Eiropas Parlamenta un padomes lēmums Nr. 2317/2003/EK

(2003. gada 5. decembris),

ar ko ievieš programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004. – 2008. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 149. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Pilnvērtīgas izglītības attīstība Eiropas Kopienai jāveicina, inter alia sadarbojoties ar trešām valstīm.

(2) Eiropadomes Lisabonas sanāksmes (2000. gada 23. un 24. marts) secinājumos uzsvērts, ka, Eiropai pieņemot globalizācijas mesto izaicinājumu, dalībvalstīm savas izglītības un arodmācību sistēmas ir jāpielāgo zināšanu sabiedrības prasībām.

(3) Eiropadomes Stokholmas sanāksmē (2001. gada 23. un 24. marts) norādīja, ka izglītības un apmācības sistēmu mērķu sasniegšanā paveiktā darba kontroles pasākumi jāvērtē pasaules perspektīvā. Eiropadomes Barselonas sanāksmē (2002. gada 15. un 16. marts) apstiprināja, ka viens no trim līdz 2010. gadam īstenojamās darba programmas pamatprincipiem ir izglītības un apmācības sistēmu atvēršana plašākai pasaulei.

(4) Eiropas valstu izglītības ministru Boloņas sanāksmē (1999. gada 19. jūnijs) pieņemtajā kopīgajā deklarācijā teikts, ka jānodrošina tas, lai Eiropas augstākās izglītības sistēma kļūtu pievilcīga pārējai pasaulei atbilstoši Eiropas galvenajiem sasniegumiem kultūrā un zinātnē.

(5) Par augstāko izglītību atbildīgo Eiropas valstu ministru Prāgas sanāksmē (2001. gada 19. maijs) inter alia turklāt uzsvēra to, cik svarīgi ir palielināt Eiropā iegūtas augstākās izglītības pievilcību Eiropu un pārējās pasaules daļas pārstāvošu studentu acīs.

(6) Paziņojumā par sadarbības ar trešām valstīm pastiprināšanu augstākās izglītības jomā Komisija pierādīja, ka globalizācijas dēļ ir vajadzīga lielāka augstākās izglītības internacionalizācija, noteica vispārīgus šīs jomas stratēģiskos mērķus sadarbībai ar trešām valstīm un ierosināja konkrētus pasākumus minēto mērķu sasniegšanai.

(7) Padomes 2002. gada 14. februāra Rezolūcijā par valodu daudzveidības un valodu mācīšanās veicināšanu saskaņā ar 2001. gada kā Eiropas valodu gada mērķu īstenošanu [5] uzsvērta vajadzība Eiropas Savienībai attiecībās ar trešām valstīm ievērot valodu daudzveidības principu.

(8) Akadēmiskās mācību iestādes Eiropas Savienībā tiecas palielināt starptautiski mobilo studentu daļu. Vispārēju atzīšanu bauda lielās iespējas, ko dod Eiropas augstāko mācību iestāžu atsevišķo stipro pušu apvienojums, piedāvātās izglītības daudzveidība un plašā pieredze sakaru uzturēšanā un sadarbībā ar trešām valstīm, kura minētajām iestādēm ļauj piedāvāt augsti kvalitatīvas, tikai Eiropai raksturīgas izglītības programmas un paver iespējas plašākam starptautiskās mobilitātes priekšrocību izmantojumam Kopienā un tās partnervalstīs.

(9) Eiropas augstākajām mācību iestādēm jāpaliek notikumu attīstības priekšgalā. Tālab tām jāveicina sadarbība ar trešu valstu mācību iestādēm, kuru attīstības līmenis ir salīdzināms ar augstāko iestāžu attīstības līmeni Kopienā. Augstākā izglītība jāsaprot kā viens veselums, kura sastāvdaļa ir augstākā arodmācība, un jāņem vērā konkrēti tās virzieni, piemēram, inženieru un augstākās kvalifikācijas tehniķu izglītības programmas.

(10) Šīs programmas mērķis ir dot ieguldījumu augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanā Eiropā un vienlaikus ietekmēt Eiropas Savienības redzamību un uztveramību pasaulē, kā arī uzkrāt programmas dalībnieku nemateriālās vērtības kapitālu.

(11) Ar šo programmu paredzēts ieviest "Erasmus Mundus maģistra studiju programmu", kas dos iespēju studentiem, mācoties vairākās dažādās universitātēs, apceļot Eiropu. Šī jaunā Eiropas dimensija augstākajā izglītībā jāņem vērā, pārskatot esošās programmas, piemēram, Socrates (Erasmus), nolūkā veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu Eiropas studentu piekļuvi šai programmai.

(12) Kopienas pasākumi jāveic tā, ka tie ir pārredzami, lietotājam draudzīgi, atklāti un saprotami.

(13) Veicinot starptautisko mobilitāti, Kopienai jāsargājas no parādības, kas pazīstama kā "smadzeņu aizplūšana".

(14) Jāpastiprina Kopienas pūliņi dialoga un sapratnes veicināšanā starp pasaules kultūrām, ņemot vērā augstākās izglītības sociālo dimensiju, kā arī demokrātijas ideālus un cilvēktiesības, tajā skaitā dzimumu līdztiesību, jo sevišķi tādēļ, ka mobilitāte palīdz atklāt jaunas kultūras un sociālās vides un veicina savstarpējo sapratni, un ar šādu rīcību jānodrošina tas, lai neviena pilsoņu vai trešās valsts piederīgo grupa nav izstumta vai atstumta, kā minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktā.

(15) Lai stiprinātu Kopienas pasākumu pievienoto vērtību, jānodrošina to pasākumu konsekvence un komplementaritāte, kuri īstenojami saistībā ar šo lēmumu un saistībā ar citiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem, jo īpaši Sesto pētniecības pamatprogrammu, kura ieviesta ar Lēmumu Nr. 1513/2002/EK [6], un ārējās sadarbības programmas augstākās izglītības nozarē.

(16) Eiropas Ekonomikas zonas līgumā (EEZ līgums) paredzēta plašāka sadarbība izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas ietilpst Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ ietilpstošās EBTA valstis), no otras puses; nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi minēto valstu līdzdalībai šajā programmā jāparedz saskaņā ar attiecīgajiem EEZ līguma noteikumiem.

(17) Nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi asociēto Viduseiropas un Austrumeiropas valstu līdzdalībai šajā programmā jāparedz atbilstīgi noteikumiem Eiropas nolīgumos, to papildprotokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos. Attiecībā uz Kipru līdzdalība jāfinansē ar papildu apropriācijām saskaņā ar procedūrām, par kurām vēl jāvienojas ar šo valsti. Attiecībā uz Maltu un Turciju līdzdalība jāfinansē ar papildu apropriācijām saskaņā ar Līguma noteikumiem.

(18) Komisijai un dalībvalstīm sadarbojoties, šī programma regulāri jāuzrauga un jānovērtē, lai to varētu atkārtoti grozīt, īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm; novērtējumā jāiekļauj ārējs un neatkarīgs novērtējums.

(19) tā kā pienācīgi sasniegt ierosināto pasākumu mērķus attiecībā uz Eiropas sadarbības sniegto ieguldījumu pilnvērtīgā izglītībā dalībvalstis nevar inter alia tāpēc, ka tam vajadzīgas daudzpusējas partnerattiecības, daudzpusēja mobilitāte un informācijas apmaiņa starp Kopienu un trešām valstīm, un tādējādi šie mērķi sasniedzamāki ir Kopienas līmenī, ņemot vērā Kopienas darbību un pasākumu starptautisko dimensiju, tad Kopiena var noteikt pasākumus atbilstīgi subsidiaritātes principam, kas paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(20) Ar šo lēmumu paredz finanšu asignējumu visam programmas darbības laikam, un minētais asignējums ir budžeta lēmējinstitūcijas īstenotās ikgadējās budžeta procedūras pamatā atbilstīgi 33. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [7].

(21) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jānosaka saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [8],

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Programmas ieviešana

1. Ar šo lēmumu ievieš programmu Erasmus Mundus (še turpmāk – "programma"), kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti Eiropas Savienībā un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm.

2. Programmu īsteno laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

3. Ar programmu atbalsta un papildina pasākumus, kas notiek dalībvalstīs vai ko veic dalībvalstis, pilnībā respektējot šo valstu atbildību par izglītības saturu un izglītības un apmācības sistēmu organizēšanu, kā arī kultūru un valodu daudzveidību.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1. "augstākā mācību iestāde" ir visas iestādes, kuras atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai praksei piedāvā minētā līmeņa kvalifikāciju vai zinātnisko grādu neatkarīgi no tās nosaukuma;

2. "diplomēts students no trešās valsts" ir trešās valsts, kas nav EEZ ietilpstoša EBTA valsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts, piederīgais, kurš jau ir ieguvis augstākās izglītības pirmo grādu un kurš nav dalībvalsts vai 11. pantā paredzētas līdzdalības valsts pastāvīgais iedzīvotājs, un kurš dalībvalstī vai līdzdalības valstī savu pamata darbību (studijas, darbs u.c.) nav veicis ilgāk kā kopumā 12 mēnešus iepriekšējos piecos gados, un kurš ir pieņemts reģistrēšanai vai reģistrēts Erasmus Mundus maģistra izglītības programmā, kā aprakstīts pielikumā;

3. "zinātnieks no trešās valsts" ir trešās valsts, kas nav EEZ ietilpstoša EBTA valsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts, piederīgais, kurš nav dalībvalsts vai 11. pantā paredzētas līdzdalības valsts pastāvīgais iedzīvotājs un kurš dalībvalstī vai līdzdalības valstī savu pamata darbību (studijas, darbs u.c.) nav veicis ilgāk kā kopumā 12 mēnešus iepriekšējos piecos gados, un kuram ir ievērojama zinātniskā un/vai praktiskā darba pieredze;

4. "diploma vai pēcdiploma studijas" ir augstākās izglītības studiju programma, kurā piedalās pēc pirmā grāda iegūšanas un kura turpinās vismaz trīs gadus un noslēdzas ar otra grāda vai papildu grāda ieguvi.

3. pants

Programmas mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir paaugstināt Eiropā iegūstamās augstākās izglītības kvalitāti, veicinot sadarbību ar trešām valstīm, lai uzlabotu cilvēkresursu attīstību un lai veicinātu dialogu un sapratni starp tautām un kultūrām.

2. Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

a) veicināt kvalitatīvu augstākās izglītības piedāvājumu, kam piemītošā pievienotā vērtība ir raksturīga tieši Eiropai un kas piesaista studentus kā Eiropas Savienībā, tā ārpus tās robežām;

b) veicināt un dot iespēju augsti kvalificētiem universitātes beidzējiem un zinātniekiem no visas pasaules iegūt kvalifikāciju un/vai darba pieredzi Eiropas Savienībā;

c) izvērst strukturētāku sadarbību starp Eiropas Savienības un trešu valstu mācību iestādēm un attīstīt lielāku Eiropas Savienības augšupejošu mobilitāti kā daļu no Eiropas studiju programmām;

d) palielināt Eiropas Savienībā iegūstamās augstākās izglītības pieejamību un uzlabot tās profilu un pārredzamību.

3. Komisija, īstenojot programmas mērķus, ievēro Kopienas vispārējo politiku par vienlīdzīgām iespējām vīriešiem un sievietēm. Komisija turklāt nodrošina to, ka neviena pilsoņu vai trešās valsts piederīgo grupa nav izstumta vai atstumta.

4. pants

Programmas pasākumi

1. Programmas mērķus, kas noteikti 3. pantā, īsteno ar šādiem pasākumiem:

a) Erasmus Mundus maģistra studiju programma, kurā iekļautos mācību kursus atlasa, pamatojoties uz piedāvātās apmācības un uzņemšanas apstākļu kvalitāti;

b) stipendiju sistēma;

c) partnerība ar augstākajām mācību iestādēm no trešām valstīm;

d) pasākumi Eiropas kā izglītības ieguves vietas pievilcības vairošanai;

e) tehniskā nodrošinājuma pasākumi.

2. Šos pasākumus īsteno, izmantojot pielikumā aprakstītās procedūras un šādu veidu pieejas, kuras vajadzības gadījumā var apvienot:

a) atbalsts tādu kopīgu izglītības programmu un sadarbības tīklu attīstīšanai, kas veicina pieredzes apmaiņu un labu praksi;

b) pastiprināts atbalsts augstākās izglītības jomai piederīgu cilvēku mobilitātei starp Kopienu un trešām valstīm;

c) valodu prasmes veicināšana, vēlams, piedāvājot studentiem iespēju apgūt vismaz divas no valodām, kurās runā valstīs, kur atrodas Erasmus Mundus maģistra studiju programmā iesaistījušās augstākās mācību iestādes, un dažādu kultūru izpratnes veicināšana;

d) atbalsts eksperimentāliem projektiem, kuru pamatā ir starptautiska partnerība un kuri paredzēti, lai ieviestu jauninājumus augstākajā izglītībā un uzlabotu tās kvalitāti;

e) atbalsts augstākās izglītības virzienu un attīstības analizēšanai un paveiktā darba kontrolēšanai starptautiskā perspektīvā.

5. pants

Piekļuve programmai

Saskaņā ar nosacījumiem un īstenošanas pasākumiem, kas paredzēti pielikumā, un ņemot vērā 2. pantā norādītās definīcijas, programma ir konkrēti vērsta uz:

a) augstākajām mācību iestādēm;

b) studentiem, kam jau ir viens grāds, ko piešķīrusi augstākā mācību iestāde;

c) zinātniekiem vai speciālistiem, kas lasa lekcijas vai veic pētniecības darbus;

d) augstākajā izglītībā tieši iesaistītu personālu;

e) citām valsts vai privātām organizācijām, kas darbojas augstākās izglītības jomā un kas drīkst piedalīties tikai pielikumā minētajā 4. un 5. pasākumā.

6. pants

Programmas īstenošana un sadarbība ar dalībvalstīm

1. Komisija:

a) nodrošina programmā ietverto Kopienas pasākumu efektīvu īstenošanu atbilstīgi pielikumam;

b) ņem vērā dalībvalstu divpusējo sadarbību ar trešām valstīm;

c) apspriežas ar attiecīgajām Eiropas līmeņa asociācijām un organizācijām augstākās izglītības jomā un par to viedokļiem informē 8. pantā minēto komiteju;

d) izmanto sinerģijas efektu un izstrādā vienotu rīcību, saskaņojot to ar citām Kopienas programmām un pasākumiem augstākās izglītības un pētniecības jomā.

2. Dalībvalstis:

a) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu programmas efektīvu darbību dalībvalsts līmenī, iesaistot visas izglītībā darbojošās puses atbilstīgi valsts praksei, tajā skaitā cenšas noteikt tādus pasākumus, kādus uzskata par vajadzīgiem juridisko un administratīvo šķēršļu likvidēšanai;

b) izraugās atbilstīgas struktūras ciešai sadarbībai ar Komisiju;

c) veicina iespējamo sinerģiju ar citām Kopienas programmām un varbūtējām tamlīdzīgām valsts iniciatīvām, ko veic dalībvalsts līmenī.

3. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina:

a) atbilstīgu informāciju, publicitāti un paveiktā darba kontroli attiecībā uz pasākumiem, kuri atbalstīti ar šo programmu;

b) saskaņā ar programmu veikto pasākumu rezultātu izplatīšanu.

7. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Turpmāk minētos pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu, nosaka saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) gada darba plāns, kurā norādītas prioritātes;

b) atlases kritēriji un procedūras, tajā skaitā atlases komisijas personālsastāvs un iekšējais reglaments, un atlases rezultāti par 1. pasākumu, pienācīgi ievērojot pielikumā paredzētos noteikumus;

c) vispārīgās pamatnostādnes programmas īstenošanai;

d) gada budžets, līdzekļi sadalījumā pa dažādiem programmas pasākumiem un indikatīvas subsīdiju summas;

e) programmas uzraudzības un novērtēšanas, kā arī rezultātu izplatīšanas un pārņemšanas pasākumi.

2. Priekšlikumus saistībā ar lēmumiem par atlases rezultātiem, izņemot ar 1. pasākumu saistīto atlasi, un visus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, nosaka saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

9. pants

Finansējums

1. Programmas īstenošanai paredzētais finanšu asignējums 1. pantā norādītajam laika posmam ir EUR 230 miljoni. Šo summu uzskata par apstiprinātu laika posmam pēc 2006. gada 31. decembra, ja minētajā posmā tā atbilst finanšu plāniem, kas ir spēkā laika posmā, kurš sākas 2007. gadā.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

10. pants

Konsekvence un komplementaritāte

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju konsekvenci un komplementaritāti saistībā ar citiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem, jo sevišķi Sesto pētniecības pamatprogrammu un ārējās sadarbības programmām augstākās izglītības nozarē.

2. Komisija regulāri informē 8. panta 1. punktā minēto komiteju par Kopienas iniciatīvām attiecīgās jomās, nodrošina efektīvu saikni un, attiecīgā gadījumā, vienotu rīcību saistībā ar šo programmu un tām programmām un pasākumiem izglītības jomā, ko veic, Kopienai sadarbojoties ar trešām valstīm, tajā skaitā saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām.

11. pants

EEZ ietilpstošo EBTA valstu un Eiropas Savienības kandidātvalstu līdzdalība

Nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus EEZ ietilpstošo EBTA valstu un Eiropas Savienības kandidātvalstu līdzdalībai šajā programmā paredz saskaņā ar attiecīgajiem to tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Kopienas un minēto valstu attiecības.

12. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri uzrauga šo programmu. Programmas īstenošanā jāizmanto uzraudzības un novērtēšanas procesa rezultāti.

Šī uzraudzība ietver 3. punktā minētos ziņojumus un konkrētas darbības.

2. Komisija regulāri izvērtē šo programmu, ņemot vērā 3. pantā minētos mērķus, programmas kopējo ietekmi un to, kā šīs programmas pasākumi papildina pasākumus, kas veikti saskaņā ar citiem attiecīgajiem Kopienas politikas virzieniem, tiesību aktiem un pasākumiem.

3. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a) tūlīt pēc jauno dalībvalstu pievienošanās – ziņojumu par pievienošanās netiešo finansiālo ietekmi uz šo programmu, kam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par turpmāko rīcību. Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ātri pieņem lēmumu par šādiem priekšlikumiem;

b) ne vēlāk kā 2007. gada 30. jūnijā – starpposma novērtējuma ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes aspektiem;

c) ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī – paziņojumu par šīs programmas turpināšanu;

d) ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī – novērtējuma ziņojumu par paveikto.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 20. dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2003. gada 5. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Lunardi

[1] OV C 331 E, 31.12.2002., 25. lpp.

[2] OV C 95, 23.4.2003., 35. lpp.

[3] OV C 244, 10.10.2003., 14. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2003. gada 8. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2003. gada 16. jūnija kopējā nostāja (OV C 240 E, 7.10.2003., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 21. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

[5] OV C 50, 23.2.2002., 1. lpp.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 1513/2002/EK par Eiropas Kopienas Sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomās, kura palīdz izveidot Eiropas Pētniecības zonu un ieviest jauninājumus (2002. – 2006. gads) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.).

[7] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.; Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

KOPIENAS PASĀKUMI UN ATLASES PROCEDŪRAS

1. PASĀKUMS –

2. PASĀKUMS –

3. PASĀKUMS –

4. PASĀKUMS –

5. PASĀKUMS –

ATLASES PROCEDŪRAS

1. PASĀKUMS – ERASMUS MUNDUS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

1. Kopiena atlasa Eiropas pēcdiploma studiju kursus, kurus šajā programmā sauc par "Erasmus Mundus maģistra studiju programmu" un kuru atlasi veic, pamatojoties uz piedāvāto studiju kursu un studentu uzņemšanas apstākļu kvalitāti, kā paredzēts šā pielikuma daļā "Atlases procedūras".

2. Programma "Erasmus Mundus maģistra studiju programma":

a) aptver vismaz trīs augstākās mācību iestādes trijās dažādās dalībvalstīs;

b) īsteno studiju programmu, kurā paredzēts studiju laiks vismaz divās no trim a) apakšpunktā minētajām mācību iestādēm;

c) ir ar iestrādātiem mehānismiem, kas ļauj atzīt mācību partneriestādēs pavadīto studiju laiku, pamatojoties uz Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu vai uz veidu, kas ir saderīgs ar minēto sistēmu;

d) tās noslēgumā dod iespēju iegūt divkāršu vai daudzkāršu grādu, ko vienādi atzīst vai ir akreditējušas dalībvalstis un ko piešķir mācību iestādes, kuras piedalījušās;

e) noteiktu minimālo skaitu vietu tajos rezervē studentiem no trešām valstīm un uzņem šos studentus, kuriem piešķirts finansiāls atbalsts saskaņā ar programmu;

f) kam ir noteikti pārredzami uzņemšanas nosacījumi, kuros pienācīga nozīme inter alia piešķirta dzimumu līdztiesības jautājumiem un taisnīguma jautājumiem;

g) piekrīt ievērot noteikumus, kas attiecas uz saņēmēju (studenti un zinātnieki) atlases procedūru;

h) kam ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai atvieglotu trešu valstu studentu piekļuvi un uzņemšanas apstākļus (informācijas iekārtas, izmitināšana u.c.);

i) kas, neierobežojot mācību valodu, paredz izmantot vismaz divas Eiropas valodas, kurās runā dalībvalstīs, kur atrodas Erasmus Mundus maģistra studiju programmu piedāvājošās augstākās mācību iestādes, un pēc vajadzības paredz valodu apmācību un palīdzību studentiem, jo īpaši valodu kursos, ko organizē attiecīgās mācību iestādes.

3. Erasmus Mundus maģistra studiju programma jāizvēlas uz pieciem gadiem, un šo izvēli ik gadu atjauno pēc vienkāršotas procedūras, kuras pamatā ir darba pārskata iesniegšana, turklāt minētajā laika posmā var iekļaut gadu ilgas sagatavošanas darbības pirms faktiskās studiju programmas uzsākšanas. Programmas darbības laikā tiecas uz dažādu studiju jomu līdzsvarotu pārstāvību. Kopiena var finansiāli atbalstīt Erasmus Mundus maģistra studiju programmu, un finansējumam ik gadu jāpiemēro atjaunošanas procedūra.

2. PASĀKUMS – STIPENDIJAS

1. Kopiena nosaka atsevišķu pasaules mēroga stipendiju sistēmu, kuras mērķa grupa ir diplomēti studenti un zinātnieki no trešām valstīm:

a) Kopiena var finansiāli atbalstīt trešu valstu studentus, kuri, savstarpēji konkurējot, ir uzņemti Erasmus Mundus maģistra studiju programmā;

b) Kopiena var finansiāli atbalstīt trešo valstu zinātniekus, kuri ir viesmācībspēks Erasmus Mundus maģistra studiju programmā un kuri veic mācību vai pētniecības uzdevumus un zinātnisku darbu mācību iestādēs, kas piedāvā Erasmus Mundus maģistra studiju programmu.

2. Stipendijas piešķir 2. pantā noteiktajiem diplomētajiem studentiem un zinātniekiem no trešām valstīm, neizvirzot citu līdzdalības priekšnosacījumu kā tikai to, ka jābūt sakariem starp Eiropas Savienību un attiecīgo studentu un zinātnieku izcelsmes valsti.

3. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka neviens students vai zinātnieks finansiālu atbalstu vienam un tam pašam mērķim nesaņem no vairākām Kopienas programmām.

3. PASĀKUMS – PARTNERĪBA AR TREŠU VALSTU AUGSTĀKAJĀM MĀCĪBU IESTĀDĒM

1. Kopiena var atbalstīt strukturētus sakarus starp Erasmus Mundus maģistra studiju programmu un augstākajām mācību iestādēm trešās valstīs. Jāņem vērā arī vajadzība pēc programmā iesaistījušos trešu valstu mācību iestāžu daudzveidīgas ģeogrāfiskas izplatības, vienlaikus ievērojot visam pāri stāvošos kvalitātes kritērijus. Partnerība nodrošina satvaru Erasmus Mundus maģistra studiju programmā iesaistījušos Eiropas Savienības studentu un zinātnieku augšupejošai mobilitātei.

2. Partnerība:

- ietver Erasmus Mundus maģistra studiju programmu un vismaz vienu augstāko mācību iestādi no trešās valsts;

- ir atbalstāma ik pēc noteikta laika posma, kura ilgums nepārsniedz trīs gadus;

- nodrošina satvaru Erasmus Mundus maģistra studiju programmā iesaistījušos studentu un pasniedzēju augšupejošajai mobilitātei; pretendēt tiesīgajiem studentiem un zinātniekiem jābūt Eiropas Savienības pilsoņiem vai trešās valsts pilsoņiem, kas līdz augšupejošās mobilitātes sākumam vismaz trīs gadus ir likumīgi pastāvīgi dzīvojuši Eiropas Savienībā (nolūkā, kas nav studijas);

- nodrošina to studiju posmu atzīšanu, kas noritējuši uzņēmējā (piemēram, ārpus Eiropas esošā) mācību iestādē.

3. Partnerības projekts var ietvert arī šādas darbības:

- mācībspēka komandējumi uz partnerības mācību iestādi, ja tie palīdz attīstīt projekta studiju programmu;

- apmaiņa ar pasniedzējiem, praktisko nodarbību vadītājiem, administratoriem vai citiem attiecīgiem speciālistiem;

- jaunu augstākās izglītības metodoloģiju izstrāde un izplatīšana, tostarp saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, e-mācību, atklāto studiju un tālmācību izmantošanu;

- sadarbības sistēmu izstrāde kopīgi ar trešās valsts augstākajām mācību iestādēm, lai varētu piedāvāt kādu studiju programmu konkrētajā valstī.

4. PASĀKUMS – EIROPĀ IEGŪTAS IZGLĪTĪBAS PIEVILCĪGUMA VAIROŠANA

1. Ar šo pasākumu Kopiena var atbalstīt darbības, kuru mērķis ir palielināt Eiropā iegūtas izglītības pieejamību un uzlabot tās profilu un pārredzamību. Kopiena atbalsta arī papildu darbības, kas palīdz programmas mērķu sasniegšanā, tajā skaitā darbības saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas starptautisko dimensiju, kredītpunktu atzīšanu, Eiropā iegūtas kvalifikācijas atzīšanu ārvalstīs un kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu ar trešām valstīm, mācību programmas izstrādi un mobilitāti.

2. Uz atbalstu tiesīgās mācību iestādes var būt valsts vai privātas organizācijas, kas darbojas augstākās izglītības jomā valsts vai starptautiskā līmenī. Darbības veic grupās, kurās ietilpst vismaz trīs organizācijas no trim dažādām dalībvalstīm un var ietilpt organizācijas no trešām valstīm. Darbības (kas var būt semināri, konferences, darba semināri, informācijas un sakaru tehnoloģiju līdzekļu izstrāde, publicējama materiāla izstrāde u.c.) var notikt dalībvalstīs vai trešās valstīs.

3. Ar veicināšanas darbībām tiecas veidot saiknes starp augstāko izglītību un pētniecību un pēc iespējas izmantot varbūtējās sinerģijas.

4. Ar šo pasākumu Kopiena var atbalstīt starptautiskus tematiskus tīklus, lai tie nodarbotos ar šādiem jautājumiem.

5. Kopiena attiecīgā gadījumā var atbalstīt ar trešām valstīm kopīgus eksperimentālus projektus, lai augstākās izglītības jomā izvērstu turpmāku sadarbību ar šīm valstīm.

6. Kopiena atbalsta absolventu asociāciju, kurā ietilpst visi Erasmus Mundus maģistra studiju programmu beigušie studenti (no trešām valstīm un no Eiropas).

5. PASĀKUMS – TEHNISKĀ NODROŠINĀJUMA PASĀKUMI

Īstenojot programmu, Komisija var izmantot palīdzību, ko sniedz eksperti, izpildaģentūra, esošās dalībvalstu kompetentās iestādes un, vajadzības gadījumā, izmantot cita veida tehnisko palīdzību, kuru drīkst finansēt no programmas kopējā finanšu asignējuma.

ATLASES PROCEDŪRAS

Atlases procedūras nosaka, kā paredzēts 7. panta 1. punktā. Minētajās procedūrās jābūt ievērotiem šādiem noteikumiem:

a) saskaņā ar 1. pasākumu un 3. pasākumu iesniegto priekšlikumu atlasi veic atlases komisija, kuras priekšsēdētāju tā ievēlē pati un kurā ir akadēmiskās pasaules autoritātes, kas pārstāv augstākās izglītības daudzveidību Eiropas Savienībā. Atlases komisija nodrošina to, ka Erasmus Mundus maģistra studiju programma un partnerības projekti atbilst visaugstākajai akadēmiskajai kvalitātei;

b) katrai Erasmus Mundus maģistra studiju programmai piešķir konkrētu skaitu stipendiju saskaņā ar 2. pasākumu. Trešo valstu studentu atlasi veic mācību iestādes, kas piedalās Erasmus Mundus maģistra studiju programmas nodrošināšanā. Atlases procedūrās paredz Eiropas līmeņa līdzsvara mehānismu, lai novērstu būtisku nelīdzsvarotību dažādu studiju jomu un studentu un zinātnieku izcelsmes vietu, un galamērķa dalībvalstu ziņā;

c) saskaņā ar 4. pasākumu iesniegto priekšlikumu atlasi veic Komisija;

d) atlases procedūras ietver apspriešanos ar struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

--------------------------------------------------