Komisijas Lēmums

(2003. gada 30. jūnijs),

ar ko ievieš pārejas posma pasākumus to dzīvnieku sugu pārvietošanas kontrolei, kuras ir uzņēmīgas pret mutes un nagu sērgu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2003/483/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar konkrētiem dzīvniekiem un produktiem, lai pilnveidotu iekšējo tirgu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK [2], un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1) Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Lēmums 2001/327/EK, ar ko ievieš to dzīvnieku sugu pārvietošanas ierobežojumus, kuras ir uzņēmīgas pret mutes un nagu sērgu, un atceļ Lēmumu 2001/263/EK [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/1004/EK [4], ir spēkā līdz 2003. gada 30. jūnijam.

(2) Komisija ir iesniegusi ierosinājumu izdarīt grozījumus Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīvā 91/68/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 [6]. Padome ir pieņēmusi šo ierosinājumu 2003. gada jūnijā un grozītie nosacījumi tiks piemēroti ne ātrāk kā pēc 2004. gada 1. jūlija.

(3) Labturības nosacījumi dzīvnieku pārvadāšanai Kopienas teritorijā ir noteikti ar Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvu 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar ko groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003.

(4) Daži Padomes 1997. gada 25. jūnija Regulas (EK) Nr. 1255/97 noteikumi, ar ko nosaka Kopienas kritērijus pieturvietām un groza maršruta plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK [8] pielikumā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1040/2003, jāpiemēro ne ātrāk kā no 2004. gada 1. jūlija.

(5) Komisijas 1993. gada 2. jūlija Lēmums 93/444/EEK par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar konkrētiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kas paredzēti eksportam uz trešajām valstīm [9], paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai šādiem kaušanai paredzētiem attiecīgas sugas dzīvniekiem būtu veterinārie sertifikāti.

(6) Lai saglabātu Kopienas tiesību aktu atbilstību, ir lietderīgi, ka arī šajā lēmumā lieto konkrētas definīcijas, kas izklāstītas Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 91/628/EEK un Regulu (EK) Nr. 1226/2002 [11].

(7) Ir jānodrošina pārejas pasākumi, lai kontrolētu aitu un kazu pārvietošanu un pieturvietu izmantošanu līdz brīdim, kamēr dalībvalstis sāk piemērot grozījumus, kurus paredz Padomes Direktīva 91/68/EK un Padomes Direktīva (EK) Nr. 1255/97.

(8) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. IEDAĻA PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šā tiesību akta mērķis ir noteikt pārejas pasākumus, lai pastiprinātu tādu dzīvnieku sugu pārvietošanas kontroli, kuras ir uzņēmīgas pret mutes un nagu sērgu.

2. Šo lēmumu piemēro, neskarot Direktīvas 64/432/EEK, 91/68/EEK un 91/628/EEK, Lēmumu 93/444/EEK un Regulu (EK) Nr. 1255/97.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā lēmumā izmanto turpmāk minētās definīcijas:

a) apstiprināta "savākšanas centra" definīciju Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā;

b) apstiprināta "tirgotāja" definīciju Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta q) apakšpunktā;

c) "pieturvietas" definīciju Direktīvas 91/628/EEK 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2. Ir spēkā arī turpmāk minētās definīcijas:

a) "savākšanas centrs" ir telpas, kurās dzīvnieki no dažādām saimniecībām tiek sagrupēti, lai nodrošinātu pārvadājumus valstī;

b) "izcelsmes saimniecība" ir jebkādas telpas, kurās dzīvnieki pavadījuši turēšanas periodu saskaņā ar šo lēmumu;

c) "turēšanas periods" ir nepārtraukta fiziska klātbūtne izcelsmes saimniecībā laika periodā, kas noteikts šajā lēmumā vai kopš dzimšanas, ja dzīvnieki ir jaunāki nekā paredz turēšanas periods, tai skaitā visi vajadzīgie un pārbaudāmie šādas turēšanas uzskaites līdzekļi, kādus pieprasa Kopienas likumdošana;

d) "status quo" ir turēšanas perioda brīdis, kura laikā saimniecībā nav ievesti pārnadžu dzimtas dzīvnieki ar mazāk stingriem nosacījumiem nekā tie, kurus paredz šis lēmums.

2. IEDAĻA KONTROLES PASTIPRINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ AITU UN KAZU PĀRVIETOŠANU

3. pants

Nosacījumi aitu un kazu nosūtīšanai audzēšanai, nobarošanai un nokaušanai

1. Aitas un kazas audzēšanai, nobarošanai un nokaušanai nedrīkst nosūtīt uz citu dalībvalsti, izņemot gadījumus, ja:

a) tās nepārtraukti turētas izcelsmes saimniecībā ne mazāk kā 30 dienas vai kopš dzimšanas, ja tās vēl nav sasniegušas 30 dienu vecumu;

b) tās ir no saimniecības, kurā 21 dienas laikā pirms nosūtīšanas dienas nav ievestas aitas un kazas;

c) tās ir no saimniecības, kurā 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas dienas no trešām valstīm nav ievesti pārnadžu dzimtas dzīvnieki.

2. Atkāpjoties no 1. punkta b) un c) apakšpunkta, dalībvalstis var atļaut sūtījumu uz citu dalībvalsti, ja šajos punktos minētie ievestie dzīvnieki ir pilnībā izolēti no visiem dzīvniekiem saimniecībā.

4. pants

Nosacījumi aitu un kazu nosūtīšanai audzēšanai, nobarošanai un nokaušanai

1. Aitas un kazas, kas paredzētas audzēšanai, nobarošanai un nokaušanai, nedrīkst atrasties ārpus savas izcelsmes saimniecības ilgāk kā sešas dienas pirms to pēdējās sertificēšanas tirdzniecībai ar galamērķi citā dalībvalstī, kas norādīts veselības sertifikātā.

Ja pārvadāšana notiek pa jūru, sešu dienu periodu pagarina uz tik ilgu laika periodu, cik ilgs būs jūras reiss.

2. Pēc izvešanas no izcelsmes saimniecības 1. punktā minētie dzīvnieki tieši jānosūta uz galamērķi citā dalībvalstī.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minētie dzīvnieki pēc izcelsmes saimniecības atstāšanas un pirms ierašanās galamērķa valstī, kas ir cita dalībvalsts, var tikt pārvadāti tranzītā caur vienu no apstiprinātajiem savākšanas centiem vai, ja dzīvnieki paredzēti nokaušanai, apstiprināta tirgotāja telpām, kurām jāatrodas izcelsmes dalībvalstī.

Lai savākšanas centru apstiprinātu tirdzniecībai ar aitām un kazām, apstiprinātam savākšanas centram jāatbilst Direktīvas 64/432/EEK 11. panta prasībām, izņemot 1. panta e) apakšpunkta pirmo teikumu.

4. Šā panta 1. punktā minētie dzīvnieki pēc izcelsmes saimniecības atstāšanas un pirms ierašanās galamērķi nekādā gadījumā nedrīkst:

a) nonākt saskarē ar pārnadžiem, izņemot tādus pārnadžus, kuru veselības stāvoklis ir tāds pats vai labāks;

b) negatīvi ietekmēt tādu pārnadžu veselības stāvokli, kas nav paredzēti tirdzniecībai.

5. Aitas un kazas, kas paredzētas nokaušanai, tieši jānogādā galamērķa dalībvalsts kautuvē, kur tās jānokauj pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 72 stundas pēc atvešanas.

5. pants

Atkāpes

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, aitas un kazas, kas paredzētas nokaušanai, var tirgot ne vēlāk kā pēc 21 dienu ilga turēšanas perioda.

2. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un neskarot 1. punktu, aitas un kazas, kas paredzētas nokaušanai, var nosūtīt no izcelsmes saimniecības tieši uz kautuvi citā dalībvalstī tūlītējai nokaušanai pirms status quo perioda beigām, neveicot savākšanas operāciju caur pieturvietām.

3. Atkāpjoties no 4. panta 2. un 3. punkta un neskarot 4. panta 1. punktu, aitas un kazas, kas paredzētas nokaušanai, pēc izcelsmes saimniecības atstāšanas var iziet caur vēl vienu papildus savākšanas centru, ievērojot šādus alternatīvus nosacījumus:

a) ja dzīvnieki pirms nokļūšanas apstiprinātā savākšanas centrā, kas minēts 4. panta 3. punktā, tiek pakļauti papildus savākšanas operācijai izcelsmes dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

i) pēc izcelsmes saimniecības atstāšanas dzīvnieki iziet tikai caur vienu savākšanas centru oficiāla veterinārārsta uzraudzībā, kurš atļauj vienlaicīgi tajā atrasties tikai tādiem dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir vienlīdzīgs vai labāks; un

ii) ievērojot Kopienas tiesību aktus par aitu un kazu identificēšanu, vēlākais šajā savākšanas centrā dzīvnieki tiek individuāli identificēti, lai katrā atsevišķā gadījumā varētu noteikt izcelsmes saimniecību;

iii) no savākšanas centra dzīvniekus ar oficiāliem dokumentiem nosūta uz 4. panta 3. punktā minēto apstiprināto savākšanas centru, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī, lai sertificētu un nosūtītu tieši uz kautuvi galamērķa dalībvalstī;

vai

b) dzīvnieki pēc to nosūtīšanas no izcelsmes dalībvalsts var tikt pārvadāti tranzītā caur vienu papildus savākšanas punktu pirms nosūtīšanas uz kautuvi galamērķa dalībvalstī, ievērojot šādus nosacījumus:

i) papildus apstiprinātais savākšanas centrs atrodas galamērķa dalībvalstī, no kurienes dzīvniekus nogādā tieši kautuvē oficiālā veterinārārsta atbildībā, lai nokautu piecu dienu laikā pēc ierašanās savākšanas centrā; vai

ii) papildus apstiprinātais savākšanas centrs atrodas vienā no tranzīta dalībvalstīm, no kurienes dzīvnieki tieši tiek transportēti uz kautuvi galamērķa dalībvalstī, kas norādīta dzīvnieku veselības sertifikātā.

4. Divu kaimiņos atrodošos dalībvalstu centrālās kompetentās iestādes var piešķirt viena otrai vispārējas vai ierobežotas atļaujas aitu un kazu ievešanai nokaušanai, kas neatbilst 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta 1. līdz 3. punktam, ar nosacījumu, ka šādi dzīvnieki tiek transportēti saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi vai stingrāki par turpmāk minētajiem:

a) dzīvnieki ir cēlušies un ievesti no saimniecībām, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas ir atzīta par oficiāli brīvu no aitu un kazu brucelozes saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK A pielikuma 1. nodaļas II sadaļu, un nav ziņojusi par trakumsērgu un liesas sērgu pēdējo 30 dienu laikā pirms iekraušanas;

b) dzīvnieki ir individuāli identificēti, lai katrā atsevišķā gadījumā varētu noteikt izcelsmes saimniecību, kad oficiāls veterinārārsts pārbauda dzīvniekus sertificēšanai apstiprinātā savākšanas centrā, kas atrodas izcelsmes dalībvalstī;

c) dzīvniekus pārvadā pa autoceļiem saskaņā ar Direktīvas 91/628/EEK pielikuma VII nodaļas 48. punkta 2. daļu tieši uz galamērķa kautuvi tūlītējai nokaušanai, nenonākot saskarē ar citiem pārnadžiem un neizmantojot trešo dalībvalsti kā tranzīta valsti;

d) šā punkta ievadteikumā minētās atļaujas numurs ir norādīts dzīvnieku veselības sertifikātā, kas dzīvniekiem ir klāt līdz galamērķim.

6. pants

Sertifikācijas nosacījumi Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar aitām un kazām

1. Aitas un kazas, kas paredzētas Kopienas iekšējai tirdzniecībai, pārbauda oficiāls veterinārārsts 24 stundu laikā pirms iekraušanas.

2. Veselības pārbaude veselības sertifikāta izsniegšanai 1. punktā minēto dzīvnieku nosūtīšanai, tai skaitā papildus garantijas, jāveic izcelsmes saimniecībā vai savākšanas centrā, vai apstiprināta tirgotāja telpās.

3. Dzīvniekiem jābūt tādam veselības sertifikātam, kura paraugs iekļauts Direktīvas 91/68/EK E pielikumā un kurā papildus jābūt šādiem vārdiem:

"Dzīvnieki saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/483/EK."

4. Attiecībā uz aitām un kazām, kas paredzētas nokaušanai, kuras iziet cauri apstiprinātam savākšanas centram saskaņā ar 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, oficiālais veterinārārsts, kurš atbildīgs par tranzīta dalībvalsts savākšanas centru, nodrošina sertifikāciju galamērķa dalībvalstij, izsniedzot otru veselības sertifikātu, kas atbilst Direktīvas 91/68/EEK E pielikumā norādītajam paraugam, papildinot to ar nepieciešamo informāciju no oriģinālā veselības sertifikāta(-iem) un pievienojot to oficiāli apstiprinātai tā kopijai. Šajā gadījumā kopējais sertifikātu derīguma termiņš nepārsniedz 10 dienas.

5. Par šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku transportēšanu kompetentajai izsūtīšanas vietas veterinārajai iestādei iepriekš jāpaziņo galamērķa dalībvalsts centrālajai kompetentajai veterinārajai iestādei un visām tranzīta dalībvalstīm. Paziņojums jānosūta ne vēlāk kā kravas nosūtīšanas dienā.

3. IEDAĻA TĀDU DZĪVNIEKU, KURI IR UZŅĒMĪGI PRET MUTES UN NAGU SĒRGU, KONTROLES PASTIPRINĀŠANA, PĀRVIETOJOT TOS CAUR PIETURVIETĀM

7. pants

Dzīvnieku pārvietošana caur pieturvietām

1. To sugu dzīvniekus, kas ir uzņēmīgi pret mutes un nagu sērgu, kuri ir sertificēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai, nedrīkst pārvietot caur pieturvietām, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1255/97.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopu un cūku sugas dzīvniekiem var atļaut pārvietošanu caur pieturvietām, ievērojot nosacījumus, kas minēti Direktīvā 64/432/EEK, tai skaitā papildus garantijas, ar nosacījumu, ka attiecībā uz dzīvniekiem, kas paredzēti nokaušanai, pirms nosūtīšanas no šīs saimniecības, tieši vai tranzītā caur vienu apstiprinātu savākšanas centru, 21 dienu ilgs turēšanas periods vienā saimniecībā ir jāapstiprina ar šādiem papildus sertifikātiem:

"Dzīvnieki saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/483/EK."

3. Atkāpjoties no 1. punkta, Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar aitām un kazām, kas atbilst 3. pantā izklāstītajiem papildus nosacījumiem, vai attiecībā uz dzīvniekiem, kas paredzēti nokaušanai, ievērojot papildus nosacījumus, kas izklāstīti 4. panta 3. punktā un 5. panta 1. punktā, var atļaut pārvietošanu caur pieturvietām.

4. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, liellopiem un cūkām, kam ir nokaušanai paredzētiem dzīvniekiem izsniegti veselības sertifikāti saskaņā ar Lēmuma 93/444/EEK 2. panta 1. punktu un Direktīvu 64/432/EEK, ceļā uz trešo valsti var izmantot pieturvietu.

5. Atkāpjoties no 1. punkta, dzīvniekiem, kas ir ievesti saskaņā ar atbilstošajiem Kopienas tiesību aktiem, ceļā uz galamērķi var izmantot pieturvietu.

8. pants

Nosacījumi, kas jāievēro, pārvietojot dzīvniekus caur pieturvietām

1. Ja tās dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret mutes un nagu sērgu, pārvieto caur pieturvietu, pirms šādas kravas nosūtīšanas jāievēro 2., 3. un 4. punktā minētie nosacījumi.

2. Nosūtītājam jāiesniedz pierādījumi un rakstiski jādeklarē veterinārajai iestādei, kas veic sertifikāciju, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka pieturvieta, kas atrodas Kopienā, vienlaicīgi saņem tikai vienas sugas un kategorijas, kā arī vienāda sertificēta veselības stāvokļa dzīvniekus, tai skaitā jāsniedz papildus garantijas, ko paredz Kopienas tiesību akti attiecībā uz atbilstošajām sugām.

3. Maršruta plāns jāpievieno nosūtītāja deklarācijai, kas minēta 2. punktā.

4. Paziņojumu par pieturvietu, kas norādīta sūtījumam pievienotajā maršruta plānā, veterinārā iestāde, kas veic sertifikāciju, nosūta centrālajām veterinārajām iestādēm galamērķa dalībvalstī un visām tranzīta dalībvalstīm 24 stundu laikā pēc kravas nosūtīšanas.

9. pants

Pieturvietu atbilsmes nosacījumi

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1255/97 4. panta 1. punkta, dalībvalstis var atzīt visas apstiprinātā savākšanas punkta telpas par pieturvietām, ar noteikumu, ka šīs telpas atbilst Regulas (EK) Nr. 1255/97 un šā lēmuma prasībām visā laika posmā, kamēr tās darbojas kā pieturvietas.

2. Dzīvnieki var vienlaicīgi atrasties pieturvietā tikai tad, ja tiem ir vienāds veselības stāvoklis kā arī visas pārējās garantijas, ko paredz atbilstošā Kopienas likumdošana, un tie pieder vienai dzīvnieku kategorijai un sugai, attiecībā uz kuru šī pieturvieta ir apstiprināta.

3. Pieturvietas vadītājs vienas darbadienas laikā pēc kravas izsūtīšanas sniedz kompetentajām iestādēm informāciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1255/97 I pielikuma C.7 punktā.

3. 4. Pirms dzīvnieku uzņemšanas pieturvieta:

a) ne vēlāk kā 24 stundas pēc visu iepriekš uzņemto dzīvnieku nosūtīšanas uzsāk tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumus;

b) neuzņem jaunus dzīvniekus līdz tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi ir pabeigti atbilstoši oficiālā veterinārārsta prasībām.

4. IEDAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Transponēšana

Dalībvalstis izdara grozījumus pasākumos, kuri piemērojami tirdzniecībai tā, lai tie ir saskaņā ar šo lēmumu, un nekavējoties izsludina pieņemtos pasākumus. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2003. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. jūnijam.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 30. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

[2] OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.

[3] OV L 115, 25.4.2001., 12. lpp.

[4] OV L 349, 24.12.2002., 108. lpp.

[5] OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp.

[6] OV L 122, 16.5.2003., 7. lpp.

[7] OV L 340, 11.12.1991., 17. lpp.

[8] OV L 174, 2.7.1997., 1. lpp.

[9] OV L 151, 19.6.2003., 21. lpp.

[10] OV L 208, 19.8.1993., 21. lpp.

[11] OV L 121, 29.7.1964., 1977./64. lpp.

--------------------------------------------------