Oficiālais Vēstnesis L 191 , 19/07/2002 Lpp. 0020 - 0021
Komisijas Direktīva 2002/67/EK (2002. gada 18. jūlijs) par hinīnu saturošo un kofeīnu saturošo pārtikas produktu marķēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/101/EK [2], un jo īpaši tās 4. panta 2. un 3. punktu, tā kā: (1) Atsevišķu pārtikas produktu ražošanā vai sagatavošanā hinīnu un kofeīnu izmanto vai nu kā aromatizētāju, vai arī, jo sevišķi kofeīnu, kā sastāvdaļu. Vairākumam patērētāju minēto vielu mērena lietošana veselību apdraudēt nevar. (2) Saskaņā ar Pārtikas zinātniskās komitejas secinājumiem no toksikoloģijas viedokļa nav nekādu iebildumu hinīna ilgstošai lietošanai rūgtajos dzērienos noteiktā, maksimāli pieļaujamā daudzumā. Dažiem cilvēkiem hinīna lietošana tomēr var būt kontraindicēta medicīnisku iemeslu dēļ, vai tādēļ, ka tiem ir paaugstināta jutība pret šo vielu. (3) Saistībā ar kofeīnu Pārtikas zinātniskā komiteja savā 1999. gada 21. janvāra atzinumā par kofeīnu un citām vielām, kuras izmanto kā sastāvdaļas "enerģijas dzērienos", secināja, ka attiecībā uz pieaugušajiem cilvēkiem, izņemot grūtnieces, "enerģijas dzērienu" lietošanas procents kopējā kofeīna patēriņā nerada pamatu bažām, ja pieņem, ka "enerģijas dzērieni" aizvieto citus kofeīna avotus. Kofeīna dienas devas palielināšana līdz noteiktajam līmenim bērnos tomēr var izraisīt pārejošas pārmaiņas uzvedībā, tādas kā paaugstināta uzbudināmība, aizkaitināmība, nervozitāte vai nemiers. Turklāt grūtniecēm, pēc Komitejas viedokļa, ieteicams ierobežoti lietot kofeīnu. (4) No šiem secinājumiem izriet nepieciešamība noteikt tādu marķēšanu, kura sniegtu patērētājam skaidru informāciju par hinīna vai kofeīna klātbūtni pārtikas produktos, un, attiecībā uz kofeīnu, paredzēt brīdinājumu un norādīt kofeīna koncentrāciju, ja tas pārsniedz noteiktu daudzumu, tajos dzērienos, kuri dabīgi nesatur kofeīnu. (5) Ar Direktīvu 2000/13/EK sastāvdaļu sarakstā nav paredzēta obligāta un īpaša norāde par aromatizētājiem. Līdz ar to hinīns vai kofeīns kā aromatizētāji var netikt uzrādīti sastāvdaļu sarakstā. Turklāt, pat ja kofeīns sastāvdaļu sarakstā ir uzrādīts, nav prasības norādīt, ja tā koncentrācijas pakāpe ir augsta. (6) Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas īpašus valsts tiesību aktus, kas paredz, ka ir obligāti jānorāda hinīna un/vai kofeīna klātbūtne uz to saturošo pārtikas produktu etiķetēm, atsevišķos gadījumos ar brīdinājumu norādot arī kofeīna daudzumu. Dažādu valsts tiesību aktu pastāvēšana un piemērošana izraisa tehniskas problēmas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar attiecīgiem pārtikas produktiem. (7) Tādēļ, lai sniegtu informāciju visiem patērētājiem Kopienā un atvieglotu attiecīgo produktu brīvu apriti, ir nepieciešams ieviest saskaņotus noteikumus attiecībā uz hinīnu vai kofeīnu saturošiem pārtikas produktiem. Ar šādiem noteikumiem ir jānosaka obligātas norādes uz etiķetēm papildus tām, kas ir noteiktas ar Direktīvu 2000/13/EK. (8) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Atkāpjoties no Direktīvas 2000/13/EK 6. panta 6. punkta otrās daļas trešā ievilkuma, hinīns un/vai kofeīns, ko izmanto kā aromatizētāju pārtikas produktu ražošanā vai sagatavošanā, ir jānorāda pēc nosaukuma sastāvdaļu sarakstā, kas norādīts Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, uzreiz pēc vārda "aromatizētāji". 2. pants 1. Ja dzēriens, kas paredzēts lietošanai bez pārveides, vai pēc koncentrēto vai žāvēto produktu atjaunošanas, satur kofeīnu, no jebkura avota, proporcijā, kas pārsniedz 150 mg/l, uz etiķetes tajā pašā redzamības laukā, kurā norādīts produkta komercnosaukums, ir jānorāda šāds paziņojums: "Augsts kofeīna saturs". Pēc šīs norādes, iekavās un saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 13. panta 2. punktu, norāda kofeīna saturu, kas izteikts mg/100 ml. 2. Šā panta pirmo punktu nepiemēro attiecībā uz tiem kafijas dzērieniem, tēju vai kafiju vai tējas ekstraktu, kuru nosaukums, ar ko produkts tiek pārdots, ietver terminu "kafija" vai "tēja". 3. pants 1. Dalībvalstis atļauj tirdzniecību ar tiem produktiem, kas 2003. gada 1. jūlijā atbilst šai direktīvai. 2. Dalībvalstis aizliedz tirdzniecību ar tiem produktiem, kas 2004. gada 1. jūlijā neatbilst šai direktīvai. Tomēr produktus, kas neatbilst šai direktīvai un kas ir marķēti pirms 2004. gada 1. jūlija, atļauj kamēr ir produktu krājumi. 4. pants Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais 2003. gada 30. jūnijā izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju. Dalībvalstīm pieņemot šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kas jāievēro izdarot šādas atsauces. 5. pants Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. 6. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, 2002. gada 18. jūlijā Komisijas vārdā — Komisijas loceklis David Byrne [1] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. [2] OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp. --------------------------------------------------