Komisijas Regula (EK) Nr. 2091/2002

(2002. gada 26. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2870/2000, ar kuru nosaka Kopienas standartmetodes alkoholisko dzērienu analīzei

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 29. maija Regulu (EEK) Nr. 1576/89, ar ko paredz vispārīgus noteikumus alkoholisko dzērienu definīcijai, aprakstam un noformējumam [1], kura grozīta ar Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tās 4. panta 8. punktu,

tā kā:

(1) Komisijas 2000. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2870/2000, ar ko nosaka Kopienas standartmetodes alkoholisko dzērienu analīzei [2], šīs metodes ir aprakstītas pielikumā.

(2) Četras analīzes metodes, ar kurām nosaka trans-anetolu ar anīsu aromatizētos alkoholiskos dzērienos, glicirizīnskābi un halkonus pastisā un olas dzeltenumu olu liķierī un olas saturošā liķierī tika apstiprinātas saskaņā ar starptautiski atzītām procedūrām Komisijas atbalstītā zinātniskā projektā.

(3) Šīs četras metodes var atzīt par Kopienas standartmetodēm, un tās jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikumā.

(4) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikumu groza šādi:

1. Pielikuma kopsavilkuma V, VI, VII un IX punktā svītro vārdu "(pēcpusdienā)".

2. Punktus V, VI, VII un IX šīs regulas pielikumā pievieno aiz III nodaļas.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.

[2] OV L 333, 29.12.2000., 20. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

V. ANETOLS. TRANS-ANETOLA NOTEIKŠANA ALKOHOLISKAJOS DZĒRIENOS, IZMANTOJOT GĀZU HROMATOGRĀFIJAS METODI

1. Darbības joma

Šī metode ir piemērota, lai alkoholiskajos dzērienos ar anīsu noteiktu trans-anetolu, izmantojot kapilāro gāzu hromatogrāfiju.

2. Normatīvās atsauces

ISO 3696: 1987 Ūdens laboratorijas analīzēm – Specifikācijas un testu metodes.

3. Princips

Trans-anetola koncentrāciju alkoholiskā dzērienā nosaka ar gāzu hromatogrāfiju (GH). Testa paraugam un zināmas koncentrācijas trans-anetola standarta šķīdumam pievieno vienādu daudzumu iekšējā standarta, piemēram, havikola metilētera (estragola), ja paraugā nav estragola dabīgā veidā, un abus atšķaida ar 45 % etanola šķīdumu un ievada tieši GH sistēmā. Liķieriem ar lielu cukura daudzumu pirms paraugu sagatavošanas un analīzes jāveic ekstrakcija.

4. Reaģenti un materiāli

Analīzē izmanto vienīgi tādus reaģentus, kuru tīrība ir vismaz 98 %. Jāizmanto vismaz 3. tīrības pakāpes ūdens atbilstoši ISO 3696.

Standarta ķīmiskās vielas jāglabā vēsumā (4 °C temperatūrā), tumšā vietā, alumīnija tvertnēs vai tumšā (brūnā) stikla reaģentu pudelēs. Ieteicams, lai aizbāžņi būtu ar alumīnija aizzīmogojumu. Pirms izmantošanas trans-anetols ir "jāatlaidina" no kristāliskā stāvokļa, tomēr šajā gadījumā tā temperatūra nedrīkst pārsniegt 35 °C.

4.1. Etanols, 96 % (pēc tilpuma) (CAS 64-17-5)

4.2. 1-metoksi-4-(1-propenil) benzols; (trans-anetols) (CAS 4180-23-8)

4.3. Havikola metilēteris, (estragols) (CAS 140-67-0), ieteiktais iekšējais standarts (IS)

4.4. Etanols, 45 % (pēc tilpuma)

378 gramiem 96 % (pēc tilpuma) etanola pievieno 560 gramus destilēta ūdens.

4.5. Standarta šķīdumu sagatavošana

Visi standarta šķīdumi jāglabā istabas temperatūrā (15 līdz 35 °C), tumšā vietā, alumīnija tvertnēs vai tumšā (brūnā) stikla reaģentu pudelēs. Ieteicams, lai aizbāznis būtu ar alumīnija aizzīmogojumu.

Trans-anetols un estragols praktiski nešķīst ūdenī, tādēļ pirms 45 % etanola (4.4) pievienošanas trans-anetols un estragols jāizšķīdina 96 % etanolā (4.1).

Rezerves šķīdumiem jābūt svaigi sagatavotiem katru nedēļu.

4.5.1. Standarta šķīdums A

Trans-anetola rezerves šķīdums (koncentrācija: 2 g/l):

Iesver 40 mg trans-anetola (4.2) mērkolbā ar tilpumu 20 ml (vai 400 mg mērkolbā ar tilpumu 200 ml, utt.). Pievieno nedaudz 96 % etanolu (4.1), uzpilda līdz atzīmei ar 45 % (pēc tilpuma) etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

4.5.2. Iekšējā standarta šķīdums B

Iekšējā standarta, piem., estragola, rezerves šķīdums (koncentrācija: 2 g/l).

Iesver 40 mg estragola (4.3) mērkolbā ar tilpumu 20 ml (vai 400 mg mērkolbā ar tilpumu 200 ml, utt.). Pievieno nedaudz 96 % etanolu (4.1), uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

4.5.3. Šķīdumi, ko izmanto, lai pārbaudītu liesmas jonizācijas detektora (FID) atbildes linearitāti

Analīzei FID atbildes linearitāte jāpārbauda, ņemot vērā trans-anetola koncentrācijas diapazonu alkoholiskajos dzērienos no 0 g/l līdz 2,5 g/l. Veicot analīzi, analizējamo alkoholisko dzērienu nepazīstamos paraugus atšķaida desmitkārtīgi (8.3). Šajā metodē aprakstītajiem analīzes nosacījumiem rezerves šķīdumus ar trans-anetola koncentrācijām analizējamā paraugā 0, 0,05, 0,1, 0,15, 0,2 un 0,25 g/l sagatavo šādi: ņem 0,5, 1, 1,5, 2 un 2,5 ml rezerves šķīduma A (4.5.1) un ar pipeti iepilina atsevišķās 20 ml mērkolbās; ar pipeti iepilina katrā kolbā 2 ml iekšējā standarta šķīduma B (4.5.2), uzpilda līdz atzīmei ar 45 % (pēc tilpuma) etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

Kā tukšo šķīdumu izmanto šķīdumu 0 g/l (8.4).

4.5.4. Standarta šķīdums C

Ņem 2 ml standarta šķīduma A (4.5.1) un ar pipeti iepilina 20 ml mērkolbā, pēc tam pievieno 2 ml iekšējā standarta šķīduma B (4.5.2), uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

5. Iekārtas un aprīkojums

5.1. Kapilārais gāzu hromatogrāfs, kas aprīkots ar liesmas jonizācijas detektoru (FID) un integratoru vai cita veida datu apstrādes sistēmu, ar kuru var izmērīt pīķu augstumus vai laukumus, un ar automātisko paraugu ņemšanas ierīci vai iekārtām, kas vajadzīgas parauga ievadīšanai manuāli.

5.2. Inžektors ar plūsmas dalīšanu vai bez tās

5.3. Kapilārā kolonna, piemēram:

garums: 50 m

iekšējais diametrs: 0,32 mm

slāņa biezums: 0,2 μm

nekustīgā fāze: FFAP – ar modificētu TPA polietilēnglikolu sašūts porains polimērs.

5.4. Parastais laboratorijas aprīkojums: A klases stikla trauki ar mēriedaļām, analītiskie svari (precizitāte: ± 0,1 mg).

6. Apstākļi hromatogrāfijas veikšanai

Jāizvēlas tāds kolonnas veids un lielums un tādi GH apstākļi, kas ļauj labi nošķirt anetolu un iekšējo standartu, kā arī kādas papildu vielas. Kolonnai, kas kā piemērs ir norādīta 5.3 punktā, raksturīgie apstākļi ir šādi:

6.1. Nesējgāze: laboratorijas hēlijs

6.2. Plūsmas ātrums: 2 ml/min

6.3. Inžektora temperatūra: 250 °C

6.4. Detektora temperatūra: 250 °C

6.5. Žāvēšanas skapja temperatūras nosacījumi: izotermiski, 180 °C, norises ilgums 10 minūtes

6.6. Ievadītais tilpums: 1 μl, sadalot 1:40

7. Paraugi

Paraugi jāglabā istabas temperatūrā, tumšā un pret aukstumu aizsargātā vietā.

8. Procedūra

8.1. Parauga izpēte attiecībā uz estragolu

Lai pārliecinātos, vai paraugs dabīgā veidā nesatur estragolu, jāveic tukšā analīze, nepievienojot iekšējo standartu. Ja konstatēts, ka paraugā dabīgā veidā ir estragols, tad jāizvēlas cits iekšējais standarts (piemēram, mentols).

Ar pipeti iepilina 2 ml parauga 20 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

8.2. Nepazīstamo paraugu sagatavošana

Ar pipeti iepilina 2 ml parauga 20 ml mērkolbā, pievieno 2 ml iekšējā standarta šķīduma B (4.5.2), uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

8.3. Tukšā analīze

Ar pipeti iepilina 2 ml iekšējā standarta šķīduma B (4.5.2) mērkolbā ar tilpumu 20 ml, uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

8.4. Linearitātes tests

Pirms analīzes sākšanas FID atbildes linearitāte jāpārbauda, secīgi trīs reizes analizējot katru standarta šķīdumu linearitātes kontrolei (4.5.3).

Pēc integratora pīķa laukumiem vai pīķu augstumiem katrai injekcijai grafiski attēlo attiecīgā izejas šķīduma koncentrāciju g/l atkarībā no attiecības R.

R = trans-anetola pīķa augstums vai laukums, dalīts ar estragola pīķa augstumu vai laukumu.

Būtu jāiegūst lineāra līkne.

8.5. Noteikšana

Ievada tukšo šķīdumu (8.3), pēc tam standarta šķīdumu C (4.5.4), pēc tam vienu no linearitātes standartiem (4.5.3), kas darbosies kā kvalitātes kontroles paraugs (to var izvēlēties, ņemot vērā varbūtējo trans-anetola koncentrāciju nepazīstamajā paraugā), pēc tam piecus nepazīstamos paraugus (8.2); ik pēc pieciem nepazīstamajiem paraugiem ievada linearitātes (kvalitātes kontroles) paraugu, lai nodrošinātu analītisko stabilitāti.

9. Signāla attiecības pret masas vienību aprēķināšana

Izmēra vai nu pīķa laukumus (izmantojot integratoru vai cita veida datu apstrādes sistēmu), vai pīķa augstumus (manuāla integrēšana) trans-anetola un iekšējā standarta pīķiem.

9.1. Signāla attiecības pret masas vienību (RFi) aprēķināšana

Signāla attiecību pret masas vienību aprēķina šādi:

RFi = (Ci/laukums vai augstumsi)*(laukums vai augstumsis/Cis)

kur

Ci ir trans-anetola koncentrācija standarta šķīdumā A (4.5.1)

Cis ir iekšējā standarta koncentrācija standarta šķīdumā B (4.5.2)

laukumsi ir trans-anetola pīķa laukums (vai augstums)

laukumsis ir iekšējā standarta pīķa laukums (vai augstums)

RFi aprēķina no pieciem šķīduma C paraugiem (4.5.4).

9.2. Atbildes linearitātes testa šķīdumu analīze

Ievada atbildes linearitātes testa šķīdumus (4.5.3).

9.3. Parauga analīze

Ievada nepazīstamā parauga šķīdumu (8.2).

10. Rezultātu aprēķināšana

Trans-anetola koncentrāciju aprēķina ar šādu formulu:

Ci = Cis * (laukums vai augstumsi/laukums vai augstumsis)*RFi

kur

ci ir nezināmā trans-anetola koncentrācija

Cis ir iekšējā standarta koncentrācija nepazīstamajā paraugā (4.5.2)

laukums vai augstumsi ir trans-anetola pīķa laukums vai augstums

laukums vai augstumsis ir iekšējā standarta pīķa laukums vai augstums

RFi ir atbildes koeficients (aprēķināts saskaņā ar 9.1)

Trans-anetola koncentrāciju izsaka gramos uz litru līdz vienai zīmei aiz komata.

11. Kvalitātes nodrošināšana un kontrole

Hromatogrammām jābūt tādām, kas skaidri nošķir anetolu un iekšējo standartu, kā arī kādas papildu vielas. RFi vērtību aprēķina no rezultātiem attiecībā uz piecām šķīduma C (4.5.4) ievadīšanas reizēm. Ja variācijas koeficients (CV % = (standarta novirze/vidējais)*100)) nepārsniedz +/- 1 % robežas, RFi vidējais lielums ir pieņemams.

Iepriekš norādītais aprēķins jāizmanto, lai aprēķinātu trans-anetola koncentrāciju paraugā, kas kvalitātes kontroles mērķiem atlasīts no linearitātes kontroles šķīdumiem (4.5.3).

Ja vidējie lielumi, kas aprēķināti, analizējot linearitātes kontroles šķīdumu, kas izvēlēts kā kvalitātes kontroles iekšējais standarts, nepārsniedz plus vai mīnus 2,5 % no to teorētiskās vērtības, tad nepazīstamo paraugu rezultāti ir pieņemami.

12. Alkohola paraugu, kuros ir liels daudzums cukura, un liķiera paraugu apstrāde pirms GH analīzes

Spirta ekstrakcija no alkoholiskajiem dzērieniem, kuros ir liels daudzums cukura, lai varētu noteikt trans-anetola koncentrāciju, izmantojot kapilāro gāzu hromatogrāfiju.

12.1. Princips

Liķiera parauga alikvotai daļai pievieno iekšējo standartu tādā koncentrācijā, kas līdzinās nosakāmās vielas (trans-anetola) koncentrācijai liķierī. Tam pievieno nātrija fosfāta dodekahidrātu un bezūdens amonija sulfātu. Radušos maisījumu rūpīgi sakrata un atvēsina, izveidojas divi slāņi, un noņem augšējo spirta slāni. Šā spirta slāņa alikvoto daļu atšķaida ar 45 % (pēc tilpuma) etanola šķīdumu (4.4). (Piezīme: šajā posmā nepievieno iekšējo standartu, jo tas jau ir ticis pievienots). Iegūto šķīdumu analizē ar gāzu hromatogrāfiju.

12.2. Reaģenti un materiāli

Ekstrakcijā izmanto vienīgi tādus reaģentus, kuru tīrība pārsniedz 99 %.

12.2.1. Amonija sulfāts, bezūdens, (CAS 7783-20-2)

12.2.2. Nātrija fosfāts, divbāzisks, dodekahidrāts, (CAS 10039-32-4)

12.3. Iekārtas un aprīkojums

Koniskās mēģenes, nošķiršanas mēģenes, ledusskapis.

12.4. Procedūra

12.4.1. Parauga izpēte attiecībā uz estragolu

Lai pārliecinātos, vai paraugs dabīgā veidā nesatur estragolu, jāveic tukšā ekstrakcija (12.6.2) un analīze, nepievienojot iekšējo standartu. Ja konstatēts, ka paraugā dabīgā veidā ir estragols, tad jāizvēlas cits iekšējais standarts.

12.4.2. Ekstrakcija

Ar pipeti iepilina 5 ml 96 % etanola (4.1) koniskā mēģenē, šajā mēģenē iesver 50 mg iekšējā standarta (4.3) un pievieno 50 ml parauga. Pievieno 12 g bezūdens amonija sulfāta (12.2.1) un 8,6 g divbāziskā nātrija fosfāta, dodekahidrātu (12.2.2). Noslēdz konisko mēģeni ar aizbāzni.

Mēģeni krata vismaz 30 minūtes. Var izmantot mehānisku kratīšanas ierīci, bet ne magnētisku maisītājstienīti ar teflona pārklājumu, jo teflons absorbē nosakāmo vielu. Jāievēro, ka pievienotie sāļi neizšķīst pilnīgi.

Ar aizbāzni noslēgto mēģeni ievieto ledusskapī (T < 5 C) vismaz uz divām stundām.

Paejot šim laikam, jābūt diviem skaidri atšķiramiem šķidruma slāņiem un cietajam atlikumam. Spirta slānim jābūt dzidram; ja tā nav, mēģeni ievieto atpakaļ ledusskapī, līdz panākta skaidra nošķiršanās.

Kad spirta slānis ir dzidrs, uzmanīgi noņem alikvotu daļu (piem., 10 ml), nesakustinot ūdens slāni, ievieto tumša stikla stobriņā un cieši noslēdz.

12.4.3. Ekstrahētā parauga sagatavošana analīzei

Ļauj ekstraktam (12.4.2) sasniegt istabas temperatūru.

No istabas temperatūru ieguvušā ekstrahētā parauga spirta slāņa ņem 2 ml, ar pipeti iepilina 20 ml mērkolbā, uzpilda līdz atzīmei ar 45 % etanolu (4.4) un rūpīgi sajauc.

12.5. Noteikšana

Ievēro procedūru, kas izklāstīta punktā 8.5.

12.6. Rezultātu aprēķināšana

Rezultātus aprēķina pēc šādas formulas:

Ci = (mis/V)* (laukumsi/laukumsis) *RFi

kur

mis ir paņemtā (12.4.2) iekšējā standarta (4.3) svars (miligramos)

V ir nepazīstamā parauga tilpums (50 ml)

RFi ir signāla attiecība pret masas vienību (9.1)

laukumsi ir trans-anetola pīķa laukums

laukumsis ir iekšējā standarta pīķa laukums.

Rezultātus izsaka gramos uz litru līdz vienai zīmei aiz komata.

12.7. Kvalitātes nodrošināšana un kontrole

Ievēro procedūru, kas jau izklāstīta 11. punktā.

13. Metodes darbības rādītāji (precizitāte)

Starplaboratoriju pārbaudes statistiskie rezultāti:

Tabulās še turpmāk ir vērtības attiecībā uz anetolu.

Šādi dati tika iegūti starptautiskā pētījumā attiecībā uz metodes darbību, kas veikts saskaņā ar starptautiski pieņemtām procedūrām.

Starplaboratoriju pārbaudes veikšanas gads | 1998 |

Laboratoriju skaits | 16 |

Paraugu skaits | 10 |

Nosakāmā komponente | anetols |

Pastiss:

Paraugi | A | B | C | D | E | F |

Laboratoriju skaits pēc neloģisko rezultātu atmešanas | 15 | 15 | 15 | 13 | 16 | 16 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | 1 | 1 | 1 | 3 | — | — |

Pieņemto rezultātu skaits | 30 | 30 | 30 | 26 | 16 | 16 |

Vidējā vērtība g/l | 1,477 | 1,955 | 1,940 | 1,833 | 1,741 | 1,754 |

Atkārtojamības standartnovirze (Sr) g/l | 0,022 | 0,033 | 0,034 | 0,017 | — | — |

Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr) (%) | 1,5 | 1,7 | 1,8 | 0,9 | — | — |

Atkārtojamības robeža (r) g/l | 0,062 | 0,093 | 0,096 | 0,047 | — | — |

Sakritības standartnovirze (SR) g/l | 0,034 | 0,045 | 0,063 | 0,037 | 0,058 | 0,042 |

Sakritības relatīvā standartnovirze (RSDR) (%) | 2,3 | 2,3 | 3,2 | 2,0 | 3,3 | 2,4 |

Sakritības robeža (R) g/l | 0,094 | 0,125 | 0,176 | 0,103 | 0,163 | 0,119 |

Paraugu veidi:

A pastiss, divkāršs paraugs

B pastiss, divkāršs paraugs

C pastiss, divkāršs paraugs

D pastiss, divkāršs paraugs

E pastiss, viens paraugs

F pastiss, viens paraugs

Citi alkoholiskie dzērieni ar anīsu:

Paraugi | G | H | I | J |

Laboratoriju skaits pēc neloģisko rezultātu atmešanas | 16 | 14 | 14 | 14 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | — | 2 | 1 | 1 |

Pieņemto rezultātu skaits | 32 | 28 | 28 | 28 |

Vidējā vērtība g/l | 0,7780,530 (*) | 1,742 | 0,351 | 0,599 |

Atkārtojamības standartnovirze (Sr) g/l | 0,020 | 0,012 | 0,013 | 0,014 |

Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr) (%) | 3,1 | 0,7 | 3,8 | 2,3 |

Atkārtojamības robeža (r) g/l | 0,056 | 0,033 | 0,038 | 0,038 |

Sakritības standartnovirze (SR) g/l | 0,031 | 0,029 | 0,021 | 0,030 |

Sakritības relatīvā standartnovirze (RSDR) (%) | 4,8 | 1,6 | 5,9 | 5,0 |

Sakritības robeža (R) g/l | 0,088 | 0,080 | 0,058 | 0,084 |

Paraugu veidi:

G ūzo, divkāršs paraugs, ar diviem koncentrācijas līmeņiem (*)

H anīss, divkāršs paraugs

I liķieris ar anīsu, divkāršs paraugs

J liķieris ar anīsu, divkāršs paraugs.

VI. GLICIRIZĪNSKĀBE. GLIZIRIZĪNSKĀBES NOTEIKŠANA, IZMANTOJOT AUGSTAS IZŠĶIRTSPĒJAS ŠĶIDRUMA HROMATOGRĀFIJU

1. Darbības joma

Šī metode ir piemērota, lai alkoholiskajos dzērienos ar anīsu noteiktu glicirizīnskābi, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC). Regulā (EEK) Nr. 1576/89 ir noteikts, ka glicirizīnskābes daudzumam ar anīsu aromatizētā alkoholiskā dzērienā, kas saukts par "pastisu", jābūt robežās no 0,05 līdz 0,5 g uz litru.

2. Normatīvās atsauces

ISO 3696: 1987 Ūdens laboratorijas analīzēm – Specifikācijas un testu metodes.

3. Princips

Glicirizīnskābes koncentrāciju nosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) ar UV staru detektoru. Standarta šķīdumu un analizējamo paraugu filtrē, un tos katru atsevišķi ievada tieši HPLC sistēmā.

4. Reaģenti un materiāli

Analīzē izmanto vienīgi HPLC tīrības pakāpes reaģentus, absolūto spirtu un 3. tīrības pakāpes ūdeni atbilstoši ISO 3696.

4.1. Etanols, 96 % (pēc tilpuma) (CAS 64-17-5)

4.2. Amonja glicirizināts, C42H62O16.NH3 (glicirizīnskābes amonija sāls)

(molmasa: 839,98) (CAS 53956-04-0): tīrības pakāpe vismaz 90 %

(molmasa: glicirizīnskābe 822,94)

4.3. Ledus etiķskābe, CH3COOH, (CAS 64-19-7)

4.4. Metanols, CH3OH (CAS 67-56-1)

4.5. Etanols, 50 % (pēc tilpuma)

Daudzumam 1000 ml 20 °C temperatūrā:

- 96 % (pēc tilpuma) etanols (4.1): 521 ml,

- ūdens (2.0): 511 ml.

4.6. HPLC eluēšanas šķīdumu sagatavošana

4.6.1. Eluēšanas šķīdums A (piemērs):

80 (tilpuma) daļas ūdens (2.0)

20 (tilpuma) daļas etiķskābes (4.3).

Eluēšanas šķīdumu piecas minūtes degazē.

Piezīme:

Ja izmantojamais ūdens nav mikrofiltrēts, sagatavoto eluēšanas šķīdumu ieteicams filtrēt organiskiem šķīdinātājiem paredzētā filtrā, kam poru izmērs ir mazāks vai vienāds ar 0,45 μm.

4.6.2. Eluēšanas šķīdums B

Metanols (4.4)

4.7. Standarta šķīdumu gatavošana

Visiem standarta šķīdumiem pēc diviem mēnešiem jābūt svaigi pagatavotiem no jauna.

4.7.1. Standartšķīdums C

Ar precizitāti līdz 0,1 mg 100 ml tilpuma mērkolbā iesver 25 mg amonija glicirizināta (4.2). Pievieno 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.5) un izšķīdina amonija glicirizinātu. Kad tas ir izšķīdis, uzpilda līdz atzīmei ar 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.5).

Filtrē caur organiskiem šķīdinātājiem paredzētu filtru.

4.7.2. Standarta šķīdumi, ko izmanto, lai pārbaudītu ierīču atbildes linearitāti

Rezerves šķīdumu ar koncentrāciju 1,0 g/l pagatavo, ar precizitāti līdz 0,1 mg iesverot 100 mg amonija glicirizināta 100 ml mērkolbā. Pievieno 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.5) un izšķīdina amonija glicirizinātu. Kad tas ir izšķīdis, uzpilda līdz atzīmei ar 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.5).

Pagatavo vismaz četrus citus šķīdumus, kas atbilst amonija glicirizināta koncentrācijām 0,05, 0,1, 0,25 un 0,5 g/l, ar pipeti iepilinot, attiecīgi, 5 ml, 10 ml, 25 ml un 50 ml rezerves šķīduma ar koncentrāciju 1,0 g/l atsevišķās 100 ml mērkolbās. Pēc tam tās uzpilda līdz atzīmei ar 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.5) un rūpīgi sajauc.

Visus šķīdumus filtrē caur organiskiem šķīdinātājiem paredzētu filtru.

5. Iekārtas un aprīkojums

5.1. Atdalīšanas sistēma

5.1.1. Augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfs

5.1.2. Sūknēšanas sistēma, kas ļauj sasniegt un uzturēt pastāvīgu vai ieprogrammētu caurplūdumu ar lielu precizitāti

5.1.3. Ultravioleto staru spektrofotometriskā detektēšanas sistēma: noregulējama uz 254 nm

5.1.4. Šķīdinātāja degazēšanas sistēma

5.2. Datorizēts integrators vai reģistrēšanas iekārta, kuras darbība ir saderīga ar pārējo sistēmu

5.3. Kolonna (piemērs):

materiāls: nerūsējošais tērauds vai stikls

iekšējais diametrs: 4 līdz 5 mm

garums: 100 līdz 250 mm

nekustīgā fāze: ar oktadecila funkcionālo grupu (C 18) (vēlams, sfērisku) sašūts silīcija oksīds; daļiņu maksimālais izmērs 5 μm.

5.4. Laboratorijas aprīkojums

5.4.1. Analītiskie svari ar precizitāti 0,1 mg

5.4.2. A klases stikla trauki ar mēriedaļām

5.4.3. Mikromembrānas filtrēšanas iekārta nelieliem daudzumiem

6. Apstākļi hromatogrāfijas veikšanai

6.1. Eluēšanas raksturlielumi: (piemērs)

- plūsmas ātrums: 1 ml/minūtē,

- šķīdinātājs A = 30 %,

- šķīdinātājs B = 70 %.

6.2. Detektēšana:

- UV = 254 nm

7. Procedūra

7.1. Alkohola parauga sagatavošana

Vajadzības gadījumā filtrē caur organiskiem šķīdinātājiem paredzētu filtru (poru diametrs: 0,45 μm).

7.2. Noteikšana

Tiklīdz ir nostabilizējušies hromatogrāfijas apstākļi,

- ievada 20 μl standarta šķīduma C (4.7.1),

- ievada 20 μl parauga šķīduma,

- salīdzina abas hromatogrammas. Glicirizīnskābes pīķus identificē pēc to izdalīšanās laika. Izmēra to laukumus (vai augstumus) un aprēķina koncentrāciju g/l ar precizitāti līdz diviem cipariem aiz komata, izmantojot šādu vienādojumu:

c =

C ×h × P × 823H × 100 × 840

kur

c ir glicirizīnskābes koncentrācija analizējamā alkoholā gramos uz litru

C ir amonija glicirizināta koncentrācija standarta šķīdumā gramos uz litru

h ir analizējamā alkohola glicirizīnskābes pīķa laukums (vai augstums)

H ir standarta šķīduma glicirizīnskābes pīķa laukums (vai augstums)

P ir standarta amonija glicirizināta tīrības pakāpe ( %)

823 ir glicirizīnskābes viena mola masa

840 ir amonija glicirizināta viena mola masa.

8. Metodes darbības rādītāji (precizitāte)

Starplaboratoriju pārbaudes statistikas rezultāti:

turpmāk dotajā tabulā sniegtas vērtības attiecībā uz glicirizīnskābi.

Šādi dati tika iegūti starptautiskā metodes darbības pētījumā, kas veikts pēc starptautiski pieņemtām procedūrām.

Starplaboratoriju pārbaudes veikšanas gads | 1998 |

laboratoriju skaits | 16 |

paraugu skaits | 5 |

nosakāmā komponente | glicirizīnskābe |

Paraugi | A | B | C | D | E |

Laboratoriju skaits pēc neloģisko rezultātu atmešanas | 13 | 14 | 15 | 16 | 16 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | 3 | 2 | 1 | — | — |

Pieņemto rezultātu skaits | 26 | 28 | 30 | 32 | 32 |

Vidējā vērtība g/l | 0,046 | 0,092 (*)0,099 | 0,089 | 0,249 | 0,493 |

Atkārtojamības standartnovirze (Sr) g/l | 0,001 | 0,001 | 0,001 | 0,002 | 0,003 |

Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr) (%) | 1,5 | 1,3 | 0,7 | 1,0 | 0,6 |

Atkārtojamības robeža (r) g/l | 0,002 | 0,004 | 0,002 | 0,007 | 0,009 |

Sakritības standartnovirze (SR) g/l | 0,004 | 0,007 | 0,004 | 0,006 | 0,013 |

Sakritības relatīvā standartnovirze (RSDR) (%) | 8,6 | 7,2 | 4,0 | 2,5 | 2,7 |

Sakritības robeža (R) g/l | 0,011 | 0,019 | 0,010 | 0,018 | 0,037 |

Paraugu veidi:

A pastiss, divkāršs paraugs

B pastiss, divkāršs paraugs, divi dažādi koncentrācijas līmeņi (*)

C pastiss, divkāršs paraugs

D pastiss, divkāršs paraugs

E pastiss, divkāršs paraugs

VII. HALKONS. AUGSTAS IZŠĶIRTSPĒJAS ŠĶIDRUMA HROMATOGRĀFIJAS METODE, LAI NOTEIKTU HALKONA KLĀTBŪTNI PASTISĀ

1. Darbības joma

Šī metode ir piemērota, lai noteiktu, vai alkoholiskie dzērieni satur vai nesatur halkonu. Halkons ir lakricas saknēs (Glycyrrhiza glabra) sastopama dabiska krāsviela, kas pieder pie flavonoīdiem.

Alkoholiskais dzēriens ar anīsu tikai tad ir saucams par "pastisu", ja tas satur halkonu (Regula (EEK) Nr. 1576/89).

2. Normatīvās atsauces

ISO 3696: 1987, Ūdens laboratorijas analīzēm – Specifikācijas un testu metodes.

3. Princips

Sagatavo standarta lakricas ekstrakta šķīdumu. Halkona klātbūtni nosaka, izmantojot augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) ar UV staru detektoru.

4. Reaģenti un materiāli

Analīzē izmanto vienīgi HPLC tīrības pakāpes reaģentus. Jāizmanto 96 % (pēc tilpuma) etanols. Jāizmanto vienīgi tāds ūdens, kuram piemīt vismaz 3. tīrības pakāpe atbilstoši ISO 3696.

4.1. Etanols, 96 % (pēc tilpuma) (CAS 64-17-5)

4.2. Acetonitrils, CH3CN, (CAS 75-05-8)

4.3. Standarta izejmateriāls: Glycyrrhiza glabra: lakrica, "saldsaknīte"

Rupji samaltas lakricas saknes (Glycyrrhiza glabra). Nūjiņām līdzīgo daļiņu vidējie izmēri: garums: 10 līdz 15 mm, platums: 1 līdz 3 m

4.4. Nātrija acetāts, CH3COONa, (CAS 127-09-3)

4.5. Ledus etiķskābe, CH3COOH, (CAS 64-19-7)

4.6. Šķīdumu sagatavošana

4.6.1. Etanols, 50 % (pēc tilpuma)

Daudzumam 1000 ml 20 °C temperatūrā:

- 96 % (pēc tilpuma) etanols (4.1): 521 ml,

- ūdens (2.0): 511 ml.

4.6.2. Šķīdinātājs A: acetonitrils

Acetonitrils (4.2) ar HPLC analītisko kvalitāti.

Degazē.

4.6.3. Šķīdinātājs B: 0,1 M nātrija acetāta buferšķīdums, pH 4,66

Mērkolbā iesver 8,203 g nātrija acetāta (4.4), pievieno 6,005 g ledus etiķskābes (4.5) un ar ūdeni (2) uzpilda līdz 1000 ml tilpumam.

5. Standarta ekstrakta pagatavošana no Glycyrrhiza glabra (4.3)

5.1. Nosver 10 g maltas lakricas saknes (Glycyrrhiza glabra) (4.3) un ievieto pārtvaices apaļkolbā,

- pievieno 100 ml 50 % (pēc tilpuma) etanola (4.6.1),

- vāra vienu stundu, izmantojot atteces dzesinātāju,

- filtrē,

- filtrātu atliek malā vēlākai izmantošanai.

5.2. Ņem lakricas ekstraktu no filtra,

- ievieto pārtvaices apaļkolbā,

- pievieno 100 ml 50 % (pēc tilpuma) etanola (4.6.1),

- vāra vienu stundu, izmantojot atteces dzesinātāju,

- filtrē. Filtrātu atliek malā vēlākai izmantošanai.

5.3. Lakricas saknes ekstrakcija jāveic trīs reizes pēc kārtas.

5.4. Visus trīs filtrātus apvieno.

5.5. Iztvaicē šķīdinātāja fāzi (no 5.4) ar rotācijas iztvaicētāju.

5.6. Noņem atlikuma ekstraktu (no 5.5), izmantojot 100 ml 50 % (pēc tilpuma) etanolu (4.6.1).

6. Iekārtas un aprīkojums

6.1. Atdalīšanas sistēma

6.1.1. Augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfs

6.1.2. Sūknēšanas sistēma, kas var sasniegt un uzturēt pastāvīgu vai ieprogrammētu caurplūdumu ar augstu spiedienu

6.1.3. Ultravioleto/redzamā spektra staru spektrofotometriskās detektēšanas sistēma, kuru var noregulēt uz 254 un 370 nm

6.1.4. Šķīdinātāja degazēšanas sistēma

6.1.5. Kolonnas termostats, kam var noregulēt temperatūru 40 ± 0,1 °C

6.2. Datorizēts integrators vai reģistrēšanas iekārta, kuras darbība ir saderīga ar pārējo atdalīšanas sistēmu.

6.3. Kolonna

Materiāls: nerūsējošais tērauds vai stikls

Iekšējais diametrs: 4 līdz 5 mm

Nekustīgā fāze: ar atvasinātu oktadecila funkcionālo grupu (C 18) sašūts silīcija oksīds; maksimālais daļiņu izmērs: 5 μm (sašūtā fāze).

6.4. Parastais laboratoriju aprīkojums, to skaitā:

6.4.1. Analītiskie svari (precizitāte: ± 0,1 mg)

6.4.2. Destilācijas aparāts ar atteces dzesinātāju, kurā ietilpst, piemēram:

- apaļkolba, 250 m1 tilpuma, ar standartizētu pieslīpēta stikla savienojumu,

- atteces dzesinātājs, 30 cm garš, un

- siltuma avots (veicot attiecīgus pasākumus, jānovērš jebkāda ekstraktvielu aizdegšanās).

6.4.3. Rotācijas iztvaicētājs

6.4.4. Filtrēšanas ierīce (piemēram, Bihnera piltuve)

6.5. Apstākļi hromatogrāfijas veikšanai (piemērs)

6.5.1. Šķīdinātāju A (4.6.2) un B (4.6.3) eluēšanas raksturlielumu vērtības:

- gradienta nobīde no 20/80 (v/v) uz 50/50 (v/v) 15 minūšu laikā,

- gradienta nobīde no 50/50 (v/v) uz 75/25 (v/v) piecu minūšu laikā,

- vienāds stiprums 75/25 (v/v) piecas minūtes,

- kolonnas nostabilizēšanās laikā starp divām ievadīšanas reizēm,

- vienāds stiprums 20/80 (v/v) piecas minūtes.

6.5.2. Plūsmas ātrums: 1 ml/minūtē

6.5.3. UV detektora iestatījumi:

detektors jānoregulē uz 370 nm, lai konstatētu halkonu, un – uz 254 nm, lai konstatētu glicirizīnskābi.

Piezīme:

viļņu garums jāmaina (no 370 nm uz 254 nm) 30 sekundes pirms glicirizīnskābes eluēšanas pīķa sākuma.

7. Procedūra

7.1. Alkohola parauga sagatavošana

Filtrē caur organiskiem šķīdinātājiem paredzētu filtru (poru diametrs: 0,45 μm).

7.2. Atlikuma lakricas ekstrakta pagatavošana (5.6)

Pirms analīzes atšķaida ar 50 % (pēc tilpuma) etanolu attiecībā "viens pret desmit".

7.3. Noteikšana

7.3.1. Ievada 20 μl pagatavotā lakricas ekstrakta (7.2). Analīzi veic tādos hromatogrāfijas apstākļos, kas aprakstīti iepriekš (6.5).

7.3.2. Ievada 20 μl parauga (7.1) (ar anīsu aromatizēta alkohola paraugs). Analīzi veic tādos hromatogrāfijas apstākļos, kas aprakstīti iepriekš (6.5).

7.3.3. Salīdzina abas hromatogrammas. Starp abām hromatogrammām jābūt lielai līdzībai halkona izejas zonā (tad, kad veic detektēšanu pie 379 nm, iepriekš aprakstītajos analīzes apstākļos) (Skat. 1. attēlu).

8. Pastisam raksturīga hromatogramma

+++++ TIFF +++++

9. Metodes darbības rādītāji (precizitāte)

Starplaboratoriju pārbaudes rezultāti:

turpmāk dotajā tabulā sniegti dati attiecībā uz izpildi, nosakot halkona klātbūtni vai neesamību pastisā un alkoholā ar anīsu.

Šādi dati tika iegūti starptautiskā metodes darbības pētījumā, kas veikts attiecībā pēc starptautiski pieņemtām procedūrām.

Starplaboratoriju pārbaudes veikšanas gads | 1998 |

laboratoriju skaits | 14 |

paraugu skaits | 11 |

nosakāmā komponente | halkons |

Paraugi | A | B | C | D | E | F |

Laboratoriju skaits pēc galējo rezultātu atmešanas | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 | 13 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | — | — | — | — | — | 10 [1] |

Pieņemto rezultātu skaits | 28 | 14 | 14 | 28 | 28 | 26 |

Rezultātu skaits attiecībā uz halkona klātbūtni | 28 | 14 | 14 | 0 | 28 | 0 |

Rezultātu skaits attiecībā uz halkona neesamību | 0 | 0 | 0 | 28 | 0 | 26 |

Pareizo rezultātu daudzums procentos (%) | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 |

Paraugi | G | H | I | J | K |

Laboratoriju skaits pēc galējo rezultātu atmešanas | 14 | 14 | 14 | 14 | 14 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | – | – | – | – | – |

Pieņemto rezultātu skaits | 28 | 14 | 14 | 28 | 28 |

Rezultātu skaits attiecībā uz halkona klātbūtni | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 |

Rezultātu skaits attiecībā uz halkona neesamību | 28 | 14 | 14 | 28 | 28 |

Pareizo rezultātu daudzums procentos (%) | 100 | 100 | 100 | 100 | 100 |

Paraugu veidi:

A pastiss, divkāršs paraugs

B pastiss, viens paraugs

C pastiss, viens paraugs

D "pastiss" (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

E "pastiss" (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

F liķieris ar anīsu (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

G liķieris ar anīsu (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

H ūzo (nesatur halkonu), viens paraugs

I ūzo (nesatur halkonu), viens paraugs

J anīss (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

K "pastiss" (nesatur halkonu), divkāršs paraugs

IX. OLU DZELTENUMS. OLU DZELTENUMA KONCENTRĀCIJAS NOTEIKŠANA ALKOHOLISKAJOS DZĒRIENOS – FOTOMETRISKĀ METODE

1. Darbības joma

Šī metode ir piemērota, lai noteiktu olu dzeltenuma koncentrāciju olu liķierī un olas saturošā liķierī 40 līdz 250 g/l diapazonā.

2. Normatīvās atsauces

ISO 3696:1897 Ūdens laboratorijas analīzēm – Specifikācijas un testu metodes.

3. Princips

Olu dzeltenumā konstatētos etanolā šķīstošos fosfora savienojumus ekstrahē un nosaka fotometriski kā fosfora molibdāta kompleksu.

4. Reaģenti un materiāli

4.1. Divreiz destilēts ūdens

4.2. Diatomīta zeme

4.3. Etanols, 96 % (pēc tilpuma) (CAS 64-17-5)

4.4. Magnija acetāta (CAS 16674-78-5) 15 % šķīdums

4.5. Sērskābe (CAS 7664-93-9), 10 %

4.6. Sērskābe 1 N

4.7. Kālija dihidrogēnfosfāta (CAS 778-77-0) KH2PO4 šķīdums, 0,16 g/l

4.8. Reaģents fosfāta noteikšanai:

izšķīdina 20 g amonija molibdāta (CAS 12054-85-2), (NH4)6Mo7O24.4H2O ūdenī ar tilpumu 400 ml un temperatūru 50 °C,

citā traukā izšķīdina 1 g amonija vanadāta (CAS 7803-55-6), NH4VO3, karstā ūdenī ar tilpumu 300 ml, ļauj atdzist, pēc tam pievieno 140 ml koncentrētas slāpekļskābes (CAS 7697-37-2). Atdzesētos šķīdumus savieno 1000 ml mērkolbā un uzpilda līdz 1000 ml atzīmei.

5. Iekārtas un aprīkojums

5.1. Koniskā kolba ar tilpumu 100 ml

5.2. Ultraskaņas vanna (vai magnētiskais maisītājs)

5.3. Mērkolba ar tilpumu 100 ml

5.4. Ūdens vanna 20 °C

5.5. Filtrs (Vatmaņa papīrs Nr. 4 vai līdzvērtīgs)

5.6. Porcelāna (vai platīna) tīģelis

5.7. Verdoša ūdens vanna

5.8. Plītiņa

5.9. Mufeļkrāsns

5.10. Mērkolba ar tilpumu 50 ml

5.11. Mērkolba ar tilpumu 20 ml

5.12. Spektrofotometrs, noregulēts uz 420 nm

5.13. Kivete, 1 cm.

6. Paraugi

Paraugus pirms analīzes veikšanas glabā istabas temperatūrā.

7. Procedūra

7.1. Parauga gatavošana

7.1.1. Iesver 10 g parauga 100 ml apaļkolbā (5.1).

7.1.2. Pakāpeniski pievieno 70 ml etanola (4.3) nelielām devām, sajaucot pēc katras pievienošanas, un ievieto uz 15 minūtēm ultraskaņas vannā (5.2) (vai maisījumu 10 minūtes maisa ar magnētisko maisītāju istabas temperatūrā).

7.1.3. Pārvieto kolbas saturu uz 100 ml mērkolbu (5.3) ar etanola skalojumiem (4.3). Koriģē līdz kalibrēšanas atzīmei ar etanolu (4.3) un ievieto kolbas 20 °C ūdens vannā (5.4). Koriģē līdz 20 °C kalibrēšanas atzīmei.

7.1.4. Pievieno nelielu daudzumu diatomīta zemes (4.2) un filtrē (5.5), aizmetot pirmos 20 ml.

7.1.5. Pārvieto 25 ml filtrāta uz porcelāna (vai platīna) tīģeli (5.6). Pēc tam filtrāts ir jākoncentrē, viegli tvaicējot verdošā ūdens vannā (5.7), pievienojot 5 ml 15 % magnija acetāta šķīduma (4.4).

7.1.6. Tīģeļus novieto uz plītiņas (5.8) un karsē vienīgi līdz izžūšanai.

7.1.7. Atlikumu pārpelno, sakarsējot līdz kvēlei 600 °C mufeļkrāsnī (5.9), līdz pelni kļūst balti, vismaz pusotru stundu, bet var arī atstāt līdz rītam.

7.1.8. Noņem pelnus ar 10 ml 10 % sērskābes (4.5), pārvieto tos ar destilēta ūdens (4.1) skalojumiem uz 50 ml mērkolbu (5.10) un istabas temperatūrā uzpilda līdz atzīmei ar destilētu ūdeni (4.1). Lai pagatavotu fotometriskās fosfāta pārbaudes parauga šķīdumu, izmanto šā pelnu šķīduma alikvoto daļu 5 ml.

7.2. Fotometriskā fosfāta pārbaude

7.2.1. Salīdzināmais šķīdums

7.2.1.1. Ievieto 10 ml 10 % sērskābes (4.5) 50 ml mērkolbā (5.10) un uzpilda līdz atzīmei ar destilētu ūdeni (4.1).

7.2.1.2. Šā šķīduma alikvotajai daļai 5 ml (7.2.1.1), kas atrodas 20 ml mērkolbā (5.11), pievieno 1 ml 1 N sērskābes (4.6) un 2 ml fosfāta reaģenta (4.8) un uzpilda līdz 20 ml atzīmei ar destilētu ūdeni (4.1).

7.2.1.3. Aizver ar brīvi ievietotu aizbāzni, sakrata, 10 minūtes karsē verdoša ūdens vannā (5.7) un pēc tam 20 minūtes dzesē 20 °C ūdens vannā (5.4).

7.2.1.4. Uzpilda 1 cm kiveti (5.13) ar šo salīdzinošo šķīdumu.

7.2.2. Parauga šķīdums

7.2.2.1. Pelnu šķīduma alikvotajai daļai 5 ml (7.1.8), kas atrodas 20 ml mērkolbā (5.11), pievieno 1 ml 1 N sērskābes (4.6) un 2 ml fosfāta reaģenta (4.8) un uzpilda līdz 20 ml atzīmei ar destilētu ūdeni (4.1).

7.2.2.2. Aizver ar brīvi ievietotu aizbāzni, sakrata, 10 minūtes karsē verdoša ūdens vannā (5.7) un pēc tam 20 minūtes dzesē 20 °C ūdens vannā (5.4).

7.2.2.3. Dzelteno šķīdumu, kas izveidojas, tūlīt analizē spektrofotometriski (5.12) 1 cm kivetē (5.13) pie 420 nm attiecībā pret salīdzināmo šķīdumu (7.2.1.4).

7.2.3. Kalibrēšanas līkne

7.2.3.1. Lai izveidotu kalibrēšanas līkni, fosfāta reaģenta (4.8) alikvotās daļas 2 ml pievieno 20 ml mērkolbām (5.11), kurās katrā atrodas 1 ml 1 N sērskābes (4.6) un, attiecīgi, 0, 4, 6, 8 un 10 ml kālija dihidrogēnfosfāta šķīduma (4.7), un uzpilda līdz 20 ml atzīmei ar destilētu ūdeni (4.1).

7.2.3.2. Aizver ar brīvi ievietotu aizbāzni, sakrata, 10 minūtes karsē verdoša ūdens vannā (5.7), pēc tam 20 minūtes dzesē 20 °C ūdens vannā (5.4) un analizē spektrofotometriski (5.12) 1 cm kivetē (5.13) pie 420 nm attiecībā pret salīdzināmo šķīdumu (7.2.1.4).

7.2.3.3. Kalibrēšanas līknes izveide:

dihidrogēnfosfāta šķīdums (ml) | 0 | 2 | 4 | 6 | 8 | 10 |

P2O5 (mg) | 0 | 0,167 | 0,334 | 0,501 | 0,668 | 0,835 |

8. Rezultātu izteikšana

Olu dzeltenuma saturu g/l aprēķina pēc šādas formulas:

g/l olu dzeltenumi = mg P

O

×

110 × blīvumsE/40

kur

110 pārrēķina koeficients attiecībā uz kopējo P2O5 daudzumu g 100 gramos olu dzeltenuma

mg P2O5 vērtība, kas iegūta kalibrēšanas līknē

blīvums masas vienība tilpumā (g/ml) olu liķierim 20 °C temperatūrā

E olu liķiera svars g

40 atšķaidījuma koeficients pelnu šķīduma alikvotajai daļai 5 ml.

9. Metodes darbības rādītāji (precizitāte)

Starplaboratoriju pārbaudes statistikas rezultāti:

turpmāk dotajā tabulā sniegti dati attiecībā uz olas dzeltenumu.

Šādi dati tika iegūti starptautiskā metodes darbības pētījumā, kas veikts pēc starptautiski pieņemtām procedūrām.

Starplaboratoriju pārbaudes veikšanas gads | 1998 |

laboratoriju skaits | 24 |

Paraugu skaits | 5 |

nosakāmā komponente | Olu dzeltenums |

Paraugi | A | B | C | D | E |

Laboratoriju skaits pēc neloģisko rezultātu atmešanas | 19 | 20 | 22 | 20 | 22 |

Neloģisko rezultātu skaits (laboratorijas) | 3 | 4 | 2 | 4 | 2 |

Pieņemto rezultātu skaits | 38 | 40 | 44 | 40 | 44 |

Vidējā vērtība | 147,3 | 241,1 | 227,4 | 51,90 (*)72,8 (*) | 191,1 |

Atkārtojamības standartnovirze (Sr) g/l | 2,44 | 4,24 | 3,93 | 1,83 | 3,25 |

Atkārtojamības relatīvā standartnovirze (RSDr) (%) | 1,7 | 1,8 | 1,8 | 2,9 | 1,7 |

Atkārtojamības robeža (r) g/l | 6,8 | 11,9 | 11,0 | 5,1 | 9,1 |

Sakritības standartnovirze (SR) g/l | 5,01 | 6,06 | 6,66 | 3,42 | 6,87 |

Sakritības relatīvā standartnovirze (RSDR) (%) | 3,4 | 2,5 | 2,9 | 5,5 | 3,6 |

Sakritības robeža (R) g/l | 14,0 | 17,0 | 18,7 | 9,6 | 19,2 |

Paraugu veidi.

A Olu liķieris "Advocaat", divkāršs paraugs

B Olu liķieris "Advocaat", divkāršs paraugs

C Olu liķieris "Advocaat", divkāršs paraugs

D Olu liķieris "Advocaat" (atšķaidīts), divkāršs paraugs, divi dažādi koncentrācijas līmeņi (*)

E Olu liķieris "Advocaat", divkāršs paraugs

[1] Pretrunīgi rezultāti attiecībā uz divkāršiem paraugiem sakarā ar paraugu ņemšanas kļūdu

--------------------------------------------------