Padomes Regula (EK) Nr. 1972/2002

(2002. gada 5. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padome ar Regulu (EK) Nr. 384/96 [1] ir pieņēmusi kopīgus noteikumus aizsardzībai pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis.

(2) Ir lietderīgi sniegt pamatnostādnes attiecībā uz to, kad puses var uzskatīt par saistītām, lai konstatētu dempingu. 143. pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92, ar kuru izveido Kopienas Muitas kodeksu [2], ir definīcija, kas atspoguļo definīciju, kura izklāstīta 15. panta 4. punktā Nolīgumā par tā VII panta īstenošanu, kas ir 1994. gada Vispārējā nolīgumā par tarifiem un tirdzniecību [3].

(3) Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 3. punkts nosaka, inter alia, ka tad, ja īpašas tirgus situācijas dēļ līdzīga produkta pārdošana neļauj pienācīgi salīdzināt, normālā vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pamatotu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu summu un peļņas summu, vai arī pamatojoties uz eksporta cenām parastajā tirdzniecības gaitā, eksportējot uz atbilstīgu trešo valsti, ja šīs cenas ir reprezentatīvas. Drošāk ir precizēt, kādus apstākļus varētu uzskatīt par tādiem, kas veido īpašu tirgus situāciju, kurā līdzīga izstrādājuma pārdošana neļauj pienācīgi salīdzināt. Šādi apstākļi, piemēram, var rasties bartertirdzniecības un citu nekomerciālu pārstrādes nolīgumu, vai arī citu tirgus traucējumu dēļ. Tādējādi tirgus signāli var neprecīzi atspoguļot piedāvājumu un pieprasījumu, kas, savukārt, var ietekmēt attiecīgās izmaksas un cenas un izraisīt iekšējā tirgus cenu neatbilstību pasaules tirgus cenām vai cenām citos reprezentatīvos tirgos. Acīmredzot šajā kontekstā sniegtie paskaidrojumi nevar būt izsmeļoši, ņemot vērā iespējamo konkrēto tirgus situāciju daudzveidību, kas neļauj pienācīgi salīdzināt.

(4) Uzskata, ka ir lietderīgi sniegt dažas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā rīkoties, ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 5. punktu pieraksti neprecīzi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, jo īpaši situācijās, kad īpašas tirgus situācijas dēļ līdzīga izstrādājuma pārdošana neļauj pienācīgi salīdzināt. Šādos apstākļos attiecīgie dati jāiegūst no avotiem, kurus šādi sagrozījumi neietekmē. Šādi avoti var būt citu ražotāju vai eksportētāju izmaksas tajā pašā valstī vai, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, cits saprātīgs pamatojums, iekļaujot informāciju no citiem reprezentatīviem tirgiem. Attiecīgos datus var izmantot, lai koriģētu dažus posteņus attiecīgās puses pierakstos vai, ja tas nav iespējams, noteiktu attiecīgās puses izmaksas.

(5) 2. panta 7. punkts Regulā (EK) Nr. 384/96, kurā grozījumi izdarīti jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 905/98 [4] un Regulu (EK) Nr. 2238/2000 [5], paredz, inter alia, ka attiecībā uz importu no Krievijas Federācijas ražotājiem, kuri uzskatāmi parāda, ka attiecīgā izstrādājuma ražošanā dominē tirgus nosacījumi, normālo vērtību noteiks saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro tirgus ekonomikas valstīs. Ņemot vērā Krievijas Federācijas ievērojamo progresu tirgus ekonomikas nosacījumu veidošanā, kā atzīts Krievijas un Eiropas Savienības 2002. gada 29. maija augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos, ir lietderīgi ļaut, lai Krievijas eksportētājiem normālo vērtību nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 1. līdz 6. punkta noteikumiem.

(6) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas veic tad, kad ir samaksāta komisijas nauda. Atbilstīgi Komisijas un Padomes pastāvīgajai praksei drošāk ir precizēt, ka šādas korekcijas ir jāveic arī tad, ja puses nerīkojas, pamatojoties uz principāla un pārstāvja attiecībām, bet sasniedz to pašu ekonomisko rezultātu, rīkojoties kā pircējs un pārdevējs.

(7) Regulā (EK) Nr. 384/96 nav norādīti kritēriji, saskaņā ar kuriem eksportētājam, kam normālā vērtība ir noteikta atbilstīgi 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, var piešķirt individuālu maksājuma likmi, kura aprēķināta, salīdzinot šo normālo vērtību ar eksportētāja individuālajām eksporta cenām. Pārskatāmības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi noteikt skaidrus šādas individuālas attieksmes kritērijus. Tālab to eksportētāju eksporta cenas, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts, var ņemt vērā, ja uzņēmējsabiedrības eksporta darbības ir brīvi noteiktas, ja uzņēmējsabiedrības īpašumtiesības un kontrole ir pietiekami neatkarīga un ja valsts iejaukšanās nepieļauj individuālo antidempinga pasākumu apiešanu. Šāda individuāla attieksme var būt vērsta uz eksportētājiem, attiecībā uz kuriem, pienācīgi pamatojot, var pierādīt, ka tie, ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu, ka eksporta cenas un daudzumus un pārdošanas noteikumus nosaka brīvi un ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei. Ir jāpierāda arī, ka vairākums akciju pieder privātpersonām un ka valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir vai nu mazākumā, vai arī ka uzņēmējsabiedrība ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās.

(8) Regulas (EK) Nr. 384/96 18. panta 5. punkts nosaka, ka, izmantojot pieejamos faktus, izmantotā informācija ir jāpārbauda, atsaucoties uz informāciju, kas iegūta no vairākiem avotiem. Uzskata, ka ir lietderīgi noteikt, ka šādi avoti attiecīgā gadījumā var attiekties uz datiem par pasaules tirgu vai citiem reprezentatīviem tirgiem.

(9) Juridiskās noteiktības labad ir jāparedz, ka šos grozījumus visām jaunām izmeklēšanām piemēro iespējami drīz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 384/96 groza šādi.

1. Regulas 2. panta 1. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Lai noteiktu, vai divas puses ir saistītas, var ņemt vērā saistīto pušu definīciju, kas izklāstīta 143. pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar kuru nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu [6]."

2. Regulas 2. panta 3. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Var uzskatīt, ka attiecīgajam izstrādājumam iepriekšējā teikuma nozīmē ir īpaša tirgus situācija, inter alia, ja cenas ir mākslīgi pazeminātas, ja notiek ievērojama bartertirdzniecība vai ja ir noslēgti nekomerciāli pārstrādes nolīgumi."

3. Regulas 2. panta 5. punktā aiz pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

"Ja izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā izstrādājuma ražošanu un pārdošanu, nav pienācīgi atspoguļotas attiecīgās puses pierakstos, tās koriģē vai nosaka, pamatojoties uz citu tās pašas valsts ražotāju vai eksportētāju izmaksām vai arī, ja tāda informācija nav pieejama vai izmantojama, uz citiem pamatotiem apsvērumiem, iekļaujot informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem."

4. Regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā svītro vārdus "Krievijas Federācija".

5. Regulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu papildina ar šādu teikumu:

"Termins "komisijas nauda" attiecas arī uz uzcenojumu, ko saņem izstrādājuma vai līdzīga izstrādājuma tirgotājs, ja šāda tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas naudu."

6. Regulas 9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Ikreiz, kad konstatē, ka to preču imports, kas ievestas no visiem avotiem, ir imports par dempinga cenām un rada zaudējumus, piemēro attiecīgu antidempinga maksājumu, nepieļaujot diskrimināciju, ja vien tas nav imports no avotiem, kuru piedāvātās saistības ir pieņemtas saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. Ar regulu, ar ko piemēro maksājumu, nosaka katra piegādātāja maksājumu vai arī, ja tas nav iespējams, parasti 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta minētajos gadījumos nosaka attiecīgās piegādātājvalsts maksājumu.

Ja piemēro 2. panta 7. punktu, individuālo maksājumu tomēr nosaka eksportētājiem, kas, pienācīgi pamatojot, var pierādīt:

a) ka tie, ja firmas vai kopuzņēmumi pilnīgi vai daļēji pieder ārvalstniekiem, var brīvi repatriēt kapitālu un peļņu;

b) ka eksporta cenas un daudzumi, un pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti;

c) ka vairākums akciju pieder privātpersonām. Valsts ierēdņi, kas ir valdē vai ieņem galvenos amatus vadībā, ir mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās;

d) ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei; un

e) ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja individuālajiem eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes."

7. Regulas 18. panta 5. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Attiecīgā gadījumā šāda informācija var iekļaut attiecīgus datus par pasaules tirgu vai citiem reprezentatīviem tirgiem."

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro visām izmeklēšanām, kas uzsāktas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 384/96.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 5. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Pedersen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000, OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.

[2] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2002, OV L 68, 12.3.2002., 11. lpp.

[3] OV L 336, 23.12.1994., 119. lpp.

[4] OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.

[5] OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.

[6] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2002 (OV L 68, 12.3.2002., 11. lpp.).

--------------------------------------------------