Komisijas Regula (EK) Nr. 170/2002

(2002. gada 30. janvāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus to piemaksu sistēmu piemērošanai attiecībā uz liellopu un teļa gaļu, kas paredzētas Padomes regulās (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001, ar ko attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem par labu Francijas Aizjūras departamentiem (Poseidom), Azoru salām un Madeirai (Poseima) un Kanāriju salām (Poseican) ievieš īpašus pasākumus, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2912/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1452/2001, ar ko attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem par labu Francijas Aizjūras departamentiem ievieš īpašus pasākumus, ar ko groza Direktīvu 72/462/EEK un atsauc regulas (EEK) Nr. 525/77 un (EEK) Nr. 3763/91 (Poseidom) [1], un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1453/2001, ar ko attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem par labu Azoru salām un Madeirai ievieš īpašus pasākumus un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1600/92 (Poseima) [2], un jo īpaši tās 13. panta 6. punktu un 22. panta 6. punktu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1454/2001, ar ko attiecībā uz dažiem lauksaimniecības produktiem par labu Kanāriju salām ievieš īpašus pasākumus un atceļ Regulu (EEK) Nr. 1601/92 (Poseican) [3], un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1452/2001 paredzēti īpaši pasākumi, lai veicinātu lopkopību Francijas aizjūras departamentos. Minētās regulas 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts jo īpaši paredz liellopu un teļa gaļas ražotājiem izmaksāt piemaksu pie piemaksas par zīdītājgovju turēšanu, kas paredzēta 6. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1254/1999 [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2345/2001 [5], un piemaksu pie piemaksas par nokaušanu, kas paredzēta minētās regulas 11. pantā. Pamatpiemaksas un papildu piemaksas katru gadu piešķir attiecīgi par lielākais 10000 vīriešu kārtas liellopu, 35000 zīdītājgovju un 20000 nokauto dzīvnieku. Saskaņā ar minētās regulas 9. panta 4. punktu būtu jāparedz šādi sīki izstrādāti izpildes noteikumi. Īpašo piemaksu gadījumā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto reģiona maksimālo apjomu, vīriešu kārtas dzīvnieku skaits pirmajā vecuma grupā, par ko Francijas Aizjūras departamentos piešķīra īpašu piemaksu par 1994. gadu, būtu jāiesaldē, un piemaksas būtu jāpiešķir ne vairāk kā par 90 dzīvniekiem katrā vecuma grupā vienā kalendāra gadā un saimniecībā. Attiecībā uz zīdītājgovju turēšanas piemaksu Aizjūras departamentiem būtu jāizveido īpaša rezerve, kuras apjomu nosaka, pamatojoties uz maksimālo apjomu – 35000 zīdītājgovju un 1994. gadā piešķirto piemaksu skaitu. Attiecībā uz nokaušanas piemaksu maksimālais apjoms, kas paredzēts 38. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 2342/1999 [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2088/2001 [7], būtu jāiesaldē atbilstīgi dzīvnieku skaitam, par ko nokaušanas piemaksu piešķīra 2000. gadā.

(2) Regulā (EK) Nr. 1453/2001 paredzēti īpaši pasākumi, lai veicinātu lopkopību Azoru salās un Madeirā. Attiecībā uz Madeiru minētās regulas 13. panta 2. un 3. punktā paredzēts ražotājiem izmaksāt piemaksu pie Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā paredzētās nokaušanas piemaksas par katru nokautu un uz vietas nobarotu dzīvnieku, nepārsniedzot maksimālo skaitu – 2500 nokauto dzīvnieku, un izmaksāt liellopu un teļa gaļas ražotājiem piemaksu pie piemaksas par zīdītājgovju turēšanu, kas paredzēta minētās regulas 6. pantā. Visas pamatpiemaksas un papildu piemaksas, kas minētas 13. panta 3. punktā, piešķir katru gadu lielākais par 2000 liellopu, 1000 zīdītājgovju un 6000 nokautu dzīvnieku. Saskaņā ar minētās regulas 13. panta 6. punktu būtu jāparedz šādi sīki izstrādāti izpildes noteikumi. Attiecībā uz īpašajām piemaksām, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto reģiona maksimālo apjomu, vīriešu kārtas dzīvnieku skaits pirmajā vecuma grupā, par ko Madeirā piešķīra īpašo piemaksu par 2000. gadu, būtu jāiesaldē, un piemaksas būtu jāpiešķir, nepārsniedzot 90 dzīvnieku maksimālo skaitu katrā vecuma grupā vienā kalendāra gadā un saimniecībā. Attiecībā uz zīdītājgovju turēšanas piemaksu Madeirai būtu jāizveido īpaša rezerve, kuras apjomu nosaka, pamatojoties uz maksimālo – 1000 zīdītājgovju skaitu un par 2000. gadu piešķirto piemaksu skaitu Attiecībā uz nokaušanas piemaksām maksimālais apjoms, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2342/1999 38. panta 1. punktā, būtu jāiesaldē atbilstīgi dzīvnieku skaitam, par ko nokaušanas piemaksu piešķīra par 2000. gadu.

(3) Attiecībā uz Azoru salām Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 2. un 3. punktā paredzēts ražotājiem izmaksāt piemaksu pie Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā paredzētās nokaušanas piemaksas par katru nokauto dzīvnieku un izmaksāt liellopu un teļa gaļas ražotājiem piemaksu pie piemaksas par zīdītājgovju turēšanu, kas paredzēta minētās regulas 6. pantā. Pamatpiemaksas un papildu piemaksas katru gadu piešķir attiecīgi par lielākais 40000 vīriešu kārtas liellopu un 33000 nokauto dzīvnieku. Saskaņā ar minētās regulas 22. panta 6. punktu būtu jāparedz sekojoši sīki izstrādāti izpildes noteikumi. Attiecībā uz īpašajām piemaksām, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto reģiona maksimālo apjomu, vīriešu kārtas dzīvnieku skaits pirmajā vecuma grupā, par ko par 2000. gadu Azoru salās piešķīra īpašu piemaksu, būtu jāiesaldē. Attiecībā uz nokaušanas piemaksu maksimālais apjoms, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2342/1999 38. panta 1. punktā, būtu jāiesaldē atbilstīgi dzīvnieku skaitam, par ko par 2000. gadu piešķīra nokaušanas piemaksu.

(4) Ar Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punktu ievieš atbalstu par Azoru salās dzimušu jaunu vīriešu kārtas liellopu realizāciju citos Kopienas reģionos. Atbalsta ieviešanai būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi.

(5) Regulā (EK) Nr. 1454/2001 paredzēti īpaši pasākumi, lai veicinātu lopkopību Kanāriju salās. Minētās Regulas 5. panta 2. un 3. punktā jo īpaši paredzēts ražotājiem izmaksāt piemaksu pie Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. pantā paredzētās nokaušanas piemaksas par katru nokauto dzīvnieku un izmaksāt liellopu un teļa gaļas ražotājiem piemaksu pie piemaksas par zīdītājgovju turēšanu, kas paredzēta minētās regulas 6. pantā. Pamatpiemaksas un papildu piemaksas katru gadu piešķir attiecīgi lielākais par 10000 vīriešu kārtas liellopu, 5000 zīdītājgovju un 15000 nokauto dzīvnieku. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 6. punktu pieņem šādus sīki izstrādātus izpildes noteikumus. Attiecībā uz īpašajām piemaksām, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto reģiona maksimālo apjomu, vīriešu kārtas dzīvnieku skaits pirmajā vecuma grupā, par ko par 2000. gadu Kanāriju salās piešķīra īpašu piemaksu, būtu jāiesaldē. Attiecībā uz zīdītājgovju turēšanas piemaksu Kanāriju salām būtu jāizveido īpaša rezerve, kuras apjomu nosaka, pamatojoties uz maksimālo skaitu – 5000 zīdītājgovju un par 2000. gadu piešķirto piemaksu skaitu. Attiecībā uz nokaušanas piemaksām maksimālais apjoms, kas paredzēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2342/1999 38. panta 1. punktā, būtu jāiesaldē atbilstīgi tam dzīvnieku skaitam, par ko par 2000. gadu piešķīra nokaušanas piemaksu.

(6) Attiecīgās dalībvalstis ir darījušas Komisijai zināmu to dzīvnieku skaitu, par kuriem 1994. gadā īpašu piemaksu piešķīra Francijas Aizjūras departamentos (1669) un 2000. gadā Madeirā (886), Azoru salās (27744) un Kanāriju salās (2133), par zīdītājgovju turēšanu piešķirto piemaksu skaitu 1994. gadā Francijas Aizjūras departamentos (21149) un 2000. gadā Madeirā (0), Kanāriju salās (1279), un dzīvnieku skaitu, par kuriem 2000. gadā piešķīra piemaksu par nokaušanu Francijas Aizjūras departamentos (3727), Madeirā (1678), Azoru salās (10318) un Kanāriju salās (1696).

(7) Pakārtotie maksimālie apjomi, kas īpašo piemaksu gadījumā iekļauti reģionu maksimālajos apjomos Francijā, Portugālē un Spānijā un minēto dalībvalstu maksimālajos apjomos – zīdītājgovju piemaksu gadījumā, pamatojoties uz to piemaksu skaitu, kas par atsauces gadu izmaksātas ražotājiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, un Kanāriju salās, ir paredzēti tikai šiem ražotājiem. Pakārtotie maksimālie apjomi, kas zīdītājgovju piemaksu gadījumā iekļauti attiecīgo dalībvalstu maksimālajos apjomos, pamatojoties uz to piemaksu skaitu, kas izmaksātas par atsauces gadu ražotājiem Francijas Aizjūras departamentos, Madeirā un Kanāriju salās, ir paredzēti tikai šiem ražotājiem. Atlikušo skaitu dzīvnieku, par kuriem var saņemt piemaksu, nepārsniedzot minēto reģionu īpašo piemaksu un zīdītājgovju turēšanas piemaksu konkrētos ierobežojumus, kas ieviesti ar regulām (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001, pieskaita tiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1254/1999 I un II pielikumā, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1455/2001 [8].

(8) Pakārtotie maksimālie apjomi, kas nokaušanas piemaksu gadījumā ir iekļauti Francijas, Portugāles un Spānijas maksimālajos apjomos, pamatojoties uz to piemaksu skaitu, kas samaksātas par atsauces gadu Francijas Aizjūras departamentu, Azoru salu un Madeiras, un Kanāriju salu ražotājiem, ir paredzēti tikai šiem ražotājiem. Atlikušo dzīvnieku skaitu, par kuriem var saņemt piemaksu, nepārsniedzot minēto reģionu nokaušanas piemaksas konkrētos ierobežojumus, kas ieviesti ar regulām (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001, pieskaita tiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 2342/1999 III pielikumā.

(9) Juridiskas skaidrības labad Komisijas Regula (EK) Nr. 2912/959 būtu jāatceļ.

(10) Lai regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001 varētu piemērot nekavējoties, svarīgi, lai šī regula stātos spēkā pēc iespējas drīz.

(11) Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1254/1999 ieviesto 2002. gada piemaksu sistēmas piemērošanas laikposma sākumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2002. gada 1. janvāra.

(12) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas nozares pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Lai piešķirtu Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. pantā paredzēto īpašo piemaksu, Francijas aizjūras departamentiem, Madeirai un Kanāriju salām piemēro 90 dzīvnieku ierobežojumu vienā vecuma grupā, vienā kalendāra gadā un saimniecībā.

2. Attālākajiem reģioniem paredzētie un reģiona maksimālajos apjomos iekļautie pakārtotie maksimālie apjomi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. panta 4. punktā attiecībā uz īpašo piemaksu un norādīti minētās regulas I pielikumā, ir šādi:

Francijas Aizjūras departamenti | 1669 |

Madeira | 886 |

Azoru salas | 27744 |

Kanāriju salas | 2133 |

3. Attiecībā uz zīdītājgovju turēšanas piemaksu attiecīgo dalībvalstu iestādes paredz vajadzīgos noteikumus, lai vajadzības gadījumā garantētu to ražotāju tiesības, kam piemaksa ir piešķirta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 6. pantu. Tās iespējami īsākā laikā paziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušas. Piešķirto piemaksu summu iekļauj speciālā pakārtotā maksimālajā apjomā, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 7. panta 2. punktā paredzētajā attiecīgās valsts maksimālajā apjomā, un tā ir paredzēta tikai Francijas Aizjūras departamentu, Madeiras un Kanāriju salu ražotājiem.

Kompetentās iestādes var paredzēt īpašus noteikumus par to, kā piešķirt vai pārdalīt tiesības saņemt piemaksas. Pirms minēto noteikumu īstenošanas tos iesniedz izskatīšanai Komisijā.

4. Regulas (EK) Nr. 1452/2001 9. panta 4. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm īpašā rezerve ietver 35000 tiesību.

5. Regulas (EK) Nr. 1453/2001 13. panta 6. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm īpašā rezerve attiecas uz 1000 tiesību.

6. Regulas (EK) Nr. 1454/2001 5. panta 6. punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm īpašā rezerve attiecas uz 5000 tiesību.

7. Attālākajiem reģioniem noteiktie un reģionālajos maksimālajos apjomos iekļautie pakārtotie maksimālie apjomi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1254/1999 11. panta 3. punktā attiecībā uz nokaušanas piemaksu un doti Regulas (EK) Nr. 2342/1999 III pielikumā, ir šādi:

Francijas Aizjūras departamenti | 3727 |

Madeira | 1678 |

Azoru salas | 10318 |

Kanāriju salas | 1696 |

8. Uz pamatpiemaksām un piemaksām pie zīdītājgovju turēšanas piemaksām, kā arī uz nokaušanas piemaksām attiecas ražotāja vienots pieteikums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 noteikumiem.

9. Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punktā minētos atbalsta pieteikumus iesniedz ražotājs, kas pēdējais bijis atbildīgs par dzīvnieku turēšanu obligātajā laikposmā pirms nosūtīšanas. Tajos jo īpaši sniedz šādu informāciju:

- dzīvnieka identifikācijas numuru,

- nosūtītāja deklarāciju, kurā norādīts dzīvnieka nosūtīšanas galamērķis.

10. Attiecīgo dalībvalstu iestādes vajadzības gadījumā var paredzēt papildu noteikumus šajā pantā minēto piemaksu piešķiršanai. Dalībvalstis par šādu rīcību uzreiz informē Komisiju.

Ne vēlāk kā kārtējā gada 31. jūlijā minētās iestādes turklāt dara Komisijai zināmu to dzīvnieku skaitu, par kuriem pieprasītas un piešķirtas pamatpiemaksas un piemaksas pie zīdītājgovju turēšanas piemaksām un nokaušanas piemaksām. Līdz minētajam datumam tās arī dara zināmu to dzīvnieku skaitu, par ko ir pieprasīts un piešķirts Regulas (EK) Nr. 1453/2001 22. panta 9. punktā minētais atbalsts.

2. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2912/95.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2002. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 30. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp.

[2] OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp.

[3] OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp.

[4] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp.

[5] OV L 315, 1.12.2001., 29. lpp.

[6] OV L 281, 4.11.1999., 30. lpp.

[7] OV L 282, 26.10.2001., 39. lpp.

[8] OV L 198, 21.7.2001., 58. lpp.

--------------------------------------------------