PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2003/92/KĀDP

(2003. gada 27. janvāris),

par Eiropas Savienības militāro operāciju bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo apakšpunktu, 26. pantu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1) Eiropadome ir paziņojusi par Eiropas Savienības gatavību veikt militāru operāciju, kas sekos NATO operācijai bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai turpinātu veicināt stabilas un drošas vides izveidi un lai bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdība varētu īstenot Ohridas pamatnolīgumu.

(2) Saskaņā ar Ohridas pamatnolīgumu Eiropas Savienības ieguldījums ir balstīts uz vispusīgu pieeju ar pasākumiem, kas paredzēti plašam tiesiskuma aspektu spektram, tostarp administratīvās sistēmas izveides programmām un policijas pasākumiem, kuri jāatbalsta un jāīsteno abām pusēm. Eiropas Savienības pasākumi, kurus to skaitā atbalsta Kopienas administratīvās sistēmas izveides programmas atbilstīgi CARDS regulai, dos ieguldījumu vispārēja miera ieviešanā bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, kā arī Eiropas Savienības politikā šajā reģionā un īpaši stabilizācijas un apvienošanas procesā.

(3) Lai veicinātu mierīga politiskā procesa nostiprināšanu un pilnīgu Ohridas pamatnolīguma ieviešanu, palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienības ārpolitisko pasākumu saskaņotību un panāktu starptautiskās kopienas centienu saskaņotību, tādējādi veicinot pamatnolīguma noteikumu īstenošanu un noturīgumu, Eiropas Savienība ir iecēlusi ES speciālo pārstāvi.

(4) ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1374 (2001), kas pieņemta 2001. gada 26. septembrī, atzinīgi vērtēts pamatnolīgums un atbalstīta tā īstenošana arī ar ES centieniem.

(5) Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas iestādes 2003. gada 17. janvārī aicināja Eiropas Savienību uzņemties atbildību par NATO operācijas "Allied Harmony" turpinājumu; šajā sakarā sekos vēstuļu apmaiņa starp bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas un Eiropas Savienības iestādēm. ES pastiprināti konsultējas ar NATO, kā to paredz Nicas vienošanās.

(6) Lai varētu plānot ES spēku dislokāciju bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un sagatavoties tai, paredzēts iecelt operācijas komandieri.

(7) Eiropas Savienība ir apņēmības pilna panākt vispārēju vienošanos ar NATO par visiem svarīgiem pastāvīgiem nolīgumiem starp ES un NATO, pilnībā ievērojot Eiropadomes, jo īpaši no 2000. gada 7. līdz 9. decembrim Nicā notikušajā sanāksmē un 2002. gada 12. un 13. decembrī Kopenhāgenā notikušajā sanāksmē, pieņemtos principus.

(8) Politikas un drošības komitejai jāveic politiska kontrole pār ES vadītām operācijām un jāsniedz stratēģiski norādījumi to vadīšanai, kā arī jāpieņem attiecīgie lēmumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. panta 3. punktu.

(9) Saskaņā ar no 2000. gada 7. līdz 9. decembrī Nicā notikušajā Eiropadomes sanāksmē pieņemtajām pamatnostādnēm, šai Vienotajai rīcībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 18. un 20. pantam, ir jānosaka Ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja loma to pasākumu īstenošanai, kurus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 25. pantam politiski kontrolē un stratēģiski vada Politikas un drošības komiteja.

(10) Trešām valstīm jāpiedalās operācijā, ievērojot Eiropadomes pieņemtās pamatnostādnes.

(11) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu, ar šo Vienoto rīcību saistītos militāra rakstura darbības izdevumus sedz dalībvalstis atbilstīgi 2002. gada 17. jūnija Padomes lēmumā noteiktajam vispārējam pamatshēmām.

(12) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 1. punktu, jānorāda Eiropas Savienībai visās šīs Vienotās rīcības īstenošanas laikposmā pieejamie līdzekļi; šajā gadījumā jānorāda bāzes finansējums.

(13) Bāzes finansējums operācijas kopējām izmaksām, kura parametri noteikti Padomes 2003. gada 23. janvārī apstiprinātajā vispārējā koncepcijā, sastāv no visprecīzākajiem tobrīd pieejamajiem aprēķiniem un neietekmē galīgās summas, kas tiks iekļautas budžetā, kas jāapstiprina saskaņā ar 11. punktā minētajā vispārējā pamatlēmumā izklāstītajiem principiem.

(14) Atbilstoši 6. pantam protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcības izstrādē un īstenošanā un šīs operācijas finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Uzdevums

1. Saskaņā ar nolīgumiem ar NATO un atbilstīgi tālākiem Padomes lēmumiem, kā noteikts 3. pantā, pēc bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdības lūguma Eiropas Savienība īsteno Eiropas Savienības militāro operāciju bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai nodrošinātu turpinājumu NATO operācijai "Allied Harmony".

2. Šajā nolūkā dislocētie spēki darbojas saskaņā ar Padomes apstiprinātajā vispārējā koncepcijā izvirzītajiem mērķiem.

3. Operāciju īsteno ar NATO līdzekļu un potenciāla palīdzību atbilstīgi nolīgumiem ar NATO.

2. pants

Operācijas komandiera iecelšana

1. ES operācijas komandieri ieceļ Padome.

2. NATO tiks lūgta piekrišana NATO Eiropas bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieka (D-SACEUR) admirāļa R. FEISTA (R. FEIST) iecelšanai par operācijas komandieri.

3. NATO tiks lūgta piekrišana ES operācijas štāba izvietošanai NATO Eiropas apvienoto spēku štābā (SHAPE).

3. pants

Operācijas plānošana un uzsākšana

Tiklīdz Padome ir pieņēmusi vajadzīgos ES krīzes pārvarēšanas procedūrās paredzētos lēmumus, tostarp lēmumus par operācijas komandieri (Op Cdr), operācijas plānu (OPLAN), iesaistīšanās noteikumiem (RoE), operācijas štābu (OHQ) un ES spēku komandieri (F Cdr), tā lemj par operācijas uzsākšanu.

4. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība

1. Politikas un drošības komiteja ar Padomes pilnvarojumu veic operācijas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Padome ar šo pilnvaro Politikas un drošības komiteju pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 25. pantu. Šajā pilnvarojumā ietilpst pilnvaras izdarīt grozījumus operācijas plānā, komandķēdē un iesaistīšanās noteikumos. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz operācijas mērķiem un izbeigšanu paliek Padomei, kurai palīdz Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis.

2. Politikas un drošības komiteja regulāri iesniedz Padomei ziņojumus.

3. Politikas un drošības komiteja regulāri saņem Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja (CEUMC) ziņojumus par militārās operācijas norisi. Vajadzības gadījumā Politikas un drošības komiteja var uzaicināt operācijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

5. pants

Militārā vadība

1. ES Militārā komiteja (EUMC) uzrauga, lai operācijas komandiera vadībā notiekošā operācija tiktu pienācīgi īstenota.

2. ES Militārā komiteja regulāri saņem operācijas komandiera ziņojumus. Vajadzības gadījumā tā var uzaicināt operācijas komandieri piedalīties savās sanāksmēs.

3. ES Militārās komitejas priekšsēdētājs darbojas kā galvenā operācijas komandiera kontaktpersona.

6. pants

Attiecības ar bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis un ES speciālais pārstāvis bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, pildot savus mandātus, jautājumos, kas skar šīs Vienotās rīcības ieviešanu, darbojas kā galvenās bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas iestāžu kontaktpersonas. Par jebkādiem šādiem kontaktiem regulāri un nekavējoties informē prezidentūru. Spēku komandieris viņa misijai svarīgos jautājumos uztur sakarus ar vietējām iestādēm.

7. pants

Saziņa un sadarbība

Neietekmējot komandķēdi, ES komandieri sazinās ar ES speciālo pārstāvi bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai nodrošinātu militāro operāciju atbilstību plašākiem ES pasākumiem bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā. Šajā sakarā vajadzības gadījumā ES komandieri sadarbojas arī ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem.

8. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas tiesības un vienoto organizatorisko sistēmu, saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm, jo īpaši no 2000. gada 7. līdz 9. decembrī Nicā notikušajā sanāksmē pieņemtajām pamatnostādnēm:

- ES neietilpstošas NATO Eiropas reģiona dalībvalstis piedalās operācijā, ja tās to vēlas,

- valstis, kas Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmē saņēma uzaicinājumu kļūt par dalībvalstīm, ir aicinātas piedalīties operācijā saskaņā ar pieņemto kārtību,

- potenciālos partnerus arī var uzaicināt piedalīties operācijā.

2. Padome ar šo pilnvaro Politikas un drošības komiteju pēc operācijas komandiera un ES Militārās komitejas ieteikumu saņemšanas pieņemt lēmumus par ieteikto līdzdalībnieku pieņemšanu.

3. Sīki izstrādātu kārtību par trešo valstu dalību nosaka ar vienošanos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, kas palīdz prezidentūrai, var tās vārdā vadīt sarunas par šīs kārtības pieņemšanu.

4. Trešām valstīm, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu ES vadītajā operācijā, attiecībā uz operācijas pastāvīgo vadību ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi kā ES dalībvalstīm, kas piedalās operācijā.

5. Padome ar šo pilnvaro Politikas un drošības komiteju pieņemt vajadzīgos lēmumus par ieguldījuma sniedzēju komitejas izveidi, ja trešās valstis sniedz ievērojamu militāru ieguldījumu.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Padome izveido finansēšanas mehānismu, lai segtu 1. pantā minētās kopējās operācijas izmaksas.

2. Attiecībā uz šo operāciju:

- ar kazarmām un spēku izmitināšanu saistītie izdevumi ir uzskatāmi par kopējām izmaksām,

- ar spēku transportēšanu saistītie izdevumi nav uzskatāmi par kopējām izmaksām.

3. Bāzes finansējums ir EUR 4 700 000.

10. pants

Attiecības ar NATO

1. ES un NATO kontaktiem un sanāksmēm operācijas plānošanas un norises laikā jākļūst biežākiem, lai nodrošinātu pārredzamību un šo organizāciju savstarpējas konsultācijas un sadarbību. Tostarp jānotiek sanāksmēm Politikas un drošības komitejas, Ziemeļatlantijas Padomes un Militārās komitejas līmenī un jābūt regulāriem kontaktiem starp šī reģiona ES un NATO komandieriem. Visas operācijas laikā NATO tiek informēta par NATO līdzekļu un potenciāla izmantošanu. Politikas un drošības komiteja informē Ziemeļatlantijas Padomi par nodomu sniegt Padomei ierosinājumu par operācijas izbeigšanu.

2. Visa komandķēde pēc savstarpējām abu organizāciju konsultācijām visas operācijas laikā paliek ES politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā. Tādēļ operācijas komandieris ziņo par operācijas norisi tikai ES iestādēm. Attiecīgās iestādes, jo īpaši Politikas un drošības komiteja un Militārās komitejas priekšsēdētājs, informēs NATO par situācijas attīstību.

11. pants

Klasificētas informācijas izplatīšana NATO un trešām valstīm

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ir pilnvarots NATO un ar šo Vienoto rīcību saistītām trešām pusēm sniegt ES klasificētu informāciju un dokumentus, kas radīti šīs operācijas vajadzībām saskaņā ar Padomes drošības reglamentu.

12. pants

ES vadīto spēku statuss

ES vadīto spēku statuss bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā ir atkarīgs no nolīguma ar bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas valdību, ko noslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. pantu.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī Vienotā rīcība stājas spēkā 2003. gada 1. februārī.

14. pants

Publikācija

Šo Vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2003. gada 27. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. Papandreou