Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002

(2002. gada 23. decembris),

ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

SATURS

PIRMĀ DAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA PRIEKŠMETS

II SADAĻA BUDŽETA PRINCIPI

1. nodaļa Vienotības un budžeta precizitātes principi

2. nodaļa Gada pārskata princips

3. nodaļa (Finanšu regulas 4. nodaļa) Norēķinu vienības princips

4. nodaļa (Finanšu regulas 5. nodaļa) Universāluma princips

5. nodaļa (Finanšu regulas 6. nodaļa) Specifikācijas princips

6. nodaļa (Finanšu regulas 7. nodaļa) Pareizas finanšu vadības princips

7. nodaļa (Finanšu regulas 8. nodaļa) Pārredzamības princips

III SADAĻA BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. nodaļa Budžeta izveide

2. nodaļa Budžeta uzbūve un izklāsts

IV SADAĻA BUDŽETA IZPILDE

1. nodaļa Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa Izpildes paņēmieni

1. iedaļa Vispārīgi noteikumi

2. iedaļa Īpaši noteikumi

3. nodaļa Finanšu dalībnieki

1. iedaļa Finanšu dalībnieku tiesības un pienākumi

2. iedaļa Kredītrīkotājs

3. iedaļa Grāmatvedis

4. iedaļa Avansu pārzinis

4. nodaļa Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa Vispārīgi noteikumi

2. iedaļa Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

5. nodaļa Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa Pašu resursi

2. iedaļa Debitoru parādu tāme

3. iedaļa Debitoru parādu konstatācija

4. iedaļa Atgūšanas pilnvarojums

5. iedaļa Atgūšana

6. nodaļa Izdevumu operācijas

1. iedaļa Izdevumu saistības

2. iedaļa Izdevumu apzināšana

3. iedaļa Maksājumu apstiprināšana

4. iedaļa Izdevumu apmaksa

5. iedaļa Izdevumu operāciju termiņi

7. nodaļa Informācijas tehnoloģiju sistēmas

8. nodaļa Iekšējais revidents

V SADAĻA PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1. nodaļa Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa Darbības joma un piešķiršanas principi

2. iedaļa Publicēšana

3. iedaļa Līgumu piešķiršanas procedūras

4. iedaļa Nodrošinājums un kontrole

2. nodaļa Īpaši noteikumi par līgumiem, kurus piešķir Kopienas iestādes uz savu rēķina

VI SADAĻA DOTĀCIJAS

1. nodaļa Darbības joma

2. nodaļa Piešķiršanas principi

3. nodaļa Piešķiršanas procedūra

4. nodaļa Maksājumi un kontrole

5. nodaļa Īstenošana

VII SADAĻA PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. nodaļa Pārskatu izklāsts

2. nodaļa (Finanšu regulas 3. nodaļa) Uzskaite

1. iedaļa Uzskaites struktūra

2. iedaļa Norēķinu grāmatas

3. iedaļa Kontu plāns

4. iedaļa Reģistrēšana

5. iedaļa Saskaņošana un pārbaude

6. iedaļa Budžeta uzskaite

3. nodaļa (Finanšu regulas 4. nodaļa) Īpašuma uzskaite

OTRĀ DAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI

I SADAĻA (FINANŠU REGULAS II SADAĻA) STRUKTŪRFONDI

II SADAĻA (FINANŠU REGULAS III SADAĻA) ZINĀTNISKĀ IZPĒTE

III SADAĻA (FINANŠU REGULAS IV SADAĻA) ĀRĒJIE DARĪJUMI

1. nodaļa Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa Darījumu īstenošana

3. nodaļa Publiskais iepirkums

4. nodaļa Dotācijas

5. nodaļa Avansu konti un inventāra saraksts

IV SADAĻA (FINANŠU REGULAS V SADAĻA) EIROPAS BIROJI

V SADAĻA (FINANŠU REGULAS VI SADAĻA) ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

TREŠĀ DAĻA PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA PĀREJAS NOTEIKUMI

II SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [1], jo īpaši tās 183. pantu,

apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Kopienu tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, ombudu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

tā kā:

(1) Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (še turpmāk "Finanšu regula") noteikumi ir vienkāršoti, lai sašaurinātu minētās regulas darbības jomu, ietverot tajā vienīgi pamatprincipus un definīcijas, kas attiecas uz Eiropas Kopienu vispārējā budžeta (še turpmāk "budžeta") izveidi, izpildi un kontroli.

(2) Tādēļ šiem īstenošanas noteikumiem jāpapildina Finanšu regula ne vien attiecībā uz minētās regulas noteikumiem, kuros tā īpaši atsaucas uz izpildes kārtību, bet arī attiecībā uz noteikumiem, kuru piemērošanai iepriekš jānosaka izpildes pasākumi. Skaidrības labad jāaizstāj Komisijas Regula (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93 (1993. gada 9. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātu īstenošanas kārtību dažiem 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas noteikumiem [2], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1687/2001 [3].

(3) Lai nodrošinātu, ka nozaru noteikumi atbilst budžeta principiem, kas noteikti Finanšu regulā, jāizveido saraksts, kas aptvertu visus tiesību aktus, kuri attiecas uz budžeta izpildi, un jāparedz noteikumi, kas nosaka, ka Komisijai šis saraksts jāsastāda un jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai.

(4) Attiecībā uz budžeta principiem, jo īpaši vienotības principu, prasība, ka procenti par iepriekšēju finansējumu, kas jāatmaksā budžetā, ir jāiezīmē, nozīmē, ka ir jāiezīmē jebkurš iepriekšējs finansējums, kas paliek Kopienu īpašumā. Šāds iepriekšējs finansējums paliek iestādes īpašumā, ja vien pamatdokuments Finanšu regulas 49. panta nozīmē neparedz citādi vai to nemaksā pēc publiskā iepirkuma līguma vai iestāžu darbiniekiem, vai dalībvalstīm. Šis noteikums jāizstrādā atkarībā no vadības veida (tieša vai netieša centralizēta vadība vai dalīta vadība). To neattiecina uz kopējo vadību, tādēļ ka tādos gadījumos Kopienas līdzekļus apvieno ar starptautiskās organizācijas līdzekļiem. Ja iepriekšējs finansējums, kas paliek Kopienas īpašumā, nes procentus, šie procenti jāiemaksā budžetā kā dažādi ieņēmumi.

(5) Attiecībā uz gada pārskata principu — ir svarīgi izskaidrot jēdzienus "gada apropriācijas" un "saistību uzņemšanās procedūras sagatavošanas posmi", kas, ja ir pabeigti līdz 31. decembrim, var atļaut pārnest saistību apropriācijas, kuras tad jāizlieto līdz nākamā saimnieciskā gada 31. martam.

(6) Attiecībā uz norēķinu vienības principu — jānosaka kursi, kas jāizmanto, izdarot eiro pārrēķinus citās valūtās, lai pildītu prasības par naudas plūsmas pārzināšanu un pārskatiem.

(7) Attiecībā uz atkāpēm no universāluma principa — jāparedz budžeta rīcība ar piešķirtajiem ieņēmumiem, jo īpaši dalībvalstu vai trešo valstu iemaksām konkrētām Kopienas programmām, tāpat arī jāparedz ierobežojumi izdevumu un ieņēmumu saldo aprēķināšanai.

(8) Attiecībā uz specifikācijas principu — precīzi jānosaka, kā aprēķināma apropriāciju procentuālā daļa, kuru iestādes ir pilnvarotas pārvietot atbilstīgi savai autonomijai, un jāparedz noteikumi, ka par pārvietošanas pieprasījumiem, kas iesniedzami budžeta lēmējinstitūcijai, ir jāsniedz tai pilnīgas ziņas detalizēta paskaidrojuma veidā.

(9) Attiecībā uz pareizu finanšu vadību — ir jāprecizē programmu un darbību iepriekšējā novērtējuma, starpposma novērtējuma un paveiktā novērtējuma mērķi, minimālais biežums šāda novērtējuma veikšanai un informācija, kas jāsniedz tiesību aktos paredzētajos finanšu pārskatos.

(10) Attiecībā uz budžeta izveidi un izklāstu — lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcija ir pilnīgi informēta, nepieciešams noteikt saturu budžeta vispārējam ievadam, darba dokumentiem, kas ir pamatā budžeta izveidei, un budžeta piezīmēm. Jaunajā budžeta līdzekļu sadales izklāstā pa darbības jomām jāparedz administratīvo apropriāciju definīcija un klasifikācija.

(11) Attiecībā uz budžeta izpildi — ir lietderīgi vispirms noskaidrot, kādā formā var pieņemt pamatdokumentus Kopienas darbības jomā un jomās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienību. Jānosaka maksimālā apropriāciju summa, ar kādu var nodrošināt sagatavošanas darbības un izmēģinājuma programmas bez pamatdokumenta, un jāuzskaita Līgumu noteikumi, ar kuriem tieši piešķir īpašas pilnvaras Komisijai.

(12) Jānosaka arī darbības, ar kurām saistās iespējamība, ka tās varētu radīt interešu konfliktu, paredzot arī procedūru, kas jāievēro šādos gadījumos.

(13) Attiecībā uz dažādiem budžeta izpildes paņēmieniem — jānosaka, ka, ja Komisija neveic budžeta izpildi tieši savās struktūrvienībās, tai vispirms ir jāpārliecinās, ka iestādēs, kurām tā gatavojas uzticēt izpildes uzdevumus, ir vadības procedūras un kontroles un grāmatvedības sistēmas, kuras ir atbilstošas un piemērotas attiecībā uz pareizas finanšu vadības prasībām.

(14) Attiecībā uz netiešu centralizētu vadību, tas ir, vadību, ko Komisija deleģējusi izpildaģentūrām vai Kopienas tiesību subjektiem, valstu publisko tiesību subjektiem vai struktūrām, kam ir publisku dienestu uzdevumi, arī deleģēšanas aktā vai nolīgumā jānosaka pamats šādai pilnvaru deleģēšanai un kārtība šāda pilnvarojuma īstenošanai. Izpildaģentūras, pār kurām Komisija saglabā vadību, Kopienas budžeta izpildes nolūkiem jāatzīst par šās iestādes deleģēto kredītrīkotāju. Ja budžeta izpildes darbības jāveic valstu struktūrām, tām jāspēj sniegt atbilstošs finansiāls nodrošinājums un šīs struktūras ir jāizraugās pārredzamā veidā pēc izmaksu lietderības analīzes, kas parāda apsvērumus, kādēļ vadība deleģēta šādai struktūrai. Pirms pilnvaru deleģēšanas valstu struktūrām Komisijai saskaņā ar pamatdokumentu par attiecīgo apropriāciju īstenošanu jāvēršas pie atbilstošām komitejām, lūdzot tām sniegt atzinumu. Privāttiesību subjekti, kas izpilda sagatavošanas vai palīguzdevumus Komisijas uzdevumā, jāizraugās saskaņā ar līgumu piešķiršanas procedūrām.

(15) Dalītas vadības īstenošanai kopā ar dalībvalstīm vai decentralizētas vadības īstenošanai kopā ar trešām valstīm jānosaka grāmatojumu noskaidrošanas procedūras stadijas un mērķi, neskarot īpašos noteikumus, kas ietverti attiecīgajās nozaru regulās.

(16) Visbeidzot — par kopīgu vadību — skaidri jānosaka, ka daļa, ko katrs dāvinātājs iemaksājis katram izdevumu veidam, nav jāiezīmē, tomēr jāparedz, ka subsidētām darbībām jāveic visaptveroša kontrole; jānosaka, kādas starptautiskas organizācijas ir tiesīgas iesaistīties šādas vadības īstenošanā.

(17) Attiecībā uz finanšu dalībnieku lomu — finanšu vadības reforma līdz ar centralizētu iepriekšējas kontroles pasākumu atmešanu paplašina kredītrīkotāju kompetenci attiecībā uz visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, arī iekšējās kontroles sistēmu izteiksmē. Budžeta lēmējinstitūcijai turpmāk jābūt informētai par deleģēto kredītrīkotāju iecelšanu amatā vai par to, ka viņi beidz pildīt pienākumus. Līdz ar to arī jānosaka uzdevumi, kompetence un procedūras principi, kas jāievēro. Iepriekšējās kontroles padarīšana par iekšējo kontroli jo īpaši nosaka to, ka skaidri jānošķir uzdevumi, kas attiecas uz darbību uzsākšanu budžeta izpildē, no uzdevumiem, kas attiecas uz šādu darbību pārbaudi. Turklāt ikvienai iestādei jāpieņem savs profesionālo standartu kodekss, kas jāpiemēro personālam, kurš atbild par iepriekšējām pārbaudēm un paveiktā pārbaudēm. Tad jāpieņem noteikumi, kas paredz, ka par uzņemtajiem pienākumiem ir jāziņo gada pārskatā iestādei, kurā, cita starpā, jāsniedz paveiktā pārbaudes rezultāti; jāparedz arī pasākumi to apliecinošo dokumentu uzglabāšanai, kuri attiecas uz veiktajām darbībām. Visbeidzot — jānosaka, ka par visām dažādajām publisko līgumu piešķiršanas sarunu procedūrām jāsniedz īpašs ziņojums iestādei un paziņojums budžeta lēmējinstitūcijai, jo tās veido atkāpi no parastās procedūras.

(18) Lai skaidri noteiktu kompetenci, precīzi jāformulē grāmatveža uzdevumi un kompetence saistībā ar grāmatvedības sistēmām, finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī banku kontu un trešo personu dokumentu pārvaldīšanu. Jāparedz arī noteikumi grāmatveža atcelšanai no pienākumu izpildes.

(19) Jāparedz arī nosacījumi par to, kā izmantot avansu kontus, kas ir vadības sistēma, kura veido izņēmumu no parastās budžeta procedūras, un jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un kompetence, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un kompetence saistībā ar avansu kontu kontroli. Budžeta lēmējinstitūcija jāinformē par jebkuru iecelšanu amatā vai par to, ka tiek izbeigta pienākumu pildīšana.

(20) Kad ir noteikti katra finanšu dalībnieka uzdevumi un kompetence, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Tomēr katrā iestādē attiecīgā veidā jāizveido jauna specializēta finanšu pārkāpumu komisija, lai noteiktu, vai bijuši finansiāla rakstura pārkāpumi. Jānosaka arī procedūra, kā kredītrīkotājs var prasīt rīkojuma apstiprinājumu un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības.

(21) Attiecībā uz ieņēmumiem, izņemot īpašo gadījumu ar pašu resursiem, uz kuru attiecas Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu [4], jāprecizē uzdevumi un kontroles pasākumi, kas ietilpst kredītrīkotāja kompetencē dažādos procedūras posmos: debitoru parādu tāmju konstatācijā un pēc tam iekasēšanas rīkojuma izdošanā; parādzīmes nosūtīšanā, ar kuru informē parādnieku, ka konstatēts debitora parāds; jebkādas pienācīgās soda naudas aprēķināšanā; un, visbeidzot — vajadzības gadījumā — lēmuma pieņemšanā par prasījuma atcelšanu, ievērojot kritērijus, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu vadībai. Jānosaka arī grāmatveža loma ieņēmumu iekasēšanā un maksājumu termiņu pagarināšanā.

(22) Attiecībā uz izdevumiem — jānosaka saistība starp lēmumiem par finansējumu, vispārējām saistībām un atsevišķām saistībām, kā arī šo dažādo posmu īpatnības. Atšķirība starp vispārēju saistību un atsevišķu saistību ir atkarīga no tā, cik lielā mērā ir noteikti saņēmēji un iesaistītās summas. Provizoriskas saistības ir ierobežotas, paredzot tās vienīgi parastajiem administratīvajiem izdevumiem un izdevumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF). Lai ierobežotu iespējamo saistību apjomu, jāatceļ apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām trīs gadus nav izdarīti maksājumi.

(23) Pēc tam skaidri jānosaka saistība starp maksājumu operāciju apzināšanu, apstiprināšanu un veikšanu un to kontroli, kas jāveic kredītrīkotājam, kad tas apzina izdevumus, liekot vīzu "nodots samaksai", kā arī tad, kad viņš apstiprina maksājumus, pārbaudot, vai atbrīvošana no atbildības ir pamatota, par ko tagad ir atbildīgs vienīgi kredītrīkotājs. Jānosaka, kādi dokumenti jāuzrāda kā maksājumu pavaddokumenti, un jāparedz noteikumi par iepriekšēja finansējuma un starpposma maksājumu ieskaitu. Visbeidzot — jānosaka termiņi, kas jāpiemēro apzināšanas un maksājumu operācijām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/35/EK (2000. gada 29. jūnijs) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos [5].

(24) Iekšējās revīzijas vajadzībām jānosaka revidenta iecelšanas procedūra un jāgarantē viņa neatkarība iestādē, kas viņu iecēlusi un kurai viņam jāziņo par savām darbībām; budžeta lēmējinstitūcija jāinformē par jebkuru iecelšanu amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

(25) Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu ir izlemts iekļaut šajā regulā noteikumus par publisko pakalpojumu, piegāžu un būvdarbu līgumu piešķiršanas procedūrām attiecīgi no Padomes Direktīvas 92/50/EEK [6], 93/36/EEK [7] un 93/37/EEK [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti Komisijas Direktīvu 2001/78/EK [9]. Līdz ar to nepieciešams vispirms noteikt dažādus publiskā iepirkuma līgumu veidus; piemērojamos izsludināšanas un publicēšanas pasākumus; nosacījumus, kādos var izmantot īpašu procedūras veidu, un esošo procedūru galvenās pazīmes; izvēles kritēriju un iespējamās piešķiršanas kārtības specifikāciju; noteikumus par piekļuvi konkursa dokumentiem un sazināšanos ar pretendentiem vai kandidātiem; un gadījumos, kad Komisija piešķir līgumus uz sava rēķina — dažādos robežlielumus, kas jāpiemēro, un noteikumus par piešķiramo līgumu vērtības aprēķināšanu.

(26) Līgumu piešķiršanas procedūru mērķis ir apmierināt iestāžu vajadzības ar vislabākajiem iespējamiem noteikumiem, vienlaikus garantējot vienlīdzīgu piekļuvi publiskajiem līgumiem un ievērojot pārredzamības un nediskriminācijas principus. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienādu attieksmi pret kandidātiem, kā arī pilnīgu kredītrīkotāju atbildību par galīgo izvēli, nepieciešams noteikt procedūru piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu atvēršanai un izvērtēšanai, no komisijas iecelšanas līdz pamatotam un dokumentētam piešķiršanas lēmumam, kas galu galā ir jāpieņem līgumslēdzējai iestādei. Jānosaka arī finansiālais nodrošinājums, kas vajadzīgs, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses.

(27) Visbeidzot — jānosprauž robežas līgumslēdzēju iestāžu pilnvarām piemērot administratīvus sodus, lai nodrošinātu, ka sodi ir proporcionāli un preventīvi, un nodrošinātu vienādu attieksmi gan no dažādu iestāžu, gan struktūrvienību puses.

(28) Skaidri jānosaka arī darbības joma sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz dažādiem budžeta izpildes paņēmieniem un arī attiecībā uz darbības veidu vai struktūru, kam ir vispārēja Eiropas nozīme un kas ir tiesīga saņemt dotācijas. Jānosaka raksturlielumi ikgadējai darba programmai un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā arī iespējamie izņēmumi šajā ziņā un atpakaļejošas iedarbības iespēja, jo īpaši humānās palīdzības un krīzes situāciju vadības jomā, kur spriedze ir ļoti specifiska.

(29) Atgriežoties pie prasībām par pārredzamību, vienādu attieksmi pret pretendentiem un kredītrīkotāja atbildības pastiprināšanu, ir jānosaka piešķiršanas procedūra, no dotāciju pieteikumu iesniegšanas līdz to izvērtēšanai, ko komisija izpilda, ņemot vērā iepriekš noteiktos izvēles un piešķiršanas kritērijus, pirms kredītrīkotājs pieņem galīgo lēmumu, kas attiecīgi dokumentējams.

(30) Saskaņā ar pareizu finanšu vadību Komisijai jānodrošina sev aizsardzība ar nodrošinājumu: dotāciju pieteikuma posmā — rīkojot finanšu revīziju pieteikumiem, kas saistīti ar lielākām summām; pēc tam — iepriekšēja finansējuma maksāšanas laikā — pieprasot iepriekšēju finansiālu nodrošinājumu; un, visbeidzot, izdarot galīgo maksājumu — rīkojot finanšu revīziju pieprasījumiem, kas saistīti ar vislielākajām summām un ietver vislielāko risku. Pareizas vadības un bezpeļņas un līdzfinansējuma principu ievērošanai nepieciešams arī, lai tiktu pieņemti noteikumi, kas ierobežotu iespējamo vienoti noteiktas likmes maksājumu izmantošanu. Visbeidzot — Kopienas līdzekļu pareiza vadība nozīmē, ka dotāciju saņēmējiem, darbības izpildi daļēji nododot apakšlīgumu slēdzējiem, ir pašiem jāievēro pārredzamības princips un vienlīdzīgas attieksmes princips pret iespējamiem pretendentiem, kā arī princips, pēc kura līgums jāpiešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.

(31) Visbeidzot — pilnvaras piemērot sodus šajā sakarā jāpielīdzina pilnvarām, kas piešķirtas publiskā iepirkuma procedūras sakarā.

(32) Attiecībā uz uzskaites kārtošanu un izklāstu — jāformulē ikviens no vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kuriem jābūt finanšu pārskatu pamatā. Nepieciešams arī paredzēt nosacījumus darījuma iekļaušanai pārskatos un noteikumus aktīvu un pasīvu novērtēšanai un uzkrājumu izveidošanai.

(33) Jānosaka, ka iestāžu pārskatiem jāpievieno ziņojums par budžeta un finanšu vadību, un sīki jāizklāsta, kādam jābūt finanšu pārskatu veidojošo sastāvdaļu (bilance, saimniecisko rezultātu pārskats, naudas plūsmas tabula un pielikums) un budžeta izpildes pārskata sastāvdaļu (budžeta izlietojuma pārskats un pielikums) saturam un izklāstam.

(34) Par uzskaites jautājumiem — jānosaka, ka katras iestādes grāmatvedim jāsastāda dokumenti, kas apraksta šās iestādes uzskaites organizāciju un uzskaites procedūras un paredz nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz datorizētām grāmatvedības sistēmām, jo īpaši par piekļuves drošību un revīzijas liecībām par jebkurām izmaiņām, kas ieviestas šajās sistēmās.

(35) Attiecībā uz uzskaites kārtošanu — jānosaka principi, kas jāpiemēro norēķinu grāmatām, izmēģinājuma bilancei, periodiskai kopējo summu saskaņošanai šajā bilancē un inventāra sarakstam, un jānosaka Komisijas grāmatveža pieņemtā kontu plāna sastāvdaļas. Jāparedz noteikumi, kas jāpiemēro operāciju reģistrēšanai, jo īpaši — divkāršā ieraksta metode, noteikumi par to operāciju pārrēķināšanu, kuras nav izteiktas eiro, un grāmatvedības ierakstu apliecināšanas dokumentiem. Jānosaka arī uzskaites dokumentu saturs.

(36) Visbeidzot — vajadzīgi noteikumi, kas attiecas uz īpašuma uzskaiti, un skaidri jānosaka grāmatvežu un kredītrīkotāju attiecīgā kompetence šajā jomā, kā arī noteikumi, kas jāpiemēro inventāra sarakstā iekļauta īpašuma tālākai pārdošanai.

(37) Attiecībā uz struktūrfondiem — jānosaka, ka avansu atmaksājums par noteiktu darbību nesamazina Fonda iemaksu šai darbībai.

(38) Jānosaka tiešas un netiešas darbības veidi, kurus var finansēt pētniecības jomā.

(39) Attiecībā uz ārējiem darījumiem — izpildes noteikumu mērķis, līdzīgi kā pašai Finanšu regulai, ir dot noteikumus par izņēmumiem, kas atspoguļo šās nozares darbību īpašo raksturu, galvenokārt attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanu.

(40) Attiecībā uz publiskā iepirkuma piešķiršanu — šajos īstenošanas noteikumos pārņemta satura būtība no Komisijas 1999. gada 10. novembra Lēmuma par vadības sistēmu vienkāršošanu līgumu piešķiršanai Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta īstenoto sadarbības programmu robežās [10] tādējādi radot publiskā iepirkuma piešķiršanas noteikumus, kas atšķiras no standarta noteikumiem ar tajos paredzētajiem atšķirīgajiem robežlielumiem un vadības procedūrām, kuras pielāgotas ārējiem darījumiem.

(41) Attiecībā uz dotācijām — nepieciešams uzskaitīt darbību veidus, par kuriem iespējama atkāpe no Finanšu regulas 109. pantā paredzētā līdzfinansējuma principa. Tas jo īpaši attiecas uz humāno palīdzību un atbalstu krīzes situācijās, kā arī darbībām, ko veic, lai aizsargātu cilvēku veselību un pamattiesības.

(42) Lai nodrošinātu Kopienas apropriāciju pareizu vadību, nepieciešams arī paredzēt priekšnoteikumus un noteikumus, kādiem jābūt nolīgumā, ja apropriāciju vadība ir decentralizēta vai ja izmanto avansu kontus.

(43) Finanšu regulas noteikumi, kas attiecas uz Eiropas birojiem, jāpapildina ar īpašiem noteikumiem par Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroju un noteikumiem, ar kuriem Komisijas grāmatvedim atļauj deleģēt dažus no viņa uzdevumiem šo biroju personālam. Jānosaka arī darbības kārtība attiecībā uz banku kontiem, kurus Eiropas biroji var būt pilnvaroti atvērt Komisijas vārdā.

(44) Attiecībā uz administratīvajām apropriācijām — katrai iestādei jāinformē budžeta lēmējinstitūcija par būtiskiem ēku projektiem, kuri tiek īstenoti, proti, tādiem, kuri palielina nekustamā īpašuma fondu.

(45) Nepieciešams noteikt struktūras, kuras var saņemt dotācijas no budžeta un kurām jāparedz noteikumu kopums saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Finanšu regulas 185. pantā.

(46) Šajā regulā minētie robežlielumi un summas regulāri jāatjaunina, piesaistot tās Kopienā reģistrētajai inflācijai, izņemot robežlielumus, ko piemēro publiskā iepirkuma piešķiršanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Priekšmets(Finanšu regulas 1. pants)

Šī regula nosaka Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (še turpmāk "Finanšu regula") noteikumu īstenošanas kārtību.

Iestādes, uz kurām attiecas šī regula, ir iestādes Finanšu regulas nozīmē.

2. pants

Tiesību akti, kas attiecas uz budžeta izpildi(Finanšu regulas 2. pants)

Komisija kārto Finanšu regulas 2. pantā minēto tiesību aktu sarakstu. Tā atjaunina minēto sarakstu ik gadu un attiecīgi informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

II SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

1. NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

3. pants

Darbības joma attiecībā uz iepriekšēju finansējumu, kas paliek Kopienu īpašumā(Finanšu regulas 5. panta 4. punkts)

1. Iepriekšējs finansējums 105. panta nozīmē paliek Kopienu īpašumā, ja vien pamatdokumentā Finanšu regulas 49. panta 1. punkta nozīmē nav noteikts citādi. Šis noteikums neattiecas uz iepriekšēju finansējumu, ko maksā saskaņā ar līgumu Finanšu regulas 88. panta nozīmē vai ko maksā dalībvalstīm, vai arī kā pirmspievienošanās atbalstu vai avansus, kas minēti 265. pantā. Tas neattiecas uz kopēju vadību Finanšu regulas 53. panta nozīmē.

2. Tiešas centralizētas vadības gadījumā Finanšu regulas 53. panta nozīmē, ja šādā vadībā iesaistās vairāki partneri, šā panta 1. punkta noteikumi attiecas vienīgi uz galveno darbuzņēmēju.

3. Decentralizētas vadības gadījumā un netiešas centralizētas vadības gadījumā Finanšu regulas 53. panta nozīmē šā panta 1. punkta noteikumus piemēro vienīgi subjektam, kas saņem iepriekšējo finansējumu tieši no Komisijas.

4. Noteikumu, kas minēts 1. punktā, piemēro iepriekšējam finansējumam, ko maksā saskaņā ar līgumiem vai nolīgumiem, kas noslēgti pēc šās regulas spēkā stāšanās.

5. Šā panta 1.–4. punkts neskar iepriekšējā finansējuma iekļaušanu finanšu pārskatu aktīvos saskaņā ar uzskaites noteikumiem, kas paredzēti Finanšu regulas 133. pantā.

Kredītrīkotājs sniedz grāmatvedim informāciju, kas ļauj tam iezīmēt iepriekšēju finansējumu, kurš paliek Kopienu īpašumā.

4. pants

Kopienas līdzekļu nesto procentu iekļaušana budžetā(Finanšu regulas 5. panta 4. punkts)

1. Ja iepriekšējs finansējums, kas paliek Kopienu īpašumā saskaņā ar 3. pantu, nes procentus vai līdzvērtīgu peļņu, to iemaksā Eiropas Kopienu vispārējā budžetā (še turpmāk "budžetā") kā dažādus ieņēmumus.

2. Kredītrīkotājs nodrošina, ka saskaņā ar līgumiem un nolīgumiem, kas noslēgti ar saņēmējiem:

a) šādu iepriekšēju finansējumu iemaksā kontos, kas ļauj iezīmēt Kopienu samaksātos līdzekļus; un

b) saņēmēji vismaz vienu reizi gadā informē atbildīgo kredītrīkotāju par procentu vai līdzvērtīgas peļņas summu, ko nesuši šie līdzekļi, ja šādi procenti veido ievērojamas summas, un katrā ziņā vienmēr, kad tiek pieprasīti starpposma maksājumi vai atlikumu samaksa, kuros ieskaita iepriekšējo finansējumu.

3. Saskaņā ar IV sadaļas 5. nodaļu atbildīgais kredītrīkotājs, izdarot iepriekšējā finansējuma maksājumu, sastāda debitoru parādu tāmi par jebkuriem procentiem vai līdzvērtīgu peļņu, ko nesis iepriekšējs finansējums.

Atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktā minēto grafiku sastāda iekasēšanas rīkojumu par 1. punktā minētajām procentu summām.

4. Ja iepriekšējs finansējums no vienas un tās pašas budžeta pozīcijas, saskaņā ar vienu un to pašu pamatdokumentu ir maksāts saņēmējiem, uz kuriem attiecas viena un tā pati piešķiršanas procedūra, kredītrīkotājs var sastādīt vienu debitoru parādu tāmi par vairākiem parādniekiem.

2. NODAĻA

Gada pārskata princips

5. pants

Apropriācijas saimnieciskajam gadam(Finanšu regulas 8. panta 3. punkts)

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas iekļautas budžetā par saimniecisko gadu un kas ir jāizlieto minētā gada laikā, veido apropriācijas, kuras piešķirtas šim saimnieciskajam gadam. Apropriācijas, kas piešķirtas saimnieciskajam gadam, ir:

a) apropriācijas, kas paredzētas budžetā, ieskaitot budžeta grozījumos paredzētās apropriācijas;

b) pārnestās apropriācijas;

c) apropriācijas, kas no jauna padarītas pieejamas saskaņā ar Finanšu regulas 157. pantu un 181. panta 5. punktu;

d) apropriācijas, kas rodas no avansa maksājumiem, kuri atmaksāti saskaņā ar 228. pantu;

e) apropriācijas, kas paredzētas pēc to ieņēmumu saņemšanas, kuri piešķirti saimnieciskā gada laikā vai iepriekšējos saimnieciskajos gados un nav izlietoti.

6. pants

Apropriāciju pārnešana(Finanšu regulas 9. panta 2. punkts)

1. Saistību apropriācijas, kas minētas Finanšu regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, var pārnest vienīgi tad, ja ar kredītrīkotāju nesaistītu iemeslu dēļ nav bijis iespējams uzņemties saistības līdz saimnieciskā gada 31. decembrim un ja sagatavošanas posmi jau pavirzījušies pietiekami tālu, lai būtu pamats uzskatīt, ka saistību uzņemšanās notiks, vēlākais, līdz nākamā gada 31. martam.

2. Sagatavošanas posmi, kas minēti Finanšu regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kas jāpabeidz līdz saimnieciskā gada 31. decembrim, lai varētu izdarīt pārnešanu uz nākamo gadu, ir šādi:

a) vispārējām saistībām Finanšu regulas 76. panta nozīmē — finansējuma lēmuma pieņemšana vai arī pārrunu pabeigšana līdz šim datumam ar katras iestādes attiecīgajām struktūrvienībām par šā lēmuma pieņemšanu;

b) atsevišķām saistībām Finanšu regulas 76. panta nozīmē — līgumu vai nolīgumu sagatavošanas beigu posms. Šāds līgumu vai nolīgumu sagatavošanas beigu posms nozīmē, ka pabeigta iespējamo pretendentu vai saņēmēju izraudzīšanās.

3. Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu un kas nav paredzētas līdz nākamā saimnieciskā gada 31. martam, automātiski atceļ.

Komisija līdz 15. aprīlim informē budžeta lēmējinstitūciju par šādā veidā atceltajām apropriācijām.

4. Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar Finanšu regulas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu, var izlietot līdz nākamā saimnieciskā gada 31. decembrim.

5. Šādi pārnestās apropriācijas pārskatos iezīmē.

6. Apropriācijas personāla izdevumiem, kas minēti Finanšu regulas 9. panta 6. punktā, ir apropriācijas iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumam un pabalstiem.

3. NODAĻA

(Finanšu regulas 4. pants)

Norēķinu vienības princips

7. pants

Kurss eiro pārrēķinam citās valūtās(Finanšu regulas 16. pants)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru regulas, pārrēķinus no eiro citās valūtās izdara pēc eiro dienas kursa, kas publicēts Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. Ja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts dienas kurss attiecīgajai valūtai attiecībā pret eiro, Komisija izmanto norēķinu kursu, kas minēts 3. punktā.

3. Finanšu regulas 132.–137. pantā minētās uzskaites nolūkiem un saskaņā ar 213. pantu pārrēķinus no eiro citās valūtās izdara, izmantojot eiro mēneša norēķinu kursu. Šo norēķinu kursu nosaka Komisija, izmantojot jebkādus informācijas avotus, ko tā uzskata par ticamiem, pamatojoties uz kursu priekšpēdējā darba dienā iepriekšējā mēnesī pirms mēneša, par kuru kurss tiek noteikts.

8. pants

Kurss, kas jāizmanto eiro pārrēķiniem citās valūtās(Finanšu regulas 16. pants)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru regulas, kurss, kas jāizmanto pārrēķiniem no eiro citās valūtās, ir tās dienas kurss, kurā kredītrīkotāja struktūrvienība sastādījusi maksājuma rīkojumu vai iekasēšanas rīkojumu.

2. Eiro avansu kontu gadījumā kursu, kas jāizmanto, nosaka pēc dienas, kurā banka veikusi maksājumu.

3. Ja avansu konti ir valstu valūtās, kā noteikts Finanšu regulas 16. pantā, tad jāizmanto tā mēneša kurss, kurā no avansu konta izdarīti izdevumu maksājumi.

4. Izdevumiem, kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas, kurss, kas jālieto par mēnesi "n", par kuru šādi izdevumi paziņoti saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 296/96 [11] 3. pantu, ir kurss, kāds noteikts "n + 1" mēneša desmitajā dienā vai arī pirmajā dienā pirms šās desmitās dienas, par kuru kurss bijis noteikts.

Šo kursu izmanto arī attiecīgajiem avansiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 296/96 4. un 5. pantā.

9. pants

Informācija par Komisijas veiktajiem naudas pārskaitījumiem no vienas valūtas otrā(Finanšu regulas 16. pants)

Komisija katru ceturksni nosūta dalībvalstīm pārskatu par pārskaitījumiem, kas izdarīti starp dažādām valūtām.

4. NODAĻA

(Finanšu regulas 5. nodaļa)

Universāluma princips

10. pants

Struktūra piešķirto ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju piešķiršanas kārtošanai(Finanšu regulas 18. pants)

1. Neskarot 12. un 13. pantu, struktūru, kas paredzēta piešķirto ieņēmumu kārtošanai budžetā, veido:

a) katras iestādes budžeta iedaļas ieņēmumu tāmē — budžeta pozīcija ieņēmumu saņemšanai;

b) izdevumu tāmē ar piezīmēm norāda, kuras pozīcijas var saņemt apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri padarītas pieejamas.

Pirmā daļas a) punktā minētajā gadījumā šo summu iegrāmato budžeta pozīcijā, ja šādu ieņēmumu summa ir paredzama. Ja tā nav paredzama, tad pieliek atgādinājumu (p.m.) un iespējamos ieņēmumus uzrāda piezīmēs informācijas nolūkā.

2. Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var padarīt pieejamus gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas, ja ieņēmumus saņēmusi iestāde, izņemot gadījumā, kas paredzēts Finanšu regulas 161. panta 2. punktā. Tās padara pieejamas automātiski, izņemot avansu atmaksas gadījumā, kas minēts Finanšu regulas 156. panta, un izņemot finanšu korekciju gadījumā saistībā ar struktūrfondiem.

11. pants

Dalībvalstu iemaksas zinātniskās izpētes programmām(Finanšu regulas 18. panta 1. a) apakšpunkts)

1. Dalībvalstu iemaksas, lai finansētu dažas pētniecības papildprogrammas, kas paredzētas Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 5. pantā, iemaksā šādi:

a) septiņas divpadsmitdaļas no summas, kas iekļauta budžetā, samaksā, vēlākais, līdz kārtējā saimnieciskā gada 31. janvārim;

b) atlikušās piecas divpadsmitdaļas samaksā, vēlākais, līdz kārtējā saimnieciskā gada 15. jūlijam.

2. Ja līdz saimnieciskā gada sākumam budžets nav pieņemts galīgajā variantā, 1. punktā noteiktās iemaksas pamatojas uz summu, kas iekļauta budžetā par iepriekšējo saimniecisko gadu.

3. Jebkādu iemaksu vai papildu maksājumu, ko dalībvalstis ir parādā budžetam, iekļauj Komisijas pārskatā vai pārskatos trīsdesmit kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma iemaksāt līdzekļus.

4. Izdarītos maksājumus iekļauj pārskatā, kas paredzēts Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, un tiem piemēro minētajā regulā paredzētos nosacījumus.

12. pants

Piešķirtie ieņēmumi no EBTA dalībvalstu līdzdalības dažās Kopienas programmās(Finanšu regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

1. Budžeta struktūra, lai kārtotu EBTA dalībvalstu līdzdalību dažās Kopienas programmās, ir šāda:

a) ieņēmumu tāmē iekļauj pozīciju ar atgādinājumu (p.m.), lai kārtotu EBTA dalībvalstu visu iemaksu summu par attiecīgo saimniecisko gadu. Iespējamo summu norāda budžeta piezīmēs;

b) izdevumu tāmē:

i) piezīmēs par katru pozīciju, kas attiecas uz Kopienas darbībām, kurās piedalās EBTA dalībvalstis, norāda gaidāmo līdzdalības summu "informācijai";

ii) pielikumā, kas ir budžeta sastāvdaļa, norāda visas pozīcijas, kas attiecas uz Kopienas darbībām, kurās piedalās EBTA dalībvalstis.

Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētais pielikums atspoguļo un ir sastāvdaļa struktūrai, kas paredzēta, lai kārtotu šādai līdzdalībai atbilstošās apropriācijas, kā noteikts 2. punktā, un lai ļautu īstenot izdevumus.

2. Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 82. pantu EBTA dalībvalstu ikgadējā līdzdalība, kā EEZ Apvienotā komiteja apliecinājusi Komisijai saskaņā ar minētajam līgumam pievienotā 32. protokola 1. panta 5. punktu, rada pamatu tam, lai saimnieciskā gada sākumā tiktu paredzētas pilnīgi visas summas atbilstošajiem saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām.

3. Ja saimnieciskā gada laikā budžeta pozīcijās paredz papildu apropriācijas ar EBTA dalībvalstu līdzdalību, bet EBTA dalībvalstis šā gada laikā nespēj attiecīgi koriģēt savas iemaksas, lai ievērotu Eiropas Ekonomikas zonas līguma 82. pantā noteikto "proporcionalitātes faktoru", Komisija var kā pagaidu un izņēmuma pasākumu izlietot savas skaidrās naudas rezerves, lai finansētu EBTA dalībvalstu daļu. Visos gadījumos, kad tiek paredzēti šādas papildu apropriācijas, Komisija cik ātri vien iespējams pieprasa attiecīgās iemaksas no EBTA dalībvalstīm. Komisija katru gadu informē budžeta lēmējinstitūciju par ikvienu šādu lēmumu.

Iepriekšējo finansējumu cik ātri vien iespējams noformē nākamā saimnieciskā gada budžetā.

4. Saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 1. punkta d) apakšpunktu EBTA dalībvalstu finanšu iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus. Grāmatvedis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to ieņēmumu izlietojumu, kas gūti no šīm iemaksām, un atbilstošo apropriāciju izlietojumu uzrauga atsevišķi.

Finanšu regulas 131. panta 2. punktā noteiktajā pārskatā Komisija atsevišķi norāda īstenošanas posmu gan ieņēmumu, gan izdevumu sadaļā atbilstoši EBTA dalībvalstu līdzdalībai.

13. pants

Ieņēmumi no sankcijām, kas piemērotas dalībvalstīm, kurās ir pārmērīgs deficīts(Finanšu regulas 18. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Budžeta struktūra, lai kārtotu ieņēmumus no sankcijām, kas paredzētas Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 [12] 4. iedaļā, ir šāda:

a) ieņēmumu tāmē iekļauj budžeta pozīciju ar atgādinājumu (p.m.), lai kārtotu procentus par šādām summām;

b) tajā pašā laikā un neskarot Finanšu regulas 74. pantu, šo summu iekļaušana ieņēmumu tāmē rada pamatu tam, lai izdevumu tāmē paredzētu saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas. Šīs apropriācijas īsteno saskaņā ar Finanšu regulas 17. pantu.

14. pants

Nodošana tīrās summas apmaksai(Finanšu regulas 20. panta 1. punkts)

Saskaņā ar Finanšu regulas 20. panta 1. punktu šādas turpmāk minētas summas var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, faktūrām vai deklarācijām, kuras pēc tam nodod tīras summas apmaksai:

a) līgumsodus, kas piemēroti līgumu pusēm, ieskaitot publiskā iepirkuma līgumus;

b) nepamatoti samaksātu summu korekcijas, ko var izdarīt tiešu ieturējumu veidā no tāda paša veida jauniem maksājumiem, ko maksā tam pašam saņēmējam tajā nodaļā, pantā un saimnieciskajā gadā, kurā izdarīts pārmaksājums un kas rada pamatu starpposma maksājumiem vai atlikumu samaksai.

Atlaides, atmaksājumus un rabatus par atsevišķām faktūrām un maksājumu pieprasījumiem nereģistrē kā Kopienas ieņēmumus.

15. pants

Atgūstamo nodokļu konti(Finanšu regulas 20. panta 2. punkts)

Jebkurus nodokļus, ko Kopienas segušas saskaņā ar Finanšu regulas 20. panta 2. punktu, iekļauj pagaidu kontā līdz attiecīgās valstis tos atmaksā.

5. NODAĻA

(Finanšu regulas 6. nodaļa)

Specifikācijas princips

16. pants

Pārvietošanas procedūras(Finanšu regulas 22. panta 1. punkts)

1. Katra iestāde var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izdarīt pārvietojumus savas budžeta iedaļas robežās no vienas sadaļas uz otru, nepārsniedzot 10 % limitu no saimnieciskā gada apropriācijām pozīcijā, no kuras paredzēts izdarīt pārvietošanu. Tā par to attiecīgi informē Komisiju.

Šiem pārvietojumiem piemēro Finanšu regulas 24. pantā noteikto procedūru.

2. Katra iestāde savas budžeta iedaļas robežās var izdarīt pārvietošanu no panta uz pantu.

17. pants

Noteikumi par pārvietojumu limitu aprēķināšanu(Finanšu regulas 23. pants)

1. Procentuālās daļas, kas noteiktas Finanšu regulas 22. panta 1. punktā un 23. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā, aprēķina laikā, kad iesniegts pārvietošanas pieprasījums.

2. Lai noteiktu limitu, kas minēts Finanšu regulas 22. panta 1. punktā un 23. panta pirmās daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, summa, kas jāņem vērā, ir paredzamā pārvietojumu summa pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums, ņemot vērā korekcijas pēc iepriekš izdarītiem pārvietojumiem.

18. pants

Administratīvie izdevumi(Finanšu regulas 23. pants)

Izdevumi, kas minēti Finanšu regulas 23. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, katrā darbības jomā attiecas uz posteņiem, kuri minēti 27. pantā.

19. pants

Pamatojums apropriāciju pārvietošanas pieprasījumiem(Finanšu regulas 22. un 23. pants)

Pārvietošanas priekšlikumiem un visām ziņām, kuras budžeta lēmējinstitūcijai sniedz par pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar Finanšu regulas 22. un 23. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros atspoguļota apropriāciju īstenošana un pieprasījumu tāmes līdz saimnieciskā gada beigām gan par pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts izņemt.

20. pants

Pamatojums pārvietošanas pieprasījumiem no rezerves ārkārtas palīdzībai(Finanšu regulas 26. pants)

Pārvietošanas priekšlikumiem, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezerves, kas minētas Finanšu regulas 26. panta 2. punkta pirmajā daļā, pievieno attiecīgus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros norāda:

a) par pozīciju, uz kuru paredzēts izdarīt pārvietošanu — visjaunākās rīcībā esošās ziņas par apropriāciju īstenošanu un pieprasījumu tāmi līdz saimnieciskā gada beigām;

b) par visām pozīcijām, kuras attiecas uz ārējiem darījumiem — apropriāciju īstenošanu līdz iepriekšējā mēneša beigām pirms pārvietošanas pieprasījuma iesniegšanas un pieprasījumu tāmi līdz saimnieciskā gada beigām, ieskaitot salīdzinājumu ar sākotnējo tāmi;

c) analīzi par iespējām pārdalīt apropriācijas.

6. NODAĻA

(Finanšu regulas 7. nodaļa)

Pareizas finanšu vadības princips

21. pants

Novērtēšana(Finanšu regulas 27. pants)

1. Visiem priekšlikumiem par programmām vai darbībām, kas var radīt izdevumus no budžeta vai budžeta ieņēmumu samazinājumu, piemēro iepriekšēju novērtējumu, ar kuru nosaka:

a) vajadzības, kas jāapmierina īsākā vai garākā termiņā;

b) mērķus, kas jāsasniedz;

c) paredzamos rezultātus un rādītājus , kas vajadzīgi to novērtēšanai;

d) Kopienas līdzdalības pievienoto vērtību;

e) riskus, ieskaitot krāpšanu, kas saistīti ar priekšlikumiem, un iespējamos alternatīvos risinājumus;

f) mācību, kas gūta no līdzīgas agrākas pieredzes;

g) apropriāciju apjomu, cilvēkresursus un citus administratīvos izdevumus, kas jāatvēl, pienācīgi ņemot vērā izmaksu lietderības principu;

h) izveidojamo uzraudzības sistēmu.

2. Pēc tam visas programmas vai darbības pakļauj starpposma un/vai paveiktā novērtēšanai piešķirto cilvēkresursu un finanšu resursu, kā arī iegūto rezultātu izteiksmē, lai pārbaudītu to atbilstību izvirzītajiem mērķiem, novērtēšanu izdarot šādi:

a) vairākgadu programmu izpildes laikā iegūtos rezultātus regulāri izvērtē saskaņā ar grafiku, kas ļauj izvērtēšanas secinājumus ņemt vērā, pieņemot jebkādu lēmumu par programmas atjaunošanu, pārveidošanu vai apturēšanu;

b) to darbību rezultātus, kurām piešķir gada finansējumu, izvērtē vismaz reizi sešos gados.

Pirmās daļas b) apakšpunktu nepiemēro visiem projektiem vai darbībām, ko veic tādu darbību robežās, par kurām šī prasība var tikt izpildīta ar gala ziņojumiem, ko nosūta struktūras, kuras veikušas šo darbību.

22. pants

Finanšu pārskats(Finanšu regulas 28. pants)

1. Jebkuram priekšlikumam par tiesību aktu, kurš iesniegts budžeta lēmējinstitūcijai un kuram var būt ietekme uz budžetu, radot izmaiņas arī amatu skaitā, pievieno finanšu pārskatu.

Finanšu pārskats ietver finanšu un saimnieciskos datus, lai likumdevēja iestāde var novērtēt Kopienas darbības nepieciešamību. Tas sniedz attiecīgu informāciju par saskanīgumu ar citiem finanšu instrumentiem un jebkādu iespējamo sinerģiju.

Vairākgadu darbību gadījumā finanšu pārskatos iekļauj paredzamo gada pieprasījumu grafiku apropriāciju un amatu izteiksmē un to finansiālās ietekmes novērtējumu vidējā termiņā.

2. Lai novērstu jebkādu krāpšanas vai pārkāpumu risku, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt Kopienu finanšu interešu aizsardzību, finanšu pārskats sniedz informāciju par esošajiem un plānotajiem krāpšanas novēršanas pasākumiem un pasākumiem aizsardzībai pret to.

7. NODAĻA

(Finanšu regulas 8. nodaļa)

Pārredzamības princips

23. pants

Budžeta kopsavilkuma provizoriska publicēšana(Finanšu regulas 29. pants)

Cik ātri vien iespējams pēc budžeta galīgās pieņemšanas, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc tās, iestāžu tīmekļa vietnē pēc Komisijas iniciatīvas publicē budžeta rādītāju kopsavilkumu līdz oficiālajai publikācijai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

III SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. NODAĻA

Budžeta izveide

24. pants

Provizoriskā budžeta projekta vispārējs ievads(Finanšu regulas 33. pants)

Komisija sastāda provizoriskā budžeta projekta vispārēju ievadu.

Pirms katras provizoriskā budžeta projekta iedaļas ir attiecīgās iestādes sagatavots ievads.

Vispārējā ievadā ietver:

a) finanšu tabulas, kas aptver visu budžetu;

b) attiecībā uz sadaļām Komisijas iedaļā:

i) darbības jomu aprakstu ar pamatojumu pieprasīto apropriāciju tiesīgumam, pienācīgi ņemot vērā principus un prasības, kas noteiktas Finanšu regulas 27. pantā un 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

ii) pamatojumu apropriāciju maiņai salīdzinājumā ar iepriekšējo saimniecisko gadu.

25. pants

Darba dokumenti, kas ir provizoriskā budžeta projekta pamatā(Finanšu regulas 30. un 33. pants)

Provizoriskajam budžeta projektam pievieno šādus darba dokumentus, kas ir tā pamatā:

a) attiecībā uz iestāžu personālu:

i) pārskatu par pastāvīgā un pagaidu personāla darbības jomu;

ii) katrai personāla kategorijai — organizatorisku tabulu par budžetā paredzētajām amata vietām un personām, kas ieņem šos amatus provizoriskā budžeta projekta iesniegšanas dienā, norādot to sadalījumu pa pakāpēm un administratīvām vienībām;

iii) ja ir priekšlikums grozīt amatus ieņemošo personu skaitu — pārskatu par maiņas iemesliem;

iv) amatu sarakstu pa darbības jomām;

b) detalizētu pārskatu par aizņēmumu un aizdevumu politiku;

c) par subsīdijām Finanšu regulas 32. pantā minētajām struktūrām — ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuras priekšvārdā ir paskaidrojuma raksts, ko sastādījušas attiecīgās struktūras, un — attiecībā uz Eiropas skolām — tāme, kurā atspoguļoti ieņēmumi un izdevumi un kuras priekšvārdā ir paskaidrojuma raksts.

26. pants

Provizorisks budžeta grozījumu projekts(Finanšu regulas 37. panta 1. punkts)

Provizoriskam budžeta grozījumu projektam pievieno pārskatus par pamatojumu un informāciju par budžeta izpildi iepriekšējā un kārtējā saimnieciskajā gadā, kas pieejama šo grozījumu izstrādes laikā.

2. NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

27. pants

Administratīvās apropriācijas(Finanšu regulas 41. pants)

Ja budžeta iedaļas izdevumu tāme ir izklāstīta nomenklatūrā, kas pamatojas uz klasifikāciju pēc mērķa, tad administratīvās apropriācijas iedala atsevišķās pozīcijās atbilstoši iedaļai, ievērojot šādu klasifikāciju:

a) izdevumi par personālu, kas apstiprināts štata plānā: šeit iekļauj apropriāciju summu un darba vietu skaitu, kas atbilst šiem izdevumiem;

b) izdevumi par ārējo personālu (ieskaitot palīgpersonālu un aģentūru personālu) un citiem vadības izdevumiem (ieskaitot reprezentācijas izdevumus un sapulču izdevumus);

c) izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, ieskaitot tīrīšanu un uzturēšanu, nomu un īri, sakaru līdzekļus, ūdeni, gāzi un elektrību;

d) atbalsta izdevumi.

Tāda veida Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi visām sadaļām, norāda arī atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, klasificējot pēc veida.

28. pants

Faktiskie izdevumi pēdējā saimnieciskajā gadā, par kuru konti ir noslēgti(Finanšu regulas 46. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

Budžeta izveides nolūkā faktiskos izdevumus pēdējā saimnieciskajā gadā, kura konti ir noslēgti, nosaka šādi:

a) saistību sadaļā: saistības, kas saimnieciskā gada laikā iekļautas pārskatos no apropriācijām tam pašam saimnieciskajam gadam, kā noteikts 5. pantā;

b) maksājumu sadaļā: maksājumus, kas izdarīti saimnieciskā gada laikā — tas ir, par kuriem bankai nosūtīts maksājuma rīkojums — no apropriācijām tam pašam saimnieciskajam gadam, kā noteikts tajā pašā pantā.

29. pants

Budžeta piezīmes(Finanšu regulas 46. panta 1. punkta g) apakšpunkts)

Budžeta piezīmēs ietilpst:

a) atsauces uz pamatdokumentu, ja tāds ir;

b) visi attiecīgie paskaidrojumi par apropriāciju raksturu un mērķi.

30. pants

Štata plāns(Finanšu regulas 46. panta 1. punkta 3. apakšpunkta a) daļa)

Komisijas štata plānā atsevišķi uzrāda Sagādes aģentūras personālu.

IV SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

31. pants

Pamatdokumentu iespējamās formas(Finanšu regulas 49. panta 1. punkts)

1. Kopienas jomā pamatdokuments var būt regula, direktīva, lēmums [13] EK līguma 249. panta nozīmē vai lēmums sui generis.

2. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā pamatdokuments var būt kādā no formām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā, 14. pantā un 23. panta 2. punktā.

3. Jomā, kas attiecas uz policijas un tiesu sadarbību krimināllietās, pamatdokuments var būt kādā no formām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 34. panta 2. punktā.

32. pants

Maksimālie apmēri izmēģinājuma programmām un sagatavošanas darbībām(Finanšu regulas 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts)

1. Apropriāciju kopsumma izmēģinājuma programmām, kas noteiktas Finanšu regulas 49. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nedrīkst pārsniegt 32 miljonus EUR vienā budžeta gadā.

2. Apropriāciju kopsumma jaunām sagatavošanas darbībām, kas noteiktas Finanšu regulas 49. panta 2. punkta b) apakšpunktā, nedrīkst pārsniegt 30 miljonus EUR vienā budžeta gadā, un sagatavošanas darbībām faktiski atvēlēto apropriāciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 75 miljonus EUR.

33. pants

Komisijas īpašās pilnvaras saskaņā ar Līgumiem(Finanšu regulas 49. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1. EK līguma panti, kas tieši piešķir īpašas pilnvaras Komisijai, ir šādi:

a) EK līguma 138. pants (sociālais dialogs);

b) EK līguma 140. pants (pētījumi, atzinumi un apspriedes par sociāliem jautājumiem);

c) EK līguma 143. un 145. pants (īpašie ziņojumi par sociāliem jautājumiem);

d) EK līguma 152. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt veselības aizsardzības jautājumus);

e) EK līguma 155. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt jautājumus attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem);

f) EK līguma 157. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir koordinēt jautājumus, kas attiecas uz rūpniecību);

g) EK līguma 159. panta otrā daļa (ziņojums par virzību, lai sasniegtu ekonomisko un sociālo kohēziju);

h) EK līguma 165. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt koordināciju attiecībā uz zinātni, pētniecību un tehnoloģijas attīstību);

i) EK līguma 173. pants (ziņojums par zinātni, pētniecību un tehnoloģijas attīstību);

j) EK līguma 180. panta 2. punkts (iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt koordināciju attīstības sadarbības jomā).

2. Euratom līguma panti, kas tieši piešķir īpašas pilnvaras Komisijai, ir šādi:

a) Euratom līguma 70. pants (finansiāls atbalsts programmu izpētei dalībvalstīs, ņemot vērā budžetā noteiktos ierobežojumus);

b) Euratom līguma 77. un sekojošie panti (drošības pasākumi).

3. Provizoriskā budžeta projekta izklāstā sarakstiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, var pievienot tuvākas ziņas, norādot attiecīgos pantus un iesaistītās summas.

34. pants

Interešu konflikta definīcija(Finanšu regulas 52. panta 2. punkts)

1. Darbības, par kurām ir iespējams, ka tās skāris interešu konflikts Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē, var cita starpā būt kādā no šādiem turpmāk minētiem veidiem:

a) nepamatotu tiešu vai netiešu priekšrocību piešķiršana sev vai citiem;

b) attiekšanās piešķirt saņēmējam tiesības vai priekšrocības, uz kuriem šim saņēmējam ir tiesības;

c) nepamatotu vai neatļautu darbību veikšana vai obligāti veicamu darbību neveikšana.

2. Kompetentā persona, kas minēta Finanšu regulas 52. panta 1. punktā, ir attiecīgā darbinieka tiešais priekšnieks. Tiešais priekšnieks rakstiski apliecina interešu konflikta esību vai neesību. Interešu konflikta gadījumā tiešais priekšnieks personīgi pieņem attiecīgu lēmumu.

2. NODAĻA

Izpildes paņēmieni

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

35. pants

Iepriekšējās pārbaudes, ko izdara Komisija(Finanšu regulas 53. un 56. pants)

1. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu, decentralizētu vai netiešu centralizētu vadību, tā vispirms izdara dokumentu pārbaudi un pārbaudes uz vietām struktūrās, kurām tā uzticējusi izpildi, decentralizētas vadības gadījumā šādu pārbaudi izdarot pilnīgi vai daļēji atkarībā no nolīgtās decentralizācijas pakāpes, pārbaudot, vai šajās struktūrās ir atbilstīgas un saskaņā ar pareizas finanšu vadības noteikumiem pienācīgi darbojas:

a) piemērojamās procedūras;

b) kontroles sistēmas;

c) grāmatvedības sistēmas;

d) publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras.

2. Komisija pēc vajadzības pārskata šos noteikumus ikreiz, kad procedūrās vai sistēmas ieviestas būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību 1. punktā norādītajiem nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktā minētās struktūras noteiktā termiņā sniedz Komisijai visas ziņas, ko tā pieprasa, un nekavējoties informē par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās. Komisija šos pienākumus pēc vajadzības nosaka deleģēšanas dokumentos vai nolīgumos, kas noslēgti ar šīm struktūrām.

4. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopēju vadību, piemēro pārbaudes nolīgumus, kas noslēgti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

2. iedaļa

Īpaši noteikumi

36. pants

Tieša centralizēta vadība(Finanšu regulas 53. pants)

Ja Komisija izpilda budžetu centralizēti tieši tās struktūrvienībās, tad izpildes uzdevumus izpilda finanšu dalībnieki Finanšu regulas 58.–68. panta nozīmē, ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus.

37. pants

Izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošana(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 55. panta 2. punkts)

1. Ar lēmumiem deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām tās tiek pilnvarotas kā deleģētie kredītrīkotāji īstenot apropriācijas, kas attiecas uz Kopienas programmu, kuras vadība tām ir uzticēta.

2. Izpildaģentūrai deleģētās pilnvaras īsteno aģentūras direktors saskaņā ar Finanšu regulas 55. panta 2. punktu.

3. Komisijas izdotajā deleģēšanas dokumentā ir iekļauti tādi paši noteikumi, kā uzskaitīts 39. panta 2. punktā. Izpildaģentūras uzdevumā to oficiāli pieņem direktors rakstveidā.

38. pants

Valstu publisko tiesību subjektu un publisko dienestu uzdevumu veicēju privāttiesību subjektu tiesīgums un nosacījumi, lai deleģētu tiem pilnvaras(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1. Komisija var valstu publisko tiesību subjektiem vai privāttiesību subjektiem, kuriem ir publisku dienestu uzdevumi, deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vienīgi tad, ja uz tiem attiecas tiesību akti kādā no dalībvalstīm, kādā no Eiropas ekonomikas zonas valstīm vai kādā no valstīm, kuras iesniegušas pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, ja vien pamatdokumentā nav noteikts citādi.

2. Komisija nodrošina, ka struktūras vai vienības, kas minētas 1. punktā, sniedz pietiekamu finansiālu nodrošinājumu, priekšroku dodot publiskas iestādes dotam nodrošinājumam, jo īpaši attiecībā uz pilnīgu to summu atgūšanu, kuras pienākas Komisijai.

3. Ja Komisija plāno uzticēt uzdevumus, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu, jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus, struktūrai, kas minēta Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā, tā analizē atbilstību saimnieciskuma, efektivitātes un lietderības principiem. Ja šī analīze parāda, ka pareizas finanšu vadības prasības vislabāk tiek ievērotas, uzdevumus deleģējot, Komisija, pirms tā izdara deleģēšanu, pieprasa atzinumu pamatdokumentā noteiktai kompetentai komisijai, kura var sniegt atzinumu arī par iecerēto izvēles kritēriju piemērošanu.

39. pants

Valstu publisko tiesību subjektu un publisku dienestu uzdevumu veicēju privāttiesību subjektu iecelšana(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1. Valstu publisko tiesību subjektiem un privāttiesību subjektiem, kuri pilda publisku dienestu uzdevumus, piemēro dalībvalsts likumus vai tās valsts likumus, kurā tie izveidoti.

2. Šādas struktūras vai vienības izraugās objektīvā un pārredzamā veidā pēc izmaksu lietderības analīzes, lai tās atbilstu īstenošanas prasībām, ko noteikusi Komisija. Šāda izvēle nedrīkst izraisīt diskrimināciju starp dažādām dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm.

3. Ja vadību īsteno ar iestāžu tīkla palīdzību, kura dēļ dalībvalstij vai attiecīgajai valstij jāieceļ vismaz viena struktūra vai vienība, dalībvalsts vai attiecīgā valsts ieceļ šo struktūru vai vienību saskaņā ar pamatdokumenta noteikumiem.

Visos citos gadījumos Komisija ieceļ šādas struktūras vai vienības, vienojoties ar dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm un saskaņā ar pamatdokumenta noteikumiem.

40. pants

Atbilstība publiskā iepirkuma piešķiršanas noteikumiem(Finanšu regulas 57. pants)

Ja Komisija uztic uzdevumus privātām struktūrām saskaņā ar Finanšu regulas 57. pantu, tā noslēdz līgumus saskaņā ar Finanšu regulas pirmās daļas V sadaļas noteikumiem

41. pants

Netiešas centralizētas vadības kārtība(Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts)

1. Ja Komisija uztic izpildes uzdevumus aģentūrām, struktūrām vai vienībām, kas minētas Finanšu regulas 54. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, tā noslēdz ar tām nolīgumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā ir šādi noteikumi:

a) uzdoto uzdevumu definīcija;

b) uzdevumu izpildes nosacījumi un sīki izstrādāta kārtība, ieskaitot attiecīgus noteikumus par kompetences norobežošanu un veicamās kontroles organizāciju;

c) noteikumi par to, kā jāziņo Komisijai par uzdevumu izpildi;

d) nosacījumi, kuriem iestājoties, uzdevumu izpildi izbeidz;

e) sīki izstrādāta kārtība Komisijas veiktām rūpīgām pārbaudēm;

f) nosacījumi, kas attiecas uz atsevišķu banku kontu izmantošanu, nesto procentu saņēmēju un to izlietojumu;

g) noteikumi, ar kuriem garantē Kopienas darbības pārredzamību saistībā ar struktūras pārējām darbībām;

h) apņemšanās atturēties no jebkādas darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē.

3. Šā panta 1. punktā minētajām aģentūrām, struktūrām vai vienībām nav deleģētā kredītrīkotāja statuss.

42. pants

Grāmatojumu noskaidrošanas procedūras, īstenojot decentralizētu vai dalītu vadību(Finanšu regulas 53. panta 5. punkts)

1. Finanšu regulas 53. panta 5. punktā minētās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstu izdevumi dalītas vadības gadījumā vai trešo valstu izdevumi decentralizētas vadības gadījumā, kuri var būt maksājami no Kopienas budžeta, tiktu veikti kārtīgi un saskaņā ar piemērojamiem Kopienas noteikumiem.

2. Neskarot īpašos noteikumus, kas ietverti nozaru regulās, grāmatojumu noskaidrošanas procedūra izpaužas šādi:

a) dalībvalstu vai trešo valstu paziņojums par izdevumiem pārskata veidā, ko apliecinājusi tehniski kompetenta struktūrvienība vai struktūra, kura savā darbībā ir neatkarīga no tērējošās aģentūras;

b) dokumentu pārbaude un vajadzības gadījumā pārbaude uz vietām, ko bez jebkādiem ierobežojumiem izdara Komisija attiecībā uz šo pārskatu saturu un tiem pamatā esošajiem darījumiem, ieskaitot saņēmēju pārbaudes;

c) Komisijas veikta tādu izdevumu konstatācija, kuri atzīti kā maksājami no budžeta pēc iztiesāšanas, uzklausot abas puses, un pēc tam, kad dalībvalstīm vai trešām valstīm par to paziņots;

d) tādas finanšu korekcijas aprēķināšana, kura rodas no starpības starp paziņotajiem izdevumiem un izdevumiem, kas atzīti kā maksājami no budžeta;

e) tāda saldo atgūšana vai atmaksāšana, kas rodas no starpības starp atzītajiem izdevumiem un summām, kuras jau samaksātas dalībvalstīm vai trešām valstīm. Atgūšanu izdara ar ieskaitu, kā noteikts 83. pantā.

3. Decentralizētas vadības gadījumā grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, kas aprakstīta 1. un 2. punktā, piemēro saskaņā ar nolīgto decentralizācijas pakāpi.

43. pants

Kopēja vadība(Finanšu regulas 53. un 165. pants)

1. Ar apropriācijām, ko izlieto, īstenojot kopēju vadību ar starptautiskajām organizācijām Finanšu regulas 53. un 165. panta nozīmē, finansē darbības, kuru veikšanai nepieciešams apkopot vairāku dāvinātāju līdzekļus, ja pamatoti nav iespējams vai nav lietderīgi atvēlēt visiem izdevumu veidiem katra dāvinātāja iemaksāto daļu.

Komisija nodrošina, ka ir pieņemti piemēroti noteikumi, lai veiktu kontroli un revīziju par visu darbību kopumā.

2. Šā panta 1. punktā minētās starptautiskās organizācijas ir šādas:

a) starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starpvaldību līgumiem, un specializētas iestādes, ko izveidojušas šādas organizācijas;

b) Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK);

c) Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija.

3. NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa

Finanšu dalībnieku tiesības un pienākumi

44. pants

Finanšu dalībnieku tiesības un pienākumi(Finanšu regulas 58. pants)

Katra iestāde piešķir ikvienam finanšu dalībniekam resursus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, un hartu, kurā sīki aprakstīti viņa uzdevumi, tiesības un pienākumi.

2. iedaļa

Kredītrīkotājs

45. pants

Palīgi kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras(Finanšu regulas 59. pants)

1. Atbildīgajam kredītrīkotājam viņa pienākumu izpildē var palīdzēt ierēdņi vai citi darbinieki (še turpmāk "personāls"), kuriem uzticēts viņa pārraudzībā veikt konkrētas darbības, kas vajadzīgas budžeta izpildei un finanšu un vadības informācijas sagatavošanai. Lai novērstu jebkādus interešu konfliktus, uz personālu, kas palīdz atbildīgajam kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, attiecina Finanšu regulas 52. pantā noteiktos pienākumus.

2. Ikviena iestāde informē budžeta lēmējinstitūciju par katru gadījumu, kad deleģētais A1 kategorijas kredītrīkotājs sāk pildīt pienākumus, viņa pienākumos ieviestas izmaiņas vai viņš beidz pildīt pienākumus.

46. pants

Iekšējie noteikumi par deleģēšanu(Finanšu regulas 59. pants)

Ikviena iestāde saskaņā ar Finanšu regulu un šo regulu savos iekšējos noteikumos nosaka tādus pasākumus apropriāciju pārvaldīšanai, kādus uzskata par vajadzīgiem savas budžeta iedaļas pareizai izpildei.

47. pants

Operāciju uzsākšanas pienākumu un pārbaudes pienākumu nodalīšana(Finanšu regulas 60. panta 4. punkts)

1. Ar darbības uzsākšanu saprot visas darbības, kuras parasti veic 54. pantā minētais personāls un ar kurām sagatavo tādu dokumentu pieņemšanu, ar kuriem kompetentais kredītrīkotājs , kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, izpilda budžetu.

2. Ar darbības iepriekšēju pārbaudi saprot visas iepriekšējās pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu tās darbības un finansiālos aspektus.

3. Katrai darbībai izdara vismaz iepriekšēju pārbaudi. Šās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

a) izdevumi un ieņēmumi ir kārtībā un ir izdarīti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši budžeta noteikumiem un attiecīgajām regulām un jebkādiem dokumentiem, kas pieņemti, īstenojot Līgumus vai regulas un attiecīgos gadījumos līgumu noteikumus;

b) ir piemērots pareizas finanšu vadības princips, kas noteikts Finanšu regulas II sadaļas 7. nodaļā.

4. Veicot dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas, pārbauda, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši — vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Šādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.

5. Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbildīgi par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzsākšanas uzdevumus, nedz arī viņu padotie.

48. pants

Vadības un iekšējās kontroles procedūras(Finanšu regulas 60. panta 4. punkts)

Vadības un iekšējās kontroles sistēmas un procedūras ir paredzētas, lai:

a) sasniegtu iestādes darbības jomu, programmu un darbību mērķus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu;

b) ievērotu Kopienu tiesību noteikumus un obligātos kontroles standartus, ko iedibinājusi iestāde;

c) aizsargātu iestādes aktīvus un informāciju;

d) novērstu un atklātu pārkāpumus, kļūdas un krāpšanu;

e) noteiktu un novērstu vadības riskus;

f) nodrošinātu ticamu finanšu un vadības informācijas sagatavošanu;

g) glabātu apliecinošos dokumentus, kuri attiecas uz budžeta izpildi un budžeta izpildes pasākumiem vai izriet no tiem;

h) glabātu dokumentus, kuri attiecas uz iepriekšēju nodrošinājumu iestādei, un kārtotu žurnālu, lai varētu šādu nodrošinājumu pienācīgi uzraudzīt.

49. pants

Kredītrīkotājam veicamā apliecinošo dokumentu kārtošana(Finanšu regulas 60. panta 4. punkts)

Vadības sistēmas un procedūras attiecībā uz apliecinošo dokumentu oriģinālu kārtošanu nodrošina, ka:

a) šie dokumenti tiek numurēti;

b) šādi dokumenti ir datēti;

c) tiek kārtots reģistrs, kas var būt datorizēts un ar kuru var noteikt šādu dokumentu precīzu atrašanās vietu;

d) šādus dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus no dienas, kad Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžeta izpildi par gadu, uz kuru šie dokumenti attiecas.

Dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav pilnīgi pabeigtas, uzglabā ilgāk nekā noteikts pirmās daļas d) punktā, tas ir, līdz nākamā gada beigām pēc darbības pabeigšanas.

50. pants

Profesionālo standartu kodekss(Finanšu regulas 60. panta 5. punkts)

1. Personālu, kuru atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ pārbaudīt finanšu operācijas, izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašu kvalifikāciju, ko apliecina diplomi vai attiecīga profesionāla pieredze, vai arī pēc atbilstošas mācību programmas.

2. Katra iestāde sastāda profesionālo standartu kodeksu, kurā attiecībā uz iekšējās kontroles jautājumiem nosaka:

a) tehnisko un finansiālo zināšanu līmeni, kas vajadzīgs 1. punktā minētajiem darbiniekiem;

b) šāda personāla pienākumu turpināt mācības;

c) tiem noteiktos uzdevumus, lomu un pienākumus;

d) profesionālās ētikas normas, jo īpaši ētikas un integritātes standartus, kas tiem jāievēro, un tiesības, ko tie bauda.

3. Katra iestāde izveido atbilstošas struktūras, lai izplatītu kredītrīkotājām struktūrvienībām un regulāri atjauninātu informāciju par kontroles standartiem un paņēmieniem, kā arī metodēm, kas šim nolūkam pieejamas.

51. pants

Deleģētā kredītrīkotāja bezdarbība(Finanšu regulas 60. panta 6. punkts)

Deleģētā kredītrīkotāja bezdarbība, kā noteikts Finanšu regulas 60. panta 6. punktā, nozīmē, ka, ievērojot lietas apstākļus, saprātīgā termiņā nav sniegta atbilde un jebkurā gadījumā šāda atbilde nav sniegta, ilgākais, mēneša laikā.

52. pants

Paveiktā pārbaude un gada darbības pārskats(Finanšu regulas 60. panta 7. punkts)

Paveiktā pārbaudes rezultātus kopā ar citiem jautājumiem izklāsta gada darbības pārskatā, ko deleģētais kredītrīkotājs iesniedz iestādei, kurā viņš strādā.

53. pants

Finanšu un vadības informācijas pārsūtīšana grāmatvedim(Finanšu regulas 60. pants)

Deleģētais kredītrīkotājs saskaņā ar grāmatveža pieņemtiem normatīviem nosūta grāmatvedim finanšu un vadības informāciju, kas vajadzīga grāmatveža pienākumu izpildei.

54. pants

Pārskats par sarunu procedūru(Finanšu regulas 60. pants)

Deleģētais kredītrīkotājs par katru saimniecisko gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar 126., 127., 242., 244., 246. un 247. pantā minēto sarunu procedūru. Ja sarunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vai ja šis īpatsvars ir izteikti augstāks nekā fiksēts vidēji iestādē, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu šo tendenci. Katra iestāde nosūta budžeta lēmējinstitūcijai pārskatu par sarunu procedūrām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 60. panta 7. punktā.

3. iedaļa

Grāmatvedis

55. pants

Grāmatveža iecelšana(Finanšu regulas 61. pants)

Katra iestāde ieceļ grāmatvedi no to ierēdņu vidus, uz kuriem attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi.

Iestāde obligāti izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.

56. pants

Grāmatveža pienākumu pildīšanas izbeigšana(Finanšu regulas 61. pants)

1. Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīts starpposma uzskaites pārskats.

Šādu pārskatu veido pārskati, kas paredzēti Finanšu regulas pirmās daļas VII sadaļā un ir noslēgti tā mēneša pēdējā dienā, kurā grāmatvedis beidz pildīt pienākumus.

2. Ja grāmatvedis beidz pildīt savus pienākumus saimnieciskā gada beigās, tad starpposma uzskaites pārskats nav nepieciešams.

3. Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus vai, ja tas nav iespējams, jebkurš ierēdnis struktūrvienībā, kurā strādā šis grāmatvedis, pārsūta starpposma pārskatu vai — 2. punktā minētajos apstākļos — provizorisko pārskatu, kas minēts Finanšu regulas 128. pantā, jaunajam grāmatvedim, kuram jāparaksta tā pieņemšana viena mēneša laikā no pārsūtīšanas dienas un kurš var iekļaut atrunas.

4. Katra iestāde ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par tās grāmatveža iecelšanu vai to, ka tas beidz pildīt pienākumus.

57. pants

Atzinums par grāmatvedības un inventāra uzskaites sistēmām(Finanšu regulas 61. pants)

Ja finanšu vadības sistēmas, kuras izveidojis kredītrīkotājs, sniedz datus iestādes uzskaitei vai tiek izmantotas, lai pamatotu datus šajā uzskaitē, nepieciešama grāmatveža piekrišana šādu sistēmu ieviešanai vai izmainīšanai.

Ar grāmatvedi apspriežas arī par inventāra uzskaites sistēmu un aktīvu un pasīvu novērtēšanas sistēmu ieviešanu vai izmainīšanu, ko izdara atbildīgais kredītrīkotājs.

58. pants

Finanšu līdzekļu pārvalde(Finanšu regulas 61. pants)

1. Grāmatvedis nodrošina, ka iestādei, kurā viņš strādā, ir pietiekami līdzekļi, lai apmierinātu prasības pēc skaidras naudas, kuras rodas, izpildot budžetu.

2. Šā panta 1. punktā minētajām vajadzībām grāmatvedis izveido naudas pārvaldības sistēmas, kas ļauj viņam sastādīt naudas plūsmas prognozes.

3. Komisijas grāmatvedis sadala līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000.

59. pants

Bankas kontu pārvaldīšana(Finanšu regulas 61. pants)

1. Finanšu līdzekļu pārvaldes vajadzībām grāmatvedis var iestādes vārdā atvērt kontus finanšu iestādēs vai valstu centrālajās bankās vai arī uzdot atvērt šādus kontus. Pienācīgi pamatotos apstākļos viņš var atvērt kontus citās valūtās, kas nav eiro.

2. Grāmatvedis risina sarunas ar finanšu iestādēm par kontu darbības noteikumiem saskaņā ar pareizas finanšu vadības, efektivitātes un piedāvājumu konkursa principiem.

3. Grāmatvedis vismaz reizi piecos gados no jauna atsāk piedāvājumu konkursu starp finanšu iestādēm, kurās ir atvērti konti.

4. Grāmatvedis nodrošina, ka tiek stingri ievēroti finanšu iestādēs atvērto kontu darbības noteikumi.

5. Komisijas grāmatvedim pēc apspriešanās ar pārējo iestāžu grāmatvežiem ir pienākums saskaņot dažādu iestāžu atvērto kontu darbības noteikumus.

60. pants

Paraksti uz kontiem(Finanšu regulas 61. pants)

Atkarībā no iekšējās kontroles prasībām noteikumos par kontu atvēršanu, darbību un izmantošanu paredz, ka čekus, banku kredīta pārveduma rīkojumus vai jebkādas citas banku operācijas jāparaksta vienam vai vairākiem pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem.

Tālab katra iestāde paziņo visām finanšu iestādēm, kurās tai ir atvērti konti, pilnvaroto ierēdņu vārdus un iesniedz tām viņu parakstu paraugus

61. pants

Kontu atlikumu pārvaldīšana(Finanšu regulas 61. pants)

1. Grāmatvedis nodrošina, ka atlikumi banku kontos, kuri paredzēti 59. pantā, ievērojami nenovirzās no naudas plūsmas prognozēm, kas minētas 58. panta 2. punktā, un jebkurā gadījumā nodrošina, ka:

a) nevienā no šiem kontiem nav debeta;

b) kontu atlikumus, ko glabā citās valūtās, regulāri konvertē eiro.

2. Grāmatvedis nedrīkst turēt atlikumus ārvalstu valūtu kontos, kas varētu radīt iestādei pārmērīgus zaudējumus valūtas maiņas kursa svārstību rezultātā.

62. pants

Pārskaitījumi un konversijas pasākumi(Finanšu regulas 61. pants)

Neskarot 69. pantu, grāmatvedis izdara pārskaitījumus starp kontiem, kuri iestādes vārdā atvērti finanšu iestādēs, un izdara valūtas pārrēķinu operācijas.

63. pants

Maksāšanas veidi(Finanšu regulas 61. pants)

Maksājumus izdara ar bankas pārskaitījumu vai čeku.

64. pants

Trešo personu dokumenti(Finanšu regulas 61. pants)

1. Grāmatvedis var izdarīt maksājumus ar bankas pārskaitījumu vienīgi tad, ja saņēmēja bankas konta rekvizīti vispirms iekļauti iestādes kopējā kartotēkā.

Saņēmēja bankas konta rekvizītus vai izmaiņas šajos rekvizītos iekļauj kartotēkā, pamatojoties uz dokumentu, kas ir uz papīra vai elektroniskā veidā un kuru apliecinājusi saņēmēja banka.

2. Lai izdarītu maksājumu ar bankas pārskaitījumu, kredītrīkotājs var uzņemties saistības pret trešo personu savas iestādes vārdā tikai tad, ja šī trešā persona ir iesniegusi dokumentus, kas vajadzīgi tās ierakstīšanai kartotēkā.

Kredītrīkotājs pārbauda, vai visi bankas konta rekvizīti, kurus paziņojis saņēmējs, joprojām ir spēkā brīdī, kad tiek sastādīts katrs maksājuma rīkojums.

Saistībā ar pirmspievienošanās atbalstu atsevišķas saistības ar publiskām institūcijām valstīs, kas pieteikušas pievienošanos Eiropas Savienībai, var noslēgt bez iepriekšējas iekļaušanas trešo personu kartotēkā. Šādos gadījumos kredītrīkotājs pieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka iekļaušanu kartotēkā veic cik ātri vien iespējams. Nolīgumos nosaka, ka saņēmēja bankas konta rekvizītu paziņošana Komisijai ir nosacījums, kas jāizpilda, pirms var izdarīt pirmo maksājumu.

65. pants

Grāmatvedim veicamā apliecinošo dokumentu glabāšana(Finanšu regulas 61. pants)

Grāmatvedības sistēmas apliecinošie dokumenti un apliecinošie dokumenti, kas vajadzīgi Finanšu regulas 121. pantā minēto pārskatu sastādīšanai, glabājami vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments apstiprina tā budžeta gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.

Tomēr dokumentus, kas attiecas uz darbībām, kuras nav vēl pilnīgi pabeigtas, uzglabā ilgāk, tas ir, līdz nākamā gada beigām pēc darbību pabeigšanas.

Katra iestāde izlemj, kurā struktūrvienībā apliecinošie dokumenti jāglabā.

4. iedaļa

Avansu pārzinis

66. pants

Avansu kontu izmantošanas nosacījumi(Finanšu regulas 63. pants)

1. Ja ierobežoto summu dēļ maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūru ir neiespējama vai neefektīva, šādu izdevumu nomaksai var izveidot avansu kontus.

2. Avansu pārzinis pēc atbildīgā kredītrīkotāja norādījuma var provizoriski apzināt un nomaksāt izdevumus.

3. Lēmumu par avansu konta izveidošanu un avansu pārziņa iecelšanu pieņem grāmatvedis pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma. Lēmumā nosaka avansu pārziņa un kredītrīkotāja attiecīgo kompetenci un pienākumus.

Grozījumus avansu kontu darbības noteikumos arī pieņem ar grāmatveža lēmumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma.

67. pants

Izveides un nomaksas nosacījumi(Finanšu regulas 63. pants)

1. Lēmumā par avansu kontu izveidi un avansu pārziņu iecelšanu un lēmumā, ar kuru groza avansu kontu darbības noteikumus, jo īpaši nosaka:

a) maksimālo apmēru, ko sākotnēji var izsniegt kā avansu, un tā mērķi;

b) vai iestādes vārdā jāatver bankas konts vai pasta pārveduma konts;

c) raksturu un maksimālo apmēro katram izdevumu postenim, ko avansu pārzinis var maksāt trešām personām vai iekasēt no tām;

d) cik bieži jāuzrāda apliecinošie dokumenti, to uzrādīšanas procedūru un noteikumus šo dokumentu pārsūtīšanai kredītrīkotājam norēķinu veikšanai;

e) procedūru, kā rīkoties, ja avanss ir jāpapildina;

f) ka kredītrīkotājs nokārto avansa darījumu ne vēlāk kā nākamā mēneša beigās, lai grāmatvedības atlikumu un bankas atlikumu var saskaņot;

g) termiņu pilnvarojumam, ko grāmatvedis piešķīris avansu pārzinim;

h) ieceltā avansu pārziņa identitāti.

2. Priekšlikumos pieņemt lēmumus par avansu kontu izveidi atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a) priekšroka tiek dota budžeta procedūru izmantošanai, ja ir piekļuve centrālajai datorizētajai grāmatvedības sistēmai;

b) avansu kontus izmanto vienīgi pamatotos gadījumos.

Maksimālais apmērs, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nevar pārsniegt EUR 30000 par katru izdevumu posteni, izņemot īpašiem avansiem humanitārās palīdzības un krīzes situāciju vadības jomā 168. panta 2. punkta nozīmē.

3. Avansu pārzinis var izdarīt maksājumus trešām personām, ar tādu pamatojumu un tādās robežās, kā:

a) iepriekšējā budžetā un juridiskajās saistībās, ko parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs;

b) pozitīvs avansu konta atlikums skaidrā naudā vai bankā.

4. Maksājumus no avansu kontiem var izdarīt ar bankas pārskaitījumu, čeku vai citā veidā.

5. Maksājumus izdara pēc oficiāla galīgā apstiprinājuma lēmuma pieņemšanas un/vai maksājuma rīkojumu izdošanas, ko parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs.

68. pants

Avansu pārziņu izraudzīšanās(Finanšu regulas 63. pants)

Avansu pārziņus izraugās no A, B un C kategorijas ierēdņiem. Nepieciešamības gadījumā avansu pārziņus var izraudzīties no personāla, uz kuru attiecas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un kura līmenis ir līdzvērtīgs šīm kategorijām. Avansu pārziņus izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašo kvalifikāciju, ko pierāda diplomi vai attiecīga profesionāla pieredze, vai pēc īpašas mācību programmas.

69. pants

Līdzekļu iemaksa avansu kontos(Finanšu regulas 63. pants)

1. Grāmatvedis izdara maksājumus, ar kuriem iemaksā līdzekļus avansu kontos, un uzrauga šos kontus no banku kontu atvēršanas un paraksta tiesību deleģēšanas viedokļa, kā arī izdarot pārbaudes uz vietām un pārbaudot centralizētos pārskatus. Grāmatvedis piešķir līdzekļus avansu kontiem. Avansus iemaksā bankas kontos, kas atvērti avansu vajadzībām.

Līdzekļus avansu kontiem var piešķirt arī tieši no dažādiem vietējiem ieņēmumiem, kā ieņēmumi, kas gūti no:

a) piederumu pārdošanas;

b) publikācijām;

c) dažādiem atmaksājumiem;

d) procentiem.

Avansu kārto izdevumu vai dažādu piešķirto ieņēmumu veidā saskaņā ar lēmumu, ar kuru izveido avansu kontu, kas noteikts 67. pantā, un Finanšu regulas noteikumiem. Kredītrīkotājs ietur attiecīgās summas, kad tas turpmāk papildina attiecīgos avansu kontus.

2. Lai izvairītos no zaudējumiem apmaiņas rezultātā, avansu pārzinis var izdarīt pārskaitījumus starp dažādiem banku kontiem, kuri attiecas uz vienu un to pašu avansu.

70. pants

Kredītrīkotāju un grāmatvežu veiktās pārbaudes(Finanšu regulas 63. pants)

1. Avansu pārzinis kārto uzskaiti par viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem skaidrā naudā un bankā, kā arī par maksājumiem un saņemtajām summām saskaņā ar noteikumiem un pamatojoties uz grāmatveža norādījumiem. Šās uzskaites pārskati jebkurā laikā ir pieejami atbildīgajam kredītrīkotājam, un nākamajā mēnesī avansu pārzinis nosūta kredītrīkotājam mēneša darījumu sarakstu ar apliecinošajiem dokumentiem avansu operāciju nokārtošanai.

2. Grāmatvedis izdara vai uzdod īpaši šim nolūkam pilnvarotam ierēdnim vai citam darbiniekam no struktūrvienības, kurā viņš strādā, vai no kredītrīkotājas struktūrvienības izdarīt pārbaudes, kādas parasti jāizdara uz vietas un bez brīdinājuma, lai pārbaudītu avansu pārziņiem piešķirto līdzekļu esību un grāmatvedību un lai pārbaudītu, vai avansu darījumi nokārtoti noteiktajā termiņā. Grāmatvedis ziņo atbildīgajam kredītrīkotājam par šādas pārbaudes rezultātiem.

71. pants

Publiskā iepirkuma procedūra(Finanšu regulas 63. pants)

Maksājumus, ko izdara no avansu kontiem, var 129. panta 4. punktā noteiktajās robežās veikt, vienkārši apmaksājot izmaksas par uzrādītajām faktūrām bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

4. NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

72. pants

Krāpšanas jautājumos kompetentās struktūras(Finanšu regulas 60. panta 6. punkts un 65. panta 2. punkts)

Iestādes un struktūras, kas minētas Finanšu regulas 60. panta 6. punktā un 65. panta 2. punktā, ir struktūras, kas ieceltas saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (še turpmāk "Civildienesta noteikumi") un Kopienas iestāžu lēmumiem par termiņiem un nosacījumiem iekšējai izmeklēšanai attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kuras kaitē Kopienu interesēm.

2. iedaļa

Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

73. pants

Norādījumu apstiprināšana(Finanšu regulas 66. panta 2. punkts)

1. Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš saņēmis saistošu norādījumu, kuru viņš uzskata par nepareizu vai pretēju pareizas finanšu vadības principam, jo īpaši tāpēc, ka šo norādījumu nevar izpildīt ar viņam piešķirtajiem līdzekļiem, rakstiski informē par to iestādi, kas viņam tieši vai pastarpināti deleģējusi pilnvaras. Ja šāds norādījums ir rakstiski apstiprināts un apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, viņu nevar saukt pie atbildības; viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav krimināltiesisks pārkāpums vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, ja kredītrīkotājs saistoša norādījuma izpildes gaitā uzzina, ka lietas apstākļi var izraisīt pārkāpumu.

3. Atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs fiksē jebkuru norādījumu, kas apstiprināts Finanšu regulas 66. panta 2. punktā noteiktajos apstākļos, un iekļauj to savā gada darbības pārskatā.

74. pants

Finanšu pārkāpumi(Finanšu regulas 60. panta 6. punkts un 66. panta 4. punkts)

Neskarot pilnvaras, kas piešķirtas Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), īpaša finanšu pārkāpumu komisija ir kompetenta attiecībā uz katru Finanšu regulas noteikumu pārkāpumu vai tādu noteikumu pārkāpumu, kuri attiecas uz finanšu vadību, vai tādu darbību pārbaudi, kuras rodas ierēdņa vai cita darbinieka darbības vai bezdarbības rezultātā.

75. pants

Finanšu pārkāpumu komisija(Finanšu regulas 60. panta 6. punkts un 66. panta 4. punkts)

1. Finanšu pārkāpumu lietas, kas noteiktas 74. pantā, iestāde, kura ieceļ amatā, vai, vajadzības gadījumā, iestāde, kura pilnvarota slēgt darba līgumus, nodod atzinuma sniegšanai komisijai, kas minēta Finanšu regulas 66. panta 4. punktā.

Ja komisijai lietu nodod iestāde, kura ieceļ amatā, vai iestāde, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, komisija sniedz atzinumu, izvērtējot, vai bijuši pārkāpumi 74. panta nozīmē, cik tie ir nopietni un kādas varētu būt to sekas. Ja komisijas analīze liecina, ka tai nodotā lieta ir OLAF kompetencē, tā nekavējoties atdod lietas materiālus atpakaļ iestādei, kas ieceļ amatā, vai iestādei, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, un tūdaļ informē par to OLAF.

Ja darbinieks tieši informē pirmajā daļā noteikto komisiju par lietu saskaņā ar Finanšu regulas 60. panta 6. punktu, tā nodod lietas materiālus iestādei, kas ieceļ amatā, vai vajadzības gadījumā iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus, un attiecīgi paziņo par to šim darbiniekam.

2. Katra iestāde atkarībā no tās iekšējās uzbūves nosaka Finanšu regulas 66. panta 4. punktā minētās komisijas darbības režīmu un sastāvu, kurā iekļauj no ārienes pieaicinātu personālu ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi.

5. NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa

Pašu resursi

76. pants

Noteikumi par pašu resursiem(Finanšu regulas 69. pants)

Kredītrīkotājs sastāda sarakstu, kurā norāda, kad pašu resursi, kas noteikti ar Lēmumu par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu, būs padarīti pieejami Komisijai.

Pašu resursus konstatē un iekasē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pirmajā daļā minēto lēmumu.

2. iedaļa

Debitoru parādu tāme

77. pants

Debitoru parādu tāme(Finanšu regulas 70. pants)

1. Debitoru parādu tāmē norāda ieņēmumu veidu un budžeta posteni, kurā tie jāiegrāmato, un, cik iespējams, ziņas par parādnieku un paredzamo summu.

Sastādot debitoru parādu tāmi, atbildīgais kredītrīkotājs jo īpaši pārbauda, vai:

a) ieņēmumi ir iegrāmatoti pareizajā budžeta postenī;

b) tāme ir sastādīta pareizi un atbilstoši piemērojamiem noteikumiem un pareizas finanšu vadības principam.

2. Saskaņā ar Finanšu regulas 161. panta 2. punktu debitoru parādu tāme nepadara saistības pieejamas. Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 18. pantā, apropriācijas var padarīt pieejamas tikai pēc tam, kad Kopienas faktiski atguvušas tām pienākošās summas.

3. iedaļa

Debitoru parādu konstatācija

78. pants

Procedūra(Finanšu regulas 71. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs konstatē debitoru parādus, atzīstot Kopienu tiesības attiecībā pret parādnieku un konstatējot prasījuma tiesības pieprasīt, lai parādnieks samaksā parādu.

2. Iekasēšanas rīkojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs dod norādījumu grāmatvedim atgūt konstatēto summu.

3. Ar parādzīmi parādnieku informē, ka:

a) Kopienas ir konstatējušas debitoru parādu;

b) parāda atmaksa Kopienām pienākas noteiktā datumā (še turpmāk "termiņš");

c) ja parāda atmaksa nav izdarīta termiņā, par parādu jāmaksā procenti atbilstoši likmei, kas minēta 86. pantā, neskarot īpašās regulas, kas jāpiemēro;

d) kad vien iespējams, iestāde izdara atgūšanu ar ieskaitu, pēc tam, kad par to informēts parādnieks;

e) ja maksājums nav izdarīts termiņā, iestāde īsteno atgūšanu, izmantojot jebkādu nodrošinājumu, kas iemaksāts iepriekš;

f) ja pēc tam, kad izdarīti visi šie pasākumi, summas nav atgūtas pilnā apmērā, iestāde īsteno atgūšanu, izpildot lēmumu, kas nodrošināts saskaņā ar Finanšu regulas 72. panta 2. punktu, vai arī uzsākot tiesvedību.

Kredītrīkotājs nosūta parādniekam parādzīmi un tās kopiju nosūta grāmatvedim.

79. pants

Debitoru parādu konstatācija(Finanšu regulas 71. pants)

Lai konstatētu debitoru parādus, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a) parādprasība ir droša un to neattiecas nekādi nosacījumi;

b) parādprasības summa ir noteikta un ir precīzi izteikta naudas izteiksmē;

c) parādprasības atmaksas termiņš ir pienācis uz to neattiecas nekāds termiņa pagarinājums;

d) ziņas par parādnieku ir pareizas;

e) atgūstamā summa ir iegrāmatota pareizajā budžeta postenī;

f) apliecinošie dokumenti ir pareizi; un

g) ir ievērots pareizas finanšu vadības princips, jo īpaši attiecībā uz 87. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

80. pants

Apliecinošie dokumenti debitoru parādu konstatēšanai(Finanšu regulas 71. pants)

1. Debitoru parādus konstatē, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kuri apstiprina Kopienu prasījumus.

2. Pirms debitoru parāda konstatēšanas atbildīgais kredītrīkotājs personīgi pārbauda apliecinošos dokumentus vai uz savu atbildību nodrošina šādu pārbaudi.

3. Kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 48. un 49. pantu.

4. iedaļa

Atgūšanas pilnvarojums

81. pants

Iekasēšanas rīkojuma izveide(Finanšu regulas 72. pants)

1. Iekasēšanas rīkojumā norāda:

a) saimniecisko gadu, par kuru ieņēmums jāiegrāmato;

b) atsauces uz tiesību aktu vai juridisko saistību, kas ir parāda avots un rada pamatu atgūšanas prasījumam;

c) budžeta pantu un jebkādu apakšnodalījumu, kas var būt jāpiemēro, kā arī, vajadzības gadījumā, atsauces uz atbilstošām budžeta saistībām;

d) atgūstamo summu, kas izteikta eiro;

e) parādnieka vārdu vai nosaukumu un adresi;

f) atmaksas termiņu; un

g) iespējamo atgūšanas paņēmienu, jo īpaši atgūšanu ar ieskaitu vai nodrošinājuma paturēšanu.

2. Iekasēšanas rīkojumu datē, to paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, un pēc tam to nosūta grāmatvedim.

5. iedaļa

Atgūšana

82. pants

Iekasēšanas formalitātes(Finanšu regulas 73. pants)

1. Atgūstot debitoru parādu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un informē par to atbildīgo kredītrīkotāju.

2. Par visiem skaidras naudas maksājumiem grāmatvedim vai avansu pārzinim izraksta kvītis.

83. pants

Atgūšana ar ieskaitu(Finanšu regulas 73. pants)

Jebkurā procedūras stadijā grāmatvedis, pēc tam, kad par to informējis atbildīgo kredītrīkotāju un parādnieku, atgūst konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu, ja parādniekam arī ir prasījums pret Kopienām, kurš ir drošs, kura summa ir noteikta, kura atmaksas termiņš ir pienācis un kas attiecas uz summu, kura konstatēta ar maksājuma rīkojumu.

84. pants

Atgūšanas procedūra, ja maksājums netiek izdarīts brīvprātīgi(Finanšu regulas 72. un 73. pants)

1. Neskarot 83. pantu, ja summa nav pilnīgi atgūta līdz parādzīmē norādītajam termiņam, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai izdarītu atgūšanu jebkādiem likumā atļautiem paņēmieniem, arī vajadzības gadījumā izmantojot jebkādu iepriekš dotu nodrošinājumu.

2. Neskarot 83. pantu, ja 1. punktā izmantoto atgūšanas paņēmienu nevar izmantot un parādnieks nav samaksājis pēc oficiāla paziņojuma, kuru nosūtījis grāmatvedis, tad grāmatvedis izpilda nodrošināto atgūšanas lēmumu vai nu saskaņā ar Finanšu regulas 72. panta 2. punktu, vai uzsākot tiesvedību.

85. pants

Maksājumu termiņu pagarinājums(Finanšu regulas 73. pants)

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājumu termiņu pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi divi nosacījumi:

a) parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no sākotnējā atmaksas termiņa, atbilstoši likmei, kas noteikta 86. pantā; un

b) lai aizsargātu Kopienas tiesības, parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par kapitāla summu, gan procentiem, un kuru pieņem iestādes grāmatvedis.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto nodrošinājumu var aizvietot ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina iestādes grāmatvedis.

86. pants

Kavējuma procenti(Finanšu regulas 71. panta 4. punkts)

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot nozaru noteikumus, par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts termiņā, jāmaksā procenti saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām, kā publicēts Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:

a) septiņiem procentu punktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir publisks piegādes un pakalpojumu līgums, kas paredzēts V sadaļā;

b) trīsarpus procentu punktiem visos pārējos gadījumos.

3. Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc atmaksas termiņa, kas norādīts parādzīmē, līdz kalendārajai dienai, kurā parāds pilnīgi atmaksāts.

4. Jebkurš daļējs atmaksājums vispirms sedz procentus, kas noteikti saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5. Sodanaudas gadījumā — ja parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, ko grāmatvedis ir pieņēmis provizoriska maksājuma vietā, procentu likme, kāda jāpiemēro no atmaksas termiņa, ir likme, kas paredzēta 2. punktā, kura palielināta tikai par pusotru procentu punktu.

87. pants

Konstatēta debitoru parāda atgūšanas atcelšana(Finanšu regulas 73. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt atgūšanu attiecībā uz visu vai daļu no konstatētā debitoru parāda vienīgi šādos gadījumos:

a) ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamās summas un atcelšana nekaitētu Kopienas labajai slavai;

b) ja debitoru parādu nevar atgūt, ņemot vērā tā senumu vai parādnieka maksātnespēju;

c) ja atgūšana ir pretrunā proporcionalitātes principam.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, kas izveidotas katrā iestādē, un piemēro šādus kritērijus, kuri ir obligāti un ir jāievēro jebkuros apstākļos:

a) faktus, kas attiecas uz tā pārkāpuma smagumu, kurš rada pamatu debitoru parāda konstatēšanai (krāpšana, atkārtots pārkāpums, nodoms, pieliktās pūles, laba ticība, nepārprotama kļūda);

b) ietekme, kāda atgūšanas atcelšanai būtu uz Kopienu darbību un to finanšu interesēm (iesaistītās summas, precedenta radīšanas risks, likuma autoritātes apdraudējums).

Atkarībā no lietas apstākļiem atbildīgajam kredītrīkotājam var būt arī jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

a) jebkurš konkurences izkropļojums, kuru radītu atgūšanas atcelšana;

b) saimnieciskais un sociālais kaitējumu, kāds rastos, ja parāds būtu jāatgūst pilnīgi.

3. Atcelšanas lēmums, kas minēts Finanšu regulas 73. panta 2. punktā, ir pamatots un atsaucas uz pūlēm, kas pieliktas, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma punktiem un faktiem, uz kuriem atcelšana pamatojas. Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ atgūšanu saskaņā ar 81. pantā noteikto procedūru.

4. Iestāde nevar deleģēt konstatēta debitoru parāda atgūšanas atcelšanu, ja atceļamā summa ir:

a) EUR 1000000 vai vairāk; vai

b) EUR 1 00000 vai vairāk un veido 25 % vai vairāk no konstatētā debitoru parāda.

Par summām, kas zemākas par robežlielumiem, kuri norādīti pirmajā daļā, katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu.

5. Katra iestāde ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai pārskatu par 1.–4. punktā minēto atcelšanu, kas saistīta ar EUR 100000 un lielākām summām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 60. panta 7. punktā.

88. pants

Konstatēta debitoru parāda atcelšana(Finanšu regulas 73. pants)

1. Ja ir bijusi kļūda attiecībā uz likuma punktiem, atbildīgais kredītrīkotājs atceļ konstatēto debitoru parādu saskaņā ar 80. un 81. pantu; atcelšanu pienācīgi pamato.

2. Katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatētu debitoru parādu.

89. pants

Tehniskas korekcijas un grāmatvedības korekcijas attiecībā uz konstatētu debitoru parādu(Finanšu regulas 73. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē konstatētos debitoru parādus, palielinot vai samazinot summas, ja atklāta kļūda vai fakts, kas padara šādas izmaiņas summā nepieciešamas, ja korekcija nenozīmē atteikšanos no Kopienu konstatētā prasījuma. Šādas korekcijas izdara saskaņā ar 80. un 81. pantu un pienācīgi pamato.

2. Katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras izdarīt tehniskas korekcijas un grāmatvedības korekcijas attiecībā uz konstatētu debitoru parādu.

6. NODAĻA

Izdevumu operācijas

90. pants

Lēmums par finansējumu(Finanšu regulas 75. pants)

Lēmumā par finansējumu nosaka būtiskās sastāvdaļas darbībai, kas saistīta ar izdevumiem no budžeta.

1. iedaļa

Izdevumu saistības

91. pants

Vispārējas un provizoriskas saistības(Finanšu regulas 76. panta 2. punkts)

1. Vispārējās budžeta saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, kurā paredzēta turpmāka vienas vai vairāku juridisku saistību noslēgšana, vai noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības.

Finansēšanas līgumi finansiālās palīdzības un budžeta atbalsta jomā, kuri veido juridiskas saistības, var radīt pamatu maksājumiem, nenoslēdzot citas juridiskas saistības.

2. Provizoriskas budžeta saistības īsteno, vai nu noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības, kuras rada pamatu turpmāku maksājumu prasījumiem, vai tieši izdarot maksājumus gadījumos, kas attiecas uz personāla vadības izdevumiem vai saziņas darbībām, kurās iesaistās iestādes, lai ziņotu par Kopienas notikumiem, vai saziņas darbībām, ko veic iestādes un kuru mērķis ir ziņot par Kopienas notikumiem.

92. pants

Vispārējo saistību uzņemšanās(Finanšu regulas 76. pants)

1. Vispārējās saistības uzņemas, pamatojoties uz lēmumu par finansējumu.

Vispārējās saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmēju izraudzīšanos, un, ja attiecīgo apropriāciju īstenošana saistīta ar darba programmas pieņemšanu 166. panta nozīmē, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.

2. Ja vispārējās saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, 1. punkta otro daļu nepiemēro.

93. pants

Atcelšana, ja maksājums nav izdarīts triju gadu laikā(Finanšu regulas 77. pants)

Budžeta saistību summu, kas atbilst juridiskai saistībai, par kuru triju gadu laikā pēc juridiskās saistības parakstīšanas nav izdarīts maksājums Finanšu regulas 81. panta nozīmē, atceļ.

94. pants

Viens parakstītājs(Finanšu regulas 76. pants)

1. No noteikuma, ka budžeta saistību un atbilstošo juridisko saistību paraksta viena persona, var novirzīties vienīgi šādos gadījumos:

a) ja saistības ir provizoriskas;

b) ja vispārējās saistības attiecas uz finansēšanas līgumiem ar trešām valstīm;

c) ja iestādes lēmums veido juridisko saistību;

d) ja vispārējo saistību īsteno ar vairākām juridiskām saistībām, par kurām atbildīgi dažādi deleģētie kredītrīkotāji;

e) ja saistībā ar avansu kontiem, kas pieejami ārējiem darījumiem, juridiskās saistības jāparaksta darbiniekiem, kas strādā vietējās vienībās, kuras minētas 254. pantā.

2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs, kurš parakstījis budžeta saistības, nav pieejams un ir nepieejams ilgāku laiku, kas nav savienojams ar termiņiem juridiskās saistības noslēgšanai, tad juridisko saistību noslēdz persona, kas iecelta saskaņā ar vietniecības noteikumiem, ko pieņēmusi katra iestāde, ar nosacījumu, ka šai personai ir kredītrīkotāja statuss saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 2. punktu.

95. pants

Atsevišķu juridisko saistību reģistrēšana(Finanšu regulas 77. pants)

Vispārējo budžeta saistību gadījumā, kam seko vairākas atsevišķas juridiskas saistības, atbildīgais kredītrīkotājs reģistrē šo secīgo atsevišķo juridisko saistību summas centrālajā uzskaitē. Atbildīgais kredītrīkotājs pārbauda, vai kopsumma nepārsniedz vispārējās saistības summu, kura uz tām attiecas.

Reģistrējot uzskaitē, norāda atsauci uz vispārējām saistībām, par kurām iegrāmato atsevišķās saistības.

Atbildīgais kredītrīkotājs reģistrē summas pārskatos pirms atbilstošās atsevišķās juridiskās saistības parakstīšanas.

96. pants

Administratīvie izdevumi, uz kuriem attiecas provizoriskas saistības(Finanšu regulas 76. pants)

Posteņi, kurus uzskata par parastajiem administratīvajiem izdevumiem un kuri var radīt pamatu provizoriskām saistībām, ir šādi:

a) izdevumi par personālu neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas Civildienesta noteikumi vai ne, par citiem cilvēku resursiem un pensijām un ekspertu atalgojumam;

b) izdevumi, kas attiecas uz iestādes locekļiem;

c) mācību izdevumi;

d) izdevumi par konkursiem, izraudzīšanos un pieņemšanu darbā;

e) komandējumu izdevumi;

f) reprezentācijas izdevumi;

g) izdevumi par sanāksmēm;

h) ārštata tulki un/vai tulkotāji;

i) ierēdņu apmaiņa;

j) regulārā nomas maksa par kustamu vai nekustamu īpašumu;

k) dažāda apdrošināšana;

l) tīrīšana un apkope;

m) labklājības izdevumi;

n) sakaru pakalpojumu izmantošana;

o) finansiālas izmaksas;

p) tiesvedības izdevumi;

q) kaitējuma atlīdzināšana, ieskaitot procentus;

r) darba aprīkojums;

s) ūdens, gāze un elektrība;

t) periodiskas publikācijas, kas drukātas uz papīra vai elektroniskās versijās.

2. iedaļa

Izdevumu apzināšana

97. pants

Apzināšana un "nodošana samaksai"(Finanšu regulas 79. pants)

1. Jebkuru izdevumu apzināšana pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem 104. panta nozīmē, kuri apliecina kreditora prasījumu, pamatojoties uz pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem, vai pamatojoties uz citiem dokumentiem, kas pamato maksājumu.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs, pirms pieņem lēmumu, ar kuru apzina izdevumus, personiski pārbauda apliecinošos dokumentus vai uz savu atbildību nodrošina, ka tiek veikta to pārbaude.

3. Apzināšanas lēmumu pieņem, atbildīgajam kredītrīkotājam vai citam tehniski kompetentam ierēdnim vai darbiniekam, kam šādas pilnvaras piešķirtas ar oficiālu kredītrīkotāja lēmumu, parakstot kvīti "nodots samaksai". Šādus pilnvarojuma lēmumus saglabā, lai nākotnē varētu uz tiem atsaukties.

98. pants

Publiskā iepirkuma līgumu nodošana samaksai(Finanšu regulas 79. pants)

Attiecībā uz maksājumiem, kas atbilst publiskā iepirkuma līgumiem, vīza "nodots samaksai" apliecina, ka:

a) iestāde ir saņēmusi un oficiāli reģistrējusi darbuzņēmēja sastādīto faktūru;

b) pati faktūra vai iekšējais dokuments, kas pievienots saņemtajai faktūrai, vizēts ar "apstiprināts kā pareizs", un to parakstījis ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs;

c) atbildīgais kredītrīkotājs ir pārbaudījis visus faktūras aspektus vai šī pārbaude veikta uz viņa atbildību, jo īpaši, lai noteiktu maksājamo summu un maksājuma likumīgumu parāda dzēšanai.

Vīza "apstiprināts kā pareizs", kas minēta pirmās daļas b) punktā, apliecina, ka līgumā paredzētie pakalpojumi ir pienācīgi sniegti vai ka līgumā paredzētās piegādes ir pienācīgi veiktas, vai ka līgumā paredzētie būvdarbi ir pienācīgi izpildīti. Ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks sastāda provizorisku pieņemšanas izziņu par piegādēm un būvdarbiem un pēc līgumā paredzētā garantijas termiņa beigām — galīgo pieņemšanas izziņu. Abas izziņas uzskata par vīzu "apstiprināts kā pareizs".

99. pants

Dotāciju nodošana samaksai(Finanšu regulas 79. pants)

Attiecībā uz maksājumiem, kas atbilst dotācijām, vīza "nodots samaksai" apliecina, ka:

a) iestāde ir saņēmusi un oficiāli reģistrējusi saņēmēja sastādīto maksājuma pieprasījumu;

b) pats maksājuma pieprasījums vai iekšējais dokuments, kas pievienots saņemtajam maksājuma pieprasījumam, ir vizēts ar "apstiprināts kā pareizs" un to parakstījis ierēdnis vai cits tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs; ar šādu vizējumu viņš apliecina, ka darbība vai darba programma, kuru veic saņēmējs, visādā ziņā atbilst dotācijas nolīgumam;

c) atbildīgais kredītrīkotājs ir pārbaudījis visus maksājuma pieprasījuma aspektus vai pārbaude izdarīta uz viņa atbildību, jo īpaši, lai noteiktu maksājamo summu un maksājuma likumīgumu parāda dzēšanai.

100. pants

Personāla izdevumu nodošana samaksai(Finanšu regulas 79. pants)

Attiecībā uz maksājumiem, kas atbilst personāla izdevumiem, vīza "nodots samaksai" apliecina, ka ir šādi apliecinošie dokumenti:

a) attiecībā uz mēnešalgu:

i) pilnīgs personāla saraksts, kurā norādītas visas atalgojuma sastāvdaļas;

ii) veidlapa (personas datu lapa), kas pamatojas uz lēmumiem, kuri pieņemti katrā atsevišķā gadījumā, norādot jebkādas izmaiņas atalgojuma sastāvdaļās, kad vien šādas izmaiņas ir ieviestas;

iii) darbā pieņemšanas vai amatā iecelšanas gadījumā — darbā pieņemšanas vai iecelšanas lēmuma apstiprinātu noraksts, kuru pievieno pirmās algas maksājuma apstiprinājumam;

b) attiecībā uz citu atalgojumu (personāls, kam maksā pamatojoties uz stundu vai dienas likmi): pārskats, kuru parakstījis pilnvarots ierēdnis vai cits darbinieks un kurā norādītas nostrādātās dienas un stundas;

c) attiecībā uz virsstundām: pārskats, kuru parakstījis pilnvarots ierēdnis vai cits darbinieks un kurā norādīts nostrādāto virsstundu skaits;

d) attiecībā uz komandējuma izdevumiem:

i) komandējuma apliecība, kuru parakstījusi kompetenta amatpersona;

ii) komandējuma izdevumu pārskats, kam pievienoti apliecinošie dokumenti un kuru parakstījis komandējumā bijušais ierēdnis un augstāks administrācijas darbinieks, kam ir deleģētas attiecīgas pilnvaras, šajā pārskatā konkrēti norādot komandējuma vietu, izbraukšanas dienu un laiku un dienu un laiku, kad ierēdnis ieradies komandējuma vietā, ceļa izdevumus, uzturēšanās izdevumus un citus izdevumu, kas ir atļauti;

e) attiecībā uz citiem personāla izdevumiem: apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz lēmumu, kas pamato izdevumus un kurā ir visas aprēķinu sastāvdaļas.

101. pants

Vīzas "nodots samaksai" forma(Finanšu regulas 79. pants)

Nedatorizētā sistēmā "nodots samaksai" vizē ar zīmogu, kurā iestrādāts atbildīgā kredītrīkotāja vai ierēdņa vai tāda cita tehniski kompetenta darbinieka paraksts, kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnvarojis saskaņā ar 97. pantu. Datorizētā sistēmā "nodots samaksai" vizē ar apstiprinājumu, izmantojot atbildīgā kredītrīkotāja vai cita tāda tehniski kompetenta darbinieka personisko paroli, kuru pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs.

3. iedaļa

Maksājumu apstiprināšana

102. pants

Kredītrīkotājam veicamā maksājumu pārbaude(Finanšu regulas 80. pants)

Sastādot maksājuma rīkojumu, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a) maksājuma rīkojums ir pienācīgi izdots, kas nozīmē, ka iepriekš ir bijis pieņemts atbilstošs apzināšanas lēmums "nodots samaksai" vīzas veidā, ka ziņas par saņēmēju ir pareizas un ka summas samaksai ir pienācis termiņš;

b) maksājuma rīkojums atbilst budžeta saistībām, par kurām tas iegrāmatots;

c) izdevumi tiek maksāti no pareizā budžeta posteņa;

d) apropriācijas ir pieejamas.

103. pants

Maksājuma rīkojuma obligātie rekvizīti un nodošana grāmatvedim(Finanšu regulas 80. pants)

1. Maksājuma rīkojumā norāda:

a) saimniecisko gadu, par kuru izdevums jāiegrāmato;

b) budžeta pantu un citus nodalījumus, kādi var būt attiecināmi;

c) atsauces uz juridisko saistību, kas rada pamatu prasījumam pēc maksājuma;

d) atsauces uz budžeta saistību, no kuras tas jāiegrāmato;

e) maksājamo summu, kas izteikta eiro;

f) saņēmēja vārdu vai nosaukumu, adresi un bankas konta rekvizītus;

g) izdevumu priekšmetu;

h) maksāšanas veidu;

i) priekšmetu iekļaušanu inventāra sarakstā saskaņā ar 222. pantu.

2. Maksājuma rīkojumu datē, to paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, un pēc tam to nosūta grāmatvedim.

4. iedaļa

Izdevumu apmaksa

104. pants

Apliecinošie dokumenti(Finanšu regulas 81. pants)

1. Iepriekšēju finansējumu, ieskaitot gadījumus, kad tas sadalīts vairākos maksājumos, maksā, pamatojoties uz līgumu, nolīgumu, pamatdokumentu vai apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt finansējamo darbību atbilstību attiecīgā līguma vai nolīguma noteikumiem. Starpposma maksājumi un atlikuma maksājumi pamatojas uz apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt, vai finansētā darbība ir veikta saskaņā ar tā līguma vai nolīguma noteikumiem, kas noslēgts ar saņēmēju, vai saskaņā ar pamatdokumentu.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs, ievērojot pareizas finanšu vadības principu, nosaka 1. punktā minēto apliecinošo dokumentu raksturu saskaņā ar pamatdokumentu, līgumiem vai nolīgumiem, kas noslēgti ar saņēmēju. Starpposma un galīgie tehniskie un finanšu īstenošanas pārskati ir apliecinošie dokumenti 1. punktā paredzētajām vajadzībām.

3. Atbildīgais kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 48. un 49. pantu.

105. pants

Iepriekšējā finansējuma un starpposma maksājumu grāmatojumi(Finanšu regulas 81. pants)

1. Iepriekšējs finansējums ir paredzēts, lai sniegtu saņēmējam atbalstu. Tas var būt sadalīts vairākos maksājumos.

2. Starpposma maksājums, kas var būt atkārtots, ir paredzēts, lai, pamatojoties uz pārskatu par izdevumiem darbības veikšanas laikā, atlīdzinātu saņēmējam izdevumus, ko tas maksājis. Tajā var pilnīgi vai daļēji ieskaitīt iepriekšēju finansējumu, neskarot pamatdokumenta noteikumus.

3. Izdevumu pabeigšana notiek kā atlikuma samaksa, kuru nevar atkārtot un kurā ieskaita visus iepriekš izdarītos maksājumus vai iekasēšanas rīkojumu.

5. iedaļa

Izdevumu operāciju termiņi

106. pants

Maksājumu termiņi un kavējuma procenti(Finanšu regulas 83. pants)

1. Summas, kuru samaksai pienācis termiņš, nomaksā, vēlākais, četrdesmit piecu kalendāro dienu laikā no dienas, kad pilnvarotā struktūrvienība vai atbildīgais kredītrīkotājs reģistrē pieņemamu maksājuma pieprasījumu; maksāšanas datums ir datums, kurā iestādes konts ir debitēts.

Maksājuma pieprasījums nav pieņemams, ja attiecībā uz to nav izpildīta kaut viena būtiska prasība.

2. Maksājuma termiņš, kas minēts 1. punktā, ir trīsdesmit kalendārās dienas maksājumiem, kuri attiecas uz pakalpojumu vai piegādes līgumiem, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

3. Attiecībā uz līgumiem vai nolīgumiem, saskaņā ar kuriem maksājumi atkarīgi no pārskata apstiprināšanas, skaitījums maksājumu termiņiem, kas minēti 1. un 2. punktā, nesākas, līdz minētais pārskats nav apstiprināts vai nu tieši, paziņojot par to saņēmējam, vai netieši, jo termiņš, kas ar līgumu paredzēts apstiprināšanai, ir aizritējis un nav bijis apturēts ar oficiālu dokumentu, kas nosūtīts saņēmējam.

Apstiprināšanai atvēlētais termiņš nedrīkst pārsniegt:

a) 20 kalendārās dienas vienkāršiem līgumiem, kas attiecas uz preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

b) 45 kalendārās dienas citiem līgumiem un dotāciju nolīgumiem;

c) 60 kalendārās dienas līgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem, kuru izvērtēšana ir īpaši sarežģīta.

4. Atbildīgais kredītrīkotājs jebkurā brīdī 1. punktā minētā termiņa laikā var apturēt maksājuma termiņu, paziņojot kreditoriem, ka maksājuma pieprasījumu nevar apmierināt vai nu tāpēc, ka summas samaksai nav pienācis termiņš, vai tāpēc, ka nav uzrādīti attiecīgi apliecinošie dokumenti. Ja atbildīgā kredītrīkotāja rīcībā nonāk ziņas, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu pamatotību, kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, lai veiktu turpmāku pārbaudi, ieskaitot pārbaudi uz vietas, lai pirms samaksas veikšanas pārliecinātos, ka izdevumi patiešām ir pamatoti. Kredītrīkotājs par to informē attiecīgo saņēmēju cik ātri vien iespējams.

Maksājuma termiņa atlikušā laikposma skaitījums atsākas no dienas, kad pirmo reizi reģistrēts pienācīgi noformēts maksājuma pieprasījums.

5. Beidzoties termiņiem, kas noteikti 1. un 2. punktā, kreditors divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas var pieprasīt procentus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) procentu likmes ir tādas, kā noteikts 86. panta 2. punkta pirmajā daļā;

b) procenti maksājami par laika posmu, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc maksājuma termiņa beigām līdz samaksas dienai.

Pirmā daļa neattiecas uz dalībvalstīm.

7. NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

107. pants

Informācijas tehnoloģiju sistēmu apraksts(Finanšu regulas 84. pants)

Ja budžeta īstenošanas operāciju apstrādei izmanto datorsistēmas vai apakšsistēmas, nepieciešams katras sistēmas un apakšsistēmas pilnīgs un jaunākais apraksts.

Katrā aprakstā definē visu datu lauku saturu un apraksta, kā sistēma apstrādā katru atsevišķo operāciju. Tajā sīki parāda, kā sistēma nodrošina pilnīgu audita posmu izsekojamību par katru operāciju.

108. pants

Regulāra saglabāšana(Finanšu regulas 84. pants)

Datus datoru sistēmās un apakšsistēmās regulāri saglabā un uzglabā tos drošā vietā.

8. NODAĻA

Iekšējais revidents

109. pants

Iekšējā revidenta iecelšana(Finanšu regulas 85. pants)

1. Katra iestāde ieceļ savu iekšējo revidentu saskaņā ar noteikumiem, kas pielāgoti tās īpašajām funkcijām un prasībām. Iestāde informē budžeta lēmējinstitūciju par iekšējā revidenta iecelšanu.

2. Katra iestāde saskaņā ar savām īpašajām funkcijām un prasībām nosaka iekšējā revidenta uzdevumu apjomu un sīki nosaka mērķus un procedūras iekšējās revīzijas funkciju veikšanai, pienācīgi ievērojot starptautiskos iekšējās revīzijas standartus.

3. Iestāde var iecelt par iekšējo revidentu tādu ierēdni vai citu darbinieku atbilstīgi viņa īpašajām zināšanām, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš izraudzīts no dalībvalstu pilsoņu vidus.

4. Ja divas vai vairāk iestādes ieceļ vienu un to pašu iekšējo revidentu, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu viņu saukt pie atbildības par viņa rīcību, kā noteikts 114. punktā.

5. Iestāde informē budžeta lēmējinstitūciju par iekšējā revidenta pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

110. pants

Darbības resursi(Finanšu regulas 86. pants)

Iestāde piešķir iekšējam revidentam resursus, kas vajadzīgi pienācīgai viņa revidenta funkciju veikšanai, un uzdevumu aprakstu, kurā sīki norādīti viņa uzdevumi, pienākumi un saistības.

111. pants

Darba programma(Finanšu regulas 86. pants)

1. Iekšējais revidents pieņem savu darba programmu un iesniedz to iestādei.

2. Iestāde var likt iekšējam revidentam izdarīt revīziju, kas nav paredzēta 1. punktā minētajā darba programmā.

112. pants

Iekšējā revidenta ziņojumi(Finanšu regulas 86. pants)

1. Iekšējais revidents iesniedz iestādei iekšējās revīzijas gada pārskatu, kas paredzēts Finanšu regulas 86. panta 3. punktā, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, galvenos sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

Šajā gada pārskatā min arī sistēmu problēmas, kuras noteikusi specializētā komisija, kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 66. panta 4. punktu.

2. Katra iestāde apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta pārskatos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraugprakses apmaiņā ar citām iestādēm.

113. pants

Neatkarība(Finanšu regulas 87. pants)

Iekšējais revidents, izdarot revīziju, bauda pilnīgu neatkarību. Viņam nevar dot nekādus norādījumus, nedz arī jebkādā veidā ierobežot attiecībā uz viņa amatpienākumu izpildi, kas viņam uzdoti saskaņā ar Finanšu regulu atbilstīgi viņa iecelšanai amatā.

114. pants

Iekšējā revidenta atbildība(Finanšu regulas 87. pants)

Iestāde pati, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, var veikt darbības, lai panāktu, ka iekšējo revidentu sauc pie atbildības par viņa rīcību kā ierēdni vai citu darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi

Iestāde pieņem pamatotu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Par šo lēmumu paziņo ieinteresētajai pusei. Iestāde var tās tiešā pārraudzībā uzdot pārzināt izmeklēšanu vienam vai vairākiem ierēdņiem, kuru pakāpe ir vienlīdzīga vai augstāka nekā attiecīgajam darbiniekam. Izmeklēšanas laikā uzklausa ieinteresētās puses viedokli.

Izmeklēšanas ziņojumu dara zināmu ieinteresētajai pusei, kuras viedokli par ziņojuma priekšmetu iestāde pēc tam uzklausa.

Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86.–89. pantu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai pusei un informācijas nolūkā dara tos zināmus pārējām iestādēm un Revīzijas palātai.

Ieinteresētā puse par šādiem lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

115. pants

Griešanās Eiropas Kopienu Tiesā(Finanšu regulas 87. pants)

Neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas atļauti ar Civildienesta noteikumiem, iekšējais revidents var iesniegt prasību tieši Eiropas Kopienu Tiesā attiecībā uz jebkuru aktu, kurš attiecas uz viņa kā iekšējā revidenta pienākumu izpildi. Šāda prasība jāiesniedz trīs mēnešu laikā no kalendārās dienas, kurā paziņots par attiecīgo aktu.

Šādas prasības izmeklē un iztiesā Civildienesta noteikumu 91. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

116. pants

Definīcijas un darbības joma(Finanšu regulas 88. pants)

1. Ēku līgumi attiecas uz zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, īri, renti vai īrējumpirkšanu, ar vai bez izpirkuma iespējas.

2. Piegādes līgumi attiecas uz produktu pirkumu, īri, nomu vai īrējumpirkšanu, ar vai bez izpirkuma iespējas. Produktu piegādē bez tam var ietilpt izvietošana, uzstādīšana un apkope.

3. Būvdarbu līgumi attiecas vai nu uz būvdarbu izpildi vai arī gan izpildi, gan projektēšanu, vai arī uz būvdarbu paveikšanu jebkādā veidā atbilstoši prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde. "Būvdarbi" ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku un tehnisku funkciju.

4. Pakalpojumu līgumi attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi. Šie pakalpojumi uzskaitīti Padomes Direktīvas 92/50/EEK IA–IB pielikumā.

5. Līgumu, kas attiecas gan uz preču piegādi, gan pakalpojumu sniegšanu, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība pārsniedz līgumā paredzētās preču piegādes vērtību.

6. Termini "piegādātājs", "darbuzņēmējs" un "pakalpojumu sniedzējs" attiecas uz triju veidu uzņēmējiem, kas ir fiziskas vai juridiskas personas un kas attiecīgi piegādā preces, izpilda būvdarbus un sniedz pakalpojumus. Uzņēmējus, kas iesnieguši piedāvājumu, sauc par "pretendentiem". Tos, kuri pieprasījuši atļauju piedalīties ierobežotā procedūrā vai sarunu procedūrā, sauc par kandidātiem.

7. Kopienas iestāžu struktūrvienības uzskata par līgumslēdzējām iestādēm.

117. pants

Pamatlīgumi un atsevišķi līgumi(Finanšu regulas 88. pants)

1. Pamatlīgums ir līgums, kas noslēgts starp līgumslēdzēju iestādi un uzņēmēju, paredzot būtiskos noteikumus, kas attiecas uz konkrētu līgumu kopumu, kurus piešķir noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz līguma termiņu, priekšmetu, cenām, izpildes nosacījumiem un paredzētajiem apjomiem.

Līgumslēdzēja iestāde var arī noslēgt vairākkārtējus pamatlīgumus, kas ir atsevišķi līgumi ar vienādiem noteikumiem, kurus piešķir vairākiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem. Pēc tam specifikācijās, kas minētas 130. pantā, precizē maksimālo uzņēmēju skaitu, ar kuriem līgumslēdzēja iestāde gatavojas slēgt līgumus.

Pamatlīguma termiņš nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, ko jo īpaši pamato pamatlīguma priekšmets.

Līgumslēdzējas iestādes nevar izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai izkropļošana.

2. Konkrētus līgumus, kas pamatojas uz 1. punktā minētajiem pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem.

3. Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms konkrētajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar pamatlīgumiem.

2. iedaļa

Publicēšana

118. pants

To līgumu izsludināšana, uz kuriem attiecas direktīvas par publiskā iepirkuma piešķiršanu(Finanšu regulas 90. pants)

1. Publicēšanu veido iepriekšējs informatīvs paziņojums, līguma paziņojums un piešķiršanas paziņojums.

2. Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru līgumslēdzējas iestādes norādes veidā informē par līgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt budžeta gada laikā, norādot līgumu paredzamo kopvērtību, iedalot pēc pakalpojumu kategorijām, produktu grupām vai būtiskajiem būvdarbu parametriem, ja paredzamā kopvērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 157. pantā.

Iepriekšēju informatīvu paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk, kā līdz katra budžeta gada 31. martam piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, un būvdarbu līgumu gadījumā — cik ātri vien iespējams pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina programmu par šiem līgumiem.

3. Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru līgumslēdzējas iestādes dara zināmu savu nodomu uzsākt līgumu piešķiršanas procedūru. Tas ir obligāts attiecībā uz līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā robežlielumi, kas noteikti 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

Īstenojot atklātu procedūru, līguma paziņojumā norāda dienu, laiku un vietu, kur notiek piedāvājumu atvēršanas komisijas sanāksme, kas ir atvērta pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes, kuras vēlas rīkot konkursu, izdod paziņojumu, ar kuru dara zināmu savu nodomu.

4. Ar piešķiršanas paziņojumu izziņo līgumu piešķiršanas procedūras rezultātu. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 158. pantā noteiktie robežlielumi, piešķiršanas paziņojums ir obligāts. Tas nav obligāts attiecībā uz konkrētiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam ne vēlāk kā četrdesmit astoņas kalendārās dienas pēc procedūras pabeigšanas, tas ir, pēc dienas, kurā parakstīts līgums.

5. Paziņojumus sastāda saskaņā ar paraugiem, kas iekļauti Direktīvas 2001/78/EK pielikumā.

119. pants

To līgumu izsludināšana, uz kuriem neattiecas direktīvas par publiskā iepirkuma piešķiršanu(Finanšu regulas 90. pants)

1. Līgumus, kuru vērtība ir zemāka nekā 157. un 158. pantā noteiktie robežlielumi, un pakalpojumu līgumus, kas minēti Padomes Direktīvas 92/50/EEK IB pielikumā, izsludina pienācīgiem līdzekļiem, lai nodrošinātu piedāvājumu konkursa un līgumu piešķiršanas procedūras objektivitāti. Šāda izsludināšana ietver:

a) par līgumiem, kas attiecas uz līdzīgu priekšmetu un kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā summas, kas minētas 128. panta 1. punktā — paziņojumu par uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, ja nav publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 118. panta 3. punktā;

b) ikgadēju darbuzņēmēju saraksta publicēšanu, norādot piešķirtā līgumu priekšmetu un vērtību.

2. To darbuzņēmēju sarakstu, kam piešķirti būvdarbu līgumi, publicē ik gadu, norādot piešķirto līgumu priekšmetu un vērtību. Šo sarakstu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai; Komisijas gadījumā to pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 60. panta 7. punktā.

3. Informāciju, kas attiecas uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā summas, kas minētas 128. panta 1. punktā, nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam; ikgadējos darbuzņēmēju sarakstus nosūta, vēlākais, līdz 31. maijam pēc saimnieciskā gada beigām.

Iepriekšēju izsludināšanu un ikgadējā darbuzņēmēju saraksta publicēšanu attiecībā uz pārējiem līgumiem izdara iestāžu tīmekļa vietnē; publicēšanu pēc paveiktā izdara, vēlākais, līdz nākamā saimnieciskā gada 31. martam. Publikācija var būt arī Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

120. pants

Paziņojumu publicēšana(Finanšu regulas 90. pants)

1. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs publicē 118. un 119. punktā minētos paziņojumus Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā divpadsmit kalendārās dienas pēc to nosūtīšanas.

Šo termiņu saīsina līdz piecām kalendārajām dienām, ja īsteno operatīvo procedūru, kas minēta 142. pantā, un, ja paziņojumi sagatavoti un nosūtīti elektroniski.

2. Līgumslēdzējām iestādēm jāspēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena.

121. pants

Citi izsludināšanas veidi(Finanšu regulas 90. pants)

Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 118., 119. un 120. pantā, līgumus var izsludināt arī jebkādā citā veidā, sevišķi — elektroniskā formā. Jebkurš šāds sludinājums atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā noteikts 120. pantā, ja tāds ir bijis publicēts, un nevar būt ievietots, pirms ir publicēts šis paziņojums, kurš vienīgais ir autentisks.

Šāda izsludināšana nevar radīt diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī ietvert ziņas, kuras nav ietvertas līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts.

3. iedaļa

Līgumu piešķiršanas procedūras

122. pants

Līgumu piešķiršanas procedūras veidi(Finanšu regulas 91. pants)

1. Līgumus piešķir ar konkursa uzaicinājumu, izmantojot atklātu procedūru, ierobežotu procedūru vai sarunu procedūru, ja publicēts līguma paziņojums, vai, izmantojot sarunu procedūru, ja līguma paziņojums nav bijis iepriekš publicēts, vajadzības gadījumā izmantojot konkursu.

2. Konkursa uzaicinājums ir atklāts, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu.

Konkursa uzaicinājums ir ierobežots, ja visi ieinteresētie uzņēmēji var prasīt atļauju piedalīties, bet piedāvājumus var iesniegt vienīgi kandidāti, kuri atbilst izvēles kritērijiem, kas minēti 135. pantā, un kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina līgumslēdzēja iestāde.

Izraudzīšanās posmu var atkārtot katram atsevišķam līgumam vai īstenot, sastādot iespējamo kandidātu sarakstu saskaņā ar 128. pantā noteikto procedūru.

3. Īstenojot sarunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes par savu izvēli apspriežas ar pretendentiem, kas atbilst 135. pantā noteiktajiem izvēles kritērijiem, un risina sarunas par līguma noteikumiem ar vienu vai vairākiem no viņiem.

Īstenojot sarunu procedūru, līgumslēdzējas iestādes vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina izraudzītos kandidātus uz sarunām, ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, kā noteikts 127. pantā.

4. Konkursi ir procedūras, kas galvenokārt arhitektūras un inženiertehniskās būvniecības vai datu apstrādes jomā ļauj līgumslēdzējai iestādei iegūt plānu vai projektu, kuru izraudzījusi atlases komisija pēc iesniegšanas piedāvājumu konkursam ar balvu piešķiršanu vai bez tās.

123. pants

Kandidātu skaits ierobežotā procedūrā vai sarunu procedūrā(Finanšu regulas 91. pants)

1. Ierobežotā procedūrā, arī procedūrās, kas minētas 128. pantā, to kandidātu skaits, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumu, nevar būt mazāks par pieci, ja pietiekams skaits kandidātu atbilst izvēles kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde var arī paredzēt maksimālo skaitu — divdesmit kandidātus — atkarībā no līguma priekšmeta un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem. Šādos gadījumos diapazonu un kritērijus norāda līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību, kas noteikti 118. un 119. pantā.

Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2. Sarunu procedūrās kandidātu, kurus uzaicina uz sarunām, nedrīkst būt mazāk par trim, ja atlases kritērijiem atbilst pietiekams skaits kandidātu.

Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Otro apakšpunktu nepiemēro līgumiem, kas saistīti ar ļoti nelielām summām, kā noteikts 129. panta 3. punktā.

124. pants

Sarunu procedūras noteikumi(Finanšu regulas 91. pants)

Līgumslēdzējas iestādes risina sarunas ar pretendentiem par piedāvājumiem, kurus tie iesnieguši, lai pielāgotu tos prasībām, kas paredzētas 118. pantā minētajā līguma paziņojumā vai specifikācijās un jebkuros papildu dokumentos, un, lai noteiktu piedāvājumu ar labāko cenas un vērtības attiecību.

Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

125. pants

Konkursi(Finanšu regulas 91. pants)

1. Konkursu organizācijas noteikumus paziņo tiem, kas ieinteresēti tajos piedalīties.

Uzaicināto kandidātu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2. Atlases komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja dalībai konkursā ir vajadzīga noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai atlases komisijas locekļu ir jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

Atlases komisija ir autonoma savos atzinumos. Tās atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai iesnieguši anonīmi, un vienīgi ievērojot kritērijus, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3. Atlases komisijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta labajām īpašībām un komisijas apsvērumiem, ietver ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi.

Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz atlases komisija sniegusi savu atzinumu.

4. Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, kurā norāda izraudzītā kandidāta vārdu vai nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā izsludinātajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tā novirzās no priekšlikumiem, kas ietverti atlases komisijas atzinumā.

126. pants

Sarunu procedūras izmantošana, ja nav iepriekš publicēts līguma paziņojums(Finanšu regulas 91. pants)

1. Šādos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu:

a) ja atklātas vai ierobežotas procedūras laikā pēc sākotnējās procedūras pabeigšanas nav iesniegts neviens piedāvājums vai neviens atbilstošs piedāvājums, ar nosacījumu, ka nav būtiski izmainīti līguma sākotnējie noteikumi, kas paredzēti 130. pantā noteiktajos dokumentos, kuri attiecas uz konkursa uzaicinājumu;

b) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var piešķirt vienīgi konkrētam uzņēmējam;

c) ciktāl tas noteikti nepieciešams — ja ārkārtējas steidzamības gadījumā, ko radījis neparedzēts notikums, kas nav atkarīgs no līgumslēdzējas iestādes, un kas varētu apdraudēt Kopienu intereses, nav iespējams ievērot termiņus, kas nolikti pārējām procedūrām un noteikti 140., 141. un 142. pantā;

d) ja pakalpojumu līgumu slēdz pēc konkursa un tas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem ir jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam no izraudzītajiem kandidātiem; pēdējā minētajā gadījumā visus izraudzītos kandidātus uzaicina piedalīties sarunās;

e) par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas nav ietverti sākotnēji izskatītajā projektā, nedz arī vispirms noslēgtajā līgumā, bet kuri tādu neparedzētu apstākļu dēļ, kas ir neatkarīgi no līgumslēdzējas iestādes, kļuvuši nepieciešami pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai, ievērojot 2. punkta nosacījumus;

f) par papildu līgumiem, ko veido atkārtoti līdzīgi pakalpojumi vai būvdarbi, kas uzticēti darbuzņēmējam, kuram tā pati līgumslēdzēja iestādei piešķīrusi līgumu iepriekš, ja līguma priekšmets atbilst pamata projektam un ja pirmais līgums piešķirts saskaņā ar atklātu vai ierobežotu procedūru;

g) par piegādes līgumiem:

i) par papildu piegādēm, kas paredzētas kā parasto rezerves daļu vai uzstādīto iekārtu daļējas aizstājējas vai papildina esošās rezerves daļas vai uzstādītās iekārtas, ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas radītu nesavietojamību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā; šādu līgumu termiņš nevar pārsniegt trīs gadus;

ii) ja produktus ražo vienīgi zinātniskajai izpētei, eksperimentiem, pētījumiem vai attīstībai, izņemot komerciālās stabilitātes pārbaudes un liela apjoma ražošanu, kuras mērķis ir atgūt zinātniskās izpētes un attīstības izmaksas;

h) par ēku līgumiem pēc vietējā tirgus izpētes;

i) par līgumiem, kuru vērtība ir zemāka nekā 129. panta 2. punktā paredzētie robežlielumi.

2. Par papildu pakalpojumiem un būvdarbiem, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot līguma paziņojumu, ar nosacījumu, ka līgumu piešķir darbuzņēmējam, kurš pilda līgumu:

a) ja šādus papildu līgumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējām iestādēm; vai

b) ja šādi pakalpojumi vai būvdarbi, kaut arī ir nošķirami no sākotnējā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai.

Papildu līgumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā līguma summas.

3. Gadījumos, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā, par iespēju izmantot sarunu procedūru norāda tiklīdz kā pirmais līgums ir nodots piedāvājumu konkursam, un papildu līgumu kopējo paredzamo vērtību ņem vērā, aprēķinot 158. pantā noteiktos robežlielumus. Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.

127. pants

Sarunu procedūras izmantošana, ja ir iepriekš publicēts līguma paziņojums(Finanšu regulas 91. pants)

1. Ja ir bijis publicēts līguma paziņojums, līgumslēdzējas iestādes var izmantot sarunu procedūru šādos gadījumos:

a) ja pabeigtā atklātā vai ierobežotā procedūrā iesniegti piedāvājumi, kas ir nepareizi vai nepieņemami, jo īpaši atsaucoties uz izvēles vai piešķiršanas kritērijiem, ar nosacījumu, ka nav būtiski mainīti sākotnējā līguma noteikumi, kas norādīti 130. pantā minētajos dokumentos, kuri attiecas uz konkursa uzaicinājumu;

b) par pakalpojumu un būvdarbu līgumiem ārkārtējos gadījumos, ja pakalpojumu vai būvdarbu raksturs vai ar tiem saistītie riski neļauj pretendentam iepriekš veikt vispārēju cenas veidošanu;

c) ja piešķiramo pakalpojumu raksturs, jo īpaši finanšu un intelektuālo pakalpojumu gadījumā, ir tāds, ka līguma specifikācijas nav iespējams noteikt pietiekami precīzi, lai labāko piedāvājumu līguma piešķiršanai izvēlētos saskaņā ar noteikumiem, kas regulē atklātas vai ierobežotas procedūras;

d) par būvdarbu līgumiem, ja būvdarbus veic vienīgi zinātniskās izpētes, pārbaudes vai attīstības nolūkos un to mērķis nav nodrošināt rentabilitāti vai atgūt zinātniskās izpētes un attīstības izmaksas;

e) par pakalpojumu līgumiem, kas minēti Padomes Direktīvas 92/50/EEK 1B pielikumā, ievērojot 126. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzējas iestādes var nepublicēt līguma paziņojumu, ja tās iekļauj sarunu procedūrā visus pretendentus, kas atbilst izvēles kritērijiem un kas iepriekšējās procedūras laikā iesnieguši piedāvājumus saskaņā ar līgumu piešķiršanas procedūras oficiālajām prasībām.

128. pants

Ierobežota procedūra ar uzaicinājumu izteikt ieinteresētību(Finanšu regulas 91. pants)

1. Uzaicinājums izteikt ieinteresētību ir līdzeklis, kā iepriekš veikt to kandidātu atlasi, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, atsaucoties uz turpmākiem ierobežotiem konkursa uzaicinājumiem par līgumiem, kuru vērtība ir EUR 50000 vai vairāk, ievērojot 126. un 127. pantu.

2. Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ir derīgs ne vairāk kā trīs gadus no dienas, kad 119. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums nosūtīts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam.

Jebkura ieinteresēta persona var iesniegt pieteikumu jebkurā laikā, kamēr saraksts ir derīgs, izņemot šā laikposma pēdējos trīs mēnešus.

3. Ja ir jāpiešķir konkrēts līgums, līgumslēdzēja iestāde uzaicina iesniegt piedāvājumu vai nu visus kandidātus, kas iekļauti sarakstā, vai tikai dažus no viņiem, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem izvēles kritērijiem, kas noteikti īpaši šim līgumam.

129. pants

Neliela apjoma līgumi(Finanšu regulas 91. pants)

1. Ierobežotu procedūru, apspriežoties ar vismaz pieciem kandidātiem, bet neizsakot uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 50000, ievērojot 126. un 127. punktu.

2. Sarunu procedūru ar vismaz trim kandidātiem var izmantot līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 13800.

3. Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 1050, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu, ko risina sarunu procedūrā.

4. Ja izdevumi ir mazāki nekā EUR 200, maksājumus no avansu kontiem vai par izdevumiem, kuri attiecas uz saziņas darbībām, ko veic iestādes, lai informētu par Kopienas notikumiem, var veikt, vienkārši apmaksājot izmaksas, kas uzrādītas faktūrās, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

130. pants

Dokumenti, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu(Finanšu regulas 92. pants)

1. Dokumenti, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir šādi:

a) uzaicinājums iesniegt piedāvājumu vai piedalīties sarunās;

b) pievienotās specifikācijas, ko iekļauj līgumiem piemērojamo vispārīgo noteikumu pielikumā;

c) līguma paraugs.

Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, ir atsauce uz izsludināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 118.–121. pantu.

2. Konkursa uzaicinājumā obligāti:

a) norāda noteikumus, kas regulē piedāvājumu iesniegšanu un izklāstu, konkrēti, norādot beigu datumu un iesniegšanas termiņu, prasības attiecībā uz standarta veidlapu izmantošanu atbildes sniegšanai, pievienojamos dokumentus, tostarp dokumentus, kas pierāda finansiālās, saimnieciskās, tehniskās un profesionālās spējas, kuras minētas 135. pantā, un adresi, uz kuru tie jānosūta;

b) nosaka, ka piedāvājuma iesniegšana nozīmē 1. punktā minēto specifikāciju un to vispārējo noteikumu pieņemšanu, uz kuriem attiecas piedāvājums, un ka iesniegšana darbuzņēmēju, kam piešķirts līgums, saista līguma izpildes laikā;

c) nosaka laikposmu, kurā konkursa noteikumi paliek spēkā un nekādā ziņā nevar tikt grozīti;

d) aizliedz jebkādus kontaktus starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem procedūras laikā, izņemot ārkārtējos gadījumos 148. pantā norādītos apstākļos, un, ja noteikumi paredz pārbaudi klātienē, precizē apmeklējuma kārtību.

3. Specifikācijās obligāti:

a) norāda izslēgšanas un izvēles kritērijus, ko piemēro līgumam, izņemot ierobežotas procedūras gadījumā un sarunu procedūras gadījumā, ja ir bijis publicēts 127. pantā minētais paziņojums; šādos gadījumos šos kritērijus norāda vienīgi līguma paziņojumā vai uzaicinājumā izteikt ieinteresētību;

b) nosaka piešķiršanas kritērijus un to relatīvo nozīmi, ja tas nav noteikts līguma paziņojumā;

c) uzrāda tehniskās specifikācijas, kas minētas 131. pantā;

d) norāda 138. panta 2. punktā minēto prasību minimumu, kuru varianti jāievēro, izpildot procedūras, saskaņā ar kurām līgumu piešķir piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību, ja vien līgumslēdzēja iestāde nav līguma paziņojumā norādījusi, ka šādi varianti nav atļauti;

e) nosaka, ka piemēro Protokolu par privilēģijām un neaizskaramību un — attiecīgos gadījumos — Vīnes Konvenciju par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām;

f) norāda, kādi pierādījumi vajadzīgi, lai piekļūtu līgumiem, kā noteikts 159. pantā.

4. Līgumā paraugā jo īpaši:

a) nosaka līgumsodu par līguma noteikumu neievērošanu;

b) nosaka rekvizītus, kam jābūt ietvertiem faktūrās vai attiecīgos apliecinošos dokumentos saskaņā ar 98. pantu;

c) nosaka līgumam piemērojamo likumu un tiesu, kura ir kompetenta izskatīt strīdus.

5. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents var plānot slēgt apakšlīgumu ar trešām personām, un apakšuzņēmēju identitāti.

131. pants

Tehniskās specifikācijas(Finanšu regulas 92. pants)

1. Ar tehniskajām specifikācijām ir jāsniedz kandidātiem un pretendentiem vienādas piekļuves iespējas, un to rezultātā nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus līdzdalībai piedāvājumu konkursā.

Tajās nosaka pieprasītā produkta, pakalpojuma, materiāla vai būvdarbu raksturlielumus saistībā ar mērķi, kuram tos paredzējusi līgumslēdzēja iestāde.

2. Šā panta 1. punktā minētajos raksturlielumos iekļauj:

a) kvalitātes līmeni;

b) ekoloģiskos raksturlielumus;

c) projektu attiecībā uz visām prasībām (tostarp pieejamību invalīdiem);

d) atbilstības novērtēšanas līmeņus un procedūras;

e) piemērotību izmantošanai;

f) nekaitīgumu vai izmērus, bez tam: piegādēm — realizācijas nosaukumu un norādījumus lietotājiem, visiem līgumiem — terminoloģiju, simbolus, testēšanas un pārbaudes metodes, iepakojumu, zīmes un marķējumus, ražošanas procedūras un paņēmienus;

g) būvdarbu līgumiem — procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, un noteikumus, kas attiecas uz projektēšanu un izmaksu aprēķināšanu, darbu pārbaudes, apskates un pieņemšanas nosacījumus, celtniecības metodes vai paņēmienus un citus tehniskos nosacījumus, kurus līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem var piemērot pabeigtiem darbiem un ar tiem saistītiem materiāliem vai daļām.

3. Tehniskās specifikācijas formulē šādi:

a) atsaucoties uz Eiropas standartiem vai Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, vai kopējām tehniskām specifikācijām, ja tādas ir, vai starptautiskajiem standartiem, vai citiem tehnisko atsauču materiāliem, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas struktūras, vai, ja to nav, tad to ekvivalentiem valstīs. Katrai atsaucei seko frāze "vai ekvivalents"; vai

b) snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē; tās ir pietiekami detalizētas, lai ļautu pretendentiem noteikt līguma mērķi un līgumslēdzējām iestādēm — piešķirt līgumu; vai

c) jaukti izmantojot abus formulēšanas paņēmienus.

4. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju atsaukties uz specifikācijām, kas minētas 3. punkta a) apakšpunktā, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, pamatojot ar to, ka tas neatbilst šīm specifikācijām, ja pretendents vai kandidāts jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pārliecinoši pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka piedāvājums līdzvērtīgā kārtā atbilst izvirzītajām prasībām.

5. Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto 3. punkta b) apakšpunktā minēto iespēju noteikt specifikācijas snieguma vai funkcionālo prasību izteiksmē, tās nedrīkst noraidīt piedāvājumu, kas atbilst valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskie apstiprinājumi vai kopējas tehniskās specifikācijas, starptautiskie standarti vai tehnisko atsauču materiāli, ko izstrādājušas Eiropas standartizācijas struktūras, ja šīs specifikācijas attiecas uz nepieciešamo sniegumu vai funkcionālajām prasībām.

6. Šīs specifikācijas nevar atsaukties uz īpašu marku vai avotu, konkrētu procesu, tirdzniecības markām, patentiem, īpašas izcelsmes vai produkcijas veidiem, kuru ietekmē pret noteiktiem produktiem vai uzņēmējiem tiek radīta labvēlība vai noraidījums, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus pienācīgi pamato līguma priekšmets.

Ja nav iespējams sniegt pietiekami sīku vai saprotamu līguma priekšmeta aprakstu, atsaucei pievieno frāzi "vai ekvivalents".

132. pants

Cenas pārskatīšana(Finanšu regulas 92. pants)

1. Dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, skaidri norāda, vai jānosaka stingra cena, kuru nevar pārskatīt.

2. Ja tā nav, tad dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, izklāsta nosacījumus un/vai formulas cenu pārskatīšanai līguma darbības laikā. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:

a) līgumu piešķiršanas procedūras priekšmetu un ekonomisko situāciju, kurā šī procedūra notiek;

b) uzdevumu un līguma veidu un to ilgumu;

c) ar to saistītās finansiālās intereses.

133. pants

Administratīvi un finansiāli sodi(Finanšu regulas 93.–96. un 114. pants)

1. Neskarot līgumā paredzēto sodu piemērošanu, kandidātus vai pretendentus un darbuzņēmējus, kas bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sniegšanā vai par kuriem atklāts, ka tie būtiski nepildījuši savas līgumsaistības agrākās līgumu piešķiršanas procedūrās, izslēdz no visiem līgumiem un dotācijām, ko finansē no Kopienas budžeta, ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.

Šo termiņu var pagarināt līdz trim gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma bijis atkārtots pārkāpums.

Pretendentiem vai kandidātiem, kas bijuši vainīgi nepatiesu apliecinājumu sagatavošanā, piemēro arī finansiālus sodus, kuru lielums ir 2-10 % no piešķiramā līguma kopvērtības.

Darbuzņēmējus, par kuriem atklāts, ka tie būtiski nepildījuši savas līgumsaistības, piemēro finansiālus sodus, kuru lielums ir 2-10 % no attiecīgā līguma kopvērtības.

Šo likmi var palielināt, nosakot to 4-20 % apmērā, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma pieļauts atkārtots pārkāpums.

2. Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, kandidātus vai pretendentus var izslēgt no visiem līgumiem un dotācijām ilgākais uz diviem gadiem no dienas, kad konstatēts pārkāpums, ko apliecina iztiesāšana ar abu pušu uzklausīšanu, kurā iesaistīts darbuzņēmējs.

Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, kandidātus vai pretendentus izslēdz no visiem līgumiem vai dotācijām mazākais uz vienu gadu un ilgākais uz četriem gadiem no sprieduma izziņošanas dienas.

Šos termiņus var pagarināt līdz pieciem gadiem, ja piecu gadu laikā pēc pirmā pārkāpuma vai pirmā sprieduma bijis atkārtots pārkāpums.

3. Gadījumi, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir šādi:

a) krāpšanas gadījumi, kā noteikts 1. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas sastādīta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu [14];

b) korupcijas gadījumi, kā noteikts 3. pantā Konvencijā par Eiropas Kopienu amatpersonu vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonu korupcijas apkarošanu, kas sastādīta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu [15];

c) līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts 2. panta 1. punktā Padomes Vienotajā rīcībā 98/733/TI [16];

d) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi, kā definēts Padomes Direktīvas 91/308/EEK [17] 1. pantā.

134. pants

Pierādījumi(Finanšu regulas 96. pants)

1. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, uzskata nesen izdotu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, tad nesen izdotu līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegušas izcelsmes valsts vai proveniences valsts tiesu iestādes vai administratīvas iestādes, kurš parāda, ka šīs prasības ir izpildītas.

2. Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uz kandidātu vai pretendentu neattiecas apstākļi, kas minēti Finanšu regulas 93. panta 1. punkta d) apakšpunktā, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi kompetenta iestāde attiecīgajā valstī.

Ja attiecīgajā valstī šāda apliecība nav izsniegta, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai, ja tāda nav, tad ar svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse sniedz tiesu iestādei vai administratīvai iestādei, notāram vai kvalificētai profesionālai struktūrai savā izcelsmes valstī vai proveniences valstī.

3. Atkarībā no tās valsts tiesību aktiem, kurā pretendentam vai kandidātam ir dibinājums, dokumenti, kas minēti 1. un 2. punktā, attiecas uz juridiskām personām un/vai fiziskām personām, to starpā — ja līgumslēdzēja iestāde uzskata par vajadzīgu — uz uzņēmumu direktoriem vai jebkuru personu, kam ir pilnvaras pārstāvēt, pieņemt lēmumus vai veikt kontroli attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

135. pants

Izvēles kritēriji(Finanšu regulas 97. panta 1. punkts)

1. Līgumslēdzējas iestādes sastāda skaidrus un nediskrimējošus izvēles kritērijus.

2. Ikvienā līgumu piešķiršanas procedūrā piemēro šādus izvēles kritērijus:

a) pretendenta vai kandidāta tiesīgums piedalīties procedūrā pēc tam, kad veikta pārbaude attiecībā uz iespējamajiem izslēgšanas pamatojumiem, kas minēti Finanšu regulas 93. un 94. pantā;

b) kritērijus viņa finansiālo, saimniecisko, tehnisko un profesionālo spēju novērtēšanai.

Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālo iespēju līmeni, zem kura kandidātus nevar izvēlēties.

3. Jebkuram pretendentam vai kandidātam var prasīt, lai tas pierāda, ka viņam ir atļauts izpildīt līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ko apliecina iekļaušana komercreģistrā vai profesionālā reģistrā, ar zvērestu apliecināts paziņojums vai apliecība, līdzdalība īpašā organizācijā, īpaši izteikts pilnvarojums vai iekļaušana PVN maksātāju reģistrā.

4. Līgumslēdzējas iestādes līguma paziņojumā, uzaicinājumā izteikt ieinteresētību vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu precizē, kādas uzziņas vajadzīgas, lai apliecinātu pretendentu vai kandidātu statusu, tiesībspēju un rīcībspēju.

5. Informācija, ko līgumslēdzēja iestāde pieprasa kā pierādījumu kandidāta vai pretendenta finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, nevar sniegties ārpus līguma priekšmeta un ņem vērā uzņēmēju likumīgās intereses, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma tehniskajiem un komercnoslēpumiem.

136. pants

Saimnieciskās un finansiālās iespējas(Finanšu regulas 97. panta 1. punkts)

1. Saimniecisko un finansiālo iespēju pierādījums var būt noformēts kā viens vai vairāki šādi dokumenti:

a) atbilstoši banku izraksti vai apliecība par attiecīga profesionālā riska apdrošināšanu;

b) bilances izklāsts vai izvilkums no bilances vismaz par pēdējiem diviem gadiem, par kuriem konti ir noslēgti, ja bilances publicēšana tiek pieprasīta saskaņā ar tās valsts likumiem par uzņēmējdarbību, kurā uzņēmējs ir nodibināts;

c) pārskats par kopējo apgrozījumu un apgrozījumu no būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas līgums, par laikposmu, kas nevar būt ilgāks kā pēdējie trīs saimnieciskie gadi.

2. Ja kandidāts vai pretendents nespēj sniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās uzziņas ārkārtēju iemeslu dēļ, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par attaisnojošiem, tas var pierādīt savas saimnieciskās un finansiālās iespējas jebkādiem citiem līdzekļiem, kurus līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošiem.

3. Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību iespējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka tā rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo saimniecisko vienību apņemšanos nodot šos resursus uzņēmēja rīcībā.

137. pants

Tehniskās un profesionālās spējas(Finanšu regulas 97. panta 1. punkts)

1. Uzņēmēja tehniskās un profesionālās spējas novērtē un pārbauda saskaņā ar 2. un 3. punktu. Līgumu piešķiršanas procedūrās sakarā ar piegādēm, kur nepieciešamas izvietošanas un uzstādīšanas darbības, pakalpojumi un/vai būvdarbi, šādas spējas izvērtē konkrēti attiecībā uz to prasmēm, efektivitāti, pieredzi un ticamību.

2. Pierādījumi uzņēmēju tehniskajām un profesionālajām spējām atkarībā no veicamo piegāžu, sniedzamo pakalpojumu vai veicamo būvdarbu rakstura, apjoma vai mēroga un mērķa, var tikt sniegti, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

a) pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja un/vai uzņēmuma vadības izglītība un profesionālā kvalifikācija, un jo īpaši tās personas vai to personu izglītība un profesionālā kvalifikācija, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu vai būvdarbu veikšanu;

b) sarakstu:

i) ar trijos pēdējos gados sniegtajiem nozīmīgākajiem pakalpojumiem un nozīmīgākajām piegādēm, norādot summas, datumus un gan valsts, gan privātus to saņēmējus;

ii) ar būvdarbiem, kas veikti pēdējos piecos gados, minot summas, datumus un vietu. Nozīmīgāko darbu sarakstam pievieno apliecību par apmierinošu izpildi, norādot, vai tie veikti profesionāli un vai tie pilnīgi pabeigti;

c) tehniskā aprīkojuma, darbarīku un uzņēmuma aprakstu, kurus uzņēmums izmantos, izpildot pakalpojumu vai būvdarbu līgumu;

d) to pasākumu aprakstu, kurus izmanto, lai nodrošinātu piegāžu un pakalpojumu kvalitāti, un uzņēmuma pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehniskās bāzes apraksts;

e) norādi par iesaistītiem tehniskajiem darbiniekiem vai tehniskām struktūrām, jo īpaši tām, kas atbild par kvalitātes kontroli, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav tieši piederīgas uzņēmumam;

f) piegādēm: paraugi, apraksti un/vai autentiskas fotogrāfijas un/vai sertifikāti, ko sastādījuši oficiāli kvalitātes kontroles institūti vai aģentūras ar atzītu kompetenci novērtēt produktu atbilstību spēkā esošajām specifikācijām vai standartiem;

g) pārskats par pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja gada vidējo darbinieku skaitu un vadošo darbinieku skaitu trijos pēdējos gados;

h) norādi par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs var plānot slēgt apakšlīgumus.

Ja pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā minētie pakalpojumi sniegti vai piegādes veiktas līgumslēdzējām iestādēm, pierādījumus par izpildi sniedz kā sertifikātu, ko izdevusi vai ar parakstu apstiprinājusi kompetenta amatpersona.

3. Ja sniedzamie pakalpojumi vai piegādājamie produkti ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko izdara līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā pakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs ir nodibināts, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz piegādātāja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un attiecīgā gadījumā uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.

4. Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu saimniecisko vienību spējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā tam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs resursi, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, piemēram, uzrādot šo vienību apņemšanos nodot resursus uzņēmēja rīcībā.

138. pants

Piešķiršanas noteikumi un kritēriji(Finanšu regulas 97. panta 2. punkts)

1. Līgumus var piešķirt vienā no šādiem diviem veidiem:

a) saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru — šādā gadījumā līgumu piešķir pretendentam, kurš, būdams kārtībā un atbilstot izvirzītajiem nosacījumiem, piedāvā viszemāko cenu;

b) saskaņā ar procedūru, kuru īstenojot, līgumu piešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.

2. Piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību ir tas, kurā ir vislabākā cenas un vērtības attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā piedāvāto cenu, tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību.

3. Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā vai specifikācijās norāda, kāda nozīme tiks piešķirta katram no šiem kritērijiem, lai noteiktu vislabāko cenas un vērtības attiecību.

Nozīme, kādu piešķir cenai attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst neitralizēt cenas nozīmi, izvēloties darbuzņēmēju.

Ja izņēmuma gadījumos nozīmes izvērtēšana tehniski nav iespējama, jo īpaši, ņemot vērā līguma priekšmetu, līgumslēdzēja iestāde vienkārši norāda sarūkošā kārtībā, kāda nozīme jāpiešķir katram kritērijam.

139. pants

Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi(Finanšu regulas 97. panta 2. punkts)

1. Ja konkrētam līgumam piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi ar šādu pamatojumu, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par tām piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.

Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā paskaidrojumus, kas attiecas uz:

a) ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai celtniecības metodes saimniecisko organizāciju;

b) pretendenta izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai pretendentam pieejamiem ārkārtīgi labvēlīgiem nosacījumiem;

c) piedāvājuma savdabību.

2. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma cena ir pārmērīgi zema valsts atbalsta sniegšanas rezultātā, tā var noraidīt piedāvājumu vienīgi ar šo pamatojumu tikai tādā gadījumā, ja pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā piemērotā termiņā nespēj pierādīt, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts kā galīgs un saskaņā ar Kopienas noteikumos paredzētajām procedūrām un lēmumiem attiecībā uz valsts atbalstu.

140. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņi(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1. Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņi, kurus līgumslēdzējas iestādes izsaka kalendārajās dienās, ir pietiekami ilgi, lai dotu ieinteresētajām pusēm saprātīgu un atbilstošu laiku sagatavot un iesniegt piedāvājumus, jo īpaši ņemot vērā līguma sarežģītumu vai nepieciešamību apmeklēt izpildes vietu vai uz vietas izskatīt specifikācijām pievienotos dokumentus.

2. Atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāk kā piecdesmit divas dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

3. Ierobežotās un sarunu procedūrās, ja ir publicēts līguma paziņojums, termiņš līdzdalības pieprasījumu pieņemšanai ir ne mazāk kā trīsdesmit septiņas dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotā procedūrā par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 158. pantā minētie robežlielumi, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāk kā četrdesmit dienas no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

Ierobežotā procedūrā, kas minēta 128. pantā, piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāk kā divdesmit viena diena no konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas dienas.

4. Ja līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 118. pantu ne mazāk kā piecdesmit divas dienas un ne vairāk kā divpadsmit mēnešus pirms dienas, kad nosūtīts līguma paziņojums, ir nosūtījušas publicēšanai iepriekšējas informācijas paziņojumu, kurā ietverta visa informācija, kam jābūt līguma paziņojumā, piedāvājumu pieņemšanas termiņu vispārīgi var samazināt līdz trīsdesmit sešām dienām, bet tas nekādos apstākļos nav īsāks par divdesmit divām dienām no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas atklātas procedūras gadījumā, vai arī to var samazināt līdz divdesmit sešām dienām no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu ierobežotas procedūras gadījumā.

141. pants

Termiņš, kura laikā ir pieejami dokumenti, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1. Specifikācijas un papildu dokumentus sešu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, ja pieprasījums iesniegts pietiekami ilgu laiku līdz piedāvājumu iesniegšanas pēdējam termiņam.

2. Ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi, papildu informāciju, kas attiecas uz specifikācijām, ne vēlāk kā sešas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam vienlaikus sniedz visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izteikuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu, vai, gadījumos, kad informācijas pieprasījumi saņemti mazāk nekā astoņas kalendārās dienas pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējā termiņa, cik ātri vien iespējams pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Ja specifikācijas un papildu dokumentus vai informāciju jebkādu iemelsu dēļ nevar sniegt termiņos, kas minēti 1. un 2. punktā, vai ja piedāvājumus var izstrādāt vienīgi pēc izpildes vietas apmeklējuma vai arī pēc specifikācijām pievienoto dokumentu izskatīšanas uz vietas, piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas minēts 140. pantā, pagarina, lai ļautu visiem uzņēmējiem iepazīties ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu piedāvājumus, ievērojot 240. panta noteikumus. Šādu pagarinājumu izsludina pienācīgā veidā, ievērojot 118.–121. panta noteikumus.

4. Ja visi konkursa dokumenti ir pilnīgi, brīvi un tieši pieejami ar elektroniskiem līdzekļiem, līguma paziņojumā, kas minēts 118. panta 3. punktā, norāda Internetsa adresi, kurā šos dokumentus var aplūkot.

Šādos gadījumos jebkādus papildu dokumentus un informāciju arī padara pilnīgi, brīvi un tieši pieejamus, tiklīdz tie piegādāti visiem uzņēmējiem, kas pieprasījuši specifikācijas vai izrādījuši ieinteresētību iesniegt piedāvājumu.

142. pants

Termiņi steidzamos gadījumos(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1. Ja pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos nav iespējams ievērot 140. panta 3. punktā noteiktos termiņus, līgumslēdzējas iestādes var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:

a) līdzdalības pieprasījumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas pēc līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas;

b) piedāvājumu pieņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad izteikts uzaicinājums piedalīties konkursā.

2. Papildu informāciju par specifikācijām nosūta visiem kandidātiem ne vēlāk kā četras kalendārās dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējam termiņam, ja tā pieprasīta pietiekami laicīgi.

143. pants

Paziņošanas paņēmieni(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1. Līdzdalības pieprasījumu iesniedz, nosūtot to ar vēstuli, faksu vai elektronisko pastu; pieprasījumus, kas iesniegti, nosūtot pa faksu vai elektronisko pastu, apstiprina ar vēstuli, pirms beigušies termiņi, kas noteikti 140. un 251. pantā.

2. Pretendenti var iesniegt piedāvājumus:

a) pa pastu — šim nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa uzaicinājumu, norāda, ka attiecīgais datums ir datums, kad nosūtīts ierakstīts sūtījums, ko apliecina pasta zīmogs; vai

b) pretendentam personiski vai pārstāvim, arī kurjeram, nogādājot tieši iestādes telpās; šādam nolūkam dokumentos, kas attiecas uz konkursa piedāvājumu, papildus informācijai, kas minēta 130. panta 2. punkta a) apakšpunktā, norāda struktūrvienību, kurā piedāvājums jānogādā, pretī par to saņemot parakstītu un datētu kvīti.

3. Lai saglabātu konfidencialitāti un izvairītos no sarežģījumiem gadījumos, kad piedāvājumus nosūta ar vēstuli, konkursa uzaicinājumā jābūt šādam noteikumam:

"Piedāvājumi iesniedzami aizzīmogotā aploksnē, kas ir ielikta otrā aizzīmogotā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes bez nodaļas nosaukuma, kurai tā ir adresēta atbilstoši norādījumam uzaicinājumā uz konkursu, ir jābūt vārdiem "Uzaicinājums uz konkursu — pasta dienestam neatvērt". Ja izmanto pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei."

144. pants

Piedāvājumu nodrošinājums(Finanšu regulas 98. panta 2. punkts)

Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu, ko dod saskaņā ar 150. pantu un kura vērtība ir 1-2 % no līguma kopvērtības.

Piedāvājuma nodrošinājumu atbrīvo, kad piešķir līgumu. Ja līdz pēdējam termiņam nav iesniegts piedāvājums vai ja piedāvājumu pēc tam atsauc, nodrošinājumu patur.

145. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu atvēršana(Finanšu regulas 98. panta 3. punkts)

1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 143. panta 1. un 2. punktā, atver.

2. Ja līguma vērtība pārsniedz 129. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju piedāvājumu atvēršanai.

Komisijā ir vismaz trīs personas, kas attiecīgajā iestādē pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 52. pantā.

Ja nav atsevišķu vienību, pārstāvniecībām un vietējām vienībām, kas minētas 252. pantā, nepiemēro prasību par organizatoriskām vienībām, starp kurām nav hierarhiskas saiknes.

3. Viens vai vairāki atvēršanas komisijas locekļi parafē dokumentus, kas apliecina katra piedāvājuma nosūtīšanas dienu un laiku.

Tie parafē arī:

a) vai nu katra piedāvājuma katru lappusi; vai

b) katra piedāvājuma vāka lapu un lapas, kurās ietverti finanšu dati, katra sākotnējā piedāvājuma viengabalainību nodrošinot ar pienācīgiem tehniskiem līdzekļiem, ko izmanto struktūrvienība, kas ir neatkarīga no kredītrīkotājas struktūrvienības, izņemot gadījumos, kas minēti 2. punkta trešajā daļā.

Ja līgumu piešķir, īstenojot automātisku piešķiršanas procedūru saskaņā ar 138. panta 1. punkta a) apakšpunktu, cenas, kas ietvertas piedāvājumos, kuri atbilst prasībām, dara zināmus atklātībai.

Komisijas locekļi paraksta saņemto piedāvājumu atvēršanas rakstisku protokolu, kurā norāda piedāvājumus, kas atbilst prasībām, un tos, kuri neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai neatbilstības dēļ, atsaucoties uz piedāvājumu iesniegšanas veidiem, kas minēti 143. pantā.

146. pants

Piedāvājumu un līdzdalības pieprasījumu novērtēšanas komisija(Finanšu regulas 98. panta 4. punkts)

1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, izvēles un piešķiršanas kritērijiem.

Komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs, lai tā sniegtu konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā 129. panta 2. punktā noteiktie robežlielumi.

2. Novērtēšanas komisijā ir vismaz trīs personas, kas attiecīgajā iestādē pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 52. pantā.

Ja nav atsevišķu vienību, pārstāvniecībām un vietējām vienībām, kas minētas 254. pantā, nepiemēro prasību par organizatoriskām vienībām, starp kurām nav hierarhiskas saiknes.

Novērtēšanas komisijā var būt tie paši locekļi, kuri ir piedāvājumu atvēršanas komisijā.

3. Līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas konkursa uzaicinājuma apliecinošajos dokumentos vai tajos ietvertajās īpašajās prasībās, atmet.

Tomēr novērtēšanas komisija noteiktā termiņā var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem.

4. Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu gadījumā, kā minēts šās regulas 139. pantā, novērtēšanas komisija pieprasa jebkādu informāciju attiecībā uz piedāvājuma būtību.

147. pants

Novērtēšanas rezultāti(Finanšu regulas 99. un 100. pants)

1. Par to līdzdalības pieprasījumu un piedāvājumu novērtējumu, kuri atzīti par prasībām atbilstošiem, sastāda rakstisku novērtēšanas un sarindojuma protokolu, kuru datē. To paraksta visi novērtēšanas komisijas locekļi. To saglabā turpmākai izmantošanai.

2. Šajā rakstiskajā protokolā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) līgumslēdzējas iestādes nosaukumu un adresi, līguma vai pamatlīguma priekšmetu un vērtību;

b) noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un noraidījuma iemeslus;

b) to kandidātu vai pretendentu nosaukumus, kurus paredzēts izskatīt, un iemeslus viņu izraudzīšanai;

d) iemeslus to piedāvājumu noraidīšanai, kurus uzskata par nesamērīgi lētiem;

e) piedāvāto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un šādas izvēles iemeslus un, ja ir zināms, līguma vai pamatlīguma daļu, par kuru līgumslēdzējs nodomājis slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar trešām personām.

3. Līgumslēdzēja iestāde tad pieņem lēmumu, sniedzot vismaz šādu informāciju:

a) līgumslēdzējas iestādes nosaukumu un adresi, līguma vai pamatlīguma priekšmetu un vērtību;

b) noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un noraidījuma iemeslus;

c) to kandidātu vai pretendentu nosaukumus, kurus izskatīs, un iemeslus viņu izraudzīšanai;

d) iemeslus to piedāvājumu noraidīšanai, kurus uzskata par nesamērīgi lētiem;

e) izraudzīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un šādas izvēles iemeslus, atsaucoties uz iepriekš paziņotiem izvēles un piešķiršanas kritērijiem, un, ja ir zināms, līguma vai pamatlīguma daļu, par kuru darbuzņēmējs nodomājis slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar trešām personām;

f) sarunu procedūras gadījumā — apstākļus, kas minēti 126., 127., 242., 244., 246. un 247. pantā, kuri pamato šās procedūras izmantošanu;

g) attiecīgā gadījumā — iemeslus, kādēļ līgumslēdzēja iestāde izlēmusi nepiešķirt līgumu.

148. pants

Kontakti starp līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem(Finanšu regulas 99. pants)

1. Līguma piešķiršanas procedūras laikā kontakti starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem var notikt izņēmuma gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 2. un 3. punktā.

2. Līgumslēdzēja iestāde pirms piedāvājumu iesniegšanas beigu termiņa attiecībā uz papildu dokumentiem un informāciju, kas noteikta 141. pantā, var:

a) pretendentiem — sniegt papildu informāciju vienīgi ar nolūku izskaidrot līguma raksturu, nosūtot šādu informāciju tajā pašā dienā visiem pretendentiem, kas pieprasījuši specifikācijas;

b) attiecībā pati uz sevi — ja tā atklāj kļūdu, neprecizitāti, izlaidumu vai jebkāda cita veida pārrakstīšanās kļūdu līguma paziņojuma, konkursa uzaicinājuma vai specifikāciju tekstā — informēt attiecīgās personas vienā un tajā pašā dienā un tādiem pašiem paņēmieniem, kādi izmantoti sākotnējā konkursa uzaicinājumā.

3. Ja pēc piedāvājumu atvēršanas vajadzīgi kādi paskaidrojumi saistībā ar piedāvājumu vai arī ja piedāvājumā jāizlabo acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, līgumslēdzēja iestāde var sazināties ar pretendentu, tomēr šādu kontaktu rezultātā nevar tikt ieviestas nekādas izmaiņas piedāvājuma noteikumos.

4. Par katru kontaktēšanās gadījumu ieraksta "piezīmi lietā".

149. pants

Informācija kandidātiem un pretendentiem(Finanšu regulas 100. panta 2. punkts un 101. pants)

1. Līgumslēdzējas iestādes iespējami drīz informē kandidātus un pretendentus par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz līgumu piešķiršanu, sniedzot arī pamatojumu katram lēmumam nepiešķirt līgumu, par kuru bijis piedāvājumu konkurss, vai lēmumu atsākt procedūru.

2. Līgumslēdzēja iestāde ne vairāk kā piecpadsmit kalendāro dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņas, kas paredzētas Finanšu regulas 100. panta 2. punktā.

4. iedaļa

Nodrošinājumi un kontrole

150. pants

Iepriekšējs nodrošinājums(Finanšu regulas 102. pants)

1. Ja piegādātājiem, darbuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem iepriekš pieprasa dot nodrošinājumu, tam jābūt tādā apjomā un ar tādu termiņu, kas ir pietiekami, lai to varētu izmantot.

2. Nodrošinājumu dod banka vai pilnvarota finanšu iestāde. To var aizstāt ar solidāru galvojumu, ko dod trešā persona.

Nodrošinājumu izsaka eiro.

Tās rezultātā banka vai finanšu iestāde vai trešā persona sniedz neatceļamu nodrošinājumu vai ir darbuzņēmēja saistību galvinieks pēc pirmā uzaicinājuma.

151. pants

Izpildes nodrošinājums(Finanšu regulas 102. pants)

1. Saskaņā ar 250. pantu kredītrīkotājs var prasīt izpildes nodrošinājumu saskaņā ar parastajiem piegādes un pakalpojumu līgumu noteikumiem un ievērojot būvdarbu līgumu īpašās specifikācijas.

Šis nodrošinājums ir obligāts par būvdarbu līgumiem, kuru vērtība ir lielāka nekā EUR 345000.

2. Nodrošinājumu, kura apmērs ir 10 % no līguma kopvērtības, var veidot ieturējumi no maksājumiem, kad tie tiek izdarīti.

To var aizstāt ar summu, kuru ietur no galīgā maksājuma, lai veidotu nodrošinājumu līdz pakalpojumu, piegāžu vai būvdarbu galīgajai pieņemšanai.

3. Nodrošinājumu atlaiž saskaņā ar līguma noteikumiem, izņemot gadījumos, kad līgums nav izpildīts, izpildīts nepareizi vai tā izpilde nokavēta. Šādos gadījumos ietur daļu no nodrošinājuma proporcionāli nodarītā kaitējuma smagumam.

152. pants

Iepriekšējā finansējuma nodrošinājums(Finanšu regulas 102. pants)

Par iepriekšējā finansējuma maksājumu, kas pārsniedz EUR 150000, pieprasa nodrošinājumu.

Nodrošinājumu atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem līgumslēdzējam saskaņā ar līguma noteikumiem.

153. pants

Apturēšana kļūdas vai pārkāpumu gadījumā(Finanšu regulas 103. pants)

1. Līguma izpildi aptur saskaņā ar Finanšu regulas 103. pantu, lai pārbaudītu, vai šķietamas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana patiešām pieļauti. Ja to esība neapstiprinās, līguma izpildi atjauno cik ātri vien iespējams.

2. Būtiska kļūda vai pārkāpums ir jebkurš līguma vai regulas noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus Kopienas budžetam.

2. NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus piešķir Kopienas iestādes uz sava rēķina

154. pants

Attiecīgā līmeņa noteikšana robežlielumu aprēķināšanai(Finanšu regulas 104. pants)

Katrā iestādē kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, jānovērtē, vai sasniegti Finanšu regulas 105. pantā noteiktie robežlielumi.

155. pants

Atsevišķi līgumi un līgumu daļas(Finanšu regulas 105. pants)

1. Līguma paredzamo vērtību nedrīkst noteikt ar nolūku izvairīties no šajā regulā paredzētajām prasībām un līgumus nedrīkst sadalīt šādā nolūkā.

2. Ja pakalpojumu vai būvdarbu līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, katram no tiem veidojot atsevišķa līguma priekšmetu, piemērojamā kopējā robežlieluma aprēķināšanai ņem vērā katras daļas vērtību.

Ja daļu kopējā vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 158. punktā noteiktie robežlielumi, katrai daļai piemēro Finanšu regulas 90. panta 1. punkta un 91. panta 1. un 2. punkta noteikumus, izņemot pakalpojumu līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir mazāka nekā EUR 80000, vai būvdarbu līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir mazāka nekā EUR 1000000, ja šo daļu kopvērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopvērtības, kuras veido attiecīgo līgumu.

3. Ja plānotie standarta piegāžu pirkumi var radīt pamatu vienlaicīgiem līgumiem atsevišķās daļās, visu šo daļu paredzamo vērtību ņem par pamatu piemērojamo robežlielumu noteikšanai.

156. pants

Noteikumi par dažu līgumu vērtības aprēķināšanu(Finanšu regulas 105. pants)

1. Lai aprēķinātu līguma paredzamo vērtību, līgumslēdzēja iestāde aprēķinos iekļauj kopējo paredzamo atlīdzību darbuzņēmējam.

Ja līgums paredz dažādas atlīdzības iespējas, par pamatu aprēķiniem ņem maksimālo piešķirto summu, izmantojot arī noteikumus par dažādajām atlīdzības iespējām.

2. Pakalpojumu līgumiem ņem vērā:

a) apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamās prēmijas;

b) banku vai finanšu pakalpojumiem — nodevas, komisijas maksas, procentu maksājumus un cita veida atlīdzību;

c) projektēšanas līgumiem — maksājamās nodevas, prēmijas vai komisijas maksas.

3. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kuros nav precizēta kopējā cena, vai piegādes līgumiem par produktu īri, nomu vai īrējumpirkšanu, vērtība, ko ņem par pamatu paredzamās vērtības aprēķināšanai, ir:

a) līgumiem uz noteiktu laiku:

i) ja pakalpojumu līgumu termiņš ir četrdesmit astoņi mēneši vai mazāk un piegādes līgumu termiņš ir divpadsmit mēneši vai mazāk — līguma kopējo vērtību tā darbības laikā;

ii) ja piegādes līguma termiņš ir vairāk nekā divpadsmit mēneši — kopvērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

b) līgumiem uz nenoteiktu laiku un pakalpojumu līgumiem, kuru termiņš pārsniedz četrdesmit astoņus mēnešus — mēneša vērtību sareizinātu ar četrdesmit astoņi.

4. Piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kurus piešķir regulāri vai kas jāatjauno noteiktā laikā, līguma vērtību nosaka, pamatojoties uz:

a) vai nu faktiskajām kopējām izmaksām par līdzīgiem līgumiem par tādas pašas kategorijas pakalpojumiem vai produktiem, kas piešķirti iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai iepriekšējos divpadsmit mēnešos, ja iespējams, koriģējot tos, ņemot vērā gaidāmās izmaiņas daudzumā vai vērtībā divpadsmit mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma;

b) vai paredzamās kopējās izmaksas par secīgiem līgumiem divpadsmit mēnešu laikā pēc pirmo pakalpojumu sniegšanas vai pēc pirmās piegādes, vai arī līguma termiņa laikā, ja tas ir ilgāks nekā divpadsmit mēneši.

5. Būvdarbu līgumiem ņem vērā ne tikai būvdarbu vērtību bet arī paredzamo kopvērtību piegādēm, kas nepieciešamas, lai veiktu būvdarbus, un kuras līgumslēdzēja iestāde padara pieejamas darbuzņēmējam.

157. pants

Robežlielumi iepriekšējas informācijas paziņojumiem(Finanšu regulas 105. pants)

Robežlielumi, kas noteikti 118. pantā iepriekšējas informācijas paziņojuma publicēšanai, ir šādi:

a) EUR 750000 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK IA pielikumā;

b) EUR 6242028 būvdarbu līgumiem.

158. pants

Robežlielumi procedūru piemērošanai saskaņā ar publiskā iepirkuma piešķiršanas direktīvām(Finanšu regulas 105. pants)

1. Robežlielumi, kas noteikti Finanšu regulas 105. pantā, ir šādi:

a) EUR 162293 piegādes un pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK IA pielikumā, izņemot zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti minētā pielikuma 8. kategorijā;

b) EUR 200000 pakalpojumu līgumiem, kas uzskaitīti Direktīvas 92/50/EEK IB pielikumā un zinātniskās izpētes un attīstības līgumiem, kas uzskaitīti minētās regulas IA pielikuma 8. kategorijā;

c) EUR 6242028 būvdarbu līgumiem.

2. Termiņi, kas paredzēti Finanšu regulas 105. pantā, ir termiņi, kas precizēti 140., 141. un 142. pantā.

159. pants

Pierādījumi, lai piekļūtu līgumiem(Finanšu regulas 106. un 107. pants)

Specifikācijās ietverta prasība pretendentiem norādīt, kurā valstī ir to galvenā pārvalde vai domicils, kā arī uzrādīt apstiprinošus pierādījumus, kādi parasti ir pieņemami saskaņā ar viņu valsts tiesību aktiem.

VI SADAĻA

DOTĀCIJAS

1. NODAĻA

Darbības joma

160. pants

Darbības joma(Finanšu regulas 108. pants)

1. Šās sadaļas noteikumi neattiecas uz dotāciju piešķiršanas procedūru un nolīgumu noslēgšanu starp Komisiju un Finanšu regulas 54. pantā minētajām struktūrām par šo struktūru administratīvo izdevumu līdzfinansēšanu un par to, lai padarītu pieejamus darbības apropriācijas, kuras tās ir deleģētas pārvaldīt, un nolīgumu noslēgšanu starp Komisija un finansēšanas līgumu saņēmējiem, kas paredzēti minētās regulas 166. pantā.

No otras puses — šī sadaļa attiecas uz dotācijām, kuras šie saņēmēji maksā saskaņā ar šiem nolīgumiem.

2. Šās sadaļas noteikumi attiecas arī uz:

a) peļņu no konkrētu kredītu procentu subsīdijām;

b) pamatkapitāla ieguldījumiem, izņemot šādus ieguldījumus starptautiskajās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), un dotācijām, kuras noteiktos apstākļos ir jāatmaksā.

3. Šās sadaļas noteikumi neattiecas uz iemaksām, ko Kopienas maksā kā dalības maksu struktūrām, kuru dalībnieces tās ir.

161. pants

Darbības, par kurām var saņemt dotācijas(Finanšu regulas 108. pants)

Darbībai, par kuru var saņemt dotāciju Finanšu regulas 108. panta nozīmē, ir jābūt skaidri noteiktai.

Darbību nedrīkst sadalīt, lai izvairītos no šajā regulā paredzētajiem finansēšanas noteikumiem.

162. pants

Struktūras, kuras īsteno mērķi, kam ir vispārēja Eiropas nozīme(Finanšu regulas 108. pants)

Struktūras, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme, ir šādas:

a) Eiropas struktūra, kas iesaistīta izglītības, mācību, informācijas vai zinātniskās un pētnieciskās darbībās Eiropas darbības jomās vai arī Eiropas standartizācijas struktūra; vai

b) Eiropas mēroga tīkli, kas pārstāv bezpeļņas struktūras, kuras darbojas dalībvalstīs vai kandidātvalstīs un sekmē Līgumu mērķiem atbilstošu principu un darbības jomu īstenošanu.

163. pants

Līdzdalība(Finanšu regulas 108. pants)

1. Konkrēti dotāciju nolīgumi var būt daļa no līdzdalības pamatnolīgumiem.

2. Līdzdalības pamatnolīgumu var noslēgt ar saņēmējiem ar mērķi nodibināt ilgtermiņa sadarbību ar Komisiju.

Pamatnolīgums nosaka kopējos mērķus, plānoto darbību raksturu kā vienreizēju pasākumu vai kā apstiprinātas gada darba programmas daļu, konkrētu dotāciju piešķiršanas procedūru saskaņā ar šajā sadaļā izklāstītajiem principiem un procedūras noteikumiem un vispārējām pušu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti konkrētajos nolīgumos.

Šāda nolīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus jo īpaši pamato pamatnolīguma priekšmets.

Kredītrīkotāji nedrīkst izmantot pamatnolīgumus nepienācīgi vai izmanot tos tā, ka mērķis vai rezultāts ir pretējs pārredzamības principam vai principam, ka pret pretendentiem jābūt vienlīdzīgai attieksmei.

3. Līdzdalības pamatnolīgumus uzskata par dotācijām piešķiršanas procedūras vajadzībām; tiem piemēro iepriekšējas izsludināšanas procedūras, kas noteiktas 167. pantā.

4. Konkrētas dotācijas, kas pamatojas uz līdzdalības pamatnolīgumiem, piešķir saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas šajos nolīgumos, ievērojot šajā sadaļā izklāstītos principus.

Tiem piemēro 169. pantā noteiktās publicēšanas procedūras, ko izdara pēc paveiktā.

5. Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms konkrētajiem nolīgumiem, kas pamatojas uz pamatnolīgumiem.

164. pants

Dotāciju nolīgumu saturs(Finanšu regulas 108. pants)

1. Nolīgumā jo īpaši nosaka:

a) priekšmetu;

b) saņēmēju;

c) termiņu, proti:

i) spēkā stāšanās un izbeigšanas dienu;

ii) finansējamās darbības sākuma dienu un ilgumu vai saimniecisko gadu;

d) maksimālo iespējamo finansējumu, izsakot to kā:

i) maksimālo dotācijas summu; un

ii) darbības vai apstiprinātas darba programmas finansējuma saņemšanai piemērotās daļas maksimālo likmi, izņemot maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā;

e) sīku darbības aprakstu vai — darbības dotācijai — darbības programmu, kuru attiecīgajam saimnieciskajam gadam apstiprinājis kredītrīkotājs;

f) vispārējos noteikumus, ko piemēro visiem šā veida nolīgumiem, ar tiem nosakot tādus jautājumus kā piemērojamais likums, tiesa, kas kompetenta izskatīt strīdus, to, ka saņēmējs pieņem Komisijas, OLAF un Revīzijas palātas veiktas revīzijas un 169. pantā izklāstītos noteikumus par publicēšanu pēc paveiktā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 [18]. Nolīgumā var iekļaut noteikumus un termiņus apturēšanai saskaņā ar 183. pantu;

g) paredzēto kopējo budžetu un darbības vai apstiprinātās darba programmas finansējuma saņemšanai piemēroto izmaksu rādītājus, izņemot maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā;

h) ja darbības īstenošana saistīta ar publiskā iepirkuma piešķiršanu — 184. pantā norādītos principus vai publiskā iepirkuma piešķiršanas noteikumus, kuri saņēmējam ir jāievēro;

i) saņēmēja kompetenci, jo īpaši attiecībā uz pareizu finanšu vadību un darbības un finanšu pārskatu iesniegšanu;

j) noteikumus un termiņus šo pārskatu apstiprināšanai un Komisijas maksājumu veikšanai.

2. Gadījumos, kas minēti 163. pantā, pamatnolīgumā precizē šā panta 1. punkta a), b), c) apakšpunkta i) punktā, d) apakšpunkta ii) punktā, f), h), i) un j) apakšpunktā minēto informāciju.

Konkrētajos nolīgumos iekļauj informāciju, kas minēta 1. punkta a), b), c), d), e) un g) apakšpunktos, un — attiecīgos gadījumos — i) apakšpunktā.

3. Dotāciju nolīgumus var grozīt vienīgi ar rakstiskiem papildu nolīgumiem. Šādu papildu nolīgumu mērķis vai sekas nav ieviest nolīgumos tādas izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt lēmumu par dotācijas piešķiršanu, vai arī, kas būtu pretrunā ar vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem.

2. NODAĻA

Piešķiršanas principi

165. pants

Bezpeļņas noteikums(Finanšu regulas 109. panta 2. punkts)

1. Dotācijas mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam. Peļņu definē kā:

a) attiecīgās darbības ieņēmumu pārpalikumu pēc izmaksām laikā, kad izteikts pieprasījums pēc dotācijas galīgā maksājuma šai darbībai, ievērojot šā panta otro daļu;

b) darbības dotāciju saņēmējas struktūras darbības budžeta pozitīvs saldo.

Attiecībā uz darbībām, kas īpaši paredzētas saņēmēja finansiālā stāvokļa nostiprināšanai, dotācijas sadalīšanu ārējo darījumu jomā saņēmējas struktūras dalībniekiem darījumam, kas rada ieņēmumu pārpalikumu no tā darbības un vairo šo dalībnieku personīgo bagātību, arī uzskata par peļņu.

2. Šā panta 1. panta noteikumus nepiemēro pētījumiem, zinātniskajai izpētei vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām, nedz arī prēmijām, ko piešķir pēc konkursiem, un maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā.

166. pants

Gada programmu sastādīšana(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Komisija pieņem gada darbības programmu dotācijām. To publicē Komisijas Internetsa vietnē, kas veltīta dotācijām, katru saimniecisko gadu, vēlākais, līdz 31. janvārim.

Darba programma nosaka pamatdokumentus, mērķus, grafiku uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot paredzamo summu un plānotos rezultātus.

2. Jebkādas būtiskas izmaiņas dotāciju programmā arī publicē, kā noteikts 1. punktā.

167. pants

Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma saturs(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus norāda:

a) īstenojamos mērķus;

b) tiesīguma, izvēles un piešķiršanas kritērijus, kā noteikts Finanšu regulas 114. un 115. pantā, un attiecīgos apliecinošos dokumentus;

c) Kopienas finansējuma noteikumus;

d) priekšlikumu iesniegšanas noteikumus un galīgo datumu, darbību iespējamo sākuma datumu un datumu, kad plānots pabeigt piešķiršanas procedūru.

2. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus publicē Eiropas iestāžu Interneta vietnē un citā piemērotā vidē, ieskaitot Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi, lai radītu plašāko iespējamo publicitāti iespējamo saņēmēju vidū.

168. pants

Izņēmums no prasības izteikt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1. Dotācijas var piešķirt, neizsakot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, vienīgi šādos gadījumos:

a) humānās palīdzības vajadzībām Padomes Regulas Nr. 1257/96 [19] nozīmē un atbalstam krīzes situācijās 2. punkta nozīmē;

b) citos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos;

c) struktūrām, kas faktiski vai juridiski ir monopolstāvoklī, ko pienācīgi pamato Komisijas lēmumā par piešķiršanu;

d) struktūrām, kas pamatdokumentā noteiktas kā dotācijas saņēmējas.

2. Krīzes situācijas ir tādas situācijas trešās valstīs, kas rada draudus likumībai, kārtībai un personu drošībai, draud pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti un var būtiski kaitēt:

a) Eiropas Savienības kopējo vērtību, pamata interešu, neatkarības un integritātes nosargāšanai;

b) Eiropas Savienības drošībai, miera uzturēšanai un starptautiskajai drošībai, starptautiskās sadarbības vai attīstības un demokrātijas stiprināšanas veicināšanai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 11. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 381/2001 [20] 3. pantu.

169. pants

Publicēšana pēc piešķiršanas(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1. Informāciju par visām dotācijām, kas piešķirtas saimnieciskā gada laikā, izņemot stipendijas, ko maksā fiziskām personām, publicē Kopienas iestāžu Interneta vietnē pirmā pusgada laikā pēc tā budžeta gada noslēgšanas, par kuru tās piešķirtas.

Gadījumos, kad vadība deleģēta iestādēm, kas minētas Finanšu regulas 54. pantā, ir vismaz jābūt atsaucei uz Internetsa adresi, kur šī informācija ir sameklējama, ja tā nav tieši publicēta Kopienas iestāžu tīmekļa vietnē.

Informāciju var publicēt arī citā piemērotā saziņas līdzeklī, ieskaitot Eiropas Kopienu Oficiālo Vēstnesi.

2. Ar saņēmēja piekrišanu publicē šādu informāciju saskaņā ar 164. panta 1. punkta f) apakšpunktu:

a) saņēmēju vārdu vai nosaukumu un adresi;

b) dotācijas priekšmetu;

c) piešķirto summu un darbības vai apstiprinātās darba programmas finansējuma likmi, izņemot maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā.

Pirmajā daļā paredzēto pienākumu var atcelt, ja informācijas publicēšana var apdraudēt saņēmēju drošību vai kaitēt to uzņēmējdarbības interesēm.

170. pants

Kopīgs finansējums(Finanšu regulas 111. pants)

Darbību var kopīgi finansēt vairāki kredītrīkotāji no dažādām budžeta pozīcijām.

171. pants

Humānās palīdzības un krīzes situāciju vadības atpakaļejošais spēks(Finanšu regulas 112. pants)

Lai nodrošinātu, ka humānās palīdzības darbības un darbības krīzes situācijās 168. panta 2. punkta nozīmē tiek veiktas efektīvi, izdevumi, ko apmaksājis saņēmējs pirms pieteikuma iesniegšanas dienas, ir tiesīgi saņemt Kopienas finansējumu vienīgi šādos gadījumos:

a) ja izdevumi attiecas uz pieteicēja krājumu izveidošanu saistībā ar darbību, par kuru piešķir dotāciju;

b) kā izņēmumu, pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, ja lēmums par finansējumu un dotācijas nolīgums to tieši nosaka, nosakot dienu, no kuras rodas tiesības uz finansējumu, pirms pieteikumu iesniegšanas dienas.

172. pants

Ārējais līdzfinansējums(Finanšu regulas 113. pants)

1. Saņēmējs sniedz pierādījumus par piešķirto līdzfinansējumu vai nu no pašu resursiem vai finanšu pārskaitījumiem no trešām personām vai natūrā, izņemot maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā.

2. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos kredītrīkotājs var pieņemt līdzfinansējumu natūrā. Šādos gadījumos šādu iemaksu vērtība nepārsniedz:

a) vai nu faktiski segtās izmaksas, kas pienācīgi pamatotas ar grāmatvedības dokumentiem;

b) vispārpieņemtās izmaksas attiecīgajā tirgū.

Iemaksas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, kā noteikts 116. panta 1. punktā, izslēdz no līdzfinansējuma summas aprēķināšanas.

3. NODAĻA

Piešķiršanas procedūra

173. pants

Finansējuma pieteikumi(Finanšu regulas 114. pants)

1. Pieteikumus raksta uz veidlapas, ko izplata atbildīgais kredītrīkotājs, un saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatdokumentā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2. Pieteikumā norāda, ka pieteikuma iesniedzējs pastāv kā juridiska persona un ka tam ir atbilstošs finansiālais stāvoklis un darbības iespējas, lai paveiktu piedāvāto darbību vai darba programmu, ievērojot 176. panta 4. punktu.

Šim nolūkam atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa no iespējamajiem saņēmējiem apliecinājumu ar viņu goda vārdu. Pieteikumam pievieno arī peļņas un zaudējumu pārskatu, bilanci par pēdējo saimniecisko gadu, par kuru konti ir noslēgti, un jebkādus citus apliecinošos dokumentus, kas, atkarībā no vadības risku analīzes, ko atbildīgais kredītrīkotājs veicis uz savu atbildību, pieprasīti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

3. Pieteikumam pievienotajā atsevišķas darbības budžetā vai darbības budžetā ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā un skaidri jānorāda izmaksas, par kurām ir tiesības saņemt finansējumu no Kopienas budžeta, izņemot maksājumiem ar vienoti noteiktu likmi, kas paredzēti 181. panta 1. punktā.

4. Tādu darbību pieteikumam, kuru finansējamās izmaksas pārsniedz EUR 300000, un tādu darbības dotāciju pieteikumiem, kas pārsniedz EUR 75000, pievieno ārējās revīzijas ziņojumu, ko sagatavojis apstiprināts revidents. Ar šo ziņojumu apstiprina pārskatu par pēdējo saimniecisko gadu, par kuru tas ir pieejams, un sniedz pieteikuma iesniedzēja finansiālās stabilitātes apliecinājumu 176. panta 2. punkta nozīmē.

Pirmās daļas noteikumus piemēro vienīgi pirmajam pieteikumam, ko saņēmējs iesniedz kredītrīkotājam vienā saimnieciskajā gadā.

Ja ir nolīgums, kas saista Komisiju un vairākus saņēmējus, šos robežlielumus piemēro katram saņēmējam.

Līdzdalības gadījumos, kas paredzēti 163. pantā, pirms pamatnolīguma noslēgšanas jāuzrāda ārējā revīzija par diviem pēdējiem saimnieciskajiem gadiem, par kuriem tā ir pieejama.

Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no viņa veiktās vadības riska analīzes var atcelt šo pienākumu valsts iestādēm, vidējās un augstākās izglītības iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kas minētas 43. pantā, un saņēmējiem, kas uzņēmušies solidāru atbildību, ja ir nolīgums ar vairākiem saņēmējiem.

5. Pieteikuma iesniedzējs norāda tāda cita finansējuma avotus un summas, kas saņemts vai par kura saņemšanu iesniegts pieteikums tajā pašā saimnieciskajā gadā tai pašai darbībai vai jebkurai citai darbībai un parastajai darbībai.

174. pants

Pieteikuma iesniedzēja tiesīguma pierādījumi(Finanšu regulas 114. pants)

Pieteikuma iesniedzēji ar savu goda vārdu apliecina, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas uzskaitīti Finanšu regulas 93. panta 1. punktā. Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no vadības riska analīzes var pieprasīt pierādījumus, kas noteikti 134. pantā. Pieteikuma iesniedzējiem šādu pierādījumu sniegšana ir saistoša, ja vien tas nav fiziski neiespējami, ko ir atzinis kredītrīkotājs.

175. pants

Finansiāli un administratīvi sodi(Finanšu regulas 114. pants)

1. Pieteikuma iesniedzējiem, kas ir vainīgi nepatiesa apliecinājuma sniegšanā, var piemērot finansiālu sodu saskaņā ar 133. pantā paredzētajiem nosacījumiem proporcionāli attiecīgo dotāciju vērtībai.

Saņēmējiem, kas pieļāvuši būtisku savu līgumsaistību neizpildi, var piemērot finansiālu sodu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem.

2. Pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem, uz kuriem attiecas kāds no Finanšu regulas 93.–96. pantā minētajiem gadījumiem, var arī liegt Kopienas dotācijas un līgumus saskaņā ar 133. panta nosacījumiem.

176. pants

Izvēles kritēriji(Finanšu regulas 115. panta 1. punkts)

1. Izvēles kritēriji ir publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un ir tādi, ka ļauj novērtēt pieteikuma iesniedzēja finansiālās un darbības iespējas paveikt piedāvāto darbību vai darba programmu.

2. Pieteikuma iesniedzējam ir jābūt stabiliem un pietiekamiem līdzekļu avotiem, lai varētu turpināt veikt darbību visu laika posmu, kurā darbība tiek veikta, vai visu to gadu, par kuru tiek piešķirta dotācija, un piedalīties tās finansēšanā. Pieteikuma iesniedzējam ir jābūt profesionālām zināšanām un kvalifikācijai, kas nepieciešama, lai paveiktu piedāvāto darbību vai darba programmu, ja vien pamatdokumentā īpaši nav noteikts citādi.

3. Finansiālo situāciju un darbības iespējas jo īpaši pārbauda, pamatojoties uz 173. pantā minēto apliecinošo dokumentu analīzi.

4. Finansiālās situācijas pārbaudi nepiemēro fiziskām personām, kas saņem stipendijas, valsts iestādēm, nedz arī starptautiskajām organizācijām, kas noteiktas 43. pantā.

Līdzdalības gadījumā, kas paredzēts 163. pantā, pārbaudi izdara pirms pamatnolīguma noslēgšanas.

177. pants

Piešķiršanas kritēriji(Finanšu regulas 115. panta 2. punkts)

1. Piešķiršanas kritērijus publicē uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2. Piešķiršanas kritēriji ir tādi, ka ļauj piešķirt dotācijas vai nu darbībām, kuras paaugstina ar šīm darbībām īstenotās Kopienas programmas vispārējo efektivitāti, vai arī struktūrām, kuru darba programma paredz sasniegt tādu pašu rezultātu. Šos kritērijus formulē tā, lai nodrošinātu, ka Kopienas līdzekļi tiek pienācīgi pārvaldīti.

Šos kritērijus piemēro tā, lai varētu izvēlēties plānotās darbības vai darba programmas, par kurām Komisija var būt droša, ka tās atbildīs saviem mērķiem un prioritātēm un garantēs Kopienas finansējuma pārredzamību.

3. Piešķiršanas kritērijus formulē tā, ka pēc tam ir iespējams izdarīt novērtēšanu.

178. pants

Pieteikumu novērtēšana un piešķiršana(Finanšu regulas 116. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ komisiju priekšlikumu novērtēšanai, izņemot gadījumos, kad ir Komisijas lēmums par īpašu nozaru programmu.

Komisijā ir vismaz trīs personas, kas Komisijā pārstāv vismaz divas organizatoriskas vienības, starp kurām nav hierarhiskas saiknes. Lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem, uz šīm personām attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 52. pantā.

Ja nav atsevišķu vienību, tad pārstāvniecībām un vietējām vienībām, kas noteiktas 254. pantā, un deleģētajām struktūrām, kas noteiktas 160. panta 1. punktā, nepiemēro prasību par organizatoriskām vienībām, starp kurām nav hierarhiskas saiknes.

Ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu Komisijai var palīdzēt pieaicinātie eksperti.

2. Novērtēšanas komisija noteiktā termiņā var prasīt pieteikuma iesniedzējam, lai tas sniedz papildu pierādījumus vai paskaidro apliecinošos dokumentus, kas apstiprina finansiālās un darbības iespējas.

3. Pabeidzot savu darbu, novērtēšanas komisijas locekļi paraksta protokolu par visiem izskatītajiem priekšlikumiem, iekļaujot tajā šo priekšlikumu kvalitātes novērtējumu un nosakot, kuri priekšlikumi var saņemt finansējumu. Ja nepieciešams, protokolā sarindo izskatītos priekšlikumus.

Protokolu saglabā turpmākai izmantošanai.

4. Tad atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu, kurā nosaka vismaz:

a) lēmuma priekšmetu un kopējo summu;

b) saņēmēju vārdu vai nosaukumu, darbību sadaļu, akceptētās summas un izvēles iemeslus, arī tad, ja tas nesaskan ar novērtēšanas komisijas atzinumu;

c) noraidīto pieteikuma iesniedzēju vārdu vai nosaukumu un noraidīšanas iemeslus.

5. Dotāciju saņēmējiem, kas noteikti pamatdokumentā, nepiemēro 1.–4. punkta noteikumus.

179. pants

Informācija pieteikuma iesniedzējiem(Finanšu regulas 116. pants)

Pieteikuma iesniedzējus informē piecpadsmit kalendāro dienu laikā no dienas, kad saņēmējiem nosūtīts piešķiršanas lēmums.

4. NODAĻA

Maksājumi un kontrole

180. pants

Maksājumu pieprasījumu apliecinošie dokumenti(Finanšu regulas 117. pants)

1. Katrai dotācijai, kam iepriekšējo finansējumu izmaksā pa daļām, katru jaunu maksājumu izsniedz tikai tad, kad iztērēti vismaz 70 % no jebkura iepriekšēja finansējuma kopsummas. Katram jauna maksājuma pieprasījumam pievieno saņēmēja tēriņu pārskatu kā pavaddokumentu.

2. Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz viņa veikto vadības risku analīzi, var pieprasīt kā pamatojumu jebkuram maksājumam ārējās revīzijas pārskatu, ko sastādījis apstiprināts revidents Ja ir dotācija darbībai vai darbības dotācija, revīzijas pārskatu pievieno maksājuma pieprasījumam. Tā nolūks ir apliecināt, ka iesniegtie pārskati ir patiesi, ticami un pamatoti ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem.

Ārējā revīzija ir obligāta šādos gadījumos:

a) attiecībā uz dotācijām, ko piešķir par darbību — par šādiem maksājumiem:

i) iepriekšēju finansējumu vai starpposma maksājumiem, kuru summa pārsniedz EUR 750000 par saimniecisko gadu un par vienu nolīgumu;

ii) atlikuma maksājumiem, kas pārsniedz EUR 150000;

b) darbības dotāciju gadījumā — par maksājumiem, kas pārsniedz EUR 75000 par saimniecisko gadu.

Tomēr gadījumos, kas minēti a) un b) apakšpunktā, revīzija nav nepieciešama par pirmo iepriekšēja finansējuma maksājumu.

Atbildīgais kredītrīkotājs, pamatojoties uz viņa veikto vadības risku analīzi, var atcelt revīzijas pienākumu attiecībā uz:

a) valsts iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas noteiktas 43. pantā;

b) dotāciju saņēmējiem saistībā ar humāno palīdzību un krīzes situāciju vadību, izņemot attiecībā uz atlikuma maksājumiem.

Ja ir nolīgums, kas saista Komisiju un vairākus saņēmējus, otrās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos robežlielumus piemēro katram saņēmējam.

181. pants

Vienoti noteiktas likmes finansējums(Finanšu regulas 117. pants)

1. Papildus stipendijām un godalgām ar pamatdokumentu var atļaut vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksām, kas mazākas nekā EUR 5000, vai vienības izmaksu apmēru izmantošanu.

Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti līdzfinansējuma, peļņas negūšanas un pareizas finanšu vadības principi, atbildīgais kredītrīkotājs vismaz reizi divos gados pārskata vienoti noteiktās likmes un apmērus. Summas apstiprina Komisija.

2. Dotācijas nolīgumā var atļaut vienoti noteiktas likmes segumu:

a) par saņēmēja pieskaitāmajām izmaksām — lielākais 7 % apmērā no darbības kopējām saņemšanai piemērotajām izmaksām, izņemot, ja saņēmējs saņem darbības dotāciju, ko finansē no Kopienas budžeta;

b) par dažiem komandējuma izdevumiem — pamatojoties uz dienas apmēriem, kurus ik gadu apstiprina Komisija.

Augšējo robežu, kas noteikta pirmās daļas a) punktā, var pārsniegt ar pamatotu Komisijas lēmumu.

182. pants

Iepriekšējs nodrošinājums(Finanšu regulas 118. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt, lai saņēmējs iepriekš dod nodrošinājumu, lai ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

2. Ja iepriekšējais finansējums ir vairāk nekā 80 % no dotācijas kopsummas, maksājumu nedrīkst izdarīt, pirms saņēmējs nav devis nodrošinājumu, kuru novērtē un pieņem atbildīgais kredītrīkotājs.

Nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas ārējo darījumu jomā, šādu nodrošinājumu pieprasa par līdzfinansējumu, kas pārsniedz EUR 1000000 vai ir vairāk nekā 90 % no dotācijas kopsummas.

Nodrošinājums ir spēkā pietiekami ilgu laika posmu, lai to varētu izmantot.

3. Nodrošinājumu sniedz apstiprināta banka vai finanšu iestāde, kas nodibināta vienā no dalībvalstīm.

Nodrošinājumu var aizstāt ar solidāru trešās personas dotu nodrošinājumu vai ar tādu saņēmēju kopīgu nodrošinājumu darbībai, kas ir viena dotācijas nolīguma puses.

Nodrošinājumu izsaka eiro.

Ar šo nodrošinājumu banka, finanšu iestāde, trešā persona vai pārējie saņēmēji dod neatceļamu nodrošinājumu vai ir dotācijas saņēmēja saistību galvinieki pēc pirmā uzaicinājuma.

4. Nodrošinājumu atbrīvo, iepriekšējo finansējumu pakāpeniski ieskaitot starpposma maksājumos un atlikuma maksājumos, ko maksā saņēmējam saskaņā ar dotācijas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

5. Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt 2. punktā noteikto pienākumu valsts iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas noteiktas 43. pantā.

Atbildīgais kredītrīkotājs var atbrīvot no šā pienākuma arī saņēmējus, kas noslēguši līdzdalības pamatlīgumu saskaņā ar 163. pantu.

183. pants

Dotāciju apturēšana un samazināšana(Finanšu regulas 119. pants)

1. Atbildīgais kredītrīkotājs aptur maksājumus un, atkarībā no procedūras stadijas, vai nu samazina dotāciju, vai pieprasa, lai saņēmējs vai saņēmēji proporcionāli izdara atmaksājumu:

a) ja darbība vai darba programma, par kuru ir nolīgums, netiek veikta vispār vai netiek veikta pienācīgi, pilnīgi vai paredzētajā laikā;

b) ja izmaksātas summas, kas pārsniedz finansējuma augšējo robežu, kura noteikta nolīgumā, jo īpaši, ja darbība vai darba programma, par kuru ir nolīgums, veikta par zemākām izmaksām nekā sākotnēji prognozēts;

c) ja budžetā, kas paredzēts darbībai, vai darbības budžetā pēc tā izpildes atklājas pārpalikums.

2. Maksājumus var apturēt, ja ir citi iespējami nolīguma noteikumu pārkāpumi. Šādas apturēšanas nolūks ir iegūt laiku, lai pārbaudītu, vai iespējamie pārkāpumi patiešām ir pieļauti, un vajadzības gadījumā tos izlabotu.

5. NODAĻA

Īstenošana

184. pants

Īstenošanas līgumi(Finanšu regulas 120. pants)

1. Ja atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešams piešķirt publiskā iepirkuma līgumus, dotāciju saņēmēji saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, principu par vienlīdzīgu attieksmi pret iespējamiem pretendentiem un nepieļaujot interešu konfliktu, piešķir līgumus piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību, proti, piedāvājumam ar labāko cenas un kvalitātes attiecību.

2. Šā panta 1. punkta nolūkiem atbildīgais kredītrīkotājs var pieprasīt saņēmējiem ievērot īpašus noteikumus, kas paredzēti, pienācīgi ievērojot attiecīgā līguma vērtību, Kopienas iemaksas salīdzinošo apjomu attiecībā pret darbības kopējām izmaksām un vadības risku.

Šādā gadījumā šādus noteikumus iekļauj dotācijas nolīgumā.

VII SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1. NODAĻA

Pārskatu izklāsts

185. pants

Pārskats par budžeta un finanšu vadību gada laikā(Finanšu regulas 122. pants)

Pārskats par budžeta un finanšu vadību gada laikā sniedz precīzu aprakstu par:

a) gadam nosprausto mērķu sasniegšanu saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu;

b) finanšu stāvokli un notikumiem, kam bijusi būtiska ietekme uz darbībām gada laikā.

186. pants

Izņēmumi no grāmatvedības principiem(Finanšu regulas 124. pants)

Ja grāmatvedis īpašos gadījumos uzskata, ka nepieciešams izdarīt izņēmumu attiecībā uz kāda no 187.–194. pantā minēto grāmatvedības principu saturu, šādu izņēmumu pienācīgi pamato un par to ziņo finanšu pārskata pielikumā, kas paredzēts 203. pantā.

187. pants

Nepārtrauktas darbības princips(Finanšu regulas 124. pants)

1. Nepārtrauktas darbības princips nozīmē, ka finanšu pārskatu izveides nolūkiem iestādes un struktūras, kas noteiktas Finanšu regulas 185. pantā, uzskata par izveidotām uz nenoteiktu laiku.

2. Ja ir objektīvas pazīmes, kuras liecina, ka iestāde vai struktūra, kas minēta Finanšu regulas 185. pantā, beigs savu darbību, grāmatvedis iekļauj šādu informāciju pielikumā, norādot iemeslus. Grāmatvedis piemēro grāmatvedības noteikumus, lai noteiktu attiecīgās iestādes vai struktūras likvidēšanas vērtību.

188. pants

Piesardzības princips(Finanšu regulas 124. pants)

Piesardzības princips nozīmē, ka aktīvi un ieņēmumi nav novērtēti par augstu un saistības un maksājumi nav novērtēti par zemu. Tomēr piesardzības princips neļauj veidot slēptas rezerves vai nepamatotus uzkrājumus.

189. pants

Viendabīgas uzskaites metodes princips(Finanšu regulas 124. pants)

1. Viendabīgas uzskaites metodes princips nozīmē, ka finanšu pārskatu sastāvdaļu uzbūvi, uzskaites metodes un novērtēšanas noteikumus nevar mainīt ik pēc gada.

2. Komisijas grāmatvedis nedrīkst novirzīties no viendabīgas uzskaites metodes principa citādi, ka vien ārkārtējos apstākļos, jo īpaši:

a) ja būtiski mainās vienības darbības raksturs;

b) ja izmaiņas tiek ieviestas, lai labāk atspoguļotu grāmatvedības operācijas.

190. pants

Informācijas salīdzināmības princips(Finanšu regulas 124. pants)

1. Informācijas salīdzināmības princips nozīmē, ka finanšu pārskatā par katru posteni uzrāda arī atbilstošā posteņa summu par iepriekšējo gadu.

2. Ja, ievērojot 1. punktu, kādai no sastāvdaļām finanšu pārskatā mainījies izklāsts vai klasifikācija, atbilstošās summas par iepriekšējo gadu padara salīdzināmas un pārklasificē.

Ja nav iespējams posteņus pārklasificēt, to paskaidro pielikumā, kas paredzēts 203. punktā.

191. pants

Būtiskuma princips(Finanšu regulas 124. pants)

1. Būtiskuma princips nozīmē, ka finanšu pārskatos ņem vērā visas operācijas, kuras ir būtiskas saistībā ar vajadzīgo informāciju. Būtiskumu novērtē, jo īpaši ņemot vērā darījuma raksturu vai summu.

2. Darījumus var apkopot, ja:

a) darījumiem ir vienāds raksturs, pat ja to summas ir lielas;

b) summas ir nelielas;

c) apkopošanu izdara, lai padarītu finanšu pārskatus skaidrākus.

192. pants

Saldo neaprēķināšanas princips(Finanšu regulas 124. pants)

Saldo neaprēķināšanas princips nozīmē, ka parādprasības un parādus nedrīkst ieskaitīt vienu otrā, tāpat arī maksājumus un ieņēmumus, izņemot gadījumus, kad maksājumi un ieņēmumi rodas no viena un tā paša darījuma, līdzīgiem darījumiem vai riska ierobežošanas operācijām un tie atsevišķi nav būtiski.

193. pants

Būtības atspoguļojumu princips(Finanšu regulas 124. pants)

Būtības atspoguļojuma princips nozīmē, ka grāmatvedības notikumus, kas fiksēti finanšu pārskatā, uzrāda, atsaucoties uz to saimniecisko raksturu.

194. pants

Uzkrājumu grāmatvedības princips(Finanšu regulas 125. pants)

1. Uzkrājumu grāmatvedības princips nozīmē, ka darījumus un notikumus iekļauj uzskaitē tad, kad tie notiek, nevis tad, kad faktiski tiek samaksātas vai iekasētas summas. Tos iegrāmato par saimnieciskajiem gadiem, uz kuriem tie attiecas.

2. Grāmatvedības metodēs, kas noteiktas Finanšu regulas 133. pantā, norāda, kādi notikumi rada pienākumu iekļaut katru darījumu uzskaitē.

195. pants

Aktīvu un pasīvu novērtēšana(Finanšu regulas 125. pants)

1. Aktīvus un pasīvus novērtē pēc to iepirkuma cenas vai ražošanas izmaksām. Tomēr nefinansiālu pamatlīdzekļu vērtību un dibināšanas izdevumus noraksta amortizācijai. Bez tam norakstīšanu var piemērot arī tad, ja aktīvu vērtības samazinājumus un pasīvu vērtības palielinājumus var nosegt ar uzkrājumiem.

2. Grāmatvedības noteikumos un metodēs, kas paredzētas finanšu regulas 133. pantā, var noteikt, ka visi posteņi vai tikai daži no tiem jānovērtē citādi, nevis pēc to iepirkuma cenas.

196. pants

Uzkrājumi(Finanšu regulas 125. pants)

Uzkrājumu veido vienīgi, ja ir šādi nosacījumi:

a) esošā saistība radusies pagājuša notikuma rezultātā;

b) paredzams, ka būs jālieto resursi, kas veido saimniecisku labumu, lai dzēstu šo saistību;

c) saistības summu var ticami aplēst.

197. pants

Bilances uzbūve(Finanšu regulas 126. pants)

1. Bilanci veido dažādie posteņi, kas klasificēti sadaļās un apakšsadaļās.

2. Aktīvu posteņus klasificē pieaugošā likviditātes secībā un pasīvus klasificē pieaugošā prasījuma termiņu secībā.

198. pants

Bilances izklāsts(Finanšu regulas 126. pants)

Bilances izklāstam grāmatvedis izmanto vismaz šādas pozīcijas:

Aktīvi

- Dibināšanas izdevumi

- Nemateriālie pamatlīdzekļi

- Materiālie pamatlīdzekļi

- Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

- Debitori: termiņš vairāk nekā viens gads

- Krājumi

- Debitori: termiņš viens gads vai mazāk

- Skaidra nauda un tās ekvivalenti

- Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi.

Pasīvi

- Kapitāls (ko veido gada saimnieciskie rezultāti, rezultāti par iepriekšējiem gadiem un rezerves)

- Uzkrājumi

- Kreditori: termiņš vairāk nekā viens gads

- Kreditori: termiņš viens gads vai mazāk

- Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

199. pants

Saimniecisko rezultātu pārskats(Finanšu regulas 126. pants)

Saimniecisko rezultātu pārskatā uzrāda ieņēmumus un maksājumus par gadu, klasificējot tos pēc rakstura.

200. pants

Saimniecisko rezultātu pārskata izklāsts(Finanšu regulas 126. pants)

Saimniecisko rezultātu pārskata izklāstam grāmatvedis piemēro šādu minimālo shēmu:

Saimnieciskās darbības ieņēmumi

– Saimnieciskās darbības izmaksas

= Saimnieciskās darbības rezultāts

+/– Finanšu rezultāti

= Rezultāts no pamatdarbības

+/– Ārkārtējais rezultāts

= Gada rezultāts

201. pants

Naudas plūsmas tabula(Finanšu regulas 126. pants)

Naudas plūsmas tabula uzrāda finanšu līdzekļu kustību.

Finanšu līdzekļus veido:

a) nauda kasē;

b) bankas konti un pieprasījuma noguldījumi; un

c) citi likvīdi aktīvi, kurus var ātri pārvērst naudā un kuru vērtība ir stabila.

202. pants

Naudas plūsmas klasifikācija(Finanšu regulas 126. pants)

1. Naudas plūsmas tabulā uzrāda finanšu līdzekļu plūsmas, iedalot tās darbības plūsmās, ieguldījumu plūsmās un finanšu plūsmās.

2. Darbības naudas plūsma norāda finanšu līdzekļu plūsmu, kas rodas no pamatdarbības.

3. Ieguldījumu naudas plūsma norāda finanšu līdzekļu plūsmu, kas rodas no pamatlīdzekļu iegādes vai pārdošanas.

4. Finanšu naudas plūsma norāda finanšu līdzekļu plūsmu, kas rodas no aizņēmumiem un aizdevumu izsniegšanas un jebkādiem citiem finanšu avotiem.

203. pants

Finanšu pārskata pielikums(Finanšu regulas 126. pants)

Pielikums, kas minēts Finanšu regulas 126. pantā, ir finanšu pārskatu sastāvdaļa. Pielikumā ir vismaz šādas ziņas:

a) grāmatvedības principi, noteikumi un metodes;

b) paskaidrojumi, kas sniedz papildu informāciju, kura nav iekļauta finanšu pārskatā un kas nepieciešama precīzai ainai;

c) ārpusbilances saistības, norādot prasījumus un saistības, kuri nav iekļauti bilancē un kuriem varētu būt būtiska ietekme uz attiecīgās vienības aktīviem un pasīviem, finanšu stāvokli vai rezultātu.

204. pants

Paskaidrojumi(Finanšu regulas 126. pants)

Paskaidrojumus izklāsta, atsaucoties uz posteņiem finanšu pārskatos, uz kuriem tie attiecas, un ievērojot tādu pašu izklāsta kārtību.

205. pants

Budžeta izlietojuma pārskats(Finanšu regulas 127. pants)

1. Budžeta izlietojuma pārskatā ir:

a) informācija par ieņēmumiem, kas ietver:

i) izmaiņas budžeta ieņēmumu tāmē;

ii) ieņēmumu izlietojumu;

iii) konstatētos prasījumus;

b) informācija, kas parāda izmaiņas kopējos saistību un maksājumu apropriācijās, kuras ir pieejamas;

c) informācija, kas parāda kopējo pieejamo saistību un maksājumu apropriāciju izlietojumu;

d) informācija, kas parāda neatmaksātās saistības, saistības, kas pārnestas no iepriekšējā gada, un saistības, kas radušās gada laikā.

2. Attiecībā uz informāciju par ieņēmumiem — pievieno arī pārskatu, kurā norāda par katru dalībvalsti pašu resursu to summu sadalījumu, kas vēl jāatgūst saimnieciskā gada beigās un uz ko attiecas iekasēšanas rīkojums.

206. pants

Budžeta izlietojuma pārskata pielikums(Finanšu regulas 127. pants)

Budžeta izlietojuma pārskata pielikumā, kas paredzēts Finanšu regulas 127. pantā, ir vismaz:

a) informācija par budžeta principiem, apropriāciju veidiem un budžeta uzbūvi;

b) informācija par nesamaksātajām saistībām;

c) informācija, kas vajadzīga, lai pienācīgi izprastu budžeta izlietojumu.

2. NODAĻA

(Finanšu regulas 3. nodaļa)

Uzskaite

1. iedaļa

Uzskaites organizācija

207. pants

Uzskaites organizācija(Finanšu regulas 132. pants)

1. Katras iestādes un Finanšu regulas 185. pantā minētās struktūras grāmatvedis sastāda un regulāri atjaunina dokumentus, kuros apraksta uzskaites organizāciju un uzskaites procedūras iestādē, kurā viņš strādā.

2. Sastādot finanšu pārskatus, cik vien iespējams maz izmanto informāciju, kas nav iekļauta uzskaitē.

3. Budžeta ieņēmumus un izdevumus atbilstoši operācijas saimnieciskajam raksturam iegrāmato datorizētā sistēmā, kas paredzēta 208. pantā, kā kārtējos ieņēmumus, kārtējos izdevumus vai kā kapitālu.

208. pants

Datorizētās sistēmas(Finanšu regulas 132. pants)

1. Uzskaiti kārto, izmantojot integrētu datorizētu sistēmu.

2. Ja uzskaiti kārto, izmantojot datorizētas sistēmas un apakšsistēmas, šādas sistēmas un apakšsistēmas apraksta pilnīgi.

Šajā aprakstā definē visu datu lauku saturu un apraksta, kā sistēma apstrādā katru atsevišķo operāciju. Tajā norāda, kā sistēma garantē pilnīgu revīzijas liecību esību par katru operāciju un par katru izmaiņu, kas ieviesta datorizētajā sistēmā un apakšsistēmā, tā, lai būtu iespējams jebkurā laikā noteikt izmaiņas raksturu un personu, kas šo izmaiņu ieviesusi.

Datorizēto uzskaites sistēmu un apakšsistēmu aprakstā norāda jebkādas saiknes starp šīm sistēmām un centrālo grāmatvedības sistēmu, jo īpaši attiecībā uz datu pārsūtīšanu un saldo saskaņošanu.

3. Piekļuve datorizētajām sistēmām un apakšsistēmām ir ierobežota, atļaujot to vienīgi personām, kas iekļautas pilnvaroto izmantotāju sarakstā, kuru glabā un atjaunina katra iestāde.

2. iedaļa

Norēķinu grāmatas

209. pants

Norēķinu grāmatas(Finanšu regulas 135. pants)

1. Katra iestāde un struktūra, kas minēta Finanšu regulas 185. pantā, kārto žurnālu, vispārējo virsgrāmatu un inventāra sarakstu.

2. Norēķinu grāmatas veido elektroniski dokumenti, kurus identificē grāmatvedis, kas pilnīgi nodrošina, lai tos var izmantot kā pierādījumus.

3. Žurnāla ierakstus pārceļ uz vispārējo virsgrāmatu, sadalot pa posteņiem saskaņā ar kontu plānu, kas paredzēts 212. pantā.

4. Žurnālu un vispārējo virsgrāmatu var sadalīt tik daudzos speciālos žurnālos un speciālās virsgrāmatās, cik nepieciešams, lai ievērotu prasības.

5. Ierakstus, kas izdarīti speciālos žurnālos un speciālās virsgrāmatās, vismaz ik mēnesi apkopo žurnālā un vispārējā virsgrāmatā.

210. pants

Izmēģinājuma bilance(Finanšu regulas 135. pants)

Katra iestāde un struktūra, kas minēta Finanšu regulas 185. pantā, izveido izmēģinājuma bilanci, kas aptver visus vispārējās uzskaites kontus, ieskaitot kontus, kam gada laikā veikta grāmatojumu noskaidrošana, par katru gadījumu norādot:

a) konta numuru;

b) aprakstu;

c) kopējos parādus;

d) kopējos kredītus;

e) saldo.

211. pants

Inventāra saraksts(Finanšu regulas 135. pants)

1. Inventāra saraksts ir pārskats par visiem aktīviem un pasīviem un visa veida saistībām, kurā par katru posteni norādīts daudzums un vērtība inventarizācijas dienā.

2. Inventāra saraksta datus kārto un organizē tā, lai pamatotu saturu ikvienam kontam, kas iekļauts izmēģinājuma bilancē.

3. Attiecībā uz pamatlīdzekļu inventāra sarakstu piemēro 220.–227. pantu.

3. iedaļa

Kontu plāns

212. pants

Kontu plāns(Finanšu regulas 135. pants)

1. Kontu plānu pieņem Komisijas grāmatvedis.

2. Kontu plāns sadala kontus klasēs.

Katra klase pēc vajadzības var būt sadalīta grupās vai apakšgrupās.

3. Kontu plānā jābūt vismaz šādām klasēm:

a) bilances kontiem:

i) 1. klase: kapitāla, uzkrājumu un tādu kreditoru konti, kuru termiņš ir vairāk nekā viens gads;

ii) 2. klase: dibināšanas izdevumu konti, pamatlīdzekļu konti un tādu debitoru konti, kuru termiņš ir vairāk nekā viens gads;

iii) 3. klase: krājumu konti;

iv) 4. klase: tādu debitoru un kreditoru konti, kuru termiņš ir mazāk nekā viens gads;

v) 5. klase: finanšu konti;

b) ieņēmumu un izdevumu kontiem:

i) 6. klase: maksājumu konti;

ii) 7. klase: ienākumu konti;

c) speciālajiem kontiem:

8. un 9. klase: speciālie konti;

d) ārpusbilances darījumiem:

0. klase: ārpusbilances darījumi.

4. Katra konta un klases saturu un to darbību nosaka kontu plānā.

4. iedaļa

Reģistrācija

213. pants

Iegrāmatošana(Finanšu regulas 135. pants)

1. Iegrāmatošanu izdara, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, ar kuru saskaņā ikvienu kontos iegrāmatoto kustību vai izmaiņu atspoguļo ar ierakstu, kas izveido korespondenci starp summu, kas debitēta, un summu, kas kreditēta no dažādajiem kontiem, kurus skar šis ieraksts.

2. Darījumam, kas izteikts citā valūtā, nevis eiro, aprēķina eiro izteiktu ekvivalentu un iegrāmato.

Darījumus ārvalstu valūtās, kas iegrāmatoti kontos, kurus var pārvērtēt, pārvērtē vismaz ik reizi, kad kontus slēdz.

Šo pārvērtēšanu izdara, pamatojoties uz pārrēķina kursu, kas noteikts saskaņā ar 8. pantu.

Kurss, kas jāizmanto, pārrēķinot eiro citā valūtā, lai sastādītu bilanci n gada 31. decembrī, ir kurss, kāds noteikts n–1 gada pēdējā darba dienā.

214. pants

Uzskaites dokumenti(Finanšu regulas 135. pants)

Visos uzskaites dokumentos visiem datu posteņiem norāda izcelsmi, saturu, grāmatojuma numuru un atsauci uz attiecīgo apliecinošo dokumentu.

215. pants

Apliecinošie dokumenti(Finanšu regulas 135. pants)

1. Ikviens grāmatojums pamatojams ar datētu un numurētu apliecinošo dokumentu, kas izgatavots uz papīra vai citā nesējā un garantē ticamību un satura aizsardzību 49. pantā noteiktajā laikā.

2. Viena veida operācijas, kas izdarītas vienā un tajā pašā vietā vienā un tajā pašā dienā, var apkopot vienā apliecinošā dokumentā.

216. pants

Grāmatojumi žurnālā(Finanšu regulas 135. pants)

Grāmatvedības operācijas iegrāmato žurnālā, izmantojot vienu no šādām metodēm, kuras savstarpēji neizslēdz viena otru:

a) dienu pēc dienas, operāciju pēc operācijas;

b) mēneša apkopojuma veidā par operācijās iesaistītajām kopsummām, ja ir uzglabāti visi dokumenti, kas ļauj pārbaudīt atsevišķas operācijas par katru dienu.

217. pants

Grāmatojumu apstiprināšana(Finanšu regulas 135. pants)

1. Grāmatojumus žurnālā un inventāra virsgrāmatā padara galīgus ar apstiprināšanas procedūru, kas aizliedz izdarīt jebkādas izmaiņas grāmatojumā vai to izdzēst.

2. Slēguma procedūru, kas paredzēta, lai iesaldētu grāmatojumu hronoloģiju un garantētu to neaizskaramību, izpilda, vēlākais, pirms finanšu pārskatu izveidošanas.

5. iedaļa

Saskaņošana un pārbaude

218. pants

Kontu saskaņošana(Finanšu regulas 135. pants)

1. Kontu atlikumus izmēģinājuma bilancē regulāri saskaņo, un vismaz izdarot gada slēgumu, tos saskaņo ar to vadības sistēmu datiem, kuras izmanto kredītrīkotājs aktīvu un pasīvu pārvaldīšanai un lai ik dienas ievadītu datus grāmatvedības sistēmā.

2. Regulāri un vismaz ik reizi, kad konti tiek slēgti, grāmatvedis pārbauda, vai dati, kuri iekļauti virsgrāmatā, kas paredzēta 209. pantā, atbilst faktiskajai situācijai, jo īpaši attiecībā uz:

a) naudu bankā, saskaņojot ar kontu pārskatiem, kas saņemti no finanšu iestādēm;

b) naudu kasē, saskaņojot ar datiem kases grāmatā.

Pamatlīdzekļu kontus pārskata saskaņā ar 224. pantu.

3. Iestāžu sadarbības kontus saskaņo un ieskaitu izdara ik mēnesi.

4. Pagaidu kontus grāmatvedis pārskata ik gadu tā, lai attiecībā uz tiem ieskaitu varētu veikt pēc iespējas drīzāk.

6. iedaļa

Budžeta uzskaite

219. pants

Budžeta uzskaites saturs un kārtošana(Finanšu regulas 137. pants)

1. Budžeta uzskaitē par katru budžeta nodalījumu parāda:

a) par izdevumiem:

i) apropriācijas, kas piešķirtas sākotnējā budžetā, apropriācijas, kas iekļautas budžeta grozījumos, pārnestās apropriācijas, apropriācijas, kas pieejamas pēc piešķirto ieņēmumu iekasēšanas, apropriāciju pārvietošanu un kopējās apropriācijas, kas tādējādi ir pieejamas;

ii) saistības un maksājumus par saimniecisko gadu;

b) par ieņēmumiem:

i) tāmes, kas iekļautas sākotnējā budžetā, tāmes, kas iekļautas budžeta grozījumos, piešķirtie ieņēmumi un šādi noteikto tāmju kopsumma;

ii) konstatētos prasījumus un par attiecīgo saimniecisko gadu atgūtās summas;

c) saistības, kas vēl jāmaksā un ieņēmumi, kas vēl jāatgūst, kuri pārnesti no iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem.

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas minētas pirmās daļas a) punktā, iegrāmato un uzrāda atsevišķi.

Vispārējas provizoriskas saistības, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, un atbilstošos maksājumus arī iegrāmato budžeta uzskaitē.

Šīs saistības izklāsta attiecībā uz kopējiem ELVGF Garantiju nodaļas apropriācijām.

2. Budžeta uzskaitē atsevišķi uzrāda:

a) pārnesto apropriāciju izlietojumu un gada apropriāciju izlietojumu;

b) neizpildīto saistību noskaidrošanu.

Ieņēmumu daļā atsevišķi uzrāda summas, kas vēl jāatgūst par iepriekšējiem saimnieciskajiem gadiem.

3. Budžeta uzskaiti var organizēt tā, lai izveidotu izmaksu grāmatvedības sistēmu.

4. Budžeta uzskaiti kārto, izmantojot datoru sistēmas, grāmatas vai grāmatvedības kartītes.

3. NODAĻA

(Finanšu regulas 4. nodaļa)

Īpašuma uzskaite

220. pants

Īpašuma uzskaite(Finanšu regulas 138. pants)

Īpašuma uzskaites sistēmu izveido kredītrīkotājs, grāmatvedim sniedzot tehnisko palīdzību. Šādai uzskaites sistēmai jāsniedz visa informācija, kas nepieciešama uzskaites kārtošanai un aktīvu aizsardzībai.

221. pants

Īpašuma aizsardzība(Finanšu regulas 138. pants)

Katra iestāde pieņem noteikumus par viņu attiecīgajā bilancē iekļautā īpašuma aizsardzību un izlemj, kura administratīvā struktūrvienība ir atbildīga par uzskaites sistēmu.

222. pants

Īpašuma objektu iekļaušana inventāra sarakstā(Finanšu regulas 138. pants)

Visus priekšmetus, kuru iepirkuma vai ražošanas izmaksas ir EUR 420 vai vairāk, kuru izmantošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu un kuri nav patērējami, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.

223. pants

Inventāra saraksta saturs attiecībā uz katru priekšmetu(Finanšu regulas 138. pants)

Inventāra sarakstā iekļauj katra priekšmeta atbilstošu aprakstu un norāda tā atrašanās vietu, iegādes dienu un tā vienības izmaksas.

224. pants

Inventarizācija(Finanšu regulas 138. pants)

Iestādes izdara inventarizāciju tā, lai pārliecinātos, ka ikviens priekšmets patiešām dabā eksistē un atbilst attiecīgajam ierakstam inventāra sarakstā. Šādas inventarizācijas izdara atbilstoši ikgadējai pārbaudes programmai, izņemot attiecībā uz materiālajiem un nemateriālajiem pamatlīdzekļiem, par kuriem inventarizāciju izdara vismaz reizi trijos gados.

225. pants

Īpašuma tālāka pārdošana(Finanšu regulas 138. pants)

Iestāžu vai Finanšu regulas 185. pantā minēto struktūru locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki un jebkurš cits personāla pārstāvis nedrīkst iegūt priekšmetus, kurus šīs iestādes vai struktūras pārdod tālāk, izņemot, ja šos priekšmetus pārdod tālāk, izmantojot atklāta konkursa procedūru.

226. pants

Pamatlīdzekļu pārdošanas procedūra(Finanšu regulas 138. pants)

1. Pamatlīdzekļu pārdošanu izsludina vietējā tirgū pienācīgā veidā, ja vienības iepirkuma vērtība ir EUR 8100 vai vairāk. Laika posms no pēdējā paziņojuma publicēšanas līdz pārdošanas līguma noslēgšanai ir vismaz četrpadsmit kalendārās dienas.

Paziņojums par šādu pārdošanu jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, ja vienības iepirkuma vērtība ir EUR 391100 vai vairāk. Attiecīgu sludinājumu var ievietot arī dalībvalstu preses izdevumos. Laika posms no paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī līdz pārdošanas līguma noslēgšanai ir vismaz viens mēnesis.

2. Iestādes var atteikties no izsludināšanas, ja izsludināšanas izmaksas pārsniedz darbības paredzamo atdevi.

3. Iestādes vienmēr cenšas iegūt augstāko cenu par pamatlīdzekļu pārdošanu.

227. pants

Pamatlīdzekļu atsavināšanas procedūra(Finanšu regulas 138. pants)

Ja kādā inventāra sarakstā ierakstītais priekšmets ir pārdots, atdots bez maksas, izmests, iznomāts vai nav atrodams tāpēc, ka pazaudēts, nozagts vai citu iemeslu dēļ, kredītrīkotājs sastāda ziņojumu vai aktu.

Ziņojumā vai aktā jo īpaši norāda, vai šo priekšmetu jāaizstāj uz Kopienu ierēdņa vai cita darbinieka vai jebkuras citas personas rēķina.

Ja bez maksas piešķir nekustamu īpašumu vai apjomīgas iekārtas, par to jāsastāda līgums un par šo gadījumu jāziņo gada pārskatā, kuru nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, iesniedzot provizorisko budžeta projektu.

OTRĀ DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

I SADAĻA

(FINANŠU REGULAS II SADAĻA)

STRUKTŪRFONDI

228. pants

Avansu atmaksa(Finanšu regulas 157. pants)

Saskaņā ar regulām par Struktūrfondiem un Kohēzijas fondu — par attiecīgo darbību piešķirto avansu pilnīga vai daļēja atmaksa nesamazina fonda iemaksu attiecīgajai darbībai.

Atmaksātās summas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

II SADAĻA

(FINANŠU REGULAS III SADAĻA)

ZINĀTNISKĀ IZPĒTE

229. pants

Darbību veidi(Finanšu regulas 160. pants)

1. Apropriācijas zinātniskajai izpētei un tehnoloģijas attīstībai izmanto, lai veiktu tiešas darbības, netiešas darbības saskaņā ar zinātniskās izpētes pamatprogrammu, kas paredzēta EK līguma 166. pantā, un darbības, kas paredzētas minētā Līguma 165. pantā, piedaloties Kopīgā pētniecības centra īstenotajās programmās un darbībās uz konkursa pamata.

2. Tiešas darbības veic KPC struktūras un tās principā tiek pilnīgi finansētas no budžeta. Tās ir:

a) pētniecības programmas;

b) zinātniskās pētniecības darbības;

c) organizatoriska rakstura zinātnisks un tehnisks atbalsts.

3. Netiešas darbības sastāv no programmām, ko izpilda saskaņā ar līgumiem, kas jānoslēdz ar trešām personām. KPC var piedalīties šajās darbībās ar tādiem pašiem noteikumiem kā trešās personas.

4. Lai nodrošinātu, ka valstu darbība zinātniskās izpētes jomā un Kopienas darbība zinātniskās izpētes jomā ir savstarpēji savienojamas, Komisija var uzņemties iniciatīvas saskaņā ar EK līguma 165. pantu, no budžeta apmaksājot vienīgi administratīvos izdevumus.

5. Papildus īpašajām programmām, kas minētas EK Līguma 166. panta 3. punktā, Kopiena var pieņemt:

a) saskaņā ar EK līguma 168. pantu — papildprogrammas, kurās piedalās vienīgi dažas dalībvalstis;

b) saskaņā ar EK līguma 169. pantu — programmas, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, arī iesaistoties struktūrās, kas izveidotas, lai īstenotu šīs programmas;

c) saskaņā ar EK līguma 170. pantu — sadarbību ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām;

d) kopējus pasākumus saskaņā ar EK līguma 171. pantu.

6. KPC veiktās darbības, kam ir konkurences raksturs, sastāv no:

a) zinātniskā un tehniskā nodrošinājuma darbībām saskaņā ar zinātniskās izpētes un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammām, kuras principā tiek pilnīgi finansētas no budžeta;

b) pakalpojumiem trešām personām.

230. pants

Noteikumi par KPC(Finanšu regulas 161. pants)

1. Debitoru parādu tāmes, kas noteiktas Finanšu regulas 161. panta 2. punktā, nosūta grāmatvedim piereģistrēšanai.

2. Ja darbības, kuras KPC veic trešo personu labā, saistības ar publisko iepirkumu, līgumu piešķiršanas procedūrai jāatbilst pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

III SADAĻA

(FINANŠU REGULAS IV SADAĻA)

ĀRĒJIE DARĪJUMI

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

231. pants

Darījumi, kurus var finansēt(Finanšu regulas 162. pants)

Ar apropriācijām darbībām, kas minētas Finanšu regulas otrās daļas IV sadaļas 1. nodaļā, var finansēt publiskā iepirkuma līgumus, dotācijas, tostarp procentu likmju subsīdijas, speciālaizdevumus, aizdevumu nodrošinājumu un finansiālo atbalstu, budžeta atbalstu un citu īpaša veida budžeta atbalstu.

2. NODAĻA

Darbību īstenošana

232. pants

Finansēšanas līgumi centralizētā vadībā(Finanšu regulas 166. pants)

1. Pirms tiek noslēgts finansēšanas līgums par darbību, kuru paredzēts īstenot ar decentralizētu vadību, atbildīgais kredītrīkotājs, izdarot dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas, nodrošina, ka saņēmējas trešās valsts izveidotā vadības sistēma Kopienas līdzekļu pārvaldīšanai atbilst Finanšu regulas 164. panta 1. punktam.

2. Katrā finansēšanas līgumā, kas noslēgts decentralizētas vadības apstākļos, atkarībā no nolīgtās decentralizācijas pakāpes iekļauj pilnīgus vai daļējus noteikumus, kas:

a) nodrošina atbilstību Finanšu regulas 164. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

b) nosaka, ka Komisija var apturēt līguma īstenošanu, ja Finanšu regulas 164. panta 1. punktā noteiktie minimālie kritēriji vairs netiek ievēroti;

c) nosaka savstarpējo grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, kā paredzēts Finanšu regulas 53. panta 5. punktā, ko var izmantot, lai noteiktu trešās valsts atbildību;

d) izveido finanšu korekcijas mehānismu, kas minēts Finanšu regulas 53. panta 5. punktā un precizēts 42. pantā, jo īpaši attiecībā uz atgūšanu, izmantojot ieskaitu.

233. pants

Speciālaizdevumi(Finanšu regulas 166. pants)

Par visiem ieguldījumu projektiem, ko finansē ar speciālaizdevumu, Komisija, kas rīkojas Kopienas vārdā, un aizņēmējs sastāda aizdevuma līgumu.

234. pants

Bankas konti(Finanšu regulas 166. pants)

1. Maksājumiem saņēmējas valsts valūtā atver eiro kontus saņēmējas valsts finanšu iestādē uz Komisijas vārda vai saskaņā ar kopēju līgumu uz saņēmēja vārda. Šo kontu sadaļas ļauj iezīmēt attiecīgos līdzekļus.

2. Kontiem, kas minēti 1. punktā, piešķir līdzekļus, lai apmierinātu faktiskās kases vajadzības. Pārskaitījumus izdara eiro un vajadzības gadījumā konvertē saņēmējas valsts valūtā saskaņā ar 7. un 8. pantu, kad pienāk maksājuma termiņš.

3. NODAĻA

Publiskais iepirkums

235. pants

Ēku noma(Finanšu regulas 167. pants)

Vienīgie ēku līgumi, kurus var finansēt no darbības apropriācijām ārējiem darījumiem, ir līgumi, kas attiecas uz tādu ēku nomu, kuras jau ir uzbūvētas laikā, kad tiek slēgts nomas līgums. Šos līgumus publicē, kā noteikts 119. pantā.

236. pants

Definīcijas(Finanšu regulas 167. pants)

1. Pakalpojumu līgumi ir līgumi par pētījumiem un tehnisku palīdzību.

Pētījumu līgums ir pakalpojumu līgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un līgumslēdzēju iestādi un ietver pētījumus projektu identificēšanai un sagatavošanai, tehniski ekonomiskā pamatojuma izpēti, ekonomiskos un tirgus pētījumus, tehniskus pētījumus un revīziju.

Tehniskas palīdzības līgumi ir līgumi, kur pakalpojumu sniedzēju uzaicina kā padomdevēju vadīt vai pārraudzīt projektu, vai sniegt līgumā noteiktās konsultācijas.

2. Ja trešās valsts struktūrvienībās vai vienībās ar publiskā sektora līdzdalību ir kvalificēts pārvaldes personāls, līgumu var tieši izpildīt šīs struktūrvienības vai vienības, tieši veicot darbu.

237. pants

Īpaši noteikumi par robežlielumiem un ārējo līgumu piešķiršanas pasākumi(Finanšu regulas 167. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

1. Publiskā iepirkuma līgumiem, kas noslēgti Finanšu regulas 167. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā, nepiemēro 118.–121. pantu, izņemot definīcijas, un 122. panta 3. un 4. punktu, 123., 126.–129. pantu, 131. panta 3.–6. punktu, 139. panta 2. punktu, 140.–146. pantu, 148. pantu un 151. un 152. pantu.

Par publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu saskaņā ar šo nodaļu izlemj Komisija.

2. Ja nav ievērotas 1. punktā minētās procedūras, nav tiesību saņemt Kopienas finansējumu attiecīgās darbības izdevumiem.

3. Uz līgumiem, kas piešķirti pārtikas atbalstam, attiecas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2519/97 [21] īpašie noteikumi.

4. Šo nodaļu nepiemēro līgumslēdzējām iestādēm, kas minētas Finanšu regulas 167. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja pēc pārbaudēm, kas noteiktas 35. pantā, Komisija atļāvusi tām izmantot savas līgumu piešķiršanas procedūras saskaņā ar decentralizētu vadību.

238. pants

Publiskā iepirkuma piešķiršana, ko izdara Finanšu regulas 167. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās līgumslēdzējas iestādes(Finanšu regulas 167. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1. Šās nodaļas noteikumus nepiemēro publiskā iepirkuma piešķiršanai, ko izdara līgumslēdzējas iestādes, kas minētas Finanšu regulas 167. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Šās nodaļas noteikumus nepiemēro darbībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.

3. Par īpašajām līgumu piešķiršanas procedūrām, kas jāizmanto 1. un 2. punktā minētajos gadījumos, izlemj Komisija saskaņā ar 184. pantā noteiktajiem principiem.

4. Ja nav ievērotas 3. punktā minētās procedūras, nav tiesību saņemt Kopienas finansējumu attiecīgās darbības izdevumiem.

239. pants

Izsludināšana un nediskriminācija(Finanšu regulas 167. un 168. pants)

Komisija veic vajadzīgos īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu iespējami plašāku dalību ar vienādiem noteikumiem piedāvājumu konkursā par Kopienas finansētu līgumu piešķiršanu. Šādā nolūkā jo īpaši jāraugās, lai:

a) nodrošinātu pienācīgu iepriekšējas informācijas paziņojumu, līguma paziņojumu un piešķiršanas paziņojumu iepriekšēju publicēšanu saprātīgā termiņā;

b) likvidētu jebkādu diskriminējošu praksi vai formālas prasības, kas var kavēt Finanšu regulas 168. pantā minēto visu fizisko vai juridisko personu plašāku piedalīšanos ar vienādiem noteikumiem.

240. pants

Izsludināšana(Finanšu regulas 167. pants)

1. Iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājumu nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam cik ātri iespējams un katrā ziņā ik gadu līdz 31. martam par piegādes un pakalpojumu līgumiem un cik ātri vien iespējams pēc tam, kad pieņemti lēmumi, ar kuriem apstiprina būvdarbu līgumu programmu.

2. Šās nodaļas nolūkiem līguma paziņojumu publicē:

a) starptautiskos konkursa uzaicinājumus — vismaz Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un Interneta tīmekļa vietnē;

b) vietējos konkursa uzaicinājumus — vismaz saņēmējas valsts oficiālajā izdevumā vai jebkādā līdzvērtīgā izdevumā.

Ja līguma paziņojumu publicē arī vietējā tirgū, tam jābūt vienādam ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un tīmekļa vietnē un tiem jābūt publicētiem vienlaicīgi. Komisija ir atbildīga par publicēšanu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un tīmekļa vietnē. Ja paziņojumu publicē vietējā tirgū, to var izdarīt saņēmējs.

3. Piešķiršanas paziņojumu nosūta pēc līguma parakstīšanas.

241. pants

Pakalpojumu līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras(Finanšu regulas 167. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas minēti Finanšu regulas 167. pantā, attiecībā uz pakalpojumu līgumiem ir šādi:

a) līgumiem, kuru vērtība ir EUR 200000 vai vairāk — starptautisks ierobežots konkurss 122. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b) līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 200000 — konkurss ar sarunu procedūru 3. punkta nozīmē, ja esošo pamatlīgumu nav iespējams izmantot vai tas bijis neveiksmīgs.

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 5000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu.

2. Starptautiskā ierobežotā procedūrā, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, līguma paziņojumā norāda kandidātu skaitu, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus. Pakalpojumu līgumiem pretendentu skaits ir no četri līdz astoņi. Kandidātu skaitam, kuri uzaicināti iesniegt piedāvājumus, jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Izraudzīto kandidātu sarakstu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

3. Saskaņā ar sarunu procedūru, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar trim pakalpojumu sniedzējiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas un ir zināma kā konkurss ar sarunu procedūru, uz kuru neattiecas 124. pants.

Piedāvājumus atver un novērtē atlases komisija, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Atlases komisijas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.

Ja līgumslēdzēja iestāde nesaņem vismaz trīs derīgus piedāvājumus, procedūra jāatceļ un jāsāk no jauna.

4. Piedāvājumus nosūta iepakojumā vai ārējā aploksnē, kurā ir divas atsevišķas aizzīmogotas aploksnes — uz vienas no tām rakstīts Aploksne A — Tehniskais piedāvājums un uz otras — Aploksne B — Finansiālais piedāvājums. Uz ārējās aploksnes ir:

a) adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b) norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c) attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d) frāze "Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes", kas rakstīta tajā pašā valodā kā konkursa dokumenti.

Ja konkursa dokumentos ir paredzētas intervijas, atlases komisija, rakstveidā pieņēmusi provizoriskus secinājumus, var pirms galīgās tehnisko piedāvājumu novērtēšanas iztaujāt tās ekspertu komandas galvenos locekļus, kas piedāvāta tehniski pieņemamā piedāvājumā. Šādos gadījumos atlases komisija izjautā ekspertu komandas locekļus, vēlams, visus kopā, ja tie veido komandu, un ar pietiekami īsiem starplaikiem, lai varētu izdarīt salīdzinājumu. Intervijas notur saskaņā ar standarta modeli, par kuru atlases komisija vienojusies iepriekš un kuru piemēro visiem ekspertiem vai komandām, ko aicina uz interviju. Intervijas dienu un laiku jāpaziņo pretendentiem vismaz desmit kalendārās dienas iepriekš. Ja ir nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ pretendents nevar ierasties uz interviju, jāpaziņo pretendentam jauna diena un laiks.

5. Līguma piešķiršanas kritēriju uzdevums ir ļaut noteikt, kuram piedāvājumam ir labākā cenas un vērtības attiecība.

Piedāvājumu ar labāko cenas un vērtības attiecību izraugās, izmantojot 80/20 dalījuma koeficientu starp tehnisko kvalitāti un cenu. Šim nolūkam:

a) tehniskajam piedāvājumam piešķirto punktu skaitu sareizina ar 0,80;

b) cenas piedāvājumam piešķirto punktu skaitu sareizina ar 0,20.

242. pants

Sarunu procedūras izmantošana pakalpojumu līgumiem(Finanšu regulas 167. pants)

1. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem līgumslēdzējas iestādes ar Komisijas piekrišanu, ja tā nav līgumslēdzēja iestāde, var izmantot sarunu procedūru atsevišķā konkursā šādos gadījumos:

a) ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nav iespējams ievērot termiņus procedūrām, kas noteiktas Finanšu regulas 91. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b) ja pakalpojumu sniegšana uzticēta publisko tiesību subjektiem, bezpeļņas iestādēm vai apvienībām un attiecas uz institucionāla rakstura darbībām vai paredzēti, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem sociālajā jomā;

c) pakalpojumiem, ar kuriem turpina jau iesāktu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot 2. punktā paredzētos nosacījumus;

d) ja līgumu piešķiršanas procedūra ir bijusi neveiksmīga, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi un/vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi — šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde pēc publiskā iepirkuma procedūras atcelšanas pēc savas izvēles var risināt sarunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem no to pretendentu vidus, kas piedalījās konkursa uzaicinājumā, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie noteikumi netiek būtiski mainīti;

e) ja attiecīgais līgums noslēgts pēc konkursa un saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem tas jāpiešķir izraudzītajam kandidātam vai vienam vai vairākiem izraudzītajiem kandidātiem — šādā gadījumā visus izraudzītos kandidātus uzaicina piedalīties sarunās;

f) ja tehnisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var piešķirt vienīgi konkrētam pakalpojumu sniedzējam.

Pirmās daļas a) punkta vajadzībām darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 168. panta 2. punkta, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgā gadījumā saskaņoti ar attiecīgiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu.

2. Pakalpojumi, ar kuriem turpina jau iesāktu pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts 1. punkta c) apakšpunktā, ir šādi:

a) papildu pakalpojumi, uz kuriem neattiecas galvenais līgums, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami līguma izpildei, ja papildu pakalpojumus nevar tehniski un saimnieciski nodalīt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējai iestādei un papildu pakalpojumu kopsumma nepārsniedz 50 % no galvenā līguma vērtības;

b) papildu pakalpojumus veido atkārtoti līdzīgi pakalpojumi, kas uzticēti darbuzņēmējam, kurš sniedz pakalpojumus saskaņā ar pirmo līgumu, ja par pirmo pakalpojumu sniegšanu bijis publicēts līguma paziņojums un līguma paziņojumā, kas bija publicēts par pirmo pakalpojumu, ir skaidri noteikta iespēja izmantot sarunu procedūru par jauniem pakalpojumiem šim projektam un paredzamās izmaksas.

Vienreizējs līguma pagarinājums ir iespējams par vērtību un uz termiņu, kas līdzvērtīgs ne vairāk kā sākotnējā līguma vērtībai un termiņam.

243. pants

Piegādes līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras(Finanšu regulas 167. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 167. pantā, attiecībā uz piegādes līgumiem ir šādi:

a) līgumiem, kuru vērtība ir EUR 150000 vai vairāk: starptautisks atklāts konkurss 122. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b) līgumiem, kuru vērtība ir EUR 30000 vai vairāk, bet mazāk kā EUR 150000: vietējs atklāts konkurss 122. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c) līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 30000: konkurss ar sarunu procedūru 2. apakšpunkta nozīmē.

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 5000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu.

2. Saskaņā ar sarunu procedūru, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar vismaz trim piegādātājiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas un ir zināma kā procedūra ar sarunu konkursu, uz kuru neattiecas 124. pants.

Piedāvājumus atver un novērtē atlases komisija, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Atlases komisijas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.

Ja līgumslēdzēja iestāde nesaņem vismaz trīs derīgus piedāvājumus, procedūra jāatceļ un jāsāk no jauna.

3. Katrs tehniskais un finansiālais piedāvājums jāieliek atsevišķā aizzīmogotā aploksnē, kas ievietotas piepakojumā vai ārējā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes ir:

a) adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b) norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c) attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d) frāze "Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes", kas rakstīta tajā pašā valodā kā konkursa dokumenti.

Piedāvājumus atklātā sēdē atver novērtēšanas komisija konkursa dokumentos noteiktajā vietā un laikā. Atklātajā piedāvājumu atvēršanas sēdē jāpaziņo pretendentu nosaukumi, piedāvātās cenas, nepieciešamā piedāvājuma nodrošinājuma došana un jebkādas citas formalitātes, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

4. Piegādes līgumiem, kas nav saistīti ar garantijas remontu, vienīgais piešķiršanas kritērijs ir cena.

Ja priekšlikumi par garantijas remontu vai mācībām ir īpaši nozīmīgi, izvēlas piedāvājumu, kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, pienācīgi ņemot vērā piedāvāto pakalpojumu tehnisko kvalitāti un piedāvāto cenu.

244. pants

Sarunu procedūras izmantošana piegādes līgumiem(Finanšu regulas 167. pants)

1. Šādos gadījumos ar Komisijas piekrišanu, ja tā nav līgumslēdzēja iestāde, piegādes līgumus var piešķirt, izmantojot sarunu procedūru ar atsevišķu konkursu:

a) ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nevar ievērot termiņus procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 91. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b) ja tas pamatots ar piegādes īpatnībām, piemēram, ja līguma izpilde ekskluzīvi atvēlēta vienīgi patentu vai patentu izmantošanas licenču turētājiem;

c) papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu kā parasto rezerves daļu vai uzstādīto iekārtu daļējas aizstājējas, vai tās papildina esošās rezerves daļas vai uzstādītās iekārtas, ja piegādātāja maiņa līgumslēdzējai iestādei liktu iegādāties iekārtas ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem, un tas radītu nesavietojamību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

d) ja konkursa procedūra bijusi neveiksmīga, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi un/vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi. Šādos gadījumos pēc konkursa procedūras atcelšanas līgumslēdzēja iestāde var risināt sarunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem, kurus tā izvēlas no tiem, kas piedalījušies konkursa uzaicinājumā, ar nosacījumu, ka sākotnējā līguma noteikumi nav būtiski izmainīti.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 168. panta 2. punktā, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgā gadījumā saskaņoti ar attiecīgiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu.

245. pants

Būvdarbu līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras(Finanšu regulas 167. pants)

1. Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 167. pantā, attiecībā uz būvdarbu līgumiem ir šādi:

a) līgumiem, kuru vērtība ir EUR 5000000 vai vairāk:

i) principā starptautisks atklāts konkurss 122. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

ii) izņēmuma kārtā, ņemot vērā noteiktu būvdarbu raksturlielumus un ar Komisijas piekrišanu — starptautisks ierobežots konkurss 122. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b) līgumiem, kuru vērtība ir EUR 300000 vai vairāk, bet mazāk nekā EUR 5000000: vietējs atklāts konkurss 122. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 240. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

c) līgumiem, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 300000 — konkurss ar sarunu procedūru 2. punkta nozīmē;

Līgumus, kuru vērtība ir mazāka nekā EUR 5000, var piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu.

2. Saskaņā ar sarunu procedūru, kas noteikta 1. punkta c) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar vismaz trim darbuzņēmējiem, kurus tā izraudzījusies. Procedūra saistīta ar ierobežotu piedāvājumu konkursu bez paziņojuma publicēšanas un ir zināma kā procedūra ar sarunu konkursu, uz kuru neattiecas 124. pants.

Piedāvājumus atver un novērtē atlases komisija, kam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Atlases komisijas locekļiem jāparaksta objektivitātes apliecinājums.

Ja līgumslēdzēja iestāde nesaņem vismaz trīs derīgus piedāvājumus, procedūra jāatceļ un jāsāk no jauna.

3. Izvēles kritēriji attiecas uz pretendentu iespējām izpildīt līdzīgus līgumus, jo īpaši atsaucoties uz būvdarbiem, kas veikti pēdējos gados. Tā kā atlasi izdara šādā veidā un ņemot vērā, ka nepieņemamie piedāvājumi jau ir atmesti, tad vienīgais piešķiršanas kritērijs ir cena.

4. Katrs tehniskais un finansiālais piedāvājums jāieliek atsevišķā aizzīmogotā aploksnē, ko ievieto iepakojumā vai ārējā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes ir:

a) adrese, kas konkursa dokumentos norādīta piedāvājumu iesniegšanai;

b) norāde uz konkursa uzaicinājumu, uz kuru pretendents atsaucas;

c) attiecīgā gadījumā līgumu daļu numuri, par kurām tiek iesniegts piedāvājums;

d) frāze "Neatvērt pirms piedāvājumu atvēršanas sēdes", kas rakstīta tādā pašā valodā, kā konkursa dokumenti.

Piedāvājumus atver novērtēšanas komisija atklātā sēdē konkursa dokumentos noteiktajā vietā un laikā. Atklātajā piedāvājumu atvēršanas sēdē jāpaziņo pretendentu nosaukumi, piedāvātās cenas, nepieciešamā piedāvājuma nodrošinājuma sniegšana un jebkādas citas formalitātes, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par lietderīgu.

246. pants

Sarunu procedūras izmantošana būvdarbu līgumiem(Finanšu regulas 167. pants)

1. Šādos gadījumos ar Komisijas piekrišanu, ja tā nav līgumslēdzēja iestāde, būvdarbu līgumus var piešķirt, izmantojot sarunu procedūru ar atsevišķu konkursu:

a) ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ, kurus izraisījuši notikumi, ko līgumslēdzējas iestādes nav varējušas paredzēt un par ko tās nav atbildīgas, nav iespējams ievērot termiņus procedūrām, kas paredzētas Finanšu regulas 91. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b) papildu būvdarbiem, kas nav ietverti sākotnēji noslēgtajā līgumā, bet neparedzētu apstākļu kļuvuši nepieciešami tajā paredzēto būvdarbu izpildei, ievērojot 2. punktā paredzētos nosacījumus;

c) ja konkursa procedūra bijusi neveiksmīga, tas ir, ja nav saņemti kvalitatīvi un/vai finansiāli vērtīgi piedāvājumi. Šādos gadījumos pēc konkursa procedūras atcelšanas līgumslēdzēja iestāde var risināt sarunas ar vienu vai vairākiem pretendentiem, kurus tā izvēlas no tiem, kas piedalījušies konkursa uzaicinājumā, ar nosacījumu, ka sākotnējā līguma noteikumi nav būtiski mainīti.

Pirmās daļas a) punkta vajadzībām darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 168. panta 2. punkta, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības gadījumiem. Deleģētais kredītrīkotājs attiecīgos gadījumos saskaņoti ar attiecīgiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem nosaka, ka ir ārkārtējas steidzamības situācija, un regulāri pārskata savu lēmumu attiecībā uz pareizas finanšu vadības principu.

2. Papildu būvdarbus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir darbuzņēmējam, kas jau veic būvdarbus:

a) ja šādus būvdarbus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot būtiskas neērtības līgumslēdzējai iestādei;

b) ja šādi būvdarbi, kaut arī ir nošķirami no galvenā līguma izpildes, noteikti ir vajadzīgi tā izpildes pabeigšanai;

c) ja par papildu būvdarbiem piešķirto līgumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no galvenā līguma vērtības.

247. pants

Sarunu procedūras izmantošana būvdarbu līgumiem(Finanšu regulas 167. pants)

Būvdarbu līgumus, kas paredzēti 235. pantā, ar Komisijas piekrišanu, ja tā nav līgumslēdzēja iestāde, var piešķirt, izmantojot sarunu procedūru, pēc vietējā tirgus izpētes.

248. pants

Līgumu piešķiršanas procedūras izvēle jauktiem līgumiem(Finanšu regulas 167. pants)

Par līgumiem, kas saistīti gan ar pakalpojumu sniegšanu, gan preču piegādi, gan būvdarbu izpildi, līgumslēdzēja iestāde ar Komisijas piekrišanu, ja tā nav līgumslēdzēja iestāde, nosaka piemērojamos robežlielumus un procedūras, atsaucoties uz dominējošo aspektu, kas novērtēts, pamatojoties uz līguma dažādo sastāvdaļu salīdzinošo vērtību un darbības nozīmīgumu.

249. pants

Konkursa dokumenti(Finanšu regulas 167. pants)

1. Konkursa dokumentus, kas noteikti 130. pantā, sastāda, pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem attiecībā uz izsludināšanu un kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem.

2. Pakalpojumu līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

a) norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i) līguma veids;

ii) piešķiršanas kritēriji un to nozīme;

iii) ka ir iespējamas intervijas un to grafiks;

iv) vai ir pieļaujami varianti;

v) pieļaujamais īpatsvars, par kuru var slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

vi) maksimālais līgumam pieejamais budžets;

vii) piedāvājumu valūta;

b) izraudzīto kandidātu īsais saraksts (minot apvienošanās aizliegumu);

c) vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem;

d) īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

e) kompetence, kurā norādīts projekta plānotais grafiks un datumi, kuros pēc plāna jābūt pieejamiem galvenajiem ekspertiem;

f) cenrādis (kas jāpabeidz pretendentam);

g) piedāvājuma veidlapa;

h) līguma veidlapa;

i) bankas (vai tamlīdzīgas) garantijas veidlapas iepriekšēja finansējuma samaksai.

3. Piegādes līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

a) norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i) izvēles un piešķiršanas kritēriji;

ii) vai ir atļauti varianti;

iii) piedāvājumu valūta;

b) vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem;

c) īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

d) tehniskais pielikums, kurā ir plāni, tehniskās specifikācijas un līguma izpildes plānotais grafiks;

e) cenrādis (kas jāpabeidz pretendentam);

f) piedāvājuma veidlapa;

g) līguma veidlapa;

h) bankas (vai tamlīdzīgas) garantijas veidlapas:

i) piedāvājums,

ii) avansu maksājumi un

iii) pienācīga izpilde.

4. Būvdarbu līgumiem konkursa lietā jābūt šādiem dokumentiem:

a) norādījumi pretendentiem, kuros jānosaka:

i) izvēles un piešķiršanas kritēriji;

ii) vai ir atļauti varianti; un

iii) piedāvājumu valūta;

b) vispārējie nosacījumi būvdarbu līgumiem;

c) īpašie nosacījumi, ar kuriem paplašina, papildina vai atkāpjas no vispārējiem nosacījumiem;

d) tehniskie pielikumi, kuros ir plāni, tehniskās specifikācijas un līguma izpildes plānotais grafiks;

e) cenrādis (kas jāpabeidz pretendentam) un cenu sadalījums;

f) piedāvājuma veidlapa;

g) līguma veidlapa;

h) bankas (vai līdzīga) garantijas veidlapa:

i) piedāvājums,

ii) avansa maksājumi un

iii) pienācīga izpilde.

5. Pretrunas gadījumā īpašajiem nosacījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā, ir lielāks spēks nekā vispārējiem noteikumiem.

250. pants

Nodrošinājums(Finanšu regulas 102. un 167. pants)

1. Atkāpjoties no 150. panta, iepriekšējo nodrošinājumu izsaka eiro vai tā līguma valūtā, uz kuru tās attiecas.

2. Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma nodrošinājumu šās nodaļas nozīmē 1-2 % apjomā no piegādes līguma un būvdarbu līguma kopējās vērtības; tam jābūt saskaņā ar 150. panta noteikumiem. To atbrīvo pēc līguma piešķiršanas. To patur, ja piedāvājumu, kas iesniegts pirms iesniegšanas pēdējā termiņa, vēlāk atsauc.

3. Nodrošinājumu pieprasa par tāda iepriekšēja finansējuma samaksu, kas pārsniedz EUR 150000. To atbrīvo, tiklīdz kā iepriekšējo finansējumu ietur no starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājumiem, kurus maksā darbuzņēmējam saskaņā ar līguma noteikumiem.

4. Pretendents, parakstot piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, dod izpildes nodrošinājumu par summu, kas noteikta konkursa lietā un atbilst lielākais 10 % no līguma kopējās vērtības. Tas ir derīgs vismaz līdz piegādes un būvdarbu galīgai pieņemšanai. Ja līgums nav pienācīgi izpildīts, tiek paturēts viss nodrošinājums.

251. pants

Procedūru termiņi(Finanšu regulas 167. pants)

1. Piedāvājumiem jānonāk pie līgumslēdzējas iestādes adresē, kas norādīta konkursa uzaicinājumā, ne vēlāk kā dienā un laikā, kas norādīti konkursa uzaicinājumā. Termiņš piedāvājumu un līdzdalības pieteikumu pieņemšanai, kuru nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir pietiekami garš, lai dotu ieinteresētajām personām saprātīgu un pietiekami ilgu laiku sagatavot un iesniegt viņu piedāvājumus.

Pakalpojumu līgumiem minimālais termiņš no konkursa uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējai dienai ir piecdesmit dienas. Tomēr steidzamos gadījumos un ar Komisijas iepriekšēju atļauju ir pieļaujami citi termiņi.

2. Pretendenti var iesniegt jautājumus rakstiski ne vēlāk kā divdesmit vienu dienu pirms piedāvājumu pieņemšanas pēdējās dienas. Līgumslēdzēja iestāde sniedz atbildes uz jautājumiem, vēlākais, vienpadsmit dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas.

3. Starptautiskās ierobežotās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāk kā trīsdesmit dienas no dienas pēc līguma paziņojuma publicēšanas dienas. Termiņš no uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu pieņemšanas pēdējai dienas ir ne mazāk kā piecdesmit dienas. Tomēr noteiktos izņēmuma gadījumos un ar Komisijas iepriekšēju atļauju ir pieļaujami citi termiņi.

4. Starptautiskās atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas, ir vismaz:

a) 90 dienas būvdarbu līgumiem,

b) 60 dienas piegādes līgumiem.

Tomēr noteiktos izņēmuma gadījumos un ar Komisijas iepriekšēju atļauju ir pieļaujami citi termiņi.

5. Vietējās atklātās procedūrās piedāvājumu pieņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma publicēšanas dienas, ir vismaz:

a) 60 dienas būvdarbu līgumiem;

b) 30 dienas piegādes līgumiem.

Tomēr noteiktos izņēmuma gadījumos un ar Komisijas iepriekšēju atļauju ir pieļaujami citi termiņi.

6. Konkursiem ar sarunu procedūru, kas noteikti 241. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 243. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 245. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kandidātiem piedāvājumu iesniegšanai dod laiku vismaz trīsdesmit dienas no konkursa uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas.

7. Pakalpojumu līgumiem piedāvājumu derīguma termiņš ir deviņdesmit kalendārās dienas no piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas. Izņēmuma gadījumos līgumslēdzēja iestāde pirms derīguma termiņa beigām var prasīt pretendentiem pagarināt šo termiņu par noteiktu dienu skaitu, bet ne vairāk kā četrdesmit kalendārajām dienām. Pretendentiem, kuru piedāvājums ir izraudzīts, jāuztur spēkā piedāvājumu derīgums vēl turpmākās sešdesmit kalendārās dienas no dienas, kad paziņots par līguma piešķiršanu.

8. Piegādes līgumiem piedāvājumu derīguma termiņš ir deviņdesmit kalendārās dienas no piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas. Izņēmuma gadījumos līgumslēdzēja iestāde pirms derīguma termiņa beigām var prasīt pretendentiem pagarināt šo termiņu par noteiktu dienu skaitu, bet ne vairāk, kā četrdesmit kalendārajām dienām. Pretendentiem, kuru piedāvājums ir izraudzīts, jāuztur spēkā piedāvājumu derīgums vēl turpmākās sešdesmit kalendārās dienas no dienas, kad paziņots par līguma piešķiršanu.

9. Būvdarbu līgumiem piedāvājumu derīguma termiņš ir deviņdesmit kalendārās dienas no piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas. Izņēmuma gadījumos līgumslēdzēja iestāde pirms derīguma termiņa beigām var prasīt pretendentiem pagarināt šo termiņu par noteiktu dienu skaitu, bet ne vairāk, kā četrdesmit kalendārajām dienām. Pretendentiem, kuru piedāvājums ir izraudzīts, jāuztur spēkā piedāvājumu derīgums vēl turpmākās sešdesmit kalendārās dienas no dienas, kad paziņots par līguma piešķiršanu.

10. Termiņus, kas noteikti 1.–9. punktā, izsaka kalendārajās dienās.

252. pants

Novērtēšanas komisija(Finanšu regulas 167. pants)

1. Visus līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, izvēles un piešķiršanas kritērijiem. Šajā komisijā nepāra skaitā — vismaz trīs — ir locekļi ar pietiekamām tehniskajām zināšanām un pieredzi pārvaldes darbā, lai novērtētu piedāvājumus.

2. Ja Komisija nav līgumslēdzēja iestāde, tā regulāri jāinformē. Komisiju vienmēr uzaicina kā novērotāju piedāvājumu atvēršanā un novērtēšanā un tā saņem katra piedāvājuma kopiju. Līgumslēdzēja iestāde nosūta piedāvājumu novērtēšanas rezultātus un līguma piešķiršanas priekšlikumu Komisijai tās piekrišanas izteikšanai. Kad līgumslēdzēja iestāde saņēmusi šo piekrišanu, tā paraksta līgumus un nosūta tos Komisijai.

3. Piedāvājumus, kuros nav ietverti visi būtiskie punkti, kas pieprasīti konkursa dokumentos, vai kuri neatbilst noteiktajām īpašajām prasībām, atmet.

4. Ja ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi, kā noteikts 139. pantā, komisija pieprasa nepieciešamos paskaidrojumus attiecībā uz piedāvājuma saturu.

4. NODAĻA

Dotācijas

253. pants

Finansēšana pilnā apmērā(Finanšu regulas 169. pants)

1. Atkāpjoties no prasībām par līdzfinansējumu attiecībā uz dotācijām, kas noteikts Finanšu regulas 109. pantā, šādos gadījumos var atļaut darbības finansēšanu pilnā apmērā, ja vien tas nav aizliegts ar pamatdokumentu:

a) humānā palīdzība, ieskaitot palīdzību bēgļiem, izsūtītām personām, rehabilitācijai un mīnu iznīcināšanai;

b) atbalsts krīzes situācijās 168. panta 2. punkta nozīmē;

c) veselības aizsardzība vai cilvēku pamattiesību aizsardzība;

d) darbības, kas jāveic, īstenojot finansēšanas līgumus ar trešām valstīm, vai darbības kopā ar starptautiskām organizācijām 43. panta nozīmē.

2. Par piešķiršanas lēmumiem, kuri attiecas uz attiecīgo darbību, sniedz pamatojumu ikvienā gadījumā, kad vien notiek atkāpšanās no prasības par līdzfinansējumu, kā noteikts 1. punktā.

Kredītrīkotājam jāspēj parādīt, ka finansēšana pilnā apmērā ir būtiska attiecīgās darbības veikšanai.

5. NODAĻA

Avansu konti un inventāra saraksts

254. pants

Avansu kontu izveide(Finanšu regulas 63. pants)

Noteiktas kategorijas izdevumu apmaksai var vietējā vienībā ārpus Kopienas izveidot vienu vai vairākus avansu kontus saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu. Vietējā vienība ir, piemēram, Kopienas delegācija, birojs vai biroja filiāle trešā valstī.

Lēmumā, ar kuru izveido šādu avansu kontu, iekļauj tā darbības noteikumus saskaņā ar 67. pantu un pamatojoties uz katras vietējās vienības īpašajām vajadzībām.

255. pants

Personas, kas pilnvarotas pārvaldīt kontus(Finanšu regulas 62. pants)

Katra iestāde paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem darbinieki, ko tā iecēlusi un pilnvarojusi pārvaldīt kontus vietējās vienībās, kas noteiktas 254. pantā, ir pilnvaroti paziņot vārdus un iesniegt parakstu paraugus vietējām finanšu iestādēm.

256. pants

Inventāra saraksts un pārdošanas izsludināšana(Finanšu regulas 138. pants)

1. Delegācijās Kopienām piederošā kustamā īpašuma pastāvīgos inventāra sarakstus kārto uz vietas. Tos regulāri nosūta centrālajām struktūrvienībām saskaņā ar katras iestādes pieņemtajiem noteikumiem.

Kustamu mantu, kas ir ceļā uz delegācijām, iekļauj provizoriskā sarakstā pirms iegrāmatošanas pastāvīgajos inventāra sarakstos.

2. Delegācijas kustamās mantas pārdošanu izsludina saskaņā ar vietējiem paradumiem.

IV SADAĻA

(FINANŠU REGULAS V SADAĻA)

EIROPAS BIROJI

257. pants

Darbības joma(Finanšu regulas 171. pants)

Biroji, kas noteikti Finanšu regulas 171. pantā, ir šādi:

a) Oficiālo publikāciju birojs;

b) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai;

c) Eiropas Kopienu Kadru atlases birojs;

d) Atsevišķo prasījumu pārvaldīšanas un maksājumu birojs;

e) Infrastruktūras un apgādes birojs Briselē un Infrastruktūras un apgādes birojs Luksemburgā.

Viena vai vairākas iestādes var izveidot papildu birojus, ja to pamato izmaksu un ieguvumu izpēte un tiek garantēta Kopienas darbību pārredzamība.

258. pants

Īpašie noteikumi par Oficiālo publikāciju biroju(Finanšu regulas 171. pants)

Attiecībā uz Oficiālo publikāciju biroju katra iestāde patur pilnvaras atļaut apmaksāt no apropriācijām izdevumus par visu to darbu publikācijām, ko Birojs uztic pieaicinātām struktūrām. Tīros ieņēmumus no publikāciju pārdošanas iestāde, kas ir šo publikāciju autors, atkārtoti izlieto kā piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu.

259. pants

Noteiktu uzdevumu deleģēšana, ko izdara grāmatvedis(Finanšu regulas 172. pants)

Komisijas grāmatvedis, rīkojoties pēc attiecīgā biroja vadības komisijas priekšlikuma, var deleģēt biroja darbiniekam dažus savus uzdevumus, kas attiecas uz ieņēmumu iekasēšanu un izdevumu apmaksu, kurus tieši izdara attiecīgais birojs.

260. pants

Finanšu līdzekļi — bankas konti(Finanšu regulas 172. pants)

Lai nodrošinātu starpiestāžu biroja kases vajadzības, Komisija pēc vadības komisijas priekšlikuma var biroja vārdā atvērt bankas vai pasta pārveduma kontus.

Kontus regulāri papildina no maksājumiem, ko izdara Komisija, saņemot no attiecīgā biroja līdzekļu pieprasījumus. Šādi maksājumi nedrīkst pārsniegt kopējo apropriāciju summu, kas šim nolūkam ir iekļauta Komisijas budžetā kārtējam gadam.

Attiecīgais birojs un Komisija saimnieciskā gada beigās saskaņo katra gada galīgo kases stāvokli.

261. pants

Izpildes noteikumi(Finanšu regulas 175. panta 1. punkts)

Izpildes noteikumiem, kurus pieņem katra biroja vadības komisija saskaņā ar Finanšu regulas 175. panta 1. punktu, pilnīgi jāatbilst šai regulai.

V SADAĻA

(FINANŠU REGULAS VI SADAĻA)

ADMINISTRATĪVĀS APROPRIĀCIJAS

262. pants

Darbības joma(Finanšu regulas 177. pants)

Administratīvās apropriācijas, uz kurām attiecas šī sadaļa, ir apropriācijas, kas noteiktas 27. pantā.

263. pants

Ēkas(Finanšu regulas 179. panta 3. punkts)

Pirms Finanšu regulas 179. panta 3. punktā paredzēto līgumu noslēgšanas katra iestāde iesniedz paziņojumu budžeta lēmējinstitūcijai, kurā ietver visu attiecīgo informāciju par plānoto darbību, izmaksas no budžeta kārtējā saimnieciskajā gadā un turpmākos gados, to pamatojumu attiecībā uz pareizu finanšu vadību un to ietekmi uz finanšu perspektīvu.

Attiecīgā iestāde tajā pašā reizē informē budžeta lēmējinstitūciju par savu ēku projektu grafiku.

264. pants

Nomas nodrošinājums(Finanšu regulas 177. pants)

Komisijas sniegtais nomas nodrošinājums ir bankas garantijas veidā vai kā noguldījums iesaldētā bankas kontā uz Komisijas un nomnieka vārda, kas izteikts eiro, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

265. pants

Avansa maksājumi iestāžu darbiniekiem un locekļiem(Finanšu regulas 177. pants)

Iestāžu personālam un locekļiem var maksāt avansus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos.

TREŠĀ DAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

266. pants

Zinātniskās izpētes apropriāciju pārvietošana(Finanšu regulas 160. pants)

Tiešām un netiešām darbībām zinātniskās izpētes jomā, kas noteiktas 229. panta 2.–5. punktā, uz procedūru 2003. gada apropriāciju pārvietošanai attiecas 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas 95. panta pirmā un otrā daļa.

267. pants

Nodrošinājuma konta likvidācija

1. Kredīta atlikumu nodrošinājumu kontā, kuru vispārējā uzskaitē kārto grāmatveža vai grāmatveža palīga vārdā un kuru kreditē ar īpašiem pabalstiem, ko piešķir saskaņā ar 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas 75. pantu, saskaņā ar grāmatveža atzinumu, ja viņu tas neskar personīgi, maksā attiecīgajām personām vai tām, kam uz to ir tiesības saskaņā ar iestāžu lēmumu, pēc tam, kad apstiprināta šo iestāžu budžeta izpilde par 2001. un 2002. gadu.

2. Kredīta atlikumu nodrošinājumu kontā, kuru vispārējā uzskaitē kārto katra avansu pārziņa vārdā un kuru kreditē ar īpašiem pabalstiem, ko piešķir saskaņā ar 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas 75. pantu, maksā attiecīgajām personām vai personām, kam tas pienākas saskaņā ar nolīgumu ar attiecīgo grāmatvedi vai kredītrīkotāju, pēc tam, kad attiecīgais grāmatvedis vai kredītrīkotājs to pārbaudījis.

3. Nodrošinājumu kontu līdz likvidācijas dienai kreditē ar procentiem, kas atbilst gada vidējai mēnešu likmei, ko piemēro Eiropas Centrālā bankas tās galvenajām refinansēšanas operācijām eiro un kas publicētas "Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša" C sērijā.

268. pants

Pirms 2003. gada 1. janvāra radušos saistību un debitoru parādu tāmju pārrēķināšana eiro(Finanšu regulas 16. pants)

Budžeta saistības un debitoru parādu tāmes, kas paredzētas Finanšu regulas 161. panta 2. punktā un sastādītas pirms 2003. gada 1. janvāra citās valūtās, pārrēķina eiro, vēlākais, līdz 2003. gada 1. jūnijam pēc kursa, kas minēts 7. pantā un jāpiemēro 2003. gada 1. janvārī.

269. pants

Pirmspievienošanās atbalsta decentralizēta vadība(Finanšu regulas 53. pants)

Saistībā ar pirmspievienošanās atbalstu, kas paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3906/89 [22] un Padomes Regulā (EK) Nr. 555/2000 [23], noteikumi par iepriekšējām pārbaudēm, kas paredzētas 35. pantā, neietekmē decentralizētu vadību, kas jau tiek īstenota ar attiecīgo kandidātvalsti.

II SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

270. pants

Struktūras, kas noteiktas Finanšu regulas 185. pantā(Finanšu regulas 185. pants)

Uz struktūrām, kas faktiski saņem dotācijas no Kopienas budžeta un ir iekļautas sarakstā, ko sastādījusi Komisija un kurš pievienots provizoriskajam budžeta projektam par katru saimniecisko gadu, attiecas pienākumi, kas noteikti Finanšu regulas 14. panta 2. punktā, 46. panta 1. punkta d) apakšpunkta 3. daļā un 185. pantā.

271. pants

Robežlielumu un summu atjaunināšana

1. Robežlielumus un summas, kas noteikti 67., 128., 129., 151., 152., 173., 180., 181., 222. un 226. pantā, atjaunina ik pēc trim gadiem saskaņā ar patēriņa cenu indeksa dinamiku Kopienā.

2. Robežlielumus, kas minēti 157. panta b) punktā un 181. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem, koriģē ik pēc diviem gadiem saskaņā ar Direktīvas 92/50/EEK 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Direktīvas 93/37/EEK 6. panta 2. punktu un Direktīvas 93/36/EEK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

3. Komisija, kas nosaka jaunās summas un robežlielumus saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem termiņiem un kritērijiem, informē pārējās iestādes un gādā, lai šīs summas un robežlielumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

272. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atcelta Regula (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93.

Norādes uz atcelto regulu uzskatāmas par norādēm uz šo regulu.

273. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 23. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Michaele Schreyer

[1] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[2] OV L 315, 16.12.1993., 1. lpp.

[3] OV L 228, 24.8.2001., 8. lpp.

[4] OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

[5] OV L 200, 8.8.2000., 35. lpp.

[6] OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp.

[7] OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp.

[8] OV L 199, 9.8.1993., 54. lpp.

[9] OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.

[10] SEC(1999) 1801.

[11] OV L 39, 17.2.1996., 5. lpp.

[12] OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

[13] Entscheidung vai Beschluss.

[14] OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

[15] OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

[16] OV L 315, 29.12.1998., 1. lpp.

[17] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[18] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[19] OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.

[20] OV L 57, 27.2.2001., 5. lpp.

[21] OV L 346, 17.12.1997., 23. lpp.

[22] OV L 375, 23.12.1989., 11. lpp.

[23] OV L 68, 16.3.2000., 3. lpp.

--------------------------------------------------