Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2235/2002/EK

(2002. gada 3. decembris),

ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (Fiscalis programmu 2003.–2007. gadam)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Kopienas tiesību aktu lietderīga, vienota un efektīva piemērošana iekšējā tirgū ir būtiska nodokļu sistēmu darbības nodrošināšanai, jo īpaši lai aizsargātu valstu un Kopienas finansiālās intereses, cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu, izvairītos no konkurences traucējumiem un samazinātu pārvaldes iestāžu un nodokļu maksātāju nastu. Šī lietderīgā, vienotā un efektīvā piemērošana jānodrošina Kopienai kopā ar dalībvalstīm.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 30. marta Lēmums Nr. 888/98/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus netiešo nodokļu sistēmas (Fiscalis programmu) [4], būtiski sekmējis vispārējo mērķu sasniegšanu laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam. Tādēļ uzskata, ka Fiscalis programmu ir vēlams atkārtoti pagarināt uz pieciem gadiem.

(3) Efektīva, lietderīga un plaša pašreizējo un nākotnes dalībvalstu sadarbība, kā arī sadarbība dalībvalstu un Komisijas vidū ir svarīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību.

(4) Pieredze, ko guvusi Komisija no Fiscalis programmas, ir apliecinājusi, ka ar pieredzes apmaiņas vizītēm, semināriem un daudzpusējām kontrolēm var sasniegt programmas mērķus, profesionālā darbībā vienojot ierēdņus no dažādu valstu iestādēm. Tādēļ šādi pasākumi ir jāturpina, bet jāpaplašina to joma, attiecinot tos arī uz ienākuma, kapitāla un apdrošināšanas prēmiju nodokļu jomu.

(5) Sakaru un informācijas apmaiņas infrastruktūras izveidei un darbībai ir būtiska loma nodokļu sistēmu stiprināšanā Kopienā. Jo īpaši PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES), kas minēta Padomes 1992. gada 27. janvāra Regulā (EEK) Nr. 218/92 par administratīvu sadarbību netiešo nodokļu jomā (PVN) [5], ir pierādījusi informācijas tehnoloģiju lomu ieņēmumu aizsardzībā, vienlaikus samazinot administratīvos izdevumus.

(6) Lai nodrošinātu vienotu Kopienas tiesību piemērošanu, ir svarīgi, lai amatpersonām, kas strādā nodokļu jomā, būtu augsts kopējās izpratnes līmenis par Kopienas tiesībām un to īstenošanu pašreizējās un turpmākajās dalībvalstīs. Šādu izpratnes līmeni var sasniegt tikai, nodrošinot efektīvas sākotnējās un turpmākās mācības pašreizējās dalībvalstīs un dalībvalstīs nākotnē. Lai koordinētu un sekmētu šādas mācības, ir vajadzīga Kopienas papildu rīcība.

(7) Pieredze, kas gūta īstenojot Fiscalis programmu, norāda, ka ar kopējas mācību programmas izstrādāšanu un ieviešanu var sasniegt šīs programmas mērķus, jo īpaši panākot augstāku kopējās izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām.

(8) Sadarbības veicināšanas nolūkā amatpersonām, kuras strādā nodokļu jomā, ir vajadzīgas pietiekama līmeņa valodu zināšanas. Iesaistītajām valstīm tādēļ jānodrošina savām amatpersonām vajadzīgās valodu mācības.

(9) Lai gan atbildīgas par šo mērķu sasniegšanu ir galvenokārt iesaistītās valstis, ir vajadzīga papildu Kopienas rīcība, lai koordinētu šos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un vajadzīgos stimulus. Tā kā iesaistītās valstis šajā lēmumā paredzēto pasākumu mērķus nevar sasniegt pietiekamā kvalitātē un tādēļ, ka rīcības mēroga vai seku dēļ šos mērķus var sekmīgāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(10) Šis lēmums visam programmas darbības laikam paredz kopēju finansējuma summu, kas ir pamats budžeta pārvaldības iestādei gada budžeta procedūras īstenošanā atbilstīgi 33. punktam Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1999. gada 6. maijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [6].

(11) Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka procedūras Komisijai uzticēto izpildpilnvaru īstenošanai [7],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶI

1. pants

Fiscalis programma

1. Ar šo, laika posmam no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. Decembrim, izveido daudzgadu Kopienas rīcības programmu (Fiscalis 2003.–2007.gads), še turpmāk "programmu", lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

2. Programmas pasākumus veido:

a) saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas;

b) daudzpusēja kontrole, kurā iesaistītas dalībvalstis un tās kandidātvalstis, kurām ir tādi divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi savā starpā vai ar dalībvalstīm, kas atļauj šādu darbību;

c) semināri;

d) pieredzes apmaiņas vizītes;

e) mācības;

f) jebkuras citas darba sanāksmes, vizītes vai līdzīgi pasākumi, kurus izvērtē katru atsevišķi saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru, un kas attiecas uz šīs programmas mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "nodokļi" ir turpmāk minētie iesaistītajās valstīs piemērotie nodokļi:

i) pievienotās vērtības nodoklis;

ii) akcīzes nodokļi spirtam, tabakas izstrādājumiem un minerāleļļām;

iii) ienākumu un kapitāla nodokļi, kas definēti 1. panta 2. punktā Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvā 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā [8];

iv) apdrošināšanas prēmiju nodokļi, kas definēti 3. pantā Padomes 1976. gada 15. marta Direktīvā 76/308/EEK par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz zināmām nodevām, nodokļiem un citiem pasākumiem [9];

b) "iestādes" ir iesaistīto valstu valsts iestādes, kas ir atbildīgas par nodokļu administrēšanu;

c) "iesaistītās valstis" ir tās dalībvalstis un 4. pantā minētās valstis, kuras efektīvi piedalās programmā;

d) "amatpersona" ir iestādes amatpersona;

e) "apmaiņa" ir citas iesaistītās valsts iestādes amatpersonas darba vizīte, kas organizēta saskaņā ar šo programmu;

f) "daudzpusējā kontrole" ir vienas vai vairāku saistītu, ar nodokļiem apliekamu personu koordinēta kontrole, kuru organizējušas dažas iesaistītās valstis, un kuru veic vispārējās vai papildu interesēs.

3. pants

Mērķi

1. Programmas vispārējie mērķi ir uzlabot nodokļu sistēmu pienācīgu darbību iekšējā tirgū, pastiprinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to iestādēm un amatpersonām.

2. Programmas konkrētie mērķi:

a) attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokļiem:

i) dot iespēju amatpersonām sasniegt augstu kopējās izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs;

ii) nodrošināt lietderīgu, efektīvu un plašu sadarbību dalībvalstu vidū;

iii) nodrošināt pastāvīgu administratīvo procedūru uzlabošanu, lai ņemtu vērā iestāžu un nodokļu maksātāju vajadzības, izstrādājot un izplatot labas administratīvās prakses metodes;

b) attiecībā uz tiešajiem nodokļiem:

sniegt atbalstu informācijas apmaiņai savstarpējās palīdzības jomā un palielināt izpratni par Kopienas tiesībām, kas piemērojamas tiešo nodokļu jomā;

c) attiecībā uz apdrošināšanas prēmijas nodokļiem:

uzlabot sadarbību dalībvalstu vidū, nodrošinot labāku pašreizējo normu piemērošanu;

d) attiecībā uz kandidātvalstīm:

nodrošināt kandidātvalstu īpašās vajadzības to pasākumu veikšanai, kas vajadzīgi nodokļu tiesību aktu un administratīvās kapacitātes jomā, lai pievienotos.

3. Programmas rīcības plānus izveido katru gadu saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Kandidātvalstu līdzdalība

Programmā var piedalīties:

a) Viduseiropas un Austrumeiropas asociētās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas līgumos, to papildu protokolos un attiecīgo Asociācijas padomju lēmumos;

b) Kipra, Malta un Turcija, pamatojoties uz tiem divpusējiem nolīgumiem par šo jautājumu, kas noslēgti ar šīm valstīm.

II NODAĻA

PROGRAMMAS PASĀKUMI

5. pants

Saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas

1. Komisija un iesaistītās valstis nodrošina, ka, ciktāl to darbība vajadzīga saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, darbojas šādas saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas:

a) kopējais saziņas tīkls/kopēja sistēmu saskarne (CCN/CSI), ciktāl vajadzīgs, lai atbalstītu citu šajā punktā minēto sistēmu darbību;

b) PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) un tās ziņojumapmaiņas sistēmas;

c) akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēma;

d) agrā brīdinājuma sistēma akcīzes nodokļiem;

e) akcīzes nodokļa tabulu sistēma;

f) jebkuras citas jaunas saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru, ja Kopienas tiesību akti paredz tos ieviest.

2. Saziņas un informācijas apmaiņas sistēmu elementi Kopienā ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas ir kopīgi visām iesaistītajām valstīm, lai nodrošinātu visu to sistēmu savstarpējo savienojumu un sadarbspēju, kuras ir uzstādītas gan Komisijas (vai tās pilnvarota apakšuzņēmēja) telpās, gan iesaistīto valstu (vai to pilnvarota apakšuzņēmēja) telpās. Komisija Kopienas vārdā slēdz vajadzīgos līgumus, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

3. Saziņas un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas veido šo sistēmu daļu, tīklu savienojumi Kopienas un ārpuskopienas elementu vidū un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra iesaistītā valsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā iestādē. Iesaistītās valstis nodrošina, ka ārpuskopienas elementi tiek uzturēti darbībspējīgi, un nodrošina šo elementu sadarbspēju ar Kopienas elementiem.

4. Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē šo 1. punktā minēto sistēmu un Kopienas un ārpuskopienas infrastruktūras elementu izveides un darbības aspektus.

6. pants

Daudzpusējā kontrole

Iesaistītās valstis no tiem daudzpusējās kontroles mehānismiem, ko izveidojušas pašas, izvēlas tos, kuru izmaksas jāsedz Kopienai saskaņā ar 11. pantu. Šādi kontroles mehānismi jebkurā gadījumā iekļauj nodokļu saistību kontroli attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli un/vai akcīzes nodokļiem.

Iesaistītās valstis sūta gada ziņojumus un vērtējumus par šādu kontroli Komisijai.

7. pants

Semināri

Komisija un iesaistītās valstis kopā organizē seminārus, kas paredzēti iestāžu amatpersonām, Komisijas pārstāvjiem un piemērotos gadījumos citiem ekspertiem.

8. pants

Amatpersonu apmaiņas

1. Komisija un iesaistītās valstis organizē amatpersonu apmaiņas. Apmaiņu ilgums nevar pārsniegt vienu mēnesi. Katras apmaiņas pamatā ir konkrēta profesionāla darbība, un apmaiņas vizītes pietiekami sagatavo un pēc tam novērtē attiecīgās amatpersonas un iestādes. Ar nosacījumu, ka tā norāda rīcības iemeslus, uzņēmēja iestāde var ierobežot apmaiņas dalībnieku skaitu, ja saņemto pieteikumu apjoms kavē tās gatavošanu un pienācīgu darbību.

2. Iesaistītās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju amatpersonām, kuras piedalījušās apmaiņas vizītē veikt lietderīgu darbu uzņēmējas iestādes darbā. Šim nolūkam šādām amatpersonām ļauj pildīt uzdevumus, kas saistīti ar tiem pienākumiem, kurus saskaņā ar savu tiesību sistēmu tām uzticējusi uzņēmēja iestāde.

3. Apmaiņas vizītē iesaistītās amatpersonas civiltiesiskā atbildība, veicot tai uzticētos pienākumus apmaiņas laikā, ir tāda pati kā uzņēmējas iestādes amatpersonām. Amatpersonas, kuras piedalās apmaiņas vizītē saista tādi paši dienesta noslēpumu ievērošanas noteikumi kā uzņēmējas valsts amatpersonas.

4. Iesaistītās valstis var ierobežot minēto apmaiņu darbības jomu tā, lai tās attiecas tikai uz amatpersonām, kas ir atbildīgas par pievienotās vērtības nodokli un/vai akcīzes nodokļiem.

9. pants

Mācības

1. Lai veicinātu strukturētu sadarbību starp valstu mācību iestādēm un amatpersonām, kas atbild par mācībām nodokļu iestādēs, iesaistītās valstis sadarbībā ar Komisiju:

a) attīsta pastāvošās mācību programmas un vajadzības gadījumā izstrādā jaunas programmas ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu amatpersonu mācībām, lai tās varētu apgūt vajadzīgās kopīgās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b) attiecīgā gadījumā kursus nodokļu jomā, ko katra iesaistītā valsts nodrošina savām amatpersonām, dara pieejamus visu iesaistīto valstu amatpersonām;

c) izstrādā kopējus līdzekļus, kas vajadzīgi mācībām nodokļu jomā.

2. Iesaistītās valstis arī nodrošina, ka to amatpersonām nodrošina sākotnējās un turpmākās mācības, kas vajadzīgas, lai iegūtu kopējas profesionālās iemaņas un zināšanas atbilstīgi kopējām mācību programmām, un valodu mācības, kas šīm amatpersonām vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

10. pants

Finanšu asignējums

Ar šo finanšu asignējumu programmas īstenošanai laika posmam no 2003. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim nosaka EUR 44 miljonu apmērā. Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

11. pants

Izdevumi

1. Izdevumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu programmu, Kopiena un iesaistītās valstis sedz saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu.

2. Kopiena sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 5. pantā aprakstīto saziņas un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu izstrādes, iegādes, uzstādīšanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas;

b) tās ceļojumu izmaksas un uzturēšanas izdevumus, kas saistīti ar daudzpusējo kontroli, semināriem, amatpersonu apmaiņu un mācībām;

c) izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu un mācību līdzekļu izstrādi;

d) tās novērtēšanas pētījumu izmaksas, kuras attiecībā uz programmas ietekmi jāsedz trešām personām, garantējot datu konfidencialitāti;

e) citu lēmuma 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas.

3. Komisija saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [10] nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo iesaistītajām valstīm.

4. Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi programmas budžeta vadībai.

5. Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a) lēmuma 5. pantā aprakstīto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementu izstrādes, iegādes, uzstādīšanas, apkopes un ikdienas darbības izmaksas;

b) izmaksas, kas saistītas ar to amatpersonu sākotnējām un turpmākām mācībām, ieskaitot valodu mācības.

12. pants

Finanšu kontrole

Uz Kopienas finansēšanas lēmumiem un jebkādiem nolīgumiem vai līgumiem, kas radušies šī lēmuma rezultātā, attiecina finanšu kontroli saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par finanšu un budžeta kontroli.

IV NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

13. pants

Īstenošana

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 1. panta 2. punkta f) apakšpunktu, 3. panta 3. punktu, 5. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 11. panta 4. punktu, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.

14. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas zināma kā "Fiscalis komiteja".

2. Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Paveiktā darba kontrole un vērtēšana

1. Katru gadu Komisija Komitejai, kura minēta 14. panta 1. punktā, iesniedz paveiktā darba pārbaudes ziņojumu, kurā izklāstīta visu programmas pasākumu attīstība no to īstenošanas un rezultātu viedokļa saistībā ar ikgadējo rīcības plānu. Šo ziņojumu pārsūta arī Eiropas Parlamentam.

Iestādes sūta Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai paveiktā darba pārbaudes ziņojumus izveidotu pēc iespējas efektīvāk.

2. Par programmas novērtējumu termiņa vidusposmā un noslēgumā, kurā izmanto paveiktā darba pārbaudes ziņojumus un ziņojumus, ko izveidojušas iesaistītās valstis, ir atbildīga Komisija. Programmas lietderību un efektivitāti vērtē atbilstoši 3. pantā noteiktajiem mērķiem. Vērtēšanu, izmantojot 3. punktā minētos ziņojumus, veic šādi:

- novērtējumā termiņa vidusposmā pārskata sākotnējos rezultātus un programmas pasākumu ietekmi. Tajā izvērtē arī finansējuma izlietojumu un uzraudzības un īstenošanas attīstību,

- novērtējumā termiņa noslēgumā izvērtē programmas pasākumu lietderību un efektivitāti.

3. Iesaistītās valstis Komisijai nosūta:

a) līdz 2005. gada 31. martam programmas lietderības un efektivitātes novērtējuma ziņojumu termiņa vidusposmā;

b) līdz 2008. gada 31. martam programmas lietderības un efektivitātes novērtējuma ziņojumu programmas nobeigumā.

4. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta:

a) līdz 2005. gada 30. jūnijam programmas lietderības un efektivitātes novērtējuma ziņojumu termiņa vidusposmā un paziņojumu par to, cik vēlams ir turpināt programmu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošu priekšlikumu;

b) līdz 2008. gada 30. jūnijam programmas lietderības un efektivitātes novērtējuma nobeiguma ziņojumu.

Ziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai zināšanai.

5. Novērtējuma ziņojumos, kas minēti 4. punktā, galvenokārt pamatojas uz ziņojumiem, kas minēti 3. punktā, un paveiktā darba pārbaudes ziņojumiem, kas minēti 1. punktā.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

17. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 3. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Pedersen

[1] OV C 103 E, 30.4.2002., 361. lpp.

[2] OV C 241, 7.10.2002., 81. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. jūnija atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2002. gada 26. jūlija kopējā nostāja (OV C 228 E, 25.9.2002., 34. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 24. oktobra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV L 126, 28.4.1998., 1. lpp.

[5] OV L 24, 1.2.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 792/2002 (OV L 128, 15.5.2002., 1. lpp.).

[6] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[9] OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2001/44/EK (OV L 175, 28.6.2001., 17. lpp.).

[10] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------