Komisijas Regula (EK) Nr. 1795/2002

(2002. gada 9. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2528/2001 [2], un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1) Ar III sadaļas II nodaļu Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1315/2002 [4], paredz ieviest atbalsta shēmu vīna destilācijai, kurā iegūst dzeramo alkoholu. Shēmu pirmo reizi ieviesa 2000./01. vīna ražas gadā. Shēmas piemērošanas pirmo divu gadu laikā gūtā pieredze liecina, ka vajadzīgas korekcijas.

(2) No jauna jādefinē laiks posms, kurā var notikt destilācija, lai tas vairāk atbilstu vīna ražošanai visās ražotājās dalībvalstīs. Tā paša iemesla dēļ laika posmam, kurā slēdz vai apstiprina destilācijas līgumus, jābūt nepārtrauktam, un tas nav jāsadala divu nedēļu laika posmos, kā tas ir pašlaik.

(3) Kā liecina iepriekšējo vīna ražas gadu pieredze, ražotāji aizvien vairāk slēdz apakšuzņēmuma līgumus par destilāciju; tas traucē alkohola tirgus darbību, jo nevar pārbaudīt obligāto pirkuma cenu. Tāpēc šī iespēja jāatceļ, izdarot grozījumus Regulas (EK) Nr. 1623/2000 65. Pantā.

(4) Dažos Kopienas reģionos tomēr ir īpašas ražošanas un tirdzniecības struktūras, to skaitā spirta ražošanas struktūras, ko Eiropas likumdevējas iestādes jau identificējušas, kad ieviesa vīna darīšanas blakusproduktu obligātā destilācijas shēma. Noteiktu strukturālu iemeslu dēļ no obligātās destilācijas atbrīvoti ražotāji A vīnkopības zonā, B vīnkopības zonas Vācijas daļā un Austrijas teritorijās, kurās ir sastādīti vīnogulāji. Vienā no šiem reģioniem bija jāgroza noteikumi par krīzes destilāciju, ņemot vērā augstās izmaksas, kas saistītas ar transportēšanu uz spirta ražošanas uzņēmumiem sakarā ar šo uzņēmumu nelielo skaitu un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Ja nebūtu iespējas izmantot apakšuzņēmuma līgumus, šo reģionu ražotājiem faktiski nebūtu pieejami vīna destilācijas uzņēmumu pakalpojumi, lai ražotu dzeramo alkoholu. Lai neatņemtu šiem ražotājiem iespēju izmantot šo Kopienas pasākumu, jāparedz, ka tie arī turpmāk var veikt destilāciju, izmantojot apakšuzņēmuma līgumus.

(5) No jauna jādefinē arī laika posmi un nosacījumi attiecībā uz šādi destilēta alkohola uzglabāšanu, tajā skaitā atbalsta mērvienības definīcija, vairāk ņemot vērā ekonomikas stāvokli alkohola nozarē.

(6) Pieredze liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1623/2000 noteikumu formulējumā ir vairāki izlaidumi, un jo īpaši tie attiecas uz garantijas ķīlas atmaksāšanu gadījumos, kad līgumu neizpilda pilnībā, atbalsta pieteikumu iesniegšanas termiņu un pielaides robežas noteikšanu uzglabāto destilācijas produktu daudzumam. Šajā regulā jāiekļauj jauni noteikumi, lai novērstu minētos izlaidumus.

(7) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1623/2000 groza šādi.

1. Regulas III sadaļas II nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

"II NODAĻA IZVĒLES DESTILĀCIJA

63. pants

Mērķis

Šajā nodaļā paredzēti sīki izstrādāti noteikumi, ko piemēro vīna destilācijas pasākumiem, lai ražotu dzeramo alkoholu, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. pantā.

63.a pants

Destilācijas sākšana

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. pantā minētā galda vīna un galda vīna pagatavošanai derīga vīna destilāciju katrā vīna ražas gadā veic no 1. oktobra līdz 15. decembrim, bet 2002./03. vīna ražas gadā – no 1. oktobra līdz 30. decembrim.

2. Galda vīna un galda vīna pagatavošanai derīga vīna daudzumu, par kādu katrs ražotājs var parakstīt līgumus, ierobežo noteiktu procentu apjomā, kas nosakāmi no ražotāja vīna produkcijas, kura deklarēta vienā no pēdējiem trim vīna ražas gadiem, tajā skaitā no kārtējā gada produkcijas, ja tā jau ir deklarēta. Attiecīgajā gadā ražotājs nedrīkst mainīt produkcijas gadu, kas ir izvēlēts par atsauces gadu minēto procentu aprēķināšanai. 2002./03. vīna ražas gadam šie procenti ir 25 %.

Saražotā galda vīna un galda vīna pagatavošanai derīgā vīna daudzums ir tikai tas vīns daudzums, kas norādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2001 [5] C tabulā minēto saražoto daudzumu deklarācijas ailē "Galda vīni".

3. Katrs ražotājs, kas kārtējā vīna ražas gadā saražojis galda vīnu vai galda vīna pagatavošanai derīgu vīnu, var noslēgt vienu vai vairākus līgumus vai sagatavot vienu vai vairākas deklarācijas, kā minēts šīs regulas 65. pantā. Līgumiem vai deklarācijām pievieno pierādījumus par to, ka ir iesniegts nodrošinājums EUR 5 apmērā par hektolitru. Šos līgumus vai deklarācijas nevar nodot citām personām.

4. Vēlākais, līdz kārtējā gada 10. janvārim dalībvalstis informē Komisiju par kopējo daudzumu, uz ko attiecas līgumi vai deklarācijas, kuras iesniegtas saskaņā ar 65. panta 1. punktu par destilāciju 1. punktā minētajā laika posmā. Tomēr 2002./03. vīna ražas gadam iepriekš minētais datums ir 15. janvāris.

5. Ja daudzumi, uz ko attiecas līgumi vai deklarācijas, kas paziņotas Komisijai līdz 4. punktā minētajam datumam, pārsniedz vai var pārsniegt daudzumus, kuri atbilst pieejamajiem budžeta līdzekļiem vai arī ievērojami pārsniedz dzeramā alkohola nozares absorbcijas kapacitāti, Komisija nosaka vienotus procentus to daudzumu pieņemšanai, uz kuriem attiecas minētie līgumi vai deklarācijas. Tādā gadījumā par daudzumiem, kas ir paziņoti, bet nav pieņemti, atmaksā 3. punktā minēto nodrošinājumu.

6. No 25. janvāra līdz 15. februārim dalībvalstis apstiprina šādus līgumus vai deklarācijas:

- par kopējo daudzumu, ja Komisija nav noteikusi 5. punktā minētos samazinājuma procentus,

- par daudzumu, ko iegūst, piemērojot samazinājuma procentus, ja tādi ir noteikti.

Tomēr 2002./03. vīna ražas gadam iepriekš minētie datumi ir 1. februāris un 20. februāris.

Dalībvalstis paziņo Komisijai kopējo daudzumu saskaņā ar apstiprinātajiem līgumiem, vēlākais, līdz kārtējā vīna ražas gada 20. martam.

Līgumus vai deklarācijas, kas iesniegtas kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, bet kas nav paziņotas Komisijai, ievērojot 4. punktu, nevar apstiprināt.

7. Neatkarīgi no 5. punkta, dalībvalstis var apstiprināt līgumus vai deklarācijas līdz 25. janvārim par daudzumu, kas nepārsniedz 30 % no līgumos vai deklarācijās norādītā daudzuma. Tomēr 2002./03. vīna ražas gadam šie procenti ir 35 %.

8. Saskaņā ar līgumu piegādājamos vīna daudzumus nogādā spirta ražošanas uzņēmumā, vēlākais, līdz tā paša vīna ražas gada 15. jūlijam.

9. Panta 3. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā proporcionāli piegādātajiem daudzumiem, kad ražotājs iesniedz pierādījumus par piegādi spirta ražošanas uzņēmumam. Ja līgums izpildīts vismaz 95 % apjomā no daudzuma, par kādu tas noslēgts, nodrošinājumu atmaksā pilnībā.

10. Spirta ražošanas uzņēmumam piegādāto vīnu destilē, vēlākais, līdz nākamā vīna ražas gada 30. septembrim.

64. pants

Atbalsta apmērs un noteikumi

1. Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. panta 4. punktā minēto primāro atbalstu, kas izmaksājams spirta ražotājiem vai ražotājiem šīs regulas 65. panta 3. punktā minētajos gadījumos par vīnu, kurš destilēts saskaņā ar šo nodaļu – kā spirta tilpuma koncentrāciju hektolitrā produkta, kas iegūts destilējot – nosaka šādi:

- EUR 1,751/% vol/hl par jēlspirtu, vīna destilātu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas destilēti no vīna,

- EUR 1,884/% vol/hl par neitrālu spirtu.

Atbalsta pieteikumi jāiesniedz kompetentajai iestādei ne vēlāk kā nākamā vīna ražas gada 30. novembrī.

Kompetentā iestāde izmaksā atbalstu trijos mēnešos pēc šīs regulas 65. panta 8. punktā minēto pierādījumu iesniegšanas dienas.

2. Sekundārais atbalsts par tā alkohola glabāšanu, kas iegūts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. panta 6. punktā minētajā destilācijā, ir EUR 0,00042/% vol/hl no destilācijā iegūtā produkta dienā.

Uzglabāšanas pieteikumi jāiesniedz kompetentajai iestādei, vēlākais, vienu mēnesi pirms dienas, kurā sākas uzglabāšana. Pieteikumi var attiekties tikai uz to alkoholu, kas jau saražots. Tajos norāda vismaz uzglabājamā produkta daudzumu un īpašības, kā arī paredzamo uzglabāšanas sākuma un beigu datumus.

Ja minētā viena mēneša laikā kompetentā iestāde neiebilst, plānoto uzglabāšanas sākuma datumu uzskata par faktisko sākuma datumu.

Sekundāro atbalstu izmaksā tikai spirta ražotājiem un tikai

- vismaz par 100 hektolitriem produkta, kas iegūts destilējot un ko uzglabā tvertnēs ar vismaz 100 hektolitru tilpumu,

- par vismaz sešiem mēnešiem un ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem. Sākot no septītā mēneša spirta ražotāji, kas nav pieprasījuši šīs regulas 66. pantā minēto avansu, var izbeigt līgumu ātrāk, norādot beigu datumu paziņojumā, kurš adresēts kompetentajai iestādei vismaz vienu mēnesi pirms izvēlētā datuma.

Alkohola daudzums, par kādu spirta ražotājs var noslēgt glabājuma līgumus attiecīgajā vīna ražas gadā, nedrīkst pārsniegt produktu daudzumu, ko minētais spirta ražotājs saražojis saskaņā ar šo nodaļu destilējot attiecīgajā vīna ražas gadā vai vienā no diviem iepriekšējiem gadiem.

Destilācijas produktiem, par kuriem var slēgt glabājuma līgumus, jābūt saražotiem attiecīgajā spirta ražošanas uzņēmumā iepriekšējā punktā norādītajos vīna ražas gados vai, attiecīgā gadījumā, iepriekšējos vīna ražas gados.

0,2 % pielaides robežu mēnesī, kas aprēķināta attiecībā uz spirta saturu, piemēro destilācijā iegūto produktu uzglabātajam daudzumam. Ja šie procenti nav pārsniegti, atbalstu tāpat izmaksā; ja tas ir pārsniegts, atbalstu neizmaksā.

Atbalsta pieteikumi jāiesniedz kompetentajai iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc uzglabāšanas laika beigām. Dalībvalstis šim nolūkam nosaka sīki izstrādātus noteikumus.

Kompetentā iestāde izmaksā sekundāro atbalstu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā iesniegts atbalsta pieteikums.

3. Valsts iestādes pēc tam nedrīkst iegādāties destilācijas produktus, par ko var izmaksāt atbalstu saskaņā ar šo pantu. Ja spirta ražotāji tomēr vēlas pārdot alkoholu valsts iestādēm, tiem vispirms jāatmaksā saņemtais atbalsts.

Izņēmuma kārtā pirmo punktu nepiemēro alkohola daudzumiem, ko valsts iestādes pārdod saskaņā ar programmām, kuras netraucē spirta tradicionālo izmantošanu, piemēram, agrovides programmas attiecībā uz spirta pārdošanu degvielas nozarei."

2. Regulas 65. pantu groza šādi:

a) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"3. Šā panta 1. punktā minētie ražotāji, kam pašiem ir destilācijas iekārtas un kas plāno veikt destilāciju, uz kuru attiecas šī nodaļa, iesniedz deklarāciju par piegādi destilācijai, še turpmāk – "deklarācija", apstiprināšanai kompetentajā iestādē līdz datumam, kas vēl jānosaka.

Ražotāji A vīnkopības zonā vai B vīnkopības zonas Vācijas daļā, vai Austrijas teritorijās, kurās sastādīti vīnogulāji, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27. panta 7. punktā, var veikt šajā nodaļā minēto destilāciju apstiprināta spirta ražotāja telpās, kas strādā uz apakšuzņēmuma līguma pamata. Tālab tie iesniedz deklarāciju par piegādi destilēšanai, še turpmāk – "deklarācija", apstiprināšanai kompetentajā iestādē līdz datumam, kas vēl jānosaka;"

b) panta 7. punktu papildina ar šādu teikumu:

"Dalībvalstis var noteikt īsākus termiņus vai konkrētus datumus minēto pierādījumu iesniegšanai kompetentajām iestādēm;"

c) panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"8. Spirta ražotāji dalībvalsts noteiktajā termiņā nosūta kompetentajai iestādei

a) informāciju par vīna daudzumu, krāsu un faktisko spirta tilpuma koncentrāciju visās piegādēs, ko veikuši visi ražotāji, no kuriem tie ir saņēmuši vīna piegādes, kā arī Regulas (EK) Nr. 1493/1999 70. pantā paredzētā dokumenta numuru, ko izmanto vīna transportēšanai uz spirta ražotāja telpām;

b) pierādījumu, ka līgumā vai deklarācijā minētais kopējais vīna daudzums ir destilēts noteiktajā termiņā;

c) pierādījumu, ka tie noteiktajā termiņā ir samaksājuši ražotājam šā panta 6. punktā minēto pirkuma cenu."

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 9. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[2] OV L 345, 29.12.2001., 10. lpp.

[3] OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp.

[4] OV L 192, 20.7.2002., 24. lpp.

[5] OV L 176, 29.6.2001., 14. lpp.

--------------------------------------------------