Padomes Lēmums

(2003. gada 24. novembris ),

ar kuru noslēdz apspriežu procedūru, kas uzsākta ar Centrālāfrikas Republiku, un ar kuru pieņem atbilstīgus pasākumus saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu

(2003/837/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts Kotonū (Benina), 2000. gada 23. jūnijā [1], še turpmāk "Kotonū nolīgums",

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Lēmumu 2003/159/EK par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna baseina grupas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā [2], un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomē, par veicamajiem pasākumiem un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu [3], un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā

(1) Kotonū nolīguma 9. panta būtiski elementi, proti, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, uz kā balstās ĀKK un EK partnerattiecības, ir pārkāpti ar 2003. gada 15. marta militāro apvērsumu, kuru Eiropas Savienība nosodīja 2003. gada 21. marta paziņojumā;

(2) saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu 2003. gada 12. jūnijā ar ĀKK valstīm un Centrālāfrikas Republiku notika apspriedes, kuru laikā Centrālāfrikas institūcijas uzņēmās konkrētas saistības risināt Eiropas Savienības norādītās problēmas, kas jāizpilda trīs mēnešos padziļinātā dialogā;

(3) šā laikposma beigās Eiropas Savienība kopumā izvērtē, vai ir sācies pārejas process uz atgriešanos pie konstitucionālajiem noteikumiem. Tomēr pastāv ievērojamas šaubas par Centrālāfrikas institūciju politikas pamatnostādņu noteiktību un skaidrību, kā arī par Centrālāfrikas administratīvās vadības spēju tās izpildīt;

(4) saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu jāpieņem attiecīgi pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo noslēdz apspriedes ar Centrālāfrikas Republiku saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu.

2. pants

Ar šo pielikumā iekļautajā vēstules uzmetumā noteiktie pasākumi ir pieņemti kā attiecīgie pasākumi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."

To piemēro līdz 2005. gada 30. jūnijam.

Briselē, 2003. gada 24. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Magri

[1] OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

[2] OV L 65, 8.3.2003., 27. lpp.

[3] OV L 317, 15.12.2000., 376. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Ministru prezidentam, Centrālāfrikas Republikas valsts pārejas posma valdības vadītājam

Godātais kungs!

Eiropas Savienība piešķir lielu nozīmi Kotonū nolīguma 9. panta noteikumiem. Demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kā arī sociālo pamattiesību un tiesiskuma ievērošana, kas ir ĀKK un ES partnerattiecību pamatā, veido minēta nolīguma būtiskus elementus un attiecīgi mūsu attiecību pamatu.

Šajā sakarā Eiropas Savienība 2003. gada 21. marta paziņojumā nelokāmi nosodīja 15. marta militāro apvērsumu.

Saistībā ar to Eiropas Savienība attiecīgi 2003. gada 22. martā nolēma aicināt Centrālāfrikas Republikas un ĀKK valstu institūcijas apspriesties, lai padziļināti izskatītu situāciju un izlemtu par līdzekļiem tās risināšanā.

Apspriedes notika Briselē 2003. gada 12. jūnijā. Tika uzdoti vairāki pamatjautājumi, un Jūs sniedzāt Centrālāfrikas institūciju viedokli un situācijas analīzi. Eiropas Savienību iepriecināja tas, ka Centrālāfrikas institūcijas ir uzņēmušās noteiktas saistības, jo īpaši, lai nodrošinātu atgriešanos pie konstitucionāliem noteikumiem, saglabātu daudzpartiju politikas sistēmu un uzsāktu valsts dialogu; lai pārstrukturētu aizsardzības un drošības spēkus, lai uzlabotu valsts finanšu vadību un cīnītos pret korupciju, lai pilnībā atbilstu savām suverēnajām saistībām attiecībā uz izdevumiem, pirmkārt un galvenokārt – regulāru darba algu izmaksu.

Vienojās arī, ka padziļināts dialogs notiks Bangi trīs mēnešus par dažādajiem izvirzītajiem jautājumiem un ka šā laikposma beigās situāciju vēlreiz pārskatīs.

Šis regulārais padziļinātais dialogs notika Bangi. Tā pamatā bija "progresa rādītājs" un ikmēneša uzraudzības ziņojumi, kurus iesniedza Uzraudzības komitejas locekļiem. Saistību īstenošanu sistemātiski pārbaudīja prezidentūra un Komisijas pārstāvji, pamatojoties uz sadarbību ar ANO Attīstības programmas pārstāvi un ĀKK vēstniekiem. ĀKK grupa nosūtīja arī informācijas misiju uz Centrālāfrikas Republiku no 17. līdz 20. augustam, misijas secinājumi ir iekļauti Komitejas, kas vada apspriedes, ziņojumos.

Uzraudzība parādīja, ka atsevišķas saistības bija par iemeslu Centrālāfrikas institūciju iniciatīvai. Jo īpaši jāatzīmē, ka:

- valsts dialogs noslēdzās ar 126 ieteikumu, kas sadalīti 10 grupās, pieņemšanu;

- Nacionālā pārejas posma padome darbojas normāli, tās atzinumi ir publiskoti un ir ņemti vērā ieteikumu pamatvirzieni;

- algas maksāja no 2003. gada marta līdz augustam, neskatoties uz atsevišķiem kavēšanās gadījumiem;

- 2003. gada 11. septembrī Eiropas Savienības Padome apstiprināja rīcības plānu, lai uzlabotu valsts finanses;

- piemēroja Kimberli misijas sagatavotos ieteikumus Centrālāfrikas Republikai.

Tomēr joprojām pastāv šādas bažas:

- kamēr dažādo politisko partiju aktivitātes norisinās normāli, ar opozīcijas statusu joprojām nav iepazīstināta Nacionālā pārejas posma padome;

- ir paziņots vēlēšanu grafiks, kamēr sāktās apspriedes nav izpaudušās jaunās darbībās vai pasākumos;

- pirmajā pusgadā pasliktinājās cilvēktiesību situācija, kā atzīmēja ANO Ģenerālsekretārs savā 2003. gada jūnija ziņojumā Drošības padomei. Lai gan šī pasliktināšanas politiskās/militārās krīzes laikā šķiet ir samazinājusies, tomēr joprojām pastāv pamats bažām. Prese, Nacionālā pārejas posma padome, augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs un citi avoti ziņoja par biežiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, jo īpaši par bruņoto spēku vai "atbrīvotāju" pārkāpumiem;

- algas tika izmaksātas vairāk vai mazāk laicīgi gandrīz visa perioda laikā, kas ir ievērojams sasniegums. Tomēr tas, vai šāda prakse (kas līdz šim bija iespējama, lielā mērā pateicoties ārējiem ieguldījumiem) varēs turpināties, ir atkarīgs no ienākumiem no nodokļiem un muitas, kas ir pārāk nepietiekami;

- finansiāli spiedīgos apstākļos tika pieliktas pūles, lai nomaksātu valsts parādu, palielinātu nodokļus un muitas ienākumus, revidētu sabiedriskā sektora uzņēmumus un samazinātu izdevumus. Valsts finanšu uzlabošanas plānu pieņēma 2003. gada 11. septembrī, bet metodes un grafiks tā ieviešanai vēl jānosaka;

- ir notikuši ad hoc pasākumi cīņā ar korupciju, tostarp aresti. Tomēr šķiet, ka tie neveido daļu no vispārējā rīcības plāna, un Korupcijas novēršanas likumu nepiemēro sistemātiski. Kamēr turpinās bijušā režīma atbildīgo personu aizturēšana, šķiet, ka joprojām pastāv korupcija;

- bruņoto spēku pastiprināšanas pasākumus (iecelšana, atjaunošana darbā, jaunu vienību veidošana, militāro spēku reģionālā izvēršana, apmācība utt.) veica galvenokārt ar Francijas palīdzību. Tomēr ārpus šiem pasākumiem nolūki nav skaidri, jo nav precīzi formulēta programma. Kā arī tiek gaidīta pārskatīta demilitarizācijas, demobilizācijas, reintegrācijas politikas vēstule.

Šķiet, ka kopumā pārejas process uz atgriešanos pie konstitucionālajiem noteikumiem ir sācies. Tomēr pastāv ievērojamas neskaidrības attiecībā uz institūciju politikas pamatnostādņu noteiktību un skaidrību un administratīvās vadības spēju tās izpildīt.

Ievērojot nolīgtās saistības un to izpildes novērtējumu, Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis ir gatavas noslēgt apspriedes, kuras veica saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu. Tā kā vēl jāizpilda svarīgi pasākumi saskaņā ar 2003. gada 12. jūnija saistībām, Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi ieviest attiecīgus pasākumus saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. panta 2. punkta c) apakšpunktu:

daļēja sadarbības apturēšana un pakāpeniska citu sadarbības jomu turpināšana, lai atbalstītu Centrālāfrikas institūciju centienus, pamatojoties uz faktisko saistību, kas nolīgtas 2003. gada 12. jūnija sanāksmē, izpildi un pieminēto progresu pārejā uz demokrātisku valsti. Šo daļējo apturēšanu piemēro darbībām, kas saistītas ar Bouar-Garoua Boulai ceļiem, Bangi ceļu uzlabošanu un makroekonomikas atbalstu. Apturētās sadarbības atjaunošanu nosaka iepriekšminētie kritēriji.

Pieeja ir šāda.

A. Pašreizējās sadarbības ievērošana

i) Apspriežu beigās pašreizējā sadarbība tāpat pievērsīsies sociālām jomām, jo īpaši veselībai, un tiešam iedzīvotāju atbalstam. Ad hoc atbalstu pasākumiem uzņemas institūcijas, lai izpildītu savas saistības, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu sagatavošanu, labu pārvaldību, institucionālu atbalstu un tehnisku palīdzību rīcības plāna pieņemšanā, lai uzlabotu valsts finanses.

ii) Ja valdība ir sagatavojusi skaidru politikas vēstuli attiecībā uz Demilitarizācijas, demobilizācijas, reintegrācijas programmu un ir izstrādājusi plašu bruņoto un drošības spēku pārstrukturēšanas priekšlikumu, tiks izskatīts jautājums par atbalstu miera uzturēšanai un drošības darbību konsolidācijai Centrālāfrikas Republikā saskaņā ar Pasaules bankas Vairākkārtējas ziedošanas atjaunošanas un atkārtotas iekļaušanas programmu [Multidonor Rehabilitation and Reinsertion Programme (MDRP)] ar ANO attīstības programmas starpniecību.

B. Apturētās sadarbības atjaunošana

i) Makroekonomikas atbalsta atjaunošana līdztekus programmai ar SVF, tiklīdz ir pieņemts vēlēšanu plāns, ar ko nosaka posmus un procedūras dažādu vēlēšanu organizēšanai un ja ir nodrošināta cilvēktiesību ievērošana. Šādu atbalstu sniedz tad, ja ir izveidota valsts finanšu uzlabošanas programma. Šajā sakarā Komisija un dalībvalstis veicinās daudzpusējo līdzekļu sniedzēju attiecību turpināšanu ar Centrālāfrikas Republiku iespējami īsā laikā.

ii) Sadarbības atjaunošana pilnībā tad, kad no jauna ir izveidota demokrātiska valsts un tiesiskums, kam seko vēlēšanas, kurām jānotiek vēlākais 2005. gada sākumā. Tomēr tas var prasīt programmu pārskatīšanu, ievērojot prasības un ierobežojumus. Šā jautājuma apspriešanu uzsāk nekavējoši starp Centrālāfrikas Republikas institūcijām un Komisiju.

Saistību, kuras uzņēmušās Centrālāfrikas institūcijas, neizpildes gadījumā Eiropas Kopiena patur tiesības samazināt devīto EAF asignējumu Centrālāfrikas Republikai par 20 % gadā, beidzoties apspriedēm.

Eiropas Savienība turpinās sekot situācijai un uzraudzīt pārejas procesa turpināšanos. Tā ļoti cer, ka pastiprināts un ciešs politiskais dialogs ar Centrālāfrikas institūcijām turpināsies, lai līdzdarbotos atgriešanās pie tiesiskuma procesā un sasniegtu sociālo un ekonomisko stabilitāti Centrālāfrikas Republikā.

Ministru prezidenta kungs, lūdzu, pieņemiet manus visaugstākās cieņas apliecinājumus.

Briselē

Padomes vārdā —

Komisijas vārdā —

--------------------------------------------------