopienā. Saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu, izmantoja tās pašas metodes, ko sākotnējā izmeklēšanā. Attiecīgi noteica normālvērtību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta atbilstošā analogā valstī.

(21) Sākotnējā izmeklēšanā par atbilstošu analogo valsti izvēlējās Brazīliju. Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu bija norādīts, ka arī pašreizējā izmeklēšanā Komisija par analogo valsti paredzējusi izmantot Brazīliju.

(22) Viens eksportētājs ražotājs iebilda, ka tiek izvēlēta Brazīlija, sakot, ka GOES Čehijas Republikas un Polijas vietējais tirgus būtu līdzīgāks Krievijas tirgum.

(23) Cits ražotājs eksportētājs iebilda, ka tiek izvēlēta Brazīlija, sakot, ka Brazīlijas vietējā tirgus konkurence ir zema, jo attiecīgo produktu ražo tikai viens ražotājs.

(24) Komisija, kā minēts 8. apsvērumā, nosūtīja anketas visiem zināmiem attiecīgā produkta ražotājiem citās trešās valstīs, ieskaitot Čehijas Republiku un Poliju. Šos ražotājus uzaicināja sadarboties pašreizējā procesā un informēt par GOES ražošanu un pārdošanas apjomiem vietējā tirgū. Tomēr neviens no šiem ražotājiem nevēlējās sniegt šādu informāciju un sadarboties pašreizējā izmeklēšanā.

(25) Tāpēc ir jāatzīmē, ka, lai gan izmeklēšana apstiprināja tikai viena GOES ražotāja pastāvēšanu Brazīlijā, no citiem ražotājiem jebkurā citā potenciālā analogā valstī netika sagaidīta sadarbība. Tāpēc Brazīlijas ražotāja sniegtā informācija tika uzskatīta par labāko un uzticamāko no iegūstamajām normālvērtības noteikšanai.

(26) Līdzīgi pirmais minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka abu piedāvāto valstu, Čehijas Republikas un Polijas, nesadarbošanās gadījumā jāizmanto šo valstu attiecīgā ražojuma eksporta cenas Kopienā, lai noteiktu normālvērtību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu. Tomēr nesadarbošanās dēļ eksporta cenu faktisko un pārbaudīto skaitļu vietā būtu jāpamatojas uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem. Šajā sakarā tika uzskatīts, ka Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu izmantošana dotu ne tik precīzus rezultātus, ņemot vērā faktu, ka eksporta cenas tiek fiksētas vispārīgi, neievērojot atšķirības, kas ietekmē eksporta cenu, piemēram, atšķirīgas ražojumu īpašības vai tirdzniecības līmeni. Tā kā ražotājs Brazīlijā sadarbojās pašreizējā izmeklēšanā, tika uzskatīts par piemērotāku izmantot faktiskus, apstiprinātus šī ražotāja datus, kā rezultātā tika iegūti precīzāki dati. Attiecīgi bija jānoraida Čehijas Republikas vai Polijas izmantošana.

(27) Turklāt tika atklāts, ka ražošanas apjoms un ražošanas process Brazīlijā ir salīdzināmi ar Krievijas ražošanas apjomu un procesu. Protams, ražošanas process ir praktiski vienāds visā pasaulē. Kā minēts 15. apsvērumā, tika konstatēts, ka ražotais un Brazīlijas vietējā tirgū pārdotais ražojums ir līdzīgs GOES, kuru ražo Krievijā un eksportē uz Kopienu. Turklāt Brazīlijas vietējā tirgus GOES cenas bija reprezentatīvas, salīdzinot ar Krievijas eksportu uz Kopienu. Brazīliju izmantoja arī par analogo valsti sākotnējā izpētē.

(28) Līdz ar to Komisijai nebija pamata ticēt, ka Brazīlijas izvēle nebija piemērota. Apsverot iepriekš minēto un tā kā nebija iebildumu, par piemērotāko analogo valsti izvēlējās Brazīliju.

b) Normālvērtība

(29) Saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu tika novērtēts, vai GOES noiets Brazīlijas iekšējā tirgū attiecībā uz cenu ir uzskatāms par parastu tirdzniecības apriti. Šim nolūkam Komisija pārbaudīja, vai noiets iekšējā tirgū deva peļņu. Šim nolūkam produkcijas vienības pilnas ražošanas izmaksas izmeklēšanas laika posmā salīdzināja ar vidējo vienības pārdošanas cenu izmeklēšanas laika posmā. Tika konstatēts, ka viss pārdotais apjoms ir devis peļņu. Izmeklēšanā arī konstatēja, ka viss apjoms pārdots neatkarīgiem klientiem. Tāpēc GOES normālvērtības noteikšanai tika izmantotas Brazīlijas vietējā tirgus neatkarīgu klientu parastajā tirdzniecības apritē maksātās vai maksājamās cenas, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 1. punktu.

c) Eksporta cena

(30) Sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās trīs eksportētāji/ražotāji, no kuriem viens bija tirgotājs. Pašreizējā izmeklēšana atklāja, ka tirgotājs ir pārtraucis attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu pirms pašreizējā IP. Tāpēc pašreizējās izmeklēšanas eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju no pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem no Krievijas, kuri sadarbojās.

(31) Viens no šiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu ar divu neatkarīgu tirgotāju starpniecību, kuri iesaistījās tikai atkārtotu rēķinu nosūtīšanā tiešiem lietotājiem Kopienā un citām trešām valstīm. Šim ražotājam eksportētājam eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, ko maksā pirmie neatkarīgie klienti, tas ir, nesaistīti tirgotāji. Tādējādi eksporta cenas noteica, ņemot vērā cenas, ko faktiski maksāja vai kas ir maksājamas par attiecīgo ražojumu, pārdodot eksportam Kopienā, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(32) Otrs Krievijas ražotājs lielā mērā bija Šveices saistītās kontrolakciju/tirdzniecības sabiedrības īpašumā un kontrolē. Viss eksports notika ar Šveices sabiedrības starpniecību, kas to tālāk pārdeva diviem saistītiem klientiem Kopienā, kuri attiecīgos ražojumus pārdeva tālāk gala patērētājiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenas veidoja, izmantojot tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(33) Turklāt saistītā uzņēmējsabiedrība Šveicē importēja attiecīgo ražojumu Kopienā ar tās divu Kopienā dibinātu importētājuzņēmumu starpniecību. Šī uzņēmējsabiedrība veica tirgotāja funkciju, un tādēļ eksporta cenu koriģēja, atņemot no eksporta cenas komisijas maksu, lai ņemtu vērā šīs uzņēmējsabiedrības veiktās funkcijas. Attiecībā uz diviem saistītajiem importētājiem Kopienā tika atņemtas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. Turklāt par katru iesaistīto saistīto importētāju Kopienā tika atņemta saprātīga peļņas norma. Tā kā procesā nepiedalījās neviens nesaistīts importētājs un nebija citas ticamākas informācijas, 5 % peļņas norma tika noteikta kā saprātīga.

(34) Sākotnējās izmeklēšanas laikā iepriekš minētais ražotājs eksportētājs nebija saistīts ar nevienu importētāju Kopienā vai trešās valstīs un tāpēc eksporta cenu sākotnēji noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām, saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 8. punktu.

d) Salīdzinājums

(35) Lai panāktu pareizu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, ņēma vērā to faktoru atšķirības, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(36) Šajā sakarā tika atklāts, ka GOES, ko ražoja un pārdeva Brazīlijā, bija nedaudz atšķirīgi raksturlielumi attiecībā uz biezumu un maksimālo magnētisko zudumu pie noteiktiem īpašiem elektrības nosacījumiem. Tādēļ ņēma vērā nelielās fizikālās atšķirības starp GOES, kuru pārdod Brazīlijas vietējā tirgū un to, kuru eksportē no Krievijas Kopienā, un veica korekcijas. Turklāt koriģēja izvedmuitas nodokļus un attiecībā uz nesaistītu Krievijas ražotāju eksportētāju – arī kredīta izmaksas, jo tās ietekmēja novērtētās eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem.

e) Dempinga starpība

(37) Vidējo svērto parasto vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Salīdzinājums liecināja, ka GOES eksportam no Krievijas uz Kopienu izmeklēšanas laika posmā raksturīga ievērojama dempinga starpība. Dempinga starpība ir summa, par kādu parastā vērtība pārsniedz cenu eksportam uz Kopienu. Vienotā valsts vidējā svērtā apjoma dempinga starpība sasniedza 80 % un tādējādi bija pat nedaudz augstāka nekā dempinga starpība, ko atklāja sākotnējā izmeklēšanā.

3. Importa izmaiņas, beidzoties aizsardzības pasākumu termiņam

(38) Tika arī izmeklēts, kā varētu mainīties GOES imports no Krievijas, beidzoties aizsardzības pasākumu termiņam. Šajā nolūkā tika pārbaudīts eksports uz Kopienu un trešām valstīm, kā arī vietējais tirgus. Tika pievērsta uzmanība arī Krievijas ražotāju eksportētāju cenu režīmam dažādos tirgos.

a) Eksporta uz Kopienu apjoma un cenu attīstība

(39) Kā minēts iepriekš 1. apsvērumā, Kopiena pieņēma Krievijas ražotāju eksportētāju sākotnējā izmeklēšanā piedāvāto vienošanos. Vienošanās sastāvēja galvenokārt no ikgadējiem apjoma ierobežojumiem, tas ir, attiecīgā ražojuma eksporta apjomu pēc galīgo pasākumu noteikšanas ierobežoja ar fiksētu maksimālo robežu, ko noteica vienošanās. Neraugoties uz šo vienošanos un faktu, ka eksporta apjoms palika nemainīgs, tas joprojām turpinājās pa dempinga cenām. Tāpēc nebija pamata ticēt, ka gadījumā, ja atceltu spēkā esošos pasākumus, cenas paceltos virs dempinga līmeņa. Turpretim bez kvotas ierobežojuma importa apjoms Kopienā visticamāk nozīmīgi pieaugtu, kas visticamāk novestu pie tālāka negatīva spiediena uz cenām.

b) Pārdošanas apjoma un cenu veidošanās vietējā tirgū un trešo valstu tirgos

(40) Tika konstatēts, ka lielākā daļa eksporta visticamāk tiek virzīta uz Kopienu atšķirīga cenu līmeņa dēļ attiecīgajos tirgos. Turklāt tika konstatēts, ka ir ierobežota pieeja vairumam potenciālo eksporta tirgu ievērojami augsto muitas tarifu dēļ. Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, eksports uz trešām valstīm pārsniedza eksportu uz Kopienu un pārdošanas apjomus vietējā tirgū izmeklēšanas laika posmā. Turklāt pēdējā eiro vērtības celšanās padara eksportu uz Kopienu pievilcīgāku nekā eksportu uz trešām valstīm. Visi šie faktori norāda uz to, ka jebkāds eksporta apjomu pieaugums visdrīzāk tiks virzīts uz Kopienas tirgu, ja izmeklēšanas noteiktos pasākumus atceltu.

(41) Pārdošana Krievijas vietējā tirgū un eksports uz trešām valstīm kopš 1997. gada ir pieaudzis, kamēr eksports uz Kopienu ir samazinājies pēc tam, kad pret to tika noteikti antidempinga pasākumi, un ir palicis stabils ļoti zemā līmenī vienošanās dēļ. Lai gan pieprasījums Krievijas iekšējā tirgū ir pieaudzis kopš 1997. gada, tomēr vienmēr ir bijis pārāk vājš, lai absorbētu Krievijas ražotāju eksportētāju saražoto apjomu. Kopējais Krievijas iekšējā tirgus apjoms ir bijis daudz zemāks par kopējo eksporta apjomu (uz visām valstīm). Kā minēts turpmāk 82. apsvērumā, Krievijas ražotāji palielināja ražošanas jaudas analizētā laika posmā, kas pašreizējā izmeklēšanas laika posmā ir novedis pie nozīmīgām neizmantotām jaudām un uzkrātiem krājumiem. Ja pasākumus atceltu, lielākā daļa no pieejamiem krājumiem visticamāk tiktu eksportēta uz Kopienu. Turklāt, ņemot vērā augsto neizmantoto jaudu līmeni, Krievijas ražotāji varētu viegli turpināt palielināt ražošanas apjomus līdz līmenim, kādu varētu absorbēt vietējais tirgus vai citi potenciālie trešo valstu tirgi. Kā minēts turpmāk 82. apsvērumā, izmeklēšanas laika posmā sasniegtā jauda ir līmenī, kas ir pietiekams, lai apmierinātu visu Kopienas pieprasījumu pēc GOES. Tāpēc ir pamatoti secināt, ka nākotnē eksporta apjoms pieaugtu, jo īpaši uz Kopienu, ja pieeja tirgum būtu brīva pasākumu termiņa paiešanas dēļ.

(42) Kā minēts turpmāk 83. apsvērumā, Krievijas GOES ražotāji Eiropas Kopienā ir labi attīstījuši pārdošanas tīklu, kas atvieglina attiecīgā ražojuma pārdošanu un izplatīšanu Kopienas tirgū.

(43) Attiecīgi, ja pasākumi tiek atcelti un šā iemesla dēļ iespējamā piegāde, Kopienā ir paredzams importa pieaugums, kā rezultātā var pamatoti sagaidīt, ka cenas turpinās kristies, ja pasākumus atcels.

4. Secinājums par dempinga turpināšanās iespējamību

(44) Izmeklēšanas laika posmā no Krievijas importēto GOES joprojām pārdeva par dempinga cenām, neraugoties uz noteiktajiem pasākumiem. Konstatēts, ka dempings turpinājās, un ir ļoti iespējams, ka tas arī turpināsies, antidempinga pasākumiem beidzoties. Turklāt ir ļoti iespējams, ka tad ievērojami palielināsies Krievijas GOES eksporta apjoms uz Kopienu un, pārtraucot antidempinga pasākumus, ļoti iespējams, ka šā importa papildu apjoma cenas ievērojami pazemināsies.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(45) Kopienas četri ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā, pārstāv 100 % Kopienas kopējās GOES produkcijas izmeklēšanas laika posmā. Tādējādi tie veido attiecīgo Kopienas ražošanas nozari Pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES STĀVOKLIS

1. Kopienas patēriņš

(46) Kopienas patēriņu aprēķināja, saskaitot visu Kopienas ražotāju kopējo pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un kopējo importa apjomu, ko paziņo Eiropas Kopienu Statistikas birojs vai Krievijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas.

(47) Pamatojoties uz to, Kopienas patēriņš tonnās no 1997. gada līdz 1999. gadam palielinājās par 5 % – no apmēram

186000

līdz attiecīgi

195500

tonnām. Pēc tam tas samazinājās par 4,9 % un sasniedza

186000

tonnas izmeklēšanas laika posmā. Konkrēti dati ir šādi.

Patēriņš | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

tonnās | 186087 | 183648 | 195601 | 186220 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 99 | 105 | 100 |

2. Imports no Krievijas

Importa apjoms

(48) Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiemun ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, iesniegtajiem datiem, importa apjoms no Krievijas bija robežās no apmēram

3750

tonnām līdz

6701

tonnām analizētā laika posmā. Konkrēti importa dati ir šādi.

Apjoms | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

tonnās | 5238 | 6701 | 5899 | 3750 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 128 | 113 | 72 |

Importa tirgus daļa

(49) Krievijas importa tirgus daļa reģionā analizētajā laika posmā palielinājās no 2 % līdz 3,6 %.

Krievijas ražojumu kvalitātes uzlabojums un Krievijas eksportētāju cenu veidošanas režīms

(50) Sākotnējā izmeklēšanā Krievijas GOES pārdeva Kopienas tirgū būtiskos daudzumos kā otrās šķiras preces nepietiekamas kvalitātes dēļ. Tas Komisiju rosināja ieviest cenu labojumus, novērtējot cenu samazinājumu un zaudējumu novēršanas robežu. Līdz ar Krievijas ražotāju veiktajām investīcijām ražotņu uzlabošanā GOES, ko pašreiz importē no Krievijas, ir lielā vairumā gadījumu pirmās kategorijas materiāls.

(51) Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja skaitļiem, importa cenas strauji samazinājās no 954 eiro par tonnu 1997. gadā līdz 862 eiro par tonnu 1998. gadā un 741 eiro par tonnu 1999. gadā; samazinājums par vairāk nekā 200 eiro par tonnu absolūtā izteiksmē divu gadu laikā. Pēc tam cenas atkal cēlās, sasniedzot 860 eiro par tonnu 2000. gadā, kas joprojām bija zemāks līmenis (par aptuveni 10 %) salīdzinājumā ar 1997. gadā sasniegto. Konkrēti dati ir šādi:

Vienības cena/imports | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

eiro par tonnu | 954 | 862 | 741 | 860 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 90 | 78 | 90 |

(52) Komisija salīdzināja arī Krievijas importa cenas, kuras ieguva no aptaujas atbildēm (CIF cena), ar cenām, ko Kopienas uzņēmumi prasa par tādu pašu ražojumu (ražotāja cena). Lai ņemtu vērā GOES atšķirības ražojumiem, kurus pārdod Kopienas uzņēmumi un kurus importē no Krievijas, tos iedalīja kategorijās, atbilstoši to biezumam un maksimālajam magnētiskam zudumam pie noteiktiemīpašiem elektrības nosacījumiem. Tad līdzīgos tirgus nosacījumos katrai atsevišķai kategorijai salīdzināja vidējo svērto pārdošanas cenu importētajiem ražojumiem ar atbilstošo Kopienas uzņēmumu ražojumu cenu. Pamatojoties uz to, Krievijas importa cena izrādījās ievērojami zemāka par Kopienas ražotāju cenu.

3. Imports no citām trešām valstīm

(53) GOES kopējais importa apjoms no visām citām trešām valstīm, izņemot Krieviju, analizētā laika posmā samazinājās no apmēram 44300 tonnām 1997. gadā līdz apmēram 38600 tonnām izmeklēšanas laika posmā. Būtisks šī importa daudzums bija vai nu no Japānas, vai Eiropas Kopienu Statistikas birojs to klasificēja kā "slepenas izcelsmes preces". Komisija pārbaudīja, ka šī slepenā importa izcelsme nav Krievijā. Pārējais imports bija galvenokārt no Polijas vai Čehijas Republikas. Analizētā laika posmā imports no Polijas mainījās no minimālā apjoma, aptuveni 1600 tonnām 1999. gadā, līdz maksimālajam, aptuveni 4800 tonnām izmeklēšanas laika posmā. Imports no Čehijas Republikas visā analizētā laika posmā strauji samazinājās no aptuveni 7000 tonnām 1997. gadā līdz mazāk par 2000 tonnām izmeklēšanas laika posmā.

(54) Izmeklēšanas laika posmā trešo valstu, izņemot Krieviju, importa tirgus daļa pieauga līdz 20,7 procentiem, Japānā – 11,2 %, Polijā – 2,6 % un Čehijas Republikā – 1,1 %. Importa tirgus daļa ar slepenu izcelsmi sasniedza 4,7 % izmeklēšanas laika posmā.

(55) Japānas importa un "slepenas izcelsmes" importa cenas, kā arī cenas importam no citiem avotiem bija ievērojami augstākas nekā Kopienas ražotāju cenas.

(56) Sekojot tendencei, kas ir līdzīga novērotajai attiecībā uz Kopienas ražotāju cenām Kopienas tirgū (skat. 58. apsvērumu), Polijas importa cenas samazinājās no 1997. gada līdz 1999. gadam un tad nedaudz pieauga izmeklēšanas laika posmā, sasniedzot līmeni, kas joprojām bija zem 1997. gada līmeņa. Šīs cenas bija nedaudz zemākas par Kopienas ražotāju cenām, bet ievērojami augstākas nekā Krievijas importa cenas.

(57) Čehijas Republikas importa cenas palika vairāk vai mazāk stabilas līmenī, kas ir zemāks par Kopienas ražotāju cenu līmeni un Polijas importu, bet augstāks nekā Krievijas importam tajā pašā gadā.

(58) Konkrēti dati par apjomu (tonnās) un cenām (eiro par tonnu) importam no trešām valstīm, izņemot Krieviju, ir šādi:

Citas trešās valstis | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Japāna

Apjoms | 15357 | 10730 | 15109 | 20859 |

Cenas | 1324 | 1428 | 1362 | 1348 |

Slepenas izcelsmes

Apjoms | 18774 | 19303 | 18200 | 8801 |

Cenas | 1386 | 1471 | 1390 | 1359 |

Polija

Apjoms | 2455 | 3224 | 1588 | 4863 |

Cenas | 1101 | 1027 | 994 | 1070 |

Čehijas Republika

Apjoms | 7038 | 5540 | 2724 | 1964 |

Cenas | 929 | 928 | 923 | 959 |

Citi

Apjoms | 676 | 1718 | 1800 | 2121 |

Cenas | 1739 | 1577 | 1481 | 1484 |

Kopā

Apjoms | 44300 | 40515 | 39421 | 38608 |

Cenas | 1282 | 1355 | 1335 | 1303 |

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšana

(59) Ņemot vērā, ka sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka starp 1990. gadu un izmeklēšanas laika posma beigām (1994. gada aprīļa beigas) Kopienas ražošanas nozare cieta materiālus zaudējumus, kas galvenokārt sastāvēja no noieta samazināšanās, kā rezultātā tika zaudēta tirgus daļa, kā arī piedzīvota cenu samazināšanās. Šie faktori kopā izraisīja peļņas samazināšanos un vispārējus finanšu zaudējumus.

(60) Kopš pašreizējo antidempinga pasākumu ieviešanas Kopienas ražošanas nozarē ir īstenota pārstrukturēšanas programma, lai saglabātu tās konkurētspēju. Pēc Komisijas 1999. gada 8. oktobrī apstiprinātās apvienošanās [8] trīs no četriem Kopienas ražotājiem kļuva par Thyssen Krupp tērauda grupas dalībniekiem.

Ražošana un krājumi

(61) GOES

ražošana nedaudz samazinājās no 1997. gada līdz 1998. gadam un tad pieauga izmeklēšanas laika posmā līdz

220000

tonnām. Analizētajā laika posmā tas veido 3 % pieaugumu. Konkrēti dati ir šādi:

Ražošana | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

tonnās | 212891 | 211655 | 220734 | 220176 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 99 | 104 | 103 |

(62) Ņemot vērā to, ka Kopienas nozare galvenokārt izmantoja "ražošana pēc pasūtījuma" sistēmu, kas nodrošināja minimālu uzkrājumu līmeni, tāpēc uzskata, ka uzkrājumu līmeņa veidošanās nav attiecīgs faktors, pēc kura var vērtēt Kopienas nozares stāvokli. Protams, krājumi parasti veidojās no precēm, kuras vajadzēja tikai nogādāt pircējiem, kuri tās jau bija pasūtījuši.

Jauda

(63) Tā kā ražotnes, kurās ražo GOES, tiek izmantotas arī citu produktu ražošanai, nebija ne iespējams ne saprātīgi panākt jaudu un tās izmantošanu, kas īpaši saistīta ar attiecīgo produktu.

(64) Tomēr kopējā jaudas līmeņa GOES un citu produktu ražošanai novērtējums parādīja, ka Kopienas nozarē arvien bija neizmantota jauda, kas ļautu ražot GOES lielākos daudzumos.

Pārdošana

(65) GOES

pārdošanas apjomi Kopienas tirgū pieauga aptuveni par 10 % no 1997./1998. gada līdz 1999. gadam no aptuveni

136500

tonnām 1997. gadā un 1998. gadā līdz aptuveni

150000

tonnām 1999. gadā. Pārdošanas apjomi strauji samazinājās paralēli Kopienas patēriņam par aptuveni 5 % izmeklēšanas laika posmā līdz mazāk nekā

144000

tonnām. Konkrēti dati ir šādi:

Pārdošanas apjomi | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

tonnās | 136549 | 136432 | 150281 | 143862 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 100 | 110 | 105 |

Tirgus daļa

(66) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa pieauga par 3,4 procenta punktiem no 73,4 % 1997. gadā līdz 76,8 %1999. gadā, izmeklēšanas laika posmā pieauga vēl nedaudz līdz 77,3 %, sasniedzot tajā gadā 0,5 procentu punktu papildu pieaugumu. Konkrēti dati ir šādi:

Tirgus daļa | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

procentos | 73,4 | 74,3 | 76,8 | 77,3 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 101 | 105 | 105 |

Cenas

(67) Kopienas ražošanas nozares cenas Kopienas tirgū veidojāsšādi:

Vienības cena | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

eiro par tonnu | 1140 | 1122 | 1044 | 1089 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 98 | 92 | 96 |

(68) GOES cenas Kopienā samazinājās par aptuveni 8 % no 1997. gada līdz 1999. gadam no 1140 eiro par tonnu 1997. gadā līdz 1044 eiro par tonnu 1999. gadā, sasniedzot kopējo samazinājumu absolūtos skaitļos aptuveni 100 eiro par tonnu tikai divos gados. Šis samazinājums ir jāaplūko, ievērojot pasaules tērauda tirgus kopējo nestabilitāti, kas noveda pie vispārēja cenu līmeņa samazinājuma tērauda ražojumiem 1998./1999. gadā. Taču, ņemot vērā to, ka Krievijas importa cenas bija viszemākās analizētajā laika posmā (skat., 51. un 58. apsvērumu), ir skaidrs, ka Krievijas importa cenas šajā laika posmā radīja negatīvu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām.

Rentabilitāte

(69) Kopējā Kopienas ražošanas nozares noieta rentabilitāte Kopienas tirgū samazinājās analizētajā laika posmā šādi:

Rentabilitāte | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

procentos | 2,6 | 4,3 | 1,7 | 1,8 |

(70) Ņemot vērā ražošanas procesa sarežģītības pakāpi, kas ir nepieciešama GOES ražošanai, 8 % peļņu uzskatīja par saprātīgu šai ražošanas nozarei, lai saglabātu tās dzīvotspēju. Līmeni, ko sasniedza 1997. gadā, nevar uzskatīt par reprezentatīvu, jo tajā gadā to ietekmēja galvenokārt lielie finanšu zaudējumi, ko reģistrēja vienam Kopienas ražotājam, kuram radās grūtības ar izejmateriālu piegādi. Tajā pašā gadā visu citu Kopienas ražotāju reģistrētā peļņa bija vidēji apmēram 8 %, kas ir apmierinoši. Attiecībā uz peļņas attīstību un tās samazināšanos no 1998. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, tiek norādīts uz skaidrojumu, kas sniegts 77. un 80. apsvērumā.

Naudas plūsma, spēja palielināt kapitālu un algas

(71) Naudas plūsma un algas veidojās šādi:

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Naudas plūsma | Nav reģistrēta | 100 | 80 | 103 |

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Algas | 100 | 98 | 94 | 103 |

Analizētā laika posmā netika konstatētas īpašas problēmas saistībā ar spēju piesaistīt kapitālu. Jāatceras, ka trīs no Kopienas ražotājiem pieder lielākai uzņēmumu grupai.

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(72) Kopā ar apjomīgo uzsākto pārstrukturēšanas programmu Kopienas ražošanas nozare veica nozīmīgus ieguldījumus, lai racionalizētu ražošanu un pārdošanu.

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Ienākums no ieguldījumiem (%) | Nav reģistrēts | 12,2 | 4,0 | 3,6 |

Produktivitāte un nodarbinātība

(73) Konkrēti dati par produktivitāti un nodarbinātību bija šādi:

1997. gada indekss = 100 | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Produktivitāte | 100 | 106 | 115 | 115 |

Darbinieku skaits | 100 | 94 | 90 | 90 |

(74) Lielu Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšanas apjomu dēļ, kura notika pēc pašreiz izskatāmo antidempinga pasākumu ieviešanas, kopējā produktivitāte analizētajā laika posmā uzlabojās par 15 %.

(75) Pārstrukturēšanas laikā nodarbināto skaitu samazināja par 10 %.

Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(76) Kopienas ražošanas nozare bija ļoti aktīva trešo valstu tirgos, eksportējot uz tiem aptuveni vienu trešdaļu tās

GOES

ražojumu. Tas parāda, ka šī nozare ir labi izveidota un ir spējīga izturēt konkurenci globālā mērogā. Piedzīvojot pasaules tērauda krīzi, Kopienas eksports samazinājās par 7 % no

78000

tonnām 1997. gadā līdz aptuveni

73000

tonnām 1999. gadā un pēc tam pieauga līdz aptuveni

76000

tonnām pārbaudes laika posmā. Konkrēti dati par Kopienas ražošanas nozares eksporta apjomu bija šādi:

Eksports | | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 (IP) |

Apjoms tonnās | 78209 | 73774 | 72961 | 76345 |

attiecībā pret 1997. gadu, procentos | 100 | 94 | 93 | 98 |

Dempinga apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(77) Attiecībā uz ietekmi, kādu izmeklēšanas laika posmā konstatētā faktiskā dempinga starpība atstāja uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ir jānorāda, ka Krievijas gadījumā starpība ir augstāka nekā tika atklāts sākotnējā izmeklēšanas laika posmā (skat. 37. apsvērumu). Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nedaudz uzlabojās pēc aizsardzības pasākumu ieviešanas, bet tā nav pilnībā atguvusies. Tāpēc aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā pašreizējā izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ietekme būtu ievērojama.

Pieaugums

(78) Jāatceras, ka Kopienas patēriņš pieauga par 5 % no 1997. gada līdz 1999. gadam un tad samazinājās par 4,9 % izmeklēšanas laika posmā, atgriežoties līmenī, kas bija sasniegts 1997. gadā.

Pārdošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē šajā periodā izgāja līdzīgu ciklu, taču samazinājums 1999. un 2000. gadā bija mazāk izteikts nekā patēriņa samazinājums šajos gados.

5. Secinājumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

(79) Antidempinga pasākumu ieviešana attiecīgā ražojuma Krievijas izcelsmes importam attiecībā uz apjomu ļāva no 1997. gada līdz 1999. gadam uzlabot Kopienas ekonomisko situāciju. Tas ļāva Kopienas ražošanas nozarei palielināt ražošanu par 3,7 %, un sasniegt pārdošanas apjomu Kopienas tirgū 10 % apmērā. Tas palielināja arī Kopienas tirgus daļu par 3,4 procentu punktiem tajā pašā laika posmā. Tomēr šo tendenci nomainīja pretēja tendence izmeklēšanas laika posmā (ražošana – 0,3 %, piegādes Kopienā – 4,3 % procentu punkti), kamēr patēriņš samazinājās par 4,9 % tajā pašā laikā (skat. 47. apsvērumu).

(80) Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvoklis sākumā pēc pasākumu ieviešanas uzlabojās. Tomēr, aizsākoties pasaules tērauda tirgus vispārējai nestabilitātei, Kopienas ražojumu cenas, kuras ietekmēja arī Krievijas importa izraisītais negatīvais spiediens uz cenām, samazinājās par apmēram 8 % no 1997. līdz 1998. gadam. Neraugoties uz nozīmīgu pārstrukturizāciju, ko uzsāka Kopienas uzņēmumi, šo uzņēmumu sasniegto būtisko produktivitātes pieaugumu, kā arī labāku situāciju pārdošanas apjomu ziņā, cenu kritums no 1998. gada līdz izmeklēšanas laika posmam izraisīja pakāpenisku Kopienas ražošanas nozares peļņas kritumu.

(81) Līdz ar to secina, ka, lai arī Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pēc antidempinga pasākumu piemērošanas uzlabojās, Kopienas ražošanas nozare joprojām ir novājinātā stāvoklī.

F. ZAUDĒJUMU TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(82) Ņemot vērā, ka GOES ražotnes var izmantot arī citu produktu ražošanai (skat. 63. apsvērumu), nebija saprātīgi precīzi vērtēt Krievijas eksportētāju ražošanas jaudas tikai attiecībā uz šo ražojumu. Tomēr, kā minēts 41. apsvērumā, Krievijas GOES ražotāji ir palielinājuši kopējo pieejamo jaudu (attiecībā uz šo produktu un citiem produktiem) par apmēram 10 % analizētā laika posmā. Pašreiz sasniegtais līmenis daudz pārsniedz viņu vietējā tirgus vai citu potenciālo trešo valstu tirgu absorbēšanas spējas. Protams, pašreiz sasniegtā jauda būtu pietiekama, lai apmierinātu Kopienas kopējo GOES pieprasījumu. Kā jau tika norādīts 40. apsvērumā, Krievijas GOES ražotājiem ir pieejama nozīmīga apjoma neizmantota jauda, ko tie varētu izmantot, lai apgādātu eksporta tirgus. Protams, ja šie papildu apjomi nonāktu Kopienas tirgū, tie varētu ievērojami pārsniegt sākotnējā izmeklēšanā konstatēto nozīmīgo līmeni.

(83) Kopš 1994. gada Krievijas GOES ražotāji Eiropas Kopienā ir attīstījuši pārdošanas tīklu. Piemēram, vienam no ražotājiem eksportētājiem pašreiz Kopienā ir savs saistīts pārdošanas tīkls. Ņemot vērā šim nolūkam veiktos ieguldījumus, ir skaidrs, ka Krievijas ražotāji mēģina veicināt noietu ES tirgū.

(84) Tāpat kā izmeklēšanas laika posmā Krievijas ražotāji joprojām pārdod GOES Kopienas tirgū par ievērojami zemākām cenām nekā Kopienas ražotāji, šāds cenu režīms kopā ar viņu spēju pārdot lielākos apjomos visticamāk novestu pie cenu samazināšanās Kopienas tirgū, kā to norādīja sākotnējā izmeklēšana, ja spēkā esošos pasākumus atceltu.

(85) Kā parādīts no 59. līdz 81. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils, jo īpaši ņemot vērā rentabilitāti. Ja Kopienas ražošanas nozare tiks pakļauta Krievijas importa palielinātiem apjomiem par dempinga cenām, tas visticamāk novestu pie Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa pasliktināšanās, kā to atklāja sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz to, secināja, ka pasākumu izbeigšana visticamāk izraisītu dempinga un kaitējuma turpināšanos un/vai atkārtošanos Kopienas ražošanas nozarē.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

(86) Saskaņā ar Pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga maksājumu piemērošanas termiņa pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā.

Šo analīzi balstīja uz izvērtējumu, kas interesē visas dažādās iesaistītās Puses, t.i., Kopienas ražošanas nozari, izejmateriālu piegādātājus, importētājus un attiecīgā ražojuma lietotājus. Šīs analīzes nolūkiem Komisija lūdza informāciju no visām zināmajām ieinteresētajām Pusēm.

(87) Arī jāatzīmē, ka beigu termiņa pārskatīšanas sakarā tādas situācijas analīze, kurā ir bijuši spēkā antidempinga pasākumi, ļauj izvērtēt jebkādu spēkā esošo antidempinga pasākumu negatīvo ietekmi uz attiecīgajām Pusēm.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(88) Kā parādīts situācijas analīzē iepriekš, Kopienas ražošanas nozare analīzes laika posma sākumā spēja uzlabot savu situāciju un jo īpaši atgūt apmierinošu rentabilitātes līmeni. Tas parāda, ka šī nozare ir spējīga izmantot aizsardzību, ko piedāvā antidempinga pasākumi pret negodīgu tirdzniecības praksi.

(89) Kopienas ražošanas nozare ir arī izrādījusi vēlēšanos un apņemšanos konsolidēt savu konkurētspēju Kopienas tirgū un visā pasaulē. Kopš sākotnējās izmeklēšanas nozarē ir veikta būtiska restrukturizācijas programma un to tagad kontrolē divas neatkarīgas finanšu aprindas, lai Thyssen Krupp grupa centralizētu un nodrošinātu GOES izejmateriālu piegādi un apvienotu ieguldījumus augstākas tehniskās kvalitātes iegūšanai un darbības uzlabošanai (magnētiskā zuduma samazināšanai). Protams, trīs sūdzību iesniedzēju apvienošanās vienā kontrolakciju sabiedrībā bija ar nolūku radīt lielāku vienību, kas spētu efektīvāk konkurēt ar citiem GOES ražotājiem (aptuveni 11) pasaules tirgū.

(90) Skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozare analizētā laika posmā joprojām bija vāja un ka tai vajadzēja saglabāt atbilstošu ražošanas apjomu un piegādes gan vietējam tirgum, gan eksporta tirgiem, lai spētu segt pastāvīgos izdevumus ilgtspējību nodrošinošā līmenī un saglabāt konkurētspēju. Citiem vārdiem, Kopienas rūpniecības nozares uzsāktie centieni racionalizēt ražošanu un pārstrukturēties būtu veltīgi, ja atjaunotais un pieaugušais dempings tai neļautu sasniegt pietiekamu pārdošanas apjomu.

(91) Nobeigumā, ņemot vērā pašreizējo Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēju un tās spēcīgos centienus saglabāt konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā, ir jāatzīst, ka, ja pasākumi tiek pārtraukti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis būtu apdraudēts ar sekojošu sagaidāmu Krievijas GOES importa pieaugumu.

3. Iepriekšējo nozaru intereses

(92) Tikai viens piegādātājs atbildēja uz Komisijas aptaujas jautājumiem. Šis uzņēmums, kas pieder tai pašai kontrolakciju sabiedrībai, kurai pieder arī trīs iepriekš minētie Kopienas ražotāji (skat. 60. apsvērumu), ražo dažādas kvalitātes tēraudu un jo īpaši izejmateriālu, kas ir nepieciešams GOES ražošanai. Tas ir vienīgais palikušais svarīgais šādas kvalitātes tērauda ražotājs Eiropas Kopienā, tā kā pārējie lielie tērauda koncerni ir pārtraukuši tā ražošanu.

Šis uzņēmums ir veicis būtiskus ieguldījumus, lai racionalizētu un attīstītu elektrotehniskā silīcijtērauda ražošanu. Šo ieguldījumu veica vienlaicīgi ar iepriekš minēto apvienošanos (skat. 60. apsvērumu). To var uzskatīt par daļu no koncerna vispārējiem centieniem uzlabot tā konkurenci.

No iepriekš minētā ir skaidrs, ka šis elektrotehniskā silīcijtērauda piegādātājs ir tieši atkarīgs no Kopienas ražošanas nozares stāvokļa. Turklāt tā kā ir grūti pārkvalificēties no elektrotehniskā silīcijtērauda ražošanas uz citas kvalitātes tērauda ražošanu bez ievērojamiem izdevumiem, jebkāds samazinājums GOES ražošanā novestu pie atsitiena jeb rezonanses efekta nodarbinātībā.

(93) Tādēļ jāsecina, ka arī piegādātāju interesēs ir, ka attiecīgie pasākumi paliek spēkā.

4. GOES importētāju intereses

(94) Izmeklēšanā nesadarbojās neviens neatkarīgs importētājs. No pieejamās informācijas ir jāsecina, ka attiecīgais ražojums, ko pārsvarā importē specializēti importētāji/tirgotāji, pārstāv tikai mazu daļu no visiem tērauda ražojumiem, ar kuriem viņi rīkojas. Tādēļ ir jāpieņem, ka antidempinga pasākumu turpināšana radītu minimālu ietekmi, ja tāda vispār būtu, uz kopējo attiecīgo importētāju/tirgotāju stāvokli.

5. Patērētāju nozares intereses

(95) Īpašu darbībai atbilstošu aptaujas anketu aizpildīja apmēram 40 GOES lietotāji.

Komisija saņēma 9 atbildes, kas atbilst mazāk par 20 % no kopējā Kopienas GOES patēriņa.

(96) Pakārtoto rūpniecību var iedalīt divos galvenajos sektoros:

- pirmais sagriež GOES atbilstoši iepriekš noteiktām formām un izmanto šos gabalus, lai ražotu transformatora serdes, kuras pārdod tālāk transformatoru ražotājiem tālākai apstrādei,

- otrs ražo transformatorus. Šī nozare izmanto vai nu serdes, kas ir ražotas iepriekš minētajos uzņēmumos, vai paši ražo serdes, pirms ražot transformatorus.

(97) Transformatoru ražošanas sektors ir attīstījies nesen. Ir nedaudzi uzņēmēji un tikai viens uzņēmums, kas ir saistīts ar vienu no sūdzības iesniedzējiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. Lai gan GOES attiecībā uz izmaksām ir visnozīmīgākais elements transformatoru seržu ražošanā, nav nekādu pazīmju, ka šis sektors būtu pakļauts īpašam spiedienam samazināt tā cenas. Šie uzņēmēji, kas apgādā transformatoru ražotājus ir tieši atkarīgi no cenām, ko transformatoru ražotāji var noteikt galaproduktam.

(98) Turpretim transformatoru ražotāju sektors ir labi iedibināta nozare, kura tradicionāli apkalpo lielos enerģijas ražotājus. Transformatoru nozare kopumā pieder lieliem rūpniecības koncerniem, kuri darbojas vispasaules mērogā. Daži no viņiem ir radījuši atsevišķas iepirkšanas sabiedrības, kuras koncentrē visus koncerna pasūtījumus, lai nostiprinātu sarunu pozīcijas attiecībā uz GOES ražotājiem. Ir arī mazāki koncerni vai uzņēmumi.

GOES ir būtiska vienība kopējā galaprodukta izmaksās šajā nozarē (no 10 % līdz 30 %, atkarībā no transformatora veida). Galvenās šīs nozares rūpes bija saistībā ar darbību godīgas konkurences tirgū, kas tai ļāva ražot un pārdot kvalitatīvus produktus.

(99) Šajā ziņā daži GOES lietotāji apgalvoja, ka viņi izmeklēšanas laika posmā saskārās ar nepietiekamu piegādi no atsevišķu Kopienas ražotāju puses pietiekamas jaudas trūkuma dēļ. Citi apgalvoja, ka nebija iespējams importēt GOES no citiem avotiem. Tomēr viņi neiesniedza nekādus pierādījumus šādiem pieņēmumiem. Katrā ziņā tas noteikti ir pretrunā ar pašreizējā izmeklēšanā atklāto. Protams, kā minēts 64. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei analizētā laika posmā bija pieejamas jaudas, kas ļautu ražot GOES lielākos daudzumos. Bez tam bija arī iespējams importēt GOES no citām vietām, piemēram, Polijas un Čehijas Republikas (skat. 58. apsvērumu). Tāpēc minētie pieņēmumi ir nepamatoti.

(100) Attiecībā uz konkurētspējas stāvokli Kopienas GOES tirgū, daži lietotāji apgalvoja, ka pasākumu turpināšana, ierobežojot Krievijas eksportu, uzturētu GOES cenas mākslīgi augstas. Tas varētu kavēt viņu pašu konkurētspēju Kopienas tirgū. Tomēr, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, importa apjoms no trešām valstīm izrādījās diezgan ierobežots, tādējādi Eiropas lietotāju tirgus daļa nesamazinājās, kā arī nesamazinājās viņu eksporta noieta apjoms. Importēto transformatoru vidējās cenas arī izrādījās gandrīz stabilas. Tādēļ spēkā esošie antidempinga pasākumi nesamazināja šīs nozares konkurētspēju.

(101) Turklāt kritizēja arī to, ka Thyssen Krupp grupa bija vienīgais elektrotehniskā silīcijtērauda ražotājs Kopienā un īpašnieks trīs no četriem Kopienas GOES ražotājiem.

Komisija sīki analizēja īpašo situāciju ar Thyssen Krupp grupu saskaņā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma noteikumiem par konkurenci (skat. 60. un 89. apsvērumu). Izmeklēšanas laikā netika iegūta jauna informācija, kas norādītu, ka kopš iepriekš minētās Komisijas pārbaudes konkurences stāvoklis būtu mainījies. Tāpēc šī kritika arī ir nepamatota.

(102) Pamatojoties uz iepriekš teikto, izrādās, ka pasākumi lietotāju stāvokli ievērojami neietekmē. Turklāt nav tādu pazīmju, ka pasākumu turpināšanai būs atšķirīga ietekme nākotnē.

(103) Ja pasākumus atceltu, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis tiktu pakļauts tālākas vājināšanas riskam, turpinot/atkārtojot importa dempingu. Protams, kā norādīts iepriekš 92. apsvērumā un ņemot vērā GOES ražošanas īpašo veidu un sarežģītību, pieejamo GOES piegādes avotu skaits pasaulē ir diezgan ierobežots. Ja Kopienas ražošanas nozare samazinātu ražošanas apjomus, tas pakāpeniski padarītu GOES lietotājus atkarīgākus no ievestiem materiāliem.

(104) Šajā sakarā būtu arī jānorāda, ka attiecīgais ražojums var tikt uzskatīts par stratēģisku produktu patērētājām nozarēm. GOES ir unikāls produkts, ko vairumā tā pielietojuma gadījumu nevar aizstāt ar alternatīviem materiāliem. Protams, sarežģītais ražošanas process padara tēraudu ar orientētu graudu nozīmīgi atšķirīgu no vairuma citu tērauda veidu. GOES parasti izmanto elektrības un sadales transformatoru ražošanā. Tāpēc tas ir pamatelements stratēģiskā sektorā, enerģijas sadales sektora pamatā. Tāpēc Eiropas patērētāju nozaru interesēs ir, ka piegādes avoti Kopienā netiek tālāk vājināti, turpinot vai atkārtojot importa dempingu.

6. Secinājums

(105) Ievērojot iepriekš minētos faktus un apsvērumus, secina, ka antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana nav pretrunā ar Kopienas kā veseluma interesēm.

H. PASĀKUMU VEIDS

(106) Pašreizējo izmeklēšanu noteica Pamatlēmuma 11. panta 2. punkts [9]. Kā minēts iepriekš (skat. 6. apsvērumu), izmeklēšanas turpināsies saskaņā ar 11. panta 3. punktu par pasākumu veida piemērotību un tirgus ekonomikas režīma statusu. Šajā sakarā jāatminas, ka ar Komisijas 1996. gada 19. februāra Lēmumu Nr. 303/96/EOTK Komisija apstiprināja vienošanos, kurai jābūt spēkā līdz saskaņā ar 11. panta 3. punktu noteikto pārskatīšanu rezultātam.

I. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(107) Visas ieinteresētās Puses tika informētas par būtiskajiem faktiem, pamatojoties uz kuriem plāno ieteikt esošo pasākumu saglabāšanu pašreizējā formā. Pēc šīs informācijas nodošanas atklātībā minētajām personām arī deva laiku, lai viņas varētu paust savu viedokli. Nekādi jauni argumenti netika saņemti.

(108) No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka ir jāturpina ar Lēmumu Nr. 303/96/EOTK noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz Krievijas izcelsmes GOES importu, kas noteikti saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums Krievijas izcelsmes auksti velmētām elektrotehniskā silīcijtērauda loksnēm un sloksnēm ar orientētu graudu ar platumu virs 500 mm, kuru KN kods ir 72251100 (loksnes ar platumu 600 mm vai vairāk) un 72261110 (loksnes ar platumu virs 500 mm, bet mazāku par 600 mm) robežās.

2. Antidempinga galīgā maksājuma likme ir 40,1 % no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas (TARIC papildu kods: 8877).

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neatkarīgi no 1. panta, maksājumu nepiemēro attiecīgiem ražojumiem, kas ir eksportēti un kuriem ir izrakstīta pavadzīme tieši pircējiem Kopienā no šādiem uzņēmumiem (abi ir zem Eiropas Kopienu integrētā muitas tarifa papildu koda 8878):

- Novolipetsk Iron and Steel Corporation (NLMK), Lipetska,

- Viz Stal, Jekaterinburga.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 27. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Papandreou

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.)

[2] OV L 42, 20.2.1996., 7. lpp.

[3] OV L 149, 7.6.2002., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1310/2002 (OV L 192, 20.7.2002., 9. lpp.).

[4] OV L 308, 29.11.1996., 11. lpp.

[5] OV C 216, 28.7.2000., 2. lpp.

[8] Skat. Interneta adresi DG COMP (http://europa.eu.int/comm/competition/mergers/cases).

[9] Aizstāta ar Pamatregulu (1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96) pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līguma termiņa paiešanas.

--------------------------------------------------